Darbības ar dokumentu

Nr.
p.k.

Nosaukums

Darba uzdevumi

Finansējums (euro)*

Izpildītājs

Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments

1.

5000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

2.

2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā.

3. Novērtēt ziemāju un vasarāju graudaugu vārpu slimību attīstību atkarībā no šķirnes. Citu slimību uzskaite graudaugu šķirnēm, ja tās tiek konstatētas.

4. Izvērtēt graudaugu ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā atkarībā no šķirnes

17 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

3.

2. Modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos rādītājus.

3. Pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši metodoloģijas izmaiņām.

4. Aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes.

5. Turpināt izmēģinājumprojekta lauksaimniecības emisiju novērtējumu atkarībā no saimniekošanas pieejas, iekļaujot augkopību un gaļas lopkopību (2020. gadā emisiju novērtējums veikts piena lopkopības sektoram).

6. LASAM modeļa rezultātu atspoguļošanas pieejas attīstīšana, paredzot tajā vairākus attīstības scenārijus.

7. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm.

8. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam pārskatīšanu, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā

80 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

4.

1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;

1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī;

1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) izskalošanos no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecības lielajās lopkopības fermās) - ne retāk kā reizi mēnesī.

2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgā teritorijā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Modelēt piesārņojumu ar starptautiskajā praksē izmantoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.

3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdei) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī.

5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē.

6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām.

7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

51 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

5.

1.1. noteikt CO₂, CH₄ un N₂O emisiju no lauksaimniecībā izmantotām zemēm atkarībā no sarkanā āboliņa kā pasējas auga izmantošanas un izvēlētajiem kultūraugiem (vismaz 3 kultūraugi ar pasējas augiem un bez tiem), izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru;

1.2. raksturot pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, kuru apsaimnieko Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisijām;

1.3. sagatavot starpziņojumu par pētījuma rezultātiem.

2. Sagatavot zinātniskas publikācijas manuskriptu par minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG emisijām, balstoties uz LLU mācību pētījumu saimniecībā "Pēterlauki" 2018.-2020. gadā iegūtajiem datiem.

3. Sadarbojoties ZIZIMM un lauksaimniecības sektora ekspertiem, izvērtēt pētījuma izpildes periodā aktuālos Eiropas Komisijas priekšlikumus oglekļa apsaimniekošanas iniciatīvas ieviešanai un pieejamo informāciju par Eiropas Savienības valstīs lietotajām oglekļa vienību sertifikācijas un verifikācijas sistēmām, nodrošinot zinātnisku kompetenci Latvijas pozīcijas formulēšanā un aizstāvēšanā:

3.1. sadarbojoties ar potenciāli iesaistāmajām valsts pārvaldes institūcijām, sagatavot priekšlikumus Eiropas Savienības oglekļa apsaimniekošanas iniciatīvas ieviešanai Latvijā (pārvaldība, attiecināmās jomas, oglekļa vienību uzskaites monitoringa, ziņošanas un pārbaudes sistēma, darbību ietekmes identificēšana Nacionālajā SEG inventarizācijas sistēmā);

3.2. izvērtēt divu atbilstoši pašreizējam zināšanu līmenim un tehniskajām iespējām identificējamu oglekļa apsaimniekošanas darbību (pa vienai ZIZIMM un lauksaimniecības sektorā) ieviešanas iespējas (gadījumu analīzi) atbilstoši sagatavotajiem oglekļa apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas priekšlikumiem.

4. Sagatavot zinātniskas publikācijas manuskriptu par oglekļa ienesi (ar kultūraugu virszemes un pazemes biomasu) un pārrēķinu vienādojumiem lauksaimniecības produkcijas statistikas datu transformēšanai oglekļa ieneses vienādojumos atbilstoši 2018.-2020. gadā iegūtajiem datiem.

5. Sadarbībā ar pētījuma "Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai" (Nr. 19-00-A01612-000011) īstenotājiem iegūt empīriskus datus par pētījumā aprobēto agrotehnikas paņēmienu ietekmi uz CO₂ emisiju no augsnes, tostarp dažādu uztvērējaugu un to maisījumu un slāpekļa devu izmantošanu augkopībā. Pētījumā nosakāmi augsnes heterotrofās elpošanas, augsnes temperatūras un augsnes virskārtas mitruma rādītāji, izmantojot EGM-5 analizatoru un papildu sensorus. Gāzu apmaiņa veicama veģetācijas sezonas laikā, vismaz deviņus mēnešus gadā, atkārtoti veicot mērījumus reizi divās nedēļās katrā no pētījumā ietvertajiem izmēģinājumu variantiem. Mērījumi veicami vismaz deviņos pastāvīgos heterotrofās elpošanas laukumos katrā izmēģinājumu variantā. Mērījumu metodika harmonizējama ar LIFE OrgBalt projekta metodiku

70 261

Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava"

Lauksaimniecības departaments

6.

1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂), metāna (CH₄) un amonjaka (NH₃) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs;

1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂), metāna (CH₄) un amonjaka (NH₃) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.

2. Meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā:

2.1. veikt grāvju tīkla digitizāciju (ģenerēšanu) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, privātajos un valsts meža īpašumos, izmantojot 2018.-2020. gadā izstrādāto metodiku virszemes meliorācijas sistēmu automātiskai identificēšanai;

2.2. veikt valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektu topoloģisko savienošanu, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos un 2.1. uzdevuma izpildē digitizētos (ģenerētos) līnijveida objektus

51 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

7.

2. Izolētos apstākļos saziedināt un vērtēt perspektīvākos genotipus, lai izveidotu jaunas populācijas ar atšķirīgām fenotipiskām un agronomiskām īpašībām (WP12).

3. Īstenot nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu plašas izcelsmes ganību airenes populāciju hibridizācijas audzētavā, lai izvērtētu un atlasītu noturīgākos tetraploīdos genotipus (WP13).

4. Izvērtēt diploīdos genotipus pēc vienota plāna un metodikas izlases audzētavā (~1000 x 2 genotipi) (WP14).

5. Apkopot un analizēt datus, iekļaut iegūtos vērtējumus projekta kopējā datubāzē, atlasīt izejmateriālu jaunu šķirņu veidošanai

7120

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

8.

2. Turpināt pupu sēklgrauža monitoringa metožu izpēti.

3. Noteikt pupu sēklgrauža postīgumu kontrolētos apstākļos.

4. Izmēģināt pret pupu sēklgrauzi mazieņēmīgas lauka pupu šķirnes Latvijas apstākļos.

5. Sniegt priekšlikumus par pupu sēklgrauža ierobežošanas paņēmieniem.

Uzdevumi pētījumam par bitēm:

5.1. informācijas tehnoloģiju izmantošana medus bites saimju stresa monitorēšanai;

5.2. augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radītā riska vērtēšana uz apputeksnētājiem;

5.3. bišu sugu daudzveidības sezonālais monitorings Latvijas agrocenozēs

80 998

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

9.

2. Par auzu sējumiem ievākto lauka datu analīze. Sasaiste ar identificētajiem patogēniem.

3. Literatūras analīze par sastopamajiem auzu patogēniem.

4. Latvijā audzēto kviešu šķirņu izturības pārbaude pret Puccinia striiformis lauka apstākļos. Mākslīgā inokulācija.

5. Eksperimenti siltumnīcā. P. striiformis rasu identifikācija ar fenotipēšanas metodi. Latvijā audzēto kviešu šķirņu izturības pārbaude pret Puccinia striiformis.

6. Puccinia spp. identificēšana uz bārbelēm.

7. Informācijas apkopošana par dzeltenās rūsas izplatību Latvijā un pasākumiem tās postīguma ierobežošanai

56 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

10.

2. Veikt ābeļu kraupja, augļukoku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti.

3. Izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā, lai iegūtu kvalitatīvu augļu ražu bez augu aizsardzības līdzekļu atliekvielām

20 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

11.

2. Ekspedīciju plāna izstrādāšana un izpilde.

Augļaugu ekspedīcija (1 ekspedīcija).

Dārzeņu/laukaugu ekspedīcija (1 ekspedīcija).

Zālaugu ekspedīcija (1 ekspedīcija).

3. Atbilstoši GB apstiprinātajiem deskriptoriem aprakstīt (izvērtēt) ģenētisko resursu paraugus.

4. Aprakstīt paraugus pēc deskriptoriem (3. gads)

28 100

Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava"

Lauksaimniecības departaments

12.

1.1. sējas laiks, izsējas norma, šķirne, slimību ierobežošana ar fungicīdiem;

1.2. sēklu inokulācija ar gumiņbaktērijām (ietekme uz lauka pupu proteīna saturu).

2. Apkopot un izanalizēt iegūtos rezultātus no lauksaimnieku aptaujas, identificējot galvenos faktorus, kas nosaka pākšaugu ražas mainīgumu, kā arī faktorus, kas nosaka lielākas pākšaugu ražas iegūšanu.

3. Nodrošināt projekta koordināciju un komunikāciju ar starptautiskajiem projekta partneriem, kā arī plašāku sabiedrību projektā iegūto zināšanu pārnesei

10 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

13.

2. Organizēt barības sagremojamības eksperimentu, kura laikā uzskaitīt izbarotās lopbarības, iegūto mēslu un urīna daudzumu.

3. Noteikt izbarotās lopbarības un iegūto mēslu ķīmisko sastāvu, vērtēt galveno barības vielu sagremošanu un izmantošanu nobarojamo jēru dzīvmasas pieauguma ieguvei.

4. Organizēt semināru, lai informētu aitu audzētājus un citus interesentus par projekta rezultātiem.

5. Sagatavot publikāciju žurnālam vai zinātnisko konferenču rakstu krājumam

21 700

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

14.

2. Salīdzināt iegūtos rezultātus ar saimniecībā ražojošā ganāmpulka produktivitātes rādītājiem.

3. Organizēt semināru nozares speciālistiem, lai iepazīstinātu ar pētījumā iegūtiem rezultātiem un ieteikumiem.

4. Publicēt pētījuma rezultātus zinātniskā un zinātniski praktiskā žurnālā

18 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

15.

2. Iegādāties no Latvijā esošajām ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijām Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes vaislas buļļu bioprodukta devas un organizēt to uzglabāšanu Siguldas CMAS.

3. Apstrādāt un iekļaut LLU gēnu bankā ievākto bioloģisko materiālu, papildināt gēnu bankas datubāzi.

4. Zinātniskos projektos izpētīt ievākto vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvnieku bioloģisko materiālu

20 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

16.

2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana paraugos.

3. Pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm vismaz 50 paraugos

30 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

17.

2. Apkopot datus un analizēt mežacūku populācijas skaita un blīvuma pārmaiņas ĀCM izplatīšanās un medību ietekmē Latvijas teritorijā (turpinājums esošajam pētījumam).

3. Apkopot datus par ĀCM karantīnas zonās (aizsardzības un uzraudzības zona) noteiktajiem pasākumiem, analizēt iegūtos datus, lai izvērtētu ES normatīvajos aktos noteikto ĀCM apkarošanas pasākumu lietderību (efektivitāti) mājas cūkām (turpinājums esošajam pētījumam).

4. Ievākt, apkopot un analizēt informāciju par beigto mežacūku atrašanas vietām un rast iespējamos risinājumus ar ĀCM inficēto beigto mežacūku vieglākai atrašanai, tā samazinot ĀCM vīrusa izplatību vidē (turpinājums esošajam pētījumam).

5. Biodrošības pasākumu ieviešana mežacūku medību laikā un medījumu pirmapstrādes vietās: sākotnējā efektivitātes analīze.

6. Apkopot informāciju par ĀCM inficētajās teritorijās esošo ĀCM neskarto mājas cūku novietņu dinamiku, analizēt ganāmpulku skaita un struktūras pārmaiņas apkārtnē esošā ĀCM riska ietekmē (turpinājums esošajam pētījumam).

7. Sagatavot zinātniskās publikācijas par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem

20 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

18.

2. Ekspozīcijas novērtējums, pēc nepieciešamības izmantojot jaunas zinātniski analītiskās metodes, kas nākotnē būs izmantojamas arī genomiski rediģētu organismu noteikšanā: digitālā PĶR, uz sekvenēšanu balstītas metodes, kā arī modeļorganismi ar delēciju un nukleotīdu nomaiņu mutācijām genomā.

3. Izstrādāt genomiski rediģētu organismu riska vadības rekomendācijas.

Pētījums ir būtisks, jo 2018. gada 25. jūlijā stājies spēkā EKT spriedums lietā c-528/16, kurš nosaka, ka ar jaunajām audzēšanas metodēm iegūtie organismi ir ĢMO un uz tiem attiecas ES ĢMO tiesiskais regulējums. Latvijai ir jānodrošina EKT sprieduma izpilde, lai arī ES tirgū nenonāktu šādi organismi

71 100

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

19.

2. Govju faringeālo, sinoviālo, nazālo un piena paraugu iegūšana.

3. Paraugu mikrobioloģiskā un molekulārbioloģiskā izmeklēšana.

4. I posma datu apkopošana.

5. Zinātnisko publikāciju gatavošana par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem

50 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Veterinārais un pārtikas departaments

20.

2. Noteikt dažādu faktoru (augsnes sastāva, pesticīdu lietošanas, iepriekšējā lauka izmantošanas veida u. c.) ietekmi uz DON izplatību labībā.

3. Noteikt klimata ietekmi uz DON izplatību labībā (ņemot vērā klimatiskas atšķirības dažādos Latvijas reģionos).

4. Pamatot Latvijas viedokli par Latvijas ražotāju spēju ievērot EK apspriešanai piedāvātās normas

26 660

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

21.

2. Ievākt ziedputekšņu paraugus, noteikt tajos AAL atliekvielas un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu.

Pētījumi par ziedputekšņiem 2019. un 2020. gadā veikti, īstenojot citu projektu, un, ņemot vērā ilggadīgu datu nepieciešamību, plānots tos turpināt šajā projektā.

3. Turpināt ievākt ābeļu kraupja un zemeņu pelēkās puves paraugus rezistences noteikšanai pret plašāk lietotajiem fungicīdiem no izvēlēto saimniecību stādījumiem, uzsākt pētījumus arī zemeņu miltrasas rezistences noteikšanai. Apkopot un analizēt iegūtos analīžu datus, izstrādāt ieteikumus par rezistences veidošanās riska novēršanu pret AAL darbīgajām vielām

70 000

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Lauksaimniecības departaments

22.

2. Izpētīt katras RO īstenoto darbības programmu ieguldījumu vides saglabāšanas un aizsardzības pasākumos, ņemot vērā pieejamos datus

4300

Agroresursu un ekonomikas institūts

Tirgus un tiešā atbalsta departaments

23.

Darba uzdevumi:

1. Situācijas analīze:

1.1. veikt piena nozares struktūras, multifunkcionalitātes (tostarp vides un klimata aspektu) un attīstības tendenču analīzi;

1.2. veikt piena nozares atbalsta sistēmas analīzi;

1.3. noteikt galvenās nozares attīstības problēmas (2030).

2. Stratēģijas attīstības un īstenošanas daļa:

2.1. noteikt mērķus piena nozares noturības un multifunkcionalitātes veicināšanai;

2.2. izstrādāt rekomendācijas rīcībpolitikas un atbalsta sistēmas pilnveidei noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā

49 066

**

Lauksaimniecības departaments

24.

1. Kāpostu cekulkodes imago monitorings.

2. Kāpostu cekulkodes olu uzskaite uz augiem.

3. Kāpuru un to bojājumu novērtējums krustziežu dārzeņu stādījumos.

4. Citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitorings

33 000

**

Lauksaimniecības departaments

25.

1. Noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās, veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā, kā arī šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti.

2. Analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, lai to izmantotu mēslošanas normatīvu izstrādei.

3. Izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājumu, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu.

4. Noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm).

5. Ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kuros tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti.

6. Izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju.

7. Sagatavot zinātniskās un populārās publikācijas zināšanu pārnesei

60 000

**

Lauksaimniecības departaments

26.

2. Noteikt galvenos riska indikatoru ietekmējošos faktorus (darbīgās vielas, kultūraugus, AAL lietojuma praksi) un dinamikas virzītājus.

3. Identificēt iespējamos risinājumus riska indikatora vērtības samazināšanai, ņemot vērā vides, klimata, agronomiskos un sociālekonomiskos apsvērumus.

4. Pamatojoties uz iespējamiem risinājumiem, formulēt praktisko pētījumu nepieciešamību, lai novērtētu pašreizējai AAL lietošanas praksei alternatīvu pieeju piemērotību Latvijas argoklimatiskajiem apstākļiem un lauksaimniecības struktūrai

60 000

**

Lauksaimniecības departaments

27.

2. Rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības nozarē taksonomijas regulējuma kontekstā, ņemot vērā pieejamo citu ES dalībvalstu pieredzi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanā.

3. Finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs novērtējums (taksonomijas regulējuma kontekstā) uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm.

* Taksonomijas regula un uz tās pamata EK pieņemtie deleģētie akti

26 000

**

Lauksaimniecības departaments