Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.194

Rīgā 2015.gada 14.aprīlī (prot. Nr.20 43.§)

Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli"
18.panta piekto, 6.¹ un 6.² daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā piemēro likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.² daļā noteikto akcīzes nodokļa likmi (turpmāk – samazinātā akcīzes nodokļa likme) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" ir pievienota biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas, vai parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas, ja attiecīgie naftas produkti tiek iezīmēti (marķēti) (turpmāk – marķēta dīzeļdegviela) saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 28. pantu un ja tos izmanto:

1.1.1. traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem;

1.1.2. kravas pašpārvadājumiem saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta 5.¹ daļu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicami kravas pašpārvadājumi (turpmāk – pašpārvadājumi);

1.2. zivju audzēšanas cikla koeficienta piemērošanu;

1.3. marķētas dīzeļdegvielas piegādes un realizācijas nosacījumus;

1.4. kārtību, kādā komersants, kas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai, vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai (turpmāk – komersants), sniedz informāciju un nodrošina tās aktualizāciju Lauku atbalsta dienesta vienotajā datubāzē (turpmāk – vienotā datubāze) par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam izsniegto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu;

1.5. kārtību, kādā Lauku atbalsta dienests pārbauda lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, meža un purva zemes platību, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes platību zem zivju dīķiem;

1.6. kārtību, kādā ar nodokli apliek iegādāto likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas ievaddaļā minētās marķētas dīzeļdegvielas daudzumu;

1.7. fiskālo marķieri un krāsvielu, ar kuru tiek marķēta dīzeļdegviela, kā arī marķētās dīzeļdegvielas aprites nosacījumus.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 646; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 299)

2. Samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai piemēro saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 44. panta 1., 2. un 3. punktu.

(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

3. Samazināto akcīzes nodokļa likmi attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu citā atbalsta programmā vai individuālā atbalsta projektā, tostarp de minimis atbalstu, neatkarīgi no finansējuma avota.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

3.¹ Samazināto akcīzes nodokļa likmi nepiemēro:

3.¹1. regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajām darbībām;

3.¹ 2. ja saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām netiek nošķirtas darbības vai izmaksas;

3.¹3. regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā minētajos gadījumos.

(MK 24.05.2016. noteikumu Nr. 321 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 22)

4. Samazināto akcīzes nodokļa likmi nepiemēro grūtībās nonākušam lauksaimniecības produkcijas ražotājam, ja:

4.1. kapitālsabiedrībai – akciju sabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, un kapitāls attiecīgajā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

4.2. sabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas norādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos. Šā apakšpunkta izpratnē sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (jo īpaši pilnsabiedrības un komandītsabiedrības);

4.3. lauksaimniecības produkcijas ražotājam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, vai ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai komersants atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pēc kreditoru pieprasījuma tam varētu pieprasīt maksātnespējas procedūru;

4.4. lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

4.5. lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu statusam un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.

5. Šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.5. apakšpunktā minētās prasības nevērtē, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir fiziska persona vai zemnieku saimniecība.

6. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja to izmanto pašpārvadājumiem un traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās:

6.1. tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, kura pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā ir deklarēta un apstiprināta ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta vai maksājuma mazajiem lauksaimniekiem (turpmāk – platību maksājumi) saņemšanai, tostarp par ilggadīgo zālāju vai aramzemē sēto stiebrzāļu, vai lopbarības zālaugu maisījuma platību (turpmāk – zālāju platība), saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. Marķētu dīzeļdegvielu zālāju platības apstrādāšanai saņem lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk – datu centrs) ir reģistrējis ganāmpulku, lauksaimniecības dzīvniekus un novietnes atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu vai reģistrējies kā dzīvnieku barības primārais ražotājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrāciju un atzīšanu;

6.2. tādas meža vai purva zemes platības apstrādāšanai, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes un kura ir lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā vai lietošanā, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā vai šo noteikumu 11. punktā minētajam iesniegumam pievienotā līguma kopija par platības pastāvīgu lietošanu vai nomu (vismaz kārtējā saimnieciskajā gadā);

6.3. tādas zemes apstrādāšanai zem zivju dīķiem, kurā audzē zivis vismaz 20 hektāru platībā, ja akvakultūras nozares uzņēmums ir atzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem un akvakultūras dzīvnieku novietne ir reģistrēta datu centrā.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 646; MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 01.10.2019. noteikumiem Nr. 462; MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 22)

7. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs nav tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem ir deklarēta platību maksājumu saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu 641, 642, 644, 645, 646 un 791.

(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

8. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt šo noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu:

8.1. par šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā minēto hektāru skaitu, ja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – ieņēmumi), atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu ir:

8.1.1. vismaz 350 euro no hektāra;

8.1.2. vismaz 210 euro no hektāra par tādu platību, kas ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību;

8.2. par to šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto zālāju platības hektāru skaitu, kuros ir nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības vai – ja zālāju platība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību – vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. Liellopu vienību skaitu nosaka atbilstoši datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1. jūnijā. Nosacītās liellopu vienības saimniecībā aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem koeficientiem;

8.3. par kārtējā gadā platību maksājumu saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs līdz kārtējā gada 1. jūnijam ir reģistrējies datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs un tam datu centrā nav reģistrēts ganāmpulks, novietnes un lauksaimniecības dzīvnieki.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150; MK 01.10.2019. noteikumiem Nr. 462; MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 22)

9. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto prasību par ieņēmumiem nepiemēro:

9.1. par to zemes platību, ko lauksaimniecības produkcijas ražotājs salīdzinājumā ar pēdējo deklarēšanas periodu ir papildus deklarējis platību maksājumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;

9.2. ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir uzsācis saimniecisko darbību lauksaimniecībā un reģistrējis to Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā laikposmā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 1. jūnijam un kārtējā gadā pirmo reizi deklarējis lauksaimniecībā izmantojamo zemi platību maksājumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem.

(Grozīts ar MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150; MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 22)

10. (Zaudējis spēku ar 01.04.2016.; sk. 31.¹ punktu)

11. Lai saņemtu tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs, vienlaikus piesakoties platību maksājumu saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (3. pielikums). Lai varētu operatīvi izvērtēt iesniegumus un pieņemt šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minēto lēmumu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs iesniegumam var pievienot gada ienākumu deklarācijas D3 pielikuma un D3¹ pielikuma ieņēmumu un izdevumu pārskata vai cita dokumenta kopiju, kas apliecina ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības par iepriekšējo taksācijas gadu.

(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

12. Datu centrs šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto informāciju un dzīvnieku barības primāro ražotāju reģistra datus (par stāvokli kārtējā gada 1. jūnijā) iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 10. jūnijam.

13. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. jūnijam:

13.1. izvērtē iesniegumā un šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju;

13.2. aprēķina zemes platību zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir marķētu dīzeļdegvielu. Zemes platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Pl = H x 1/3, kur

Pl – platība (ha);

H – pieteiktā zemes platība zem zivju dīķiem (ha);

1/3 – zivju audzēšanas cikla koeficients;

13.3. aprēķina lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu (nosacītās liellopu vienības) uz saimniecības kopējo platību maksājumu saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību, izmantojot šādu formulu:

NLB =	DZ x k	, kur
	L

N^LB – lauksaimniecības dzīvnieku minimālais blīvums uz platību maksājumu saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību;

DZ – lauksaimniecības dzīvnieku skaits atbilstoši datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1. jūnijā (gab.);

k – lauksaimniecības dzīvnieku skaita pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās;

L – platību maksājumu saņemšanai deklarētā un apstiprinātā zālāju platība (ha);

13.4. izvērtē lauksaimniecības produkcijas ražotāja iesniegumā norādītos ieņēmumus un nosaka kopējo platību, kas atbilst šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām;

13.5. aprēķina marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu par atbalsttiesīgo platību kārtējā saimnieciskajā gadā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

13.6. ievada vienotajā datubāzē katram lauksaimniecības produkcijas ražotājam aprēķināto marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu;

13.7. pieņem lēmumu piešķirt tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu. Lēmumā norāda:

13.7.1. klienta reģistrācijas numuru;

13.7.2. lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas kopējo daudzumu kārtējam saimnieciskajam gadam;

13.7.3. marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ko lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties no kārtējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. novembrim, bet ne vairāk kā 90 procentu apmērā no šo noteikumu 13.7.2. apakšpunktā minētā marķētās dīzeļdegvielas daudzuma;

13.8. pieņem lēmumu nepiešķirt tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst šo noteikumu prasībām.

(Grozīts ar MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150; MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 22)

14. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. novembrim:

14.1. atkārtoti izvērtē lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbilstību šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto gada ienākumu deklarāciju vai uzņēmuma gada pārskatu, kā arī šo dokumentu precizējumus, kas iesniegti līdz kārtējā gada 30. septembrim;

14.2. groza šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minētajā lēmumā noteikto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ja pretendents neatbilst šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām, un lēmumu paziņo lauksaimniecības produkcijas ražotājam;

14.3. informē Valsts ieņēmumu dienestu par pārsniegto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ja konstatē, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs šo noteikumu 13.7.2. apakšpunktā minēto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu ir izlietojis nepamatoti.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 150 redakcijā)

14.¹ Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 12. pantu lauksaimniecības produkcijas ražotājs ar marķētās dīzeļdegvielas piešķiršanu saistītos dokumentus glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

14.² Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad Lauku atbalsta dienests pieņēmis šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minēto lēmumu.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

15. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, iegādājoties marķētu dīzeļdegvielu, komersanta pārstāvim uzrāda šo noteikumu 13.7. apakšpunktā vai 14. punktā minētā lēmuma kopiju un personu apliecinošu dokumentu, kā arī pilnvarojumu par tiesībām iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir juridiska persona.

16. Komersants pirms marķētas dīzeļdegvielas pārdošanas pārbauda šo noteikumu 15. punktā minētos dokumentus, lai vienotajā datubāzē pārliecinātos par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu, un realizē marķētu dīzeļdegvielu, nepārsniedzot šo daudzumu.

17. Komersants vienlaikus ar šo noteikumu 15. punktā minēto darījumu nodrošina informācijas ievadīšanu vienotajā datubāzē par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam realizēto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu.

18. Ja komersants neievēro šo noteikumu 16. un 17. punkta prasības un lauksaimniecības produkcijas ražotājam ir realizēta marķēta dīzeļdegviela, kas pārsniedz tam piešķirto kopējo daudzumu, komersants par marķētu dīzeļdegvielu, kas pārsniedz lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto kopējo daudzumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā samaksā starpību starp likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto likmi un 14. panta 2.² daļā noteikto likmi.

19. Marķētas dīzeļdegvielas attaisnojuma dokumentā un kases čekā, kas noformēts par marķētas dīzeļdegvielas iegādi, norāda arī Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un piegādes dokumentā – Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un tvertnes numuru, no kuras tika pārdota marķētā dīzeļdegviela.

20. Ja komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, realizē marķētu dīzeļdegvielu komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai, marķētas dīzeļdegvielas attaisnojuma un piegādes dokumentā norāda informāciju, ka to paredzēts realizēt lauksaimniecības produkcijas ražotājam, piemērojot samazināto akcīzes nodokļa likmi.

21. Komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai, kārto atsevišķu uzskaiti par attiecīgajā speciālajā atļaujā (licencē) norādīto šim mērķim deklarēto tādas marķētas dīzeļdegvielas tvertni, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi.

21.¹ Ja tiek konstatēts, ka pārkāptas šajos noteikumos minētās prasības par valsts atbalsta saņemšanu, lauksaimniecības produkcijas ražotājam ir pienākums iemaksāt valsts budžetā visu saskaņā ar šiem noteikumiem saņemto nelikumīgo valsts atbalsta summu kopā ar procentiem, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

,

kur

A – nelikumīgā valsts atbalsta apmēra un nelikumīgā valsts atbalsta procentu summa par saņemto minētā atbalsta apmēru nelikumīgā valsts atbalsta procentu aprēķina periodā;

M_n – katrs nelikumīgais valsts atbalsta apmērs euro, kas faktiski saņemts;

n – nelikumīgā valsts atbalsta apmēra saņemšanas gadījumi;

r_y – atsauces likme, izteikta procentos, kuru publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 10. pantu un kura bija spēkā brīdī, kad nelikumīgais valsts atbalsta apmērs saņemts, procentiem pieskaitot 100 bāzes punktus;

t – katram saņemtajam nelikumīgajam valsts atbalsta apmēram piemērojamo atsauces likmi pārskata katru gadu un attiecībā uz nākamo periodu piemēro atjaunoto (t + 1) atsauces likmi attiecīgā atbalsta piešķiršanas dienā;

d_n – nelikumīgā valsts atbalsta procentu aprēķina periods, izteikts dienās, katram saņemtajam nelikumīgajam valsts atbalsta apmēram.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

22. Lauku atbalsta dienests izlases veidā pārbauda vismaz piecus procentus lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kam piešķirtas tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, kā arī platību maksājumu saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības atbilstību. Ja tiek konstatēts, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirtais marķētas dīzeļdegvielas kopējais daudzums ir nepamatots, Lauku atbalsta dienests par pārsniegto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu informē lauksaimniecības produkcijas ražotāju un Valsts ieņēmumu dienestu.

(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

23. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju, pieņem lēmumu par nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu. Nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta apmēru aprēķina kā starpību starp summu, kas būtu maksājama valsts budžetā, piemērojot likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto likmi, un summu, kas samaksāta, piemērojot likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.² daļā noteikto likmi. Nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta un procentu summu, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 21.¹ punktam, lauksaimniecības produkcijas ražotājs samaksā valsts budžetā 30 dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma saņemšanas. Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs lēmumā norādītajā termiņā nesamaksā aprēķināto nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta un procentu summu, to piedzen nodokļu administrēšanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

24. Lauku atbalsta dienests:

24.1. nodrošina vienotas datubāzes izveidi, kurā autorizēta pieeja ir Valsts ieņēmumu dienestam un komersantiem, kas pārdod marķētu dīzeļdegvielu;

24.2. slēdz līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu un komersantiem, kas pārdod marķētu dīzeļdegvielu, par pieeju vienotajai datubāzei, informācijas apmaiņu un kārtību, kā aktualizē informāciju par lauksaimniecības produkcijas ražotājam realizētu marķētu dīzeļdegvielu;

24.3. nodrošina regulas Nr. 651/2014 9. panta 1., 2. un 4. punktā noteikto prasību izpildi;

24.4. nodrošina regulas Nr. 651/2014 12. pantā noteikto prasību izpildi;

24.5. lēmumu par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu vai nepiemērošanu pieņem attiecīgi līdz regulas Nr.  651/2014 58. panta 4. un 5. punktā un 59. pantā noteiktā piemērošanas termiņa beigām;

24.6. šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minēto lēmumu lauksaimniecības produkcijas ražotājam paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumā noteikto kārtību;

24.7. lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbilstību likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas 1. punktā noteiktajiem kritērijiem vērtē pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūnijā;

24.8. iesniedz Zemkopības ministrijā informāciju par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piešķirto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, lai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Komisijā iesniedz gada ziņojumus par valsts atbalsta izdevumiem, un kārtību, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības, informētu Eiropas Komisiju.

(Grozīts ar MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 299; MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 22)

25. Dīzeļdegvielu uzskata par iezīmētu (marķētu), ja 1000 litriem dīzeļdegvielas ir pievienots:

25.1. fiskālais marķieris – ķīmiskā viela butoksibenzols (CAS Nr. 1126-79-0) – vismaz 9,5 grami, bet ne vairāk kā 14,0 grami;

25.2. zilā krāsviela 1,4-bis(butilamino)-9,10-antrahinons (Sovlent Blue 35, CAS Nr. 17354-14-2) vai cita ekvivalenta zilā krāsviela – vismaz 7,0 grami.

(Grozīts ar MK 09.01.2024. noteikumiem Nr. 22)

26. Dīzeļdegvielas iezīmēšanu (marķēšanu) ar šo noteikumu 25. punktā noteikto fiskālo marķieri un krāsvielu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, iesniedzot attiecīgu apliecinājuma dokumentu vai atbilstības apliecinājumu.

27. Dīzeļdegvielu iezīmēt (marķēt) ir atļauts akcīzes preču noliktavā un komersantam – apstiprinātam noliktavas turētājam, kam ir piešķirtas šādas tiesības.

28. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, to var pārvietot no komersanta speciālajā atļaujā (licencē) norādītās vietas uz lauksaimniecības produkcijas ražotāja marķētas dīzeļdegvielas uzglabāšanas vietu, kā arī pārvietot to izmantošanai traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās.

29. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, drīkst pārvietoties pa koplietošanas autoceļiem ar traktortehniku, lauksaimniecības pašgājējmašīnām un likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta 5.¹ daļā minētajiem kravas automobiļiem, kuros ir iepildīta marķēta dīzeļdegviela.

(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 646 redakcijā)

30. Marķētas dīzeļdegvielas apriti, kā arī dīzeļdegvielas iezīmēšanu (marķēšanu) uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

30.¹ Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši kompetencei organizē mehānisko transportlīdzekļu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai marķēto dīzeļdegvielu transportlīdzekļu dzinējos izmanto tikai tās personas, kas to ir saņēmušas saskaņā ar šajos noteikumos paredzēto kārtību, un vai marķētā dīzeļdegviela tiek lietota šo noteikumu 1.1. apakšpunktā paredzētajiem mērķiem. Pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem ir tiesības paņemt degvielas paraugus no attiecīgo mehānisko transportlīdzekļu degvielas sistēmas (arī no degvielas tvertnes). Par marķēto dīzeļdegvielu ir uzskatāmi arī tādi naftas produkti, kuri neatbilst šo noteikumu 25. punktā minētajām prasībām, bet kuros ir konstatēta vismaz vienas šo noteikumu 25. punktā minētās vielas klātbūtne.

(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 646 redakcijā)

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumus Nr. 344 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 71., 191. nr.; 2012, 51., 161. nr.; 2013, 80., 169. nr.; 2014, 65., 188. nr.).

31.¹ Šo noteikumu 10. punkts ir spēkā līdz 2017. gada 1. aprīlim.

(MK 24.05.2016. noteikumu Nr. 321 redakcijā)

31.² Līdz 2020. gada 30. jūnijam:

31.² 1. šo noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu tiesīgs saņemt arī lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētos ieņēmumus ir guvis taksācijas gadā pirms iepriekšējā taksācijas gada;

31.² 2. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto prasību par ieņēmumiem nepiemēro:

31.² 2.1. zemes platībai, kas papildus deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, arī nākamajā gadā pēc tās deklarēšanas;

31.² 2.2. šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam arī nākamajā gadā pēc tam, kad lauksaimniecībā izmantojamā zeme pirmo reizi deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.

(MK 20.02.2018. noteikumu Nr. 106 redakcijā)

31.³ Grozījumi šo noteikumu 8.1.1. un 8.1.2. apakšpunktā, kas paredz, ka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ir vismaz 350 euro no hektāra vai sertificētai bioloģiskai saimniecībai 210 euro no hektāra, stājas spēkā 2020. gada 1. jūnijā.

(MK 01.10.2019. noteikumu Nr. 462 redakcijā)

31.⁴ Šo noteikumu 4. punktā minētās grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa pazīmes neattiecina uz pretendentu, kas atbilst regulas Nr.  651/2014 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

31.⁵ Piešķirot marķētās dīzeļdegvielas daudzumu 2024./2025. gadam:

31.⁵1. šo noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu ir tiesības saņemt arī lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētos ieņēmumus ir guvis taksācijas gadā pirms iepriekšējā taksācijas gada;

31.⁵2. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto prasību par ieņēmumiem nepiemēro:

31.⁵2.1. zemes platībai, kas papildus deklarēta platību maksājumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, arī nākamajā gadā pēc tās deklarēšanas;

31.⁵2.2. šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam arī nākamajā gadā pēc tam, kad lauksaimniecībā izmantojamā zeme pirmo reizi deklarēta platību maksājumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.

(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

31.⁶ Komersants marķēto dīzeļdegvielu līdz 2024. gada 30. jūnijam drīkst realizēt lauksaimniekam Latvijas Republikā, nepievienojot papildus šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minēto ķīmisko vielu (fiskālo marķieri), ja iezīmētiem naftas produktiem uz 1000 litriem ir pievienoti vismaz 6,0 grami, bet ne vairāk kā 9,0 grami ķīmiskās vielas N-etil-n-[2-(1-izobutoksietoksi)etil]-4-(fenilazo)anilīna (Solvent Yellow 124, CAS Nr. 34432-92-3).

(MK 09.01.2024. noteikumu Nr. 22 redakcijā)

32. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs