Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. piešķir Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešo maksājumu intervencēs (turpmāk – tiešie maksājumi) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116);

1.2. kontrolē tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu izpildi vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, augu veselības, dzīvnieku labturības, sociālajā un darbaspēka tiesību jomā;

1.3. nosaka un piemēro tiešo maksājumu samazinājumu par saņemšanas nosacījumu neizpildi, kā arī tiešo maksājumu samazinājuma likmes un tiešo maksājumu samazinājuma piemērošanas izņēmumus;

1.4. atsaka tiešo maksājumu piešķiršanu un tos atmaksā.

2. Lauksaimnieks var saņemt šādus tiešos maksājumus:

2.1. ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu;

2.2. maksājumu mazajiem lauksaimniekiem;

2.3. ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu;

2.4. ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem;

2.5. klimata un vides shēmas (turpmāk – ekoshēma) atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi;

2.6. ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību;

2.7. ekoshēmas atbalstu par saudzējošo lauksaimniecības praksi;

2.8. ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi;

2.9. ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu;

2.10. ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās;

2.11. saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm;

2.12. saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem;

2.13. saistīto ienākumu atbalstu par aitām;

2.14. saistīto ienākumu atbalstu par kazām;

2.15. saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem;

2.16. saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām;

2.17. saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem;

2.18. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem;

2.19. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām labības sēklām;

2.20. saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām;

2.21. saistīto ienākumu atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi;

2.22. saistīto ienākumu atbalstu par miežiem;

2.23. saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm;

2.24. saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem.

3. Par nepārvaramu varu vai ārkārtējiem apstākļiem uzskatāmi regulas 2021/2116 3. panta 1. punktā noteiktie gadījumi un apstākļi, kas radušies neatkarīgi no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem.

4. Ja iestājusies nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi, lauksaimnieks 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

4.1. izvērstu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos;

4.2. nepārvaramu varu vai ārkārtējus apstākļus apliecinošus dokumentus.

5. Ja lauksaimnieks nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu dēļ nav varējis izpildīt tiešo maksājumu atbilstības kritērijus vai šo noteikumu 6. nodaļā noteiktās nosacījumu sistēmas prasības, atbalstu piešķir par to platību vai dzīvnieku, par kuru bija tiesības pretendēt uz atbalstu pirms nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanās un atbalsta samazinājuma piemērošanas.

6. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, kas saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 4. punktu ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā. 

7. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda pierādījumus (piemēram, zemes nomas līgumu, patapinājuma līgumu, mantojuma apliecību, pašvaldības lēmumu attiecībā uz pašvaldības īpašumā esošo zemi) par to, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa uz kārtējā gada 15. jūniju atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā. Ja lauksaimnieks ar zemes īpašnieku ir noslēdzis mutisku vienošanos, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz zemes īpašnieka rakstisku apliecinājumu par šo vienošanos.

8. Lauku atbalsta dienests salīdzina ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētos zemes īpašumtiesību vai lietošanas tiesību datus ar Valsts zemes dienesta kadastra datiem.

9. Tiešos maksājumus par lauksaimniecības zemi piešķir, ja tās atbalsttiesīguma nosacījumi ir spēkā visu kalendāra gadu.

10. Ilggadīgais zālājs saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 3. punkta "c" apakšpunktu ir zeme, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzētas dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi arī tad, ja šajā laikposmā zālājs bijis atjaunots, zālāju platība apstrādāta vai sākotnēji augušo stiebrzāļu vai zālaugu vietā ir iesētas citas stiebrzāles vai zālaugi.

11. Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta ģeotelpiskajā iesniegumā.

12. Aramzeme atbilst tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, tai nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku, un tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu.

13. Atbalsttiesīgas aramzemes platība ietver agromežsaimniecības sistēmu elementus – kokus, kas aug atsevišķi, grupās vai rindās, ja koku skaits uz hektāra nepārsniedz 100 vai ja koku grupu, rindu vai joslu aizņemtā kopējā platība nepārsniedz 500 kvadrātmetru, izņemot tos elementus, kas deklarēti regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajā 8. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartā (turpmāk – LLVS standarts).

14. Aramzemē, ko izmanto kā papuvi, iznīcina nezāles, nepieļaujot sēklas nogatavošanos. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, aramzemē sēts zālājs vai papuve vai arī platība nav bijusi deklarēta, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam, ja vien papuvē zaļmēslojuma augi kārtējā gadā netiek sēti, izmantojot tiešo sēju vai joslu apstrādes metodi.

15. Aramzemē sēts zālājs, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgais zālājs ir atbalsttiesīgi tiešo maksājumu saņemšanai, ja tie ir noganīti un nepietiekami noganītā platība ir appļauta vai tie ir nopļauti līdz kārtējā gada 15. augustam, izņemot:

15.1. aramzemē sētu zālāju, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, ko izmanto ārstniecības augu vākšanai vai nektāra iegūšanai biškopībā, tostarp platības, kurās īsteno lauku attīstības intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja tie ir nopļauti līdz kārtējā gada 15. septembrim;

15.2. šo noteikumu 89. punktā minēto ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju, ja attiecīgajā platībā īsteno lauku attīstības intervenci "Zālāju biotopu apsaimniekošana" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība" un to apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai;

15.3. zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, ko izmanto sēklaudzēšanai, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim un kārtējā gadā pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā vai par attiecīgajām platībām ir iesniegts iesniegums Lauku atbalsta dienestā reizē ar ģeotelpisko iesniegumu;

15.4. zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā;

15.5. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

16. Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgā zālāja aizņemtajā platībā saglabāt līdz 0,1 hektāram lielu nenopļautu vai nenoganītu laukumu uz vienu hektāru ilggadīgā zālāja platības, kurā nav kūlas slāņa un koku vai krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas pie lauka malas, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.

17. Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju.

18. Ilggadīgo stādījumu platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, ir izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada 15. septembrim.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 393 redakcijā)

19. Tiešo maksājumu saņemšanai atbalsttiesīga ilggadīgo stādījumu un ilggadīgā zālāja platība ietver tādus agromežsaimniecības sistēmu elementus kā koki, kas aug atsevišķi, grupās vai rindās, ja koku skaits uz hektāra nepārsniedz 100 vai koku grupu, rindu vai joslu aizņemtā kopējā platība nepārsniedz 500 kvadrātmetru.

20. Ilggadīgo stādījumu stādaudzētavas ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās izmanto augļu koku un ogulāju, tostarp vīnogulāju stādu, audzēšanai, tādu dekoratīvo augu, koku un krūmu stādu audzēšanai, kuri paredzēti stādīšanai dārzos, parkos, ceļmalās un uz uzbērumiem (piemēram, dzīvžogu augi, rožu krūmi un citi dekoratīvi krūmi, dekoratīvi skuju koki), kā arī šādu koku un krūmu potcelmu un sējeņu audzēšanai. Stādaudzētava ir atbalsttiesīga, ja stādi tiek audzēti dzīvā augsnē, kas ir saistīta ar augsnes apakškārtu un pamatiezi.

21. Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.) vai baltalksni (Alnus incana) vismaz 1000 stādu uz hektāru, kārklu (Salix spp.) vismaz 4000 stādu uz hektāru – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un ja attiecīgajā platībā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa uz 2011. gada 1. jūliju nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

22. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut objektus, kas nav platāki par diviem metriem, – koptus grāvjus, dzīvžogus un koku rindas.

(MK 31.10.2023. noteikumu Nr. 623 redakcijā)

23. Atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes un ceļus.

24. Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada 31. augustam pārsniedz 25 procentus, vai dārzeņu platība, kurā dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi nav īstenoti tādā apjomā, lai nezāles nekavētu kultūraugu augšanu un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada 15. oktobrim.

25. Tiešos maksājumus nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:

25.1. to pārsvarā izmanto mežizstrādes vajadzībām, ceļubūvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta un atpūtas pasākumu rīkošanai un citām nelauksaimnieciskajām darbībām vai pasākumu rīkošanai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas vai ja tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana;

25.2. uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu, izvietoti saules paneļi vai ceļi;

25.3. nogabalā pārsvarā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas;

25.4. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, ja vien šāda platība neaizņem daļu no lauka un nav deklarēta kā biodaudzveidības sala saskaņā ar šo noteikumu 75.11. apakšpunktu;  

25.5. nogabals ir mauriņš vai piemājas zemes zālājs, kas regulāri tiek nopļauts vai smalcināts;

25.6. to aizņem Ziemassvētku eglīšu stādījumi.

26. Kaņepju platība ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tā atbilst regulas 2021/2115 4. panta 4. punkta otrās daļas un Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (turpmāk – regula 2022/126), 2. panta "b" apakšpunkta prasībām un ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā, lai noteiktu platību atbilstību attiecīgajām prasībām.

27. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,1 hektāru, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (1. pielikums), kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas vai saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas, kas pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktajām sēklu kvalitātes prasībām un kas kārtējā gada 15. martā ir iekļautas Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā. Lauksaimnieks papildus ģeotelpiskajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:

27.1. pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (3. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

27.2. iesētās kaņepju šķirnes sertificētas sēklas iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha);

27.3. katras iesētās saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes oriģinālus, kuros kopējais norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha). Saglabājamās kaņepju šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes ir atbilstošas, ja uz tām ir norādīta normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktā informācija un tās ir izsnieguši Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētie sēklu sagatavotāji.

28. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu iesniedz iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (4. pielikums).

29. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam samaksā par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

30. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot iepriekš saņemto maksājumu, ja šo noteikumu 29. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija vai nav samaksāta visa summa par norādīto kaņepju platību.

31. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimnieku, kura saimniecība izraudzīta pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 284.3. apakšpunktu. Lai īstenotu pārbaudi, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu rakstiski informē par kaņepju ziedēšanas sākumu 10 dienu laikā pēc tā.

32. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, ja kopējā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz viens hektārs.  

33. Minimālais lauku bloka lielums, par kuru piešķir tiešo maksājumu par platībām, ir 0,3 hektāri, un minimālais lauksaimniecības zemes nogabala lielums, kas iekļauts lauku blokā, ir 0,1 hektārs. Lauksaimniecības zemes nogabals (lauks) ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība, ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids.

34. Tiešos maksājumus tikai par dzīvniekiem piešķir vienīgi tad, ja piešķiramā summa ir vismaz 100 euro.

35. Šo noteikumu 2. punktā minētos tiešos maksājumus var saņemt aktīvs lauksaimnieks.

36. Saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 5. punktu tiešo maksājumu pretendents uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja piešķirtā tiešo maksājumu kopsumma gadā pirms atbalsta samazinājuma piemērošanas nav pārsniegusi 500 euro vai ja tas izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

36.1. Lauksaimniecības datu centrā kārtējā gada 1. martā ir reģistrējis lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz vienai nosacītajai liellopu vienībai. Nosacīto liellopu vienību skaitu nosaka, izmantojot šo noteikumu 5. pielikumā noteiktos koeficientus;

36.2. tiešo maksājumu pretendents ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī un tam ir Valsts augu aizsardzības dienesta lēmums par kultūraugu atbilstību normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību;

36.3. tiešo maksājumu pretendents ir sēklaudzētājs, kas reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī un attiecīgajā gadā ir iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, un tam ir vismaz viens lauku apskatē atzīts lauks;

36.4. vismaz viena trešā daļa no kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētās saimniecības lauksaimniecības zemes iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību;

36.5. saimniecībā ir nodarbināts vismaz viens algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā vai ir ne mazāk kā viena lauksaimniecības darbaspēka vienība uz katriem kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteiktajiem 100 hektāriem;

36.6. standarta izlaides rādītājs par kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru, izņemot ilggadīgo zālāju, kas atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un putnu dzīvotni, ir vismaz 300 euro;

36.7. saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksas, neieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, iepriekšējā vai kārtējā gadā vidēji veido vismaz 120 euro par katru tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru.

(Grozīts ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

37. Ja iepriekšējā gadā lauksaimnieks nav pieteicies tiešo maksājumu saņemšanai, šo noteikumu 36. punktā minēto tiešo maksājumu kopsummu nosaka, kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā noteikto hektāru skaitu reizinot ar iepriekšējā gada valsts vidējiem tiešajiem maksājumiem par hektāru.

38. Valsts vidējos tiešos maksājumus par hektāru aprēķina, regulas 2021/2115 V pielikumā noteikto tiešo maksājumu finansējumu iepriekšējam gadam dalot ar valstī kopējo noteikto hektāru skaitu iepriekšējā gadā. Valsts vidējos tiešos maksājumus par hektāru 2022. gadam aprēķina, regulas Nr. 1307/2013 II pielikumā noteikto valsts maksimālo apmēru 2022. gadam dalot ar valstī kopējo noteikto hektāru skaitu 2022. gadā.

39. Atbilstību šo noteikumu 36.1., 36.2., 36.3., 36.4. un 36.6. apakšpunktā minētajiem aktīva lauksaimnieka kritērijiem Lauku atbalsta dienests izvērtē, izmantojot publiskos reģistros pieejamo un ģeotelpiskajā iesniegumā norādīto informāciju. Ja nepieciešams, Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju, lai izvērtētu tiešo maksājumu pretendenta atbilstību šo noteikumu 36.5. un 36.7. apakšpunktā minētajiem aktīva lauksaimnieka kritērijiem.

40. Par lauksaimniecības darbaspēka vienību uzskatāms algots darbinieks, kas nostrādā vismaz 65 dienas jeb 520 stundu gadā. Lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu saimniecībā aprēķina, saimniecībā iepriekšējā gadā algoto darbinieku nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā dalot ar 520. Nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā nosaka atbilstoši saimniecībā veiktajai uzskaitei, nošķirot lauksaimnieciskajā darbībā un nelauksaimnieciskajā darbībā nostrādātās stundas. Kopējais nostrādāto stundu skaits nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto nostrādāto stundu skaitu un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošajā informācijā par saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu, ko aprēķina, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņi. Par lauksaimniecības darbaspēka vienību ir uzskatāms arī saimnieciskās darbības veicējs – pašnodarbinātais, kura ienākumi no lauksaimnieciskās darbības atbilstoši gada ienākumu deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumam vai finanšu pārskatam par iepriekšējo gadu veido vismaz 50 procentu no kopējiem ieņēmumiem.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 393 redakcijā)

41. Ja saimniecība iepriekšējā gadā ir nodarbojusies tikai ar lauksaimniecisko darbību, ko apliecina fakts, ka saimniecības gada ienākuma deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumā vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīti tikai ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai uzņēmuma gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīts tikai neto apgrozījums par lauksaimniecisko darbību, lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu aprēķina, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto saimniecībā iepriekšējā gadā algotu darbinieku nostrādāto stundu un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojuma aprēķināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu kopsummu dalot ar 520. Saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu aprēķina, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņi.

42. Ja iepriekšējā gadā saimniecībā nav uzskaitītas nodarbināto nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā, tiešo maksājumu pretendents Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par nodarbināto skaitu, kas aprēķināts par kārtējo gadu atbilstoši šo noteikumu 40. vai 41. punktam.

43. Lai apliecinātu algoto nodarbināto skaita atbilstību šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētajam kritērijam, tiešo maksājumu pretendents līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu.

44. Šo noteikumu 36.6. apakšpunktā minēto vidējo standarta izlaides rādītāju aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šo noteikumu 1. un 5. pielikumā noteikto standarta izlaides vērtību par kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku. Standarta izlaides vērtību aprēķina par lauksaimniecības dzīvniekiem, kas reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā kārtējā gada 1. martā. Standarta izlaide par lauksaimniecības zemes platību aprēķināma par saimniecības ģeotelpiskajā iesniegumā noteikto hektāru, ņemot vērā attiecīgajā platībā audzētos kultūraugus un zemes izmantošanas veidu.

45. Lai apliecinātu atbilstību šo noteikumu 36.7. apakšpunktā noteiktajam kritērijam, tiešo maksājumu pretendents līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz pierādījumus par saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksām atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam.

46. Ja pierādījums par lauksaimnieciskās darbības izmaksām tiek sagatavots, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā gada ienākuma deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumā, uzņēmuma gada pārskatā vai individuālā komersanta gada pārskatā norādīto informāciju, ņem vērā iepriekšējā pārskata gada datus.

47. Lauksaimnieks, kas Valsts ieņēmumu dienestā nav iesniedzis šo noteikumu 46. punktā noteikto informāciju par iepriekšējo pārskata gadu, Lauku atbalsta dienestā iesniedz lauksaimnieciskās darbības izmaksas apliecinošu dokumentu kopijas par iepriekšējo gadu vai par nepārtrauktu 12 mēnešu laikposmu, kura sākuma termiņš nav agrāks par iepriekšējā gada 1. janvāri, ar šādām ziņām:

47.1. degvielas iegādes izmaksas;

47.2. lauksaimniecības tehnikas uzturēšanas izmaksas;

47.3. lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto ēku uzturēšanas izmaksas, tostarp par elektroenerģiju;

47.4. lauksaimnieciskajā darbībā izmantoto ražošanas resursu iegādes izmaksas, tostarp maksa par minerālmēslu, organisko mēslu, augu aizsardzības līdzekļu, kaļķojamā materiāla, kultūraugu sēklas un lopbarības iegādi;

47.5. saņemto lauksaimnieciskās darbības pakalpojumu izmaksas, tostarp maksa par lauksaimniecības zemes pirmssējas un aramzemes pēcsējas apstrādi, ražas novākšanu, produktu pārvadāšanu, ražošanas resursu piegādi, zālāju nopļaušanu un zālaugu masas novākšanu;

47.6. citas šajā punktā neminētas lauksaimnieciskās darbības izmaksas.

48. Izmaksas apliecinošs dokuments ir dokuments, kas apliecina samaksu par darījumu (piemēram, kases čeks, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta numurēta kvīts, preču piegādes dokuments, kas noformēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu, bankas konta izraksts vai bankas apstiprināts maksājuma uzdevums). Par derīgiem uzskatāmi izmaksas apliecinoši dokumenti, ja tajos kā preces vai pakalpojuma saņēmējs ir norādīts tiešo maksājumu pretendents. Ja izmaksu vērtība ir lielāka par 30 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), izmaksu apliecinošajā dokumentā norādāmi pakalpojuma saņēmēja rekvizīti.

(Nodaļas nosaukums MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

49. Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8. un 6.9. apakšnodaļā noteiktos LLVS standartus lauksaimniecības zemē.

50. Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro prasības, kas ietvertas šo noteikumu 8. pielikumā.

51. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šajos noteikumos minēto LLVS standartu vai prasības, kas ietvertas šo noteikumu 8. pielikumā, tiešo maksājumu apmēru samazina atbilstoši šo noteikumu 14.10. apakšnodaļai. 

51.¹ Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro šo noteikumu 8.¹ pielikumā noteiktās sociālo nosacījumu sistēmas prasības attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kas noteikti atbilstoši regulas  2021/2115 IV pielikumam.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

51.² Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 8.¹ pielikumā noteiktās sociālo nosacījumu sistēmas prasības attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, tiešo maksājumu apmēru samazina atbilstoši šo noteikumu 357.³ un 357.⁴ punktam un 8.¹ pielikumam, kā arī regulas 2021/2116 85. panta 6. punktam.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

52. Saskaņā ar regulas 2022/126 48. panta 1. punktu ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs 2023. gadam ir 23,58 procenti, 2018. gada kopējo ilggadīgo zālāju platību – 406 816 hektārus – dalot ar kopējo lauksaimniecības zemes platību – 1 725 395 hektāriem.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā)

53. Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par:

53.1. ilggadīgā zālāja platības īpatsvaru pret lauksaimniecības zemes platību kārtējā gadā, kura aprēķināta saskaņā ar regulas 2022/126 48. panta 2.punktu;

53.2. ilggadīgā zālāja platības īpatsvara atsauces rādītāja un kārtējā gada ilggadīgā zālāja platības īpatsvara attiecības izmaiņām;

53.3. ilggadīgā zālāja platību hektāros, kura atjaunojama, lai nodrošinātu, ka ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāja attiecība pret ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāju nav mazāka par pieciem procentiem.

54. Ja ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītāja un kārtējā gada ilggadīgā zālāja platības īpatsvara rādītāja attiecība samazinās par vairāk nekā pieciem procentiem, lauksaimnieks, kura rīcībā ir zeme, kas pēdējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta pieprasījumu, daļu no lauksaimniecības zemes platības pārveido par ilggadīgā zālāja platību līdz nākamā gada 15. jūnijam un ģeotelpiskajā  iesniegumā, kas iesniedzams par nākamo gadu, deklarē to kā ilggadīgo zālāju.

55. Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi:

55.1. platību, kas no ilggadīgā zālāja pārveidota par ilggadīgo stādījumu;

55.2. uz pusi no platības, kura no ilggadīgā zālāja pārveidota par cita lietojuma zemi un uz kuras bija nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības gadā pirms tā gada, kad saimniecība pilnībā mainījusi darbības jomu no lopkopības uz augkopības nozari, likvidējot visus saimniecībā turētos dzīvniekus. Dzīvnieku vidējo blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;

55.3. uz pusi no platības, kas no ilggadīgā zālāja pārveidota par cita lietojuma zemi saimniecībā, kura pēdējo piecu gadu laikā ir pretendējusi uz tiešo maksājumu vai lauku attīstības atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem.

55.¹ Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību nav attiecināma uz lauksaimniecības zemes nogabalu platības daļu, kura laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam kādā no gadiem ir pieteikta tiešo maksājumu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai vai lauku attīstības bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam un kuras statuss ir mainīts no ilggadīgā zālāja pret cita lietojuma zemi.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

56. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim informē lauksaimnieku, kura rīcībā ir zeme, kas iepriekšējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi, par to, ka viņam ir pienākums pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību, norādot attiecīgās platības lielumu.

57. Platība, kas ir atkārtoti pārveidota par ilggadīgo zālāju vai izveidota kā ilggadīgais zālājs, uzskatāma par ilggadīgo zālāju no pirmās atkārtotas pārveidošanas vai izveidošanas dienas. Lauksaimnieks šo platību izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus vismaz piecus secīgus gadus pēc tās atkārtotas pārveidošanas vai, ja šo platību jau izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai, tik gadus, cik atlikuši, līdz pieciem secīgiem gadiem pēc zālāja izveides gada.

58. Lauksaimnieks atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 2. LLVS standartam lauksaimniecības zemē nodrošina mitrāju un kūdrāju augsnes aizsardzību.

59. Lauksaimniecības zemē esoši mitrāji ir lauksaimnieciskai darbībai izmantota pārmitra vai periodiski ar seklu ūdens slāni klāta palieņu pļava, zāļu vai kūdras purvu platība, kas pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 31. decembri ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" (turpmāk – dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols") datus.

60. Kūdrāju augsne lauksaimniecības zemē ir augsne, kas izmantota lauksaimnieciskajai darbībai un satur vismaz 35 procentus organisko vielu ne mazāk kā 40 centimetru biezā kūdras slānī. Organiskā viela ir augsnes sastāvdaļa, kas veidojas no augu, dzīvnieku un mikroorganismu atliekām un to vielmaiņas produktiem, kuri atrodas dažādās sadalīšanās pakāpēs.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

60.¹ Kūdrāju augsnes platība, kura atbilst šo noteikumu 60. punktā minētajai definīcijai un uz kuru ir attiecināmas šo noteikumu 61. punktā minētās prasības, ir identificējama kā kūdrāju augsnes references slānis atbilstoši šādiem nosacījumiem:

60.¹1. augsne ir iekļauta kūdraugsnes izplatības kartē, kas sagatavota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanu un ir pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas sistēmā;

60.¹2. augsne ir iekļauta augsnes kartē, kas sagatavota, kartējot augsni no 1960. gada līdz 1991. gadam, un pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes augšņu kartēšanas datubāzē un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā, un nogabala augsnes apakštips ir apzīmēts kā Vgt, VGt, VGT, Pgt, PGt, PGT, AGT, AT, Tz, Tzg, Tp, Tpg, Ta vai Tag;

60.¹3. augsnes platība nav mazāka par 0,3 hektāriem, un tā aizņem vismaz 65 procentus no lauku bloka platības pēc stāvokļa 2024. gada 31. decembrī.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

60.² Kūdrāju augsnes references slānis ir kartogrāfiski identificēts Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē (turpmāk – identificētā kūdrāju augsnes platība).

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

61. Sākot ar 2025. gadu, lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībā, kura ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē un izmantota lauksaimnieciskajai darbībai:

61.1. zemi uzar ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, ja vien to neliedz citi normatīvie akti, tostarp ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju jomā;

61.2. nav atļauta meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija, izņemot:

61.2.1. ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ja tiek izmantoti risinājumi, kas nepalielina siltumnīcefekta gāzu emisiju no augsnes, un meliorācijas objekti ir sedimentācijas baseini, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža, mākslīgie mitrāji, koka šķeldas bioreaktori, piesātinātās buferjoslas vai šo elementu kombinācijas un ir izsniegti tehniskie noteikumi, lai īstenotu videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izbūvi;

61.2.2. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – Natura 2000 teritorijas) un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns.

61.¹ Ja lauksaimnieka rīcībā esošā identificētā kūdrāju augsnes platība neatbilst šo noteikumu 60. punktā minētajai definīcijai, tas elektroniski iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu platības atbilstības pārbaudei. Iesnieguma paraugs pieejams Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

61.² Identificētās kūdrāju augsnes platības atbilstību šo noteikumu 60. punktā minētajai definīcijai nosaka, izmantojot augšņu agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus vai augsnes paraugu analīzes par augsnes organiskās vielas saturu. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) – par pieciem gadiem. Analīzes veicamas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā. Pēc 2024. gada 30. jūnija augsnes paraugus ņem, ar globālās pozicionēšanas sistēmas ierīces palīdzību tos piesaistot koordinātām.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

61.³ Ja šo noteikumu 61.² punktā minētie dati nav Valsts augu aizsardzības dienesta rīcībā, tad lauksaimnieks tos iesniedz kopā ar šo noteikumu 61.¹ punktā minēto iesniegumu vai norāda, ka augsnes analīzes veic un augsnes organiskās vielas saturu nosaka Valsts augu aizsardzības dienests.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

61.⁴ Pamatojoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju vai augsnes paraugu analīzes datiem, kuros norādīta informācija par organiskās vielas saturu, tiek noteikts, vai platība atbilst šo noteikumu 60. punktā norādītajai definīcijai.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

61.⁵ Ja, pamatojoties uz šo noteikumu 61.² un 61.³ punktā noteiktajiem datiem, Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka kūdrāju augsnes platība neatbilst šo noteikumu 60. punktā norādītajai definīcijai, Lauku atbalsta dienests koriģē identificētās kūdrāju augsnes platības robežas.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

62. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 3. LLVS standartam lauksaimnieks rugājus vai sauso zāli nededzina uz lauka, ja vien augu veselības apsvērumu dēļ nav saņemta Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atļauja kontrolētai augu atlieku dedzināšanai uz lauka.

63. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 4. LLVS standartam lauksaimnieks nelieto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus aizsargjoslās (buferjoslās), kas atrodas:

63.1. 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru;

63.2. trīs metrus platā joslā gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas iekļauti meliorācijas kadastrā.

64. Aizsargjoslas (buferjoslas) ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

65. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam lauksaimnieks lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums vismaz 20 metri un slīpums pārsniedz sešus grādus vai 10,5 procentus un kura ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē:

65.1. no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugājus vai lauku pēc kultūraugu novākšanas atstāj neapstrādātu;

65.2. ziemājus vai starpkultūras pēc kārtējā gada 20. septembra sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, ja vien sējai netiek izmantota tiešās sējas vai joslu apstrādes metode.

(Grozīts ar MK 19.09.2023. noteikumiem Nr. 537)

66. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 6. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina, ka rudens un ziemas periodā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) vismaz 65 procentos, Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) vismaz 55 procentos un pārējā Latvijas teritorijā (11. pielikums) vismaz 60 procentos saimniecības aramzemes un ilggadīgo stādījumu platībās saglabāts augsnes pārklājums (piemēram, sēti vai stādīti kultūraugi, zālaugi) vai pēc kultūraugu novākšanas platība atstāta neapstrādāta.

67. Ja lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas vairākās šo noteikumu 66. punktā minētajās teritorijās, katrai aramzemes un ilggadīgo stādījumu platības daļai piemēro to augsnes pārklājuma nodrošināšanas prasību, kas noteikta attiecīgajai teritorijai. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes vai ilggadīgo stādījumu platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 8. pielikuma 2.2. apakšpunktā minētās prasības izpildi.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 393 redakcijā)

68. Nosakot aramzemes un ilggadīgo stādījumu platību, uz kuru attiecināmas šo noteikumu 66. punktā minētās prasības, tajās neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kura pēc ražas novākšanas ir aparta vai apstrādāta un atstāta bez augu seguma.

69. Šo noteikumu 66. punktā noteiktās prasības piemēro, ja saimniecības aramzemes vai ilggadīgo stādījumu platība ir vismaz viens hektārs.

70. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 7. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina viengadīgo kultūraugu maiņu kārtējā gadā vismaz 35 procentos no saimniecības rīcībā esošās aramzemes platības, kurā kārtējā vai iepriekšējā gadā audzēts viengadīgs kultūraugs.

71. Viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā neaudzē vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk no 2022. gada.

72. Kultūraugu maiņu nodrošina atšķirīgas ģints kultūraugu vai atšķirīgu kultūraugu audzēšana. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņiežu (Leguminosae) vai balandu (Chenopodiaceae) dzimtām, atšķirīgi kultūraugi ir pie vienas sugas piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgie viengadīgie kultūraugi ir noteikti šo noteikumu 12. pielikumā.

73. Šo noteikumu 70. un 71. punktā minēto prasību nepiemēro, ja:

73.1. aramzemes platība nepārsniedz 10 hektāru;

73.2. vairāk nekā 75 procentus no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzeme, ko izmanto stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai;

73.3. vairāk nekā 75 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles, lopbarības zālaugus, pākšaugus, zemi atstāj papuvē vai izmanto zaļmēslojuma audzēšanai.

74. Šo noteikumu 70. un 71. punktā minētās prasības nepiemēro tai lauksaimniecības zemes platībai, kuru izmanto bioloģiskajai ražošanai un kura ir sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848).

75. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.1. LLVS standartam vismaz četrus procentus no saimniecības aramzemes aizņem kāda no šādām ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem:

75.1. akmeņu kaudzes 0,01–0,5 hektāru platībā;

75.2. Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrēti valsts nozīmes ūdensnoteku posmi, novadgrāvji, kontūrgrāvji vai susinātājgrāvji;

75.3. divus līdz divdesmit metrus platas ražošanā neizmantotas laukmales, tostarp aizsargjoslas (buferjoslas) ar zālāju vai dabīgi iesējušos augu segumu. Aizsargjoslas (buferjoslas) augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma;

75.4. koku vai krūmu puduri 0,01–0,5 hektāru platībā;

75.5. koku rindas;

75.6. atsevišķi augoši koki, ap kuriem atrodas tikai aramzeme;

75.7. potenciālie dižkoki un dižkoki, kuri ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru aizsardzības teritorijas robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

75.8. alejas, kuras ir aizsargājamas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru aizsardzības teritorijas robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

75.9. papuve, kura kārtējā gadā līdz 15. jūlijam netiek izmantota ražas novākšanai vai dzīvnieku ganīšanai;

75.10. tāda zaļmēslojuma augu papuves platība, kuru neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai un kurā nelieto augu aizsardzības līdzekļus;

75.11. biodaudzveidības sala 0,01–1,5 hektāru platībā, ap kuru atrodas aramzeme un kura aizņem mitraines, pārmitras vietas uz lauksaimniecības zemes, slīkšņas un lankas vai kurā aug piekrastei raksturīgi augi, kā arī platības, kas vismaz trīs gadus netiek izmantotas lauksaimniecības produktu ražošanā;

75.12. dižakmeņi, kuri ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru aizsardzības teritorijas robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

75.13. dīķi 0,01–0,5 hektāru platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju.

76. Šo noteikumu 75.1., 75.2., 75.4., 75.5., 75.6., 75.7., 75.8., 75.11., 75.12. un 75.13. apakšpunktā minētie ar ražošanu nesaistītie ainavas elementi ir kartogrāfiski identificēti Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

77. Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ar ražošanu nesaistītiem ainavas elementiem – laukmali, buferjoslu, dīķi, grāvi, koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzi –, neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktā 8. LLVS standarta ievērošanai.

78. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz pierādījumu par to, ka platība, ko aizņem šo noteikumu 75. punktā minētie ar ražošanu nesaistītie ainavas elementi, ir viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā.

79. Dīķu, koku vai krūmu puduru un akmeņu kaudžu aizņemtā teritorija ir uzskatāma par 8. LLVS standarta ievērošanai atbilstošu platību, ja:

79.1. ap to atrodas tikai lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai tā robežojas ar aramzemi un robeža ir dabā identificējama;

79.2. starp aramzemi un dīķi, koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzi atrodas laukmale, kas ir ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā.

80. Laukmales un aizsargājamās koku alejas vai rindas uzskata par saimniecības aramzemei blakusesošām, ja to garākā mala robežojas ar saimniecības aramzemes lauka malu.

81. Ja ar ražošanu nesaistītu ainavas elementu platība, ko aizņem koku vai krūmu puduri, akmeņu kaudzes, dīķi, aizsargājamie dižkoki, koku alejas, dižakmeņi vai biodaudzveidības salas, atrodas vairāku lauksaimnieku valdījumā, katram lauksaimniekam piekritīgo ar ražošanu nesaistīto ainavas elementu platību nosaka atbilstoši tā valdījumā esošajai ainavas elementa platībai.

82. Ja pārbaudē saimniecībā konstatē deklarētā ainavas elementa neatbilstību prasībām, trūkstošo ar ražošanu nesaistītā ainavas elementa platības lielumu var aizstāt ar citu platību, kas atbilst ar ražošanu nesaistīta ainavas elementa nosacījumiem, lai nodrošinātu šo noteikumu 75. punkta nosacījumu izpildi. Šādā gadījumā koku vai krūmu puduri, akmeņu kaudzes, dīķi, kā arī zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem pārbaudes laikā ir identificējama un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai lietošanā.

83. Ar ražošanu nesaistītu ainavas elementu izveides un uzturēšanas prasības nepiemēro, ja:

83.1. aramzemes platība nepārsniedz 10 hektāru;

83.2. vairāk nekā 75 procentus no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes aizņem ilggadīgais zālājs vai aramzemes platība, ko izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus;

83.3. vairāk nekā 75 procentus no saimniecības aramzemes aizņem platības, kurās tiek audzētas stiebrzāles, lopbarības zālaugi un pākšaugi vai ko izmanto papuvei vai zaļmēslojuma audzēšanai;

83.4. vairāk nekā 50 procentu aramzemes platības atrodas kādā no šo noteikumu 13. pielikumā minēto pagastu teritorijām.

84. Platību, ko aizņem ar ražošanu nesaistītas platības un ainavas elementi, aprēķina, izmantojot šo noteikumu 14. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus.

85. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.2. LLVS standartam lauksaimnieks saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu.

86. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.3. LLVS standartam lauksaimnieks necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam platībās, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – pārējās teritorijās.

87. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.4. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina lauksaimniecības zemes platībā esošo invazīvo latvāņu ģints augu nopļaušanu, pirms tiem veidojas ziedkopas.

88. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 9. LLVS standartam lauksaimnieks nepārveido vai neapar ilggadīgā zālāja platību, kas ir atzīta par ekoloģisku jutīgu ilggadīgo zālāju un atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās.

89. Ekoloģiski jutīgais ilggadīgais zālājs ir zālājs, kas atzīts par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus.

90. Šo noteikumu 88. punkta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tai ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platībai, kas pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 31. decembri ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus.

91. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim iekļauj lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē tās ilggadīgā zālāja platības, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra ir piešķirts ekoloģiski jutīga ilggadīga zālāja statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu.

92. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgā zālāja platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi ir piešķirts ekoloģiski jutīga ilggadīga zālāja statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada 1. februāra.

93. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, atkārtoti izvērtē ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusu un precizē robežas.

94. Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu, aktualizē informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

95. Aizsargājamā ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platībā netiek iekļauta zālāja platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.

96. Ja platība, kurai ir noteikta ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statuss, ir uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi, lauksaimnieks nodrošina tās pārveidošanu par ilggadīgo zālāju līdz nākamā gada 15. jūnijam.

97. Lauksaimniecības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs) nodrošina šādu meliorācijas sistēmu uzturēšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:

97.1. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un citus elementus, kuri kavē meliorācijas sistēmas funkcionēšanu un traucē ūdens plūsmu gultnē;

97.2. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas.

98. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summai, ko lauksaimniekam kalendāra gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas 2021/2115 17. panta 1. punktu piemēro maksājuma maksimumu, par 100 procentiem samazinot ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksājuma summas daļu, kas pārsniedz 100 000 euro.

99. Pirms maksājuma maksimuma piemērošanas atbilstoši regulas 2021/2115 17. panta 3. punkta "a" apakšpunktam pēc lauksaimnieka pieprasījuma no ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summas atskaita iepriekšējā kalendāra gadā ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu un tai piemēroto algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

100. Ja lauksaimnieks nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko darbību un saimniecības Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās gada ienākumu deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumā vai uzņēmuma gada pārskatā, vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu ir norādīti tikai saimnieciskās darbības ieņēmumi vai neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecību, šo noteikumu 99. punktā minētajam atskaitījumam izmanto visu lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu.

101. Ja lauksaimnieks nodarbojas gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tas, kārtojot grāmatvedību, šo noteikumu 99. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai uzskaita katra nodarbinātā lauksaimnieciskajai un nelauksaimnieciskajai darbībai, saimniecības pārvaldības un pamatdarbības atbalsta funkciju izpildei veltīto darba laiku stundās, darba algu, tostarp piemēroto algas likmi, kā arī algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Noteiktais  atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu.

102. Šo noteikumu 99. punktā minēto atskaitījumu noteikšanai saimniecības vadītājiem, grāmatvežiem, juristiem, personāla speciālistiem vai citiem nodarbinātajiem, kas nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citu saimniecības pamatdarbības funkciju izpildei un kas nav tieši iesaistīti lauksaimnieciskajā vai nelauksaimnieciskajā pamatdarbībā, darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa ir pieskaitāma šo noteikumu 101. punktā minētajiem atskaitījumiem. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši nodarbināto darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra īpatsvaram par lauksaimniecisko darbību kopējā darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā par lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko darbību.

103. Ja pamatotu iemeslu dēļ lauksaimniekam nav pieejama šo noteikumu 100. punktā norādītā informācija vai tas nav veicis šo noteikumu 101. punktā minēto uzskaiti, tas šo noteikumu 99. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai ar lauksaimniecisko darbību saistīto algu, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, aprēķina pēc vienas no šādām metodēm:

103.1. iepriekšējā kalendāra gadā kopējo darba algu un tai piemēroto algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu reizina ar iepriekšējā kalendāra gadā lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu īpatsvaru kopējā nodarbināto darba stundu skaitā, ja atsevišķi tiek uzskaitīts nodarbināto darba laiks lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu;

103.2. iepriekšējā kalendāra gadā kopējo darba algu un tai piemēroto algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu reizina ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās gada ienākuma deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumā vai Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā individuālo komersantu gada pārskatā norādīto lauksaimniecības nozares ieņēmumu īpatsvaru kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos vai ar saimniecības deklarētā lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījuma īpatsvaru kopējā neto apgrozījumā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā sniegto informāciju par iepriekšējo pārskata gadu. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu;

103.3. Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītajās palīgdarbībās iepriekšējā gadā reizina ar 12 un saimniecībā nodarbināto lauksaimniecībā nostrādāto darba stundu skaitu, kas izteikts gada darba vienībās. Viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada darba vienība atbilst 1840 lauksaimniecībā nostrādātām stundām, un to aprēķina, izmantojot saimniecības uzskaites datus par nodarbināto darba laiku atsevišķi lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba stundu skaita un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādītā darba dienu skaita pārrēķinātā darba stundu skaita kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa,  valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu;

103.4. Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītajās palīgdarbībās iepriekšējā gadā reizina ar 12 un saimniecībā nodarbināto lauksaimniecībā nostrādāto darba stundu skaitu gada darba vienībās. Viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada darba vienība atbilst 1840 lauksaimniecībā nostrādātām stundām. Nodarbināto lauksaimniecībā nostrādātās darba stundas aprēķina, kopējo nodarbināto nostrādāto stundu skaitu reizinot ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada ienākuma deklarācijas D3 vai D3¹  pielikumā vai Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā individuālo komersantu gada pārskatā norādīto lauksaimniecības nozares ieņēmumu īpatsvaru kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos iepriekšējā gadā vai ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā norādīto saimniecības lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījuma īpatsvaru kopējā neto apgrozījumā. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba stundu skaita un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādītā darba dienu skaita pārrēķinātā darba stundu skaita kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu.

104. Šo noteikumu 99. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai to saimniecībā nodarbināto saimniecības vadītāju, grāmatvežu, juristu, personāla speciālistu vai citu nodarbināto nostrādāto darba stundu daļa, kuri nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citiem nodarbinātajiem saimniecības pamatdarbības funkciju izpildei un kuri nav tieši iesaistīti saimniecības lauksaimnieciskajā vai nelauksaimnieciskajā pamatdarbībā, ir pieskaitāma šo noteikumu 103.1. un 103.3. apakšpunktā minētajam lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu skaitam. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu skaita īpatsvaram kopējā lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā nodarbināto darba stundu skaitā.

105. Kopējais darba stundu skaits, ko izmanto šo noteikumu 103.3. un 103.4. apakšpunktā minēto gada darba vienību aprēķināšanai, nepārsniedz to darba stundu kopsummu, kas norādītas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā kalendāra gada mēnešiem un aprēķinātas no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojuma par iepriekšējā kalendāra gada mēnešiem. Saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu aprēķina, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņām stundām.

106. Lai nodrošinātu šo noteikumu 99. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz aizpildītu deklarāciju par iepriekšējā gada darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību. Ja informāciju sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 386. punktu, minēto deklarāciju iesniedz līdz nākamā gada 1. februārim. Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem. Minimālās satura prasības deklarācijai par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību, ir noteiktas šo noteikumu 15. pielikumā.

107. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summu saskaņā ar regulas 2021/2115 22. panta 2. punktu diferencē pa šādām teritoriju grupām, kurās ir līdzīgi sociālekonomiski un agronomiski apstākļi:

107.1. valstspilsētas un novadi, kuri nerobežojas ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kuros veģetācijas perioda ilgums ir vismaz 195 dienas vai lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir vismaz 38 balles, – Aizkraukles novads, Ādažu novads, Bauskas novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads, Varakļānu novads un Ventspils novads;

107.2. novadi, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir mazāks nekā 38 balles vai kuri robežojas ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, – Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads,  Ludzas novads, Madonas novads, Rēzeknes novads, Smiltenes novads un Valkas novads.

108. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta indikatīvais apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa katrai no šo noteikumu 107. punktā minētajām teritoriju grupām ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

109. Maksājumu mazajiem lauksaimniekiem piešķir kā fiksētu summu 500 euro apmērā, un to var saņemt lauksaimnieks, kas:

109.1. ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē visu savā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi un nodrošina tās atbilstību atbalsttiesīguma nosacījumiem;

109.2. nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku maksājuma.

110. Lauksaimnieks, kas piesakās maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, nesaņem citus tiešos maksājumus.

111. Lauksaimnieks nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no maksājuma mazajiem lauksaimniekiem, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

111.1. iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pirmo reizi ir iesniegts pirms 2022. gada 15. jūnija;

111.2. kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz četri hektāri;

111.3. kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku maksājumu, ko lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, ir vismaz 400 euro;

111.4. saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji;

111.5. saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;

111.6. saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

112. Lauksaimnieks, kas pirms tam nav saņēmis tiešos maksājumus, līdz kārtējā gada 15. jūnijam kopā ar ģeotelpisko iesniegumu maksājuma mazajiem lauksaimniekiem saņemšanai Lauku atbalsta dienestā iesniedz šo noteikumu 17. pielikumā noteikto apliecinājumu.

113. Ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu piešķir lauksaimniekam par platību, kas pārsniedz trīs hektārus, bet neaizņem vairāk kā 100 hektāru un kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

114. Ilgtspēju sekmējošā pārdalošā ienākumu papildatbalsta indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa atsevišķi katrai no platību grupām – vairāk par trim hektāriem, bet ne vairāk par 30 hektāriem un vairāk par 30 hektāriem, bet ne vairāk par 100 hektāriem – ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

115. Saskaņā ar regulas 2021/2115 30. panta 1. punktu un 3. punkta otro daļu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem kā ikgadēju atsaistītu maksājumu var saņemt lauksaimnieks par pirmās nesen dibinātās lauku saimniecības platību vai tādas kontrolē esošās lauku saimniecības platību, ar kuru ir pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ja tas atbilst šo noteikumu 116. punktā noteiktajai gados jauna lauksaimnieka definīcijai.

116. Saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 6. punktu gados jauns lauksaimnieks ir:

116.1. fiziska persona, kas nav vecāka par 40 gadiem tajā gadā, kad pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem;

116.2. vadītājs un īpašnieks regulas 2021/2115 3. panta 2. apakšpunktā noteiktajai saimniecībai un reāli un ilgstoši kontrolē saimniecības lēmumus kārtējā gadā, kad piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem;

116.3. ieguvis augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, apgūstot lauksaimniecības mācībpriekšmetus vismaz 320 stundu apjomā, vai apguvis lauksaimniecības zināšanu pamatkursus vismaz 160 stundu apjomā līdz 1. augustam gadā, kad viņš pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 685)

117. Lai pierādītu atbilstību gados jauna lauksaimnieka definīcijā minētajai izglītības prasībai, lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā izglītību apliecinošu dokumentu fotokopijas un mācību programmu vai mācību iestādes izsniegtu izziņu, kurā ir norādīts apgūto lauksaimniecības mācību priekšmetu stundu skaits. Ja iegūtas vairākas augstākās vai profesionālās izglītības, visos izglītību apliecinošajos dokumentos norādīto lauksaimniecības mācību priekšmetu stundu skaitu summē. Ja ir apgūti lauksaimniecības zināšanu pamatkursi, Lauku atbalsta dienestā iesniedz fotokopijas apliecinājumam par kursu pabeigšanu ar tajās norādītu kursu stundu skaitu.

118. Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem kā ikgadēju atsaistītu maksājumu piešķir par saimniecības platību, kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai un kas nepārsniedz 150 hektāru.

119. Šo noteikumu 115. punktā minētā pirmā nesen dibinātā saimniecība ir saimniecība, kas izveidota ne agrāk kā piecu gadu laikā, pirms pretendents pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem.

120. Fiziska persona pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību gadā, kad attiecīgā persona vai tās kontrolē esošā juridiskā persona pirmo reizi īsteno vienu no šādām darbībām:

120.1. iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai saņemšanai;

120.2. deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā;

120.3. reģistrē Lauksaimniecības datu centrā lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz trim nosacītajām liellopu vienībām pēc stāvokļa uz 1. janvāri, 1. aprīli, 1. jūliju vai 1. oktobri, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.

121. Par kontrolē esošu lauku saimniecību, ar kuru pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ir tiesības saņemt ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, ja tā izveidota:

121.1. mainot pirmās dibinātās saimniecības juridisko statusu;

121.2. pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā vai tiesiskajā valdīšanā (lietošanā) esošo lauksaimniecības zemi, un ja:

121.2.1. tiek likvidēta tā juridiskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, vai ne vēlāk kā dienu pirms pieteikšanās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem tiek uzsākts saimniecības likvidācijas process, ko pabeidz līdz kārtējā gada 15. oktobrim;

121.2.2. fiziskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, nepiesakās valsts vai Eiropas Savienības atbalstam lauksaimniecībai.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

122. Gados jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē saimniecības lēmumus, ja kārtējā gadā laikposmā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim:

122.1. vienam gados jaunam lauksaimniekam kapitālsabiedrībā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;

122.2. vairākiem gados jauniem lauksaimniekiem kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi vismaz 20 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;

122.3. viens vai vairāki gados jauni lauksaimnieki ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības.

123. Ja kāds no šo noteikumu 122.2. apakšpunktā minētajiem kapitālsabiedrību kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tiem kārtējā gadā laikposmā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi vismaz 20 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības. 

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

124. Ja kāds no šo noteikumu 122.3. apakšpunktā minētajiem individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tie kārtējā gadā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

125. Ja lauksaimnieks vienā dienā ir dibinājis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības, ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir tikai par vienas saimniecības platību pēc lauksaimnieka izvēles vai nepiešķir nevienai no saimniecībām, ja tiek konstatēta mākslīgu nosacījumu radīšana saskaņā ar regulas 2021/2116 62. pantu.

126. Ja juridisko personu, kas piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem, kontrolē cita juridiskā persona, šo noteikumu 116. punktā minēto gados jauna lauksaimnieka definīciju piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo otro juridisko personu.

127. Saskaņā ar regulas 2021/2115 30. panta 3. punktu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir lauksaimniekam ne vairāk kā piecus gadus pēc kārtas, sākot no pirmā gada, kad iesniegts iesniegums šī atbalsta saņemšanai, un ne ilgāk kā līdz 2027. gadam (ieskaitot), ja šāds iesniegums tiek iesniegts vismaz piecu gadu laikā pēc pirmās lauku saimniecības dibināšanas gada.

128. Saskaņā ar regulas 2021/2115 30. panta 2. punkta otro daļu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieks, kas ir saņēmis maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr.  1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, 50. pantu, bet ne ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas, skaitot no pirmā gada, kad iesniegts iesniegums atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai.

129. Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem juridiskā persona var saņemt ne ilgāk kā līdz gadam, pēc kura to vairs nekontrolē neviens no gados jauniem lauksaimniekiem, kas to kontrolēja gadā, kad tā pirmo reizi tika apstiprināta atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai.

130. Ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

131. Atbalstu brīvprātīgajās ekoshēmās saskaņā ar regulas 2021/2115 31. panta 2. punktu piešķir lauksaimniekam, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, par platību, kura ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai un kurā tiek ievēroti šo noteikumu 12. nodaļas nosacījumi.

132. Ekoshēmu indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa pa ekoshēmu veidiem ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

133. Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā:

133.1. audzē graudaugus, šķiedraugus, rapsi, ripsi, dārzeņus, zemenes, arbūzus un melones, kartupeļus, pākšaugus, garšaugus un ārstniecības augus;

133.2. nodrošina kultūraugu dažādošanu aramzemē:

133.2.1. vienā līdz desmit hektāros, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no aramzemes, ja vien galvenais kultūraugs nav aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas);

133.2.2. no 10,01 līdz 30 hektāros audzē vismaz trīs dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus un divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus no aramzemes, tomēr:

133.2.2.1. prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

133.2.2.2. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatāma par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

133.2.3. vairāk nekā 30 hektāros audzē vismaz četrus dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus, divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus un pirmo trīs kultūraugu platībai –  99 procentus no aramzemes, tomēr:

133.2.3.1. prasība par kultūraugu dažādošanu tiek uzskatīta par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

133.2.3.2. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu tiek uzskatīta par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

133.3. uztur augsnes segumu laikposmā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim:

133.3.1. īpaši (nitrātu) jutīgajā teritorijā (9. pielikums) – vismaz 75 procentos no aramzemes platības;

133.3.2. Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) – vismaz 65 procentos no aramzemes platības;

133.3.3. pārējā teritorijā (11. pielikums) – vismaz 70 procentos no aramzemes platības.

(Grozīts ar MK 19.09.2023. noteikumiem Nr. 537; 133.1. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

134. Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi piešķir par ilggadīgo stādījumu platību, izņemot īscirtmeta atvasāju platību, kurā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim ir nodrošināts augsnes segums visās atbalstam apstiprinātās ilggadīgo stādījumu rindstarpās.

135. Ekoshēmas atbalstam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

136. Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināma šo noteikumu 133.3. apakšpunktā minētā prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kura pēc ražas novākšanas ir aparta jeb apstrādāta un atstāta bez augu seguma.

137. Ja lauksaimnieka īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme atrodas šo noteikumu 133.3. apakšpunktā minētajās teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, teritorijai noteikto prasību robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 8. pielikuma 2.2. apakšpunktā minētās prasības izpildi.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 393 redakcijā)

138. Kultūraugs ir atšķirīgas ģints kultūraugs, kas noteikts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā, vai atšķirīgas sugas augi, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtas. Ziemāju kultūraugus un pavasara kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu kultūraugu saraksts dots šo noteikumu 12. pielikumā. Papuve un stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi arī tiek uzskatīti par atsevišķu kultūraugu.

139. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā neietver ainavas elementus.  

140. Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi nepiešķir lauksaimniekam, kas piesakās uz ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas prakses īstenošanu bioloģiskā saimniecībā saskaņā ar šo noteikumu 12.7. apakšnodaļu.

141. Ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību piešķir par vienu aramzemes platību, kurā kārtējā gada veģetācijas periodā tiek audzēti šādi kultūraugi:

141.1. nektāraugi, kas ir tīrsējā vai maisījumos audzējami nektāra iegūšanai – facēlija, zilās kāpnītes, lavanda, malva, mārdadzis, izops, mātere, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, sējas koriandrs, raudene –, un tādi kultivēti nektāraugi kā ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe. Tos nopļauj un novāc vai sasmalcina pēc ziedēšanas;

141.2. slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete –, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā vairāk nekā 50 procenti ir vīķu. Ja tauriņziežus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu pārsvaru, pamatojoties uz augu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru;

141.3. maisījums no vismaz diviem zaļmēslojuma augiem zaļmēslojuma augu papuvē, kur viens no kultūraugiem ir lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete, lauku pupas vai zirņi. Zaļmēslojuma augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai. Zaļmēslojuma augu papuves platība nepārsniedz 10 procentu no saimniecības aramzemes platības;

141.4. starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim, un to sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Starpkultūru augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi;

141.5. zālājs pasējā – zeme, ko vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim aizņem zem labības vai pākšaugu virsauga tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētas:

141.5.1. stiebrzāles – daudzziedu viengadīgā airene, daudzziedu airene (itāļu airene), ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, raupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

141.5.2. tauriņzieži – tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

142. Ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

143. Šo noteikumu 141. punktā minētajās platībās ir aizliegts lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus:

143.1. slāpekli piesaistošiem kultūraugiem, kā arī tad, kad tie sēti maisījumā ar stiebrzālēm aramzemē, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā ir vairāk nekā 50 procenti vīķu, un nektāraugiem visu kalendāra gadu;

143.2. zaļmēslojuma augu papuvēs līdz brīdim, kad augsnē tiek iestrādāts vai pievelts zaļmēslojums pirms tiešās sējas vai joslu apstrādes;

143.3. starpkultūrām to audzēšanas laikā;

143.4. zālāju pasējā no virsauga novākšanas līdz kalendāra gada beigām.

(Grozīts ar MK 13.07.2023. noteikumiem Nr. 393)

144. Vienu reizi laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam par konkrētu atbalstam apstiprinātu lauku var saņemt atbalstu par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju (pamatkaļķošanu), ja tā izdarīta pirmssējas apstrādes laikā un šajā laukā pēc augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas audzē kultūraugus, kas minēti šo noteikumu 141. punktā, un pākšaugus, ievērojot šādus nosacījumus:

144.1. augsnes reakcija pH smilts augsnēs ir zemāka par 5,5, mālsmilts augsnēs – zemāka par 5,8, smilšmāla augsnēs – zemāka par 6,3, mālainās augsnēs – zemāka par 6,5;

144.2. izmantotā kalcija karbonāta (CaCO₃) deva (t/ha) kārtējā gadā vai iepriekšējā gadā pirms ziemāju sējas nav mazāka par devu, kas ieteikta saskaņā ar augsnes agroķīmisko izpēti vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem. Ja minētajos dokumentos norādītā vai saskaņā ar 17.¹ pielikumā noteiktajiem normatīviem aprēķinātā augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas pamatkaļķošanas deva ir lielāka nekā 6 t/ha CaCO₃, tad pirmssējas apstrādes laikā vienā reizē izmantotā CaCO₃ deva ir vismaz 6 t/ha;

144.3. (svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230);

144.4. dati par augsnes reakciju (pH) ir pamatoti ar augšņu agroķīmisko izpēti, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai augsnes paraugu analīzēm, kas izdarītas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā, ja iespējams, nodrošinot katra parauga rezultātu piesaistīšanu globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) koordinātām, un kas nav senākas par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) – par pieciem gadiem;

144.5. augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijai izmantots augsnes optimizācijas materiāls, kas tā iegādes brīdī ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

145. Šo noteikumu 144. punktā minēto atbalstu piešķir, ja augsnes kvalitāte un reakcija optimizēta pēc 2023. gada 1. janvāra.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

146. Lauksaimnieks pēc augsnes optimizācijas materiāla izmantošanas līdz kārtējā gada 5. novembrim par katru atbalstam pieteikto lauku Lauku atbalsta dienestam elektroniski sniedz šādu informāciju, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai augšupielādējot to Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā:

146.1. iegādātie materiāli (nosaukums, daudzums);

146.2. iestrādes datums un izmantotā materiāla deva fiziskajās vienībās;

146.3. lauka numurs un platība (ha), kurā materiāls iestrādāts;

146.4. pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs un nosaukums, ja tiek izmantots pakalpojums;

146.5. agroķīmisko pakalpojumu sniedzēja dati un augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav pieejami Valsts augu aizsardzības dienestā. Dati Lauku atbalsta dienestā vai Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedzami vienu reizi augsnes analīžu datu derīguma termiņa laikā;

146.6. aprēķinātā kalcija karbonāta (CaCO₃) deva (t/ha) saskaņā ar šo noteikumu 144.2. apakšpunktu.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

147. (Svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

148. Valsts augu aizsardzības dienests veic pārbaudes uz vietas saimniecībā par ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizlieguma ievērošanu un augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas materiāla izmantošanu.

149. Ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā kārtējā gadā tiek audzēti graudaugi, eļļas augi, šķiedraugi, nektāraugi, pākšaugi tīrsējā vai sēti maisījumā ar labību, tauriņzieži tīrsējā vai sēti maisījumā ar stiebrzālēm, kur tauriņzieži veido vairāk nekā 50 procentu pirmajā sējuma izveides gadā, un ja tie sēti, izmantojot kādu no šādiem augsnes pirmssējas apstrādes veidiem:

149.1. minimālu augsnes apstrādi – augsnes virskārtas seklu apstrādi ne dziļāk par 15 centimetriem, izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi;

149.2. augsnes joslu apstrādi, kad apstrādā augsnes joslu līdz piecu centimetru platumā sēklas sēšanai, rindstarpās atstājot vismaz 10 centimetrus platu joslu, kurā augsni mehāniski neapstrādā un saglabā augu atliekas vai rugaini;

149.3. tiešo sēju, kad kārtējā gadā pēc iepriekšējā kultūrauga novākšanas augsni neapstrādā un near, bet sēj tieši rugainē.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

150. Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

151. Pirmssējas apstrāde ir apstrāde no iepriekšējā kultūrauga novākšanas brīža līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējas brīdim. Ja iepriekšējā gadā ir deklarēta papuve vai zālājs, uzskatāms, ka pirmssējas apstrādes laiks ir no iepriekšējā gada 15. jūlija līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējai.

152. Lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā norāda katram laukam izmantoto apstrādes veidu.

153. Lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, lai pierādītu minimālu augsnes apstrādi, par vismaz 90 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci un tos neiesniedz Lauku atbalsta dienestā, tie ir uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

154. Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes iesnieguma iesniegšanas gadā.

155. Lauksaimnieks paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā uzglabā aktuālo informāciju par ražas novākšanas datumu un herbicīdu lietošanu, norādot iegādātā un izlietotā herbicīda nosaukumu un daudzumu, devu (kilogrami vai litri uz hektāru), izsmidzināšanas datumu un apstrādāto platību, un līdz kārtējā gada 5. novembrim attiecīgo informāciju elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai to augšupielādējot Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

156. Valsts augu aizsardzības dienests veic pārbaudes uz vietas saimniecībā par herbicīdu izmantošanu.

157. Ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi piešķir par lauksaimniecības zemes platību, par kuru ir augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti un kurā laikposmā no priekšauga ražas novākšanas vai iestrādes augsnē līdz atbalstam pieteiktā kultūrauga ražas novākšanai izmanto kādu no šādām metodēm:

157.1. tieša šķidrā organiskā mēslojuma (šķidrmēslu, vircas, digestāta) izkliedi un iestrādi ar lentveida izkliedētāju vai inžekcijas metodi, iestrādājot organisko mēslojumu vismaz 10 tonnas uz hektāru;

157.2. minerālmēslu precīzo izkliedi;

157.3. augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu.

158. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) – par pieciem gadiem, un analīzes ir veiktas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā līdz kārtējā gada 30. jūnijam. Ja analīzes nav veiktas Valsts augu aizsardzības dienestā, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus, augsnes paraugu analīžu rezultātus un testēšanas pārskatu kopiju iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

159. Izmantojot minerālmēslu precīzās izkliedes metodi, ievēro šādus nosacījumus:

159.1. to dara ar minerālmēslu izkliedētāju vai izsmidzinātāju, kam ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, lai nodrošinātu mēslošanas zonu nepārklāšanos;

159.2. traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kam ir GPS uztvērējs, kā arī sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkcija precīzai mēslojuma iestrādei.

160. Izmantojot augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu, ievēro šādus nosacījumus:

160.1. to dara ar sertificētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu, kurai ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, lai nodrošinātu apstrādāto zonu nepārklāšanos;

160.2. traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kam ir GPS uztvērējs, kā arī sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkcija precīzai augu aizsardzības līdzekļu lietošanai.

161. Ekoshēmas atbalstu par šo noteikumu 157.1. un 157.2. apakšpunktā minēto metožu izmantošanu piešķir, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

161.1. līdz kārtējā gada 30. jūnijam lauksaimnieka paša izvēlētā elektroniskā sistēmā ir izveidots mēslošanas plāns, kas nosaka saimniecībai nepieciešamo slāpekļa daudzumu, kuru aprēķinot netiek pārsniegts šo noteikumu 18. pielikumā noteiktais maksimālais slāpekļa apjoms katram attiecīgajam kultūraugam;

161.2. mēslojuma – pamatmēslojuma un papildmēslojuma – iestrāde saimniecībā notiek saskaņā ar mēslošanas plānu, nodrošinot, ka izmantotais slāpekļa daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā aprēķināto slāpekļa (N) vajadzības apjomu saimniecībai vai laukiem, kuros kultūraugiem lietots slāpekli saturošs mēslošanas līdzeklis;

161.3. lauksaimnieks paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim uzskaita aktuālo informāciju par ražas novākšanas datumu un darbībām ar šķidro organisko mēslojumu un minerālmēsliem, kas satur vismaz slāpekļa savienojumus, attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim, norādot iegādātā, pārdotā, izlietotā un krājumā esošā mēslojuma daudzumu, mēslojuma iestrādes datumu, devu, šķidrā organiskā mēslojuma vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu un informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks;

161.4. lauksaimnieks informāciju par saimniecībai vajadzīgā slāpekļa daudzumu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu, un informāciju, kas fiksēta saskaņā ar šo noteikumu 161.3. apakšpunktu, elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā, aizpildot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai tā augšupielādēta Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā līdz kārtējā gada 5. novembrim;

161.5. par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk par 10 laukiem, par vismaz vienu precīzo minerālmēslu izkliedes reizi attiecīgajā laukā ir augšupielādēti GPS dati Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā vai, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, ir uzņemti traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrāna ģeomarķēti fotoattēli, kuros fiksēta lauka robeža;

161.6. ja šo noteikumu 161.5. apakšpunktā minētos GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus lauksaimnieks nav iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā vai Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 685)

162. (Svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

163. Ekoshēmas atbalstu par šo noteikumu 157.3. apakšpunktā minēto augu aizsardzības līdzekļu precīzās izsmidzināšanas metodes izmantošanu piešķir, ja lauksaimnieks:

163.1. lieto augu aizsardzības līdzekli atbilstoši marķējumā norādītajiem nosacījumiem;

163.2. plāno augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas pamatota ar kādu no šādām situācijām:

163.2.1. kaitīgo organismu parādīšanās, kuru lauksaimnieks konstatē lauka uzraudzībā un regulārās pārbaudēs;

163.2.2. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnes vispārējo brīdinājumu sistēmā ir publicēta informācija par kaitīgā organisma parādīšanos un prognoze par tā attīstību;

163.2.3. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē ir publicēti noteikti sliekšņi attiecībā uz kaitēkļu un slimību kaitīgumu;

163.2.4. laikapstākļu prognozes liecina par nelabvēlīgu laikapstākļu iestāšanos, kuri var veicināt kaitīgo organismu savairošanos vai izplatību;

163.2.5. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnes laukaugu slimību ierobežošanas lēmumu atbalsta sistēmā ir publicēts brīdinājums par iespējamo slimību attīstību;

163.3. paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim uzskaita informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar iegādātajiem, izlietotajiem un krājumā esošajiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu un informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks;

163.4. šo noteikumu 163.3. apakšpunktā minētā informācija ir elektroniski iesniegta Lauku atbalsta dienestā, aizpildot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai tā augšupielādēta Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā līdz kārtējā gada 5. novembrim;

163.5. par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk par 10 laukiem, par vismaz vienu īstenoto precīzo augu aizsardzības līdzekļu apstrādi (izsmidzināšanu) attiecīgajā laukā ir augšupielādēti GPS dati Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā vai, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, ir uzņemti traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrāna ģeomarķēti fotoattēli, kuros fiksēta lauka robeža;

163.6. ja šo noteikumu 163.5. apakšpunktā minētos GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus lauksaimnieks nav iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā vai Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 685)

164. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ atbalstam pieteikto platību nepieciešams pārsēt ar citu kultūraugu, par attiecīgo lauku sagatavojams jauns mēslošanas plāns 15 dienu laikā pēc kultūrauga pārsēšanas saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

165. Lauksaimnieks, piesakoties ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu:

165.1. uzņemas saistības divus gadus pēc kārtas neapart, nelobīt un neirdināt šim atbalstam pieteikto zālāju platību (lauku);

165.2. apņemas saistību laikā iesniegt ģeotelpisko iesniegumu par attiecīgo platību.

166. Šo noteikumu 165. punktā minētās saistības lauksaimnieks 2027. gadā var uzņemties uz vienu gadu.

167. Ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu piešķir:

167.1. par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības vai 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgā zālāja vai aramzemē sēta zālāja apstiprināto hektāru, ja lauksaimnieks saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai ja dzīvnieku vidējais blīvums tiek nodrošināts ar aitu, kazu vai briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku vidējo blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;

167.2. par stiebrzāļu platību, ko izmanto sēklas iegūšanai, ja tā kārtējā gadā ir pieteikta, tajā notikusi Valsts augu aizsardzības dienesta lauku apskate un lauks atzīts par atbilstošu sēklaudzēšanas prasībām;

167.3. ja tiek izpildītas šo noteikumu 165. punktā minētās saistības.

(Grozīts ar MK 19.09.2023. noteikumiem Nr. 537; 167.1. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

168. Ja lauksaimnieks saistību otrajā gadā izbeidz šo noteikumu 165. punktā minētās saistības, tas atmaksā iepriekšējā gadā saņemto šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto atbalstu par to platības daļu, par kuru ir pārtrauktas saistības.

169. Saistību periodā ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu nedrīkst mainīt pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu.

170. Ja saistību periodā saistību platība gadu no gada neatšķiras vairāk kā par 10 procentiem no pirmajā saistību gadā apstiprinātās saistību platības, uzskatāms, ka saistību platība nemainās.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

171. Ja saistību platība kārtējā gadā salīdzinājumā ar gadu, kad atbalsta pretendents ir uzņēmies saistības, ir palielināta, lauksaimnieks jauno platību (lauku) deklarē atsevišķi un par to uzsāk jaunu saistību periodu.

172. Lauksaimnieks saistību laikā visu saimniecību, lauksaimniecības zemi vai tās daļu var nodot citai personai. Attiecīgā persona to pārņem vienlaikus ar attiecīgajām saistībām un mēneša laikā pēc pārņemšanas par to informē Lauku atbalsta dienestu. Ja saistību pārņēmējs izbeidz šo noteikumu 165. punktā minētās saistības, persona, kas nodod saistības, atmaksā iepriekšējā gadā piešķirto šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto atbalstu par to platības daļu, par kuru ir pārtrauktas saistības.

173. Ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

174. Ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu nepiešķir par ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju, uz kuru attiecināms šo noteikumu 6.9. apakšnodaļā noteiktais 9. LLVS standarts.

175. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās lauksaimniekam var piešķirt, ja saimniecībā visa lauksaimniecības zemes platība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā saskaņā ar regulas 2018/848 34. panta 1. punktu.

176. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par aramzemi, kurā:

176.1. nodrošina kultūraugu dažādošanu:

176.1.1. vienā līdz desmit hektāros, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no aramzemes, ja vien galvenais kultūraugs nav aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas);

176.1.2. 10,01 līdz 30 hektāros, kur audzē vismaz trīs dažādus kultūraugus un galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 65 procentus, bet divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus no aramzemes, tomēr:

176.1.2.1. prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

176.1.2.2. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatāma par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

176.1.3. vairāk nekā 30 hektāros audzē vismaz četrus dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus, divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus un pirmo trīs kultūraugu platībai – 99 procentus no aramzemes, tomēr:

176.1.3.1. prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

176.1.3.2. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatāma par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

176.2. uztur augsnes segumu laikposmā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim:

176.2.1. īpaši (nitrātu) jutīgajā teritorijā (9. pielikums) – vismaz 75 procentos no aramzemes platības;

176.2.2. Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) – vismaz 65 procentos no aramzemes platības;

176.2.3. pārējā teritorijā (11. pielikums) – vismaz 70 procentos no aramzemes platības.

177. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par ilggadīgo stādījumu platību, izņemot īscirtmeta atvasāju platību, kurā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim ir nodrošināts augsnes segums visās atbalstam pieteikto ilggadīgo stādījumu rindstarpās.

178. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, kur ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības vai 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgā zālāja un aramzemē sēta zālāja hektāru, ja lauksaimnieks saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai ja dzīvnieku vidējais blīvums tiek nodrošināts ar aitu, kazu vai briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. Prasība par blīvumu nav attiecināma uz Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, tostarp putnu dzīvotnēm ilggadīgajos zālājos, un ilggadīgajiem zālājiem, ko izmanto savvaļas ārstniecības augu ievākšanai (līdz 20 hektāriem).

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

179. Ekoshēmas atbalstam par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

180. Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināmas šo noteikumu 176.2. apakšpunktā minētās prasības, tajā neiekļauj dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kura pēc ražas novākšanas ir aparta vai apstrādāta un atstāta bez augu seguma.

181. Ja lauksaimnieka īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme atrodas šo noteikumu 176.2. apakšpunktā minētajās teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, teritorijai noteikto prasību robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 8. pielikuma 2.2. apakšpunktā minētās prasības izpildi.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 393 redakcijā)

182. Kultūraugs ir atšķirīgas ģints kultūraugs, kas noteikts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā, vai atšķirīgas sugas augi, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtām. Ziemāju kultūraugus un pavasara kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu kultūraugu saraksts ir dots šo noteikumu 12. pielikumā. Papuve un stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi tiek uzskatīti par atsevišķu kultūraugu.

183. Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,1 ha, vai platības, ko izmanto ziedu audzēšanai", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi.

184. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā neietver ainavas elementus.

185. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas prakses īstenošanu nepiešķir lauksaimniekam, kas piesakās uz ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi saskaņā ar šo noteikumu 12.2. apakšnodaļu.

186. Saistīto ienākumu atbalstu var saņemt aktīvais lauksaimnieks.

187. Saistītā ienākumu atbalsta indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

188. Saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir par to dzīvnieku skaitu, kas pārsniedz lauksaimnieka īpašumā esošo atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu, kuri reģistrēti Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā turēšanas perioda pirmajā dienā.

189. Saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja:

189.1. tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

189.2. tās ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā;

189.3. pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz 6300 kilogramu, bet govij bioloģiskajā saimniecībā vai Latvijas brūnās un zilās šķirnes govij, ko izmanto lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, – 4650 kilogramu. Prasību par izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim un turpinājusies vismaz līdz kārtējā gada 30. septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību.

190. Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzību. Lauksaimnieks izveido un veic saimniecības piena izmantošanas uzskaiti (arī par pienu, kas izmantots pašpatēriņam, dzīvnieku barošanai, realizācijai, pārstrādei uz vietas saimniecībā vai iznīcināts), izmantojot elektroniskos datu uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiski pēc piena izmantošanas datuma, tostarp pēc kontroles datuma un piena piegādes datuma, norādot piena pircēju un piegādāto piena daudzumu, vai pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts saimniecībā.

191. Šo noteikumu 189. punktā noteikto informāciju Lauku atbalsta dienests iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

192. Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet par kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par slaucamām govīm, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 325. punktam.

193. Saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu 19. pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena–gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem:

193.1. teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniegusi 16 mēnešu vecumu un turēta sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas beidzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

193.2. bulli vai vērsi, kurš kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniedzis 16 mēnešu vecumu un turēts sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas beidzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

193.3. zīdītājgovi, kuru neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, kura ir atnesusies divu gadu laikposmā, kas beidzas kārtējā gada 15. novembrī, un kura ir turēta lauksaimnieka ganāmpulkā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija.

194. Saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas ir reģistrēts un apzīmēts un par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.

195. Potenciāli atbalsttiesīgus liellopus, par kuriem kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet par kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par liellopiem, par kuriem ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 325. punktam.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 393 redakcijā)

196. Saistīto ienākumu atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes.

197. Saistīto ienākumu atbalstu par aitām piešķir, ja tās:

197.1. laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

197.2. pieder pie gaļas šķirnes, kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes vai piena šķirnes (20. pielikums) vai ir iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm;

197.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību;

197.4. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 1. marta.

198. Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet konstatēts, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par aitām, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 325. punktam.

199. Saistīto ienākumu atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes.

200. Saistīto ienākumu atbalstu par kazām piešķir, ja tās:

200.1. ir atnesušās laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim;

200.2. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

200.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu.

201. Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet konstatēts, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par kazām, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 325. punktam.

202. Saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja:

202.1. attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, maurlokus, lielloku sīpolus, batūnus, ķiplokus, puravus, galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus, burkānus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus, melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus, patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, skābenes (izmantojamas pārtikai), rabarberus, spinātus, mārrutkus, parastās dilles, salātus, topinambūrus, papriku, baklažānus vai sparģeļus;

202.2. kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 202.1. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

202.3. par platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga laukiem norāda šādu informāciju:

202.3.1. lauka nosaukumu vai numuru un platību;

202.3.2. audzētā kultūrauga sugu un šķirni;

202.3.3. agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu;

202.3.4. izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;

202.3.5. ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu.

203. Saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja:

203.1. attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus, saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes, upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes, kazenes, sausseržus, irbenes un plūškokus, melones vai arbūzus;

203.2. kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 203.1. apakšpunktā minēto augļu un ogu stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;

203.3. par platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga lauku norāda šādu informāciju:

203.3.1. lauka nosaukumu vai numuru un platību;

203.3.2. audzētā kultūrauga sugu un šķirni;

203.3.3. agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu;

203.3.4. izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;

203.3.5. ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu.

204. Saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt lauksaimnieks, kas ar cietes ražotāju ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu par noteiktu cietes kartupeļu stādījumu platību un noteikta kartupeļu daudzuma piegādi kārtējā gadā.

205. Saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt, ja:

205.1. kopējā cietes kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

205.2. no viena hektāra novāktiem un cietes ražotājam piegādātiem cietes kartupeļiem ir iegūtas vismaz 3,5 tonnas kartupeļu cietes.

206. Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz šo noteikumu 204. punktā minētajā līgumā noteikto cietes kartupeļu aizņemto hektāru skaitu un skaitu, ko nosaka, dalot ar 3,5 to kartupeļu cietes daudzumu, kas iegūts no kārtējā gada kartupeļu cietes ražotājam piegādātajiem kartupeļiem.

207. Cietes ražotājs šo noteikumu 204. punktā minētā līguma kopiju līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

208. Šo noteikumu 206. punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz piegādāto kartupeļu kravas tīrsvaru un kartupeļiem noteikto zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 210. punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar šo noteikumu 21. pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.

209. Kartupeļu tīrsvaru, kas nepieciešams kartupeļu cietes daudzuma aprēķināšanai, cietes ražotājs norādītajā piegādes laikā un vietā nosaka šādi:

209.1. kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša transportlīdzekļa svaru;

209.2. kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus kartupeļu pieņemšanas laikā. Pirms tukša transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem vismaz 20 kilogramu smagu paraugu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz. Reģistrēto svaru samazina par diviem procentiem, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts, bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu.

210. Cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1. decembrim Lauku atbalsta dienestā par katru piegādāto kartupeļu kravu iesniedz vismaz šādu informāciju:

210.1. piegādes datumu;

210.2. apliecinājuma dokumenta numuru;

210.3. audzēšanas līguma numuru;

210.4. kartupeļu audzētāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

210.5. transportlīdzekļa svaru pēc ierašanās cietes ražotāja norādītajā piegādes vietā;

210.6. transportlīdzekļa svaru pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām;

210.7. piegādātās kravas bruto svaru;

210.8. piegādātās kravas bruto svara samazinājumu procentos, ievērojot svešķermeņu svaru un absorbētā ūdens svaru kartupeļu mazgāšanas laikā;

210.9. piegādātās kravas bruto svara samazinājumu svešķermeņu svara dēļ;

210.10. piegādātās kravas kopējo kartupeļu tīrsvaru;

210.11. 5050 gramu kartupeļu zemūdens svaru.

211. Cietes ražotājs piecas darbdienas pirms cietes kartupeļu pieņemšanas sezonas par to informē Lauku atbalsta dienestu un nodrošina tam piekļuvi pieņemšanas procesam un uzskaites informācijai.

212. Lai Lauku atbalsta dienests pārliecinātos par cietes ražotājam piegādāto cietes kartupeļu daudzumu, lauksaimnieks pēc pieprasījuma iesniedz pierādījumus par cietes kartupeļu piegādi cietes ražotājam un nodrošina Lauku atbalsta dienestam piekļuvi saimniecības uzskaites informācijai.

213. Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja:

213.1. attiecīgajā platībā ir iestādīti pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas pirmās paaudzes sēklas kartupeļi;

213.2. tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam saimniecības lauku apskatei pieteiktajā platībā iegūtas pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēklas;

213.3. kopējā sēklas kartupeļu aizņemtā viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 685)

214. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot sēklas kartupeļu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši ģeotelpiskajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 241. punktu.

215. Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem pieteiktā platība ir platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta sēklas kartupeļu lauku apskatei.

216. Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto sēklas kartupeļu apjomu.

216.¹ Maksimālais hektāru skaits, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz pieteiktās platības hektāru skaitu, kuros iegūtais pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēklu daudzums ir vismaz 10,3 tonnas vidēji no hektāra vai attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautajām platībām – vismaz astoņas tonnas vidēji no hektāra.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

217. (Svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

218. Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:

218.1. attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench);

218.2. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam saimniecības lauku apskatei pieteiktajā platībā iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

218.3. kopējā ar labības sēklu apsēto lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

218.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 685)

219. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši Lauku atbalsta dienestā iesniegtajam ģeotelpiskajam iesniegumam.

220. Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētu labības sēklu pieteiktā platība ir platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta labības sēklaudzēšanas lauku apskatei.

221. Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

222. Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto labības sēklu apjomu.

222.¹ Maksimālais hektāru skaits, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz pieteiktās platības hektāru skaitu, kuros iegūts šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu daudzums vidēji no viena hektāra.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

223. (Svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

224. Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:

224.1. attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle, auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas, lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu) vai esparsete;

224.2. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam saimniecības lauku apskatei pieteiktajā platībā iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

224.3. kopējā stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

224.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 685)

225. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši ģeotelpiskajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 241. punktu.

226. Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pieteiktā platība ir platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei.

227. Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

228. Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto stiebrzāļu un lopbarības augu sēklu apjomu.

228.¹ Maksimālais hektāru skaits, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz pieteiktās platības hektāru skaitu, kuros iegūts šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu daudzums vidēji no viena hektāra.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

229. (Svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

230. Saistīto ienākumu atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā ar vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) vai vasaras ripsi (Brassica rapa) apsētā lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

231. Saistīto ienākumu atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

231.1. kopējā ar miežiem apsēto lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

231.2. attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

232. Saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm lauksaimnieks var saņemt, ja:

232.1. attiecīgajā platībā tiek iesētas un audzētas rudzu populācijas šķirnes, kuras kārtējā gada 15. martā ir iekļautas Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā, un sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete apliecina sertificētas sēklas iegādi vai, ja sēkla ir iegūta savā sēklaudzēšanas saimniecībā Latvijā, Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtais sēklu testēšanas pārskats apliecina, ka sēklu partija atbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, vai ir cits sertificētas sēklas izcelsmes apliecinājums, kas apliecina šķirni un sertificētas sēklas iegādi pēdējo četru gadu laikā;

232.2. kopējā ar šo noteikumu 232.1. apakšpunktā minētajām rudzu populācijas šķirnēm apsēto lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

232.3. kārtējā gadā ir noslēgts rudzu populācijas šķirņu piegādes līgums ar maizes ražotāju vai graudu pārstrādātāju, kam noslēgts līgums ar maizes ražotāju;

232.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

233. Lauksaimnieks, kas pretendē uz saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm, papildus ģeotelpiskajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:

233.1. dokumentu, kas apliecina šo noteikumu 232.1. apakšpunktā noteikto sēklu izcelsmi, ja tie nav Lauku atbalsta dienesta rīcībā;

233.2. šo noteikumu 232.3. apakšpunktā minēto rudzu populācijas šķirņu piegādes līgumu. Ja lauksaimniekam ir noslēgts rudzu populācijas šķirņu piegādes līgums ar graudu pārstrādātāju, tajā ir iekļauts apliecinājums, ka graudu pārstrādātājam ir līgums ar maizes ražotāju.

234. Maksimālais hektāru skaits, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz hektāru skaitu, ko nosaka, šo noteikumu 232.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā noteikto rudzu populācijas šķirņu daudzumu kilogramos dalot ar 40, kā arī nepārsniedz atbalstam pieteikto hektāru skaitu.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

235. Lauku atbalsta dienests saimniecībā pārbauda platības atbilstību šo noteikumu 232.1. apakšpunktā minētajām prasībām.

236. Saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem var saņemt par kārtējā gada proteīnaugu platību:

236.1. ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, parastās jeb dārza pupiņas, zirņi, soja, lini un kaņepes;

236.2. ko aizņem maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi, ja zirņu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem;

236.3. kas nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

237. Par lauka pupām saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir, ja lauksaimnieks ir novācis ražu, kultūraugam nesasniedzot gatavības fāzi.

238. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

239. Saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā proteīnaugu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam.

240. Šo noteikumu 236.2. apakšpunktā minēto zirņu īpatsvaru nosaka Lauku atbalsta dienests, veicot pārbaudes saimniecībā.

241. Lauksaimnieks, piesakoties tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar regulas 2021/2116 69. panta 1. punktu ģeotelpisko iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam. Ģeotelpiskā iesnieguma saturs ir noteikts Komisijas 2022. gada 31. maija Īstenošanas regulas (ES) 2022/1173, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (turpmāk – regula 2022/1173), 6. panta 2. punktā un 8. panta 3. punktā, kā arī šo noteikumu 23. pielikumā.

242. Lauksaimnieks ģeotelpiskajā iesniegumā norāda informāciju par visiem saimniecībā izmantojamiem lauksaimniecības zemes nogabaliem, arī par tiem, par kuriem atbalsts netiek pieprasīts, un citu nepieciešamo informāciju, tostarp informāciju par lauksaimniecības nozares vai citu normatīvo aktu ievērošanu.

243. Lauku atbalsta dienests elektroniski nodrošina lauksaimniekiem iepriekš aizpildītu ģeotelpiskā iesnieguma sagatavi, kas ietver lauku bloku kartes, kā arī regulas 2021/2116 69. panta 3. punktā un regulas 2022/1173 5. pantā minētās sistēmas. Ja nepieciešams, lauksaimnieks var izdarīt grozījumus jau iepriekš aizpildītā ģeotelpiskā iesnieguma sagatavē.

244. Pretendējot uz tiešajiem maksājumiem, lauksaimnieks kopā ar ģeotelpisko iesniegumu iesniedz lauku bloku karti, kurā atzīmē ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto lauksaimniecības zemes nogabalu platību un ar ražošanu nesaistītos ainavas elementus, kas ir iekļauti Lauku atbalsta dienesta lauku reģistrā ar ražošanu nesaistīto ainavas elementu platībā.

244.¹ Lauku atbalsta dienests atsevišķos gadījumos ģeotelpisko iesniegumu var pieņemt telefoniski, ja ir iespēja identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

245. Pretendējot uz tiešajiem maksājumiem, lauksaimnieks kopā ar ģeotelpisko iesniegumu iesniedz īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo noteikumu 21. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas.

246. Lauksaimnieks ģeotelpiskajā iesniegumā informāciju par atsevišķiem zemes nogabaliem sniedz atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu, kurš konkrētajā laukā aug vai ir iesēts līdz kārtējā gada 25. jūnijam.

247. Lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstam var deklarēt lauksaimniecības zemes nogabalu:

247.1. kas iekļauts Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku blokā;

247.2. par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegts iesniegums lauku bloku precizēšanai vai jauna lauksaimniecības zemes nogabala iekļaušanai lauku reģistrā, ja attiecīgais zemes nogabals kopš kārtējā gada sākuma atbilst atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumiem;

247.3. kurš atrodas ārpus Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku bloka un kura platība ir vismaz 0,3 hektāri vai vismaz 0,1 hektāru lieli zemes nogabali, kas piekļaujas pie jau esošā lauku bloka un kas no kārtējā gada sākuma atbilst atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumiem.

248. Šo noteikumu 33. punktā norādītais lauksaimniecības zemes nogabals (lauks) ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība, ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam aizņem tikai viens kultūraugs vai kam ir tikai viens zemes izmantošanas veids.

249. Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platību un zemes nogabalu platības kopsummu, ko ģeotelpiskajā iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina, ja vien lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. septembrim nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā pierādījumu par to, ka viņa īpašumā vai valdījumā esošo lauksaimniecības zemes platību ir deklarējis cits lauksaimnieks.

250. Aramzemē augošam kultūraugam vai kultūraugu maisījumam norāda kultūrauga kodu, ja attiecīgais kultūraugs vai kultūraugu maisījums dominē līdz kārtējā gada 31. augustam, aizņemot vismaz 75 procentus no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski, vai ja dārzeņu kultūraugu skaits līdz kārtējā gada 31. augustam vienā kvadrātmetrā nav mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un dārzeņu platībā īstenoti nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi vismaz tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību.

251. Lai ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētu visu lauksaimnieka rīcībā esošo lauksaimniecības zemi, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes iekļaušanu lauku reģistrā. Iesnieguma saturs noteikts šo noteikumu 24. pielikumā. Lauku atbalsta dienests var pieņemt nelabvēlīgu lēmumu par iesniegumu lauku bloku precizēšanai, ja izmaiņas attiecas uz mazāk nekā diviem procentiem no lauku bloku platības vai 0,1 hektāru.

252. Ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē tikai tos ainavas elementus, kuri ir iekļauti Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ainavas elementu slānī kārtējā gada 1. aprīlī vai par kuriem līdz kārtējā gada 1. aprīlim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegts iesniegums to iekļaušanai lauku reģistrā.

253. Piesakoties saistītajam ienākumu atbalstam dzīvniekatkarīgajās intervencēs, lauksaimnieks ģeotelpiskajā iesniegumā saskaņā ar regulas 2021/2116 69. panta 2. punktu atzīmē, kuru atbalstu tas vēlas saņemt, un apstiprina piekrišanu automātiskās pieprasījumu sistēmas izmantošanai.

254. Izmantojot automātisko pieprasījumu sistēmu, atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu un dzīvnieku skaitu, par kuriem pieļauti atbilstības nosacījumu pārkāpumi, nosaka un maksājumu aprēķina, pamatojoties uz informāciju Lauksaimniecības un mājdzīvnieku reģistrā, kas izveidots saskaņā ar regulas 2016/429 109. panta 1. punktu.

255. Ja tiešajiem maksājumiem piesakās pēc 22. maija, bet ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam, summu, ko atbalsta saņēmējs būtu tiesīgs saņemt, ja tas pieteiktos līdz 22. maijam, samazina par vienu procentu par katru nokavēto darbdienu. Šo noteikumu 2. punktā noteiktajiem tiešajiem maksājumiem vairs nevar pieteikties pēc 15. jūnija.

256. Ja lauksaimnieks pārkāpj šo noteikumu 146. un 155. punktā un 161.4.un 163.4. apakšpunktā norādīto termiņu ne vairāk kā par 10 darbdienām, piešķiramo atbalstu samazina par vienu procentu par katru nokavēto darbdienu. Pēc šī termiņa pārsniegšanas attiecīgo atbalsta iesniegumu noraida.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

257. Ģeotelpisko iesniegumu un apliecinājuma dokumentus jebkurā laikā pēc to iesniegšanas lauksaimnieks var labot, lai koriģētu acīmredzamu  pārrakstīšanās kļūdu, ja vien tas ir rīkojies labticīgi.

258. Lai palīdzētu lauksaimniekiem izpildīt atbalsttiesīguma kritērijus, saistības un citus pienākumus, Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu 268. punktu kontrolpārbaužu rezultātus tiem paziņo līdz kārtējā gada 1. oktobrim. Lauksaimnieks 10 kalendāra dienu laikā pēc kontrolpārbaudes rezultātu saņemšanas var izdarīt grozījumus ģeotelpiskajā iesniegumā, lai tajā ietvertu visas vajadzīgās korekcijas par atsevišķiem zemes nogabaliem atbilstoši kontrolpārbaužu rezultātiem.

259. Lauksaimniekam attiecībā uz platību uzraudzības sistēmas aptvertajām intervencēm vai intervenču atbilstības nosacījumiem ir tiesības grozīt ģeotelpiskajā iesniegumā sniegto informāciju saskaņā ar regulas 2022/1173 7. panta 1. punkta "a" apakšpunkta nosacījumiem, nepalielinot atbalstam pieteikto platību, vai to pilnībā vai daļēji atsaukt līdz kārtējā gada 30. septembrim.

260. Lauksaimniekam attiecībā uz platībatkarīgajām intervencēm vai atbilstības nosacījumiem, ko neaptver platību uzraudzības sistēma, līdz kārtējā gada 15. jūnijam ir tiesības grozīt ģeotelpiskajā iesniegumā sniegto informāciju atbilstoši regulas 2022/1173 7. panta 1. punkta "c" apakšpunktam.

261. Lauksaimniekam attiecībā uz saistīto ienākumu atbalstu dzīvniekatkarīgajās intervencēs ir tiesības atsaukt iesniegumu līdz atbilstības nosacījumos paredzētajam dzīvnieku turēšanas termiņa beigām vai kārtējā gada 30. septembrim.

262. Ja lauksaimnieks ir informēts par kontroles iestādes nolūku veikt pārbaudi uz vietas un šajā pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības vai iestāde ir informējusi lauksaimnieku par neatbilstībām ģeotelpiskajā iesniegumā, lauksaimnieks nav tiesīgs atsaukt ģeotelpisko iesniegumu par to daļu, par kuru ir konstatētas neatbilstības.

263. Ja saimniecība tiek nodota citai personai, saimniecības nodošanas gadā pieņem tikai vienu ģeotelpisko iesniegumu.

264. Ģeotelpisko iesniegumu groza vai atsauc, izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektronisko pieteikšanās sistēmu.

265. Lauku atbalsta dienests informāciju par iepriekšējā gadā apstiprinātajiem bioloģiskās lauksaimniecības laukiem iekļauj lauku reģistra publiskajā kartē.

266. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas 2021/2116 72. pantu veic ģeotelpiskā iesnieguma administratīvās pārbaudes, tostarp automātiski, izmantojot elektroniskus līdzekļus, lai pārbaudītu ģeotelpiskajā iesniegumā sniegtās informācijas likumību, pareizību un pilnīgumu un noteiktu, vai tas ir iesniegts noteiktajā termiņā un vai iesniegtie dokumenti pierāda tiesības pretendēt uz atbalstu atbilstošajā intervencē.

267. Administratīvās pārbaudes aptver šādu elementu pārbaudi: 

267.1. atbalsttiesīgo lauksaimniecības zemi, aktīvā lauksaimnieka un minimālo atbalsta saņemšanas kritēriju izpildi;

267.2. tiešo maksājumu saņemšanai noteikto atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu izpildi, kā arī pamatotību atbrīvojumam no pienākumu izpildes;

267.3. atbilstību šajos noteikumos noteiktajām nosacījumu sistēmas prasībām un standartiem;

267.4. dzīvnieku turēšanas nosacījumu izpildi attiecībā uz saistītā ienākumu atbalstu, izmantojot Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistra datus.

268. Lauku atbalsta dienests, īstenojot administratīvās pārbaudes, veic kontrolpārbaudes, kurās nosaka ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētās platības sakritību ar lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmā reģistrēto platību un novērš iespēju vairākkārtīgi saņemt atbalstu par vienu un to pašu platību.

269. Kontrolpārbaudē konstatējot neatbilstību, Lauku atbalsta dienests vai cita kompetentā kontroles iestāde īsteno atbilstošas administratīvas procedūras un, ja nepieciešams, veic pārbaudi uz vietas. 

270. Ja ģeotelpisko iesniegumu par vienu un to pašu zemes nogabalu divi vai vairāki atbalsta pretendenti iesniedz vienā un tajā pašā atbalsta pasākumā un ja deklarētie lauksaimniecības zemes nogabali telpiski pārklājas vai ja kopējā deklarētā platība pārsniedz maksimālo atbalsttiesīgo platību un starpība nav lielāka par 0,1 hektāru, attiecīgā platība tiek proporcionāli samazināta, ja vien atbalsta pretendents nepierāda, ka cits atbalsta pretendents ir deklarējis pārāk lielu platību uz viņa rēķina vai atbalsttiesīgā platība nav kļuvusi mazāka par 0,1 hektāru.

271. Lauksaimniecības datu centrs veic administratīvās pārbaudes par šo noteikumu 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunktā minēto tiešo maksājumu atbilstības nosacījumu izpildi.

272. Lai nodrošinātu šo noteikumu 2.6., 2.7. un 2.8. apakšpunktā minēto tiešo maksājumu administrēšanu, Valsts augu aizsardzības dienests uztur LIZ pārvaldības sistēmu.

273. Valsts augu aizsardzības dienests veic administratīvās pārbaudes par šo noteikumu 2.6., 2.7. un  2.8. apakšpunktā minēto tiešo maksājumu atbilstības nosacījumu ievērošanu, tostarp pārbauda LIZ pārvaldības sistēmā sniegtās informācijas likumību, pareizību un pilnīgumu.

274. Attiecībā uz nosacījumiem, kas ir pārbaudāmi attālināti, tiek izmantota platību uzraudzības (monitoringa) sistēma, regulāri un sistemātiski novērojot lauksaimniecisko darbību un novērtēšanai izmantojot Copernicus Sentinel satelītdatus, attālinātās izpētes metodes vai citus līdzvērtīgus datus.

275. Piemērojot platību uzraudzības (monitoringa) sistēmu, tiek pārbaudīti visi lauksaimnieki, uz kuriem attiecas pārbaudāmais nosacījums, izmantojot attālinātās pārbaudes metodes, satelītattēlu vai ortofotoattēlu interpretāciju, kas ļauj Lauku atbalsta dienestam pieņemt lēmumu par platības atbilstību, novietojumu un lielumu. Tos atbalsta nosacījumus, kuriem nav piemērojama platību uzraudzības (monitoringa) sistēma, pārbauda uz vietas.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

276. Platību uzraudzības (monitoringa) sistēmā saskaņā ar regulas  2022/1173 10. panta 9. punktu ir iekļaujams ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts, maksājums mazajiem lauksaimniekiem, ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts, ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem un šo intervenču atbilstības un atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumi.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

277. Lauksaimniekam ir pienākums pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniegt ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi atbilstības nosacījumu pārbaudei šo noteikumu 276. punktā minētajās intervencēs, uz kurām attiecināma platību uzraudzības (monitoringa) sistēma. Ja lauksaimnieks nav iesniedzis pieprasītos ģeomarķētos fotoattēlus, saskaņā ar regulas 2022/1173 10. panta 5. punktu ​​​​uzskatāms, ka attiecīgais intervences atbilstības nosacījums nav izpildīts un atbalstam piemērojams samazinājums.

278. Lauku atbalsta dienests elektroniskajā pieteikšanās sistēmā informē lauksaimniekus par platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas izmantošanu, paziņo provizoriskos rezultātus zemes nogabala līmenī par atbilstību atbalsta nosacījumiem konkrētajā intervencē, nosūta brīdinājuma paziņojumus un informē par nepieciešamību iesniegt pierādījumus intervences nosacījumu atbilstībai.

279. Platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas rezultāti tiek izmantoti atbalsta maksājuma aprēķināšanai, kurš izmaksājams lauksaimniekam konkrētajā intervencē, tostarp atbalsta samazinājuma piemērošanai.

280. Lai pārbaudītu izmaksājamā atbalsta likumību un pareizību, pārbaudes uz vietas saimniecībā veic šādas kontroles iestādes:

280.1. Lauku atbalsta dienests – par šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.9., 2.10., 2.15., 2.16., 2.17., 2.21., 2.22., 2.23. un 2.24. apakšpunktā minētajiem tiešajiem maksājumiem;

280.2. Valsts augu aizsardzības dienests – par šo noteikumu 2.6., 2.7., 2.8., 2.18., 2.19. un 2.20. apakšpunktā minētajiem tiešajiem maksājumiem un šo noteikumu 148. un 156. punktā noteiktās pārbaudes;

280.3. Lauksaimniecības datu centrs – par šo noteikumu 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunktā minētajiem tiešajiem maksājumiem.

281. Lauku atbalsta dienests veic pārbaudes uz vietas saimniecībā, ja platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas dati, attālinātās pārbaudes metodes, satelītattēlu vai ortofotoattēlu interpretācija vai citi pierādījumi, tostarp pierādījumi, ko lauksaimnieks sniedzis pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma, neļauj Lauku atbalsta dienestam izdarīt galīgos secinājumus par platības atbilstību, lielumu vai atbalsta pretendenta atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

282. Ja pārbaudes veic Valsts augu aizsardzības dienests, Lauksaimniecības datu centrs vai Lauku atbalsta dienests nodrošina attiecīgo kontroles iestādi ar pārbaudēm nepieciešamo informāciju no integrētās administrēšanas kontroles sistēmas. Kontroles iestāde sniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam par kontroles rezultātiem.

283. Atbalsta pretendents dod iespēju kontroles iestādei veikt pārbaudi saimniecībā un pēc attiecīgās kontroles iestādes amatpersonu pieprasījuma sniedz pierādījumus tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu atbilstībai. Dzīvnieku pārbaudēs atbalsta pretendents nodrošina lauksaimniecības dzīvnieku norobežošanu.

284. Attiecībā uz platībatkarīgajiem tiešajiem maksājumiem Lauku atbalsta dienests katru gadu sagatavo atbalsta saņēmēju atlases kopu pārbaudēm uz vietas, aptverot vismaz:

284.1. piecus procentus no tiem lauksaimniekiem, kas iesnieguši ģeotelpisko iesniegumu ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta, ilgtspēju sekmējošā ienākumu pārdalošā papildatbalsta, maksājuma gados jauniem lauksaimniekiem, maksājuma maziem lauksaimniekiem, ekoshēmu atbalsta un saistītā ienākumu atbalsta saņemšanai. Piecu procentu prasība attiecas uz katru intervences pasākumu atsevišķi;

284.2. piecus procentus no dzīvniekiem, kas pieteikti dzīvniekatkarīgajam saistītajam ienākumu atbalstam;

284.3. 30 procentus deklarēto kaņepju platību un 30 procentus no tiem lauksaimniekiem, kas ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarējuši kaņepju platības.

285. Lauku atbalsta dienests pārbaudes atlasi veido, iekļaujot tajā lauksaimniekus gan pēc nejaušības principa, gan pamatojoties uz riska analīzi.

286. Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu sagatavo lauksaimnieku atlases kopu pārbaudēm uz vietas, aptverot vismaz piecus procentus no visiem lauksaimniekiem, kas pieteikušies ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību, ekoshēmas atbalstam par saudzējošo lauksaimniecības praksi un ekoshēmas atbalstam par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi. Piecu procentu prasība attiecas uz katru intervences pasākumu atsevišķi. Pārbaudes atlasi veido, iekļaujot tajā lauksaimniekus gan pēc nejaušības principa, gan pamatojoties uz riska analīzi.

287. Pēc lauksaimnieku atlases dzīvniekatkarīgo saistītā ienākumu atbalsta intervenču pārbaudēm uz vietas Lauku atbalsta dienests informē Lauksaimniecības datu centru par atlases kopu. Lauksaimniecības datu centrs vismaz 50 procentus uz vietas veicamo pārbaužu vienmērīgi sadala uz visu turēšanas laikposmu.

288. Par pārbaudēm uz vietas var paziņot iepriekš, ja tas neapdraud to mērķi vai rezultātu. Par pārbaudēm paziņo ne agrāk kā 14 kalendāra dienas iepriekš.

289. Par pārbaudēm uz vietas dzīvniekatkarīgā saistītā ienākumu atbalsta intervences pasākumā paziņo ne agrāk kā 48 stundas iepriekš, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

290. Ja nepieciešams, šajos noteikumos paredzētās pārbaudes uz vietas veic vienlaikus ar citām pārbaudēm, kas paredzētas Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos lauksaimniecības jomā.

291. Pārbaudes uz vietas aptver lauksaimniecības zemes nogabalus, par kuriem ir pieprasīts atbalsts. Pārbaudēs uz vietas nosaka platību, pārbauda lauksaimniecības zemes atbilstību atbalsttiesīguma nosacījumiem un visu to atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, kas noteikti tajā atbalsta intervencē, kuras atlases kopā lauksaimnieks ir iekļauts.

292. Lauksaimniecības zemes nogabala platības mērīšanu pārbaudē uz vietas var veikt tikai izlasei, kas izvēlēta pēc nejaušības principa un kurā ietilpst vismaz 50 procentu lauksaimniecības zemes nogabalu, par kuriem ir iesniegts atbalsta iesniegums saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām vai lauku attīstības pasākumiem. Ja šajā izlases pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības, pārbauda visus lauksaimniecības zemes nogabalus.

293. Lauksaimniecības zemes nogabalu platības mēra ar līdzekļiem, kuri nodrošina tādu mērījumu kvalitāti, kas ir vismaz līdzvērtīga Eiropas Savienības līmenī izstrādāto piemērojamo tehnisko standartu prasībām. Lauku atbalsta dienests lauksaimniecības zemes nogabalu pārbaudēm uz vietas var izmantot attālās izpētes un globālās navigācijas satelītu sistēmas (turpmāk – GNSS) paņēmienus, kā arī citus tehnoloģiskos risinājumus. 

294. Visiem platības mērījumiem, kam izmantoti GNSS paņēmieni un ortofotoattēli, nosaka vienotu pielaides vērtību. Lietotie mērinstrumenti ir validēti attiecībā uz validācijas klasi, kas ir vismaz par vienu klasi zemāka nekā noteiktā vienotā pielaides vērtība. Vienotā pielaides vērtība nepārsniedz 1,25 metrus.

295. Absolūtā izteiksmē maksimālā pielaide attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes nogabalu nepārsniedz vienu hektāru.

296. Lauksaimniecības zemes nogabaliem piemērojamo atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu pārbaudi uz vietas var veikt tikai izlasei, kura izvēlēta pēc nejaušības principa un kurā ietilpst vismaz 50 procentu tādu lauksaimniecības zemes nogabalu, par kuriem ir iesniegts ģeotelpiskais iesniegums tiešo maksājumu vai lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta saņemšanai.

297. Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē, kas notiek saimniecībā, un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem. Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē neietekmē atbalsta samazinājuma piemērošanu, ja konstatēts atbalsta saņemšanas nosacījumu un saistību pārkāpums.

298. Attiecībā uz šo noteikumu 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunktā minētajiem tiešajiem maksājumiem pārbaudēs uz vietas pārliecinās:

298.1. vai saimniecībā esošo dzīvnieku skaits un potenciāli atbalsttiesīgo dzīvnieku skaits atbilst dzīvnieku reģistrā ierakstītajam dzīvnieku skaitam;

298.2. par dzīvnieku reģistra ierakstu un elektroniskajai datubāzei nosūtīto paziņojumu pareizību un datu atbilstību pirkšanas un pārdošanas rēķiniem, veterinārajiem sertifikātiem un pārvietošanas dokumentiem; 

298.3. vai liellopi, aitas un kazas ir identificētas ar krotālijām vai citiem identifikācijas līdzekļiem un vai dzīvnieku pases un pārvietošanas dokumenti ir ierakstīti reģistrā un pienācīgi paziņoti elektroniskajā datubāzē.

299. Kompetentās kontroles iestādes uzskaita pārbaudes uz vietas saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu. Kontroles ziņojumā norāda:

299.1. attiecīgās intervences pasākumu un ģeotelpiskā iesnieguma numuru;

299.2. klātesošās personas;

299.3. attiecībā uz lauksaimniecības zemes nogabaliem – pārbaudītos un uzmērītos lauksaimniecības zemes nogabalus un, ja attiecināms, arī mērījumu rezultātus par katru uzmērīto lauksaimniecības zemes nogabalu un izmantotās mērīšanas metodes;

299.4. tās lauksaimniecībā neizmantojamās zemes mērījumu rezultātus, par kuru ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, un izmantotās mērīšanas metodes – ja attiecināms;

299.5. attiecībā uz šo noteikumu 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunktā minētajiem tiešajiem maksājumiem – konstatēto dzīvnieku skaitu, veidu, krotāliju numurus, ierakstus reģistrā un elektroniskajā dzīvnieku datubāzē, pārbaudītos apliecinājuma dokumentus, pārbaužu rezultātus un, ja tādi ir, īpašus novērojumus par atsevišķiem dzīvniekiem un to identifikācijas kodu;

299.6. vai atbalsta saņēmējs ticis iepriekš brīdināts par pārbaudi, kā arī iepriekšējā paziņojuma laiku;

299.7. konstatētās neatbilstības, par kurām savstarpēji jāpaziņo saistībā ar citām atbalsta intervencēm vai nosacījumu sistēmu.

300. Ja lauksaimnieks neļauj veikt pārbaudi saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda kontroles ziņojumā. Šādā gadījumā par lauksaimnieka ģeotelpisko iesniegumu var atteikt piešķirt atbalstu.

301. Lauksaimnieks ar parakstu apliecina savu klātbūtni saimniecībā veiktajā pārbaudē. Lauksaimniekam ir tiesības, parakstot kontroles ziņojumu, piekrist vai nepiekrist kontroles ziņojumā sniegtajai informācijai. Ja izmanto kontroles ziņojumu, kas pārbaudes laikā sagatavots elektroniski, kompetentā iestāde nodrošina atbalsta saņēmējam iespēju to elektroniski parakstīt vai arī šo kontroles ziņojumu nosūta lauksaimniekam, dodot iespēju to parakstīt un pievienot piezīmes. Ja tiek konstatētas neatbilstības, lauksaimnieks saņem kontroles ziņojuma kopiju.

302. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt kontroles iestādē paskaidrojumus vai precizētu informāciju.

303. Ja kontroles iestāde pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un papildu dokumentus. Ja lauksaimnieks pieprasīto informāciju neiesniedz, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.

304. Kontroles iestādes katru gadu izvērtē iepriekšējā gada pārbaudēs uz vietas gūtos rezultātus. Ja pārbaudēs uz vietas tiek atklātas būtiskas neatbilstības kādā no intervences pasākumiem, kontroles iestādes attiecīgi palielina to atbalsta saņēmēju procentuālo īpatsvaru, kuri nākamajā gadā ir jāpārbauda uz vietas. Intervences pasākumā, kurā vairākus gadus pēc kārtas ir zems kļūdu īpatsvars, uz vietas veicamo pārbaužu apjomu var samazināt.

305. Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs, platību uzraudzības sistēmā un pārbaudēs uz vietas iegūtajiem rezultātiem, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru, piemērojamo atbalsta samazinājumu vai atsaka piešķirt atbalstu.

306. Ja pārbaudēs ir konstatēts, ka atbalsta saņēmējs neatbilst atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, atbalstu neizmaksā pilnībā vai daļēji.

307. Atbalsta samazinājumu nepiemēro attiecībā uz tām ģeotelpiskā iesnieguma daļām, par kurām lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu, ka ģeotelpiskais iesniegums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ja lauksaimnieks nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un iestāde vēl nav informējusi lauksaimnieku par neatbilstībām ģeotelpiskajā iesniegumā. Ģeotelpisko iesniegumu pielāgo faktiskajai situācijai saskaņā ar lauksaimnieka sniegto informāciju.

308. Atbalsta samazinājumu nepiemēro, ja:

308.1. neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem ir radusies kompetentās iestādes dēļ un persona kļūdu nav varējusi pamanīt pamatotu iemeslu dēļ;

308.2. attiecīgā persona pierāda, ka atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumu neievērošana ir radusies no šīs personas neatkarīgu apstākļu dēļ, vai kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav saistīta ar atbalsta piešķiršanas nosacījumu neievērošanu.

309. Ja lauksaimnieks kārtējā gadā nedeklarē visus tā rīcībā esošos lauksaimniecības zemes nogabalus un starpība starp ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto kopplatību un nedeklarēto zemes nogabalu kopplatību pārsniedz trīs procentus no deklarētās kopplatības, šo noteikumu 2. punktā minēto platībatkarīgo maksājumu kopsummu, kas izmaksājama lauksaimniekam par attiecīgo gadu, samazina par trim procentiem.

310. Ja viena un tā pati platība ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarēta vairākām platībatkarīgā atbalsta intervencēm, minēto platību, aprēķinot atbalsta samazinājumu, ņem vērā katrā atbalsta intervencē atsevišķi. Intervencēs, ko veido vairākas kultūraugu grupas, aprēķinot atbalsta samazinājumu, ņem vērā attiecīgās kultūraugu grupas platību. Šo noteikumu 2. punktā minēto platībatkarīgo intervenču īstenošanai kultūraugu grupu veido platība ar atšķirīgu atbalsta vienības summu.

311. Tiešajiem maksājumiem samazinājumu aprēķina šādā kārtībā:

311.1. šo noteikumu 14.6., 14.7. un 14.8. apakšnodaļā minēto atbalsta samazinājumu piemēro visiem tiešajiem maksājumiem;

311.2. summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 311.1. apakšpunkta nosacījumus, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 255. punktu;

311.3. summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 311.1. apakšpunkta nosacījumus, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 256. punktu;

311.4. summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 311.2. un 311.3. apakšpunkta nosacījumus, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 309. punktu;

311.5. summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 311.4. apakšpunkta nosacījumus, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 7. nodaļu;

311.6. summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 311.4. apakšpunkta nosacījumus, izmanto par bāzi  finanšu disciplīnas korekcijas likmes aprēķināšanai saskaņā ar regulas 2021/2116 17. pantu;

311.7. summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 311.5. un 311.6. apakšpunkta nosacījumus, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 14.10. apakšnodaļu.

(Grozīts ar MK 19.09.2023. noteikumiem Nr. 537)

312. Platībatkarīgo intervenču īstenošanas platība ir platība, kura atbilst visiem atbilstības nosacījumiem un kura ir identificēta administratīvajā pārbaudē vai pārbaudē uz vietas.

313. Ja attiecībā uz kādu platībatkarīgo tiešo maksājumu (izņemot ekoshēmu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās) konstatē, ka platība dabā pārsniedz ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto platību, atbalsta aprēķināšanai izmanto deklarēto platību.

314. Ja ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā platība pārsniedz šo noteikumu 310. punktā minētajai kultūraugu grupai noteikto platību, atbalstu aprēķina, pamatojoties uz noteikto platību.

315. Ja ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā platība pārsniedz šo noteikumu 310. punktā minētajai kultūraugu grupai noteikto platību, kurā ir izpildīti visi atbilstības kritēriji un kura ir identificēta pārbaudēs, tiek piemērots šāds atbalsta samazinājums: 

315.1. ja pārsniegums ir līdz trim procentiem no noteiktās platības, bet ne vairāk par diviem hektāriem, atbalsta samazinājumu nepiemēro;

315.2. ja pārsniegums ir lielāks nekā trīs procenti vai divi hektāri, atbalstam noteikto platību samazina par apmēru, kas aprēķināts, pārsnieguma hektāru skaitu reizinot ar koeficientu viens, tomēr atbalsta samazinājums nepārsniedz noteiktās platības apmēru.

315.¹ Šo noteikumu 315. punktā noteikto atbalsta samazinājumu nepiemēro, ja deklarētās platības pārsniegums radies, piemērojot šo noteikumu 206., 216.¹, 222.¹ vai 228.¹ punktā minētos nosacījumus.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

316. Ja šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētajai intervencei platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā ​​​​​minētajai intervencei, pārsniedz šo noteikumu 118. punktā ​​​​​​noteikto ierobežojumu, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto platību samazina līdz minētajam ierobežojumam.

317. Neskarot atbalsta samazinājumu, kas piemērojams saskaņā ar šo noteikumu 315. un 316. punktu, ja konstatē, ka atbalsta saņēmējs nepilda šo noteikumu 11. nodaļā minētos pienākumus, atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem nemaksā vai lauksaimnieks atmaksā par attiecīgo gadu saņemto atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem.

318. Ja ekoshēmas atbalstam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un ekoshēmas atbalstam par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās vienu un to pašu platību izmanto vairāk nekā vienai lauksaimniecības praksei, šo platību ņem vērā katrā lauksaimniecības praksē.

319. Šo noteikumu 318. punktā minēto ekoshēmu atbalsta aprēķinam izmantojamā platība ir:

319.1. kopējā ģeotelpiskajā iesniegumā ekoshēmai deklarēto atbalsttiesīgo kultūraugu platība, ja tā ir mazāka par kopējo ekoshēmai atbalsttiesīgo kultūraugu noteikto platību;

319.2. kopējā ekoshēmai atbalsttiesīgo kultūraugu noteiktā platība, ja tā ir mazāka par kopējo ģeotelpiskajā iesniegumā ekoshēmai deklarēto atbalsttiesīgo kultūraugu platību.

320. Ja tiek konstatēts, ka galvenajiem kultūraugiem noteiktā platība aizņem vairāk, nekā norādīts šo noteikumu 133.2. un 176.1. apakšpunktā, attiecīgās ekoshēmas atbalsta aprēķinam izmantojamo platību, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 319. punktam, samazina par apmēru, kas aprēķināts, pārsnieguma hektāru skaitu reizinot ar koeficientu viens.

321. Platību, kurā nepieciešams augsnes segums, aprēķina, pamatojoties uz noteikto aramzemes kopplatību attiecībā uz šo noteikumu 133.3. un 176.2. apakšpunktā minētajām prasībām. Ja noteiktā platība, kurā nodrošināts augsnes segums, ir mazāka, nekā minēts šo noteikumu 133.3. un 176.2. apakšpunktā, attiecīgās ekoshēmas atbalsta aprēķinam izmantojamo platību, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 319. punktam, samazina par hektāru skaitu, kurā nav ievērota prasība par augsnes segumu. Ja ilggadīgo stādījumu platībā nav ievērotas šo noteikumu 134. un 177. punktā minētās prasības, tiek pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt attiecīgās ekoshēmas atbalstu par platību, kurā netiek nodrošināts augsnes segums.

322. Ja platība, kuru saskaņā ar šo noteikumu 319. punktu izmanto ekoshēmas atbalsta aprēķinam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi vai par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās, atšķiras no platības, kas izmantojama attiecīgās ekoshēmas atbalsta aprēķināšanai pēc šo noteikumu 320. un 321. punktā minēto prasību piemērošanas, attiecīgās ekoshēmas atbalstu aprēķina, pamatojoties uz šo pēdējo platību, kas samazināta par konstatēto pārsniegumu, reizinātu ar koeficientu viens, ja konstatētais pārsniegums lielāks nekā trīs procenti vai divi hektāri.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā)

323. Atbalsta samazinājuma summa, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 322. punktu un izteikta hektāros, nepārsniedz attiecīgās ekoshēmas atbalsta aprēķinam izmantojamo hektāru kopējo skaitu.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā)

324. Dzīvniekus, kuri nav pareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par neidentificējamiem dzīvniekiem.

325. Atbilstību liellopu, tostarp slaucamo govju, aitu un kazu, identifikācijas un reģistrācijas prasībām izvērtē, ņemot vērā šādus nosacījumus:

325.1. saimniecībā esošu liellopu, kas pazaudējis vienu no abiem identifikācijas līdzekļiem, uzskata par identificējamu, ja dzīvnieks ir skaidri un individuāli identificējams pēc citiem liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas elementiem, kas minēti regulas 2016/429 108. panta 3. punktā;

325.2. saimniecībā esošu aitu vai kazu, kas pazaudējusi vienu no abiem identifikācijas līdzekļiem, uzskata par identificējamu, ja dzīvnieks ir identificējams atbilstoši regulas 2016/429 108. panta 3. punktam un ir nodrošinātas pārējās aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas prasības;

325.3. ja tikai viens saimniecībā esošs liellops, aita vai kaza ir pazaudējusi abus identifikācijas līdzekļus, dzīvnieku uzskata par identificējamu, ja to var individuāli identificēt pēc dzīvnieku reģistra, dzīvnieka pases, elektroniskās datubāzes vai citiem līdzekļiem, kas paredzēti regulā 2016/429, un dzīvnieka turētājs var pierādīt, ka ir sācis rīkoties, lai situāciju labotu, vēl pirms saņēmis paziņojumu par pārbaudi uz vietas;

325.4. ja konstatēta neatbilstība dzīvnieku reģistrā, dzīvnieka pasē vai elektroniskajā datubāzē, attiecīgo dzīvnieku uzskata par neidentificējamu tikai tad, ja nepareizie ieraksti ir konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu laikā;

325.5. ja notikumi ar dzīvniekiem elektroniskajā datubāzē ir paziņoti novēloti, attiecīgo dzīvnieku uzskata par identificējamu, ja attiecīgā informācija paziņota pirms turēšanas perioda sākuma.

326. Ierakstus un paziņojumus Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā var koriģēt jebkurā laikā, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.

327. Atbalsta kopsummu, uz kuru atbalsta saņēmējam ir tiesības saskaņā ar saistītā ienākumu atbalsta intervenci, izmaksā, pamatojoties uz lauksaimnieka īpašumā esošu potenciāli atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu, kas reģistrēts Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā turēšanas perioda pirmajā dienā un izpilda atbilstības nosacījumus, ja administratīvajā pārbaudē vai pārbaudē uz vietas konstatē, ka nav identificēti ne vairāk kā trīs dzīvnieki un liellopus, aitas un kazas ir iespējams individuāli identificēt, izmantojot kādu no dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā paredzētajiem līdzekļiem.

328. Ja ir vairāk nekā trīs neidentificēti dzīvnieki vai ir liellopi, aitas un kazas, ko nav iespējams individuāli identificēt ne ar vienu no dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā paredzētajiem līdzekļiem, atbalstu, uz kuru atbalsta pretendentam ir tiesības pretendēt saistītā ienākumu atbalsta intervencē:

328.1. samazina par procentuālo daļu, ko nosaka, neidentificēto dzīvnieku skaitu dalot ar attiecīgajai intervencei noteikto dzīvnieku skaitu kārtējā gadā, ja šī daļa nepārsniedz 20 procentu;

328.2. samazina par divkāršotu procentuālo daļu, ko nosaka, neidentificēto dzīvnieku skaitu dalot ar attiecīgajai intervencei noteikto dzīvnieku skaitu kārtējā gadā, ja šī daļa pārsniedz 20 procentu, bet nepārsniedz 50 procentu;

328.3. nepiešķir, ja procentuālā daļa, ko nosaka, konstatēto neidentificēto dzīvnieku skaitu dalot ar  attiecīgajai intervencei noteikto dzīvnieku skaitu, pārsniedz 50 procentu.

(Grozīts ar MK 19.09.2023. noteikumiem Nr. 537)

329. Izņemot atsevišķas situācijas, par ārkārtējiem apstākļiem, kas ietekmē dzīvnieku ganāmpulku, var atzīt dzīvnieka nobeigšanos slimības dēļ vai nelaimes gadījumā, ja nav konstatēta atbalsta saņēmēja vaina.

330. Lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu 6. nodaļā noteiktajiem LLVS standartu nosacījumiem un prasībām, kas ietvertas šo noteikumu 8. pielikumā, kompetentās kontroles iestādes veic administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas saimniecībā.

331. Kompetentā kontroles iestāde izveido kontroles izlasi saskaņā ar regulas 2021/2116 83. panta 6. punkta "d" apakšpunktu.

332. Kompetentā kontroles iestāde pārbaudes uz vietas saimniecībā veic vismaz vienam procentam no tiešo maksājumu intervenču atbalsta pretendentu un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču pretendentu kopskaita, pārbaudot savas kompetences jomā esošo nosacījumu sistēmas prasību un standartu ievērošanu.

333. Par pārbaudēm uz vietas saimniecībā, izņemot pārbaudes attiecībā uz dzīvniekiem, var paziņot iepriekš, ja tas neapdraud pārbaužu mērķi vai rezultātu. Par pārbaudēm paziņo ne agrāk kā 14 kalendāra dienas iepriekš.

334. Par pārbaudēm uz vietas saimniecībā, lai kontrolētu nosacījumu sistēmas prasību ievērošanu attiecībā uz dzīvniekiem, paziņo ne agrāk kā 48 stundas iepriekš.

335. Ja pārbaudē uz vietas saimniecībā konstatēti ievērojami pārkāpumi nosacījumu sistēmas pārvaldības prasību vai standartu izpildē, nākamajā kontroles periodā palielina šo pārvaldības prasību vai standartu ievērošanas pārbaužu skaitu. Kompetentā kontroles iestāde var nolemt uz vietas veicamo pārbaužu skaitu ierobežot un pārbaudīt tikai tās prasības, par kurām konstatēts lielākais pārkāpumu skaits.

336. Lauksaimnieks dod iespēju kompetentajām kontroles iestādēm saimniecībā veikt nosacījumu sistēmas prasību izpildes pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus. Dzīvnieku pārbaudei uz vietas saimniecībā lauksaimnieks nodrošina piekļuvi lauksaimniecības dzīvniekiem. Ja lauksaimnieks nenodrošina piekļuvi dzīvniekiem, to uzskata par pārbaudes kavēšanu.

337. Kompetentā kontroles iestāde pārbauda tās kompetencē esošo prasību un standartu ievērošanu. Pārbaudes veic laikā, kad iespējams kontrolēt lielāko daļu nosacījumu sistēmas pārvaldības prasību un standartu ievērošanu.

338. Kontroles iestāde, pārbaudēm izmantojot platību uzraudzības sistēmu, tostarp attālās izpētes metodi un satelītattēlu datus, izdara secinājumus par atbilstību nosacījumu sistēmas pārvaldības prasībām un standartiem. Pēc pārbaudes lauksaimniekam tiek paziņoti provizoriskie pārbaudes rezultāti un atļauts, ja iespējams, viena mēneša laikā novērst trūkumus.

339. Par katru nosacījumu sistēmas prasību pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde sagatavo un nosūta lauksaimniekam kontroles ziņojumu, kas sastāv no:

339.1. vispārīgās daļas, kurā norāda:

339.1.1. pārbaudei uz vietas izvēlētā atbalsta saņēmēja vārdu un uzvārdu;

339.1.2. klātesošo personu vārdu un uzvārdu;

339.1.3. atzīmi, vai atbalsta saņēmējs tika iepriekš brīdināts par apmeklējumu, un iepriekšējā paziņojuma laiku;

339.2. konstatējošās daļas, kurā norāda:

339.2.1. prasības un standartus, kuru ievērošana pārbaudīta;

339.2.2. pārbaužu veidu un apjomu;

339.2.3. konstatētos faktus;

339.2.4. prasības un standartus, par kuriem konstatēta neatbilstība.

340. Kompetentā kontroles iestāde izstrādā metodiku, kādā izvērtē atbilstību tās kompetencē esošajām nosacījumu sistēmas prasībām un standartiem saskaņā ar Komisijas 2022. gada 4. maija Deleģētās regulas (ES) 2022/1172, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu un ar nosacījumu sistēmu saistīto administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu (turpmāk – regula 2022/1172), 7. pantu, ņemot vērā konstatēto neatbilstību smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos un to, vai neatbilstība ir tīša vai netīša.

341. Kontroles ziņojumu sagatavo viena mēneša laikā pēc pārbaudes uz vietas. Pienācīgi pamatojot, šo laikposmu var pagarināt līdz trim mēnešiem, īpaši, ja tas nepieciešams analīžu veikšanai. Ja pārbaudes laikā pārkāpumus nekonstatē, kontroles ziņojumu lauksaimniekam var nesūtīt.

342. Ja pārbaudēs izmantota attālinātā izpēte vai platību uzraudzības sistēma saskaņā ar regulas 2021/2116 83. panta 6. punkta "c" apakšpunktu, kontroles ziņojumā uzraudzības pārbaužu rezultātus norāda zemes nogabalu līmenī.

343. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 339. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var iesniegt viedokli par kompetentās kontroles iestādes sagatavoto kontroles ziņojumu.

344. Kompetentā kontroles iestāde pārbaudes rezultātus iesniedz Lauku atbalsta dienestā mēneša laikā pēc kontroles ziņojuma pabeigšanas.

345. Ja kompetentā kontroles iestāde konstatē, ka nav ievērotas nosacījumu sistēmas prasības, tā lauksaimniekam piemēro atbalsta samazinājumu saskaņā ar regulas 2021/2116 85. pantu un regulas 2022/1172 III nodaļu.

346. Ja, izvērtējot neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos un to, vai neatbilstība ir tīša vai netīša, tiek konstatēts, ka pārkāpumam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgo prasību un standartu mērķu sasniegšanu, saskaņā ar regulas 2021/2116 85. panta 3. punktu lauksaimniekam izsaka brīdinājumu, nepiemērojot atbalsta samazinājumu. Brīdinājumā kompetentā iestāde norāda pārkāpumu, tā novēršanai nepieciešamos pasākumus, kā arī laikposmu, kurā pārkāpums novēršams.

347. Ja pārkāpums, par kuru ir izteikts brīdinājums, norādītajā laikposmā nav novērsts, atbalstam piemēro samazinājumu kā par atkārtotu pārkāpumu.

348. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz kompetentās kontroles iestādes neatbilstības ziņojumu un ņemot vērā regulas 2021/2116 85. panta 1. punkta otrajā daļā minētos kritērijus, pieņem lēmumu par atbalsta samazinājuma piemērošanu.

349. Konstatējot vienas nosacījumu sistēmas prasības neatbilstību, tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma ir samazināma:

349.1. par 0,5 procentiem, ja platību uzraudzības sistēmas pārbaudēs tiek konstatēta netīša neatbilstība saskaņā ar 2021/1172 9. panta 5. punktu; 

349.2. par vienu procentu, ja kompetentā kontroles iestāde netīšu neatbilstību novērtējusi kā maznozīmīgu saskaņā ar regulas 2022/1172 9. panta 1. punktu;

349.3. par trim procentiem, ja pieļauta netīša neatbilstība saskaņā ar regulas 2021/2116 85. panta 2. punktu un nosacījumu sistēmas pārvaldības prasības vai standarta pārkāpums radies lauksaimnieka nevērības vai nezināšanas dēļ;

349.4. par pieciem procentiem, ja konstatēta netīša neatbilstība, kas ievērojami ietekmē attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanu, saskaņā ar regulas 2022/1172 9. panta 2. punktu;

349.5. par 10 procentiem, ja konstatēta netīša neatbilstība, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, saskaņā ar regulas 2022/1172 9. panta 2. punktu;

349.6. par iepriekš konstatētās neatbilstības samazinājuma procentu, kas reizināts ar trīs, bet nepārsniedzot 10 procentus, ja viena un tā pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados saskaņā ar regulas 2021/2116 85. panta 6. punktu;

349.7. par 15 procentiem, ja konstatēta tīša neatbilstība saskaņā ar regulas 2022/1172 9. panta 3. punktu un ja viena un tā pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks to nepamato vai rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai neatgriezenisku kaitējumu videi vai klimata mērķu sasniegšanai;

349.8. par 25 līdz 100 procentiem, ja konstatēta tīša neatbilstība saskaņā ar regulas 2022/1172 10. pantu, īpaši, ja tās ietekmē trešajām personām tiek radīts kaitējums un rodas nozīmīgi finansiāli zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas.

(Grozīts ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

350. Ja vienā kalendāra gadā pieļautas vairākas nosacījumu sistēmas pārvaldības prasību un standartu neatbilstības, atbalsta samazinājums piemērojams saskaņā ar regulas 2022/1172 11. pantu.

351. Ja nav iespējams noteikt kalendāra gadu, kurā pieļauta neatbilstība, atbalsta samazinājumu aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, ko piešķir kalendāra gadā, kad konstatēta neatbilstība.

352. Konstatējot neatbilstību 1. LLVS standartam, tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma, par kuru lauksaimnieks ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma par:

352.1. vienu procentu, ja starpība starp atjaunojamo platību un faktiski atjaunoto platību ir līdz trim procentiem un pārsniedz 0,3 hektārus;

352.2. trim procentiem, ja starpība starp atjaunojamo platību un faktiski atjaunoto platību ir lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 20 procentus;

352.3. pieciem procentiem, ja starpība starp atjaunojamo platību un faktiski atjaunoto platību ir lielāka par 20 procentiem;

352.4. 10 procentiem, ja attiecīgais pienākums nav izpildīts vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;

352.5. 15 līdz 100 procentiem, ja attiecīgais pienākums nav izpildīts vai atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu skaidrojumu.

(Grozīts ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

353. Konstatējot neatbilstību 2. LLVS, 3. LLVS, 4. LLVS, 5. LLVS, 7. LLVS, 8. LLVS  un 9. LLVS standartam, tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma par platību, kurā neatbilstība konstatēta, ir samazināma par:

353.1. vienu procentu, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir līdz trim procentiem  un pārsniedz 0,3 hektārus;

353.2. trim procentiem, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 20 procentus;

353.3. pieciem procentiem, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir lielāka par 20 procentiem;

353.4. 10 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;

353.5. 15 līdz 100 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu skaidrojumu;

353.6. 10 procentiem, ja nav nodrošināta pārveidotā vai izveidotā ilggadīgā zālāja saglabāšana vismaz piecus secīgus gadus pēc tā atkārtotas pārveidošanas vai izveidošanas, kā noteikts šo noteikumu 57. punktā.

(Grozīts ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

354. Konstatējot neatbilstību 6. LLVS un 8. LLVS standarta prasību ievērošanā, kad netiek sasniegta nepieciešamā platība, lai prasības uzskatītu par izpildītām, tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma, par kuru lauksaimnieks ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma par:

354.1. vienu procentu, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir līdz trim procentiem un pārsniedz 0,3 hektārus;

354.2. trim procentiem, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 20 procentus;

354.3. pieciem procentiem, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir lielāka par 20 procentiem;

354.4. 10 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;

354.5. 15 līdz 100 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu skaidrojumu.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

355. Ja gada laikā ģeotelpisko iesniegumu, kas neatbilst nosacījumu sistēmas pārvaldības prasībām vai standartiem, nodod citai personai, saskaņā ar regulas 2021/2116 84. panta 2. punkta "a" apakšpunktu atbalsta samazinājums piemērojams personai, kurai nodota lauksaimniecības zeme vai saimniecība.

356. Ja gada laikā lauksaimniecības zemi vai tās daļu, kas neatbilst nosacījumu sistēmas pārvaldības prasībām vai standartiem, nodod citai personai, saskaņā ar regulas 2021/2116 84. panta 2. punkta "a" apakšpunktu atbalsta samazinājums piemērojams personai, kas ir atbildīga par neatbilstību, vai, ja attiecīgā persona nav nosakāma, – personai, kurai nodota lauksaimniecības zeme, saimniecība vai tās daļa.

357. Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas radusies, samazinot vai nepiešķirot tiešo maksājumu un agrovides maksājumu par konstatētajām nosacījumu sistēmas neatbilstībām, saskaņā ar regulas 2021/2116 86. pantu.

(Apakšnodaļa MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

357.¹ Ja Valsts darba inspekcija, īstenojot valsts uzraudzību un kontroli darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, konstatē neatbilstības šo noteikumu 8.¹ ​pielikumā noteiktajām sociālo nosacījumu sistēmas prasībām, tā ne retāk kā vienu reizi gadā informē Lauku atbalsta dienestu par neatbilstībām, attiecībā uz kurām ir pieņemts nolēmums, kas kļuvis izpildāms.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

357.² Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas 2021/2116 88. un 89. pantu un pamatojoties uz šo noteikumu 8.¹ pielikumā noteikto neatbilstību novērtējumu, lauksaimniekam piemēro atbalsta samazinājumu tā gada maksājumu iesniegumam, kad ir konstatēts pārkāpums.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

357.³ Ja lauksaimniekam vienā kalendāra gadā vairākas reizes ir konstatētas šo noteikumu 8.¹ pielikumā noteiktās neatbilstības, Lauku atbalsta dienests atbalsta samazinājumu aprēķina atbilstoši regulas 2022/1172 11. pantam.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

357.⁴ Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas 2021/2116 88. panta 2. punkta "a" apakšpunktu nepiemēro atbalsta samazinājumu lauksaimniekam, ja aprēķinātais atbalsta samazinājums ir mazāks par 100 euro.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

358. Tiešos maksājumus par kārtējo gadu izmaksā avansā, nepiemērojot regulas 2021/2116 17. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi. Atlikuma maksājumā, ko piešķir atbalsta saņēmējiem no 1. decembra, ņem vērā korekcijas likmi, kas finanšu disciplīnas vajadzībām tajā laikā piemērojama visai tiešo maksājumu kopsummai attiecīgajā kalendāra gadā.

359. Lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu saskaņā ar regulas 2021/2116 44. panta 2. punktu pieņem Zemkopības ministrija.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)

360. Lauku atbalsta dienests izvērtē tiešo maksājumu pretendentu iesniegto informāciju un dienesta rīcībā esošos datus, lai atklātu mākslīgi radītus apstākļus atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai priekšrocību iegūšanai, tostarp saimniecību dalīšanās dēļ.

361. Uzskatāms, ka lauksaimnieks ir mākslīgi radījis priekšrocību iegūšanai vajadzīgos apstākļus, ja tas sadalījis savu saimniecību tikai tādēļ, lai varētu gūt labumu no ilgtspēju sekmējošā pārdalošā ienākumu papildatbalsta un maksājuma mazajiem lauksaimniekiem vai lai apietu aktīvā lauksaimnieka nosacījuma vai maksājuma maksimuma piemērošanu.

362. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, saskaņā ar regulas 2021/2116 62. pantu uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus, lai saņemtu šo noteikumu 2.15. un 2.16. apakšpunktā noteikto atbalstu, ja nav novākta raža, kultūraugam sasniedzot gatavības fāzi, vai nav ierīkots jauns ilggadīgo kultūraugu stādījums, izmantojot kultūraugam piemērotu stādīšanas metodi.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

363. Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka atbalsta pretendents ir mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu tiešo maksājumu nosacījumos paredzētās priekšrocības, izvairoties no atbalsta piešķiršanas nosacījumu ievērošanas, Lauku atbalsta dienests atbalsta pretendentam nepiešķir priekšrocības vai no atbalsta saņēmēja atgūst nepamatoti izmaksātos maksājumus.

364. (Svītrots ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 685)

365. Atgūstamo atbalsta summu un procentu maksājumus saskaņā ar regulas 2021/2116 56. panta 2. punktu var atskaitīt no turpmākajiem maksājumiem atbalsta saņēmējam.

366. Valsts budžetā ieskaita 20 procentus no atgūto tiešo maksājumu summas un to procentus kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas saskaņā ar regulas 2021/2116 56. panta 3. punktu.

367. Ja lauksaimnieks saimniecību kopumā nodod citam lauksaimniekam pēc tam, kad ir iesniegts ģeotelpiskais iesniegums, bet pirms izpildīti visi atbalsta piešķiršanas nosacījumi, personai, kas nodod saimniecību, par nodoto saimniecību atbalstu nepiešķir.

368. Tiešo maksājumu, par kuru ģeotelpisko iesniegumu ir iesniedzis lauksaimnieks, kas nodod saimniecību, un maksājumu, kuru pieprasījusi persona, kas nodod saimniecību, piešķir saimniecības pārņēmējam, ja:

368.1. laikposmā no kārtējā gada 16. jūnija līdz 15. oktobrim saimniecības pārņēmējs ir informējis Lauku atbalsta dienestu par saimniecības pārņemšanu un pieprasījis atbalsta maksājumu;

368.2. saimniecības pārņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā pierādījumus saimniecības pārņemšanai, tostarp īpašumu vai valdījumu (lietojumu) apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālu;

368.3. attiecībā uz pārņemto saimniecību ir izpildīti visi atbalsta piešķiršanas nosacījumi.

369. Pēc tam kad saimniecības pārņēmējs ir informējis Lauku atbalsta dienestu par saimniecības pārņemšanu un pieprasījis atbalsta maksājumu:

369.1. visas tiesības un pienākumi, kas bija radušies personai, kas nodod saimniecību, piesakoties tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalstam, tiek nodoti saimniecības pārņēmējam;

369.2. visas darbības un dokumenti, ko persona, kas nodod saimniecību, attiecīgās intervences īstenošanas vajadzībām ir iesniegusi kompetentajā iestādē pirms saimniecības nodošanas, ir attiecināmi uz saimniecības pārņēmēju;

369.3. nodoto saimniecību attiecībā uz konkrēto pieprasījumu gadu uzskata par atsevišķu saimniecību.

370. Faktiski izmaksājamais tiešo maksājumu finansējums nepārsniedz regulas 2021/2115 V pielikumā Latvijai norādīto finanšu piešķīrumu, ņemot vērā finansējumu, kas tiks ieturēts, piemērojot šo noteikumu 98. punktā minēto maksājuma maksimumu.

371. Tiešajiem maksājumiem izmaksājamā vienības summa kārtējā gadā aprēķināma šādā kārtībā:

371.1. tiešajiem maksājumiem sākotnēji aprēķināto atbalsta vienības summu kārtējā gadā aprēķina, šo noteikumu 16. pielikumā noteikto indikatīvo atbalsta apmēru katrai intervencei dalot ar attiecīgās intervences kopējo noteikto vienību (hektāru, dzīvnieku vai saimniecību) skaitu valstī kārtējā gadā;

371.2. ņemot vērā katram tiešajam maksājumam noteikto indikatīvo finansējuma apmēru un šo noteikumu 371.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā sākotnēji aprēķināto vienības summu, tiek noteikta intervence, kuras vienības maksimālā summa tiek pārsniegta vai vienības minimālā summa netiek sasniegta;

371.3. ja saistītā ienākumu atbalsta intervences vienības maksimālā summa tiek pārsniegta, to finansējuma apmēru, kas veidojas no vienības maksimālās summas pārsnieguma, pārdala tām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kuru vienības minimālā summa netiek sasniegta. Pārdalīto atbalstu piešķir proporcionāli intervences atbalsta apmēram, nepārsniedzot vienības minimālo summu;

371.3.¹ ja pēc šo noteikumu 371.3. apakšpunktā minētās pārdalīšanas saistītā ienākumu atbalsta intervences vienības minimālā summa netiek sasniegta, nepieciešamo daļu no finansējuma apmēra, kas veidojas no vienības plānotās summas pārsnieguma, pārdala tām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kuru vienības minimālā summa netiek sasniegta. Pārdalīto atbalstu piešķir proporcionāli intervences atbalsta apmēram, nepārsniedzot vienības minimālo summu;

371.3.² ja pēc šo noteikumu 371.3.¹ apakšpunktā minētās pārdalīšanas saistītā ienākumu atbalsta intervences vienības minimālā summa netiek sasniegta, nepieciešamo daļu no finansējuma apmēra, kas veidojas no vienības minimālās summas pārsnieguma, pārdala tām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kuru vienības minimālā summa netiek sasniegta. Pārdalīto atbalstu piešķir proporcionāli intervences atbalsta apmēram, nepārsniedzot vienības minimālo summu;

371.4. ja pēc šo noteikumu 371.3. apakšpunktā minētās pārdalīšanas veidojas finansējuma pārpalikums, atlikušo finansējumu piešķir proporcionāli tām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kurās vienības maksimālā summa nav sasniegta, nepārsniedzot vienības maksimālo summu;

371.5. ja pēc šo noteikumu 371.3. un 371.4. apakšpunktā minētās pārdalīšanas un saistītā ienākumu atbalsta intervenču maksimālās vienības summas nodrošināšanas veidojas finansējuma pārpalikums, attiecīgais atbalsta finansējuma apmērs pārdalāms ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai;

371.6. pēc šo noteikumu 371.3. un 371.4. apakšpunktā minētās atbalsta apmēra pārdalīšanas starp saistītā ienākumu atbalsta intervencēm un pēc šo noteikumu 371.5. apakšpunktā minētās atbalsta pārdalīšanas ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai aprēķināma katrai saistītā ienākumu atbalsta intervencei piešķiramā faktiski izmaksājamā vienības summa kārtējā gadā, intervencei noteikto atbalsta apmēru dalot ar attiecīgās intervences valsts kopējo noteikto vienību (hektāru vai dzīvnieku) skaitu;

371.6.¹ šo noteikumu 371.3., 371.3.¹, 371.3.² un 371.4. apakšpunktā minēto atbalsta pārdali nepiemēro saistītajam ienākumu atbalstam par proteīnaugiem;

371.7. finansējuma apmēru, kas veidojas no vienības maksimālās summas pārsnieguma ekoshēmu atbalsta intervencē, proporcionāli pārdala tām ekoshēmu atbalsta intervencēm, kuru vienības minimālā summa netiek sasniegta, nepārsniedzot vienības minimālo summu;

371.7.¹ ja pēc šo noteikumu 371.7. apakšpunktā minētās finansējuma pārdalīšanas ekoshēmu atbalsta intervences vienības minimālā summa netiek sasniegta, tās sasniegšanai pārdala finansējumu, kas paredzēts ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam, nodrošinot, ka pārdalītā finansējuma apmērs nerada risku pārsniegt atļautā avansa maksājuma lielumu. Ja pēc finansējuma pārdales no ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta kādas ekoshēmu atbalsta intervences vienības minimālā summa netiek sasniegta, to ekoshēmu atbalsta intervenču finansējuma daļu, kas veidojas no vienības plānotās summas pārsnieguma, pārdala tām ekoshēmu atbalsta intervencēm, kuru vienības minimālā summa netiek sasniegta, nepārsniedzot vienības minimālo summu;

371.8. ja pēc šo noteikumu 371.7. apakšpunktā minētās pārdalīšanas ekoshēmas atbalsta intervences vienības maksimālā summa tiek pārsniegta, finansējuma pārpalikumu piešķir proporcionāli tām ekoshēmu atbalsta intervencēm, kurās vienības maksimālā summa netiek sasniegta, nepārsniedzot vienības maksimālo summu;

371.9. ja pēc šo noteikumu 371.7. un 371.8. apakšpunktā minētās pārdalīšanas un ekoshēmu intervenču maksimālās vienības summas nodrošināšanas veidojas finansējuma pārpalikums, 2023. un 2024. gadā attiecīgais finansējums pārdalāms ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai;

371.10. pēc šo noteikumu 371.7., 371.7.¹, 371.8. un 371.9. apakšpunktā minētās atbalsta pārdalīšanas aprēķināma ekoshēmu atbalsta intervencē piešķiramā faktiski izmaksājamā vienības summa kārtējā gadā, intervencei noteikto atbalsta apmēru dalot ar valstī kopējo noteikto vienību skaitu hektāros attiecīgajā intervencē;

371.11. atbalsta apmērs, kas 2023. un 2024. gadā pārdalīts no ekoshēmu intervencēm ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai, turpmākajos gados novirzāms atpakaļ ekoshēmu intervenču finansēšanai, vispirms pārdalot finansējumu ekoshēmām, no kurām finansējums pārdalīts 2023. vai 2024. gadā, nepārsniedzot vienības maksimālo summu attiecīgajā intervencē;

371.12. ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem piešķiramā faktiski izmaksājamā vienības summa aprēķināma, intervencei noteikto atbalsta apmēru kārtējā gadā dalot ar attiecīgās intervences valstī kopējo noteikto vienību skaitu hektāros, bet nepārsniedzot šo noteikumu 16. pielikumā noteikto maksimālo vienības summu;

371.13. lai nodrošinātu maksājuma mazajiem lauksaimniekiem faktiski izmaksājamo vienības summu par saimniecību 500 euro apmērā, aprēķināms nepieciešamais atbalsta apmērs atbalsta izmaksai par kārtējo gadu un nosakāms, vai finansējums ir pārdalāms no ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam paredzētā atbalsta apmēra, ja attiecīgais nepieciešamais atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 16. pielikumā noteikto indikatīvo atbalsta apmēru maksājumam mazajiem lauksaimniekiem vai veidojas atbalsta maksājuma mazajiem lauksaimniekiem pārpalikums;

371.14. ja ilgtspēju sekmējošā pārdalošā ienākumu papildatbalsta vienības summa, kura kārtējā gadā aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 371.1. apakšpunktu, ir mazāka par šo noteikumu 16. pielikumā noteikto maksimālo vienības summu, ilgtspēju sekmējošam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam pieskaita to atbalsta apmēra pārpalikumu vai tā daļu saskaņā ar šo noteikumu 371.13. apakšpunktu​​​​​, lai nodrošinātu tuvināšanos maksimālajai vienības summai, bet to nepārsniedzot;

371.15. ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta faktiski izmaksājamās vienības summas aprēķina, no kārtējā gada paredzētā indikatīvā atbalsta apmēra atņemot to finansējumu, kas pārdalīts ekoshēmu intervencēm saskaņā ar šo noteikumu 371.11. apakšpunktu un maksājumam mazajiem lauksaimniekiem saskaņā ar šo noteikumu 371.13. apakšpunktu, un pieskaitot finansējumu pēc šo noteikumu 371.5. un 371.9. apakšpunktā minētās pārdalīšanas;

371.15.¹ ja ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta faktiski izmaksājamās vienības summu aprēķina pirms ekoshēmu intervenču faktiski izmaksājamās vienības summu aprēķināšanas, aprēķinot ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta faktiski izmaksājamo vienības summu saskaņā ar šo noteikumu 371.15. un 371.16. apakšpunktu, no ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta kārtējā gada paredzētā indikatīvā atbalsta apmēra atņemama finansējuma summa, kuru pārdala saskaņā ar šo noteikumu 371.7.¹ apakšpunktu un kuru Lauku atbalsta dienests nosaka, pamatojoties uz ģeotelpisko iesniegumu datiem par ekoshēmu intervencēm;

371.16. ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta faktiski izmaksājamās vienības summas aprēķināmas, izmantojot šo noteikumu 25. pielikumā noteiktās formulas.

(Grozīts ar MK 31.10.2023. noteikumiem Nr. 623; MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 727)

372. Lauksaimniecības datu centrs pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 36.1., 120.3. un 167.1. apakšpunktā un 178., 189., 193., 197. un 200. punktā noteikto datu atbilstību.

373. Valsts augu aizsardzības dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 27. punktā, 36.2. un 36.3. apakšpunktā un 216., 222. un 232. punktā noteikto datu atbilstību.

374. Sertifikācijas institūcija "Vides kvalitāte" un SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 36.4. apakšpunktā noteikto datu atbilstību.

375. Valsts ieņēmumu dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz šo noteikumu 36.5. apakšpunktā, 40., 41., 46., 100., 101., 103., 105. un 386. punktā, 120.2. apakšpunktā un 15. pielikumā minēto nosacījumu izpildes konstatēšanai nepieciešamo informāciju par atbalsta pretendentiem un visām tā nodarbinātajām personām.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 393 redakcijā)

376. Uzņēmumu reģistrs pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 121. punktā noteikto datu atbilstību.

377. Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs pieprasīt lauksaimniekam iesniegt papildu informāciju, lai izvērtētu lauksaimnieka atbilstību tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumiem.

378. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz pieprasīto informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests nesaņem pieprasīto informāciju, atbalsts netiek piešķirts vai tas tiek samazināts par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.

379. Šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents, kura lauksaimniecības zemes platība nepārsniedz 20 hektāru, 2024. gadā uzskatāms par vienu darbaspēka vienību.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

380. Šo noteikumu 65. punkta prasību nepiemēro lauksaimniecības zemes daļai, par kuru ģeotelpiskais iesniegums Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegts 2023. gadā.

381. Šo noteikumu 66. punkta prasību nepiemēro ģeotelpiskam iesniegumam, kas Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegts 2023. gadā.

382. 2023. gadā 35 procentos no viengadīgo kultūraugu aramzemes platības, kurās nepieciešama šo noteikumu 70. punktā noteiktā augu maiņa, iekļauj kviešu, rudzu, auzu, griķu, miežu, dārzeņu vai kartupeļu platības.

383. Šo noteikumu 70. punktā minēto prasību 2023. gadā neattiecina uz saimniecībām, kurās vairāk nekā 50 procentu no saimniecības viengadīgo kultūraugu aramzemes platības aizņem ziemāju kultūraugi.

384. Atkāpjoties no šo noteikumu 75.9. un 75.10. apakšpunktā minētā nosacījuma, 2023. gadā ar ražošanu nesaistīta platība ir arī tāda papuves platība, kuru izmanto kviešu, rudzu, auzu, griķu, miežu, dārzeņu vai kartupeļu audzēšanai.

385. Šo noteikumu 86. punkta prasību 2023. gadā piemēro no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

386. Ja lauksaimniekam par 2022. gadu nav pieejama šo noteikumu 100. punktā un šo noteikumu 103.2. un 103.4. apakšpunktā noteiktā informācija par lauksaimniecības ieņēmumiem, šo noteikumu 101. punktā norādītā grāmatvedības uzskaites informācija vai šo noteikumu 103.1. un 103.3. apakšpunktā noteiktā informācija par lauksaimniecības darba laiku, ar lauksaimniecību saistītos atskaitījumus nosaka atbilstoši šo noteikumu 100. punktam, ja lauksaimnieks nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko darbību, vai atbilstoši šo noteikumu 101. punktam, ja lauksaimnieks nodarbojas gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, izmantojot šo noteikumu 100. vai 101. punktā noteikto informāciju par 2023. gadu. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādītā kopējā darba stundu skaita un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādītā darba dienu skaita pārrēķināto darba stundu kopsummu par 2023. gadu. Aprēķinātie atskaitījumi nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par 2023. gadu.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā)

387. Ja ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi vēlas saņemt par 2022. gadā sētiem ziemājiem, lauksaimnieks nodrošina šo noteikumu 12.5. apakšnodaļas prasību izpildi un līdz 2023. gada 30. jūnijam sniedz informāciju atbilstoši šo noteikumu 161.3. un 163.3. apakšpunktam.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

388. Šo noteikumu 146. punktā prasīto informāciju par 2023. gadu lauksaimnieks iesniedz LIZ pārvaldības sistēmā līdz 2024. gada 5. februārim.

(MK 31.10.2023. noteikumu Nr. 623 redakcijā)

389. Šo noteikumu 155. punktā, 161.3. un 163.3. apakšpunktā prasīto informāciju par 2023. gadu lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā iesniedz līdz 2024. gada 5. februārim.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

390. Šo noteikumu 161.1. apakšpunktā minēto mēslošanas plānu un informāciju saistībā ar 2023. gada ģeotelpisko iesniegumu lauksaimnieks iesniedz LIZ pārvaldības sistēmā līdz 2024. gada 5. februārim.

(MK 31.10.2023. noteikumu Nr. 623 redakcijā)

391. 2023. gadā lauksaimnieks šo noteikumu 161.3. un 163.3. apakšpunktā minēto datu vietā, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, var iesniegt ģeomarķētus fotoattēlus, kuros traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrānā fiksēta tā lauka robeža, kurā izkliedēti minerālmēsli vai izsmidzināti augu aizsardzības līdzekļi. GPS dati vai ģeomarķētie fotoattēli iesniedzami vismaz par 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma lauksaimniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus par pārējiem laukiem.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

392. Šo noteikumu 241. punktā noteikto ģeotelpisko iesniegumu 2023. gadā lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2023. gada 15. jūnijam. Ja ģeotelpisko iesniegumu iesniedz pēc 15. jūnija, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. augustam, summu, ko atbalsta saņēmējs būtu tiesīgs saņemt, samazina par vienu procentu par katru nokavēto darbdienu vai par 10 procentiem, ja nokavēto darbdienu skaits pārsniedz 10.

(MK 08.08.2023. noteikumu Nr. 446 redakcijā)

393. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumus Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 62., 87., 217. nr.; 2016, 59., 209. nr.; 2017, 62., 98. nr.; 2018, 23., 68. nr.; 2019, 79., 146. nr.; 2020, 56., 83A. nr.; 2021, 70., 129. nr., 2022, 14. nr.).

394. Šo noteikumu 256. punktā minēto atbalsta samazinājumu nepiemēro par 2023. gada ģeotelpisko iesniegumu.

(MK 31.10.2023. noteikumu Nr. 623 redakcijā)

395. 2023. gadā šo noteikumu 53. punktā minēto informāciju Lauku atbalsta dienests aprēķina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz 2023. gada 20. oktobrim.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā)

396. 2023. gadā šo noteikumu 56. punktā minēto informāciju Lauku atbalsta dienests lauksaimniekiem paziņo līdz 2023. gada 30. novembrim.

(MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā)

397. 2023. gadā šo noteikumu 2.8. apakšpunktā minētajam tiešo maksājumu atbalstam par derīgiem atzīstami tādi augsnes agroķīmiskās izpētes un agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati, kā arī augsnes paraugu analīžu rezultāti, kas saskaņā ar šo noteikumu 158. punktu iesniegti līdz 2023. gada 5. novembrim.

(MK 31.10.2023. noteikumu Nr. 623 redakcijā)

398. Lai izpildītu šo noteikumu 75. punktā minēto prasību par nepieciešamību atvēlēt vismaz četrus procentus no saimniecības aramzemes ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem, 2024. gadā var pieteikt arī starpkultūru vai slāpekli piesaistošu kultūraugu aizņemtas platības. Starpkultūras un slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē, neizmantojot augu aizsardzības līdzekļus.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

399. Šo noteikumu 398. punktā minētie slāpekli piesaistoši kultūraugi ir:

399.1. lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā ir vairāk nekā 50 procenti vīķu;

399.2. lauka pupas, parastās jeb dārza pupiņas, zirņi, soja, lini, kaņepes un maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi, ja zirņu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

400. Šo noteikumu 398. punktā minētās starpkultūras ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim un sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Starpkultūru augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Ja starpkultūru sēj un saglabā citā laikposmā, lauksaimnieks lauku vēsturē norāda starpkultūru sējas datumu un divus mēnešus pēc starpkultūru sējas, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta Lauku atbalsta dienestam ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, kuros redzams lauks ar starpkultūru pirms tālākas zemes apstrādes. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci, un tie nav iesniegti Lauku atbalsta dienestā, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

401. Par starpkultūru un slāpekli piesaistošu kultūraugu platībām, kas pieteiktas šo noteikumu 398. punktā minētās prasības izpildei, nepiešķir šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minēto atbalstu.

(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 230 redakcijā)

402. Atbalsta samazinājumu par sociālo nosacījumu sistēmas prasību neievērošanu piemēro par neatbilstībām, kas konstatētas pēc 2025. gada 1. janvāra.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 685 redakcijā)