Darbības ar dokumentu
Rīgā 2007.gada 2.oktobrī (prot. Nr.55 20.§)
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama darba vides iekšējā uzraudzība (tai skaitā darba vides riska novērtēšana).
2. Darba vides iekšējā uzraudzība sastāv no šādiem posmiem:
2.1. darba vides iekšējās uzraudzības plānošana;
2.2. darba vides riska novērtēšana, ieskaitot riska novērtēšanu darbā, kuru veic grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā;
2.3. darba vides iekšējās uzraudzības īstenošana;
2.4. darba vides iekšējās uzraudzības pārbaude un pilnveidošana.
3. Noteikumi neattiecas uz tām darbībām ārkārtējās situācijās, kuras veic atbilstoši Civilās aizsardzības likumam un ir nenovēršamā pretrunā ar šo noteikumu prasībām.
4. Darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā veic darba devēja norīkots darba aizsardzības speciālists vai pats darba devējs, ja uzņēmumā ir ne vairāk kā 10 nodarbinātie un darba devējs veic darba aizsardzības speciālista pienākumus.
5. Personai, kas veic darba vides iekšējo uzraudzību, jābūt apmācītai atbilstoši normatīvajiem aktiem par apmācību darba aizsardzības jautājumos.
6. Ja uzņēmumā nav atbilstoša darba aizsardzības speciālista, darba devējs darba vides iekšējā uzraudzībā iesaista kompetentu speciālistu vai kompetentu institūciju darba aizsardzības jautājumos.
7. Darba devējs, darba aizsardzības speciālists, kompetentais speciālists vai kompetentā institūcija, veicot darba vides iekšējo uzraudzību, sadarbojas ar uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi un iesaista nodarbinātos.
8. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs. Darba devējs nodrošina darba vides iekšējai uzraudzībai nepieciešamos resursus (piemēram, personāla, finanšu, tehniskos resursus).
9. Kompetenta speciālista vai kompetentas institūcijas iesaistīšana uzņēmuma darba vides iekšējā uzraudzībā nemazina darba devēja atbildību par darba drošības un veselības aizsardzības prasību ievērošanu.
11. Darba devējs ne retāk kā reizi gadā plāno darba vides iekšējo uzraudzību, lemjot par darba aizsardzības jautājumu organizēšanu uzņēmumā, darba aizsardzībai nepieciešamajiem resursiem, atbildīgajām personām un citiem ar darba vides iekšējo uzraudzību saistītajiem jautājumiem.
12. Darba vides iekšējo uzraudzību darba devējs plāno sadarbībā ar darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi, ņemot vērā:
12.1. uzņēmuma darbības veidu, darba raksturu un darba apstākļus;
12.2. uzņēmumā pastāvošos darba vides riska faktorus un darba vides riska novērtēšanas rezultātus;
12.3. Valsts darba inspekcijas brīdinājumus, rīkojumus un lēmumus, kas attiecas uz darba aizsardzības jautājumiem uzņēmumā;
12.4. uzņēmuma tehniskos un finanšu līdzekļus.
13. Darba vides iekšējās uzraudzības plānošanu darba devējs paredz un iekļauj saimnieciskās darbības plānošanā.
14. Novērtējot darba vides risku, darba devējs nodrošina:
14.1. darba vides un tajā esošo darba vietu vai darba veidu pārbaudi, nosakot tajos pastāvošos darba vides faktorus un konstatējot faktorus, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai (1.pielikums);
14.2. darba vides faktoru mērījumus, ja tas nepieciešams, lai noteiktu, vai darba vides faktors rada risku nodarbināto drošībai un veselībai;
14.3. to darba vides faktoru novērtēšanu, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai.
15. Darba vietas pārbaudes dokumentēšanai darba devējs ir tiesīgs neizmantot šo noteikumu 1.pielikumā noteikto veidlapu, ja viņš darba vietu pārbaudē izmanto dokumentus, kuri ir atbilstošāki uzņēmuma saimnieciskās darbības raksturam un kuros ņemti vērā visi šo noteikumu 1.pielikumā minētie darba vides faktori.
16. Ja darba vides mērījumus darba vides riska novērtēšanā veikusi akreditēta testēšanas laboratorija, darba devējs, plānojot darba aizsardzības pasākumus, ņem vērā attiecīgās laboratorijas testēšanas pārskata rezultātus.
17. Darba devējs nodrošina darba vides riska novērtēšanu visās darba vietās, izņemot gadījumu, ja darba vietās ir līdzīgi darba apstākļi (piemēram, līdzīgs darba aprīkojums, telpu iekārtojums, darba raksturs). Ja ir līdzīgi darba apstākļi, pietiek ar darba vides riska novērtēšanu vienā darba vietā vai darba veidā, ņemot vērā katra nodarbinātā un katras darba vietas individuālās atšķirības.
18. Darba vides risku novērtē ne retāk kā reizi gadā, kā arī:
18.1. praktiski uzsākot citu darbības veidu;
18.2. ja ir radušās pārmaiņas darba vidē (piemēram, mainījušies darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un maisījumu izmantošana vai ražošana, būtiski pārkārtota darba vieta);
18.3. ja konstatē apstākļu pasliktināšanos darba vidē vai neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
18.4. ja noticis nelaimes gadījums darbā.
(Grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.165)
19. Šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3. un 18.4.apakšpunktā minētajos gadījumos darba vides riskus novērtē attiecībā uz konkrēto darba vietu vai veidu.
20. Darba vides risku uzņēmumā var novērtēt pats darba devējs, darba aizsardzības speciālists vai darba devēja piesaistīts kompetents speciālists vai kompetenta institūcija, iesaistot riska novērtēšanā uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi un nodarbināto, kurš strādā attiecīgajā darba vietā un to pārzina.
21. Novērtējot darba vides risku, persona, kas to veic, ņem vērā:
21.1. darba vides riska iestāšanās varbūtības (ilgums, biežums) un riska seku smaguma pakāpi, ievērojot visus darba vides faktorus, kas rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, to iespējamo mijiedarbību un veikto darba vides mērījumu rezultātus;
21.2. pastāvošo mijiedarbību starp nodarbinātajiem un viņu veicamajām darbībām uzņēmumā;
21.3. citu personu (piemēram, citu uzņēmumu nodarbināto, apmeklētāju, studentu, ārstniecības iestādes pacientu, klientu) klātbūtni darba vietā;
21.4. darbā notikušos nelaimes gadījumus un konstatētās arodslimības.
22. Darba vietās, kurās darba process ir saistīts ar nemainīgiem darba apstākļiem (piemēram, birojā), novērtējot darba vides risku, darba devējs ņem vērā specifiskos un raksturīgos (ierastos, pastāvīgos) darba apstākļus.
23. Darba vietās, kurās darba process ir saistīts ar mainīgiem darba apstākļiem (piemēram, būvniecības darbos), novērtējot darba vides risku, darba devējs papildus šo noteikumu 22.punktā minētajiem darba apstākļiem ņem vērā arī paredzētās darba apstākļu pārmaiņas.
24. Visus darba vietas pārbaudes (arī darba vides faktoru noteikšanas un darba vides riska novērtēšanas) materiālus darba devējs dokumentē un glabā vismaz trīs gadus.
25. Atkārtotas darba vides riska novērtēšanas laikā persona, kas to veic, organizē atkārtotus darba vides mērījumus, ņemot vērā iepriekšējā riska novērtējuma rezultātus un normatīvo aktu prasības par mērījumu periodiskumu. Atkārtoti darba vides mērījumi nav jāveic, ja tas izriet no iepriekšējo mērījumu rezultātiem.
26. Atkārtoti novērtējot darba vides risku, persona, kas to veic, pārskata iepriekšējā darba vides riska novērtējuma rezultātus un, ja situācija nav mainījusies un iepriekšējā riska novērtējuma rezultāti atbilst esošajai situācijai, jaunu riska novērtēšanas dokumentāciju var neizstrādāt, bet izdara esošajā riska novērtējumā atzīmes par situācijas atbilstību riska novērtēšanas brīdī.
27. Papildus šo noteikumu III nodaļā minētajai darba vides riska novērtēšanai darba devējs nodrošina darba vides riska novērtēšanu darbam, kuru veic grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā.
28. Novērtējot šo noteikumu 27.punktā minētos darba vides riskus, persona, kas to veic, nosaka, vai darba vietā pastāv šo noteikumu 2.pielikumā minētie darba vides faktori un tiek veikts attiecīgs darbs, kā arī nosaka darba vides faktoru ietekmes raksturu, pakāpi un ilgumu, lai:
28.1. novērtētu jebkuru risku grūtnieču un sieviešu, kuras baro bērnu ar krūti, drošībai un veselībai, kā arī jebkuras iespējamās sekas attiecībā uz viņu grūtniecību vai bērna barošanu ar krūti;
28.2. noteiktu nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus šo noteikumu 28.1.apakšpunktā minētā riska novēršanai.
29. Ja darba devējs, pamatojoties uz darba vides riska novērtējumu, konstatē, ka veicamais darbs ir minēts šo noteikumu 2.pielikumā vai arī to ietekmē šo noteikumu 2.pielikumā minētie darba vides faktori, kas var apdraudēt grūtnieču, sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, vai viņu bērnu drošību vai veselību, darba devējam ir pienākums veikt nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu viņu drošību un veselību, bet, ja tas nav iespējams, pārcelt grūtnieci vai sievieti, kas baro bērnu ar krūti, citā darbā.
30. Ja darba devējs, pamatojoties uz darba vides riska novērtējumu, konstatē, ka veicamais darbs atbilst šo noteikumu 3.pielikumam, darba devējam aizliegts nodarbināt:
30.1. grūtnieces - darbos, kurus ietekmē šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā minētie darba vides faktori;
30.2. sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, - darbos, kurus ietekmē šo noteikumu 3.pielikuma 2.punktā minētie darba vides faktori.
31. Ja darba devējs konstatē, ka papildus šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minētajiem darba vides faktoriem vai darbiem ir citi darba vides faktori vai darbi, kas var radīt risku grūtnieču, sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, vai viņu bērnu drošībai vai veselībai, darba devējam ir pienākums veikt nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus, lai šo risku novērstu.
32. Darba devējs, nodrošinot darba vides iekšējās uzraudzības īstenošanu, veic pienākumu, atbildības un resursu sadali uzņēmumā un nosaka sadarbību starp:
32.1. uzņēmuma vadību, struktūrvienību vadību, uzticības personām, darba aizsardzības speciālistiem un nodarbinātajiem;
32.2. nodarbinātajiem, citu uzņēmumu nodarbinātajiem, kuri veic darbu viņu teritorijā (piemēram, piegādātājiem), un apmeklētājiem;
32.3. nodarbinātajiem, kuriem uzticēta pirmās palīdzības sniegšana, ugunsgrēka dzēšana, nodarbināto evakuācija un citu ārkārtas situācijās nepieciešamo pasākumu veikšana.
33. Pamatojoties uz darba vides riska novērtēšanas rezultātiem un darba vietu pārbaudē iegūto informāciju, darba devējs:
33.1. nosaka darba vietas un darba veidus, kuros pastāv darba vides risks un ir nepieciešams veikt darba aizsardzības pasākumus tā novēršanai vai samazināšanai, kā arī nodarbinātos, kuri ir pakļauti īpašam riskam;
33.2. nodrošina darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādi, kurā nosaka darba aizsardzības pasākumus, to īstenošanas termiņus un atbildīgos par šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minētā riska novēršanu vai samazināšanu. Nosakot un veicot darba aizsardzības pasākumus darba vides riska novēršanai vai samazināšanai, darba devējam ir pienākums nodrošināt, lai risks netiktu pārnests uz citu vietu vai netiktu radīts cits risks;
33.3. sastāda Darba aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām noteiktos sarakstus un citus dokumentus. Darba devējs ir tiesīgs minētos sarakstus un dokumentus apvienot vienā vai vairākos sarakstos vai dokumentos.
34. Šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minēto darba aizsardzības pasākumu plānu un 33.3.apakšpunktā minētos sarakstus un dokumentus darba devējs glabā vismaz trīs gadus, ja normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām nav noteikts cits dokumentu glabāšanas termiņš.
35. Darba devējs ir atbildīgs par šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minēto darba aizsardzības pasākumu savlaicīgu izpildi un pārbauda to efektivitāti.
36. Darba devējs informē visus nodarbinātos un uzticības personas vai nodarbināto pārstāvjus par:
36.1. riska faktoriem un no tiem izrietošo darba vides risku, kas pastāv uzņēmumā un katrā darba vietā;
36.2. ieguvumu, kas nodarbinātajiem un uzņēmumam rodas no riska faktoru likvidēšanas un darba vides riska samazināšanas;
36.3. viņu uzdevumiem un pienākumiem darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā (arī par nepieciešamo rīcību ārkārtas situācijā);
36.4. iespējamām sekām, kas var rasties, neievērojot noteikto darba procesu;
36.5. darba aizsardzības pasākumiem;
36.6. darba vides riska novērtēšanas rezultātiem, uz to pamata izdarītajiem secinājumiem, darba aizsardzības pasākumu plānu un veiktajiem vai veicamajiem darba aizsardzības pasākumiem.
37. Darba devējs informē katru nodarbināto par šo noteikumu 36.punktā minētajiem jautājumiem, kas attiecas tieši uz viņu.
38. Darba devējs nodrošina, lai šo noteikumu 36.punktā minētā informācija nodarbinātajam būtu pieejama un saprotama.
39. Darba devējam ir pienākums par pastāvošajiem darba vides riska faktoriem un nepieciešamajiem darba aizsardzības pasākumiem informēt:
39.1. uzņēmuma telpu nomniekus, kā arī citus darba devējus un viņu nodarbinātos, ja attiecīgajā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie;
39.2. uzņēmuma apmeklētājus, klientus un citas personas, kas varētu tikt pakļautas darba vides riskam.
40. Darba devējs nodrošina darba vides iekšējās uzraudzības pārbaudi un atbilstības darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām noteikšanu ne retāk kā reizi gadā.
41. Veicot darba vides iekšējās uzraudzības pārbaudi, nepieciešams ņemt vērā iepriekšējo pārbaužu un darba vides riska novērtēšanas rezultātus, kā arī uzņēmuma darbības veidu.
42. Ja darba vides iekšējās uzraudzības pārbaudē konstatē, ka nepieciešams veikt uzlabojumus, darba devējs nodrošina darba vides iekšējās uzraudzības sistēmas pilnveidošanu un nepieciešamo darba aizsardzības pasākumu veikšanu.
43. Persona, kas veic darba vides iekšējās uzraudzības pārbaudi, informē darba devēju par pārbaudes rezultātiem, ja pārbaudi nav veicis pats darba devējs.
44. Darba devējs, pamatojoties uz darba vides iekšējās uzraudzības pārbaudes rezultātiem, pilnveido darba vides iekšējās uzraudzības sistēmu, nosakot nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus un iekļaujot tos šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minētajā darba aizsardzības pasākumu plānā.
45. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumus Nr.379 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 123.nr.; 2003, 60.nr.).
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā;
2) Padomes 1992.gada 19.oktobra Direktīvas 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē);
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/27/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 92/58/EEK, 92/85/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK, lai tās pielāgotu Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu;
4) Padomes 2010. gada 10. maija Direktīvas 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatlīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē.
Labklājības ministre D.Staķe
(Pielikums grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.165)
(Pielikums grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.165)
1. Darba vides faktori:
1.1. fizikālie faktori, kas tiek uzskatīti par augļa bojājumus izraisošiem un (vai) placentas pārrāvumu izraisošiem, to skaitā:
1.1.1. triecieni, vibrācija;
1.1.2. smagu priekšmetu vai kravu pārnēsāšana, kas var radīt dorsolumbāra rakstura risku (tāds, kas var ietekmēt iegurni);
1.1.3. troksnis;
1.1.4. jonizējoša radiācija;
1.1.5. nejonizējoša radiācija;
1.1.6. augsta vai zema temperatūra;
1.1.7. kustības un pozas, pārvietošanās uzņēmuma telpās un tā teritorijā, garīgs un fizisks nogurums un cita fiziska pārslodze, kas var nelabvēlīgi ietekmēt grūtnieces un (vai) nedzimušā bērna veselību;
1.2. bioloģiskie faktori – 2., 3. un 4. grupas bioloģiskie aģenti – vai šo bioloģisko faktoru izraisīto seku novēršanai veiktie ārstnieciskie pasākumi, kas apdraud grūtnieces vai nedzimušā bērna veselību un nav minēti šo noteikumu 3. pielikumā;
1.3. ķīmiskie faktori - ķīmiskās vielas, kas apdraud grūtnieces un (vai) nedzimušā bērna veselību un nav minētas šo noteikumu 3.pielikumā:
1.3.1. ķīmiskās vielas un maisījumi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, 1. pielikumā minētajiem klasificēšanas kritērijiem vienā vai vairākās turpmāk minētajās bīstamības klasēs un bīstamības kategorijās ar vienu vai vairākiem turpmāk minētajiem bīstamības apzīmējumiem, ja tās nav minētas šo noteikumu 3. pielikumā:
1.3.1.1. cilmes šūnu mutagenitāte, 1. A, 1. B vai 2. kategorija (H340, H341);
1.3.1.2. kancerogenitāte, 1. A, 1. B vai 2. kategorija (H350, H350i, H351);
1.3.1.3. toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju, 1. A, 1. B vai 2. kategorija vai ar ietekmi uz laktāciju vai laktācijas procesu saistīta papildu kategorija (H360, H360D, H360FD, H360Fd, H360Df, H361, H361d, H361fd, H362);
1.3.1.4. toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu pēc vienreizējas iedarbības, 1. vai 2. kategorija (H370, H371);
1.3.2. auramīns, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži;
1.3.3. dzīvsudrabs un dzīvsudrabu saturošas vielas;
1.3.4. antimitotiskas vielas;
1.3.5. oglekļa monoksīds;
1.3.6. ķīmiskās vielas ar zināmu un bīstamu absorbcijas spēju caur ādu.
2. Darbi:
2.1. auramīna ražošana;
2.2. darbi, kas saistīti ar akmeņogļu kvēpos, akmeņogļu darvā un akmeņogļu piķī esošu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu iedarbību;
2.3. darbi, kuru laikā notiek nodarbināto saskare ar putekļiem, iztvaikojumiem vai aerosoliem, kas rodas, apdedzinot un elektrolītiski attīrot vara un niķeļa rūdas izstrādājumus;
2.4. stipro skābju procesi izopropilspirta ražošanā;
2.5. darbi, kuros ir saskare ar cietkoksnes putekļiem;
2.6. darbs pazemē (šahtās).
1. Darba vides faktori, kuriem aizliegts pakļaut grūtnieces:
1.1. fizikālie faktori - darbs hiperbāriskā atmosfērā (piemēram, konteineros, ūdens spiediena ietekmē, zem ūdens);
1.2. bioloģiskie faktori, ja vien grūtnieces nav imūnas pret šiem faktoriem:
1.2.1. toksoplazma;
1.2.2. rubellas vīruss;
1.2.3. citomegalovīruss;
1.2.4. herpes vīruss;
1.3. ķīmiskie faktori:
1.3.1. svins un tā savienojumi tiktāl, cik tos ir spējīgs absorbēt cilvēka organisms;
1.3.2. arsēns un tā savienojumi;
1.3.3. fosfors un tā savienojumi.
2. Darba vides ķīmiskie faktori, kuriem aizliegts pakļaut sievietes, kas baro bērnu ar krūti:
2.1. svins un tā savienojumi tiktāl, cik tos ir spējīgs absorbēt cilvēka organisms;
2.2. berilijs un tā savienojumi;
2.3. kadmijs un tā savienojumi.
3. Darbs pazemē (šahtās).
 |
 |
 |
 |