Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 223

Rīgā 2017. gada 25. aprīlī (prot. Nr. 21 26. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5. panta 3.¹ un ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 29., 157., 198. nr.; 2016, 62., 246. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības un lauku attīstības investīciju projektu īstenošanu un materiālās bāzes pilnveidošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos"."

2. Aizstāt 3. punktā skaitli un vārdu "2016. gadam" ar skaitli un vārdu "2017. gadam".

3. Svītrot 15.2.1. apakšpunktu.

4. Izteikt 15.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.2.3. investīciju kreditēšanas programmām, izņemot aizdevumus, kas piešķirti, īstenojot Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu;".

5. Izteikt 18.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.12. par šo noteikumu 13.1.6. apakšpunktā minēto atbalstu - šķirnes organizācijas apliecinātu sarakstu ar tādu dzīvnieku identifikācijas numuriem, kas ierakstīti ciltsgrāmatā, aizstāti vai atbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatā."

6. Izteikt 25.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.3. aizdevumiem, ko izsniegusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum", vai akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija" un kas saistīti ar investīciju kreditēšanas programmām, izņemot aizdevumus, kas piešķirti, īstenojot Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu;".

7. Aizstāt 43.1. apakšpunktā vārdus "kapitālajam remontam" ar vārdu "pārbūvei".

8. Izteikt 43.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"43.3. biroja un laboratorijas tehnikas un aprīkojuma iegādei;".

9. Izteikt 44.1. un 44.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktā minētos pārejošos pētījumus;

44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 21., 22. un 23. punktā minētos pētījumus."

10. Papildināt 45. punktu ar 45.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"45.9. ir kapitālsabiedrība, kas īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu dārzkopības, dārzkopības tehniķa un parka dārznieka profesijas apguvei."

11. Aizstāt 49. punktā skaitli un vārdu "15. aprīlim" ar skaitli un vārdu "5. maijam".

12. Papildināt V nodaļu ar 52.¹ punktu šādā redakcijā:

"52.¹ Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma atbalsta saņēmējs sniedz informāciju par pētījuma izpildes gaitu (starprezultātiem)."

13. Izteikt 1. pielikuma 2. daļu šādā redakcijā:

"2. daļa

Provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa kārtējā atbalsta periodā

Nr. p.k.	Izdevumu pozīcija	Cena vai vērtība (ar pievienotās vērtības nodokli), euro		Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) līguma numurs, gads	Provizoriskā kredītprocentu (finanšu līzinga) likme kārtējā atbalsta periodā	Provizoriskā maksājamā kredītprocentu (finanšu līzinga) summa kārtējā atbalsta periodā, euro
Nr. p.k.	Izdevumu pozīcija	ar pievienotās vērtības nodokli, euro	bez pievienotās vērtības nodokļa, euro	Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) līguma numurs, gads
Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums
1.
2.
3.
Kopā
Būves
1.
2.
3.
Kopā
Lauksaimniecības traktortehnika
1.
2.
3.
Kopā
Vaislas lauksaimniecības dzīvnieki saskaņā ar šo noteikumu 13.1.2. apakšpunktu*
Vaislas lauksaimniecības dzīvnieki saskaņā ar šo noteikumu 13.1.6. apakšpunktu*
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme
Ilggadīgo augļkopības kultūru (izņemot zemeņu) stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmas iegāde un uzstādīšana, žogu un žogu balstu iegāde un ierīkošana
Pavisam kopā						"

14. Izteikt 3. pielikuma 2. daļu šādā redakcijā:

"2. daļa

Provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa kārtējā atbalsta periodā

Nr. p.k.	Izdevumu pozīcija	Cena vai vērtība (ar pievienotās vērtības nodokli), euro		Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) līguma numurs, gads	Provizoriskā kredītprocentu (finanšu līzinga) likme kārtējā atbalsta periodā	Provizoriskā maksājamā kredītprocentu (finanšu līzinga) summa kārtējā atbalsta periodā, euro
Nr. p.k.	Izdevumu pozīcija	ar pievienotās vērtības nodokli, euro	bez pievienotās vērtības nodokļa, euro	Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) līguma numurs, gads
Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums
1.
2.
3.
Kopā
Kravas autotransports, autocisternas, piekabes, puspiekabes un iekrāvēji
1.
2.
3.
Kopā
Būves
1.
2.
3.
Kopā
Pavisam kopā						"

15. Izteikt 5. pielikuma 2. daļu šādā redakcijā:

"2. daļa

Provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa kārtējā atbalsta periodā

Nr. p.k.	Izdevumu pozīcija	Cena vai vērtība (ar pievienotās vērtības nodokli), euro		Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) līguma numurs, gads	Provizoriskā kredītprocentu (finanšu līzinga) likme kārtējā atbalsta periodā	Provizoriskā maksājamā kredītprocentu (finanšu līzinga) summa kārtējā atbalsta periodā, euro
Nr. p.k.	Izdevumu pozīcija	ar pievienotās vērtības nodokli, euro	bez pievienotās vērtības nodokļa, euro	Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) līguma numurs, gads
Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums
1.
2.
3.
Kopā
Kravas autotransports, piekabes un puspiekabes
1.
2.
3.
Kopā
Būves
1.
2.
3.
Kopā
Pavisam kopā						"

16. Izteikt 7. pielikumu šādā redakcijā:

"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi

Nr. p.k.	Nosaukums	Darba uzdevumi	Finansējums (euro)	Izpildītājs	Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments
1.	Minerālmēslu maksimālo normu noteikšana kultūraugiem	1. Veikt lauka izmēģinājumus ar astoņiem slāpekļa mēslojuma variantiem ziemas kviešu un ziemas rapša tradicionālās un minimālās augsnes apstrādes variantos pēc dažādiem priekšaugiem. Kopā 56 varianti četros atkārtojumos. 2. Noteikt augsnes agroķīmiskos rādītājus, slāpekļa dinamiku augsnē veģetācijas periodā trijos dažādos dziļumos un augu slimību izplatību. 3. Noteikt katra varianta graudu un sēklu ražu, ražas struktūru, kvalitatīvos rādītājus, pamatprodukcijas un blakusprodukcijas ķīmisko sastāvu un aprēķināt barības vielu iznesi un bilanci. 4. Veikt variantu agroekonomisko izvērtējumu	42 500	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	Lauksaimniecības departaments
2.	Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos	Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai bezmaiņas un minimālas augu rotācijas sējumos skaidrotu bezapvēršanas augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju periodā no aprīļa līdz oktobrim: 1) izvērtēt augu augšanas un attīstības rādītājus veģetācijas periodā no aprīļa līdz augustam; 2) noteikt nozīmīgākos augsnes fizikālos un agroķīmiskos rādītājus (tostarp augsnes oglekļa saturu) periodā no maija līdz septembrim; 3) noteikt nezāļu spektra izmaiņas ilgtermiņā; 4) noteikt labību lapu slimību izplatību un to ietekmi uz drošu un nekaitīgu pārtikas produktu ražošanas izejvielu ieguvi periodā no maija līdz septembrim; 5) noteikt iegūtās ražas lielumu un tās kvalitāti periodā no augusta līdz septembrim; 6) izvērtēt jauno tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus, kā arī sniegt priekšlikumus par šādu tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā periodā no septembra līdz novembrim	35 572	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	Lauksaimniecības departaments
3.	Graudaugu un rapša šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības	1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu, miežu, rudzu, tritikāles) sējumos atkarībā no šķirnes. 2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasaras kviešu un miežu sējumos atkarībā no šķirnes. 3. Novērtēt rapša stublāju vēža, baltās puves un tumšplankumainības izplatību atkarībā no šķirnes	8964	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	Lauksaimniecības departaments
4.	Pākšaugi - alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas apstākļos	1. Iegūt datus par dažādu pākšaugu slimību izplatību un ietekmi uz ražību Latvijas apstākļos. 2. Iegūt datus par agrotehnisko pasākumu nozīmi kvalitatīvas pākšaugu (zirņu, vīķu, lauka pupu, lupīnas) ražas ieguvē. 3. Veikt kvalitatīvo un ekonomisko izvērtējumu proteīna ražai no Latvijā audzētajiem pākšaugiem salīdzinājumā ar importēto vai Latvijā audzēto soju. 4. Noteikt nozīmīgāko proteīnaugu barības vērtību un iespēju tos iekļaut pilnvērtīgas barības maisījumos slaucamo govju, kazu un cūku barības devās. 5. Izstrādāt optimizētas barības devas dažādām dzīvnieku grupām ražošanas apstākļos. 6. Izvērtēt dažādu proteīnaugu ietekmi uz lopkopības produktu (piena, gaļas) kvalitātes rādītājiem. 7. Sagatavot dažādu pākšaugu sugu audzēšanas tehnoloģiju ekonomisko pamatojumu. 8. Sagatavot informatīvu bukletu (brošūru) par zirņu, pupu un lupīnas nozīmi un izēdināšanas iespējām dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem Latvijas saimniecībās. 9. Organizēt semināru-diskusiju lauksaimniekiem par pākšaugu audzēšanas un izmantošanas praksi. 10. Noteikt augu virszemes un sakņu biomasu (sausnu), kas paliek uz lauka un augsnē pēc sēklu ražas novākšanas	53 916	Agroresursu un ekonomikas institūts	Lauksaimniecības departaments
5.	Dažādu šķirņu aitu un to krustojumu piemērotība kvalitatīvu liemeņu un jēra gaļas ieguvei	1. Atkārtota iepriekšējo pētījumu gados izmantoto šķirņu un to krustojumu jēru (piemēram, Latvijas tumšgalves, Vācijas merino vietējās, Sufolkas, Dorperas, Šarolē un Il-de-Franc šķirnes, izņemot ekstensīvās šķirnes) nobarošanas efektivitātes novērtēšana kontrolnobarošanā un šķirnes aitu audzētāju saimniecībās, ietverot arī nobarošanu ganībās. 2. Kontrolnobarošanā (stacijā) veikt jēru dzīvmasas kontroli, ultraskaņas mērījumus muskuļaudu un taukaudu attīstības novērtēšanai pirms kaušanas, analizēt un salīdzināt iegūtās gaļas ķīmisko sastāvu, veikt izmantotās barības uzskaiti un barības izmaksu kalkulāciju, novērtēt jēru liemeņus un to daļas. 3. Šķirnes aitu audzētāju saimniecībās veikt pētījumā izmantoto šķirņu un krustojumu jēru svēršanu, aprēķināt dzīvmasas pieaugumu, veikt ultraskaņas mērījumus muskuļaudu un taukaudu attīstības novērtēšanai (atbilstoši ciltsdarba programmas prasībām aitkopībā). 4. Veikt iegūto datu apstrādi un iegūto rezultātu analīzi. 5. Informēt aitu audzētājus par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem	42 686	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	Lauksaimniecības departaments
6.	Augu daudzveidība un nezāles (PRODIVA)	1. Turpināt pētīt nezāļu dinamiku bioloģiskās saimniekošanas sistēmas stacionāros, eksperimentālos un ražojošos laukos un apkopot projekta periodā iegūtos rezultātus, kas būs pamats ieteikumu (par nezāļu ierobežošanas efektīvākajām agrotehniskajām metodēm) izstrādei praktiķiem. 2. Turpināt lauka izmēģinājumus, lai izvērtētu, kāda ir miežu un auzu šķirņu konkurētspēja ar nezālēm, audzējot attiecīgās miežu un auzu šķirnes tīrsējā un šķirņu maisījumos. Apkopot triju gadu periodā veikto izmēģinājumu datus, izveidot datubāzi rekomendāciju izstrādei praktiķiem, kuri strādā pēc bioloģiskās saimniekošanas principiem. 3. Veikt visu izmēģinājumos iekļauto šķirņu izvērstu salīdzināšanu, lai kopā ar sadarbības partneriem izveidotu kopēju katalogu ar vasarāju labību šķirnēm, kas sekmīgi konkurē ar nezālēm. 4. Ierīkot un kopt izmēģinājumu lauku ar pasēju vasarājos, lai noteiktu dažādu pasējas augu sugu efektivitāti nezāļu ierobežošanā	16 000	Agroresursu un ekonomikas institūts	Veterinārais un pārtikas departaments
7.	Augkopības sistēmas ieviešana dārzeņu audzēšanā, uzlabojot augsnes bioloģisko resursu izmantošanu un aizsardzību ar sedzējaugu izmantošanu (AGRO-ECOLOGICAL SERVICE CROPS (ASC))	1. Komunicēt ar SOILVEG projekta vadītāju un konsorciju, apmeklēt projekta sanāksmes, lai varētu sekmīgi ieviest projektu. Organizēt projekta sanāksmi, kas plānota Latvijā 2017. gada jūnijā. 2. Veidot literatūras apkopojumu par sedzējaugu ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu kultūraugiem, SEG emisijas samazināšanu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. 3. Veikt izmēģinājuma plānošanu un uzskaiti atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar ārzemju partneriem: 1) audzēt dārzeņu stādus (galviņkāpostus, lauka tomātus) siltumnīcās 2017. gada pavasarī; 2) ierīkot dārzeņu stādījumus (galviņkāposti, sīpoli un lauka tomāti) 2017. gada pavasarī platībās, kas jau iepriekš sagatavotas 2016. gada rudenī ar ziemāju variantiem (zaļmēslojums un ASC) un kontroles variantiem (ar kūtsmēsliem un bez mēslojuma); 3) veikt kopšanas darbus, augsnes analīzes (N, P, K, organiskās vielas un pH izmaiņas augsnē pie konkrētās tehnoloģijas pirms un pēc sedzējauga), ražas (produkcijas iznākums, auga virszemes un sakņu daļas masa) un nezāļainības uzskaiti (nezāles uz platības vienību pirms sedzējauga aizlaušanas un kultūrauga ražas laikā) izmēģinājumā atbilstoši metodikai. 4. Veikt datu apkopojumu un analīzi, gatavot publikācijas, prezentēt rezultātus konferencē. 5. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisko piemērošanu	17 000	Agroresursu un ekonomikas institūts	Veterinārais un pārtikas departaments
8.	Inovatīvs dizains un pasākumi funkcionālās bioloģiskās daudzveidības paaugstināšanai bioloģiskajos augļu dārzos (ECOORCHARD)	1. Turpināt lauka apstākļos pārbaudīt un salīdzināt dažas potenciālās FAD paaugstināšanas pasākumu novērtēšanas metodes. 2. Iesaistīt ābeļu audzētājus FAD paaugstināšanas pasākumu novērtēšanas metožu praktiskā salīdzināšanā lauka apstākļos un analizēt augļkopju iegūtos rezultātus. 3. Piedalīties Eiropas informācijas tīkla izveidē par funkcionālās bioloģiskās daudzveidības pārvaldīšanu bioloģiskajos augļu dārzos, sniedzot nepieciešamo informāciju. 4. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisku piemērošanu	6 500	Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs	Veterinārais un pārtikas departaments
9.	Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam	1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM modelis) paplašināšana 2017. gadā: 1.1. sociālekonomiskās ietekmes novērtējuma bloka izstrāde un integrēšana LASAM modelī, kas ļaus ne tikai prognozēt un vērtēt politikas pasākumu ietekmi uz lauksaimnieciskajām darbībām, bet arī analizēt sociālekonomisko ietekmi - nodarbinātību, pievienoto vērtību, izlaidi; 1.2. visu LASAM modeļa datu aktualizācija. LASAM modeļa datu masīva un izmantojamo mainīgo datu optimizēšana, modeļa skripta datu aktualizācijas procesa vienkāršošanai; 1.3. nozīmīgāko VPP 2014.-2020. gadam EVIDEnT projekta siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju samazināšanas pasākumu iespējamās ietekmes novērtējuma integrēšana LASAM modelī. 2. Aktualizēt AG-MEMOD modeļa datus sadaļā par Latviju: 2.1. pārskatīt un atjaunināt politikas pieņēmumu datni; 2.2. atjaunināt visu AG-MEMOD vienādojumu sistēmu, tehnisko iespēju robežās to saskaņojot ar LASAM modeļa pieeju. 3. Turpināt analizēt un sniegt ekspertīzi par Eiropas Komisijas izstrādātajām Latvijas lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības prognozēm (RefScen). Ar CAPRI modeļa palīdzību pilnveidot Eiropas Komisijas prognozes par lauksaimniecības sektora attīstības iespējām	80 000	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	Lauksaimniecības departaments
10.	Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā	1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) piesārņojuma ietekmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā: 1) monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās četrās monitoringa stacijās drenu lauka, mazā sateces baseina līmeņos, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmes uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus trijos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Monitoringa izpildes biežums - ne retāk kā reizi mēnesī; 2) monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Monitoringa izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī; 3) trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu noplūdēm (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) - ne retāk kā reizi mēnesī. 2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes baseinam, tās 15 daļbaseinos īpaši jutīgās teritorijas platībā - ne retāk kā reizi mēnesī. Modelēt piesārņojumu ar starptautiskajā praksē izmantoto FyrisNP (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli. 3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara pali, epizodiski plūdi, augsnes ūdens erozija, ziemas perioda noplūdes) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un lielumu. Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures un pašattīrīšanās procesus, kuri vajadzīgi piesārņojuma slodzes aprēķiniem. 4. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrāciju (N un P savienojumi) astoņās vietās īpaši jutīgās teritorijās upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī. 5. Uzturēt un pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses (Nitrātu direktīvas monitoringa vadlīnijas) un HELCOM rekomendācijām. 6. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot papildu informāciju Latvijas pārskatam par Nitrātu direktīvas izpildi no 2012. līdz 2015. gadam un uzkrāt informāciju Nitrātu direktīvas kontekstā Latvijas 2016.-2019. gada pārskatam	46 600	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	Lauksaimniecības departaments
11.	Ieteikumu izstrāde vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos	1. Iegūt datus nezāļu monitoringā pēc iepriekšējā projektā izmantotās shēmas un metodikas par nezāļu botānisko sastāvu un izplatību laukaugu sējumos un stādījumos. 2. Iegūt datus par vējauzas un citu viendīgļlapju nezāļu sugu izplatību Latvijā, to ietekmi uz saimniecisko darbību un veiktajiem ierobežošanas pasākumiem. 3. Ievākt sēklu paraugus no vējauzas augiem laboratorijas analīzēm sēklkopības saimniecību apsekošanas laikā. 4. Iegūt datus vasarāju labības lauka izmēģinājumā (veģetācijas pētījums daļēji kontrolētos apstākļos) un vasarāju labības ražošanas sējumos par vējauzas izplatības līmeņu ietekmi uz labības ražību un ražas kvalitāti pēc iepriekšējā projektā izmantotās shēmas un metodikas. 5. Iegūt datus par vējauzas sēklu dīgšanas īpatnībām, miera periodu un tā saistību ar sēklu ģenētisko daudzveidību un vējauzas attīstības īpatnībām (piemēram, dinamika, morfoloģija) tās agrīnās veģetācijas stadijās. 6. Iegūt datus par nezālēm, kuru ierobežošanā potenciāli efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski nepietiekama apsekotajos laukos nezāļu monitoringa laikā. 7. Ievākt sēklu paraugus no nezālēm, kuru ierobežošanā potenciāli efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski nepietiekama apsekotajos laukos nezāļu monitoringa laikā. 8. Iegūt datus laboratorijas testos par nezāļu rezistenci pret herbicīdiem, izmantojot ievāktos nezāļu sēklu paraugus no augiem, kuru ierobežošanā potenciāli efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski nepietiekama apsekotajos laukos nezāļu monitoringa laikā. 9. Matemātiski apstrādāt un izvērtēt visus nezāļu monitoringā, lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu laboratorijas testos iegūtos datus. 10. Sagatavot publicēšanai zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos nozares žurnālos, izmantojot nezāļu monitoringā, lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu laboratorijas testos iegūtos datus. 11. Sagatavot izglītojošus materiālus un publikācijas lauksaimniecības nozares žurnālos, izmantojot nezāļu monitoringā, lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu laboratorijas testos iegūtos datus. 12. Sākt vispārīgu ieteikumu izstrādi normatīvajiem aktiem (diskusijas un pārrunas ar lauksaimniecības nozares valsts pārvaldes iestādēm un zemnieku organizāciju pārstāvjiem) vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos	99 962	Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs	Lauksaimniecības departaments
12.	Integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde	1. Izvērtēt jauno ābeļu šķirņu ziemcietību, augšanu un ražošanu zemnieku saimniecībās iekārtotajos izmēģinājumos visos Latvijas reģionos. 2. Izvērtēt atveseļota stādmateriāla kvalitātes ietekmi uz ābeļu augšanu un ražību (Dobelē). 3. Veicot izmēģinājumus Dobelē un Pūrē, izdalīt piemērotākās šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm izvērtēt piemērotākos vainagu veidošanas paņēmienus, ražības un kvalitātes parametrus. 4. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un rindstarpu zālāja kvalitāti. 5. Sadarbībā ar Lietuvas dārzkopības institūtu salīdzināt dažādu Rietumeiropas izcelsmes plūmju potcelmus, kā arī šķirņu un potcelmu kombinācijas atbilstošu stādīšanas attālumu izvēlei, pētīt vainaga veidošanas paņēmienus Dārzkopības institūtā Dobelē. 6. Pārbaudīt potcelmu piemērotību saldo ķiršu audzēšanai Dobelē un Pūrē	51 000	Dārzkopības institūts	Lauksaimniecības departaments
13.	Integrētai audzēšanai perspektīvo ogulāju šķirņu pārbaude dažādos Latvijas reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un pilnveidošana	1. Izvērtēt perspektīvo aveņu un krūmogulāju šķirņu piemērotību integrētajai audzēšanai Dārzkopības institūtā Dobelē un Pūrē, kā arī piecās zemnieku saimniecībās dažādos Latvijas reģionos. 2. Izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām Dārzkopības institūtā un četrās zemnieku saimniecībās dažādos Latvijas reģionos. 3. Izvērtēt krūmu atjaunošanas paņēmienu un apgriešanas intensitātes ietekmi uz krūmmelleņu augšanu un ražošanu. 4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas minerālaugsnē un kūdrā. 5. Izvērtēt mēslošanas tehnoloģiju ietekmi uz lielogu dzērveņu augšanu un ražas veidošanos	47 000	Dārzkopības institūts	Lauksaimniecības departaments
14.	Ābeļu un bumbieru kraupja un ābolu tinēja ierobežošana, izmantojot datorizēto atbalsta sistēmu - relatīvo infekcijas mērījumu programmu (RIMpro), un tās pilnveide augļu koku vēža ierobežošanai integrētajā augļkopībā	1. Veikt ābeļu un bumbieru kraupja attīstības prognozi, izmantojot datorizēto atbalsta sistēmu RIMpro, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par slimības kritiskajiem infekcijas periodiem Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē, sekot līdzi kraupja izplatībai saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas. 2. Ierīkot demonstrējuma izmēģinājumu ābeļu kraupja ierobežošanai augļu dārzā ar augstu slimības izplatības līmeni, lai nodrošinātu augļkopjus ar informāciju par efektīvu augu aizsardzības pasākumu kopumu, izmantojot RIMpro prognozes un fitosanitāros paņēmienus. 3. Sekot līdzi ābolu tinēja attīstībai, izmantojot datorizēto atbalsta sistēmu RIMpro, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par ābolu tinēja attīstību un informēt audzētājus par populācijas ierobežošanas nepieciešamību. 4. Turpināt RIMpro jaunā modeļa - Neonectria - efektivitātes pārbaudi augļu koku vēža izplatības un precīza fungicīdu smidzināšanas laika noteikšanai. 5. Sagatavot informatīvu materiālu par ābeļu un bumbieru kraupi, augļu koku vēzi un ābolu tinēju un to ierobežošanu integrētajā augļkopībā	20 000	Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs	Lauksaimniecības departaments
15.	Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO₂) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana	1. Laukkopības scenāriju (dominējošo augu seku ar atšķirīgiem oglekļa ieneses parametriem) identificēšana un platību izmaiņu raksturošana atbilstoši lauksaimniecības attīstības prognozēm (2017.-2050. gads), tajā skaitā konvencionālās laukkopības sistēmas, ekstensīvās laukkopības sistēmas, sētie zālāji, dārzeņu audzēšana, ilggadīgie zālāji (savācot vai mulčējot nopļauto zāli) un ilggadīgie stādījumi (augļu dārzi, īscirtmeta plantācijas). 2. Oglekļa un slāpekļa ieneses prognožu laika rindu (2017.-2050. gads, ienese tonnas C ha-1 gadā) izstrādāšana pirmajā darba uzdevumā identificētajiem laukkopības scenārijiem, tajā skaitā oglekļa ienese ar augu atliekām, kūtsmēsliem un citiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Ieneses rādītāju novērtēšanai izmantojamas lauksaimniecības sektora prognozes un zinātniskajā literatūrā pieejamie biomasas pārrēķinu koeficienti. 3. Aprēķinu parametru sagatavošana augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņu raksturošanai pirmajā darba uzdevumā identificētajās laukkopības sistēmās, izmantojot Yasso modeli, tajā skaitā sākotnējais (šī brīža) augsnes oglekļa uzkrājums aramzemēs un ilggadīgajos zālājos izplatītākajās augšņu granulometriskā sastāva grupās (granulometriskais sastāvs izmantojams, lai nodrošinātu sasaisti ar Starpvalstu Klimata izmaiņu padomes 2006. gada vadlīnijām), klimata izmaiņu prognozes un platības rādītāji. 4. Aprēķinu parametru sagatavošana augsnes oglekļa uzkrājuma raksturošanai ar Yasso modeli laukkopības scenārijiem, kas ietver Lauku attīstības plāna agrovides pasākumus, salīdzinot ar konvencionālajām sistēmām, kurās nav prognozēta agrovides pasākumu īstenošana. Aprēķinos jāņem vērā agrovides pasākumu ietekme uz aramzemju platību, kas nepieciešama prognozētā lauksaimniecības produkcijas apjoma saražošanai. 5. Augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņu aprēķini ar Yasso modeli pirmajā darba uzdevumā identificētajām laukkopības sistēmām un trešajā darba uzdevumā raksturotajām augšņu grupām, tajā skaitā platībās, kur prognozēta agrovides pasākumu īstenošana. Slāpekļa oksīda (N₂O) tiešo un netiešo emisiju aprēķini, izmantojot Starpvalstu Klimata izmaiņu padomes 2006. gada vadlīnijas, kā arī pētījumā iegūtos oglekļa uzkrājuma izmaiņu un slāpekļa ieneses rādītājus. 6. Aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO₂) piesaistes prognožu pārrēķins 2017.-2050. gadam atbilstoši pētījuma rezultātiem. Augsnes N₂O emisiju prognožu sagatavošana ziņošanai lauksaimniecības nozares jautājumu ietvaros. 7. Aramzemēs un ilggadīgajos zālājos īstenojamo ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas pasākumu ekonomiskā analīze, nosakot katra pasākuma prognozējamā SEG emisiju samazinājuma izmaksas (euro par tonnu CO_2-1)	12 000	Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"	Lauksaimniecības departaments
16.	Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā	1. Apkopot un analizēt zinātniskajās publikācijās un projektu pārskatos iekļauto informāciju par SEG emisijām no lauksaimniecībā izmantotām nosusinātajām minerālaugsnēm pa Latvijā sastopamajiem augšņu tipiem. Izvērtēt zinātniskajā literatūrā CO₂, metāna (CH₄), vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) emisiju cēļoņsakarības atkarībā no augsnes tipa, granulometriskā sastāva, kultūraugiem, augšņu apstrādes veida, hidroloģiskajiem apstākļiem, izkliedētā mēslojuma veida un devām. 2. Noteikt un analizēt CO₂, CH₄, N₂O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām organiskajām augsnēm un minerālaugsnēm. Projekta īstenošanas gaitā tiks veikti CO₂, CH₄ un N₂O gāzu emisiju mērījumi organiskajās augsnēs un minerālaugsnēs, izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru. SEG emisiju mērījumi minerālaugsnēs notiks tiešā triju Lauksaimniecības noteču monitoringa objektu tuvumā, ļaujot kompleksi izvērtēt paraugteritorijās notiekošos procesus, tajā skaitā kultūraugu, izkliedētā mēslojuma veida un devas, drenu noteces, kā arī augu barības vielu noplūdes saistību ar SEG emisijām. Pētījumā tiks izmantota Lauksaimniecības noteču monitoringā apkopotā informācija par meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, augu barības vielu noplūdēm un citiem pētījuma vietām raksturīgajiem apstākļiem. Papildus tiks izvēlētas divas pētījumu vietas lauksaimnieciskās darbības ietekmētās platībās, kurās dominējošās ir organiskās augsnes. Šajā gadījumā nebūs iespējams kompleksi izvērtēt mērījumu gaitā iegūtās SEG emisiju vērtības un augu barības vielu zudumus ūdenī. 3. Noteikt un analizēt SEG emisiju cēloņus pētāmajās teritorijās. Tiks izvērtēti nozīmīgākie SEG emisiju ietekmējošie faktori pētāmajās teritorijās, tajā skaitā augsnes mitruma mērījumi, augsnes ķīmiskā sastāva analīzes, gaisa temperatūras un nokrišņu analīze, audzētie kultūraugi, izkliedētā mēslojuma laiks, veids un devas	25 000	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	Lauksaimniecības departaments
17.	Ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku zinātniskā novērtēšana Latvijas teritorijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde atbilstoši Latvijas agroekonomiskajiem apstākļiem	1. Projekta priekšizpētes gaitā identificēt potenciālo apdraudējumu un sagatavot tā aprakstu, skaidrojot tēmas aktualitāti un nosakot riska izraisītāju (ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla) izcelsmes avotus. Turpināt potenciālo apdraudējumu raksturojumu visā projekta laikā. 2. Projekta priekšizpētes gaitā raksturot potenciālos ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla ienākšanas ceļus Latvijas teritorijā. Turpināt ienākšanas ceļu monitoringu visā projekta laikā. 3. Veikt ekspozīcijas novērtējumu - eksperimentālu situācijas novērtēšanu Latvijas teritorijā, ietverot sēklu un pavairojamā materiāla paraugu vākšanu un laboratoriskos izmeklējumus, tajā skaitā ievākt sēklu paraugus no audzēšanai paredzētajām sēklām, kā arī pārtikas un dzīvnieku barības vajadzībām paredzētajām sēklām un noteikt projekta priekšizpētes gaitā identificēto paaugstināta riska grupas ĢMO klātbūtni. 4. Raksturot risku un sniegt riska novērtējumu, pamatojoties uz zinātnisko informāciju par iespējamo apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem	112 900	Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"	Veterinārais un pārtikas departaments
18.	Zālāju zelmeņu veidošana, zāles lopbarības ražošanas tehnoloģiju pilnveidošana un daudzfunkcionāla izmantošana	1. Veikt novērojumus un kopt ierīkotos zālājus (vismaz 34 dažādus maisījumus), kas paredzēti dažādai izmantošanai - pļaušanai, ganīšanai un kombinētai izmantošanai. 2. Pirms zālāju pļaušanas noteikt to botānisko sastāvu. 3. Pēc katra pļāvuma noteikt zālāju ražu. 4. Noteikt zāles ražas ķīmisko sastāvu un analizēt ražas kvalitātes izmaiņas pa izmantošanas gadiem. 5. Informēt lauksaimniecības dzīvnieku audzētājus un citus interesentus par iegūtajiem rezultātiem zinātniski praktiskajās konferencēs, semināros, kā arī publicējot rakstus nozares populāros žurnālos. 6. Izstrādāt un sagatavot izdošanai grāmatu "Pļavu ekosistēmas un ganības"	55 550	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	Lauksaimniecības departaments
19.	Amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumu izvēles pamatojums lauksaimniecībā un to efektivitātes novērtējums	1. Balstoties uz 2016. gada pētījumu rezultātiem par pasākumiem amonjaka emisiju ierobežošanai un samazināšanai, veikt aptauju (anketēšanu) lauksaimniekus pārstāvošajās profesionālajās un nevalstiskajās organizācijās, kā arī saskaņot viedokļus ar nozares ekspertiem un lauksaimniecības un vides politikas veidotājiem. 2. Izstrādāt projektu amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumu ieviešanas vidēja un ilgtermiņa darbības plānam (rekomendācijas) lopkopības un augkopības sektorā. 3. Izstrādāt iespējamos risinājumus amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumu ieviešanas rezultātu novērtējumam. 4. Izstrādāt priekšlikumus labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem par amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumiem. 5. Sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem pētniecības projektiem, lai izstrādātu Latvijai piemērotāko indikatoru kopumu amonjaka emisijas ierobežojošo un samazinošo pasākumu ieviešanas rezultātu novērtēšanai (monitoringam). 6. Aprēķina metodikas izstrāde amonjaka (NH₃) emisiju noteikšanai lopkopības sektorā un priekšlikumu izstrāde emisiju samazinājuma nodrošināšanai	51 595	Agroresursu un ekonomikas institūts	Lauksaimniecības departaments
20.	Ganību airenes pirmsselekcijas materiāla izvērtēšana	1. Uzturēt un īstenot nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu plašas izcelsmes ganību airenes pirmsselekcijas materiāla izvērtēšanas un izlases audzētavās divās vietās Latvijā atšķirīgos augsnes un klimatiskajos apstākļos. 2. Uzturēt un īstenot nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu mākslīgi izveidoto tetraploīdo ganību airenes augu izlases audzētavā. 3. Pēc starptautiskās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu projekta darba grupas izstrādātas metodikas izvērtēt un veikt hibridizāciju dažādas ģeogrāfiskās izcelsmes ganību airenes selekcijas izejmateriālam, lai izveidotu īpaši plastiskas ganību airenes populācijas jaunu šķirņu veidošanai nākotnē. 4. Pēc vienota plāna un metodikas veikt novērojumus, uzskaiti un izstādīto tetraploīdo augu (750 augu) fenotipēšanu. 5. Noteikt ploiditāti mākslīgi iegūtajiem un lauka apstākļos vērtētajiem tetraploīdajiem ganību airenes augiem (750 augu)	6 000	Latvijas Lauksaimniecības universitāte	Lauksaimniecības departaments
21.	Latvijas apstākļiem atbilstošu dzeramā ūdens riska novērtējuma un ūdens drošuma plānu vadlīniju, ietvara un riska novērtēšanas moduļa izstrāde saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Pasaules veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām	1. Izanalizēt citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi dzeramā ūdens riska novērtēšanas pieejas un ūdens drošuma plānu īstenošanā. 2. Ieteikt Latvijai piemērotākos līdzekļus, kā mazināt dzeramā ūdens izraisītu risku cilvēku veselībai un izstrādāt priekšlikumus ūdens drošuma plānu un iekļaujošas riska novērtēšanas pieejas ieviešanai praksē saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem un PVO vadlīnijām. 3. Izstrādāt dažāda apjoma ūdens piegādātājiem vadlīnijas ūdens drošuma plānu sagatavošanai un ieviešanai Latvijā. 4. Izstrādāt ūdens drošuma plānu struktūrshēmu, kā arī ietvaru un moduli riska novērtēšanai	26 660	Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"	Veterinārais un pārtikas departaments
22.	Pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) un citu lauka pupu (Vicia faba) kaitēkļu monitorings un ierobežošanas iespējas	1. Lauka pupu sēklas materiāla analīze pirms sējas, pirms ražas novākšanas un glabāšanas laikā. 2. Dažādu monitoringa metožu izvērtējums pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai. 3. Citu lauka pupu kaitēkļu monitorings. 4. Novērtēt dažādu ierobežošanas metožu efektivitāti lauka pupu sējumos pupu sēklgrauža populācijas ierobežošanai	15 000*	**	Lauksaimniecības departaments
23.	Dzeltenās rūsas (ieros. Puccinia striiformis, Wes.) izplatība Latvijā un pasākumi tās postīguma ierobežošanai	1. Veikt dzeltenās rūsas monitoringu kviešu sējumos Latvijas teritorijā un analizēt ierosinātāja populācijas struktūru. 2. Novērtēt dažādu grupu fungicīdu efektivitāti dzeltenās rūsas izplatības ierobežošanai. 3. Novērtēt plašāk audzēto un perspektīvo ziemāju un vasarāju kviešu šķirņu izturību pret dzeltenās rūsas infekciju. 4. Izvērtēt dzeltenās rūsas datormodeļa prognožu precizitāti Latvijas agroklimatiskajos apstākļos	57 000*	**	Lauksaimniecības departaments

Piezīmes.
1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais finansējums.
2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu."

17. Izteikt 10. pielikuma 4. punktu šādā redakcijā:

"4.

Projekta īstenošanā iesaistītas dažādu nozaru zinātniskās institūcijas, neskaitot projekta iesniedzēju (par katru iesaistīto zinātnisko institūciju piešķir 5 punktus, bet ne vairāk kā 15 punktu)

15"

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs