Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) noguldījums — kredīta atlikums, kurš radies no naudas līdzekļu ieskaitīšanas noguldītāja kontā vai no kredītiestādes ikdienas darījumiem un kuru noguldījumu piesaistītājam ir pienākums atmaksāt saskaņā ar likuma vai līguma noteikumiem, tai skaitā termiņa noguldījums un krājkonta noguldījums. Par noguldījumu nav uzskatāms tāds kredīta atlikums, kura:
a) esamību var pierādīt vienīgi ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem, izņemot finanšu instrumentu, kas ir krājprodukts, kuru pierāda ar konkrētai personai izsniegtu apliecinājumu,
b) pamatsumma nav atmaksājama nominālvērtībā,
c) pamatsumma ir atmaksājama nominālvērtībā tikai saskaņā ar konkrētu garantiju vai vienošanos, ko nodrošina kredītiestāde vai trešā persona;
2) atbilstīgais noguldījums — noguldījums, izņemot tādus noguldījumus, par kuriem saskaņā ar šā likuma noteikumiem neizmaksā garantēto atlīdzību;
3) segtais noguldījums — atbilstīgā noguldījuma daļa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā kā garantēto atlīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, ietverot tajā arī par veikto noguldījumu uzkrātos procentus;
4) kopīgais noguldījums — noguldījums, kuru kopīgi izdarījušas divas vai vairākas personas vai tiesības uz kura izmantošanu divām vai vairākām personām ir nostiprinātas ar noguldījumu piesaistītāju rakstveidā noslēgtā līgumā;
5) noguldījumu piesaistītājs — Latvijā reģistrēta kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk — dalībvalsts) reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās noguldījumu garantiju fondā;
6) noguldījumu nepieejamība — noguldījumu piesaistītāja nespēja izmaksāt noguldījumus, ja ir iestājies vismaz viens šajā punktā minētais apstāklis vai vairāki šādi apstākļi neatkarīgi no to iestāšanās secības:
a) tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par maksātnespējīgu,
b) kredītiestādei vai krājaizdevu sabiedrībai anulēta licence (atļauja) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai,
c) Latvijas Banka ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs tā finansiālā stāvokļa pasliktināšanās dēļ nespēj izmaksāt noguldītājam noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos;
7) noguldītājs — persona vai — kopīgā noguldījuma gadījumā — katra no personām, kurām ir noguldījums noguldījumu piesaistītājā;
8) noguldījumu garantiju fonds — mantas kopums, kuru veido noguldījumu piesaistītāju veiktie maksājumi un kura pārvaldīšanu nodrošina Latvijas Banka;
9) mērķapjoms — noguldījumu garantiju fondā pieejamo līdzekļu summa, kas uzkrājama šajā likumā noteiktajā kārtībā;
10) pieejami finanšu līdzekļi — nauda, noguldījumi un zema riska aktīvi, kurus iespējams realizēt septiņās darbdienās;
11) maksājumu saistības — noguldījumu piesaistītāja maksājumu saistības pret noguldījumu garantiju fondu, kas pilnībā nodrošinātas ar zema riska aktīviem, ja uz nodrošinājumu neattiecas nekāds trešo personu apgrūtinājums.
(2) Citi likumā lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulā (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
2.pants. Likuma mērķis un tā darbības subjekti
(1) Šā likuma mērķis ir veicināt drošas un stabilas noguldījumu garantiju sistēmas darbību, kas paaugstinātu noguldītāju uzticību finanšu sektoram kopumā.
(2) Šis likums nosaka garantiju vispārīgos principus attiecībā uz noguldījumiem noguldījumu piesaistītājos, noguldījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību, kā arī noguldījumu garantiju fondu savstarpējo sadarbību.
(3) Šā likuma noteikumi ir attiecināmi uz:
1) Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un to filiālēm, krājaizdevu sabiedrībām, kā arī ārvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā;
2) dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, ja tās piedalās noguldījumu garantiju fondā.
(4) Šā panta trešajā daļā minētie noguldījumu piesaistītāji nav tiesīgi pieņemt noguldījumus, ja tie nepiedalās noguldījumu garantiju fondā vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondā.
(5) Ja šā likuma noteikumi attiecināmi uz dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, noguldījumu nepieejamība iestājas ar brīdi, kad tā iestājusies atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.
(6) Šā likuma noteikumi, izņemot 25. panta 6.1 daļā minēto gadījumu, nav attiecināmi uz dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu kredītiestāžu filiālēs citās valstīs, ieskaitot Latviju, un aptver visus šajā likumā paredzētos noguldījumus, turklāt garantētā atlīdzība nav mazāka par šajā likumā noteikto garantēto atlīdzību.
(7) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz noguldījumu piesaistītāju, kuram līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
(8) Lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos Latvijas Banka pieņem piecu darbdienu laikā no dienas, kad tā konstatējusi noguldījumu piesaistītāja nespēju izmaksāt noguldījumus.
(9) Latvijas Banka pēc tam, kad ir pieņēmusi šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos, nekavējoties informē Finanšu ministriju par noguldījumu piesaistītāja segto noguldījumu apmēru un noguldījumu garantiju fondā pieejamiem finanšu līdzekļiem, kā arī sniedz tai jebkuru citu informāciju, kas var būtiski ietekmēt iespēju nodrošināt noguldījumu garantiju fonda līdzekļus garantētās atlīdzības izmaksām šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(10) Šā panta astotajā daļā minētā Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
3.pants. Garantētā atlīdzība
(1) Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir atbilstīgā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 euro.
(2) Noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību un tās viņa saistības pret noguldījumu piesaistītāju, kuru izpildes termiņš iestāsies līdz dienai vai dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, tiek savstarpēji dzēstas ar ieskaitu, un to ņem vērā, aprēķinot atbilstīgo noguldījumu.
(3) Garantēto atlīdzību izmaksā euro.
(4) Noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas vai no dienas, kad izbeigušies apstākļi, kas ir pamats šā likuma 27. panta pirmajā daļā noteiktajai garantētās atlīdzības izmaksas atlikšanai.
(5) Šā panta otrā daļa nav piemērojama prasījumiem, kas iekļauti seguma aktīvos, arī pārrobežu programmas īstenošanas gadījumā saskaņā ar Segto obligāciju likumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.01.2018., 27.05.2021. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
4.pants. Papildu garantētā atlīdzība
(1) Papildus šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajam garantētā atlīdzība vienam noguldītājam tiek nodrošināta ne vairāk kā 200 000 euro apmērā triju mēnešu laikā no sākotnējā noguldījuma izdarīšanas dienas par fizisko personu noguldījumiem:
1) kurus veido naudas summas no darījumiem ar personai piederošu dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu;
2) kurus veido personai izmaksāti sociālie pabalsti, kompensācijas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citiem sociāliem mērķiem paredzēti noguldījumi;
3) kuri izmaksāti kā kompensācija par krimināla rakstura kaitējumu vai personas nepatiesu notiesāšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Noguldītājs iesniedz noguldījumu piesaistītājam nepieciešamo informāciju, kas apliecina noguldījuma atbilstību šā panta pirmās daļas nosacījumiem.
5. pants. Garantētā atlīdzība par kopīgo noguldījumu, vairākiem noguldījumiem vai nepilngadīgā noguldījumu
(1) Garantētā atlīdzība par kopīgo noguldījumu tiek izmaksāta katrai kopīgo noguldījumu izdarījušajai personai šā likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā. Garantētās atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā katras kopīgo noguldījumu izdarījušās personas daļu kopīgajā noguldījumā, kura noteikta ar noguldījumu piesaistītāju noslēgtajā līgumā. Ja katras personas daļa kopīgajā noguldījumā nav noteikta, kopīgais noguldījums sadalāms vienlīdzīgās daļās un garantētās atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā šādu daļu.
(2) Ja noguldītājs pārvalda citai personai pienākošos līdzekļus noguldījumu piesaistītājā, garantēto atlīdzību ir tiesības saņemt personai, kura var pierādīt savas prasījuma tiesības uz noguldītāja pārvaldītajiem līdzekļiem, ar nosacījumu, ka noguldījumu piesaistītājs vai — šā likuma 5.1 panta otrajā daļā minētajā gadījumā — noguldītājs šo personu ir identificējis vai var identificēt pirms noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas.
(3) Vairāki noguldījumi vai vairākas kopīgā noguldījuma daļas neatkarīgi no noguldījuma valūtas tiek summētas kā atbilstīgais noguldījums, lai aprēķinātu vienu segto noguldījumu.
(4) Saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību nepilngadīga noguldītāja garantēto atlīdzību var pārskaitīt uz tādu kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādus kontā esošo līdzekļu izmantošanai bija noteicis noguldījumu piesaistītājs, kam iestājusies noguldījumu nepieejamība. Latvijas Banka lēmumā par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību paredz kārtību, kādā par nepilngadīga noguldītāja garantētās atlīdzības pārskaitīšanu paziņo nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2021., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
5.1 pants. Noguldījumu piesaistītāja un noguldītāja pienākumi saistībā ar citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldīšanu
(1) Noguldījumu piesaistītājam pirms darījumu attiecību uzsākšanas ar noguldītāju, tostarp šā likuma 23. pantā minēto noguldītāju, ir pienākums noskaidrot, vai noguldītājs nodrošina citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītājā.
(2) Noguldījumu piesaistītājs veic nepieciešamās darbības, lai pirms darījumu attiecību uzsākšanas vai darījumu attiecību laikā no noguldītāja, kas nodrošina citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītājā, iegūtu apliecinājumu, ka tas nodrošina šo citu personu identifikāciju un tām pienākošos līdzekļu uzskaiti.
(3) Ja noguldītājs plāno nodrošināt citai personai pienākošos līdzekļu pārvaldību noguldījumu piesaistītājā, noguldītājam ir pienākums nekavējoties par to informēt noguldījumu piesaistītāju, ja šāda informācija tam jau nav iesniegta pirms darījumu attiecību uzsākšanas.
(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
6.pants. Latvijas Bankas kompetence
(1) Latvijas Banka nodrošina noguldījumu piesaistītāju uzraudzību atbilstoši šā likuma normām, līdzekļu uzkrāšanu noguldījumu garantiju fondā, noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu, kā arī īsteno kreditoru prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.
(2) Latvijas Banka ne retāk kā reizi trijos gados veic noguldījumu garantiju fonda stresa testu.
(3) Informācija, kas iegūta stresa testu veikšanai, izmantojama vienīgi šo testu analīzei un glabājama tik ilgi, cik tas nepieciešams stresa testa vajadzībām.
(4) Latvijas Banka reizi gadā līdz 1.jūlijam sagatavo pārskatu par noguldījumu garantiju fonda darbību un publicē to savā tīmekļvietnē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
7.pants. Pienākums iesniegt informāciju Konsultatīvajai finanšu un kapitāla tirgus padomei
(Izslēgts ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
8.pants. Maksājumi noguldījumu garantiju fondā
(1) Noguldījumu garantiju fondu veido noguldījumu piesaistītāju maksājumi šajā likumā noteiktajā apmērā un kārtībā.
(2) Kredītiestāde mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, veic noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo maksājumu 1,5 procentu apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts kredītiestādes filiāle mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, veic noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo maksājumu 150 000 euro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrība mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi licenci (atļauju) krājaizdevu sabiedrības darbībai, veic noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo maksājumu 150 euro apmērā.
(3) Latvijā reģistrēta kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā reizi ceturksnī veic noguldījumu garantiju fondā maksājumu 0,05 procentu apmērā no segto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī, kas reizināts ar Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā aprēķināto korekcijas koeficientu. Nosakot kārtību, kādā aprēķināms korekcijas koeficients, Latvijas Banka ņem vērā noguldījumu piesaistītāja kapitāla pietiekamības, likviditātes, lielo riska darījumu komercdarbības modeļa un risku pārvaldības rādītājus, noguldījumu piesaistītāja kredītportfeļa kvalitāti iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī var ņemt vērā citus rādītājus, kas noteikti, izmantojot uz risku balstītas metodes.
(4) Dalībvalsts kredītiestādes filiāle, kura piedalās noguldījumu garantiju fondā, reizi ceturksnī veic noguldījumu garantiju fondā maksājumu 0,05 procentu apmērā no filiāles piesaistīto segto noguldījumu vidējā atlikuma iepriekšējā ceturksnī.
(41) Ja noguldījumu piesaistītāja rīcībā nav informācijas par personām, kurām pienākošos līdzekļus noguldītājs pārvalda noguldījumu piesaistītājā, un informācijas par katrai no šīm personām pienākošos līdzekļu summu, maksājumus noguldījumu garantiju fondā aprēķina, ņemot vērā atlikumu kontā, kurā glabājas līdzekļi, kas pienākas citai personai un ko pārvalda noguldītājs noguldījumu piesaistītājā.
(42) (Daļa stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 20. punktu)
(5) Nosakot korekcijas koeficientu, noguldījumu garantiju fondā veicamo maksājumu nedrīkst samazināt vairāk par 25 procentiem un nedrīkst palielināt vairāk par 100 procentiem.
(6) Noguldījumu piesaistītājs maksājumus veic euro.
(7) (Izslēgta ar 19.09.2024. likumu)
(8) Noguldījumu piesaistītājs, aprēķinot noguldījumu garantiju fondā veicamos maksājumus, ņem vērā šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto segto noguldījumu apmēru, kas nepārsniedz 100 000 euro.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.01.2018., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
9.pants. Noguldījumu garantiju fonda mērķapjoms un maksājumu saistības
(1) Latvijas Banka nodrošina, ka noguldījumu garantiju fonda mērķapjoms nav mazāks par 0,8 procentiem no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu apmēra.
(2) Pēc tam, kad noguldījumu garantiju fonds ir sasniedzis mērķapjomu un ir veiktas izmaksas no noguldījumu garantiju fonda, kā rezultātā noguldījumu garantiju fondā pieejamie finanšu līdzekļi ir kļuvuši mazāk kā 0,53 procenti no noguldījumu garantiju fonda dalībnieku segto noguldījumu kopsummas, Latvijas Banka regulāro noguldījumu garantiju fondā veicamo maksājumu nosaka tādā apmērā, lai šā panta pirmajā daļā minēto mērķapjomu sasniegtu ne ilgāk kā sešos gados.
(3) Latvijas Banka, nosakot regulāros noguldījumu garantiju fondā veicamos maksājumus šajā pantā noteiktā mērķapjoma sasniegšanai, ņem vērā tautsaimniecības cikla fāzi, kā arī ietekmi, ko noguldījumu piesaistītājam var radīt procikliskie maksājumi noguldījumu garantiju fondā.
(4) Noguldījumu garantiju fondā esošie finanšu līdzekļi var ietvert noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistības ne vairāk kā 30 procentu apmērā no noguldījumu garantiju fondā pieejamo līdzekļu kopsummas.
(5) Latvijas Banka izdod noteikumus par kārtību, kādā noguldījumu piesaistītāju maksājumu saistības iekļaujamas noguldījumu garantiju fondā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
10.pants. Papildu maksājumi noguldījumu garantiju fondā
(1) Ja noguldījumu garantiju fondā nepietiek finanšu līdzekļu, lai izmaksātu garantēto atlīdzību noguldītājiem, Latvijas Banka pieprasa, lai noguldījumu piesaistītājs tās noteiktajā termiņā veic noguldījumu garantiju fondā papildu maksājumus, kas nepārsniedz 0,5 procentus no noguldījumu piesaistītāja segtajiem noguldījumiem iepriekšējā kalendāra gada beigās. Ja Latvijas Banka konstatē ārkārtas apstākļus, tā ir tiesīga palielināt papildu maksājumu apmēru.
(2) Ja Latvijas Banka konstatē, ka noguldījumu piesaistītāju papildu maksājumu veikšana noguldījumu garantiju fondā apdraud vai var apdraudēt stabilu finanšu sektora darbību, apdraud vai var apdraudēt noguldījumu piesaistītāja maksātspēju vai likviditāti, Latvijas Banka lemj par papildu maksājumu pilnīgu vai daļēju atlikšanu līdz brīdim, kad šādu papildu maksājumu veikšana vairs neapdraud noguldījumu piesaistītāja maksātspēju vai likviditāti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
11. pants. Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanai nepieciešamās informācijas sagatavošana, iesniegšana un apstrāde
Latvijas Banka nosaka kārtību un termiņu, kādā:
1) aprēķināmi noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā, nosakot veidu, kādā minētie maksājumi izpildāmi;
2) sagatavojams un Latvijas Bankai iesniedzams pārskats par segtajiem noguldījumiem;
3) apkopojama un Latvijas Bankai sniedzama informācija par garantēto atlīdzību.
(11.01.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
12.pants. Zvērināta revidenta pārbaude
(1) Kredītiestāde vai tās filiāle nodrošina, ka zvērināts revidents reizi gadā, veicot gada pārskata revīziju, vienlaikus pārbauda, vai noguldījumu piesaistītāja pārskats par segtajiem noguldījumiem un maksājumiem noguldījumu garantiju fondā sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem. Zvērināts revidents pārbaudi veic saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem" un iesniedz Latvijas Bankai rakstveida ziņojumu par šajā pantā minēto pārbaudi.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās prasības ir attiecināmas arī uz krājaizdevu sabiedrību, ja tās aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 400 000 euro.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
13.pants. Segto noguldījumu vidējā atlikuma aprēķināšana
Segto noguldījumu vidējo atlikumu iepriekšējā ceturksnī aprēķina kā attiecīgā ceturkšņa triju mēnešu pārskatos par segtajiem noguldījumiem uzrādīto segto noguldījumu atlikumu vidējo aritmētisko lielumu.
14.pants. Termiņš maksājumiem noguldījumu garantiju fondā un maksājumu tiesiskais statuss
(1) Noguldījumu piesaistītājs līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 20.datumam veic maksājumus noguldījumu garantiju fondā šā likuma 8.pantā noteiktajā apmērā, pārskaitot līdzekļus Latvijas Bankai.
(2) Noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā nav uzskatāmi par Latvijas Bankas saistībām pret noguldījumu piesaistītāju un nav atmaksājami.
(3) Noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā ir iekļaujami noguldījumu piesaistītāja izdevumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
15. pants. Sankcijas un administratīvie pasākumi
(1) Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šādas sankcijas:
1) publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo noguldījumu piesaistītāju un pārkāpuma būtību;
2) brīdinājumu;
3) naudas sodu;
4) noguldījumu piesaistītāja izslēgšanu no dalības noguldījumu garantiju fondā.
(2) Latvijas Banka ir tiesīga šā panta pirmajā daļā noteiktās sankcijas piemērot:
1) par to, ka nav ievērota normatīvajos aktos noteiktā prasība iesniegt Latvijas Bankai garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai nepieciešamo informāciju;
2) par to, ka nav ievēroti pārskata sagatavošanas noteikumi par segtajiem noguldījumiem un maksājumiem piemērojamo korekcijas koeficientu noguldījumu garantiju fondā;
3) par to, ka nav ievērota prasība veikt maksājumus noguldījumu garantiju fondam noteiktajā apmērā un termiņā;
4) par to, ka nav ievērota prasība veikt uzskaiti grāmatvedības reģistros par atbilstīgajiem noguldījumiem, to noguldītājiem un segto noguldījumu apmēru;
5) par to, ka nav ievērots termiņš, kādā Latvijas Bankai sniedzama informācija par grāmatvedības reģistros veikto uzskaiti par atbilstīgajiem noguldījumiem, to noguldītājiem un segto noguldījumu apmēru;
6) par to, ka nav izpildīta prasība noteiktā termiņā nodrošināt Latvijas Bankai aizdevumu.
(3) Publisku paziņojumu var piemērot papildus šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktajām sankcijām. Latvijas Banka publisku paziņojumu ievieto savā tīmekļvietnē, norādot par pārkāpumu atbildīgo juridisko personu un ziņas par tās izdarīto pārkāpumu. Publisks paziņojums Latvijas Bankas tīmekļvietnē pieejams piecus gadus no tā ievietošanas dienas.
(4) Par noguldījumiem, kas izdarīti pirms noguldījumu piesaistītāja izslēgšanas no dalības noguldījumu garantiju fondā, garantētā atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Naudas sods par noteiktajā termiņā neveiktiem maksājumiem noguldījumu garantiju fondā ir 0,05 procenti no termiņā neveiktā maksājuma par katru nokavēto dienu. Naudas sods aprēķināms par laiku, par kuru noguldījumu piesaistītājs nav veicis aprēķināto katra ceturkšņa maksājumu. Noguldījumu piesaistītājam ir pienākums aprēķināt un samaksāt naudas sodu par noteiktajā termiņā neveiktiem maksājumiem noguldījumu garantiju fondā. Naudas sods maksājams Latvijas Bankai.
(6) Ja dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā vai ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā nokavējusi atbilstoši šā likuma 11. pantam noteikto maksājuma termiņu vairāk par 30 dienām, Latvijas Banka nekavējoties par to informē attiecīgā noguldījumu piesaistītāja uzraudzības institūciju.
(7) Naudas sods par to, ka noguldījumu piesaistītājs nav izpildījis prasību sagatavot, apstrādāt un iesniegt Latvijas Bankai informāciju par garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanu, ir no 1000 līdz 10 000 euro.
(8) Naudas sods par to, ka nav izpildīta prasība nodrošināt Latvijas Bankai aizdevumu, ir 0,05 procenti no noteiktajā termiņā neizsniegtā aizdevuma par katru nokavēto dienu. Naudas sods aprēķināms par laiku, kādā kredītiestāde, kas ir noguldījumu garantiju fonda dalībniece, nav izsniegusi Latvijas Bankai aizdevumu.
(9) Par šā likuma noteikumu pārkāpumiem attiecībā uz garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai nepieciešamās informācijas apkopošanu un iesniegšanu Latvijas Banka ir tiesīga piemērot administratīvo pasākumu — pieprasīt, lai noguldījumu piesaistītājs vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību un atturas no tās atkārtošanas.
(10) Latvijas Bankai ir tiesības piemērot šā panta devītajā daļā minēto administratīvo pasākumu vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētajām sankcijām.
(11) Ja Latvijas Bankas izdotais administratīvais akts par šajā pantā minēto sankciju un administratīvā pasākuma piemērošanu, izņemot naudas soda un publiskā paziņojuma piemērošanu, tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, tas neaptur šā akta darbību.
(12) Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par sankcijas vai administratīvā pasākuma piemērošanu ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas.
(24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
15.1 pants. Sankciju un administratīvo pasākumu publicēšana
(1) Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par pārkāpumu atbildīgajām juridiskajām personām, pēc tam, kad tā paziņota adresātam, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot par pārkāpumu atbildīgo juridisko personu un ziņas par tās izdarīto pārkāpumu, kā arī informāciju par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.
(2) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē, neidentificējot personu, ja tā konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.
(24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
16.pants. Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšana
(1) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)
(2) Noguldījumu garantiju fondu pārvalda Latvijas Banka. Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus iegulda tā, lai risks būtu neliels, bet ieguldījumi — pietiekami diversificēti.
(3) Saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanu, noslēdzot attiecīgu līgumu, var nodot citam pārvaldītājam.
(4) Ienākumus (augļus), kas iegūti, pārvaldot noguldījumu garantiju fondu, ieskaita šajā fondā.
(5) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
17.pants. Pienākums nodrošināt informāciju par atbilstīgajiem un segtajiem noguldījumiem
(1) Noguldījumu piesaistītājs savos grāmatvedības reģistros pastāvīgi nodrošina informāciju par atbilstīgajiem noguldījumiem, to noguldītājiem un segto noguldījumu apmēru. Informāciju atjauno vismaz reizi dienā tā, lai grāmatvedības reģistri atspoguļotu aktuālo garantētās atlīdzības apmēru.
(11) Noguldījumu piesaistītājs savos grāmatvedības reģistros atjauno šā panta pirmajā daļā minēto informāciju par šā likuma 23. panta trešajā daļā minētajiem noguldītājiem, ja tas saņēmis informāciju, ka attiecīgais noguldītājs pasludināts par maksātnespējīgu vai uzsākta tā likvidācija.
(2) (Izslēgta ar 11.01.2018. likumu)
(3) Noguldījumu piesaistītājam ir pienākums iesniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju vienas darbdienas laikā pēc Latvijas Bankas pieprasījuma saņemšanas.
(4) Noguldījumu piesaistītājs, izmantojot uz risku balstītu pieeju, veic iekšējā audita pārbaudi par atbilstīgo un segto noguldījumu uzskaiti ne retāk kā vienu reizi trijos gados.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.01.2018., 24.03.2022., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
18.pants. Pienākums iesniegt informāciju Eiropas Banku iestādei
(1) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par tā noguldījumu garantiju fonda izcelsmes dalībvalsti, kura dalībniece ir attiecīgā kredītiestāde.
(2) Latvijas Banka katru gadu līdz 31.martam informē Eiropas Banku iestādi par segto noguldījumu kopējo apmēru un par noguldījumu garantiju fondā pieejamo finanšu līdzekļu apmēru iepriekšējā gada 31.decembrī.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu izmantošana
(Nodaļas nosaukums 24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
19. pants. Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu izmantošanas un garantētās atlīdzības izmaksas vispārīgie noteikumi
(1) Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus izlieto:
1) garantētās atlīdzības izmaksām;
2) šajā likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai aizdoto līdzekļu atmaksai;
3) maksājumiem noregulējuma instrumentu piemērošanas finansēšanai saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu;
4) samaksai pārvaldītājam, ja saskaņā ar šā likuma 16. panta trešo daļu noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšana nodota citam pārvaldītājam;
5) šā likuma 25. panta otrajā daļā minētā neatkarīgā vērtētāja pakalpojumu apmaksai.
(2) Citus Latvijas Bankas līdzekļus, kas nav noguldījumu garantiju fonda līdzekļi, aizliegts izmantot šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem.
(3) Garantēto atlīdzību izmaksā noguldītājam, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir tiesības uz garantēto atlīdzību. Garantētās atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši informācijai, kāda ir noguldījumu piesaistītāja grāmatvedības reģistros dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Noguldītājam nav nepieciešams iesniegt noguldījumu piesaistītājam iesniegumu vai citus dokumentus, kas pamato noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību, izņemot gadījumu, kad noguldītājs pārvalda citai personai pienākošos līdzekļus noguldījumu piesaistītājā.
(31) Noguldītājam, kas pārvalda citai personai pienākošos līdzekļus noguldījumu piesaistītājā, ir pienākums pēc tam, kad noguldījumu piesaistītājam iestājusies noguldījumu nepieejamība, iesniegt noguldījumu piesaistītājam vai Latvijas Bankai informāciju, kas nepieciešama šo citu personu identificēšanai, un informāciju par katrai no šīm citām personām pienākošos līdzekļu summu noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai noguldītājs iesniedz zvērināta revidenta ziņojumu par šajā daļā minētās informācijas pārbaudi.
(4) Noguldījumu piesaistītājs sagatavo to noguldītāju sarakstu, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība. Sarakstā iekļauj noguldītājus, kuriem atbilstoši šā likuma noteikumiem ir tiesības uz garantēto atlīdzību, un ietver informāciju, kāda tā ir dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Noguldījumu piesaistītājs sarakstu iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās.
(5) Latvijas Banka vai tās pilnvarota persona garantēto atlīdzību noguldītājiem izmaksā saskaņā ar šā panta ceturtajā daļā minēto sarakstu.
(6) Ja zvērināts tiesu izpildītājs vai nodokļu (nodevu) administrācija pret noguldītāja naudas līdzekļiem ir vērsusi piedziņu, piedzenamās summas izmaksā attiecīgi zvērinātam tiesu izpildītājam vai nodokļu (nodevu) administrācijai.
(7) Ja piecu gadu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas zvērināts tiesu izpildītājs vai nodokļu (nodevu) administrācija nav vērsusi piedziņu pret noguldītāja naudas līdzekļiem, tad izbeidzas zvērināta tiesu izpildītāja vai nodokļu (nodevu) administrācijas noteiktie ierobežojumi garantētās atlīdzības izmaksai.
(24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
20.pants. Garantētās atlīdzības pārmaksa
(1) Ja Latvijas Banka, noguldījumu piesaistītājs, tā pilnvarnieks, administrators vai likvidators konstatē, ka garantētā atlīdzība izmaksāta personai, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem nebija tiesību uz garantēto atlīdzību, vai arī tā izmaksāta lielākā apmērā, personai ir pienākums atmaksāt nepamatoti izmaksāto garantēto atlīdzību atbilstoši Latvijas Bankas, noguldījumu piesaistītāja, tā pilnvarnieka, administratora vai likvidatora pieprasījumam.
(2) Ja persona šā panta pirmajā daļā minēto atlīdzību neatmaksā brīvprātīgi, Latvijas Bankai, noguldījumu piesaistītājam, tā pilnvarniekam, administratoram vai likvidatoram ir pienākums celt prasību par minēto līdzekļu atmaksu noguldījumu garantiju fondam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
21. pants. Aizdevums noguldījumu garantiju fondam
(1) Ja noguldījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu garantētās atlīdzības izmaksām saskaņā ar šo likumu, Latvijas Banka var aizņemties trūkstošo summu Latvijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu tirgū vai no citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda.
(2) Latvijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu tirgus dalībnieks var piedāvāt Latvijas Bankai aizņemties no tā garantētās atlīdzības izmaksām nepieciešamo trūkstošo summu tikai tad, ja aizdevums Latvijas Bankai neietekmēs tā spēju ievērot Latvijas vai attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktās tā darbību regulējošās prasības.
(3) Izraugoties Latvijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu tirgus dalībnieku vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondu, kurš aizdod garantētās atlīdzības izmaksām nepieciešamo trūkstošo summu, nav piemērojami Publisko iepirkumu likuma noteikumi. Latvijas Banka izraugās to Latvijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu tirgus dalībnieku vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondu, kurš Latvijas Bankai piedāvā zemāko aizdevuma procentu likmi. Ja izteiktie piedāvājumi ir vienādi, līguma slēgšanas tiesības piešķir lozējot.
(4) Ja divu darbdienu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas Latvijas Banka nesaņem piedāvājumus aizdot garantētās atlīdzības izmaksām nepieciešamo trūkstošo summu vai konstatē, ka izteiktie piedāvājumi nenodrošina noguldītāju vai noguldījumu garantiju fonda interesēm ekonomiski izdevīgāko risinājumu, vai nesaņem aizdevumu citu pamatotu apstākļu dēļ, aizdevumu pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nodrošina kredītiestādes, kas ir noguldījumu garantiju fonda dalībnieces.
(5) Latvijas Banka nepieprasa šā panta ceturtajā daļā minēto aizdevumu no tām kredītiestādēm, kuru likviditāti šāda aizdevuma izsniegšana apdraud vai var apdraudēt.
(6) Latvijas Banka nosaka šā panta ceturtajā daļā minētā aizdevuma apmēru, izsniegšanas kārtību un termiņu, kā arī atmaksas kārtību un termiņu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) kredītiestādes aizdevuma apmēru nosaka proporcionāli tā maksājuma apmēram, kuru kredītiestāde veic atbilstoši šā likuma 8. panta trešajai daļai;
2) maksu par noguldījumu garantiju fonda faktiski izmantotā aizdevuma līdzekļiem nosaka atbilstoši pozitīvai euro īstermiņa procentu likmei, tai pievienojot fiksētu likmi viena procenta apmērā no faktiski izmantotā aizdevuma apmēra;
3) maksimālais aizdevuma termiņš ir trīs gadi;
4) aizdevumam izmantotos līdzekļus noguldījumu garantiju fonds kredītiestādēm atmaksā proporcionāli.
(61) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par šā panta ceturtajā daļā minētā aizdevuma pieprasījumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(7) Ja triju darbdienu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas ar šā panta ceturtajā daļā minēto aizdevumu netiek nodrošināts nepieciešamo līdzekļu daudzums noguldījumu garantiju fondā, Latvijas Banka nekavējoties informē Finanšu ministriju par noguldījumu garantiju fondā esošo līdzekļu nepietiekamību. Valsts budžeta līdzekļi šajā likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai tiek piešķirti apropriācijas kārtībā vai aizdevuma veidā, ievērojot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto kārtību. Finanšu ministrija nodrošina šajā likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai piešķirto valsts budžeta līdzekļu pieejamību noguldījumu garantiju fondam tā, lai garantētās atlīdzības izmaksas tiktu veiktas šajā likumā noteiktajā termiņā.
(8) Naudas līdzekļus, kurus Latvijas Banka aizņēmusies garantētās atlīdzības izmaksām, tā atmaksā no noguldījumu garantiju fonda.
(24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
22.pants. Latvijas Bankas prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju
(1) Pēc tam, kad noguldītājiem izmaksāta garantētā atlīdzība, Latvijas Banka izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā iegūst prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju. Noguldījumu piesaistītājs sedz prasījumu saskaņā ar Latvijas Bankas iesniegto aprēķinu. Regresa kārtībā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi noguldījumu garantiju fondā.
(2) Noguldījumu piesaistītāja maksātnespējas gadījumā Latvijas Bankas iesniegtais aprēķins kā kreditora prasība par noguldījumu garantiju fonda līdzekļu atmaksu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā apmierināms prioritārā kārtībā pirms citu noguldījumu piesaistītāja kreditoru prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
23.pants. Noguldījumi, par kuriem netiek izmaksāta garantētā atlīdzība
(1) Garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par:
1) kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību noguldījumiem;
2) finanšu iestāžu noguldījumiem;
3) tādu pašvaldību, kuru gada budžets pārsniedz 500 000 euro, un tiešās pārvaldes iestāžu noguldījumiem;
4) noguldījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums;
5) noguldījumiem, kuru noguldītājs kā klients nav identificēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem;
6) noguldījumiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 51. un 62. pantu veido noguldījumu piesaistītāja pašu kapitālu, tostarp tā amortizēto daļu saskaņā ar minētās regulas 64. pantu;
7) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību noguldījumiem;
8) ieguldījumu brokeru sabiedrību noguldījumiem;
9) ieguldījumu pārvaldes sabiedrību noguldījumiem;
10) privāto pensiju fondu noguldījumiem;
11) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku noguldījumiem;
12) kredītiestādes emitētiem parāda vērtspapīriem, kā arī saistībām, kas rodas no tās vekseļiem, tai skaitā pārvedu vekseļiem;
13) noguldījumiem, ar kuriem pēdējo divu gadu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas nav veikti nekādi darījumi un kuru vērtība ir mazāka par 10 euro.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos noguldījumos ir ietverti arī uzkrātie procenti, kas atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem un termiņiem nav izmaksāti līdz dienai, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.
(3) Izņēmumi garantētās atlīdzības izmaksai nav attiecināmi uz noguldījumu, ko veikusi likvidējama vai maksātnespējīga kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, privāto pensiju fonds, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks un finanšu iestāde, kuras likvidācija uzsākta vai maksātnespēja pasludināta līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
24.pants. Garantētā atlīdzība par noguldījumiem ārvalstu valūtā
Noguldījumi ārvalstu valūtā garantētās atlīdzības izmaksai tiek pārrēķināti euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.
25.pants. Garantētās atlīdzības izmaksas veids un kārtība
(1) Garantētās atlīdzības izmaksu šā likuma 26.pantā minētajā termiņā nodrošina vienā no šādiem veidiem:
1) garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu garantiju fonda ar vienas vai vairāku Latvijas Bankas izraudzītu kredītiestāžu vai maksājumu iestāžu starpniecību;
2) garantēto atlīdzību izmaksā ar tās kredītiestādes vai maksājumu iestādes starpniecību, kurai noguldījumu piesaistītājs segtos noguldījumus kopā ar noguldījumu piesaistītāja aktīviem, kas pilnībā vai daļēji sedz garantēto atlīdzību, nodod saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu;
3) garantēto atlīdzību izmaksā ar Latvijas Bankas starpniecību;
4) garantēto atlīdzību no noguldījumu piesaistītāja un noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksā ar tā noguldījumu piesaistītāja starpniecību, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība.
(11) Nodrošinot šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto garantētās atlīdzības izmaksas veidu, kredītiestāde vai maksājumu iestāde, kurai saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu ir nodoti segtie noguldījumi, izmaksā garantēto atlīdzību, neveicot atkārtoti noguldītāju klientu izpēti.
(12) Nodrošinot šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto garantētās atlīdzības izmaksas veidu, Latvijas Banka izmaksā garantēto atlīdzību, neveicot atkārtoti noguldītāju klientu izpēti.
(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai noguldījumu piesaistītāja nodotie segtie noguldījumi nav segti ar ekvivalentā apmērā nodotiem noguldījumu piesaistītāja aktīviem, Latvijas Banka var lemt par garantētās atlīdzības izmaksai trūkstošo līdzekļu piešķiršanu segto noguldījumu ieguvējam no noguldījumu garantiju fonda. Garantētās atlīdzības izmaksai nododamo noguldījumu piesaistītāja aktīvu vērtību (ja līdzekļi nav korespondentbankas kontos) nosaka Latvijas Bankas piesaistīts neatkarīgs vērtētājs.
(3) Ja garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu piesaistītāja līdzekļiem saskaņā ar šā panta pirmās daļas 4.punktu un noguldījumu piesaistītājs garantētās atlīdzības izmaksu vēl nav pabeidzis, bet tai paredzētos finanšu līdzekļus nodod noguldījumu garantiju fondam, šie līdzekļi ir iekļaujami noguldījumu garantiju fonda ieņēmumos.
(4) Latvijas Banka, izraugoties kredītiestādi vai maksājumu iestādi, ar kuras starpniecību izmaksājama garantētā atlīdzība, nepiemēro Publisko iepirkumu likuma noteikumus. Lai nodrošinātu noguldītāju intereses, Latvijas Banka izraugās kredītiestādi vai maksājumu iestādi, kura paredz noguldītājiem labvēlīgākos garantētās atlīdzības saņemšanas nosacījumus.
(5) Nodrošinot garantētās atlīdzības izmaksu ar vienas vai vairāku Latvijas Bankas izraudzītu kredītiestāžu vai maksājumu iestāžu starpniecību, Latvijas Banka noslēdz līgumu ar kredītiestādi vai maksājumu iestādi. Līgumā var paredzēt maksājumu par garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanas rezultātā šai kredītiestādei vai maksājumu iestādei piesaistītajiem klientiem, un šo maksājumu ieskaita noguldījumu garantiju fondā. Šāda maksājuma apmērs nosakāms atkarībā no to noguldītāju skaita, kuri, saņemot garantēto atlīdzību, ir izteikuši vēlēšanos kļūt un kļuvuši par konkrētās kredītiestādes vai maksājumu iestādes klientiem, vai arī to nosaka, pamatojoties uz citiem finansiāliem faktoriem.
(6) Latvijas Banka lemj par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, tai skaitā par to, ka noguldījumu piesaistītājs, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība, var veikt daļēju vai pilnīgu garantētās atlīdzības izmaksu vai pārskaitīt noguldījumu garantiju fondam finanšu līdzekļus daļējai vai pilnīgai garantētās atlīdzības izmaksai, ja Latvijas Banka ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājam ir pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu un šo informāciju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Latvijas Bankas izveidotajā tīmekļvietnē.
(61) Latvijā reģistrētas kredītiestādes un dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā nodrošina to klientiem iespēju pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu un saņemt garantēto atlīdzību. Latvijas Banka nosaka informāciju, kuru šajā daļā minētās iestādes apkopo un iesniedz Latvijas Bankai par klientu garantētās atlīdzības izmaksas pieteikumiem, šādas informācijas apkopošanas un iesniegšanas kārtību un termiņus, kā arī prasības informācijas sniegšanai par klienta garantētās atlīdzības izmaksas pieteikuma izpildes atteikumu.
(62) Latvijā licencēta maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde vai dalībvalstī licencētas maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes filiāle, kura veic darbību Latvijā, ir tiesīga nodrošināt saviem klientiem iespēju pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu un saņemt garantēto atlīdzību, ja tā var nodrošināt garantētās atlīdzības ieskaitīšanu klienta kontā, izmantojot kredīta pārvedumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta regulai (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza regulu (EK) Nr. 924/2009, un saskaņā ar šā panta 6.1 daļu izdoto Latvijas Bankas noteikumu ievērošanu.
(7) Ja Latvijas Bankas izdotais administratīvais akts par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, tas neaptur šā akta darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
26.pants. Garantētās atlīdzības izmaksas uzsākšana un daļēja garantētās atlīdzības izmaksa
(1) Garantētā atlīdzība ir pieejama ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.
(2) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2024. Sk. Pārejas noteikumu 18. punktu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.01.2018., 24.03.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
27.pants. Gadījumi, kad ir tiesības atlikt garantētās atlīdzības izmaksu
(1) Garantētās atlīdzības izmaksu vai daļēju tās izmaksu noguldītājam var atlikt šādos gadījumos:
1) pastāv juridisks strīds par personas tiesībām uz noguldījumu vai tiesībām saņemt garantēto atlīdzību, kā arī par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ietverto prasību izpildi;
2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem noguldījumu izmaksai ir noteikti ierobežojumi;
3) pret personu ir sākts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nav stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
(2) Atliekot garantētās atlīdzības izmaksu vai daļēju tās izmaksu, Latvijas Banka uzdod noguldījumu piesaistītājam veikt attiecīgas izmaiņas garantētās atlīdzības saņēmēju sarakstā.
(3) Izbeidzoties apstākļiem, kas ir bijuši par pamatu garantētās atlīdzības izmaksas atlikšanai, Latvijas Banka uzdod noguldījumu piesaistītājam veikt attiecīgas izmaiņas garantētās atlīdzības saņēmēju sarakstā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
28.pants. Noguldītāja informēšanas pienākums
(1) Noguldījumu piesaistītājam pirms darījumu attiecību uzsākšanas ar noguldītāju ir pienākums tam sniegt:
1) informāciju par garantētās atlīdzības apmēru;
2) informāciju par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību un termiņu;
3) informāciju par prasījumu saistību savstarpējo ieskaitu iespējamību;
4) noguldījumu garantiju fonda kontaktinformāciju.
(2) Veidlapas paraugu šā panta pirmajā daļā minētās informācijas sniegšanai un vispārējās informācijas sniegšanai par noguldījumiem, par kuriem saskaņā ar šā likuma 23.pantu garantēto atlīdzību neizmaksā, apstiprina Latvijas Banka. Noguldījumu piesaistītājs saņem noguldītāja apliecinājumu par attiecīgās informācijas saņemšanu.
(21) Noguldījumu piesaistītājs sniedz noguldītājam apstiprinājumu, atsaucoties uz šā panta otrajā daļā minētajā veidlapā iekļauto informāciju, nolūkā informēt, ka noguldījums ir atbilstīgs noguldījums. Minēto apstiprinājumu sniedz, izmantojot noguldītāja internetbanku vai citu saziņas līdzekli, kas ir atbilstošs konkrētās informācijas nodošanai, bet, ja noguldītājam nav piekļuves internetbankai, noguldījumu piesaistītājs izsniedz šādu apstiprinājumu rakstveidā pēc noguldītāja pieprasījuma.
(3) Šā panta otrajā daļā minēto veidlapu noguldījumu piesaistītājs noguldītājam dara pieejamu, izmantojot attālinātos finanšu pakalpojumus (internetbanku) vai vienu reizi gadā pēc noguldītāja pieprasījuma izsniedzot to noguldītājam papīra formā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
29.pants. Noguldītāja papildu informēšanas pienākums
Noguldījumu piesaistītāja reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā vai izslēdzot to no dalības noguldījumu garantiju fondā, papildus šā likuma 28.pantā noteiktajam noguldītāja informēšanas pienākumam noguldījumu piesaistītājs informāciju par noguldījumu piesaistītāja reorganizāciju, likvidāciju vai izslēgšanu no dalības noguldījumu garantiju fondā noguldītājam dara pieejamu, izmantojot noguldījumu piesaistītāja un noguldītāja noslēgto līgumu par attālināto finanšu pakalpojuma sniegšanu.
30.pants. Noguldītāja tiesības kredītiestādes reorganizācijas gadījumā
Kredītiestādes reorganizācijas gadījumā kredītiestādes noguldītājiem, kuru noguldījumi tiek pārvesti uz citu kredītiestādi, ir tiesības triju mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pārvest savus noguldījumus un procentu maksājumus par tiem uz citu noguldītāja izraudzītu kredītiestādi vai izņemt savus noguldījumus un procentu maksājumus par tiem bez komisijas maksas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
31.pants. Iesniegumu izskatīšana un sarakste ar noguldītāju
(1) Iesniegumi saistībā ar personas atzīšanu par noguldītāju, kuram izmaksājama garantētā atlīdzība, kā arī garantētās atlīdzības apmēru un izmaksāšanas termiņiem vai iesniegumus, kas saistīti ar personas tiesībām saņemt garantēto atlīdzību, izskata Latvijas Banka. Tā savā lēmumā ietver faktu konstatējumu, piemēroto tiesību normu uzskaitījumu un informāciju par iesnieguma iesniedzēja tiesībām saņemt garantēto atlīdzību.
(11) Ja, izskatot šā panta pirmajā daļā minētos iesniegumus, Latvijas Banka konstatē, ka iesniedzējam sagatavojama atbilde pēc būtības un atbildes sniegšanai nepieciešams veikt papildu darbības informācijas iegūšanai un apstrādei, Latvijas Banka šīs darbības veic četru mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas informējot iesniedzēju par iesnieguma saņemšanu un veiktajām darbībām.
(2) Sarakste ar citas dalībvalsts noguldītāju, kurš izdarījis noguldījumu kredītiestādē, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, tiek veikta finanšu sfērā starptautiski atzītā valodā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
32.pants. Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu pārsūdzēšana
Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
33.pants. Garantētās atlīdzības izmaksa dalībvalstu ietvaros
(1) Garantētās atlīdzības izmaksai par Latvijā reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldījumiem citā dalībvalstī nepieciešamos finanšu līdzekļus Latvijas Banka attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādei nodrošina no noguldījumu garantiju fonda un sedz administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu, kā arī sniedz norādījumus par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību.
(2) Garantētās atlīdzības izmaksa par dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldījumu Latvijā tiek sākta pēc tam, kad Latvijas Banka ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādes nepieciešamos finanšu līdzekļus un norādījumus par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību. Citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestāde sedz Latvijas Bankai radušās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu.
(3) Pirms tiek sākta garantētās atlīdzības izmaksa dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldītājiem, Latvijas Banka oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās izveidotajā tīmekļvietnē publicē informāciju par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu.
(4) Ja Latvijas Banka ir izpildījusi visus attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādes sniegtos norādījumus, uzskatāms, ka Latvijas Banka ir rīkojusies labā ticībā un nav atbildīga par zaudējumiem, kas varētu rasties saistībā ar garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanu dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijā noguldītājiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)
34.pants. Sadarbības līguma slēgšana
(1) Lai nodrošinātu efektīvu noguldījumu garantiju fondu darbību, Latvijas Banka slēdz sadarbības līgumus ar citu dalībvalstu noguldījumu garantiju fondu pārvaldītāju iestādēm. Sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādus nosacījumus:
1) kārtību, kādā notiek noguldījumu garantiju fondu savstarpēja informācijas apmaiņa;
2) kārtību, kādā attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fondu pārvaldītāja iestāde pārstāv Latvijas Banku un nodrošina informācijas apmaiņu ar noguldījumu piesaistītāja noguldītājiem;
3) garantētās atlīdzības izmaksas kārtību.
(2) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par šā panta pirmajā daļā minētā sadarbības līguma noslēgšanu.
(3) Ja Latvijas Banka un citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestāde nespēj vienoties par sadarbības līguma noteikumiem vai arī pusēm rodas strīds par sadarbības līguma piemērošanu, līguma puses var nodot strīdu izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK 19.pantu.
(4) Sadarbības līguma nenoslēgšana neietekmē noguldītāju tiesības uz garantētās atlīdzības izmaksu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
34.1 pants. Ārvalstu noguldījumu piesaistītāja noguldījumu aizsardzība
(1) Latvijas Banka pārliecinās, ka ārvalstī reģistrētas tādas kredītiestādes filiāles, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Eiropas Savienības un kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda dalībniece, darbība atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz noguldījumu garantiju nodrošināšanu. Ja attiecīgās kredītiestādes klientiem netiek nodrošināta līdzvērtīgas noguldījumu garantiju sistēmas piemērošana atbilstoši šajā likumā noteiktajiem kritērijiem, Latvijas Banka var uzlikt par pienākumu ārvalstīs reģistrētas kredītiestādes filiālei kļūt par noguldījumu garantiju fonda dalībnieci.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle visu attiecīgo informāciju par noguldījumu garantijas noteikumiem attiecībā uz esošo un iespējamo noguldītāju noguldījumiem minētajā filiālē sniedz latviešu valodā vai tādā valodā, par kuru noguldītājs un noguldījumu piesaistītājs ir vienojušies, atverot attiecīgo kontu, un minētā informācija ir skaidra un saprotama.
(24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
35.pants. Pievienošanās citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam
(1) Ja kredītiestāde vai tās filiāle vēlas pievienoties citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam, tā informē Latvijas Banku par savu nodomu vismaz sešus mēnešus iepriekš. Līdz dienai, kad kredītiestāde vai tās filiāle ir pārtraukusi savu darbību Latvijas teritorijā un pievienojusies citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam, tā turpina veikt maksājumus noguldījumu garantiju fondā.
(2) Ja Latvijā reģistrēta kredītiestāde vairs nav noguldījumu garantiju fonda dalībniece un pievienojas citas valsts noguldījumu garantiju fondam, Latvijas Bankai ir pienākums pārskaitīt uz attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fondu visus maksājumus, ko kredītiestāde veikusi noguldījumu garantiju fondā divpadsmit mēnešu laikā pirms pievienošanās citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam, izņemot šajā likumā noteiktajā kārtībā kredītiestādes veiktos papildu maksājumus noguldījumu garantiju fondā un samaksātos naudas sodus.
(3) Ja Latvijā reģistrētas kredītiestādes filiāle veic darbību citā dalībvalstī un pievienojas attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam, Latvijas Bankai ir pienākums pārskaitīt uz attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fondu visus maksājumus, ko kredītiestāde veikusi noguldījumu garantiju fondā proporcionāli pārvesto segto noguldījumu summai divpadsmit mēnešu laikā pirms pievienošanās citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fondam, izņemot šajā likumā noteiktajā kārtībā kredītiestādes veiktos papildu maksājumus noguldījumu garantiju fondā un samaksātos naudas sodus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023. Grozījumi otrajā un trešajā daļā stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Noguldījumu garantiju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 22.nr.; 2009, 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2013, 192.nr.; 2014, 105.nr.).
2. Tiesiskajām attiecībām, kas radušās saistībā ar garantētās atlīdzības izmaksu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, piemēro tās noguldījumu garantiju regulējošās tiesību normas, atbilstoši kurām noguldījumu piesaistītājam tika konstatēta noguldījumu nepieejamība.
3. Komisija līdz 2015.gada 3.jūlijam informē Eiropas Banku iestādi par iestādi, kas ir atbildīga par noguldījumu garantiju fondu.
4. Šā likuma 6.panta otrajā daļā noteikto stresa testu Komisija pirmoreiz veic līdz 2017.gada 3.jūlijam.
5. Šā likuma 9. panta pirmajā daļā norādīto noguldījumu garantiju fonda mērķapjomu Latvijas Banka sasniedz līdz 2024. gada 3. jūlijam.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
6. Šā likuma 22.panta otrā daļa attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.
8. Šā likuma 28.pants stājas spēkā 2015.gada 1.oktobrī. Noguldītājiem, ar kuriem darījuma attiecības ir uzsāktas pirms šā likuma 28.panta spēkā stāšanās un kuriem nav sniegta šajā pantā minētā informācija, noguldījumu piesaistītājs sniedz attiecīgo informāciju līdz 2015.gada 30.decembrim, izvietojot to noguldījumu piesaistītāja mājaslapā internetā, vai pēc noguldītāja pieprasījuma izsniedz papīra formā.
9. Komisija līdz 2015.gada 3.jūlijam informē Eiropas Banku iestādi par Komisijas apstiprinātajām uz risku balstītajām metodēm, lai noteiktu un aprēķinātu noguldījumu garantiju fonda dalībnieku uz risku balstītos maksājumus.
10. Šā likuma 26.panta pirmajā daļā minēto garantētās atlīdzības izmaksas termiņu piemēro, sākot ar 2024.gada 1.janvāri.
11. Šā likuma 8.panta trešajā daļā minēto maksājumu noguldījumu garantiju fondā noguldījumu piesaistītājs atbilstoši šā likuma 14.pantam pirmoreiz veic līdz 2015.gada 20.oktobrim.
12. Ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas noguldījumu piesaistītājam noguldījumu nepieejamība ir iestājusies līdz 2018.gada 31.decembrim, garantētās atlīdzības izmaksa uzsākama 20 darbdienu laikā.
13. Ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas noguldījumu piesaistītājam noguldījumu nepieejamība ir iestājusies no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim, garantētās atlīdzības izmaksa uzsākama 15 darbdienu laikā.
14. Ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas noguldījumu piesaistītājam noguldījumu nepieejamība ir iestājusies no 2021.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim, garantētās atlīdzības izmaksa uzsākama 10 darbdienu laikā.
15. Noguldītāji, kuriem 2014. gada 14. jūnijā bija tiesības saņemt garantēto atlīdzību saistībā ar noguldījumu nepieejamības iestāšanos noguldījumu piesaistītājā, bet kuri to nav saņēmuši, jo bija nepilngadīgi, zaudē prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu 2029. gada 31. decembrī.
(27.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2021.)
16. Šā likuma 3. panta piektā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Segto obligāciju likumu.
(27.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2021.)
17. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
18. Šā likuma 26. panta otrā daļa zaudē spēku 2024. gada 1. janvārī.
(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
19. Šā likuma 15. pants jaunā redakcijā, 15.1 pants un 21. pants jaunā redakcijā, kā arī grozījumi šā likuma 35. panta otrajā un trešajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
20. Šā likuma 8. panta 4.2 daļa stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024. 8. panta 4.2 daļa iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2025.)
21. Grozījums šā likuma 28. panta 2.1 daļā par pirmā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.
(19.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.10.2024. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2025.)
(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012.
Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 4.jūnijā.
 |
 |
 |
 |