Darbības ar dokumentu
Rīgā 2015.gada 3.februārī (prot. Nr.6 19.§)
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu, kā arī atbalsta piešķiršanas kritērijus un apmēru šādiem pasākumiem:
1.1. daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem, kā arī zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē;
1.2. ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai;
1.3. lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem.
(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 573; MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)
2. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības un lauku attīstības investīciju projektu īstenošanu un materiālās bāzes pilnveidošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos".
(MK 25.04.2017. noteikumu Nr. 223 redakcijā)
3. Šajos noteikumos paredzētā atbalsta kopējais finansējums 2024. gadam ir 28 136 500 euro, un no tiem piešķir:
3.1. 15 672 500 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem;
3.2. 800 000 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;
3.3. 975 000 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un akvakultūru vai to produktu apstrādi;
3.4. 8 000 000 euro – ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai;
3.5. 2 500 000 euro – selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu;
3.6. 189 000 euro – 2023. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējuma kredītprocentu daļējai dzēšanai.
(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 770 redakcijā)
4. Uz šo noteikumu 3. punktā minēto atbalstu var pretendēt juridiska vai fiziska persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs (turpmāk – pretendents).
5. Šajos noteikumos paredzētajam atbalstam attaisnotajos izdevumos iekļauj pievienotās vērtības nodokli, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)
7. Pretendents šajos noteikumos paredzētajā kārtībā iesniedz Lauku atbalsta dienestā darījumus apliecinošu dokumentu kopijas vai to kopsavilkumu, kurā norāda pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, darījumu apliecinoša dokumenta saņēmēju, izrakstīšanas datumu, numuru un samaksāto summu.
7.1 Informāciju par piešķirto de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, sērijas Nr. L) (turpmāk – Komisijas regula 2023/2831), Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013) vai Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) atbalsta saņēmējs glabā 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas. Pieejamību dokumentiem, kas saistīti ar piešķirto atbalstu saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk – regula 2022/2472), atbalsta saņēmējs nodrošina vismaz 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
7.2 Ja pārkāptas regulas 2022/2472 prasības, Lauku atbalsta dienests uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam. Ja pārkāptas Komisijas regulas 2023/2831, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 prasības, Lauku atbalsta dienests atbalsta saņēmējam uzliek par pienākumu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam nelikumīgo atbalsta pasākumā saņemto komercdarbības atbalstu. Nelikumīgo komercdarbības atbalstu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
8. Ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, Lauku atbalsta dienests vērtē pretendenta atbilstību regulas 2022/2472 1. panta 5. punkta un 2. panta 59. punkta nosacījumiem un, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegto apliecinājumu, pārbauda, vai atbalsta pretendentam nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai nav pasludināts maksātnespējas process un vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
10. Atbalstu nepiešķir:
10.1. ja atbalsta pretendentam ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts maksātnespējas process vai ja atbalsta pretendents atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru. Nosacījumu, ka saimnieciskās darbības veicējam pēc kreditora pieprasījuma nav piemērota maksātnespējas procedūra, pārbauda, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu;
10.2. (svītrots ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457);
10.3. ja laikposms no darījuma veikšanas līdz aizdevuma līguma noslēgšanai pārsniedz 12 mēnešus;
10.4. ja atbalsta pretendenta nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds pārsniedz apmēru, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai;
10.5. ja uz pretendentu attiecas regulas 2022/2472 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums, – šo noteikumu 43.4. apakšpunktā un V1 nodaļā paredzēto atbalstu.
(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209; MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 201; MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232; MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
10.1 Ja atbalstu plānots kumulēt par vienām un tām pašām izmaksām, ievērojot šo noteikumu 11.8. apakšpunkta nosacījumus, atbalsta pretendents iesniedz informāciju par plānoto vai piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām vai atbalstu riska pasākumā, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu, atbalsta intensitāti un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
(MK 10.12.2020. noteikumu Nr. 746 redakcijā)
11. Lauku atbalsta dienests:
11.1. savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par atbalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību;
11.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai izvērtē pretendenta iesnieguma atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām un pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu (iesnieguma apstiprināšanas diena uzskatāma par valsts atbalsta piešķiršanas dienu) vai noraidīšanu;
11.3. izlases veidā pārbauda ne mazāk kā vienu procentu no atbalsta saņēmējiem katrā pasākumā, arī valsts iestādes un valsts kapitālsabiedrības, ja šajos noteikumos nav noteikta cita kontroles kārtība;
11.4. izmaksā pretendentam atbalstu bezskaidras naudas norēķinu veidā, nepārsniedzot šo noteikumu 3. punktā minēto atbalsta pasākuma finansējuma apmēru. Ja atbalsta pieprasījums pārsniedz piešķirtā finansējuma apmēru, Lauku atbalsta dienests veic norēķinus, proporcionāli samazinot izmaksājamā atbalsta apmēru;
11.5. šo noteikumu 23.2. apakšpunktā un 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu piešķir tā, lai triju gadu laikā, skaitot no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas, tas nepārsniegtu Komisijas regulas 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas 2023/2831 2. panta 2. punktu;
11.6. šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4. un 13.2. apakšpunktā, kā arī 14. punktā minēto atbalstu piešķir, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteikto atbalsta apmēru vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktu;
11.7. šo noteikumu 34.4 punktā minēto atbalstu piešķir, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktu;
11.8. ievērojot Komisijas regulas 2023/2831 5. panta 1., 2. un 3. punkta vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 5. panta 1., 2. un 3. punkta, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1., 2. un 3. punkta nosacījumus, šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4., 13.2. un 23.2. apakšpunktā, kā arī 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu drīkst kumulēt gan ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas 2023/2831 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, gan ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja ar šo kumulāciju netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā;
11.9. datus par atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulu 2022/2472, Komisijas regulu 2023/2831, Komisijas regulu Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014, glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos minētajiem atbalsta pasākumiem;
11.10. divu mēnešu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, pieprasa atbalsta atmaksu, ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis šo noteikumu prasības;
11.11. lēmumu par šajos noteikumos minētā de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem, ievērojot Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;
11.12. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 pieņem attiecīgi līdz Komisijas regulas 2023/2831 7. panta 3. punktā un 8. pantā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktā un 8. pantā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā noteiktā piemērošanas termiņa beigām;
11.13. informāciju par piešķirto atbalstu, ko piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, publicē saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un 3. punktu.
11.14. pretendentam šajos noteikumos noteikto maksimālo atbalsta summu nevērtē pretendenta saistīto personu vai viena vienota uzņēmuma līmenī, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 08.10.2019. noteikumiem Nr. 469; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209; MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 201; MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232; MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
11.1 Lauku atbalsta dienests un akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" ir tiesīgi savstarpēji apmainīties ar informāciju par Lauku atbalsta dienesta klientiem piešķirtajiem atbalstiem un akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" klientiem piešķirtajiem aizdevumiem.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
12. Atbalsta mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un ieviešot modernas ražošanas tehnoloģijas.
13. Pretendents, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecības produktu ražošanu, var saņemt atbalstu:
13.1. faktiski samaksātā ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga daļējai procentu gada summas segšanai par ilgtermiņa (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) aizdevumu vai finanšu līzingu par:
13.1.1. jaunu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecību un esošu būvju pārbūvi, iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādi;
13.1.2. ganāmpulka ģenētiskās kvalitātes uzlabošanu – vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegādi;
13.1.3. jaunas lauksaimniecības traktortehnikas (tostarp kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), tās piekabju un puspiekabju, tādu lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, kuru darbināšanai tiek izmantota traktortehnika, kā arī mobilo kalšu iegādi vai iekārtu un aprīkojuma iegādi precīzo tehnoloģiju izmantošanai;
13.1.4. lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, ja pretendents ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalsta maksājuma saņemšanai kārtējā gadā ir deklarējis platību, kas nav mazāka par kredītlīgumā norādīto;
13.1.5. ilggadīgo augļkopības kultūru (izņemot zemenes) stādījumu ierīkošanu – stādu iegādi, stādījumu balstu sistēmas iegādi un uzstādīšanu, žogu un žogu balstu iegādi un ierīkošanu;
13.1.6. (svītrots ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232);
13.2. īstermiņa aizdevuma un faktoringa daļējai kredītprocentu dzēšanai par apgrozāmajiem līdzekļiem.
(Grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 571; MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232; MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
14. Atbalstu, kas paredzēts īstermiņa aizdevumam un faktoringam kredītprocentu daļējai dzēšanai par apgrozāmajiem līdzekļiem vai ilgtermiņa aizdevumam, vai finanšu līzingam kredītprocentu dzēšanai par šo noteikumu 13.1.2. apakšpunktā minēto lauksaimniecības dzīvnieku iegādi un tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, kura tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai, piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1408/2013. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 2. un 3. punktā noteikto prasību izpildi.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)
15. Šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstu nepiešķir:
15.1. lauksaimniecības traktortehnikas (tai skaitā kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), tās piekabju un puspiekabju, tādu lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādei, kuru darbināšanai tiek izmantota traktortehnika, kā arī mobilo kalšu iegādei, ja tai ir izmantoti atbalsta līdzekļi lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA);
15.2. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124);
15.3. aizdevumiem, ko izsniegusi valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai;
15.4. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124);
15.5. aizdevumu darījumiem, kas veikti līdz 2002. gada 1. janvārim un saistīti ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi;
15.6. aizdevumiem, kas ņemti privatizācijas sertifikātu iegādei, lai izpirktu lauksaimniecībā izmantojamo zemi;
15.7. aizdevumiem, kas nav ņemti lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, bet līdz 2011. gada 1. janvārim ir refinansēti, lai iegādātos lauksaimniecībā izmantojamo zemi;
15.8. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz 2015. gada 24. aprīlim.
(Grozīts ar MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)
15.1 Šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstu piešķir:
15.11. aizdevumiem, ko izsniedzis aizdevējs, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:
15.11.1. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;
15.11.2. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;
15.11.3. tas ir iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē publicētajā parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;
15.11.4. tas uzskatāms par saistītu uzņēmumu ar šo noteikumu 15.11.1. un 15.11.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;
15.11.5. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;
15.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;
15.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232; MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
16. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 60 000 euro. Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām:
16.1. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115), 73. panta 4. punkta nosacījumiem;
16.2. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347) (turpmāk – regula Nr. 1305/2013), maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73. panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
18. Lai saņemtu šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
18.1. iesniegumu (1. pielikums);
18.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
18.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;
18.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro un kopējo šajā līgumā piešķirto aizdevumu summu. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
18.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošus dokumentus – pirkuma vai komersanta līgumu vai būvniecības līgumu un ar tiem saistītos maksājumu dokumentus – vai to kopijas, vai, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstveida līguma, maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas;
18.6. īpašumtiesības apliecinošu dokumentu kopijas par lauksaimniecībā izmantojamiem tehnoloģiskiem agregātiem, ja tie nav reģistrēti Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā;
18.7. vaislas dzīvnieka izcelšanās sertifikāta kopiju, kā arī darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas;
18.8. par šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.4. apakšpunktā minēto atbalstu – veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 770)
19. Lai saņemtu šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
19.1. iesniegumu (2. pielikums);
19.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
19.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
19.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
19.5. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 770)
20. Ja šo noteikumu 18. un 19. punktā minētie apliecinošie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 18.1., 18.3., 18.4., 18.8., 19.1., 19.3., 19.4. un 19.5. apakšpunktā minēto dokumentu.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
21. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta summu, kura kārtējā gadā pārsniedz 40 000 euro. Savukārt, ja pēdējo triju fiskālo gadu laikā sasniegts de minimis atbalsta kopējais kumulatīvais apmērs, kas noteikts Komisijas regulas Nr. 1408/2013 II pielikumā, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina pretendentiem izmaksājamo de minimis atbalsta summu.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
(Nodaļas nosaukums MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā)
23. Atbalstu piešķir, lai veicinātu tādu kooperatīvo sabiedrību attīstību, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības nozarē (turpmāk – kooperatīvā sabiedrība) un mežsaimniecības nozarē, lai samazinātu ražošanas izmaksas un ieviestu modernas ražošanas tehnoloģijas:
23.1. kooperatīvajai sabiedrībai – jauna kravas autotransporta, tai skaitā piena autocisternas un lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, jaunu iekrāvēju iegādei, jaunu vai pārbūvējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai, iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei paredzēta ilgtermiņa aizdevuma (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) vai finanšu līzinga daļējai kredītprocentu dzēšanai;
23.2. kooperatīvajai sabiedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, – īstermiņa aizdevuma un faktoringa daļējai kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 1. punktu. Pēc atbalsta saņemšanas kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, ievēro Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā noteiktās prasības.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
24. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga, kā arī īstermiņa aizdevuma vai faktoringa procentu gada summas. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Maksimālā atbalsta summa ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī īstermiņa aizdevumam vai faktoringam (ievērojot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās prasības) vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 200 000 euro. Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām:
24.1. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta nosacījumiem;
24.2. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013, maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73. panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
25. Šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstu nepiešķir šādiem pasākumiem:
25.1. traktortehnikas, tās piekabju un lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādei;
25.2. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124);
25.3. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124);
25.4. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz 2015. gada 24. aprīlim;
25.5. autotransportlīdzekļu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, to piekabju, puspiekabju un aprīkojuma iegādei.
(Grozīts ar MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)
25.1 Šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstu piešķir:
25.11. aizdevumiem, ko izsniedzis aizdevējs, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:
25.11.1. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;
25.11.2. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;
25.11.3. tas ir iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē publicētajā parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;
25.11.4. tas uzskatāms par saistītu uzņēmumu ar šo noteikumu 25.11.1. un 25.11.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;
25.11.5. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;
25.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;
25.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232; MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
26. Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) vai finanšu līzinga kredītprocentu daļējai dzēšanai var saņemt kooperatīvā sabiedrība, kura ir saņēmusi ilgtermiņa aizdevumu vai finanšu līzingu jauna kravas autotransporta, tai skaitā piena autocisternas un lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, jaunu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai un pārbūvei, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei.
28. Lai saņemtu šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
28.1. iesniegumu (3. pielikums);
28.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
28.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;
28.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
28.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (3. pielikuma 3. daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) – un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu, bet, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstveida līguma, – maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu;
28.6. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
29. Lai saņemtu šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
29.1. iesniegumu (4. pielikums);
29.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
29.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
29.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
29.5. kooperatīvās sabiedrības vai mežsaimniecības nozarē strādājošas kooperatīvās sabiedrības valdes izziņu par īstermiņa aizdevuma izmantošanas mērķi;
29.6. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 770)
30. Ja šo noteikumu 28. un 29. punktā minētie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienestā, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 28.1., 28.3., 28.4., 29.1., 29.3., 29.4., 29.5. un 29.6. apakšpunktā minēto dokumentu.
31. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.2. apakšpunktā paredzēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta daļu, kas kārtējā gadā pārsniedz 60 000 euro.
(Nodaļas nosaukums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
32. Atbalsta mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un modernizējot ražošanas tehnoloģiju.
33. Atbalstu var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi un kam piešķirts:
33.1. ilgtermiņa (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) aizdevums vai finanšu līzings jauna kravas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, ja ar to neveic komercpārvadājumus, jaunu lauksaimniecības produktu pārstrādes, zvejas vai akvakultūras produktu apstrādes būvju būvniecībai un esošu būvju pārbūvei, kā arī saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma, tostarp programmatūras, iegādei;
33.2. īstermiņa aizdevums un faktorings kredītprocentu daļējai dzēšanai apgrozāmajiem līdzekļiem.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
34. Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir pretendentam, kas nodarbojas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.1, grupa 10.3, grupa 11.07, grupa 10.41, grupa 10.6 un grupa 10.51, izņemot šo noteikumu 34.1 punktā minēto produktu pārstrādi.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā)
34.1 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831 piešķir pretendentam, kas atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai saskaņā ar regulas 2022/2472 I pielikumā noteikto klasifikāciju un kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.7, grupa 10.52 un grupa 11.07 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilpumprocentiem), grupa 10.3, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 20041091 un 20052010, grupa 10.41, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 1518, un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
34.2 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831 piešķir pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos un neatbilst regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma kategorijai atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.52 un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502 un tiek nodrošināta regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību izpilde.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
34.3 Atbalstu īstermiņa aizdevuma kredītprocentu dzēšanai pretendentam, kura darbības veids atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodam 10.1 – gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana, kodam 10.5 – piena produktu ražošana un kodam 10.6 – graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana, piešķir saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
34.4 Atbalstu īstermiņa un ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 piešķir pretendentam, ja tas nodarbojas ar zvejniecību un akvakultūru un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodu grupai 03, un saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831, ja tas darbojas atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.2. vai 10.41. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
35. Šo noteikumu 33. punktā minēto atbalstu nepiešķir šādiem pasākumiem:
35.1. autotransportlīdzekļu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, to piekabju, puspiekabju un aprīkojuma iegādei;
35.2. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124);
35.3. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz 2015. gada 24. aprīlim.
(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr.457; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)
35.1 Šo noteikumu 33. punktā minēto atbalstu piešķir šādiem aizdevumiem:
35.11. aizdevumu izsniedzis tāds aizdevējs, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:
35.11.1. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;
35.11.2. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;
35.11.3. tas ir iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē publicētajā parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;
35.11.4. tas uzskatāms par saistītu uzņēmumu ar šo noteikumu 35.11.1. un 35.11.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;
35.11.5. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;
35.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;
35.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232; MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
36. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās īstermiņa aizdevuma vai ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentu gada summas. Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Ievērojot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās prasības, maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 200 000 euro.
36.1 Pretendentam, kas nodarbojas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām:
36.11. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta nosacījumiem;
36.12. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013, maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73. panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
36.2 Pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz šo noteikumu 36.11. vai 36.12. apakšpunktā minēto maksimālo atbalsta intensitāti, kā arī atbilstoši Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem (NUTS 3 saskaņā ar 2021. gada klasifikāciju) noteikto maksimālo atbalsta intensitāti:
36.21. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā reģionā (izņemot Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novada un Pierīgas statistiskā reģiona administratīvās vienības) regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma un mazā uzņēmuma kategorijai nepārsniedz 60 procentu, vidēja uzņēmuma kategorijai – 50 procentu un liela uzņēmuma kategorijai – 40 procentu;
36.22. Rīgas statistiskajā reģionā, Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novada administratīvajās vienībās, kā arī Pierīgas statistiskajā reģionā regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma un mazā uzņēmuma kategorijai nepārsniedz 50 procentu, vidēja uzņēmuma kategorijai – 40 procentu un liela uzņēmuma kategorijai – 30 procentu.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
36.3 Pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību un akvakultūru vai to produktu apstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004, 41. pantā. Ja pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību un akvakultūru vai to produktu apstrādi, atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – regula Nr. 508/2014), ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta regulas Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
38. Lai saņemtu šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
38.1. iesniegumu (5. pielikums);
38.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
38.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;
38.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
38.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (5. pielikuma 3. daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) – un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu, bet, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstveida līguma, – maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu;
38.6. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;
38.7. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 770)
39. Lai saņemtu šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
39.1. iesniegumu (6. pielikums);
39.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
39.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
39.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem);
39.5. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 770)
40. Ja šo noteikumu 38. un 39. punktā minētie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienestā, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 38.1., 38.3., 38.4., 38.7., 39.1., 39.3., 39.4. un 39.5. apakšpunktā minēto dokumentu.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
41. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.3. apakšpunktā paredzēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta daļu, kas kārtējā gadā pārsniedz 60 000 euro.
(Nodaļa svītrota ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)
(Nodaļa svītrota ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
42. Atbalsta mērķis ir pilnveidot materiālo bāzi, lai nodrošinātu ar nozaru politikas izstrādi un attīstību saistīto pētījumu veikšanu, kā arī ar patērētāju interesēm saistīto laboratorisko analīžu veikšanu.
42.1 Atbalstu lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
43. Atbalstu piešķir šādiem šo noteikumu 42. punktā minēto mērķu īstenošanas pasākumiem:
43.1. ēku atjaunošanai, uzturēšanai (tostarp administratīvajiem izdevumiem) un pārbūvei, kā arī iekārtu, aprīkojuma (tai skaitā datortehnikas un programmatūras) un mērinstrumentu iegādei;
43.2. iekrāvēju, pļaujmašīnu, kombainu, lauksaimniecības traktortehnikas, tās piekabju un puspiekabju un lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādei;
43.3. datubāzes un digitālās sistēmas izstrādei, biroja un laboratorijas tehnikas un aprīkojuma iegādei;
43.4. ar lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem saistītajām izmaksām (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklim):
43.4.1. saskaņā ar regulas 2022/2472 38. panta 7. punktu;
43.4.2. šo noteikumu 7. pielikuma 1. punktā minētajam pētījumam, arī datortehnikas un programmatūras iegādei un darba samaksai, tostarp nodokļu samaksai, – līdz 90 procentiem no tāmē paredzētās kopējās summas.
(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 08.10.2019. noteikumiem Nr. 469; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209; MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232; MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
43.1 Atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta 10. punktam atbalsts nepārsniedz 100 procentu no šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar sadarbību un pētniecības pasākumiem.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
43.2 Šo noteikumu 42.1 punktā minēto atbalstu nevar apvienot ar citu publisku atbalstu, kas saņemts no citām vietējām, reģionālām, valsts vai Eiropas Savienības programmām par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)
44. Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta nosacījumiem, un tas ir paredzēts:
44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31. punktā minētos pārejošos pētījumus;
44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43. punktā minētos pētījumus.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
45. Šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.3. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt pretendents, kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
45.1. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus un nodrošina studentu apmācību saskaņā ar akreditētām augstākās izglītības valsts programmām lauksaimniecības, pārtikas, mežsaimniecības un veterinārmedicīnas jomā;
45.2. nodrošina studentu praktisko apmācību vismaz piecus gadus, kā arī konsultatīvo darbību un zinātnisko pētniecību saskaņā ar augstākās izglītības valsts programmām lauksaimniecības nozarē;
45.3. veic laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus saistībā ar valsts uzraudzību un kontroli pārtikas aprites, dzīvnieku veselības aizsardzības, dzīvnieku barības aprites un veterināro zāļu aprites jomā;
45.4. ir reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā un veic zinātnisko darbu laukaugu selekcijai, laukaugu šķirņu uzturēšanai, pavairošanai un izplatīšanai, Latvijā izveidoto kartupeļu šķirņu stādāmā materiāla atveseļošanai, nodrošina valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietekmes nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas uzturēšanu, kā arī uztur Latvijas Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla un Latvijas tirgus un cenu informācijas sistēmas darbību;
45.5. ir reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā un veic zinātnisko darbu augļkopības un pārtikas jomā, nodrošinot ekspertīzi dārzkopības nozares attīstības politikas izstrādei un zinātnisko pamatojumu tās īstenošanai un veicinot zinātnes un izglītības integrētu attīstību dārzkopības nozarē, kā arī Latvijas augļkoku, ogulāju, dārzeņu un ceriņu ģenētisko resursu aizsardzību un to ilgtspējīgu izmantošanu;
45.6. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus un sniedz atzinumus par meža reproduktīvā materiāla un tā ieguves avotu atbilstību normatīvo aktu prasībām, uztur Latvijas augu ģenētisko resursu datubāzi un Latvijas augu gēnu banku un nodarbojas ar lauksaimniecības augu ģenētisko resursu molekulāro pasportizāciju;
45.7. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus un veic zinātniskos pētījumus par kultūraugiem kaitīgo organismu izplatību, attīstību un bīstamību, nodrošinot Valsts augu aizsardzības dienestam un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem informatīvo bāzi nepieciešamo kontroles pasākumu ieviešanai, izstrādā tehnoloģijas kultūraugiem kaitīgo organismu ierobežošanai konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā, īstenojot augu aizsardzības pasākumus atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām;
45.8. nodrošina meliorācijas kadastra datu uzturēšanu un aktualizēšanu atbilstoši Meliorācijas likumam;
45.9. ir kapitālsabiedrība, kas īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu dārzkopības, dārzkopības tehniķa un parka dārznieka profesijas apguvei;
45.10. nodrošina cilvēka veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko un tirgus uzraudzību, traktortehnikas vadītāju mācību procesa un tā nodrošinājuma uzraudzību, kā arī uztur traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvo sistēmu;
45.11. pilda valsts lauku un zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, un visā Latvijas teritorijā sniedz konsultāciju pakalpojumus lauku attīstības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē;
45.12. nosaka zemes auglības līmeni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iegūstamo un apkopojamo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām;
45.13. ir atvasinātas publiskas personas aģentūra, kas īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu dārzkopības, lopkopības un augkopības tehniķa profesijas apguvei;
45.14. nodrošina valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju par lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari, dzīvniekiem, ciltsdarbu un dzīvnieku veselību (veterināriju) atbilstoši attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īsteno valsts, Eiropas Savienības un starptautisko politiku lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares, kā arī dzīvnieku audzēšanas, ciltsdarba un dzīvnieku veselības (veterinārijas) jomā un īsteno valsts politiku attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu un šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijām.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 03.04.2018. noteikumiem Nr. 200; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)
45.1 Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu var piešķirt pretendentam, kas:
45.11. atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas definīcijai saskaņā ar regulas 2022/2472 2. panta 50. punktu;
45.1 2. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas;
45.13. nodrošina regulas 2022/2472 38. panta 8. un 9. punkta nosacījumu ievērošanu;
45.14. zinātniskās institūcijas stratēģijā ir noteicis specializāciju "lauksaimniecība", "mežsaimniecība" vai "veterinārā medicīna".
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232; MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
46. Šo noteikumu 45. punktā minētā pretendenta projekti (izņemot 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu) nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu.
47. Šo noteikumu izpratnē ar saimniecisko darbību nesaistīts ir projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:
47.1. projektu īsteno zinātniskā institūcija, kuras pamatdarbība neatkarīgi no tās juridiskā statusa (publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts) vai finansēšanas veida atbilstoši tās darbību reglamentējošiem dokumentiem (statūtiem, nolikumam vai satversmei) ir zinātniskā darbība, kā arī zinātniskās darbības rezultātu izplatīšana zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā;
47.2. ieņēmumi, kas gūti, īstenojot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minēto pamatdarbību, atkārtoti tiek investēti pamatdarbībā;
47.3. pretendents nodala nesaimnieciskās pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no saimnieciskajām pamatdarbībām.
48.1 Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētā atbalsta izmaksas ir attiecināmas, ja tās bijušas pēc iesnieguma iesniegšanas vai pēc regulas 2022/2472 38. panta 3. punktā minētās informācijas publicēšanas par attiecīgo zinātnes projektu.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
49. Lai saņemtu šo noteikumu 43. punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 20. aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu (8. vai 9. pielikums) un šo noteikumu 8. pielikumam pievieno izdevumu tāmi.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
50. Atbalsta pretendents pirms plānoto jaunu darbību uzsākšanas paziņo Lauku atbalsta dienestam par izmaiņām šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētajā atbalsta izdevumu tāmē.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
50.1 Ja kādā no tāmes izmaksu pozīcijām (izņemot attiecībā uz šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu) grozījumu apmērs pārsniedz 10 procentu no kopējās tāmes summas un tiek paredzētas jaunas darbības, pirms izmaiņu veikšanas tāmē un jaunu darbību uzsākšanas nepieciešams saņemt Zemkopības ministrijas Zinātniskās padomes sekretariāta saskaņojumu.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
51. Ja uz šo noteikumu 44.2. apakšpunktā minētajiem pētījumiem piesakās vairāki izpildītāji, Lauku atbalsta dienests izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem (10. pielikums) un mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Ja uz vienu pētījumu pretendē vairāki izpildītāji, atbalstu piešķir izpildītājam, kas saņēmis lielāko punktu skaitu. Ja vairāki izpildītāji saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbalstu piešķir izpildītājam, kas pirmais iesniedzis iesniegumu.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
52. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām izvērtē šo noteikumu 49. un 50. punktā minēto dokumentu atbilstību šo noteikumu prasībām un pieņem lēmumu, kurā paredz:
52.1. avansa maksājumu 90 procentu apmērā no kopējā piešķirtā atbalsta summas:
52.1.1. lai šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētajā atbalsta pasākumā saņemtu gala norēķinu 10 procentu apmērā, atbalsta saņēmējs līdz kārtējā gada 15. novembrim iesniedz Zemkopības ministrijā gala pārskatu un līdz kārtējā gada 5. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu;
52.1.2. un termiņu, līdz kuram atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā starppārskatu, lai saņemtu atlikušo papildu maksājumu 10 procentu apmērā šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.3. apakšpunktā minēto pasākumu turpināšanai. Starppārskats satur informāciju par jau īstenotajiem pasākumiem un informāciju par tiem pasākumiem, kurus plānots īstenot līdz nākamā gada 1. jūnijam;
52.1.3. un atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumam pievienotajai izdevumu tāmei – samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanu līdz nākamā gada 1. jūnijam;
52.2. pienākumu šo noteikumu 7. pielikumā minēto pētījumu izpildītājam pēc pētījuma zinātniskā pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā:
52.2.1. kārtējā gadā īstenotā pētījuma zinātnisko pārskatu līdz kārtējā gada 5. decembrim ievietot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījumu datubāzē un Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datubāzē;
52.2.2. rezultātus pētījumiem, kas laikposmā pēc 2023. gada īstenoti vismaz divus gadus, līdz otrā gada 5. decembrim publiskot atbilstošās nozares zinātniskā konferencē un zinātniski praktiskā žurnālā;
52.2.3. par pētījumiem, kas laikposmā pēc 2023. gada īstenoti vismaz trīs gadus, līdz trešā gada 5. decembrim iesniegt publicēšanai vismaz vienu oriģinālu zinātnisku rakstu tādā žurnālā vai rakstu krājumā, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentu no Web of Science Core Collection vai SCOPUS datubāzēs izmantotās klasifikācijas nozarē vidējā citēšanas indeksa.
(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.04.2018. noteikumiem Nr. 200; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 10.12.2020. noteikumiem Nr. 746; MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 201; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232; MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
52.1 Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma atbalsta saņēmējs sniedz informāciju par pētījuma izpildes gaitu (starprezultātiem).
(MK 25.04.2017. noteikumu Nr. 223 redakcijā)
52.2 Atbalsta saņēmējs vienas darbdienas laikā pēc pētījuma pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā atbalsta pasākuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē un nodrošina projekta rezultātu bezmaksas pieejamību piecu gadu laikā no to publicēšanas dienas.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)
(Nodaļa MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
52.3 Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju kolekciju uzturēšanu, priekšselekciju, hibridizāciju, sākotnējo selekciju un selekcijas materiāla novērtēšanu (turpmāk – selekcijas programma), lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģijas.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
52.5 Atbalstu par attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar pētniecības pasākumiem, piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta 7. punktam, nepārsniedzot 100 procentu no attiecināmajām izmaksām.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
52.6 Atbalsts paredzēts:
52.61. selekcijas programmas kolekciju uzturēšanai;
52.62. priekšselekcijai;
52.63. hibridizācijai un sākotnējai selekcijai;
52.64. selekcijas materiāla – līniju, klonu, hibrīdu un citu selekcijas materiālu veidu (turpmāk – līnijas) – novērtēšanai, lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu integrēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju;
52.65. līniju novērtēšanai, lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas;
52.66. perspektīvo līniju sagatavošanai reģistrācijai.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
52.7 Atbalstu piešķir pretendentam, kas:
52.71. atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas definīcijai saskaņā ar regulas 2022/2472 2. panta 50. punktu un nodrošina regulas 2022/2472 38. panta 8. un 9. punkta nosacījumu ievērošanu;
52.72. ir reģistrēts Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā;
52.73. saskaņā ar savas institūcijas nolikumu vai statūtiem nodarbojas ar šo noteikumu 12. pielikumā minēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju sugu selekciju, veidojot jaunas šķirnes, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās audzēšanas tehnoloģijas.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
52.8 Šo noteikumu 52.6 punktā minētā atbalsta pasākumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās pēc iesnieguma iesniegšanas vai pēc regulas 2022/2472 38. panta 3. punktā minētās informācijas publicēšanas par attiecīgo atbalsta pasākumu.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
52.9 Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 20. aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:
52.91. iesniegumu (11. pielikums);
52.92. selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai, tajā ietverot šo noteikumu 12. pielikumā minētos izcenojumus.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
52.10 Par šo noteikumu 52.6 punktā minēto atbalstu:
52.101. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda pretendenta atbilstību šo noteikumu 52.7 punktā minētajām prasībām un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Lēmumā par atbalsta piešķiršanu paredz šādus nosacījumus:
52.101.1. priekšapmaksu 80 procentu apmērā;
52.101.2. 20 procenti no atbalsta summas tiek samaksāti pēc starppārskata iesniegšanas (starppārskatu Lauku atbalsta dienestā iesniedz līdz kārtējā gada 1. septembrim);
52.101.3. noslēguma pārskats tiek iesniegts līdz kārtējā gada 15. decembrim;
52.101.4. pretendentam, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, izmaksātajā atbalsta summā kā attaisnotos izdevumus ietver pievienotās vērtības nodokli;
52.102. pretendents:
52.102.1. savā tīmekļvietnē kārtējā gadā publicē regulas 2022/2472 38. panta 3. punktā minēto informāciju;
52.102.2. sagatavo pārskatu par selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai un līdz nākamā gada 1. februārim iesniedz to Zemkopības ministrijā;
52.102.3. vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 52.102.2. apakšpunktā minētā pārskata iesniegšanas atbalsta pasākuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē un nodrošina atbalsta pasākuma rezultātu pieejamību piecu gadu laikā no to publicēšanas dienas.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
52.11 Par selekcijas materiāla postījumiem, kā arī par šo noteikumu 52.92. apakšpunktā minētās programmas iespējamo neizpildi pretendents triju darbdienu laikā pēc attiecīgā notikuma konstatēšanas rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.
(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
53. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumus Nr. 243 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 102., 168., 232. nr.).
55. Atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par tiem akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kuri izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa par laikposmu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. jūnijam un par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā, pretendenti var saņemt atbilstoši šiem noteikumiem, iesniedzot iesniegumus (1., 2., 3., 4., 5. vai 6. pielikums), kā arī šo noteikumu 18., 19., 28., 29., 38. un 39. punktā minētos dokumentus. Ja šie dokumenti, izņemot iesniegumus, Lauku atbalsta dienestā jau iesniegti 2023. gadā, tie nav jāiesniedz, atkārtoti piesakoties uz atbalstu 2024. gadā.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
56. Maksimālo atbalsta summu, kas minēta šo noteikumu 16. punktā, vienam pretendentam var palielināt par 20 000 euro tikai par tiem akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kuri izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa par laikposmu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. jūnijam un par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā. Lauku atbalsta dienests šajā punktā minēto atbalstu administrē atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem, izmaksājot atbalstu 2024. gadā.
(MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
Zemkopības ministra vietā – labklājības ministrs Uldis Augulis
(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;
4) īpašumtiesību apliecinājumu;
5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām;
6) hipotētisko scenāriju;
7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa).
(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;
4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.
(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā; pielikuma nosaukums MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā)
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;
4) īpašumtiesību apliecinājumu;
5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām;
6) hipotētisko scenāriju;
7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa).
(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā; pielikuma nosaukums MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā)
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;
4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
(Pielikums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;
4) īpašumtiesību apliecinājumu;
5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām;
6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa).
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
(Pielikums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;
4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.
(Pielikums svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 229)
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
(Pielikums MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
| Nr. p. k. | Nosaukums | Darba uzdevumi | Finansējums (euro)* | Izpildītājs | Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments |
| 1. | Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam | 1.1. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos rādītājus; 1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas izmaiņām; 1.3. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem 2024. gadā; 1.4. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku; 1.5. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī; 1.6. pilnveidot SEG emisiju aprēķinus atbilstoši iepriekšējā gadā izstrādātajai rokasgrāmatai; 1.7. papildināt modeli ar pesticīdu izmantošanas bloku | 80 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 2. | Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā | 2.1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā: 2.1.1. veikt monitoringu ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī; 2.1.2. veikt monitoringu, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī; 2.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) izskalošanos no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) – ne retāk kā reizi mēnesī; 2.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskajā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes modeļiem; 2.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas (N un P noplūdes) koeficientiem dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem; 2.4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī; 2.5. veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē; 2.6. uzturēt esošās un atbilstoši iespējām pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām; 2.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem | 61 300 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 3. | Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana | 3.1. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU)): 3.1.1. turpināt CO2, CH4 un N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas augu (vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un bez tā); 3.1.2. turpināt raksturot pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, ko apsaimnieko LBTU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" (AREI) Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām; 3.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem; 3.2. izvērtēt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai (LVMI "Silava"): 3.2.1. izvērtēt Eiropas Savienības (ES) regulējuma priekšlikumus saistībā ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora SEG inventarizācijas un prognožu ziņojumiem, to darbību datiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņojot par klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi; 3.2.2. novērtēt Latvijas ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas darbību atbilstību kritērijiem, kurus ES noteikusi oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumiem, un sagatavot priekšlikumus pasākumu atbilstības nodrošināšanai; 3.3. raksturot augsnes heterotrofās elpošanas ietekmi uz CO2 apriti, SEG emisijām no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām aluviālās (palieņu) augsnēs ilggadīgajos zālājos un aramzemēs (LVMI "Silava" un AREI): 3.3.1. turpināt iegūt empīriskos datus (par SEG emisiju un augsnes heterotrofo elpošanu) trijās sējplatībās; 3.3.2. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem ilggadīgajos zālājos, tostarp par CO2 emisijas faktoriem aluviālām augsnēm; 3.3.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem; 3.4. turpināt iegūt empīriskos datus par iepriekš aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2, CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus un nodrošinot datu kopu vismaz par divām sezonām (LVMI "Silava" un AREI) | 70 261 | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" | Lauksaimniecības departaments |
| 4. | Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā | 4.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LBTU): 4.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs; 4.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās; 4.2. meliorācijas kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LBTU un LVMI "Silava"): 4.2.1. uzlabot iepriekš izstrādātos algoritmus meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai un veikt automātisku meliorācijas grāvju klasifikāciju Latvijas teritorijai (LVMI "Silava"); 4.2.2. veikt topoloģisko savienošanu drenu kolektoru ar diametru 10–20 cm līnijveida objektiem, izmantojot meliorācijas kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021., 2022. un 2023. gadā aprobēto topoloģiskās savienošanas metodiku valsts nozīmes ūdensnoteku, grāvju tīkla un drenu kolektoru ar diametru, lielāku par 20 cm, līnijveida objektiem (LBTU) | 51 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 5. | Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana | 5.1. pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un Latgales reģionā (kopā 7–8 lauka pupas sējumos); 5.2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva pētniecība dažādos Latvijas reģionos; 5.3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais monitorings laukaugu platībās; 5.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos; 5.5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un botāniskā sastāva noteikšana | 80 998 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 6. | Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā | 6.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļkoku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, kā arī nodrošināt tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem; 6.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti; 6.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā; 6.4. laputu prognožu modeļa aprobācija Latvijas apstākļos precīza smidzinājuma laika noteikšanai; 6.5. veikt izmēģinājumu ābeļu stādījumā zaru slimību ierobežošanai | 30 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 7. | Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte | 7.1. apkopot pieejamo informāciju par prioritāro savvaļas sugu izplatību un atradnēm; 7.2. analizēt apkopoto informāciju, lai saprastu, par kurām sugām vai reģioniem trūkst informācijas (angļu v. – gap analysis); 7.3. no pieejamās informācijas identificēt platības ar lielāku sugu daudzveidību un sastopamību | 10 000 | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" | Lauksaimniecības departaments |
| 8. | Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte | 8.1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās (vecā tipa) govs šķirnes un Latvijas zilās govs šķirnes dzīvniekiem un turpināt slaucamo govju un vaislas buļļu genoma analīzi pieaugušajiem un 2022. un 2023. gadā dzimušajiem dzīvniekiem; 8.2. apgūt Latvijas baltās cūkas šķirnes kuiļu bioloģiskā materiāla (spermas) dziļo sasaldēšanu. Ievākt Latvijas baltās cūkas šķirnes dzīvnieku sarus un veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu cūku genotipus gaļas kvalitāti un iedzimto slimību ietekmējošiem gēniem; 8.3. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo apdraudēto šķirņu liellopu un cūku pāru atlasei, lai populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu inbrīdingu un atbilstoši iespējām izvairītos no nevēlamu gēnu izplatības populācijās; 8.4. sadarbībā ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām iegūt bioloģisko materiālu no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu 2023. un 2024. gadā dzimušajiem lauksaimniecības dzīvniekiem | 25 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 9. | Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums | 9.1. noteikt medus autentiskumu, veicot medus sastāvā esošo gaistošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas – izotopu attiecības masspektrometrijas – metodi. Sagatavot pētījuma rezultātā izveidoto datubāzi, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem; 9.2. noteikt medus kvalitātes parametrus (HMF, cukuru saturu, elektrovadītspēju, ūdens saturu u. c.) Latvijas izcelsmes paraugos; 9.3. veikt pesticīdu atlieku izplatības monitoringu ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugos noteikt glifosāta saturu ar AEŠH-MS/MS metodi un svina saturu ar ICP-MS metodi | 30 000 | Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" | Veterinārais un pārtikas departaments |
| 10. | Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu | 10.1. ievākt augu produktu un augsnes paraugus un noteikt tajos esošo augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas vietās; 10.2. noteikt AAL atliekvielas avota ūdeņos, kuros varētu būt potenciāls piesārņojums no lauksaimniecības ražošanas; 10.3. ievākt (augsnes, ziedaugu) paraugus buferjoslās un noteikt AAL atliekvielas; 10.4. noteikt AAL atliekvielas ziedputekšņos un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu | 60 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 11. | Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi | 11.1. veikt kāpostu cekulkodes imago monitoringu; 11.2. veikt kāpostu cekulkodes olu uzskaiti uz augiem; 11.3. veikt kāpuru un to bojājumu novērtējumu krustziežu dārzeņu stādījumos; 11.4. veikt citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitoringu | 33 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 12. | Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai | 12.1. noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā (2021.–2024.), šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti (2022.–2025.); 12.2. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, lai to izmantotu mēslošanas normatīvu izstrādei (2021.–2025.); 12.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu (2021.–2025.); 12.4. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.–2022.); 12.5. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kuros tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021.–2024.); 12.6. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.); 12.7. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas zināšanu pārnesei (2023.–2025.) | 50 000 | Dārzkopības institūts | Lauksaimniecības departaments |
| 13. | Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma – pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi | 13.1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL lietojumā dažādos reģionos, dažādu lielumu saimniecībās, dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas turpmākam AAL lietojuma samazinājumam; 13.2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas augu augšanas regulatoriem, fungicīdiem un herbicīdiem; 13.3. veikt slimību uzskaiti plašāk audzētajām ziemas kviešu šķirnēm | 123 343 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 14. | ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari | 14.1. veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā; 14.2. veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu taksonomijas regulējuma kontekstā; 14.3. izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē taksonomijas regulējuma kontekstā | 26 000 | Agroresursu un ekonomikas institūts | Lauksaimniecības departaments |
| 15. | Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu | 15.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kad visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens kultūraugs (2021./2022. g. – ziemas rapsis, 2022./2023. g. – ziemas kvieši, 2023. g. – starpkultūra, 2024. g. – pupas, 2025. g. – vasaras mieži, 2026. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs, 1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu, 2027. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu); 15.2. ar augsnes kaļķošanu radīt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot arī nekaļķotus lauciņus, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1), atkārtoti kaļķojot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), visu nepieciešamo kaļķošanas devu (5,60 t/ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu. 2021. gadā izmēģinājuma lauciņi kaļķoti atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos; 15.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot arī nemēslotus lauciņus, bet pārējos lauciņos dodot pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, 15.4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva pārmaiņas, tostarp pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrāciju (mg/l-1) un noplūdes (kg/ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām; 15.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturu, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg); 15.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs); 15.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos | 13 200 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 16. | Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos | 16.1. atlasīt saimniecības datu ievākšanai saskaņā ar pētījuma metodiku: 16.1.1. kazu saimniecības; 16.1.2. putnu saimniecības; 16.1.3. zirgu saimniecības; 16.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar pētījuma metodiku, ievākt sākotnējos datus un paraugus un veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku; 16.3. turpināt datu ievākšanu no iepriekšējos gados atlasītajām saimniecībām; 16.4. ievāktos paraugus testēt laboratorijā saskaņā ar pētījuma metodiku; 16.5. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un amonjaka emisijas aprēķiniem | 40 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 17. | Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm novērtējums | 17.1. novērtēt slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu, mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes lietojuma veidu īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem, mēslojuma līdzekļu izkliedes, meliorācijas sistēmu klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Noteikt slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa mainības tendences, izmantojot Mann-Kendall testu; 17.2. novērtēt pasākumu ieviešanas ietekmi uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem, tostarp slāpekli saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas un kaļķošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku novietņu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem; 17.3. izmantot HYPE modeli pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai, novērtējot arī gar valsts nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem ieviestu dažādu platumu buferjoslu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu, samazinātu minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu izkliedes devu izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu; 17.4. sagatavot secinājumus par nozīmīgākajiem slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošiem dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem. Izstrādāt ieteikumus par pasākumiem, kas ieviešami, lai samazinātu slāpekļa un fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm un mājdzīvnieku novietnēm | 55 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 18. | Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju | 18.1. attīstīt MACC metodiku un iekļaut ekosistēmu pakalpojumu vērtību SEG, amonjaka emisijas samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas pasākumu izvērtēšanā; 18.2. izstrādāt papildu variācijas līdz šim izstrādāto MACC līkņu SEG un amonjaka emisijas samazinošu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšanai, atspoguļojot dažādus pasākumu ieviešanas tempus; 18.3. sagatavot žurnāla (Q1-Q2) rakstu par MACC pieejas izmantošanu Latvijas lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju | 24 452 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 19. | Alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos | 19.1. veikt lauka izmēģinājumus auzu un rudzu sējumos, pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai noskaidrotu efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas līdzekļus; 19.2. veikt laboratorijas izmēģinājumus (rudziem un auzām) hiperspektrālās kameras metodikas aprobācijai mikotoksīnus izdalošo patogēno sēņu agrīnajai noteikšanai; 19.3. pamatojoties uz izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem un literatūras izpēti, sagatavot alternatīvo ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko pamatojumu; 19.4. veikt patogēno sēņu daudzveidības izpēti auzu un rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām audzēšanas sistēmām un mikotoksīnus veidojošām sēņu sugām | 75 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 20. | Herbicīda aizvietošanas iespējas cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās | 20.1. veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un ekonomisko izvērtējumu, samazinot herbicīdu lietojuma reižu skaitu un mehāniski ierobežojot nezāles ar dažādu augsnes apstrādes veidu (aršanas, minimālas apstrādes, bezaršanas) kombinēšanu; 20.2. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2) un metāna (CH4) emisijas mērījumus 2023. gadā iekārtotajos izmēģinājuma variantos; 20.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas izmaiņām, lietojot tikai mehānisko nezāļu ierobežošanu; 20.4. aprobēt nezāļu seguma noteikšanu (datu ieguve un analīze), izmantojot dronu ar multispektrālo kameru | 80 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 21. | Increase – Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām (INCREASE – Intelligent Collections of Food Legumes Genetic Resources for European Agrofood Systems https://www.pulsesincrease.eu/) | 21.1. no atlasītajiem dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) kloniem iegūt vienas sēklas līnijas (angļu v. – Single-Seed Descent (SSD)), lai tās varētu nodot projekta partneriem ģenētiskajām analīzēm; 21.2. veikt SSD fenotipisko izvērtējumu; 21.3. nosūtīt SSD paraugus partneriem ģenētiskajai izvērtēšanai; 21.4. papildināt atlasīto klonu kolekciju ar jauniem kloniem. 2024. gadā vairāk uzmanības veltīt kāršu pupiņu pētījumiem; 21.5. noteikt katra klona ražu un ražas kvalitāti. Iesaistīties projektā plānotajos pasākumos un informēt sabiedrību par rezultātiem | 10 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Lauksaimniecības departaments |
| 22. | Bioloģiskās sēklas pielietošanas nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo pasākumu izstrāde | 22.1. turpināt situācijas izpēti par ES valstīs pastāvošajām tendencēm līdzvērtīgu šķirņu sarakstu veidošanā un izmantošanā, tostarp projekta LIVESEEDING rezultātu izmantošanas iespējas, bioloģiskajā lauksaimniecībā ierobežojot atļauju izsniegšanu nebioloģiskas sēklas izmantošanai; 22.2. apkopot datus par līdzvērtīgajām laukaugu šķirnēm ar uzņēmumiem, lauku dienu organizētājiem utt. Pētāmās sugas – ziemas un vasaras kvieši, mieži, auzas, zirņi, pupas; 22.3. turpināt izvērtēt informāciju par bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotajām šķirnēm valstīs ar līdzīgiem augšanas apstākļiem; 22.4. turpināt šķirņu salīdzinājuma pētījumu izvēlēto laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus vairāk atbilstošos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme, Latgale). Pētāmās sugas – ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi; 22.5. izstrādāt priekšlikumu datubāzes modelim par laukaugu šķirņu izmēģinājumu bioloģiskajā saimniekošanā; 22.6. izstrādāt priekšlikumus kritēriju izvēlei, kuri laukaugu šķirnes ļautu grupēt pēc līdzvērtīgām pazīmēm, ņemot vērā izmantošanu un (vai) audzēšanas prasības, viedokļa saskaņošanā iesaistot ieinteresētās institūcijas, organizācijas un interesentus organizētos semināros | 70 000 | Agroresursu un ekonomikas institūts | Veterinārais un pārtikas departaments |
| 23. | Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās diētas (Total diet study) pētījumu pieejas izmēģinājumpētījums (pilotēšana) | 23.1. atlasīt dalībniekus detalizētu pārtikas patēriņa un pagatavošanas datu iegūšanai, izmantojot gan esošu respondentu datubāzi atbilstoši reģioniem, gan papildus rekrutējot dalībniekus atbilstošajās vecuma grupās, lai sasniegtu vismaz 500 mājsaimniecību, un tādējādi papildus iegūstot informāciju par: 23.1.1. bērniem 0–3 gadu vecumā (n = 50); 23.1.2. gados vecākiem pieaugušajiem un senioriem (vairāk nekā 65 gadi, n = 100); 23.2. iegūt pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas datus – lauka darbs (ievērojot sezonālo principu); 23.3. ievadīt, tīrīt un apstrādāt datus; 23.4. analizēt pētījuma datus, sagatavot gala ziņojumu un publikāciju, validēt kopējās diētas pieejas paraugu sarakstu un veikt produktu atlasi un iegādi nākamajam pētījumu posmam – analīžu veikšanai | 60 000 | Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" | Veterinārais un pārtikas departaments |
| 24. | Par veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību | 24.1. analizēt valstī īstenotās zāļu cenu politikas ietekmi uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību; 24.2. salīdzināt pievienotās vērtības nodokļa atšķirīgo likmju finansiālo ietekmi uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību; 24.3. analizēt iespējamu atšķirīgu pievienotās vērtības nodokļa likmju ietekmi uz valsts budžetu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem); 24.4. analizēt pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem) ietekmi uz pārtikas cenām | 25 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Veterinārais un pārtikas departaments |
| 25. | Ģenētiski modificētu augu neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO vispārīgo uzraudzību | 25.1. izvēlēties metodes Latvijas vides monitoringam atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei; 25.2. izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu un datubāzu piemērotību ĢMO vispārīgajai uzraudzībai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu; 25.3. veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu dzimtas augu, kukurūzas augu u. c. augu paraugus potenciāli ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās teritorijās (ostu apkārtnē, dzelzceļa kravu pārkraušanas vietās, rapša pārstrādes rūpnīcu apkārtnē u. c.); 25.4. sadarbībā ar VAAD, kas veic lauku apsekojumus vietās, kurās 25.5. noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu klātbūtni apvienotos paraugos un pēc nepieciešamības identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālos paraugos; 25.6. ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam pēc nepieciešamības izmantot sekvenēšanas metodes; 25.7. noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus ziedputekšņos, kā arī sēklās un augu pavairojamā materiālā mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē un tīmekļvietnēs Latvijā, izmantojot mērķtiecīgu paraugu atlases stratēģiju un pārbaudot sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem | 65 000 | Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" | Veterinārais un pārtikas departaments |
| 26. | Vadlīniju izstrāde par dzīvniekveselības apmeklējumu organizēšanu un pilotprojekta īstenošana izstrādāto vadlīniju efektivitātes novērtēšanai | 26.1. sagatavot vienotas dzīvniekveselības apmeklējumu vadlīnijas praktizējošu veterinārārstu apmeklējumiem sauszemes dzīvnieku un akvakultūras turēšanas objektos; 26.2. apkopot un izvērtēt dažādus riska faktorus, kas ir ņemami vērā, lai noteiktu optimālo dzīvniekveselības apmeklējumu skaitu dažādos dzīvnieku turēšanas objektos; 26.3. sagatavot sarakstu ar dzīvnieku turēšanas objektiem, kas būtu iekļaujami to objektu sarakstā, kuros atkarībā no radītajiem riska faktoriem ir obligāti jānodrošina dzīvniekveselības apmeklējumi; 26.4. izstrādāt dzīvniekveselības apmeklējumu veidlapu; 26.5. sākt izmēģinājumprojektu, lai izvērtētu sagatavoto vadlīniju efektivitāti | 6000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Veterinārais un pārtikas departaments |
| 27. | Zemes funkcionālās izmantošanas modeļa pilnveide | 27.1. aktualizēt modeļa telpisko informāciju un datus par zemes izmantošanu; 27.2. aktualizēt modeļa vienādojumus un koeficientus; 27.3. iekļaut zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, izstrādājot dinamikas modelēšanu pieeju lauksaimniecības sektoram; 27.4. iegūt un integrēt telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem (ārpus kūdras ieguves, vēja un saules enerģijas ražošanas); 27.5. integrēt modelī Norvēģijas finanšu instrumenta projektā "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā (E2SOILAGRI)" iegūto organisko augšņu informāciju | 90 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Meža departaments |
| 28. | Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem | 28.1. sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm: 28.1.1. dalība ikgadējā (ceturtajā) konferencē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu meža nozares ekspertiem; 28.1.2. ZM, KEM un VARAM informēšana par aktuālāko zinātnes jomā – seminārs lēmumu pieņēmējiem; 28.1.3. jaunāko starptautisko zinātnisko atziņu analīze – apkopojums politiku veidotājiem; 28.1.4. dalība Eiropas Klimata pakta vēstnieka iniciatīvā, nodrošinot informācijas izplatīšanu sabiedrībai; 28.2. starptautiskā sadarbībā ar meža nozares pārstāvjiem un pētnieciskajiem institūtiem nosūtīt informāciju Eiropas Komisijai 28.3. ierīkot parauglaukumus un iegūt datus par SEG (CO2, CH4) emisiju bērza audzēs veģetācijas sezonā (ne mazāk kā septiņi atkārtoti uzmērījumi) saimnieciskās darbības kompleksā ar hidrotehnisko meliorāciju ietekmes raksturošanai; 28.4. analizēt attālās izpētes datus. Ievākt un analizēt zemsegas un zemsedzes datus (no astoņiem objektiem) analītiskas publikācijas sagatavošanai, raksturojot šo krātuvju pārmaiņas kopsakarībā ar audzes vecumu | 54 000 | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" | Meža departaments |
| 29. | Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums | 29.1. iegūt augsnes oglekļa aprites meža zemēs vienādojumu validācijai nepieciešamos empīriskos datus, atsākot meža augšņu monitoringu starptautiskā Meža veselības monitoringa pirmā līmeņa parauglaukumos; 29.2. pilnveidot darbību datus, lai raksturotu Dabas atjaunošanas regulas iespējamo ietekmi uz ZIZIMM sektora radītajām SEG emisijām un CO2 piesaisti; 29.3. pilnveidot vienādojumus ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību ietekmes novērtēšanai, izmantojot jaunāko pētījumu atziņas; 29.4. pilnveidot modelēšanas instrumentus un programmnodrošinājumus saimnieciskās darbības ietekmes novērtēšanai un prognozēšanai mežaudžu līmenī, veidojot uz attālās izpētes datiem un meža resursu monitoringa parauglaukumu informāciju balstītu mikroaudžu interpretācijas un modelēšanas sistēmu; 29.5. sagatavot 3–5 ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijus un to aprakstus informatīvajam ziņojumam lēmumpieņēmējiem | 115 000 | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" | Meža departaments |
| 30. | ZIZIMM mērķu sasniegšanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde, optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā finansējuma prognoze | 30.1. izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu, kā arī interaktīvu atspoguļojumu pasākumu ietekmei uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti; 30.2. izstrādāt pieeju un algoritmus pasākumu interaktīvai atspoguļošanai, ņemot vērā dažādu pasākumu savstarpēji papildinošu vai izslēdzošu ietekmi, kā arī pasākumu īstenošanas mērogu variācijas; 30.3. izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un lietotnes testa versiju; 30.4. novērtēt iespējas pasākumu ietekmes rezultātu agregēšanai reģionu līmenī; 30.5. veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu 3–5 ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem | 90 000 | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Meža departaments |
| 31. | Latvijā audzētu saulespuķu attīstības perspektīvas | 31.1. turpināt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu agrīno saulespuķu šķirņu un hibrīdu demonstrējumu Latvijas apstākļos aptuveni 10 šķirnēm, kas varētu būt piemērotas uzlabotas kvalitātes saulespuķu eļļas ieguvei (2023.–2025.); 31.2. novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti, ieņēmību vai izturību pret postošākajām saulespuķu slimībām, piemērotību audzēšanai integrētajā (2023.–2025.) un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā (2024.–2025.) Latvijas agroklimatiskajos apstākļos; 31.3. iegūt datus, lai izstrādātu ieteikumus saulespuķu audzēšanas tehnoloģijai un šo tehnoloģiju agroekonomiskam izvērtējumam Latvijas apstākļos (2025.); 31.4. veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās, nosakot iegūtās eļļas daudzumu un kvalitāti, tostarp vērtīgo taukskābju īpatsvaru; 31.5. īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par pētījuma rezultātiem (lauku dienu demonstrējumi vienu reizi sezonā, prezentācijas pasākumi, publikācijas populārzinātniskos izdevumos lauksaimniekiem) | 50 000 | Agroresursu un ekonomikas institūts | Lauksaimniecības departaments |
| 32. | Latvijas vietējās bites populācijas ģenētiskā materiāla izpēte un saglabāšana | 32.1. sadarbībā ar Latvijas biškopjiem ievākt bioloģisko materiālu paraugus no dažādām saimēm, kas pēc ārējām morfoloģiskajām pazīmēm varētu būt Rietumeiropas tumšās bites (Apis mellifera mellifera L.); 32.2. veikt ievākto paraugu bišu spārnu morfoloģisko un DNS analīzi; 32.3. dravās vērtēt iegūtā materiāla atbilstību Latvijas vietējās bites kvantitatīvajām (ziemotspēja, barības patēriņš, attīstība sezonas laikā) un kvalitatīvajām (iedzimtība, slimību izturība, ārējais izskats) prasībām; 32.4. nodrošināt informācijas apmaiņu ar NORDgen un biškopības nozares organizācijām bišu ģenētisko resursu saglabāšanas jautājumos | 15 500 | ** | Lauksaimniecības departaments |
| 33. | Mežacūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodikas izstrāde un sistēmas ieviešana Latvijā, lai novērstu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību | 33.1. izstrādāt un validēt mežacūku populācijas uzskaites metodiku izmantošanai Valsts meža dienesta noteiktajās medījamo dzīvnieku uzskaites vienībās; 33.2. izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par mežacūku faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam mērķim | 78 000 | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" | Veterinārais un pārtikas departaments |
| 34. | Melno graudu alkaloīdu un Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona pārtikas piesārņojuma līmeņa noteikšana pārtikā izmantojamos Latvijas graudos un to pārstrādes produktos | 34.1. noteikt melno graudu alkaloīdu un Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona daudzumu pārtikā izmantojamos Latvijas graudaugos (ziemas un vasaras kviešos, vasaras miežos, rudzos, auzās) un to pārstrādes produktos – kopā vismaz 150 paraugos; 34.2. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus pārtikā izmantojamo Latvijas graudu audzētājiem un pārtikas ražotājiem mikotoksīnu līmeņa samazināšanai graudos un to produktos; 34.3. nosūtīt iegūtos piesārņojuma datus EFSA | 26 660 | Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" | Veterinārais un pārtikas departaments |
| 35. | Riska izvērtējums slēgta tipa dzīvnieku kapsētās | 35.1. noteikt vektordatus dzīvnieku kapsētām, kas beigušas darbību, bet nav likvidētas; 35.2. izstrādāt metodiku augsnes paraugu ņemšanai; 35.3. iegūt augsnes paraugus un izmeklēt tos; 35.4. analizēt augsnes sastāvu, ģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus teritorijā; 35.5. apkopot pētījumā iegūtos datus un rezultātus; 35.6. sagatavot informāciju sistēmā (ATIS); 35.7. izstrādāt metodiku, pēc kuras nosakāma aizsargjosla (tās platums) ap dzīvnieku kapsētām | 42 000 | ** | Veterinārais un pārtikas departaments |
| 36. | Labas prakses vadlīnijas perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu manuālai iejaukšanai barībā | 36.1. iepazīties ar perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu (kas nav paredzētas ārstnieciskās barības ražošanai) iejaukšanu barībā produktīvo dzīvnieku novietnēs atšķirīgās turēšanas sistēmās; 36.2. iepazīties ar EK priekšlikumu deleģētajai regulai par piemērotiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka iedarbīgi un droši tiek lietotas reģistrētas veterinārās zāles, kuras izrakstītas produktīviem dzīvniekiem un kuras dzīvnieku turētājs tiem ievada perorāli, bet ne ar ārstniecisko barību; 36.3. izstrādāt labas prakses vadlīnijas par perorālai lietošanai paredzēto zāļu iejaukšanu barībā, ņemot vērā, ka: 36.3.1. vadlīnijas paredzētas praktizējošiem veterinārārstiem un produktīvo dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem); 36.3.2. vadlīnijās aprakstītas prasības zāļu izrakstīšanai un lietošanai dažādām produktīvo dzīvnieku sugām (liellopiem, mājputniem, akvakultūrai) dažādās turēšanas sistēmās; 36.3.3. vadlīnijās aprakstītas deleģētās regulas II un III sadaļā noteiktās prasības | 8000 | ** | Veterinārais un pārtikas departaments |
| 37. | Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas padziļināts izvērtējums un pasākumi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai | 37.1. sagatavot priekšlikumus par pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas iespējām (piemēram, ziedošana, neatbilstoša izskata produktu izplatīšana, blakusproduktu izstrāde u. c.) primārajā ražošanas posmā, pārtikas ražošanas posmā, mazumtirdzniecības posmā, tostarp ēdināšanas uzņēmumos, un mājsaimniecībās Latvijā; 37.2. veikt padziļinātu pārtikas ražošanas sektora esošās situācijas izvērtējumu ilgtspējas skatījumā un sagatavot iespējamos variantus un priekšlikumus turpmākajām darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pārtikas attīstību Latvijā saistībā ar EK iniciatīvām par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām | 50 000 | ** | Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
| 38. | Komerciālo lauku saimniecību ienākumu veidošanās un nozaru starppatēriņa analīze | 38.1. analizēt saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūru; 38.2. analizēt saimniecību ienākumu veidošanās komponentus un ietekmes faktorus, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīmi kopējo ieņēmumu veidošanā; 38.3. analizēt saimniecību finanšu rādītājus, tostarp rentabilitāti; 38.4. analizēt saimniecību ieguldījumus un pieejamos finansēšanas resursus; 38.5. pilnveidot lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas metodoloģiju un sagatavot starppatēriņa vērtības aprēķinu pa lauksaimniecības nozarēm – graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti | 70 000 | ** | Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
| 39. | Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēte, prasības un ieviešanas nosacījumi | 39.1. apzināt saimniecību ilgtspējas datu tīklā iesniedzamo informāciju un veikt tās analīzi; 39.2. izpētīt un izvērtēt mūsdienīgu un digitālu datu vākšanas metožu izmantošanas iespējas; 39.3. izpētīt administratīvā sloga mazināšanas iespējas lauksaimniekiem un institūcijām, sniedzot un apstrādājot saimniecību ekonomiskos un ilgtspējas rādītājus; 39.4. apzināt iespējamās atkārtotas datu izmantošanas iespējas, šo datu ieguvi un sniegšanu Eiropas Komisijai; 39.5. veikt darbu saistībā ar ilgtspējas datu vākšanas sistēmas projekta izstrādi; 39.6. plānot nepieciešamo budžetu datu vākšanas sistēmas izveidei un darbības uzsākšanai | 85 000 | ** | Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
| 40. | Kultūraugu ražības prognozēšanas metodiku izvērtēšana un jaunu metodiku izstrāde | 40.1. izpētīt un aktualizēt kultūraugu ražības prognozēšanas plānus un metodikas; 40.2. pamatojoties uz Komisijas 2023. gada 25. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2023/1538, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku, izstrādāt un aprakstīt jaunas kultūraugu ražas prognozēšanas metodikas un pārskatu formas papildus trim kultūraugiem, par kuru ražas prognozēm līdz šim nebija nepieciešams ziņot EK; 40.3. informēt laukaugu ražas prognozēšanas ekspertu darba grupu par zinātniskā projekta rezultātiem un to pielietojumu | 5000 | ** | Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
| 41. | Vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumi Eiropas Savienības valstīs | 41.1. identificēt ES valstu piemērotos vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus un mērķus to īstenošanai (piemēram, vai tie ir ekonomiski, vides, kultūras vai sociālās dabas); 41.2. identificēt ES valstu mazumtirgotāju un arī sabiedrisko organizāciju darbības vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumu īstenošanā; 41.3. izvērtēt vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumu ietekmi uz ES valstu ekonomikām, tostarp uz to, vai minētie pasākumi ierobežo citu valstu produktu importu vai arī veicina vietējo pārtikas produktu noietu; 41.4. izvērtēt ES valstu īstenoto pasākumu ietekmi uz pārtikas produktu cenu mazumtirdzniecībā; 41.5. izvērtēt ES valstu piemēroto pasākumu saderību ar ES tiesību aktiem par vienoto tirgu un konkurences tiesībām; 41.6. izvērtēt, kuri vietējo pārtikas produktu veicināšanas vai aizsardzības pasākumi būtu visefektīvāk izmantojami Latvijā (valsts, sabiedrisko organizāciju un mazumtirgotāju līmenī) | 50 000 | ** | Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
| 42. | Ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīka izveide | 42.1. izstrādāt metodoloģiju ūdensnoteku sateces baseinu noteikšanai. Sateces baseini ģenerējami visām ūdensnotekām, katrai ņemot vērā uz ūdensnoteku satekošos ūdeņus no drenu sistēmām, grāvjiem un virszemes ūdeņu noteces atkarībā no reljefa slīpuma virziena; 42.2. izstrādāt rīku, kas automātiski ģenerētu visas Latvijas teritorijā esošo ūdensnoteku sateces baseinus neatkarīgi no ūdensnoteku piederības (viena īpašuma, koplietošanas vai pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas); 42.3. nodrošināt, ka informācija par ģenerētajiem sateces baseiniem ir pieejama publiskajā tīmekļvietnē melioracija.lv, platība ir redzama izvēlnē pie attiecīgās ūdensnotekas un ģeometrija ir redzama kartē. Informācijai par ģenerētajiem sateces baseiniem jābūt pieejamai arī Lauku atbalsta dienestam iekļaušanai lauku bloku kartēs; 42.4. veikt analīzi par sateces baseinu lielumiem atkarībā no ūdensnoteku garuma, vidējās sateces baseinu platības reģionā, novadā, pagastā | 60 000 | ** | Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
| 43. | Lauksaimniecības un mežsaimniecības ietekme uz lauku telpu – ekonomiskie un sociālie aspekti | 43.1. analizēt lauku ietekmes komponentus un ietekmes faktorus, nosakot galveno pamatnozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības – rādītājus, kas raksturo ietekmi uz lauku telpu; 43.2. veikt lauku telpas izmantojamo nozares rādītāju statistisko un telpisko analīzi, tostarp vērtējot pamatnozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības – teritoriālo atšķirību ietekmi uz lauku telpu; 43.3. analizēt lauku telpu ietekmējošos nozares resursus; 43.4. veikt lauku telpas izmēģinājumteritoriju kvalitatīvu un kvantitatīvu sociālo un ekonomisko izpēti; 43.5. veikt iegūto lauku telpu raksturojošo datu integrāciju un interpretāciju; 43.6. sagatavot ieteikumus lauku telpas politikas veidotājiem un novērtētājiem | 59 034 | ** | Lauku attīstības atbalsta departaments |
Piezīmes.
1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais finansējums.
2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu.
Lauku atbalsta dienestam
| Pretendents | |
(nosaukums, reģistrācijas numurs) |
| Adrese |
| Tālruņa numurs, e-pasta adrese |
| Norēķinu rekvizīti | |
(bankas nosaukums, kods, konts) |
| Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs |
| Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs |
Nr. | Projekta nosaukums | Atbalsta summa (euro) |
| Iesniegumam pievienoju: | |
| 1) | |
| 2) | |
| 3) | |
| 4) | |
| 5) | |
| Iesniedzējs | |
(vārds, uzvārds, paraksts*, datums*) | |
(Lauku atbalsta dienesta pārstāvja vārds, uzvārds, paraksts, datums)** | |
Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Ministru kabineta
2015.gada 3.februāra
noteikumiem Nr. 59
(Pielikums MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
Lauku atbalsta dienestam
| Zinātniskā institūcija | ||||
| (nosaukums, reģistrācijas numurs) | ||||
| Adrese | ||||
| Tālruņa numurs, e-pasta adrese | ||||
| Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs | ||||
| Projekta nosaukums | ||
| Pētījuma vadītājs | Zinātniskais grāds | Pētījuma izpildē iesaistītās zinātniskās institūcijas nosaukums un adrese |
| 1. Pētījuma anotācija (ne vairāk kā 5000 rakstu zīmes): |
| 1.1. pētījuma mērķis un sasniedzamā rezultāta praktiskais lietojums nozares attīstībā |
| 1.2. darba uzdevumu izpildes detalizēts izklāsts un laika grafiks |
| 2. Kopējais finansējuma apmērs (euro): |
| 2.1. kārtējā gadā nepieciešamais finansējuma apmērs |
| 2.2. finansējuma apmērs pa gadiem (ja izpilde paredzēta vairākus gadus) |
| 3. Pētījuma izpildītāji: | |||||||
| 3.1. pētījuma izpildītāju skaits (kopā) | |||||||
| zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu | zinātniskais personāls bez zinātniskā grāda | doktoranti, maģistranti, studenti | tehniskais personāls | ||||
| 3.2. pētījuma izpildītāju saraksts | |||||||
| vārds, uzvārds | amats, zinātniskais grāds | zinātniskā institūcija | darba slodze (procentos) un konkrētie pienākumi | plānotā darba samaksa (euro) | |||
| Darba samaksa izpildītājiem (kopā) | |||||||
| 4. Pētījuma izpildītāja nozīmīgākie iepriekšējo triju gadu rezultāti ar projektu saistītajā zinātnes nozarē: | |||||
| 4.1. monogrāfijas*, grāmatas | |||||
| 4.2. publikācijas*, tai skaitā: | |||||
| 4.2.1. starptautiski citējamos zinātniskajos žurnālos | |||||
| 4.2.2. nacionālas nozīmes zinātniskajos žurnālos | |||||
| 4.2.3. zinātniskajos un citos izdevumos | |||||
| 4.3. starptautisku zinātnisko projektu vadība vai dalība tajos (norādīt sadarbības valsti) | |||||
| 4.4. nacionālo zinātnisko projektu īstenošana (trīs sadarbības partneri un vairāk) (nosaukums, laikposms) | |||||
| 4.5. pētījumu rezultāti tiks apkopoti un būs publiski pieejami (norādīt veidu, piemēram, brošūras, bukleti, publikācijas) | |||||
| Piezīme. * Nozīmīgāko publikāciju saraksts, norādot publikācijas nosaukumu, autoru(-us), gadu, žurnāla nosaukumu, numuru un lappušu skaitu un starptautisko projektu sarakstu pievienojot uz atsevišķām lapām | |||||
| 4.6. iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistīto dalībnieku aizstāvētie promocijas darbi konkrētajā zinātnes nozarē | |||||
| doktorants | promocijas darba nosaukums | iegūtais grāds | gads | ||
| 4.7. saņemtie patenti vai apstiprinātie patentu pieteikumi, apstiprinātās tehnoloģijas, saņemtās licences (iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistītie dalībnieki ir piedalījušies to izstrādē vai ieguvē) | |||||
| pilns nosaukums | autori | gads, numurs, valsts | |||
| 5. Informācija par projekta vadītāja un izpildītāju darba slodzi (procentos) citos valsts finansētajos projektos | |||
| vārds, uzvārds | pētījuma nosaukums | slodze (procentos) | finansējuma avots |
| 6. Komandējumi | |||
| komandējuma mērķis | komandējumā nosūtīto personu skaits | komandējuma vieta | izmaksas (euro) |
| Kopā | |||
Pētījuma izmaksu tāme
| 7. Pētījuma izmaksu (kārtējā gadā) pozīcijas: | euro |
| 7.1. darba samaksa izpildītājiem, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas un darbaspēka nodokļi (kopā) | |
| 7.2. komandējumu izdevumi | |
| 7.3. zinātniskās institūcijas administratīvās izmaksas (infrastruktūras uzturēšanai) (telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegādes izmaksas, izdevumi par apkuri, elektrību, ūdensapgādi, apsaimniekošanu, kancelejas precēm, interneta pieslēgumu, telpu īri vai nomu, izdevumi projekta administrācijas darbības nodrošināšanai, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa segšanai), – līdz 15 % no kopējām projekta izmaksām | |
| 7.4. izdevumi materiālu un mēraparātu iegādei vai īrei, analīžu un mērījumu veikšanai (norādīt pozīcijas (piemēram, daudzums/skaits) un atbilstošās izmaksas) un citas ar zinātnes projekta īstenošanu saistītās izmaksas (norādīt pozīcijas un atbilstošās izmaksas) | |
| Pētījuma izmaksas kopā |
Plānotie pētnieciskās darbības zinātniskie rezultāti
Tematiskā pētījuma uzsākšanas gads: 20__.
| Nr. p. k.
| Zemkopības ministrijas, valsts un Eiropas Savienības piešķirtā atbalsta iznākuma rādītāji | Piezīmes | |
| rādītāja nosaukums | plānotā vērtība | ||
| 1. | Obligātie sasniedzamie rādītāji | ||
| 1.1. | To zinātnisko rakstu un ziņojumu zinātniskās konferencēs skaits, kuru izstrādei un publicēšanai sniegts atbalsts projektā (ievērojot Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumu Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 59) 52.2.2. apakšpunktu) | ||
| 1.2. | To zinātnisko rakstu skaits, kas iesniegti publicēšanai Scopus vai Web of Science Core Collection datubāzēs (ievērojot MK noteikumu Nr. 59 52.2.3. apakšpunktu) | ||
| 2. | Sasniedzamie papildrādītāji | ||
| 2.1. | Pētījuma rezultātu popularizēšana – informatīvu semināru organizēšana, dalība ar ziņojumiem zinātniskās konferencēs | ||
| 2.2. | Citi pētījuma specifikai atbilstoši projekta rezultāti, semināri, jaunu metodiku, metožu utt. apraksti (tostarp datu un datu kopu veidošana, uzkrāšana) | ||
| 2.3. | Pētījumā iesaistīti doktoranti vai zinātniskā grāda pretendenti (PLE izteiksmē) | ||
Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
| (pētījuma zinātniskā vadītāja vārds, uzvārds, paraksts, datums) |
| (zinātniskās institūcijas nosaukums un paraksttiesīgās personas vārds, uzvārds, paraksts*, datums*) |
| (Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)** |
| (Lauku atbalsta dienesta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)** |
Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
(Pielikums grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223)
Nr. | Vērtēšanas kritērijs | Punktu skaits |
| 1. | Projekta izpildītāja spēja kvalitatīvi īstenot pieteikto projektu (pēdējos trijos gados) (maksimālais punktu skaits 45), tai skaitā: | |
| 1.1. | pieredze vismaz viena starptautiska projekta vadībā/dalībā | 5 |
| 1.2. | pieredze vismaz viena nacionālā zinātniskā projekta īstenošanā (trīs sadarbības partneri un vairāk) | 10 |
| 1.3. | vismaz divi izdevumi, kas minēti šo noteikumu 9. pielikuma 4.1. apakšpunktā | 10 |
| 1.4. | vismaz 10 publikācijas, kas minētas šo noteikumu 9. pielikuma 4.2. apakšpunktā | 10 |
| 1.5. | ir iesniedzēja komandas dalībnieku aizstāvēti promocijas darbi konkrētajā zinātnes nozarē | 5 |
| 1.6. | ir patenti, tehnoloģijas, licences (iesniedzēja komandas dalībnieki ir piedalījušies to izstrādē/ieguvē) | 5 |
| 2. | Projektā iesaistīto doktoru un maģistru skaits lielāks par trīs | 5 |
| 3. | Pētījuma rezultāti tiks apkopoti un būs publiski pieejami | 5 |
| 4. | Projekta īstenošanā iesaistītas dažādu nozaru zinātniskās institūcijas, neskaitot projekta iesniedzēju (par katru iesaistīto zinātnisko institūciju piešķir 5 punktus, bet ne vairāk kā 15 punktu) | 15 |
| 5. | Projekta izmaksu tāmē izdevumi par darba samaksu nepārsniedz 35 procentus no kopējām izmaksām | 20 |
| 6. | Projekta īstenošanā iesaistīti topošie zinātnieki (doktoranti, maģistranti) vai studenti | 10 |
Kopā | 100 | |
| 7. | Vērtējumu var samazināt (kopā par 30 punktiem), ja izpildītājs: | |
| 7.1. | iepriekšējos trijos gados saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību finansēto zinātnisko projektu nav īstenojis līgumā noteiktajā laikā | – 15 |
| 7.2. | nav izpildījis līgumā noteiktos darba uzdevumus | – 15 |
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
(Pielikums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) atbalsta veidu, uz kuru var pieteikties.
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
(Pielikums MK 09.04.2024. noteikumu Nr. 229 redakcijā)
| Nr. p. k. | Kultūraugi | Selekcijas darbības | Izcenojums par vienību 2024. gadā (euro) | |
| I. Jaunu šķirņu izveidei un integrēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai | ||||
| 1. | Ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas mieži, vasaras mieži, vasaras auzas, ziemas rudzi, ziemas tritikāle, lauka pupas, sējas zirņi | Darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze | 218,25 | |
| Selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija | 99,64 | |||
| Perspektīvo līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana | 268,74 | |||
| Selekcijas materiāla genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes | 106,65 | |||
| Dubultoto haploīdu izveidošana un novērtēšana | 167,98 | |||
| Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi | 3452,13 | |||
| 2. | Daudzgadīgās stiebrzāles – starpsugu hibrīdi, ganību airene, niedru auzene, sarkanā auzene, raupjā auzene Tauriņzieži – sarkanais āboliņš, lucerna, austrumu galega, sējas esparsete | Stiebrzāļu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās, 1–5 m2 | 193,65 | |
| Tauriņziežu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās, 1–5 m2 | 219,44 | |||
| Stiebrzāļu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10–20 m2 | 217,40 | |||
| Tauriņziežu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10–20 m2 | 246,23 | |||
| Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi | 3100 | |||
| 3. | Kartupeļi | Darba kolekcijas uzturēšana un krustošana, sēklaudžu iegūšana | 213,30 | |
| Sākotnējā selekcijas materiāla izvērtēšana un klonu atlase | 223,40 | |||
| Perspektīvo klonu produktivitātes un kvalitātes novērtēšana | 553,36 | |||
| Selekcijas materiāla genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes | 106,65 | |||
| Perspektīvo klonu pārbaude, nematodes un vēža patotipu izturības novērtēšana un (vai) sagatavošana in vitro un testēšana SIN un AVS | 3889,18 | |||
| 4. | Lini, kaņepes | Linu darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze | 214,23 | |
| Linu selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija | 397,02 | |||
| Perspektīvo linu līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana, līniju sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SĪN testi | 2506,61 | |||
| Kaņepju un (vai) linu līniju novērtēšana un sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi | 3214,08 | |||
| 5. | Ābeles, avenes, upenes, krūmcidonijas, plūmes, bumbieres, ķirši, aprikozes | Ābeles: priekšselekcija | ||
| Uz lauka | 25,56 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 592,05 | |||
| Laboratorijā – ģenētiskās analīzes | 352,60 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes | 81,95 | |||
| Laboratorijā – rezistences izpēte | 77,05 | |||
| Ābeles: hibridizācija | ||||
| Krustošana | 158,42 | |||
| Sējeņu izaudzēšana siltumnīcā | 18,00 | |||
| Sējeņu izstādīšana | 39,17 | |||
| Elites hibrīdu pavairošana uz potcelmiem | 27,00 | |||
| Izmēģinājuma ierīkošana uz klona potcelmiem | 60,68 | |||
| Ābeles: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu | ||||
| Uz lauka | 36,46 | |||
| Laboratorijā, siltumnīcā | 13,82 | |||
| Glabātavā | 285,60 | |||
| Ābeles: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu | ||||
| Uz lauka | 565,75 | |||
| Glabātavā | 278,60 | |||
| Bioķīmiskais izvērtējums | 65,32 | |||
| Ābeles: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma | ||||
| Uz lauka | 565,75 | |||
| Glabātavā | 258,60 | |||
| Bioķīmiskais izvērtējums | 65,32 | |||
| Avenes: priekšselekcija | ||||
| Uz lauka | 28,40 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes | 191,03 | |||
| Laboratorijā – ģenētiskās analīzes | 713,58 | |||
| Avenes: hibridizācija | ||||
| Krustošana | 238,25 | |||
| Sējeņu izaudzēšana siltumnīcā | 30,50 | |||
| Hibrīdo sējeņu izstādīšana | 27,22 | |||
| Avenes: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas | ||||
| Uz lauka, siltumnīcā | 56,37 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes | 185,03 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 135,60 | |||
| Avenes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu | ||||
| Uz lauka | 98,75 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes | 191,03 | |||
| Laboratorijā – ģenētiskās analīzes | 713,58 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 291,40 | |||
| Laboratorijā – atveseļošana in vitro | 469,20 | |||
| Avenes: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma | 30,50 | |||
| Upenes: priekšselekcija | ||||
| Uz lauka | 28,40 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes: | ||||
| vīrusu diagnostika | 397,20 | |||
| vīrusu genomu sekvencēšana | 3180,40 | |||
| pumpurērces diagnostika | 409,70 | |||
| pumpurērces migrācija | 77,70 | |||
| mikroskopija | 102,90 | |||
| Upenes: hibridizācija | ||||
| Krustošana | 250,75 | |||
| Sējeņu izaudzēšana siltumnīcā | 23,00 | |||
| Hibrīdo sējeņu izstādīšana | 26,50 | |||
| Upenes: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu | ||||
| Uz lauka, siltumnīcā | 36,92 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes | 391,87 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 135,60 | |||
| Upenes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu | ||||
| Uz lauka | 40,92 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes | 126,00 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 291,40 | |||
| Laboratorijā – atveseļošana in vitro | 469,10 | |||
| Upenes: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma | 359,28 | |||
| Krūmcidonijas: priekšselekcija | ||||
| Uz lauka | 25,56 | |||
| Laboratorijā – ģenētiskās analīzes | 381,95 | |||
| Krūmcidonijas: hibridizācija | 487,50 | |||
| Krūmcidonijas: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas | ||||
| Vērtēšana uz lauka | 30,22 | |||
| Sēklaudžu izaudzēšana siltumnīcā/tuneļos un stādījuma ierīkošana | 52,85 | |||
| Krūmcidonijas: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu | ||||
| Uz lauka | 52,49 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 574,90 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes (HPLC) augļiem | 457,70 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes sulas koncentrātam | 815,20 | |||
| Plūmes: priekšselekcija | ||||
| Vecākaugu uzturēšana | 43,50 | |||
| Laboratorijā – ģenētiskās analīzes | 597,90 | |||
| Plūmes: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas | 37,91 | |||
| Plūmes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu | ||||
| Uz lauka | 148,70 | |||
| Laboratorijā – klimata kontroles kamerā | 74,50 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes gaišajām plūmēm | 173,90 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes tumšajām plūmēm | 180,28 | |||
| Plūmes: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma | 484,00 | |||
| Bumbieres: priekšselekcija | ||||
| Uz lauka | 7,10 | |||
| Laboratorijā – ģenētiskās analīzes (genoma sekvencēšana) | 10 864,40 | |||
| Bumbieres: hibridizācija | 92,35 | |||
| Bumbieres: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas | ||||
| Uz lauka | 66,48 | |||
| Laboratorijā | 13,82 | |||
| Bumbieres: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu | ||||
| Uz lauka | 474,80 | |||
| Glabātavā | 110,00 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 65,00 | |||
| Bumbieres: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma | ||||
| Uz lauka | 474,80 | |||
| Glabātavā | 104,91 | |||
| Ķirši: priekšselekcija | ||||
| Augu materiāla izaudzēšana | 38,20 | |||
| Biotesti uz lauka augļaizmetņiem | 12,00 | |||
| Biotesti uz lauka zariem | 12,00 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes, biotesti augļaizmetņiem | 174,06 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes, biotesti zariem | 228,32 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes, Ps genomi | 6184,34 | |||
| Ķirši: hibridizācija | ||||
| Krustošana uz lauka | 250,25 | |||
| Pavairošana siltumnīcā | 16,50 | |||
| Ķirši: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas | 31,27 | |||
| Ķirši: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu | ||||
| Uz lauka | 105,56 | |||
| Laboratorijā – salcietības vērtēšana | 50,50 | |||
| Laboratorijā – ģenētiskās analīzes | 278,20 | |||
| Stādu izaudzēšana biotestiem uz lauka | 43,20 | |||
| Biotesti augļaizmetņiem uz lauka | 39,70 | |||
| Vīrusu testēšana uz lauka | 8,00 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes, biotesti | 134,30 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 154,10 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes, vīrusu diagnostika | 259,70 | |||
| Ķirši: ražojošie stādījumi ar ražas vērtēšanu | ||||
| Bez seguma | 633,60 | |||
| Ar segumu | 758,60 | |||
| Aprikozes: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas | 37,25 | |||
| Aprikozes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu | ||||
| Uz lauka | 293,00 | |||
| Laboratorijā – salcietības vērtēšana | 72,00 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 951,70 | |||
| Laboratorijā – ģenētiskās analīzes | 284,70 | |||
| Šķirņu reģistrācija ar AVS testu: | ||||
| Selekcionāra tiesību piešķiršana | 61,18 | |||
| Selekcionāra tiesību uzturēšana reģistrētajām šķirnēm | 15,62 | |||
| Augu materiāla sagatavošana AVS testam ābelēm | 306,00 | |||
| Augu materiāla sagatavošana AVS testam avenēm | 30,00 | |||
| Augu materiāla sagatavošana AVS testam upenēm | 13,50 | |||
| Augu materiāla sagatavošana AVS testam krūmcidonijām | 3,10 | |||
| Augu materiāla sagatavošana AVS testam bumbierēm | 32,00 | |||
| Augu materiāla sagatavošana AVS testam ķiršiem | 37,60 | |||
| Augu materiāla sagatavošana AVS testam aprikozēm | 29,50 | |||
| AVS tests ābelēm, krūmcidonijām, plūmēm, bumbierēm, ķiršiem, aprikozēm – gada maksa | 1032,00 | |||
| AVS tests avenēm – gada maksa | 194,00 | |||
| AVS tests upenēm – gada maksa | 178,00 | |||
| 6. | Melones, sīpoli, ķiploki | Melones: tradicionālā selekcija | 1124,00 | |
| Melones: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu | ||||
| Siltumnīcā | 2240,00 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 255,00 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes (HPLC) | 3000,00 | |||
| Sīpoli: tradicionālā selekcija | ||||
| Hibridizācija | 118,00 | |||
| Klonu atlase | 91,70 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 282,70 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes (HPLC) | 923,65 | |||
| Laboratorijā – vīrusu analīzes | 156,70 | |||
| Sīpoli: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu | ||||
| Uz lauka | 152,20 | |||
| Laboratorijā – mikrobioloģijas pētījumi un atveseļošana in vitro | 557,20 | |||
| Ķiploki: tradicionālā selekcija | ||||
| Uz lauka | 85,50 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 925,40 | |||
| Ķiploki: atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu | ||||
| Uz lauka | 200,00 | |||
| Laboratorijā – patoloģijas analīzes, vīrusu diagnostika | 156,70 | |||
| Laboratorijā – bioķīmiskās analīzes | 167,70 | |||
| Laboratorijā – atveseļošana in vitro | 468,70 | |||
| Laboratorijā – mikrobioloģijas pētījumi | 89,70 | |||
| Šķirņu reģistrācija ar AVS testu: | ||||
| Selekcionāra tiesību piešķiršana | 61,18 | |||
| Selekcionāra tiesību uzturēšana reģistrētajām šķirnēm | 15,62 | |||
| Augu materiāla sagatavošana AVS testam sīpoliem | 142,20 | |||
| Augu materiāla sagatavošana AVS testam ķiplokiem | 170,50 | |||
| AVS tests melonēm – gada maksa | 1032,00 | |||
| II. Jaunu šķirņu izveidei un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai | ||||
| 7. | Ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas tritikāle, vasaras mieži, vasaras auzas, lauka pupas, sējas zirņi | Darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze | 243,86 | |
| Selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija | 144,70 | |||
| Selekcijas materiāla genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes | 106,65 | |||
| Perspektīvo līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana | 341,00 | |||
| Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi | 3452,13 | |||
| 8. | Kartupeļi | Darba kolekcijas novērtēšana, vecākaugu atlase | 213,30 | |
| Sākotnējā selekcijas materiāla izvērtēšana un klonu atlase | 238,98 | |||
| Perspektīvo klonu produktivitātes un kvalitātes novērtēšana | 497,26 | |||
| Selekcijas materiāla genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes | 106,65 | |||
| Materiāla sagatavošana AVS un SĪN – in vitro atveseļošana un pārbaude | 832,50 | |||
| 9. | Pašapputes graudaugu heterogēno populāciju izveide un pavairošana vasaras miežu, vasaras un ziemas kviešu hibrīdajām populācijām | Darba kolekcijas sagatavošana un krustošana | 8230,33 | |
| Populācijas sēklas materiāla pavairošana, apraksta izstrāde reģistrācijai | 3527,28 | |||
 |
 |
 |
 |