Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.269

Rīgā 2014.gada 26.maijā (prot. Nr.30 19.§)

Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām

Izdoti saskaņā ar Medību likuma
29.panta septītās daļas 1., 3. un 5.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā nosaka to postījumu apjomu, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki, postījumu pakāpi, postījumu apjoma un pakāpes noteikšanas kritērijus, kā arī rīcību šādos gadījumos;

1.2. kārtību, kādā nosaka to zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

1.3. medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai.

2. Medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu apjomu, pakāpi, materiālo zaudējumu apmēru, kā arī pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai nosaka attiecīgās pašvaldības izveidota Medību koordinācijas komisija (turpmāk – komisija). Komisijas darbu organizē pašvaldība.

II. Komisijas sastāvs, tiesības un pienākumi, kā arī kārtība, kādā komisija nosaka pasākumus postījumu ierobežošanai vai likvidēšanai

3. Komisijas sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim no attiecīgās pašvaldības, Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta, kā arī pa vienam pilnvarotam pārstāvim no mednieku, lauksaimnieku un meža īpašnieku apvienības, kurā komisijas izveidošanas laikā ir vairāk nekā 200 biedru. Komisijas sastāvu apstiprina uz četriem gadiem.

4. Komisijas sēdē un postījumu vietas apsekošanā piedalās:

4.1. tās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kurā konstatēti postījumi;

4.2. medību tiesību lietotājs, ja tāds ir, vai medību tiesību lietotājs ģeogrāfiski tuvākajā medību platībā, kurā ir šo postījumu iespējamais iemesls.

5. Ja komisija, izvērtējot medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu, nespēj noteikt zaudējumus, tā ir tiesīga piesaistīt neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām:

5.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" ekspertu vai citu attiecīgās jomas ekspertu, ja postījumi nodarīti lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai;

5.2. ekspertu, kam ir sertifikāts hidromelioratīvajā būvniecībā vai hidromelioratīvajā projektēšanā, ja postījumi nodarīti hidromeliorācijas sistēmām vai to elementiem;

5.3. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu, ja postījumi nodarīti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos vai tur ir šo postījumu iespējamais iemesls;

5.4. citu sertificētu attiecīgās jomas ekspertu.

6. Ekspertus atbilstoši šo noteikumu 5. punktam var pieaicināt arī iesnieguma iesniedzējs. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 5. punktā minēto ekspertu darbu, sedz iesnieguma iesniedzējs.

7. Komisijas darbu vada pašvaldības pārstāvis. Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz puse komisijas locekļu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas vadītāja balss. Ja komisijas loceklim vai pieaicinātajam ekspertam saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" rodas interešu konflikts saistībā ar vērtējamo iesniegumu, minētais komisijas loceklis vai eksperts nav tiesīgs piedalīties attiecīgā lēmuma pieņemšanas procesā.

8. Komisija medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu izvērtē, ievērojot zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja), nomnieka (apsaimniekotāja) vai ganāmpulka īpašnieka (turētāja) iesniegumu par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem (1. pielikums). Ja iesniegumu par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem iesniedz nomnieks (zemes apsaimniekotājs), iesniegumam pievieno nomas (apsaimniekošanas) līguma kopiju.

9. Komisija dabā pārbauda iesniegumā minētos postījumus un veiktos aizsardzības pasākumus. Ja postījumi nodarīti mežsaimniecībai vai infrastruktūras objektiem, tos apseko 10 darbdienu laikā un šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētās darbības veic 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Ja postījumi nodarīti lauksaimniecībai (izņemot lopkopību), tos apseko triju darbdienu laikā un šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētās darbības veic piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Ja postījumi nodarīti lopkopībai, tos apseko nekavējoties un šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētās darbības veic piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

10. Komisija, novērtējot medījamo dzīvnieku postījumus, pēc pēdām vai postījumu rakstura nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu, postījumu apjomu, kā arī veiktos aizsardzības pasākumus. Iegūto informāciju atspoguļo postījumu apsekošanas protokolā, ko paraksta visi klātesošie. Ja nepieciešams, tam pievieno abrisu vai fotouzņēmumus. Ja komisijas loceklis vai kāda no šo noteikumu 4. punktā minētajām personām atsakās parakstīt postījumu apsekošanas protokolu, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu.

(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 212)

12. Atbilstoši postījumu pakāpei ir:

12.1. mēreni postījumi, kas nepārsniedz šo noteikumu 20. un 24. punktā minētos kritērijus, kā arī meliorācijas sistēmām vai infrastruktūras objektiem nodarītie postījumi, kuri neapdraud to funkcionalitāti vai naudas izteiksmē nepārsniedz piecas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, mēnešalgas, ja postījumi nodarīti zemes vienībās, kuru platība ir lielāka par 50 hektāriem, un trīs valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, ja postījumi nodarīti zemes vienībās, kuru platība nepārsniedz 50 hektāru;

12.2. būtiski postījumi, kas naudas izteiksmē veido 5–15 valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, ja tie nodarīti zemes vienībās, kuru platība ir lielāka par 50 hektāriem, un 3–10 valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, ja tie nodarīti zemes vienībās, kuru platība nepārsniedz 50 hektāru;

12.3. ārkārtas postījumi, kas naudas izteiksmē pārsniedz 15 valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, ja tie nodarīti zemes vienībās, kuru platība ir lielāka par 50 hektāriem, un 10 valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, ja tie nodarīti zemes vienībās, kuru platība nepārsniedz 50 hektāru, kā arī postījumi, kuru dēļ tiek vai var tikt apdraudēta sabiedrības drošība vai kuri var radīt neatgriezeniskas ekoloģiskas sekas. Epizootijas draudi pielīdzināmi ārkārtas postījumiem.

(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 212)

13. Postījumu pakāpi nosaka, summējot šo noteikumu 19. punktā minētos postījumu radītos zaudējumus vienā zemes vienībā kalendāra gada laikā.

14. Analizējot postījumus un nosakot to cēloņus, komisija objektīvi izvērtē katras puses darbību un bezdarbību atbilstoši normatīvajiem aktiem medību un dabas aizsardzības jomā. Komisija pieņem samērīgus, izpildāmus un pušu tiesības minimāli ierobežojošus vai apgrūtinošus lēmumus turpmāko postījumu novēršanai.

15. Komisijai ir pienākums:

15.1. šo noteikumu 9. punktā minētajos termiņos:

15.1.1. noteikt postījumu apjomu un postījumu pakāpi;

15.1.2. izvērtēt nepieciešamību noteikt pasākumus turpmāku postījumu novēršanai;

15.1.3. aprēķināt medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu apmēru lauksaimniecībai (2. pielikums) vai mežsaimniecībai (3. pielikums). Ja postījumi nodarīti infrastruktūras objektiem, eksperts sagatavo tāmi, norādot darbu apjomu un materiālu daudzumu, kas nepieciešams, lai infrastruktūras objektu atjaunotu iepriekšējā kārtībā;

15.1.4. pieņemt lēmumu par rīcību, ja ir objektīvs pamats uzskatīt, ka savvaļas medījamie dzīvnieki var radīt ārkārtas postījumus attiecīgās pašvaldības teritorijā;

15.1.5. ja nodarīti būtiski postījumi, uzdot par pienākumu medību tiesību īpašniekam vai lietotājam pastiprināti medīt esošajās un potenciālajās postījumu vietās, norādot pasākumu veikšanas termiņu, kā arī kontrolēt pasākumu veikšanas gaitu un rezultātus;

15.2. protokolēt komisijas sēdes un iesnieguma izvērtēšanas gaitu;

15.3. medību tiesību pārņemšanas gadījumā iesaistīt medību tiesību izmantošanā medību tiesību lietotājus no ģeogrāfiski tuvākajām medību platībām;

15.4. nākamajā darbdienā pēc sēdes publicēt sēdes protokolu pašvaldības tīmekļa vietnē;

15.5. epizootiju izplatības vai draudu gadījumā sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu;

15.6. lemt par pasākumiem epizootijas vai tās izplatības draudu ierobežošanai saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta rīkojumu.

(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 212)

16. Komisijai ir tiesības:

16.1. pieprasīt un nekavējoties saņemt nepieciešamo informāciju no zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja), Valsts meža dienesta vai medību tiesību lietotāja;

16.2. lemt par rīcību ar klaiņojošiem, bezsaimnieka vai nepieskatītiem mājas (istabas) dzīvniekiem, ja tie uzbrūk mājdzīvniekiem vai savvaļas dzīvniekiem vai apdraud mājdzīvniekus vai cilvēkus;

16.3. ja nodarīti būtiski postījumi:

16.3.1. lemt par medību tiesību izmantošanu platībā, kurā nav medību tiesību lietotāja, vispirms piesaistot medību tiesību lietotājus no ģeogrāfiski tuvākajām medību platībām;

16.3.2. un iepriekš veikti aizsardzības pasākumi postījumu samazināšanai, lemt par Medību likumā noteikto prasību nepiemērošanu attiecībā uz minimālo medību platību konkrētu sugu dzīvnieku medīšanai un ierosināt Valsts meža dienestam piešķirt terminētas medību atļaujas limitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanai postījumu vietās, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas apjomu;

16.4. ja nodarīti ārkārtas postījumi un komisija nevar rast citu tikpat efektīvu risinājumu:

16.4.1. ar medību tiesību īpašnieka piekrišanu uz laiku, kas nepieciešams pasākumiem postījumu ierobežošanai vai likvidēšanai, pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā zemes vienībā;

16.4.2. uz postījumu ierobežošanas un cēloņu novēršanas laiku, ja medību tiesību īpašnieks vai lietotājs nepilda komisijas norādījumus, pārņemt un izmantot medību tiesības vai veikt citus pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai zemes vienībās, kurās nodarīti ārkārtas postījumi, un zemes vienībās, kurās ir šo postījumu iemesls, vai veikt pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai zemes vienībās, kurās medīt aizliegts;

16.5. lemt par ierosinājumu palielināt pieļaujamo nomedīšanas apjomu un informēt Valsts meža dienestu par pieņemto lēmumu, kā arī pieprasīt un saņemt no Valsts meža dienesta informāciju par pieļaujamā nomedīšanas apjoma maiņu;

16.6. uzdot par pienākumu zemes īpašniekam vai apsaimniekotājam veikt aizsardzības pasākumus, norādot to veidu, apjomu un veikšanas termiņu, kā arī kontrolēt pasākumu veikšanas gaitu un rezultātus, ja aizsardzības pasākumi nav veikti vai ir veikti nepienācīgi;

16.7. ja medījamie dzīvnieki nodara postījumus vai apdraud sabiedrības drošību pilsētās, lemt par šādu postījumu novēršanas vai sabiedrības drošības pasākumu piemērošanu:

16.7.1. medījamo sugu dzīvnieku atbaidīšana;

16.7.2. medījamo sugu dzīvnieku pārvietošana vai likvidēšana.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

17. Šo noteikumu 15.1. apakšpunktā un 16. punktā minēto komisijas lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu atbilstošās pašvaldības domes priekšsēdētājam.

18. Augkopībai un mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka platībā, kuru zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) vai apsaimniekotājs ir iezīmējis dabā (turpmāk – pārbaudāmā platība).

19. Zaudējumus atlīdzina saskaņā ar Medību likumu, šiem noteikumiem un medību tiesību nodošanas līgumu (medību līgums), ja ir nodarīti postījumi:

19.1. mežaudzēm;

19.2. lauksaimniecības dzīvniekiem;

19.3. dabīgajām ganībām, pļavām, lauksaimniecības kultūraugu sējumiem vai stādījumiem, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme atbilst laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros;

19.4. mežu vai lauku infrastruktūras objektiem – autoceļiem, grāvjiem, caurtekām –, kuri līdz postījumu nodarīšanai ir uzturēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmu un autoceļu uzturēšanu un ekspluatāciju.

III. Lauksaimniecībai nodarīto zaudējumu apmēra noteikšana

20. Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka augu veģetācijas periodā, ja bojātā platība nav mazāka par 0,1 hektāru un vizuāli noteiktā postījumu intensitāte pārsniedz 10 procentu.

21. Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru aprēķina:

21.1. lauksaimniecības kultūraugu sējumiem vai stādījumiem, izmantojot šādu formulu:

Z = C x A, kur

Z – zaudējumu apmērs (euro);

C – attiecīgo kultūraugu sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim (euro/ha);

A – postījumu platība (ha);

21.2. dabīgajām ganībām un pļavām, izmantojot šādu formulu:

Z = 0,3 x D_min x P, kur

Z – zaudējumu apmērs (euro);

D_min – valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (euro);

P – bojātā platība (ha).

22. Lopkopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja medījamo dzīvnieku izdarīto postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami.

23. Komisija pēc notikuma vietā redzamajām pazīmēm – uzbrukuma pēdām, kodumu pēdām, upuru atliekām u.c. – apstiprina medījamo dzīvnieku nodarīto kaitējumu lopkopībai un nosaka zaudējumu apmēru saskaņā ar vidējām lauksaimniecības dzīvnieku tirgus cenām pārbaudes dienā.

IV. Mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu apmēra noteikšana

24. Mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka, ja atbilstoši Meža valsts reģistra datiem medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ pārbaudāmajā platībā atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums (skaits) ir mazāks par koku ciršanu meža zemēs reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto minimālo šķērslaukumu (skaitu) un ja pārbaudāmā platība ir lielāka par 0,1 hektāru.

(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 212)

25. Pārbaudāmajā platībā novērtē koku bojājumus un zaudējumu apmēru nosaka saskaņā ar medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu novērtēšanas kritērijiem (4. pielikums). Par augtspējīgiem kokiem uzskata veselos kokus un pusi no vidēji bojātiem kokiem.

26. Tādās atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzēs un plantāciju mežaudzēs, kas izveidotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam atjaunotas mežaudzes minimālajam nepieciešamajam kopējam ieaugušo koku skaitam, postījumu aprēķinā ņem vērā augtspējīgo koku šķērslaukumu (skaitu) (G_augt), kas noteikts normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs. Ja plantāciju mežaudzes ir izveidotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam plantāciju mežaudzes minimālajam nepieciešamajam kopējam ieaugušo koku skaitam, postījumu aprēķinā ņem vērā augtspējīgo koku šķērslaukumu (skaitu) (G_augt), kas noteikts normatīvajos aktos par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežu. Ja medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ mežaudzes šķērslaukums (skaits) (G_augt) ir mazāks par normatīvajos aktos noteikto minimālo šķērslaukumu (skaitu), bet nav mazāks par kritisko šķērslaukumu (skaitu):

26.1. mežaudzēs, kur valdošās koku sugas koku vidējais faktiskais augstums ir mazāks par 12 metriem, zaudējumu apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = S x (C_a + C_k + C_aizs) x 0,7, kur

Z – zaudējumu apmērs (euro);

S – pārbaudāmā platība (ha);

C_a – meža atjaunošanas izmaksas (euro/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 29. punktu;

C_k – jaunaudžu kopšanas izmaksas (euro/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu;

C_aizs – jaunaudžu aizsardzības izmaksas (euro/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 30.¹ punktu;

26.2. mežaudzēs, kur valdošās koku sugas koku vidējais faktiskais augstums ir vismaz 12 metru, zaudējumu apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = M x C_c, kur

Z – zaudējumu apmērs (euro);

M – bojāto koku krāja (m³) (par bojātiem kokiem uzskata iznīkušos kokus un pusi no vidēji bojātiem kokiem);

C_c – cirsmas izstrādes nosacītās izmaksas euro/m³ saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem zaudējumu aprēķina brīdī.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

27. Tādās atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzēs un plantāciju mežaudzēs, kas izveidotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam atjaunotas mežaudzes minimālajam nepieciešamajam kopējam ieaugušo koku skaitam, postījumu aprēķinā ņem vērā augtspējīgo koku šķērslaukumu (skaitu) (G_augt), kas noteikts normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs. Ja plantāciju mežaudzes ir izveidotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam plantāciju mežaudzes minimālajam nepieciešamajam kopējam ieaugušo koku skaitam, postījumu aprēķinā ņem vērā augtspējīgo koku šķērslaukumu (skaitu) (G_augt), kas noteikts normatīvajos aktos par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu un plantāciju mežu. Ja medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ mežaudzes šķērslaukums (skaits) (G_augt) ir mazāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (skaitu):

27.1. mežaudzēs, kur valdošās koku sugas koku vidējais faktiskais augstums ir mazāks par 12 metriem, zaudējumu apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = S x (C_a + C_k + C_aizs), kur

Z – zaudējumu apmērs (euro);

S – pārbaudāmā platība (ha);

C_a – meža atjaunošanas izmaksas (euro/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 29. punktu;

C_k – jaunaudžu kopšanas izmaksas (euro/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu;

C_aizs – jaunaudžu aizsardzības izmaksas (euro/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 30.¹ punktu;

27.2. mežaudzēs, kur valdošās koku sugas koku vidējais faktiskais augstums ir vismaz 12 metru, zaudējumu apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = M x C_c + C_a + C_k + C_aizs, kur

Z – zaudējumu apmērs (euro);

M – bojāto koku krāja (m³) (par bojātiem kokiem uzskata iznīkušos kokus un pusi no vidēji bojātiem kokiem);

C_c – cirsmas izstrādes nosacītās izmaksas euro/m³ saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem zaudējumu aprēķina brīdī;

C_a – meža atjaunošanas izmaksas (euro/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 29. punktu;

C_k – jaunaudžu kopšanas izmaksas (euro/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu;

C_aizs – jaunaudžu aizsardzības izmaksas (euro/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 30.¹ punktu.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

28. Meža atjaunošanas vai ieaudzēšanas izmaksās ietver:

28.1. augsnes sagatavošanas, meža reproduktīvā materiāla iegādes, sēšanas, stādīšanas un kopšanas izmaksas līdz mežaudzes atzīšanai par atjaunotu vai ieaudzētu, ja mežs atjaunots stādot vai sējot;

28.2. dabiskās atjaunošanas veicināšanas (augsnes sagatavošanas) un kopšanas izmaksas līdz mežaudzes atzīšanai par atjaunotu vai ieaudzētu, ja mežs atjaunojies dabiski.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

29. Pārbaudāmajā platībā, kurā audzes faktiskais šķērslaukums ir mazāks vai vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai arī faktiskais koku skaits ir mazāks vai vienāds ar kritisko, meža atjaunošanas vai ieaudzēšanas izmaksu apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C_a = (a₁ + a₂ + a₃) x D_min, kur

C_a – meža atjaunošanas vai ieaudzēšanas izmaksas (euro/ha);

a₁ – koeficients augsnes sagatavošanas izmaksu aprēķināšanai (5. pielikums);

a₂ – koeficients meža reproduktīvā materiāla iegādes un sēšanas vai stādīšanas izmaksu aprēķināšanai (5. pielikums);

a₃ – koeficients kopšanas izmaksu aprēķināšanai pirms mežaudzes atzīšanas par atjaunotu (5. pielikums);

D_min – valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (euro).

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

30. Jaunaudžu kopšanas izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C_k = k x D_min, kur

C_k – jaunaudžu kopšanas izmaksas (euro/ha);

k – koeficients jaunaudžu kopšanas izmaksu aprēķināšanai (5. pielikums);

D_min – valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (euro).

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

30.¹ Jaunaudžu aizsardzības izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C_aizs = k_aizs x D_min, kur

C_aizs – jaunaudžu aizsardzības izmaksas (euro/ha);

k_aizs – koeficients aizsardzības izmaksu aprēķināšanai (5. pielikums);

D_min – valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (euro).

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 212 redakcijā)

V. Infrastruktūras objektiem nodarīto zaudējumu apmēra noteikšana

31. Kārtību, kādā nosakāms postījumu apjoms un zaudējumi, kas saistīti ar hidromeliorācijas sistēmu un to elementu bojājumiem, nosaka, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar Meliorācijas likumu.

32. Medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu apmēru un zaudējumus infrastruktūras objektiem nosaka, pamatojoties uz sertificēta attiecīgās jomas eksperta sniegtu atzinumu par to darbu apjomu un materiālu daudzumu, kas nepieciešams objekta atjaunošanai iepriekšējā stāvoklī, to attiecinot pret konkrētajā novadā esošajām vidējām tirgus cenām postījumu nodarīšanas laikā.

VI. Noslēguma jautājumi

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 17. jūlija noteikumus Nr. 497 "Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 117. nr.; 2009, 70. nr.; 2013, 159. nr.).

34. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. jūnijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs