Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem, samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem, kā arī kārtību, kādā veidojamas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas.

2. Veselības aprūpes iedalījums:

2.1. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

2.2. primārā veselības aprūpe;

2.3. sekundārā veselības aprūpe:

2.3.1. sekundārā ambulatorā veselības aprūpe;

2.3.2. sekundārā stacionārā veselības aprūpe;

2.4. terciārā veselības aprūpe:

2.4.1. terciārā ambulatorā veselības aprūpe;

2.4.2. terciārā stacionārā veselības aprūpe.

3. Terciāro veselības aprūpi organizē un no valsts budžeta līdzekļiem finansē kārtībā, kādā organizē un finansē sekundāro veselības aprūpi.

4. Veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus izlieto:

4.1. samaksai par šo noteikumu 2.punktā minētajiem pakalpojumiem;

4.2. samaksai par kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

4.3. samaksai par centralizētajiem iepirkumiem;

4.4. samaksai par ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbības nodrošināšanu;

4.5. samaksai par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu ārstniecības iestādēs.

(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839)

5. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests) šo noteikumu 2.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētos valsts budžeta līdzekļus plāno novirzīt:

5.1. samaksai par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – ne mazāk kā 45 % apmērā;

5.2. samaksai par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – ne vairāk kā 53 % apmērā;

5.3. samaksai par starpvalstu norēķiniem ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju (turpmāk – Šveice), ar ārstniecības iestādēm par ES un EEZ dalībvalstu un Šveices iedzīvotāju Latvijas Republikā saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī prasību izpildei, kuras noteiktas veselības aprūpes jomu regulējošajos starptautiskajos līgumos, – ne vairāk kā 2 % apmērā.

6. Personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (pacienta iemaksa, līdzmaksājums) šajos noteikumos un citos veselības aprūpi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina:

6.1. neatliekamās medicīniskās brigādes sniegto palīdzību;

6.2. ambulatoro veselības aprūpi:

6.2.1. primārās veselības aprūpes pakalpojumus:

6.2.1.1. ģimenes ārsta un viņa praksē nodarbināto ārstniecības personu sniegto veselības aprūpi;

6.2.1.2. zobārsta un higiēnista sniegto veselības aprūpi personām vecumā līdz 18 gadiem (turpmāk – bērni) un atsevišķām iedzīvotāju kategorijām atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai;

6.2.1.3. veselības aprūpi mājās;

6.2.2. sekundārās un terciārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus:

6.2.2.1. veselības aprūpi, ko sniedz vecmāte vai ārsts, kurš specializējies noteiktā specialitātē un nav minēts šo noteikumu 6.2.1.1. apakšpunktā (turpmāk – speciālists), un citas ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas;

6.2.2.2. laboratoriskos un vizuālās diagnostikas izmeklējumus;

6.2.2.3. dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

6.2.2.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļās, ja persona netiek stacionēta, un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos;

6.3. stacionāro veselības aprūpi;

6.4. zāles un medicīniskās ierīces, kuras dienests iepērk centralizēti;

6.5. kompensējamās zāles un medicīnas ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

8. Norēķinu kārtību par ārstniecības iestādes sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nosaka dienesta un ārstniecības iestādes līgumā.

9. Tiesības nosūtīt personu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakal-pojumu saņemšanai vai izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces ir:

9.1. vecmātēm vai ārstiem, kuriem šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem;

9.2. ārstiem, kuri strādā ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi;

9.3. ārstiem, kuri strādā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kuras sniedz valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūciju;

9.4. ārstiem, kuri nodarbināti Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

9.5. ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr. 840 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 574)

10. Dienests un Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei nodrošina informācijas sniegšanu par Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā iekļautajām ārstniecības personām citām ES, EEZ dalībvalstīm vai Šveicei, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu. Papildus dienests savā tīmekļa vietnē viegli saprotamā valodā ievieto, kā arī pēc pieprasījuma sniedz:

10.1. informāciju par ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un informāciju par šo noteikumu 9.punktā minētajiem ārstiem, norādot ārstniecības iestādi, ārsta vārdu, uzvārdu, specialitāti un to, vai ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un vai ir tiesīgs izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces;

10.2. informāciju par veselības aprūpes sistēmu Latvijas Republikā:

10.2.1. pacientu tiesības;

10.2.2. veselības aprūpes organizēšana un finansēšana;

10.2.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji;

10.2.4. obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;

10.2.5. Ārstniecības riska fonda darbība;

10.2.6. kārtība, kādā iesniedzama sūdzība par veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti;

10.3. informāciju par kārtību, kādā iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārvalstīs, kā arī par kārtību, kādā iespējams saņemt izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

10.4. receptē iekļaujamās informācijas apjomu.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

10.¹ Dienests sadarbojas ar ES, EEZ dalībvalstu un Šveices pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunktiem jautājumos par veselības aprūpes pakal-pojumu saņemšanu ārvalstīs un izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī pēc personas pieprasījuma sniedz ES, EEZ un Šveices kontaktpunktu kontaktinformāciju.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

11. No valsts budžeta neapmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus:

11.1. ortodontisko ārstēšanu, izņemot pirmreizēju konsultāciju bērniem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumus personai vecumā līdz 22 gadiem, silantu lietošanu, zobārstniecības palīdzību personām, kas vecākas par 18 gadiem, kā arī zobu protezēšanu, izņemot Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14.pantā noteiktās personas, kurām izdevumus par zobārstniecības pakalpojumiem sedz 50 % apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm – pilnā apmērā;

11.2. ambulatori veicamas injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi, izņemot gadījumus, ja sniedz:

11.2.1. veselības aprūpes pakalpojumus dienas stacionārā vai neatliekamo medicīnisko palīdzību;

11.2.2. medicīnisko palīdzību bērniem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām;

11.2.3. medicīnisko palīdzību personām ar cukura diabētu, tuberkulozi, perniciozo anēmiju, onkoloģiskām, psihiskām vai hemofilijas slimībām;

11.2.4. medicīnisko palīdzību personām, kas saņem mājas aprūpi, un personām, kas saņem mājās ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju;

11.3. pirmreizēji medicīniski profilaktiskos pasākumus, kas nepieciešami, stājoties darbā, kā arī obligātās veselības pārbaudes, ja mainās darba vides faktori;

11.4. periodiskās medicīniskās apskates, kas nepieciešamas darba apstākļu un darba specifikas dēļ;

11.5. abortus, izņemot abortus medicīnisku indikāciju dēļ;

11.6. cilmes šūnu bankas un dzimumšūnu bankas uzturēšanu;

11.7. seksoloģisko ārstēšanu un dzimuma maiņu;

11.8. ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanu publiskos pasākumos;

11.9. kosmetoloģiskos pakalpojumus un estētiski ķirurģiskas operācijas;

11.10. homeopātisko ārstēšanu;

11.11. redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšanu un iegādi, izņemot to izrakstīšanu bērniem, kā arī šo noteikumu XIII nodaļā noteiktajā kārtībā iepirktas briļļu lēcas, briļļu ietvarus un kontaktlēcas bērniem, kuriem diagnosticēta augstas pakāpes iedzimta miopija (virs 5,0 Dsph), augstas pakāpes hipermetropija (virs 4,0 Dsph), augstas pakāpes astigmātisms (virs 1,0 D), augstas pakāpes anizometropija (virs 2,0 D), afakija iedzimtu kataraktu gadījumos vai afakija iegūtu kataraktu gadījumos vienai vai abām acīm, iegūta tuvredzība virs 7,0 Dsph, keratokonuss, akomodācijas šķielēšana, parēze – bifokālās briļļu lēcas, albīnisms, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm pierādīta iedzimta tīklenes distrofija ar fotofobiju – fotohromās briļļu lēcas, radzenes rētas, apduļķojumi – kosmētisko kontaktlēcu protēzes, III–IV pakāpes vājredzība neatkarīgi no refrakcijas anomālijas pakāpes;

11.12. dzirdes aparātu iegādi, izņemot dzirdes implantus bērniem vai personām ar prognozējamu (draudošu) invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām vecumā no 18 gadiem līdz tāda vecuma sasniegšanai, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek piešķirta vecuma pensija (turpmāk – darbspējīgs vecums) atbilstoši šo noteikumu 168.4.4.apakšpunktam;

11.13. psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību, izņemot gadījumus:

11.13.1. ja palīdzību sniedz psihiatriskā profila stacionārajās ārstniecības iestādēs vai nodaļās;

11.13.2. ja tā nepieciešama, nodrošinot bērniem ambulatoro psihiatrisko palīdzību vai paliatīvo aprūpi;

11.13.3. ja palīdzību sniedz multiprofesionāla komanda rehabilitācijas programmas ietvaros vai alkohola un narkotisko vielu atkarības medicīniskās rehabilitācijas programmas ietvaros;

11.13.4. ja veic tiesu psiholoģisko ekspertīzi;

11.13.5. ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību;

11.14. vakcināciju, izņemot pasīvo imūnterapiju, vakcinācijas kalendārā noteiktās vakcinācijas un vakcināciju pret gripu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

11.15. profilaktiskās un citas medicīniskās apskates, izņemot šo noteikumu 1.pielikumā minētās profilaktiskās apskates;

11.16. alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, izņemot gadījumus, ja tā nepieciešama ārstnieciskā procesa nodrošināšanai;

11.17. ārstēšanu, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

11.18. orgānu un audu transplantāciju, izņemot:

11.18.1. asinis un to preparātus;

11.18.2. nieres;

11.18.3. autologās un alogēnās cilmes šūnas, tai skaitā donora meklēšanu;

11.18.4. kaulus un saistaudus;

11.18.5. fasciju;

11.18.6. ādu;

11.18.7. cīpslas;

11.18.8. skrimšļaudus;

11.18.9. sirdi vai sirds vārstuļus;

11.18.10. radzenes;

11.18.11. aknas;

11.19. speciālistu mājas vizīti, izņemot:

11.19.1. psihiatra mājas vizītes pie psihiatriska profila pacientiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt ārstniecības iestādi;

11.19.2. mājas vizītes pie personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

11.19.3. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizītes pie bērniem, kas atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, un personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma ar diagnozi T91.3 vai personām ar cerebrovaskulārām slimībām ar diagnozēm I60, I61, I63, I64 vai I69 saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju (turpmāk – SSK-10), kuriem nepieciešama veselības aprūpe mājās;

11.20. ģimenes ārsta mājas vizīti, izņemot vizītes pie:

11.20.1. bērniem;

11.20.2. personām, kurām noteikta I grupas invaliditāte;

11.20.3. personām, kas vecākas par 80 gadiem;

11.20.4. personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe – pamata diagnozes saskaņā ar SSK-10 kodiem B20-B24; C00-C97; D37-D48; G05; G12; G13; G35; G54.6; G55.0; G60.0; G61.0; G63.1; G70; G95.1; G95.2; G99.2; I50; I69; K22.2; L89; T91.3; blakus diagnozes kods visos gadījumos – Z51.5;

11.20.5. mājas apstākļos mirušas personas, lai apliecinātu nāves faktu;

11.20.6. personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

11.20.7. personām, kas saņem mājas aprūpi atbilstoši šo noteikumu IV nodaļai;

11.20.8. personām, kuras gripas epidēmijas laikā slimo ar gripu;

11.20.9. personas, pie kuras neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde veikusi izbraukumu un ar kuru šo noteikumu 51.4.apakšpunktā minētajā gadījumā ģimenes ārsts vienojies par mājas vizīti saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie personas;

11.21. ambulatori veiktus laboratoriskos izmeklējumus, izņemot:

11.21.1. šo noteikumu 2.pielikumā minētos izmeklējumus;

11.21.2. izmeklējumus, kas veikti references laboratorijā atbilstoši šo noteikumu 212.2.2.1.apakšpunktam;

11.21.3. bērniem veicamos laboratoriskos izmeklējumus, kuru nepieciešamība ir apstiprināta ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" konsilija atzinumu un kuri atbilst šo noteikumu 310.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, to saņemšanai citās ES un EEZ dalībvalstīs vai Šveicē;

11.21.4. tādām personām veicamos laboratoriskos izmeklējumus citās ES un EEZ dalībvalstīs vai Šveicē, kurām šāda nepieciešamība ir apstiprināta ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" konsilija atzinumu un kuras atbilst šo noteikumu 310.3. apakšpunktā minētajam nosacījumam, šādos gadījumos:

11.21.4.1. minimālās reziduālās slimības kontrolei saskaņā ar metodi – faktiskā laikā veikta polimerāzes ķēdes reakcija kaulu smadzeņu aspirātā – personai ar indikācijām alogēnas cilmes šūnu transplantācijai, kurai nepieciešama ārpusģimenes donora meklēšana un konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas, kā arī personai, kurai pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas;

11.21.4.2. personai pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora nepieciešams himērisma monitorings;

11.22. konsultācijas, klīniskos un paraklīniskos diagnosticējošos izmeklējumus, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma izdara prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām. Samaksu par minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic tiesu medicīnas ekspertīzes pieprasītājs;

11.23. medicīnisko rehabilitāciju, izņemot:

11.23.1. ar ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu, saņemot fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai logopēda, kā arī funkcionālā speciālista konsultāciju;

11.23.1.¹ ar ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu, saņemot logopēda vai funkcionālā speciālista sniegtus rehabilitācijas pakalpojumus, – līdz pieciem apmeklējumiem;

11.23.2. ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu vai – psihiatriskās palīdzības gadījumā – ar psihiatra vai bērnu psihiatra nosūtījumu, ja medicīnisko rehabilitāciju saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu sniedz:

11.23.2.1. bērniem;

11.23.2.2. personām ar prognozējamu (draudošu) invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 168.4.3. vai 168.4.4. apakšpunktam;

11.23.2.3. personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, kurām medicīniskā rehabilitācija ir kā tiešs turpinājums pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojuma vai plānveida ķirurģiskās palīdzības saņemšanas;

11.23.2.4. ambulatorā ārstniecības iestādē – personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, kurām medicīniskā rehabilitācija ir kā tiešs turpinājums pēc akūtas saslimšanas, traumas vai hroniskas slimības saasinājuma, kā arī personām ar progresējošiem funkcionāliem ierobežojumiem hronisku slimību gadījumā;

11.23.3. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekus un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas saskaņā ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu;

11.23.4. personas, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

11.24. ārstēšanos sanatorijās un kūrortos;

11.25. pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus, izņemot gadījumus, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs un ja ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju šo noteikumu 36. pielikuma 1., 3., 5. un 14. punktā minētajās lokalizācijās;

11.26. mākslas terapijas speciālista sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos rehabilitācijas pakalpojumus;

11.27. uztura speciālistu sniegtos ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos rehabilitācijas pakalpojumus;

11.28. sporta ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot Valsts sporta medicīnas centra sniegtos sporta medicīnas pakalpojumus;

11.29. ķirurģisko palīdzību, izņemot:

11.29.1. dienas stacionārā sniegtu ķirurģisko palīdzību un citu ambulatori sniegtu ķirurģisko palīdzību (tajā skaitā ektoparazītu noņemšanu);

11.29.2. šādu stacionārā ārstniecības iestādē sniegtu ķirurģisko palīdzību:

11.29.2.1. neatliekamo medicīnisko palīdzību;

11.29.2.2. ķirurģisko ārstēšanu bērniem;

11.29.2.3. ķirurģisko ārstēšanu iekaisīgo zarnu slimību gadījumos;

11.29.2.4. hormonāli aktīvo endokrīno dziedzeru ķirurģisko ārstēšanu;

11.29.2.5. plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajam rehabilitācijas plānam;

11.29.2.6. plānveida operācijas ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 168.4.4. apakšpunktam;

11.29.2.7. ķirurģisku ārstēšanu šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktā norādītajās veselības aprūpes pakalpojumu programmās (turpmāk – programma "Iezīmētie pakalpojumi");

11.29.3. stacionārā ārstniecības iestādē veiktas plānveida operācijas šo noteikumu 3. pielikuma 3.3. apakšpunktā norādītajā veselības aprūpes pakalpojumu programmā atbilstoši šo noteikumu 179.¹ punktam;

11.30. veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, izņemot:

11.30.1. neatliekamo palīdzību traumu gadījumos;

11.30.2. traumu seku, kaulu un locītavu slimību stacionāru ārstēšanu ar traumatologu–ortopēdu konsilija atzinumu;

11.30.3. ambulatori veiktu traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšanu;

11.30.4. osteomielītu, strutaino artrītu un mīksto audu iekaisumu ārstēšanu, tai skaitā mugurkaula ķirurģiju;

11.30.5. endoprotezēšanas operācijas;

11.30.6. onkoloģisko slimību kaulos un mīkstajos audos ārstēšanu;

11.30.7. nerekonstruktīvas endoskopiskas operācijas (neapmaksā operācijas ar implantu pielietošanu);

11.30.8. atkārtotas mugurkaula operācijas, ja recidīvs notiek gada laikā no operācijas veikšanas brīža vai ja ir mugurkaula ķirurģijas konsilija atzinums;

11.30.9. mugurkaula distrofiski deģeneratīvu slimību ārstēšanu:

11.30.9.1. ar muguras smadzeņu vai zirgastes kompresijas simptomātiku;

11.30.9.2. ar progresējošu mugurkaula deformāciju, ja ir mugurkaula ķirurģijas konsilija atzinums;

11.30.10. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

11.30.11. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

11.30.12. plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajam rehabilitācijas plānam un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 168.4.4.apakšpunktam;

11.31. ārējo dzimumorgānu, maksts, dzemdes kakla plastiskās operācijas, noslīdējumu korekciju, izņemot totālu dzemdes prolapsu;

11.32. dzimumorgānu iedzimtu anomāliju korekciju, izņemot korekciju bērniem;

11.33. konservatīvu miomektomiju, izņemot gadījumus, ja konstatēta asiņošana vai tiek traucēta blakusorgānu darbība;

11.34. urīna nesaturēšanas operācijas, ja nav veikti urodinamiskie izmeklējumi, kas apstiprina stresa vai jaukta tipa inkontinenci;

11.35. medicīnisko apaugļošanu, ja no valsts budžeta līdzekļiem jau ir apmaksātas divas neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (pēc embrija transfēra nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība), kā arī medicīnisko apaugļošanu sievietēm pēc 37 gadu vecuma, izņemot gadījumu, ja līdz minētajam vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 09.06.2015. noteikumiem Nr. 296; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.; 11.25. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

12. No veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem nemaksā par:

12.1. pakalpojumiem, kuri nav veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā neapmaksā personas vai tās pavadošās personas transporta un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar pārvietošanos, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu;

12.2. veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri saņemti bez tāda ārsta nosūtījuma, kuram ir tiesības nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību, kuru sniedz līgumattiecībās ar dienestu esoša ārstniecības iestāde, un citos šajos noteikumos minētajos gadījumos;

12.3. sekundārās veselības aprūpes pakalpojumiem, ja persona rakstiski atteikusies no gaidīšanas uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu un pati vai trešā persona veikusi maksājumus par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu;

12.4. tādu personu stacionāru ārstēšanu, kuru slimību vai traumu var ārstēt ambulatori;

12.5. tādiem pašiem vai informatīvi līdzvērtīgiem izmeklējumiem sekundārajā veselības aprūpē, kuri atkārtoti veikti mēneša laikā no dienas, kad veikts izmeklējums ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, izņemot gadījumus, ja personai sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību līgumattiecībās ar dienestu esošā ārstniecības iestādē.

13. Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija sedz maksu par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem šādām personām:

13.1. Aizsardzības ministrija:

13.1.1. profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem – pacientu iemaksas, līdzmaksājumus, tai skaitā pacientu līdzmaksājumus par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, kā arī maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību;

13.1.2. atvaļinātajiem karavīriem un bijušajiem zemessargiem – veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apmaksājamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī izdevumu apmēru un samaksas kārtību;

13.1.3. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības – mieram" bruņoto spēku karavīriem – par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu;

13.1.4. profesionālā dienesta kandidātiem, rezerves karavīriem un rezervistiem, iesaucot aktīvajā dienestā, un zemessargu kandidātiem – izdevumus par medicīniskās pārbaudes ietvaros ar medicīniskās komisijas norīkojumu veiktajiem medicīniskajiem izmeklējumiem un ārstu atzinumiem (tai skaitā izdevumus par veselības aprūpes maksas pakalpojumiem) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību;

13.1.5. kustības "Jaunsardze" dalībniekiem – izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka jaunsargiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus, to saņemšanas nosacījumus un samaksas kārtību;

13.2. Tieslietu ministrija:

13.2.1. ieslodzījuma vietā strādājošas ārstniecības personas sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

13.2.2. pacientu iemaksas un pacientu līdzmaksājumus par ieslodzītajiem, kas saņem veselības aprūpi ārpus ieslodzījuma vietas, kā arī pacientu līdzmaksājumus par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju;

13.3. Iekšlietu ministrija:

13.3.1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm sedz pacientu iemaksas un maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar iekšlietu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem un kurus neapmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem;

13.3.2. ārzemniekiem, kuri aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, – par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir garantēti šīm personām (izņemot neatliekamo palīdzību, dzemdību palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, kā arī tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem). Ja šo personu veselības aprūpe ir apdrošināta, veselības aprūpes izdevumus sedz apdrošinātājs;

13.3.3. par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietotajām personām (izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, ja veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem);

13.3.4. par patvēruma meklētājiem veikto sākotnējo veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta, kas sniegta patvēruma meklētāju izmitināšanas centra telpās, un psihiatra, ekspresanalīzēm humānā imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV/AIDS) un B hepatīta noteikšanai;

13.3.5. patvēruma meklētājiem, kuri aizturēti Patvēruma likuma noteiktajā kārtībā, – par veselības stāvokļa pārbaudēm un sanitāro apstrādi, kā arī par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā, ir noteikti veselības aprūpes un iekšlietu jomu regulējošajos normatīvajos aktos un netiek apmaksāti no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 29.09.2015. noteikumiem Nr. 555; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802; MK 05.04.2016. noteikumiem Nr. 202; MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 574)

13.¹ No veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem patvēruma meklētājiem apmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus – neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, zobārstniecības palīdzību akūtā gadījumā, medicīnisko palīdzību bērniem, primāro veselības aprūpi (ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra), ambulatorai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihiatrisko palīdzību, grūtnieču aprūpi un citu sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, kas nepieciešama steidzamības kārtā, kā arī pakalpojumus Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktajos gadījumos un tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos medikamentus.

(MK 30.08.2016. noteikumu Nr. 574 redakcijā)

14. Ja personai, kurai veselības kaitējums ir nodarīts prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā, veselības aprūpes pakalpojumi ir sniegti par valsts budžeta līdzekļiem, dienests no personas, kuru par vainīgu atzinusi kompetenta institūcija, regresa kārtībā piedzen izdevumus:

14.1. par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību;

14.2. par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem ambulatorās veselības aprūpes epizožu tarifiem un veikto manipulāciju tarifiem;

14.3. par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši šo noteikumu 168. punktā noteiktajiem stacionāro pakalpojumu apmaksas veidiem un šajos noteikumos noteiktajiem tarifiem.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

15. Ārstniecības iestāde, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, līdz līgumā ar dienestu noteiktajam termiņam nodrošina informācijas ievadi dienesta vadības informācijas sistēmā par visiem iepriekšējā mēnesī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, norādot tos medicīniskajā un uzskaites dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedību.

16. Dienests saglabā vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Ja vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju arhivē, dienests nodrošina, ka, izmantojot elektroniskos pakalpojumus, ir iespējams saņemt informāciju par pēdējos piecos gados personām sniegtajiem no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

16.¹ Informāciju, kas dienestam nepieciešama sociālā nodrošinājuma sistēmas koordinēšanai un veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistra uzturēšanai, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz, ievērojot šādu kārtību:

16.¹ 1. Valsts ieņēmumu dienests sniedz:

16.¹ 1.1. aktuālo informāciju par personas statusu un tās darba devēju vai par pašnodarbinātu personu;

16.¹ 1.2. vēsturisko informāciju par personas statusu un tās darba devēju vai par pašnodarbinātu personu;

16.¹ 2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz:

16.¹ 2.1. informāciju par bezdarbnieka pabalsta saņemšanu;

16.¹ 2.2. informāciju par tiesībām uz pensiju, tai skaitā informāciju par pensijas veidu, apdrošināšanas stāžu un pensijas izmaksas termiņa ierobežojumu, ja tāds ir noteikts;

16.¹ 2.3. informāciju par personai izsniegtu veidlapu sociālā nodrošinājuma tiesību īstenošanai citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 188 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. 369. punktu)

17. Saņemot no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta iemaksu šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot šo noteikumu 5.pielikumā minētos nosacījumus.

18. Ja persona, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu, nespēj samaksāt pacienta iemaksu vai līdzmaksājumu, to var izdarīt 15 dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta rakstiska vienošanās ar ārstniecības iestādi.

19. Sniedzot stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības iestāde papildus pacienta iemaksai var iekasēt pacienta līdzmaksājumu ne vairāk kā 31,00 euro apmērā par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kas minētas šo noteikumu 3.pielikuma 4.punktā.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

20. Šo noteikumu 19.punktā minēto pacienta līdzmaksājumu neiekasē no šo noteikumu 23.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām un personām, kuras uzrāda šo noteikumu 22.punktā minēto izziņu. Šādā gadījumā pacienta līdzmaksājumu nesedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot pacienta līdzmaksājumu, kas veikts par šo noteikumu 23.16. un 23.17.apakšpunktā minētajām personām.

21. Kopējais pacienta iemaksas apmērs par katru stacionēšanas reizi vienā stacionārajā ārstniecības iestādē nedrīkst pārsniegt 355,72 euro.

22. Pacienta iemaksu kopsumma par kalendāra gadā saņemtajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 569,15 euro. Izziņu par to, ka persona kalendāra gada laikā ir saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumus un veikusi pacienta iemaksu (tai skaitā apdrošinātāja vai citas personas segto) 569,15 euro apmērā, izsniedz dienesta teritoriālā nodaļa atbilstoši personas uzrādītajiem maksājuma dokumentiem.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

23. No pacienta iemaksas ir atbrīvotas šādas iedzīvotāju kategorijas:

23.1. bērni;

23.2. grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi;

23.3. politiski represētās personas, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;

23.4. personas, kuras slimo ar tuberkulozi, un personas, kurām veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai;

23.5. psihiski slimas personas, saņemot psihiatrisko ārstēšanu;

23.6. personas, saņemot hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras visā ārstniecības procesa laikā;

23.7. personas, kuras saņem veselības aprūpes pakalpojumus šo noteikumu 6.pielikumā minēto infekcijas slimību gadījumos;

23.8. personas, kurām neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes;

23.9. personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības iestādē uzrādot dokumentu, kas apliecina minēto faktu;

23.10. personas, kurām veic profilaktiskās apskates un izmeklējumus šo noteikumu 1. un 7.pielikuma 2.punktā minētajā kārtībā;

23.11. personas, kurām vakcinācijas kalendāra ietvaros veic vakcināciju, stinguma krampju neatliekamo profilaksi, pēcekspozīcijas imunizāciju pret trakumsērgu, kā arī vakcināciju pret gripu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

23.12. personas, saņemot ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju mājas apstākļos;

23.13. orgānu donori;

23.14. personas, kuras saņem veselības aprūpi mājās vai paliatīvo veselības aprūpi stacionārajās ārstniecības iestādēs atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 2.1.26. apakšpunktam, kā arī paliatīvo veselības aprūpi, ko sniedz ģimenes ārsts mājas vizītes laikā;

23.15. personām, kurām noteikta I grupas invaliditāte;

23.16. trūcīgās personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

23.17. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki;

23.18. patvēruma meklētāji.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802; MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 574; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

24. Pacienta iemaksu par šo noteikumu 23.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām, pacienta iemaksu personas nāves gadījumā, kā arī pacienta iemaksu gadījumā, ja pārsniegts šo noteikumu 21. un 22.punktā noteiktais pacienta iemaksas apmērs, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

25. Dienests no valsts budžeta līdzekļiem ārstniecības iestādēm sedz pacienta iemaksas starpību, kas veidojas starp šo noteikumu 4.pielikuma 5.1.apakšpunktā noteikto pacienta iemaksas apmēru par ārstēšanos diennakts stacionārā un 4.pielikuma 5.3.apakšpunktā noteikto pacientu iemaksu apmēru personām ar noteiktām diagnozēm.

26. Pacienta iemaksu iekasē ārstniecības iestāde.

27. Ārstniecības iestāde iekasētās pacientu iemaksas, no valsts budžeta līdzekļiem kompensētās pacienta iemaksas par atbrīvotajām personu kategorijām un šo noteikumu 19.punktā minēto pacienta līdzmaksājumu novirza veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu segšanai.

28. Primārā veselības aprūpe ir ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ārstniecības iestādē vai tās dzīvesvietā sniedz šādi primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji:

28.1. ģimenes ārsts;

28.2. ārsta palīgs (feldšeris);

28.3. māsa;

28.4. vecmāte, kura nodarbināta ģimenes ārsta praksē;

28.5. zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa un higiēnists;

28.6. ārstniecības personas, kuras nodrošina veselības aprūpi mājās.

29. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

29.1. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie primārās veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja, izņemot veselības aprūpi mājās;

29.2. pēc ģimenes ārsta uzaicinājuma, tai skaitā profilaktiskās apskates programmas ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu;

29.3. pamatojoties uz ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu (ja persona atrodas ieslodzījumā);

29.4. mājās atbilstoši šo noteikumu IV nodaļai.

30. Katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu. Lai reģistrētos ģimenes ārsta pacientu sarakstā, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam noslēdz vienošanos divos eksemplāros, kuru paraksta persona un ģimenes ārsts. Viens vienošanās eksemplārs paliek pie ģimenes ārsta, otrs pie personas. Ģimenes ārsta pacientu sarakstā persona var reģistrēties, arī izmantojot vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv.

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188)

31. Vienošanos ģimenes ārsts uzglabā, kamēr persona ir reģistrēta viņa pacientu sarakstā.

32. Persona var būt reģistrēta tikai pie viena ģimenes ārsta.

33. Pie pediatra reģistrē tikai bērnus.

34. Ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja:

34.1. personas dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas, kuru nosaka dienesta un ģimenes ārsta noslēgtajā līgumā atbilstoši dienesta apstiprinātajam un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajam ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas plānam;

34.2. ģimenes ārsta pacientu sarakstā jau ir 1800 reģistrētas personas vai 800 bērni, izņemot jau reģistrētas personas pirmās pakāpes lejupējos vai augšupējos radiniekus vai laulāto un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošas personas.

35. Katrai personai ir tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu un veikt pārreģistrāciju. Lai pārreģistrētos, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un noslēdz jaunu vienošanos.

36. Informāciju par šo noteikumu 30. un 35.punktā minēto vienošanos ģimenes ārsts piecu darbdienu laikā ievada dienesta vadības informācijas sistēmā.

37. Dienests veic šādas izmaiņas dienesta vadības informācijas sistēmā:

37.1. personas reģistrācijas bloķēšanu, piešķirot personai statusu, kas uz laiku aptur esošo reģistrāciju un nepieļauj personas pārreģistrāciju pie cita ģimenes ārsta šo noteikumu 45.punktā minētajā gadījumā;

37.2. personas reģistrācijas atbloķēšanu un tādas reģistrācijas atjaunošanu, kāda viņam bija pirms bloķēšanas šo noteikumu 46.punktā minētajā gadījumā;

37.3. personas izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta šo noteikumu 39., 41., 42., 43. un 44.punktā minētajos gadījumos;

37.4. personu pārreģistrāciju šo noteikumu 39.punktā minētajā gadījumā.

38. Šo noteikumu 36. un 37.punktā minētie reģistrācijas nosacījumi stājas spēkā pēc šajos punktos minētās informācijas ievadīšanas dienesta vadības informācijas sistēmā. Šo noteikumu 86.1.apakšpunktā norādītā maksājuma (kapitācijas nauda) aprēķinā šo noteikumu 36. un 37.punktā minētos reģistrācijas nosacījumus ņem vērā, sākot ar nākamo dienu pēc attiecīgās informācijas ievadīšanas dienesta vadības informācijas sistēmā.

39. Ja ģimenes ārsts izbeidz līgumattiecības ar dienestu, dienests piecu darbdienu laikā svītro personu no ģimenes ārsta pacientu saraksta. Personu, kuras dzīvesvieta ir ģimenes ārsta pamatteritorijā, dienests pārreģistrē pie ģimenes ārsta, kurš pārņem attiecīgā ģimenes ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju, arī tās daļu. Informāciju par pacientu svītrošanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta un pārreģistrāciju dienests publicē vietējos plašsaziņas līdzekļos vai dienesta tīmekļvietnē, ja attiecīgajā teritorijā to nav iespējams publicēt vietējos plašsaziņas līdzekļos. Informācijā norāda pacienta tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu.

(MK 30.08.2016. noteikumu Nr. 574 redakcijā)

39.¹ Ģimenes ārsts, kurš ar dienestu slēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pamatteritorijā, kurā iepriekš pakalpojumus sniedzis ģimenes ārsts, ar kuru līgumattiecības izbeigušās viņa nāves dēļ, pārņem to pacientu medicīnisko dokumentāciju, kuri bijuši reģistrēti pie mirušā ģimenes ārsta.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

40. (Svītrots ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 574)

41. Ārstniecības likuma 42.pantā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz ģimenes ārsta iesniegumu un Veselības inspekcijas pārbaudes atzinumu par konkrēto gadījumu, dienests ir tiesīgs izslēgt personu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, informējot par to personu. Personai ir tiesības reģistrēties pie cita ģimenes ārsta.

42. Dienests izslēdz no pediatra reģistrēto pacientu saraksta personu, kura sasniegusi 18 gadu vecumu. Attiecīgais pediatrs par šo faktu informē personu.

43. Latvijas Republikas valsts piederības statusu zaudējušās un mirušās personas no pacientu saraksta svītro dienests, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra sniegto informāciju.

44. Pacienta izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, pamatojoties uz pacienta iesniegumu, dienests veic piecu darbdienu laikā.

45. Personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta dienests bloķē:

45.1. psihiatriskā profila stacionāro ārstniecības iestāžu pacientiem, kuri nepārtraukti ārstējas ilgāk par trijiem mēnešiem;

45.2. ieslodzījumā esošām personām;

45.3. personām, kuras uzturas ārpus Latvijas Republikas ilgāk par sešiem mēnešiem vai kuras vērsušās dienestā ar iesniegumu par reģistrācijas bloķēšanu, norādot, ka izceļo no Latvijas Republikas, vai par kurām dienests no Iedzīvotāju reģistra saņēmis ziņas par izceļošanu no Latvijas Republikas.

46. Ja ir zudis šo noteikumu 45.punktā minētais personas reģistrācijas bloķēšanas iemesls, dienests atbloķē personas reģistrāciju.

47. Ģimenes ārsts saņem pilnu savu pacientu sarakstu un informāciju par izmaiņām sarakstā, izmantojot dienesta vadības informācijas sistēmu.

48. Dienests savā mājaslapā internetā ievieto informāciju par ģimenes ārstu praksēm, norādot ārstniecības iestādes nosaukumu, ģimenes ārsta vārdu, uzvārdu, ārstniecības iestādes adresi, tālruņa numuru (kas iesniegts dienestā publicēšanai mājas lapā), elektroniskā pasta adresi saziņai ar pacientiem (ja iestāde tādu ir norādījusi), pamatdarbības teritoriju, prakses darba laiku un ģimenes ārsta pieņemšanas laiku. Pēc personas pieprasījuma dienests sniedz informāciju par ģimenes ārstiem, pie kuriem var reģistrēties, šo ģimenes ārstu prakšu atrašanās vietu un kārtību, kādā notiek reģistrācija.

49. Ģimenes ārsta pacients ir:

49.1. persona, kura reģistrēta ģimenes ārsta pacientu sarakstā;

49.1.¹ persona, kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta šo noteikumu 45. punktā minētajos gadījumos;

49.2. ģimenes ārsta pacientu sarakstā nereģistrējusies persona (turpmāk – īslaicīgais pacients), kura:

49.2.1. īslaicīgas uzturēšanās (piemēram, komandējums, apciemojums) laikā ir saslimusi un vērsusies uzturēšanās vietai tuvākajā ģimenes ārsta praksē pēc palīdzības;

49.2.2. periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē attiecīgā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

49.2.3. tiek vakcinēta vakcinācijas iestādē;

49.2.4. nav vispār reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet vērsusies pie ģimenes ārsta pēc palīdzības;

49.2.5. ir pie cita ģimenes ārsta reģistrēts pacients, kas vērsies pie ģimenes ārsta kā pie pacienta ģimenes ārsta aizvietotāja.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

50. Ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus apmērā, kādā to saņem ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētā persona, saņem arī šo noteikumu 49.1.¹ apakšpunktā minētās personas un:

50.1. persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā un ir vērsusies pie ģimenes ārsta ar ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu vai kura ir no ieslodzījuma vietas atbrīvota persona un kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta vēl nav atbloķēta;

50.2. persona, kura izrakstīta no psihiatriskā profila stacionārās ārstniecības iestādes un kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta vēl nav atbloķēta;

50.3. persona, kura vērsusies pie ģimenes ārsta un kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta atbilstoši šo noteikumu 45.3. apakšpunktam.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr. 840 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

51. Katrs ģimenes ārsts atbilstoši līgumam ar dienestu sniedz veselības aprūpes pakalpojumus savas darbības pamatteritorijā, nodrošinot savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības aprūpi, kā arī:

51.1. konstatē pie viņa reģistrētas vai viņa aprūpē esošas, vai viņa darbības pamatteritorijā mājas apstākļos mirušas personas nāves faktu, kā arī, ja ģimenes ārstam ir zināms nāves cēlonis, normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību izsniedz noteiktos dokumentus;

51.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, nosūta mirušo patologanatomiskai izmeklēšanai;

51.3. informē Valsts policijas teritoriālo iestādi, ja ģimenes ārstam ir aizdomas par vardarbīgu nāvi;

51.4. nodrošina, ka ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā ģimenes ārsts, māsa vai ārsta palīgs (feldšeris) sazinās ar personu, lai vienotos par turpmāko veselības aprūpi, ja ģimenes ārsts ir saņēmis informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētās personas un šī persona nav stacionēta;

51.5. izsniedz izziņu par bērna veselības stāvokli.

51.¹ Ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku personām ar aizdomām par kādu no šo noteikumu 34. pielikumā minētajiem ļaundabīgiem audzējiem ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts veic atbilstoši šo noteikumu 34. pielikumā norādītajam, ievērojot šādus nosacījumus:

51.¹ 1. šo noteikumu 34. pielikumā norādītais neattiecas uz bērnu veselības aprūpi;

51.¹ 2. šo noteikumu 34. pielikumā minēto fizikālo izmeklēšanu, anamnēzes noskaidrošanu un nosūtīšanu uz nepieciešamajiem ļaundabīgo audzēju primāriem diagnostiskiem izmeklējumiem veic tā apmeklējuma laikā, kad pirmo reizi konstatēta kāda no šo noteikumu 34. pielikumā minētajām sūdzībām vai simptomiem. Ja kāds no šo noteikumu 34. pielikumā minētajiem izmeklējumiem pacientam jau ir veikts ārpus šajos noteikumos noteiktās ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas kārtības, ārstniecības persona ir tiesīga izmantot šāda izmeklējuma rezultātus pacienta nosūtīšanai turpmāko pakalpojumu saņemšanai;

51.¹ 3. nosūtot personu uz šo noteikumu 34. pielikumā minētajiem ļaundabīgo audzēju primāriem diagnostiskiem izmeklējumiem vai piesakot pacienta apmeklējumu kādā no šo noteikumu 34. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm, aizpilda izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību, norādot šo noteikumu 34. pielikumā minēto attiecīgo diagnozes kodu ar atvasinātajām klasifikācijām atbilstoši SSK-10;

51.¹ 4. pēc vienošanās ar pacientu piesaka pacienta apmeklējumu kādā no šo noteikumu 34. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm;

51.¹ 5. ginekologs ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku veic šo noteikumu 34. pielikuma 1., 10. un 11. punktā noteiktajās audzēja lokalizācijas vietās.

(MK 27.09.2016. noteikumu Nr. 642 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839; MK 31.10.2017. noteikumiem Nr. 645; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

52. Ģimenes ārsts savā pacientu sarakstā reģistrētai personai var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, par to vienojoties ar personu.

53. Ģimenes ārsts kopīgi ar māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) nodrošina pacientiem veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsta prakses vietā vai darbavietā (ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacientu dzīvesvietās, ievērojot šādus nosacījumus:

53.1. ģimenes ārsta pacientu pieņemšanas laiks:

53.1.1. ne mazāk par 20 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir līdz 2000, tai skaitā ne mazāk par 15 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas;

53.1.2. ne mazāk par 25 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir vairāk nekā 2000 personas, tai skaitā ne mazāk par 19 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas;

53.1.3. summējas, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas;

53.1.4. var neatbilst šo noteikumu 53.1.1. vai 53.1.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem par pieņemšanas laiku pamatpraksē, ja ģimenes ārsts ir vienojies par to ar dienestu šādos gadījumos:

53.1.4.1. reģistrēto pacientu skaits praksē ir mazāks par 500 pacientiem;

53.1.4.2. ģimenes ārstam ir vairāk par divām papildus pieņemšanas vietām;

53.1.4.3. katrā administratīvajā teritorijā, kas ietilpst ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, dzīvo līdzīgs reģistrēto pacientu skaits;

53.2. prakses darba laiks – ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga (feldšera) pieejamību ģimenes ārsta pamata prakses vietā;

53.3. ģimenes ārsta pieņemšanas laiks noteikts tā, lai vienu reizi nedēļā pacientu pieņemšanu nodrošinātu no plkst. 8.00 un vienu reizi nedēļā – līdz plkst. 19.00, izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts ir vienojies ar dienestu par citu kārtību;

53.4. noteikts pieņemšanas laiks personām bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) – katru dienu ne mazāk par vienu stundu, nodrošinot šādām personām ģimenes ārsta pieejamību tajā pašā dienā, kad persona vērsusies ģimenes ārsta praksē, vai nākamajā darbdienā, ja persona ģimenes ārsta praksē vērsusies pēc ģimenes ārsta pieņemšanas laika beigām;

53.5. noteikts pieņemšanas laiks personām ar iepriekšēju pierakstu;

53.6. primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana piecu darbdienu laikā. Lai pakalpojumu nodrošinātu piecu darbdienu laikā, ģimenes ārsts, ja nepieciešams, pagarina pacientu pieņemšanas laiku;

53.7. mājas vizīšu pieteikšanas nodrošināšana darbdienās – vismaz līdz plkst.15.00;

53.8. ģimenes ārsts var organizēt izbraukuma pieņemšanu ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā izvietotā šo noteikumu 97. punktā minētajā feldšerpunktā, izbraukumu grafiku saskaņojot ar dienestu;

53.9. ģimenes ārsts regulāri novērtē savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības stāvokli, nodrošinot, ka kalendāra gada laikā veselības stāvoklis tiek novērtēts ne mazāk kā pusei no visiem ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 09.06.2015. noteikumiem Nr. 296; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

54. Ārpus šo noteikumu 53.punktā minētā darba laika:

54.1. ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus pilsētās var nodrošināt dežūrārsts, kurš pieņem pacientus darbdienās pēc plkst.15.00 un brīvdienās atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajam dežūrārsta darba laika grafikam;

54.2. darbdienās laikā no plkst.17.00 līdz 8.00 un brīvdienās visu diennakti informāciju par nepieciešamo veselības aprūpi personām sniedz ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis.

55. Ģimenes ārsta pienākums ir šo noteikumu 53.punktā minēto māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) nodrošināt ar iekārtotu darba vietu.

56. Izvērtējot personas veselības stāvokli, ģimenes ārsts šo noteikumu 49.1., 49.2.1., 49.2.2., 49.2.4., 49.2.5.apakšpunktā un 50.punktā minēto personu, kura vērsusies pie ģimenes ārsta, var nosūtīt saņemt sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus.

57. Ģimenes ārsts nodrošina pacientam informāciju par ģimenes ārsta sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību ģimenes ārsta darba laikā, ārpus darba laika un aizvietošanas gadījumā, kā arī informāciju par citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. Ģimenes ārsts nodrošina, ka viņa darbavietā ir publiski pieejama informācija par aizvietošanu.

58. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz piecas dienas, ģimenes ārsts informē dienestu par savas prombūtnes laiku un rakstiski iesniedz aizvietotāja akceptētu informāciju par aizvietošanu un tās nosacījumiem. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz divus mēnešus un ģimenes ārsts iesniedz dienestam prombūtni attaisnojošu dokumentu, kas apliecina, ka ģimenes ārsts atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai ģimenes ārstam ir darbnespēja, kas turpinās ilgāk par diviem mēnešiem, vai plānotas mācības, kas ilgst ne ilgāk par sešiem mēnešiem, dienests aptur līgumu ar šo ģimenes ārstu un slēdz terminētu līgumu ar viņa aizvietotāju. Ja ģimenes ārsts nevar atrast aizvietotāju un šo noteikumu 62.2.apakšpunktā minētajā sarakstā ir ārstniecības persona, kas vēlas aizvietot ģimenes ārstu attiecīgajā teritorijā, dienests slēdz līgumu par ģimenes ārsta aizvietošanu ar šo ārstniecības personu.

(Grozīts ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

59. Ģimenes ārsts nodrošina šo noteikumu 53.punktā minētās māsas vai ārsta palīga (feldšera) aizvietošanu viņu prombūtnes laikā, ņemot vērā šādus nosacījumus:

59.1. māsu var aizvietot māsa vai ārsta palīgs (feldšeris);

59.2. ārsta palīgu (feldšeri) var aizvietot ārsta palīgs (feldšeris) vai māsa.

60. Ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta un pie ģimenes ārsta nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu nodrošina ārstniecības iestāde, ievērojot šo noteikumu 58. un 59.punktā minētos nosacījumus.

60.¹ Ģimenes ārsta nāves gadījumā dienests uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi, ārstniecības iestādei, kurā strādāja ģimenes ārsts, vai mirušā ģimenes ārsta praksē strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) piedāvā slēgt līgumu par to, ka dienests atbilstoši šo noteikumu 12. pielikuma 18. punktam apmaksā šādu mirušā ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbu:

60.¹ 1. praksē esošās medicīniskās dokumentācijas kārtošana, veicot tās pilnīgu uzskaiti;

60.¹ 2. medicīniskajā dokumentācijā par pacientu uzkrātās informācijas izsniegšana pēc pacienta lūguma;

60.¹ 3. medicīnisko ierakstu nodošana nākamajam pacienta izvēlētajam ģimenes ārstam;

60.¹ 4. ģimenes ārsta nomāto telpu uzturēšana;

60.¹ 5. medicīniskās dokumentācijas nodošana ģimenes ārstam, kurš ar dienestu noslēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu mirušā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

61. Dienests veido primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu šādiem pakalpojumu sniedzējiem:

61.1. ģimenes ārstiem, atsevišķi veidojot informatīvu sarakstu par ģimenes ārstiem, kuri primārās veselības aprūpes pakalpojumus vēlas sniegt kā aizvietotāji;

61.2. māsām un ārsta palīgiem (feldšeriem), ņemot vērā, ka šo personu secība sarakstā nav saistoša ārstniecības iestādēm un tās var vienoties par darba attiecībām ar jebkuru no sarakstā esošajām personām;

61.3. ārstniecības iestādēm, kuras sniedz zobārstniecības pakalpojumus;

61.4. ārstniecības iestādēm, kuras nodrošina veselības aprūpi mājās, atsevišķi veidojot gaidīšanas sarakstu pakalpojumu sniedzējiem, kuri mājas aprūpes ietvaros sniedz rehabilitācijas pakalpojumus.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

62. Ģimenes ārstu reģistrē:

62.1. ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā, ja ģimenes ārsts ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos strādāt par ģimenes ārstu dienesta apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā un būt līgumattiecībās ar dienestu, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, ģimenes ārsta pašreizējā darba vieta;

62.2. ģimenes ārstu aizvietotāju sarakstā, ja ģimenes ārsts ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos būt līgumattiecībās ar dienestu kā ģimenes ārsta aizvietotājs, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, teritorija, kurā vēlas aizvietot ģimenes ārstu.

63. Ja ģimenes ārsts gada laikā pēc valsts finansētās rezidentūras beigšanas iesniedz dienestā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 62.1.apakšpunktam, dienests šo ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā vienu reizi reģistrē ārpus kārtas. Ja šādi ģimenes ārsti gaidīšanas sarakstā ir vairāki, tos reģistrē iesniegumu iesniegšanas secībā pirms pārējiem ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā esošajiem ārstiem.

64. Ārstniecības iestādi, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, reģistrē gaidīšanas sarakstā, ja ārstniecības iestāde, kurā strādā zobārsts vai zobu higiēnists, ir iesniegusi dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteikusi vēlēšanos būt līgumattiecībās ar dienestu un nodrošināt zobārstniecības pakalpojumus, kā arī norādījusi šādas ziņas – ārstniecības iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, pakalpojuma sniegšanas adrese, kontakttālrunis, teritorija, kurā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vēlas nodrošināt zobārstniecības pakalpojumus.

65. Māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) reģistrē māsu un ārstu palīgu (feldšeru) gaidīšanas sarakstā, ja māsa vai ārsta palīgs (feldšeris) ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos strādāt kopā ar ģimenes ārstu dienesta apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, māsas vai ārsta palīga (feldšera) pašreizējā darba vieta un teritorija, kurā persona vēlas strādāt.

66. Ārstniecības iestādi, kura sniedz veselības aprūpi mājās, reģistrē gaidīšanas sarakstā, ja ārstniecības iestāde ir iesniegusi dienestā rakstisku iesniegumu, izsakot vēlmi būt līgumattiecībās ar dienestu un nodrošināt veselības aprūpi mājās, kā arī norādījusi šādas ziņas – ārstniecības iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, kontakttālrunis, teritorija, kurā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt veselības aprūpi mājās atbilstoši šo noteikumu 83.punktā minētajam iedalījumam.

67. Šo noteikumu 61.punktā minētos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus svītro no attiecīgā gaidīšanas saraksta, ja:

67.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs izteicis šādu vēlēšanos;

67.2. šo noteikumu 61.1. vai 61.2.apakšpunktā minētajam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir anulēts sertifikāts vai beidzies tā derīguma termiņš;

67.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir svītrots no Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra vai Ārstniecības iestāžu reģistra;

67.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs noslēdz līgumu ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tajā teritorijā, kurā tas ir izteicis vēlēšanos strādāt;

67.5. dienests, pamatojoties uz Veselības inspekcijas lēmumu, ir izbeidzis līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu citā teritorijā;

67.6. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs triju nedēļu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas nesniedz rakstisku atbildi, kurā piekrīt slēgt līgumu ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tajā teritorijā, kurā tas ir izteicis vēlēšanos strādāt, izņemot šādus gadījumus:

67.6.1. ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ilgāk nekā divus mēnešus aizvieto citu ģimenes ārstu;

67.6.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs triju nedēļu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas ir iesniedzis dienestā dokumentu, kas apliecina darbnespēju, kura turpinās ilgāk par vienu mēnesi;

67.6.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs triju nedēļu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas ir iesniedzis dienestā dokumentu, kas apliecina, ka viņa kopšanā ir bērns, kurš nav sasniedzis 1,5 gada vecumu;

67.6.4. (svītrots ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.).

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

67.¹ Šo noteikumu 67.4. apakšpunktā minētajā gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju nesvītro no gaidīšanas saraksta, ja dienestā ir saņemts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja iesniegums ar lūgumu saglabāt viņu gaidīšanas sarakstā, pretendējot uz vienu konkrētu teritoriju.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

68. Lēmuma par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju svītrošanu no attiecīgā gaidīšanas saraksta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

69. Šo noteikumu 61.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju dienests atsaka reģistrēt attiecīgajā gaidīšanas sarakstā, ja:

69.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nav derīga ārstniecības personas sertifikāta vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā vai Ārstniecības iestāžu reģistrā;

69.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav ievērojis šo noteikumu 62., 64., 65. vai 66.punktā noteikto reģistrācijas kārtību gaidīšanas sarakstā;

69.3. ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju mazāk nekā pirms diviem gadiem izbeigts līgums, pamatojoties uz šo noteikumu 264.punktu, izņemot šo noteikumu 264.6.apakšpunktā minēto gadījumu.

70. Ja ģimenes ārsts pārtrauc līgumattiecības ar dienestu, dienests, neievērojot gaidīšanas saraksta hronoloģisko secību, piedāvā iespēju pārņemt attiecīgo praksi ģimenes ārstam, kurš saskaņā ar šo noteikumu 58.punktu ir vairāk nekā sešus mēnešus nepārtraukti aizvietojis līgumattiecības pārtraukušo ģimenes ārstu.

71. Dienests savā mājaslapā internetā publicē primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu, norādot:

71.1. ārstniecības personas vārdu, uzvārdu vai ārstniecības iestādes nosaukumu, reģistrācijas numuru;

71.2. ārstniecības personas specialitāti;

71.3. teritoriju, kurā ārstniecības persona vai ārstniecības iestāde vēlas sniegt veselības aprūpes pakalpojumus;

71.4. reģistrācijas datumu sarakstā.

72. Ja personai nepieciešams ambulatorais veselības aprūpes pakalpojums, bet medicīnisku indikāciju dēļ tā nespēj ierasties ārstniecības iestādē šī pakalpojuma saņemšanai, viņai to sniedz mājās, ja:

72.1. personai ir hroniska slimība un pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ persona nespēj ierasties ārstniecības iestādē;

72.2. persona ir izrakstīta no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās;

72.3. personai ar diagnozi I60, I61, I63, I64 vai I69 nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi un to sniegšana uzsākta triju mēnešu laikā pēc saslimšanas;

72.4. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi nepieciešami bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē;

72.5. personai ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma ar diagnozi T91.3, kas izpaužas kā tetraplēģija vai paraplēģija un vairumam muskuļu zem bojājuma līmeņa spēks ir mazāks par trijām ballēm, nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi pēc pirmreizējas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārā šo noteikumu 3. pielikuma 2.1.18.1. apakšpunktā minētajā pakalpojumu programmā, ja uz šādiem pakalpojumiem nosūta valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840; MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.296)

73. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās persona saņem, ievērojot šādus nosacījumus:

73.1. šo noteikumu 74.punktā minētos pakalpojumus, izņemot 74.5.apakšpunktā minētos pakalpojumus, – ar ģimenes ārsta nosūtījumu vai ārstniecības iestādes nosūtījumu pēc izrakstīšanās no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra, ja nosūtījumā norādīta šāda informācija:

73.1.1. diagnoze, kuras dēļ nepieciešama veselības aprūpe mājās;

73.1.2. diagnoze, kuras dēļ ir pārvietošanās traucējumi;

73.1.3. ārstējošā ārsta norādījumi veselības aprūpei mājās, tai skaitā medikamentu lietošanai;

73.1.4. laikposms, kurā jānodrošina veselības aprūpe mājās;

73.2. šo noteikumu 74.5.apakšpunktā minētos pakalpojumus:

73.2.1. ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu, kas izsniegts šo noteikumu VII nodaļā minētajā kārtībā un kam pievienots šo noteikumu 150. un 151.punktā minētajā kārtībā izstrādāts medicīniskās rehabilitācijas plāns;

73.2.2. ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kam pievienots medicīniskās rehabilitācijas plāns, kas satur šo noteikumu 151.punktā minēto informāciju, ja ģimenes ārsts ir apguvis zināšanas par funkcionālo ierobežojumu novērtēšanu un to mazināšanas vai novēršanas iespējām.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

74. Veselības aprūpe mājās ietver šādus pakalpojumus:

74.1. medikamentu ievadīšanu;

74.2. ādas bojājuma aprūpi;

74.3. urīna ilgkatetera maiņu un aprūpi, mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, tai skaitā pacientu un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru dienests vienai personai apmaksā ne vairāk kā piecas reizes, izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru dienests apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam;

74.4. enterālu barošanu caur zondi;

74.5. rehabilitācijas pakalpojumus personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma ar diagnozi T91.3, personām ar diagnozēm I60, I61, I63, I64, I69 un bērniem, kas atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē;

74.6. ilgstošo plaušu mākslīgo ventilāciju;

74.7. to bērnu parenterālu barošanu, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 09.06.2015. noteikumiem Nr. 296; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839)

75. Ja persona saņem šo noteikumu 74.punktā minētos veselības aprūpes pakalpojumus, ārsts var papildus noteikt šādus pakalpojumus:

75.1. izmeklējumus un izmeklējuma rezultātā iegūto materiālu nogādāšanu laboratorijā;

75.2. vitālo rādītāju kontroli;

75.3. pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par veselības veicināšanas pasākumiem un pacienta aprūpi;

75.4. klizmas veikšanu.

76. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz sertificēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), šo noteikumu 74.5.apakšpunktā minētos rehabilitācijas pakalpojumus – sertificēts fizioterapeits, ergoterapeits vai audiologopēds. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz tikai tās šajā punktā minētās personas, kuras strādā ārstniecības iestādē, kas noslēgusi ar dienestu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanu un apmaksu.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

77. Ārstniecības iestāde, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus mājās, nodrošina:

77.1. iespēju personām pieteikties veselības aprūpes pakalpojuma mājās saņemšanai darbdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00, brīvdienās un svētku dienās no plkst. 9.00 līdz 13.00;

77.2. pakalpojumu sniegšana tiek uzsākta ne vēlāk kā 24 stundu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža;

77.3. šo pakalpojumu sniegšanu darbdienās, brīvdienās un svētku dienās.

78. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas veselības aprūpes pakalpojumus sniedz mājās, triju darbdienu laikā informē personas ģimenes ārstu (ja persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, pamatteritorijas ģimenes ārstu atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai) par attiecīgā pakalpojuma uzsākšanu, izdarot par to atzīmi personas medicīniskajā kartē.

79. Personai ar hronisku slimību un pārvietošanās traucējumiem vienas epizodes ilgums veselības aprūpes pakalpojumiem mājās ir līdz 30 kalendāra dienām, izņemot šo noteikumu 74.6. un 74.7.apakšpunktā minēto pakalpojumu. Ja veselības aprūpes pakalpojumus mājās nepieciešams saņemt ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām ģimenes ārsts apmeklē personu un sniedz attiecīgā pakalpojuma sniedzējam atzinumu par veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanas pārtraukšanu vai turpināšanu.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

80. Pēc izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ilgums mājās ir līdz 10 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojumi mājās ir nepieciešami ilgāk, ģimenes ārsts pēc attiecīgā pakalpojuma sniedzēja lūguma apmeklē attiecīgo personu un sniedz atzinumu par mājās sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu pārtraukšanu vai turpināšanu.

81. Personai, kurai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz līdz laikam, kas norādīts šo noteikumu 73.2.apakšpunktā minētajos medicīniskajos dokumentos, bet ne ilgāk par 60 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojumi mājās ir nepieciešami ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts apmeklē personu un sniedz attiecīgā pakalpojuma sniedzējam atzinumu par veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanas pārtraukšanu vai turpināšanu, ievērojot, ka šo noteikumu 72.5. apakšpunktā minētajām personām kopējais mājās sniegtās medicīniskās rehabilitācijas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840; MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.296)

82. Pēc šo noteikumu 73.punktā minētajā nosūtījumā norādītā veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanas beigām pakalpojuma sniedzējs iesniedz personas ģimenes ārstam vai pamatteritorijas ģimenes ārstam atbilstoši personas faktiskai dzīvesvietai, kā arī personai epikrīzi vai etapa epikrīzi.

83. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests plāno atbilstoši šādām teritorijām:

83.1. Rīga (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Inčukalna novads, Krimuldas novads, Ķekavas novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads);

83.2. Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Dundagas novads, Durbes novads, Engures novads, Grobiņas novads, Jaunpils novads, Kandavas novads, Kuldīgas novads, Mērsraga novads, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rojas novads, Rucavas novads, Saldus novads, Skrundas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Vaiņodes novads, Ventspils novads);

83.3. Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Aglonas novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Vārkavas novads, Viļānu novads, Zilupes novads);

83.4. Vidzeme (Valmiera, Alojas novads, Alūksnes novads, Amatas novads, Apes novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Cēsu novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads, Gulbenes novads, Jaunpiebalgas novads, Kocēnu novads, Līgatnes novads, Limbažu novads, Lubānas novads, Madonas novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads, Raunas novads, Rugāju novads, Rūjienas novads, Salacgrīvas novads, Smiltenes novads, Strenču novads, Valkas novads, Varakļānu novads, Vecpiebalgas novads, Viļakas novads);

83.5. Zemgale (Jelgava, Jēkabpils, Aizkraukles novads, Aknīstes novads, Auces novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Iecavas novads, Ikšķiles novads, Jaunjelgavas novads, Jēkabpils novads, Jelgavas novads, Kokneses novads, Krustpils novads, Ķeguma novads, Lielvārdes novads, Neretas novads, Ogres novads, Ozolnieku novads, Pļaviņu novads, Rundāles novads, Salas novads, Skrīveru novads, Tērvetes novads, Vecumnieku novads, Viesītes novads).

84. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests novirza administrēšanai dienesta teritoriālajām nodaļām saskaņā ar šo noteikumu 9. un 10.pielikumu.

85. Šo noteikumu 84.punktā minētos valsts budžeta līdzekļus dienests plāno novirzīt samaksai par:

85.1. ģimenes ārstu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

85.2. māsas, vecmātes un ārsta palīga (feldšera) darbu;

85.3. ārstniecības iestāžu sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem;

85.4. dežūrārsta darbu;

85.5. ārstniecības iestāžu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem mājās.

86. Ģimenes ārsta ieņēmumus par pacientu aprūpi, ko apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, veido:

86.1. maksājums (tai skaitā samaksa reģistratora funkciju veikšanai, kas saistīta ar minimālo algu valstī), kuru aprēķina, ņemot vērā reģistrēto personu skaitu ģimenes ārsta pacientu sarakstā, minēto personu dalījumu pa vecuma grupām un ģimenes ārsta pakalpojuma patēriņa koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu (kapitācijas nauda);

86.2. samaksa par ģimenes ārsta veiktajām manipulācijām saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumu;

86.3. fiksētie maksājumi un piemaksas saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu;

86.4. samaksa par īslaicīgo pacientu aprūpi;

86.5. māsas un ārsta palīga (feldšera) darba samaksa saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu, tai skaitā par ģimenes ārsta praksē nodarbinātas vecmātes veikto darbu;

86.6. samaksa par cita ģimenes ārsta aizvietošanu, ja aizvieto uz laiku, kas pārsniedz divus mēnešus, – atbilstoši aizvietojamās prakses mēneša ieņēmumu aprēķinam saskaņā ar šo noteikumu 86.1., 86.2., 86.3., 86.4. un 86.5.apakšpunktu;

86.7. pacienta iemaksa vai tās kompensācija par šo noteikumu 23.punktā minētajām personām.

86.¹ Dienests šo noteikumu 86.1., 86.3. un 86.5. apakšpunktā minēto maksājumu aprēķinos neņem vērā šo noteikumu 49.1.¹ apakšpunktā minētās personas. Par šādai personai sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests samaksā kā par īslaicīgo pacienta aprūpi.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

86.² Ja ģimenes ārsts veselības aprūpes pakalpojumus sniedz daļēji (nesniedz pilnā apjomā atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai), dienests attiecīgajā mēnesī par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir tiesīgs maksāt atbilstoši šo noteikumu 13. pielikumā norādītajiem ģimenes ārsta aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju tarifiem, ievērojot šo noteikumu 11. pielikumā minētos nosacījumus, un nemaksāt šo noteikumu 86.1. apakšpunktā noteikto maksājumu.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

87. Par īslaicīgā pacienta aprūpi veselības aprūpes pakalpojumu sniegušajam ģimenes ārstam samaksā atbilstoši ģimenes ārsta aprūpes epizožu tarifiem (13.pielikums) un manipulāciju tarifiem, ievērojot šo noteikumu 11.pielikuma nosacījumus.

88. Ja īslaicīgais pacients ir reģistrēts pie ģimenes ārsta, tad aprūpes epizodi apmaksā no tā ģimenes ārsta naudas līdzekļiem, pie kura persona reģistrēta, bet ne vairāk kā 50 % apmērā no šo noteikumu 86.1.apakšpunktā minētās mēneša kapitācijas naudas maksājuma.

89. Personai, kura ir reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet veselības aprūpes pakalpojumus saņem pie cita ģimenes ārsta un neatbilst šo noteikumu 49.2.apakšpunktā vai 50.punktā minētajiem kritērijiem, sniegtie primārās veselības aprūpes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

90. Papildus šo noteikumu 86.punktā minētajiem ieņēmumiem ģimenes ārstam reizi gadā ir tiesības saņemt ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu, kuru aprēķina, pamatojoties uz ģimenes ārsta gada darbības rādītāju izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 9. un 14.pielikumu.

91. Ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma neizmaksāto daļu dienests izlieto tādu maksājumu veikšanai, kas saistīti ar primāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, šādā secībā:

91.1. šo noteikumu 194.punktā aprēķinātā maksājuma izmaksai;

91.2. šo noteikumu 10.pielikuma 14.punktā norādītā maksājuma veikšanai par ģimenes ārsta atklātu vēzi 1. vai 2.stadijā;

91.3. šo noteikumu 86.2., 86.3., 86.4. un 86.7. apakšpunktā norādīto maksājumu segšanai;

91.4. lai apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumus mājās un zobārstniecības pakalpojumus.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

92. Šo noteikumu 85.4.apakšpunktā minētā dežūrārsta darbu apmaksā, izmantojot ikmēneša fiksēto maksājumu atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumam.

93. Jaunatvērtām ģimenes ārstu praksēm līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto personu skaits sasniedz 600 (primārās veselības aprūpes pediatra sarakstā – 300 bērnu), bet ne ilgāk kā deviņus mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar dienestu, tiek maksāts ikmēneša fiksētais maksājums, kuru veido:

93.1. šo noteikumu 287.1.apakšpunktā norādītā vidējā darba samaksa ārstam mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

93.2. šo noteikumu 287.2.apakšpunktā norādītā vidējā darba samaksa ārstniecības un pacientu aprūpes personām mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

93.3. šo noteikumu 10.pielikuma 1.punktā norādītais ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei.

93.¹ Jaunatvērtās ģimenes ārstu prakses pacientu sarakstā reģistrēto personu skaitu dienests vērtē katru mēnesi divdesmitajā datumā.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

94. Māsu un ārstu palīga (feldšera) darba apjoma apraksts un darbības nodrošināšanas maksājuma aprēķins noteikts šo noteikumu 12.pielikumā.

95. Ģimenes ārsts no saviem ieņēmumiem var noteikt papildu atalgojumu māsai, ārsta palīgam (feldšerim) un vecmātei.

96. Ārstniecības iestādes, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, veikto darbu apmaksā atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumā norādītajiem zobārstniecības pakalpojumu tarifiem un ņemot vērā šo noteikumu 35. pielikumā minētos nosacījumus.

(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839)

97. Teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzēju nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, dienests izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta, kurā strādā sertificēts ārsta palīgs (feldšeris), darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

97.1. novada pagastā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km;

97.2. feldšerpunkta apkalpes zonā (teritorijā, kuras iedzīvotāji saņem ārsta palīga (feldšera) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus) deklarēti ne mazāk par 500 iedzīvotājiem.

(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.296)

98. Sekundārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ambulatorajā ārstniecības iestādē vai stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona.

99. Sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

99.1. pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma;

99.2. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem:

99.2.1. pie psihiatra vai bērnu psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: F00-F09; F20-F62; F63.1-F99);

99.2.2. pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: F10–F19; F63.0);

99.2.3. pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A15–A19; B90; J65; P37.0; R76.1; Y58.0; Y60.3; Z03.0; Z20.1);

99.2.4. pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A50–A64; B35.0,4,8; B37.3,4; B86; L01.1; L08.0; L24.4; L30.2; Z11.3,4; Z20.2,6; Z22.4; Z29.2; Z86.1);

99.2.5. pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: E10–E14.9);

99.2.6. pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: C00–C97; D00–D09; D37–D48; I78; I88–I89; N40; N60–N63; N64.5,8,9; N85.0,1; N87.2,9; N88; N89.1,2,3,4,9; N90.1,2,3,4,7,9; N95.0,8,9; O01);

99.2.7. pie ginekologa, tai skaitā personām ar diagnozi Z01.4 ārpus valsts organizētā vēža skrīninga;

99.2.8. pie oftalmologa;

99.2.9. pie bērnu ķirurga;

99.2.10. pie pediatra;

99.2.11. pie infektologa, ja persona slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: B20–B24; Z21);

99.2.12. (svītrots ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 574);

99.3. pēc savas iniciatīvas vēršoties ārstniecības iestādēs, tai skaitā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību;

99.4. pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtījuma;

99.5. valsts organizētā krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros, vēršoties ārstniecības iestādē, kas īsteno skrīninga programmu, pēc savas iniciatīvas (ja dienesta vadības informācijas sistēmā ir derīga uzaicinājuma vēstule) vai ar dienesta nosūtīto uzaicinājuma vēstuli.

(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr. 296; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

100. Lai persona saņemtu sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot šo noteikumu 99.2., 99.3., 99.4. un 99.5.apakšpunktā minētos gadījumus), ģimenes ārsts vai speciālists noformē nosūtījumu. Nosūtījumu noformē uz veidlapas, kas apstiprināta normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību, izņemot nosūtījumu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, kura noformēšanas nosacījumi tiek noteikti dienesta līgumā ar ārstniecības iestādi.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

101. Nosūtot izmeklējamā materiāla paraugu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem dienas stacionāra pacientam, speciālists nosūtījumā norāda, ka persona ir dienas stacionāra pacients.

102. Lai persona saņemtu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists:

102.1. kopīgi ar personu izvēlas konsultācijas, diagnostiskā izmeklējuma vai dienas stacionāra vietu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

102.2. informē personu par nepieciešamību pieteikties uz konsultāciju, diagnostisko izmeklējumu vai dienas stacionāru.

102.¹ Ja personai paredzēts veikt ķirurģisku operāciju dienas stacionārā, ģimenes ārsts vai speciālists pirms nepieciešamās operācijas izvērtē:

102.¹ 1. personas vecumu un veselības stāvokli un atbilstoši medicīniskām indikācijām nosūta personu tādu izmeklējumu veikšanai, kas nepieciešami, lai izvērtētu, vai ķirurģisko operāciju var veikt dienas stacionārā;

102.¹ 2. nepieciešamās ķirurģiskās operācijas komplikāciju risku;

102.¹ 3. personas komunikācijas spējas (spējas saprast un ievērot rekomendācijas par turpmāko aprūpi pēc operācijas veikšanas);

102.¹ 4. personas iespējas saņemt medicīnisko palīdzību pēc operācijas, ja tas būs nepieciešams, tai skaitā noskaidro, vai personai ir pieejams tālrunis;

102.¹ 5. vai pēcoperācijas sāpju kontroli var nodrošināt, izmantojot orālos pretsāpju līdzekļus vai reģionālo anestēziju.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

103. Persona vienojas ar ārstniecības iestādi par konkrētu laiku, kad tiks saņemta nosūtījumā norādītā konsultācija, veikts diagnostiskais izmeklējums vai sniegti dienas stacionāra pakalpojumi.

104. Ārstniecības iestāde par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu informē ģimenes ārstu vai speciālistu, kurš izsniedzis nosūtījumu, un, ja personai ir nepieciešami tālāki izmeklējumi vai konsultācijas, izsniedz personai nosūtījumu šādu pakalpojumu saņemšanai, kā arī, ja nepieciešams, izraksta kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

105. Dienas stacionāra pakalpojums ir ārstniecības vai diagnostikas pakalpojums ārstniecības iestādē, kur personai ārstēšanu un veselības aprūpi nodrošina nepilnu diennakti (ne agrāk kā no plkst. 6.00 un ne vēlāk kā līdz plkst. 22.00) un ne mazāk kā trīs stundas veic manipulācijas vai nodrošina personas novērošanu pēc manipulāciju veikšanas.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

106. Dienas stacionārā sniedz ārstniecības pakalpojumus, kurus to sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, tomēr kuru dēļ nav nepieciešama pacienta uzņemšana stacionārā, lai nodrošinātu ārstniecības personu diennakts uzraudzību. Dienas stacionārā neveic izmeklējumus, ārstnieciskās procedūras un ķirurģiskās operācijas, kuras nav tieši saistītas ar minēto dienas stacionārā veicamo pakalpojumu sniegšanu un kuras var veikt atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām aprīkotā speciālista vai procedūru kabinetā. Ārstniecības pakalpojumu dienas stacionārā raksturo:

106.1. (zaudējis spēku ar 01.03.2018.; sk. 387. punktu);

106.1.¹ uzņemšana vienu vai vairākas reizes, izņemot šo noteikumu 106.¹ 1. apakšpunktā minēto gadījumu;

106.2. laikposms starp divām sekojošām uzņemšanām ir vismaz sešas stundas;

106.3. vienas uzņemšanas ilgums ir līdz 16 stundām.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.; 106.1.¹ apakšpunkts stājas spēkā 01.03.2018., sk. 388. punktu)

106.¹ Ārstniecības iestāde, kas dienas stacionārā sniedz šo noteikumu 19. pielikuma 1.², 4.¹ un 12. punktā minētos pakalpojumus, nodrošina, ka:

106.¹ 1. pacients ķirurģiskās operācijas veikšanai dienas stacionārā tiek uzņemts vienu reizi;

106.¹ 2. pēc ķirurģiskas operācijas ārstējošais ārsts novērtē pacienta veselības stāvokli;

106.¹ 3. pacientu pārved uz stacionāro ārstniecības iestādi, ja medicīnisku iemeslu dēļ viņam ir nepieciešama ārstniecības personu uzraudzība, kas pārsniedz dienas stacionāra darba laiku (pēc plkst. 22.00);

106.¹ 4. izrakstot pacientu no dienas stacionāra uz mājām, ārstējošais ārsts sniedz pacientam rekomendācijas pēcoperācijas aprūpei, kā arī informē par speciālista apmeklējuma laiku atkārtotai veselības stāvokļa novērtēšanai, ja tas nepieciešams.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

107. Dienas stacionārā veselības aprūpes pakalpojumus veic šādos līmeņos:

107.1. pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums, ko apmaksā ārstniecības iestādei, kurā ir intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas, kā arī asins kabinets;

107.2. otrā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums, ko apmaksā ārstniecības iestādei, kura neatbilst šo noteikumu 107.1.apakšpunktam.

108. Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus sniedz personām, kurām ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kad nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās un nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci.

109. Ārstniecības iestādes, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, dala trijos līmeņos. Ārstniecības iestāde atbilstoši šo noteikumu 17.pielikuma 4.punktā noteiktajam steidzamās medicīniskās palīdzības punkta līmenim nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

109.1. 1.līmenis – personai steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos sniedz viens ārsts kopīgi ar vienu māsu vai ārsta palīgu diennakts vai nepilnas diennakts (brīvdienās un svētku dienās (diennakts) un darbdienās (no plkst.16.00 līdz 8.00)) režīmā vai viens ārsta palīgs diennakts vai nepilnas diennakts (brīvdienās un svētku dienās (diennakts) un darbdienās (no plkst.16.00–8.00)) režīmā;

109.2. 2.līmenis – personai steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no plkst.8.00 līdz 24.00 atbilstoši kompetencei sniedz divi ārsti (ķirurgs vai traumatologs un internists vai anesteziologs–reanimatologs) un viena māsa, bet no plkst.24.00 līdz 8.00 – viens ārsts un viena māsa vai ārsta palīgs;

109.3. 3.līmenis – personai steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no plkst.8.00 līdz 24.00 atbilstoši kompetencei sniedz trīs ārsti (ķirurgs vai traumatologs, anesteziologs–reanimatologs un internists) un divas māsas vai ārstu palīgi, bet no 24.00 līdz 8.00 – divi ārsti un viena māsa vai ārsta palīgs.

110. Ja kāda no ārstniecības iestādēm, kura sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, vēršas dienestā ar iesniegumu, kurā lūdz slēgt ar šo ārstniecības iestādi līgumu par zemāka līmeņa steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšanu, dienests, pārskatot šīs ārstniecības iestādes finanšu apjomu, var slēgt atbilstošu līgumu.

111. Ja personai, kura vērsusies steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, atbilstoši tās veselības stāvoklim ir nepieciešama ārstēšanās stacionārajā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestāde izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, lai personu nogādātu stacionārajā ārstniecības iestādē atbilstoši šo noteikumu 117.punktā noteiktajai kārtībai.

112. Lai persona saņemtu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists:

112.1. ja nepieciešama diennakts ārstniecības personas uzraudzība, nosūta personu uz stacionāro ārstniecības iestādi, pievienojot izrakstu ar izmeklēšanas rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi un personas veselības stāvokli;

112.2. kopīgi ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) izvēlas stacionāro ārstniecības iestādi, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību;

112.3. vienojas ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) un ārstniecības iestādi par stacionēšanas nepieciešamību un stacionēšanas laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā.

113. Ja stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka personu nav nepieciešams stacionēt, uzņemšanas nodaļa noformē stacionēšanas atteikumu un informē par to ģimenes ārstu vai speciālistu, kas nosūtījis personu saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu.

114. Ja ģimenes ārsts vai speciālists uzskata, ka personai nepieciešams saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu neatliekamā kārtā, viņš var sniegt personai nosūtījumu, nevienojoties ar stacionāro ārstniecības iestādi par stacionēšanas laiku. Šādā gadījumā stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā atkārtoti izvērtē medicīniskās indikācijas stacionēšanai un:

114.1. ja stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka personu nav nepieciešams stacionēt, uzņemšanas nodaļa noformē stacionēšanas atteikumu un informē par to ģimenes ārstu vai speciālistu, kas nosūtījis personu saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu;

114.2. ja stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka veselības aprūpes pakalpojumu nav nepieciešams sniegt neatliekamā kārtā, stacionārā ārstniecības iestāde vienojas ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) par iespējamo stacionēšanas laiku un informē par to ģimenes ārstu vai speciālistu, kurš nosūtījis personu saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu.

115. Lai persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, saņemtu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, ieslodzījuma vietā strādājošs ārsts, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām un steidzamību, vienojas ar stacionāro ārstniecības iestādi, kurā ir iespējams sniegt pakalpojumu, par pakalpojuma sniegšanas laiku.

116. Ja persona vērsusies stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā pēc savas iniciatīvas un personai ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, un ir nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās, kā arī nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci, bet personu nav nepieciešams stacionēt, personai stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā tiek sniegti ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi.

118. Stacionārās ārstniecības iestādes atbildīgā dežurējošā ārstniecības persona nekavējoties nodrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nogādāto personu uzņemšanu ārstniecības iestādē.

119. Ja ir medicīniskas indikācijas, stacionārā ārstniecības iestāde nodrošina stacionētas personas pārvešanu stacionēšanai uz citu stacionāro ārstniecības iestādi, kā arī stacionētas personas nogādāšanu uz citu ārstniecības iestādi nepieciešamo ārstniecisko manipulāciju saņemšanai un atpakaļ uz stacionāro ārstniecības iestādi.

120. Šo noteikumu 17.pielikuma 2.punktā minētās stacionārās ārstniecības iestādes (turpmāk – aprūpes slimnīca) ārstē personas pēc akūtā ārstēšanas perioda, kas pārvestas no šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā minētajām stacionārajām ārstniecības iestādēm, kā arī personas ar hroniskām progresējošām slimībām un hronisku slimību paasinājumu gadījumos ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, ja personas veselības stāvokļa dēļ ārstēšanu nav iespējams veikt ambulatori.

121. Aprūpes slimnīcā vai citas stacionārās ārstniecības iestādes nodaļā, kurā personas ārstē atbilstoši šo noteikumu 120.punktā minētajiem nosacījumiem, nodrošina ārsta sniegto veselības aprūpes pakalpojumu dienas laikā un māsas aprūpi visu diennakti.

122. Ārstniecības iestāde plāno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tādā veidā, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visa kalendāra gada laikā.

123. Ārstniecības iestāde veido valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas, savstarpēji vienojoties ar personu par konkrētu laiku, kad persona saņems nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.

123.¹ Dienests veido centralizētu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu (turpmāk – rindu reģistrs).

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

123.² Ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajai kārtībai sniedz dienestam informāciju par personām, kurām nepieciešami medicīniskās apaugļošanas pakalpojumi.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

123.³ Rindu reģistrā iekļauj šādu informāciju:

123.³ 1. personas vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese (oficiālā elektroniskā adrese, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts), tālrunis;

123.³ 2. datums, kad persona uzņemta rindā, un ārstniecības iestāde, kurā persona uzņemta rindā;

123.³ 3. personas kārtas numurs rindā;

123.³ 4. datums, kad nosūtīts uzaicinājums par iespēju saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu;

123.³ 5. informācija par pakalpojuma sniegšanas procesu un rezultātu.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.; 123.³ 1. apakšpunktā minētais nosacījums attiecībā uz oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu stājas spēkā 01.06.2018., sk. 384. punktu)

123.⁴ Dienests pacientam nosūta uzaicinājumu par iespēju saņemt pakalpojumu jebkurā ārstniecības iestādē, kas sniedz valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, uz rindu reģistrā norādīto pacienta elektroniskā pasta adresi (oficiālo elektronisko adresi, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts).

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.; punktā minētais nosacījums attiecībā uz oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu stājas spēkā 01.06.2018., sk. 384. punktu)

123.⁵ Personām nosūtāmo uzaicinājuma vēstuļu skaitu dienests nosaka atbilstoši pieejamajiem finanšu līdzekļiem.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

123.⁶ Personu izslēdz no rindas, ja:

123.⁶ 1. medicīniskā apaugļošana personai nav nepieciešama vai nav iespējama medicīnisku indikāciju dēļ;

123.⁶ 2. persona ir sasniegusi 38 gadu vecumu;

123.⁶ 3. persona atteikusies no valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanas;

123.⁶ 4. persona ir mirusi vai zaudējusi tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu;

123.⁶ 5. sešu mēnešu laikā kopš uzaicinājuma nosūtīšanas persona nav vērsusies ārstniecības iestādē, lai saņemtu valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

123.⁷ Persona var zaudēt tiesības turpināt valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanu, ja viņai ir uzsākta medicīniskās apaugļošanas procedūras izpilde, bet triju mēnešu laikā pēc pēdējās vizītes viņa nav vērsusies ārstniecības iestādē procedūras turpināšanai, izņemot gadījumu, ja pārtraukums radies personas veselības stāvokļa dēļ.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

124. Ārstniecības iestādei, kura sniedz no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir pienākums prioritāri veselības aprūpes pakalpojumus sniegt bērniem un grūtniecēm, kā arī medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus operatīvā dienesta darbiniekiem, kuri ir iesaistīti glābšanas darbos katastrofās ar vairāk nekā pieciem cietušajiem un guvuši veselības bojājumus.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 188 redakcijā)

125. Šo noteikumu 17.pielikuma 2.punktā minētajām ārstniecības iestādēm ir pienākums stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri sniegt personām, kas pārvestas no šo noteikumu 17.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm.

126. Ārstniecības iestādes, kuras veic plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu, veido un uztur šādas valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas:

126.1. endoprotezēšana steidzamības kārtā atbilstoši šo noteikumu 18.pielikumā minētajiem kritērijiem;

126.2. endoprotezēšana ar 50 % endoprotezēšanas izdevumu apmaksu;

126.3. endoprotezēšana vispārējā kārtībā.

127. Ārstniecības iestāde personu, kura ir šo noteikumu 126.punktā minētajā rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu, bet atsakās no piedāvātā laika, kurā plānots veikt lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju, vai divu mēnešu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas nesniedz atbildi, svītro no minētās rindas.

128. Ārstniecības iestāde, kura saņem kādu no šo noteikumu 162.punktā minētajiem maksājumiem (izņemot šo noteikumu 162.7.apakšpunktā minēto maksājumu), nodrošina, ka attiecīgā speciālista vai kabineta darba laiks noteikts atbilstoši šādiem nosacījumiem:

128.1. vienai ārsta slodzei atbilst pacientu pieņemšana ne mazāk kā 30 stundu nedēļā;

128.2. vienai māsas slodzei atbilst darbs ne mazāk kā 40 stundu nedēļā.

129. Ārstniecības iestāde, kura saņem šo noteikumu 15.pielikuma 2.10.apakšpunktā minēto maksājumu, nodrošina iespēju paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošajam pacientam vai viņa tuviniekiem 24 stundas diennaktī saņemt telefonisku konsultāciju par paliatīvo aprūpi.

130. Stacionārā ārstniecības iestāde vismaz piecas dienas un ambulatorā ārstniecības iestāde vismaz vienu dienu iepriekš informē personu par to, ka ārstniecības iestādei nav iespējams sniegt plānoto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu.

130.¹ (Svītrots ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 417)

131. Ārstniecības iestāde personai ar prognozējamu invaliditāti valsts apmaksātos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos, un kuri ir iekļauti Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajā personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajā rehabilitācijas plānā, uzsāk šādos termiņos:

131.1. ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

131.2. plānveida ambulatorās un stacionārās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

131.3. plānveida operācijas – piecu kalendāra mēnešu laikā.

131.¹ Ārstniecības iestāde personai, kurai nepieciešama šo noteikumu 25. pielikuma 2.1.8. vai 2.1.17. apakšpunktā minētā speciālista pirmā konsultācija, nodrošina šādu konsultāciju ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

131.² Ārstniecības iestāde personai, kura atbilstoši šo noteikumu 34. pielikumā minētajiem nosacījumiem nosūtīta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostisko izmeklējumu, nodrošina izmeklēšanu 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu.

(MK 27.09.2016. noteikumu Nr. 642 redakcijā)

131.³ Šo noteikumu 34. pielikumā norādītā ārstniecības iestāde personai, kurai veikta ļaundabīgo audzēju primārā diagnostika un nepieciešama šo noteikumu 34. pielikumā norādītā speciālista konsultācija, nodrošina šādu konsultāciju 10 darbdienu laikā no dienas, kad pacients pieteikts konsultācijai šo noteikumu 51.¹ 4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, kā arī veic šo noteikumu 36. pielikumā minētos izmeklējumus ļaundabīgo audzēju sekundārai diagnostikai, ņemot vērā šādus nosacījumus:

131.³ 1. šo noteikumu 36. pielikumā minētos izmeklējumus pacients saņem tādā laika periodā un kārtībā, lai ievērotu šo noteikumu 131.³ 4. apakšpunktā noteikto termiņu lēmuma pieņemšanai par pacienta ārstēšanas taktiku;

131.³ 2. pēc vienošanās ar pacientu speciālists piesaka pacientu šo noteikumu 36. pielikumā minētajiem izmeklējumiem un informē viņu par plānoto izmeklējuma laiku;

131.³ 3. aizpildot nosūtījumu uz izmeklējumu vai citu medicīnisko dokumentāciju par izmeklējumu veikšanu, norāda šo noteikumu 36. pielikumā minēto attiecīgo diagnozes kodu ar atvasinātajām klasifikācijām atbilstoši SSK-10;

131.³ 4. mēneša laikā pēc pirmās speciālista konsultācijas speciālists vai ārstu konsilijs pieņem lēmumu par pacienta ārstēšanas taktiku.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

131.⁴ Ja personai šo noteikumu 34. pielikumā norādītajā ārstniecības iestādē pie norādītā speciālista konstatē šo noteikumu 34. pielikumā minētās sūdzības vai simptomus un personai nav veikta ļaundabīgo audzēju primārā diagnostika vai tā veikta daļēji, ārstniecības iestāde nodrošina ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku pilnā apjomā. Ja tiek konstatēta atrade, personai, ievērojot šo noteikumu 131.³ punktā norādītos nosacījumus, veic šo noteikumu 36. pielikumā minētos izmeklējumus ļaundabīgo audzēju sekundārai diagnostikai

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 645 redakcijā)

132. Ārstniecības iestāde nodrošina, lai persona, izrakstoties no stacionārās ārstniecības iestādes, saņemtu izziņu no ārstniecības iestādes informācijas sistēmas par personas ārstēšanas izdevumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta.

132.¹ Ārstniecības iestāde nodrošina, ka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts atbilstoši šo noteikumu 139. punktā noteiktajai kārtībai novērtē personu, kuru no stacionārās ārstniecības iestādes pēc ārstēšanas izraksta ar diagnozi I60, I61, I63 un I64. Ja attiecīgajai personai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, viņai izsniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu un rehabilitācijas plānu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 151. punktam.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

133. Ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas.

134. Ārstniecības iestāde nodrošina veikto izmeklējumu rezultātu izsniegšanu pacientam vai ārstniecības personai, kura nosūtījusi pacientu izmeklējuma veikšanai, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc izmeklējuma veikšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta vienošanās ar pacientu.

135. Dienests katru gadu līdz 1.jūnijam apkopo un ievieto savā tīmekļa vietnē vismaz šādu informāciju par to ārstniecības iestāžu veselības aprūpes kvalitāti iepriekšējā gadā, kas sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, atbilstoši šādiem kritērijiem:

135.1. pacientu mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar akūtu miokarda infarktu (pacientu skaita procentuālais īpatsvars no kopējā stacionēto pacientu skaita ar akūtu miokarda infarktu);

135.2. pacientu mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar hemorāģisku vai išēmisku insultu (pacientu skaita procentuālais īpatsvars no kopējā stacionēto pacientu skaita ar hemorāģisku vai išēmisku insultu);

135.3. pacientu ar šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem vai murgiem neatliekama atkārtota stacionēšana 30 dienu laikā tajā pašā stacionārajā ārstniecības iestādē;

135.4. veikto procedūru laikā atstātie svešķermeņi uz 100 izrakstīšanas gadījumiem no stacionārās ārstniecības iestādes;

135.5. pēcoperācijas plaušu embolija vai dziļo vēnu tromboze uz 100 izrakstīšanas gadījumiem no stacionārās ārstniecības iestādes;

135.6. veikto procedūru laikā gūtās traumas uz 100 izrakstīšanas gadījumiem no stacionārās ārstniecības iestādes;

135.7. vaginālu dzemdību laikā (ar instrumentu lietošanu vai bez tās) gūtās traumas;

135.8. dzemdības ar ķeizargriezienu un dzemdību komplikāciju gadījumi (pacientu skaita procentuālais īpatsvars no kopējā dzemdību skaita);

135.9. vidējais gultasdienu skaits uz pacientu;

135.10. vidējais gultu noslogojums;

135.11. pacientu stacionēšanas gadījumu īpatsvars uzņemšanas nodaļā.

(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

136. Dienests organizē un pārrauga valsts organizēto vēža skrīningu (turpmāk – organizētais skrīnings). Lai nodrošinātu šo noteikumu 7.pielikumā noteikto organizētā skrīninga izmeklējumu saņemšanu, dienests:

136.1. organizē un nosūta uzaicinājumus krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu veikšanai organizētajā skrīningā iekļauto mērķa grupu iedzīvotājiem;

136.2. šo noteikumu 213.punktā minētajā kārtībā slēdz līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par organizētā skrīninga veikšanu;

136.3. katru gadu līdz 1.septembrim sagatavo nākamajā gadā organizējamā skrīningā iekļaujamo vecuma grupu izmeklēšanas plānu atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajām vadlīnijām.

136.¹ Dienests veido un uztur to parenterāli ievadāmo zāļu sarakstu, kas paredzētas normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību minēto onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai un kuru ievadīšana veicama stacionārā vai dienas stacionārā attiecīgā speciālista uzraudzībā (turpmāk – parenterāli ievadāmās zāles), un publicē to savā tīmekļa vietnē reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

136.² Lai parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautu jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu, zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) vai viņa pilnvarotais pārstāvis vai zāļu vairumtirgotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz dienestā iesniegumu un tam pievienotos dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

136.³ Dienests zāļu vispārīgos nosaukumus, kuri ir iesniegti iekļaušanai parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā saskaņā ar šo noteikumu 136.² punktu, vērtē un lēmumu pieņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību atbilstoši prasībām, kas nosaka, kā vērtējams iesniegums jauna zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

136.⁴ Pēc jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu iekļaušanas parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā ārstniecības iestādes attiecīgās zāles onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai uzsāk izmantot ne agrāk kā ar nākamā gada 1. janvāri pēc šo noteikumu 277.2. apakšpunktā minētā iepirkuma veikšanas.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

137. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt personām ar noteiktiem funkcionāliem ierobežojumiem šo ierobežojumu mazināšanu vai novēršanu, kā arī komplikāciju riska novērtēšanu un mazināšanu.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

138. Personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai veic fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts vai psihiatriskās palīdzības gadījumā – psihiatrs vai bērnu psihiatrs, kurš izmeklē personu tieši vai izvērtē cita ārsta nosūtījumu vai funkcionālā speciālista sagatavotu (veicot to līdz piecām nodarbībām ilgā funkcionālā speciālista kursā) medicīnisko dokumentāciju akūtu stāvokļu ārstēšanas vai hroniski noritošas slimības laikā, personai atrodoties stacionārajā ārstniecības iestādē vai personu konsultējot ambulatori.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

138.¹ Papildus šo noteikumu 138. punktā minētajām ārstniecības personām to bērnu atlasi, kuriem nepieciešami logopēda vai audiologopēda pakalpojumi, lai novērtētu valodas attīstības līmeņa atbilstību vecumam, runas aparāta attīstību, runas muskulatūras tonusu un mēles saites garumu, var veikt ģimenes ārsts. Šādā gadījumā logopēds vai audiologopēds izvērtē bērna valodas attīstības līmeņa atbilstību vecumam un, ja ir medicīniskas indikācijas, sniedz bērna vecākiem rekomendācijas un piedāvā apmācību un vingrinājumu kompleksu bērna valodas funkcionālai attīstībai vai koriģējošai terapijai.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

139. Veicot personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts novērtē:

139.1. personas veselības stāvokli un ar to saistītos funkcionālos ierobežojumus;

139.2. medicīniskās rehabilitācijas potenciālu;

139.3. personas un viņa piederīgo motivāciju;

139.4. veselības stāvokļa stabilitāti rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

139.5. personai optimālāko medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veidu atbilstoši šo noteikumu 140. punktam.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

140. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pēc fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījuma persona var saņemt ambulatorā ārstniecības iestādē, tai skaitā dienas stacionārā, stacionārā ārstniecības iestādē un mājās.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

140.¹ Ārstniecības iestāde rehabilitācijas pakalpojumus ambulatori sniedz šādā prioritārā secībā:

140.¹ 1. personām ar akūtiem un subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas izpaužas kā komunikācijas, kognitīvo spēju, kustības, pašaprūpes, instrumentālās ikdienas aktivitātes ierobežojumi;

140.¹ 2. personām ar subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas ierobežo personas darbspējas un var izraisīt invaliditāti (prognozējamā invaliditāte);

140.¹ 3. personām ar hroniskiem funkcionēšanas traucējumiem rehabilitācijas plānā noteiktos intervālos, ja persona ir dinamiskā novērošanā;

140.¹ 4. pārējām personām ar funkcionāliem traucējumiem.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

140.² Ārstniecības iestāde nodrošina, ka šo noteikumu 140.¹ punktā norādītajās personu grupās prioritāri rehabilitācijas pakalpojumus saņem bērni līdz triju gadu vecumam ar augstu risku funkcionālo traucējumu attīstībai.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

140.³ Ir šādi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi:

140.³ 1. akūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz vienlaikus ar akūtas saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanu līdz trim mēnešiem no saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža;

140.³ 2. subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz līdz sešiem mēnešiem no saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža;

140.³ 3. ilgtermiņa rehabilitācijas pakalpojumi hronisku funkcionēšanas traucējumu gadījumā, kurus sniedz ilgāk par sešiem mēnešiem pēc saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža vai perinatālu attīstības traucējumu gadījumā, iekļaujot pacientu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

141. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti un funkcionālie speciālisti konsultāciju, multiprofesionālu vai monoprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidā, piedaloties citām ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

142. Medicīniskās rehabilitācijas konsultāciju sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, funkcionālais speciālists vai rehabilitācijā specializējusies ārstniecības atbalsta persona.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

143. Monoprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir atsevišķs fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai funkcionālā speciālista sniegts rehabilitācijas pakalpojums, kura nodrošināšanai var piesaistīt citas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

144. Monoprofesionālo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz tikai ambulatori.

145. Multiprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir specializēta medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijas forma, ko īsteno multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas komanda, ievērojot šādus nosacījumus:

145.1. pakalpojumu sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (psihiatriska profila iestādē vai struktūrvienībā pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem – psihiatrs vai bērnu psihiatrs) un dažādu profesiju funkcionālie speciālisti, piedaloties ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām un konsultantiem;

145.2. multiprofesionālās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā iesaistāmos speciālistus nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, kurš koordinē multiprofesionālās komandas darbu;

145.3. multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz:

145.3.1. kā bāzes pakalpojumu, kas ilgst divas līdz trīs stundas un ietver dažādu funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas;

145.3.2. kā intensīvas rehabilitācijas kursu, kas ilgst trīs līdz četras stundas un ietver dažādu funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

146. Multiprofesionālos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz:

146.1. dienas stacionārā – personām ar funkcionēšanas traucējumiem, ja māsu aprūpe un pārraudzība nav nepieciešama 24 stundas diennaktī;

146.2. stacionārajā ārstniecības iestādē – personām stabilā medicīniskajā stāvoklī ar funkcionēšanas traucējumiem, ja māsu aprūpe un pārraudzība ir nepieciešama 24 stundas diennaktī.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

147. Hronisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, ja rehabilitācija ir nepieciešama ilgāk par sešiem mēnešiem, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts personu var iekļaut medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

148. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, īstenojot medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu:

148.1. nosaka personas veselības stāvokļa un funkcionēšanas kontroles intervālus, organizē rehabilitācijas plāna sagatavošanu vai pārskatīšanu (ne retāk kā reizi gadā) un organizē to īstenošanu;

148.2. ordinē nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, medikamentus un konsultācijas;

148.3. nosūta personu valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

148.4. ja nepieciešams, saskaņo izstrādāto ārstniecības un rehabilitācijas plānu ar ģimenes ārstu un pašvaldības sociālo dienestu un koordinē tā izpildi.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

149. Ārstniecības iestāde, kura iekļāvusi personu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā, nodrošina:

149.1. medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā iekļauto personu uzskaiti;

149.2. personu veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanas un rehabilitācijas rezultātu apkopošanu.

150. Personām, kuras saņem monoprofesionālu vai multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, un personām, kuras ir iekļautas dinamiskajā medicīniskās rehabilitācijas novērošanā, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts izstrādā medicīniskās rehabilitācijas plānu.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

151. Medicīniskās rehabilitācijas plānā ietver:

151.1. medicīniskās rehabilitācijas mērķus;

151.2. plānotās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas;

151.3. lietojamo medicīnisko tehnoloģiju riskus un kontrindikācijas;

151.4. termiņus un kritērijus atkārtotai personas funkcionēšanas spēju novērtēšanai;

151.5. rehabilitācijas kursa pabeigšanas un rezultātu novērtēšanas nosacījumus.

152. Personas stāvoklim stabilizējoties (atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta atzinumam), pēc personas iniciatīvas vai personai pārceļoties uz sociālās palīdzības sistēmas institūciju, medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu var atcelt.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

153. Samaksu par speciālistu sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izņemot dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, dienests veic:

153.1. saskaņā ar manipulāciju tarifiem atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam un ārstniecības personas kompetencei un aprūpes epizožu tarifiem atbilstoši šo noteikumu 13.pielikumam;

153.2. saskaņā ar ikmēneša fiksēto maksājumu.

154. Samaksu par dienas stacionārā sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests veic saskaņā ar šo noteikumu 19.pielikumu un manipulāciju tarifiem atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam un ārstniecības personas kompetencei. Dienests neapmaksā ārstēšanos dienas stacionārā, ja tās laikā ir veikta kāda no šo noteikumu 3. pielikuma 4. punktā norādītajām ķirurģiskām operācijām, kas nav norādītas šo noteikumu 19. pielikumā.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

155. Samaksu par šo noteikumu 20.pielikumā minētajiem ambulatorajiem izmeklējumiem dienests veic, ja personu šiem izmeklējumiem nosūtījis sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists.

156. Samaksu par plānveida vizuālās diagnostikas izmeklējumiem un diagnostikas izmeklējumiem neiroloģijā dienests veic atbilstoši šo noteikumu 21.pielikumā minētajiem nosacījumiem.

157. Samaksu par ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem dienests veic no līdzekļiem, kurus plāno atbilstoši šo noteikumu IX nodaļai. Ja ambulatoro laboratorisko pakalpojumu sniedzējs mēnesī ir sniedzis šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā minētos pakalpojumus, kuru apmaksai paredzētais apmērs ir lielāks par 7114,36 euro, tad, veicot ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksu šim pakalpojumu sniedzējam, dienests piemēro koeficientu 0,9 visam attiecīgajā mēnesī sniegtajam pakalpojumu apjomam.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

158. Šo noteikumu 115. vai 116.punktā minētajos gadījumos samaksu par stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests veic šādā kārtībā:

158.1. šo noteikumu 3. pielikuma 1.1. apakšpunktā minētajām stacionārajām ārstniecības iestādēm – izmantojot šo noteikumu 168.2.apakšpunktā minēto ikmēneša fiksēto piemaksu par uzņemšanas nodaļas darbību un par veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem saskaņā ar manipulāciju tarifiem atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam un ārstniecības personas kompetencei;

158.2. ārstniecības iestādēm, kas nav minētas šo noteikumu 3. pielikuma 1.1. apakšpunktā, – saskaņā ar manipulāciju tarifiem atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam un ārstniecības personas kompetencei un aprūpes epizožu tarifiem atbilstoši šo noteikumu 13.pielikumam.

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188)

159. Saņemot no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļā vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, persona veic pacienta iemaksu šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot šo noteikumu 5.pielikuma nosacījumus.

160. Persona apmaksā stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā sniegtos sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar stacionārās ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādi, ja personai nav trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kad nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās vai nepieciešamā palīdzība nepārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci.

161. Lai saņemtu samaksu par personai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja aprūpes epizode ilgst vairāk nekā 30 kalendāra dienas, to noslēdz pēc 30 kalendāra dienām, skaitot no aprūpes epizodes sākšanās dienas, un ar nākamo personas apmeklējumu uzsāk jaunu aprūpes epizodi.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

162. Ikmēneša fiksēto maksājumu piemēro samaksai par šādu speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbu:

162.1. (svītrots ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839);

162.2. (svītrots ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839);

162.3. pneimonologs (sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus personām ar šo noteikumu 99.2.3.apakšpunktā minētajām diagnozēm);

162.4. diabētiskās pēdas aprūpes kabinets;

162.5. paliatīvās aprūpes kabinets;

162.6. hronisku obstruktīvu plaušu slimību kabinets, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus personām, kuras slimo ar astmu vai citu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: J44-J45);

162.7. steidzamās medicīniskās palīdzības punkts;

162.8. stomas kabinets;

162.9. psihologa kabinets;

162.10. metadona terapijas kabinets;

162.11. reto slimību kabinets valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus:

162.11.1. pacientiem ar vielmaiņas traucējumiem (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10 E70–E90) vai retām slimībām (ORPHA kodi);

162.11.2. pacientiem ar iedzimtām anomālijām;

162.11.3. grūtniecēm, kurām pierādīta augļa iedzimta attīstības anomālija;

162.11.4. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošiem bērniem, kuriem nepieciešama uztura speciālista konsultācija;

162.12. diabēta pacientu apmācības kabinets, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus personām ar cukura diabētu (diagnožu kods saskaņā ar SSK-10 E11);

162.13. (svītrots ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.).

(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr. 296; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

163. Papildus šo noteikumu 162.7.apakšpunktā norādītajam fiksētajam maksājumam par personai veiktajiem diagnostiskiem izmeklējumiem šo noteikumu 108.punktā minētajā gadījumā dienests ārstniecības iestādei maksā saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumā noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem.

164. Ikmēneša fiksētā maksājuma apmēra aprēķinā ietver:

164.1. ārstu un māsu darba samaksu šo noteikumu 287.punktā minētajā apmērā;

164.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

164.3. darbības nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus.

165. Šo noteikumu 164.3.apakšpunktā minēto līdzekļu apmēru nosaka kā ikmēneša fiksēto maksājumu sadalījumā pa šo noteikumu 162.punktā minētajām ārstu specialitātēm un struktūrvienībām atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumam.

166. Dienests līdzekļus samaksai par sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem novirza administrēšanai dienesta teritoriālajām nodaļām, ņemot vērā, ka:

166.1. naudas līdzekļu apmēru fiksētā maksājuma samaksai aprēķina atbilstoši šo noteikumu 164.punktam;

166.2. naudas līdzekļu apmēru profilaktiskajām apskatēm nosaka, piemērojot iepriekšējā gada profilaktisko apskašu apjomu, un to palielina par prognozēto profilaktisko apskašu palielinājumu;

166.3. naudas līdzekļu apmēru laboratorisko pakalpojumu apmaksai nosaka saskaņā ar šo noteikumu 157.punktu un IX nodaļu;

166.4. naudas līdzekļu apmēru prognozējamo pacientu iemaksas kompensācijai nosaka, ņemot vērā proporciju starp 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam) sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un šajā periodā faktiski kompensēto pacienta iemaksu par šo noteikumu 23.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, un šo proporciju piemēro plānotajam sekundāro veselības aprūpes pakalpojumu apjomam;

166.5. naudas līdzekļu apmēru veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, kas nepieciešami personām ar prognozējamu (draudošu) invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā, nosaka atbilstoši iepriekšējā gadā sniegto pakalpojumu apjomam un to palielina par prognozēto pakalpojumu apjomu pieaugumu, lai nodrošinātu šo noteikumu 131.punktā norādīto nosacījumu izpildi un apmaksātu ambulatorās veselības aprūpes speciālistu konsiliju ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā vai rehabilitācijas plānu sastādīšanu gadījumos, ja personai nepieciešami šo noteikumu 168.4.3. vai 168.4.4.apakšpunktā minētie stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi;

166.6. naudas līdzekļu apmēru pārējiem sekundāriem ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem nosaka atbilstoši šo noteikumu 244.punktā norādītajiem nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 642)

167. Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi, kas ietilpst katras ārstniecības iestādes programmā "Iezīmētie pakalpojumi", norādīti šo noteikumu 3.pielikumā, pārējie ārstniecības iestādes sniegtie stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi ietilpst attiecīgās ārstniecības iestādes programmā "Pārējie pakalpojumi" (turpmāk – programma "Pārējie pakalpojumi").

168. Dienests samaksu par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic, izmantojot šādus samaksas veidus:

168.1. ikmēneša fiksētais maksājums par pakalpojumu programmās ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuriem nav atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktam noteikts viena pacienta ārstēšanas tarifs un kuri ir iekļauti diagnozēm piesaistīto grupu (turpmāk – DRG grupa) aprēķinā;

168.2. ikmēneša fiksētā piemaksa par uzņemšanas nodaļas darbību šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm (maksājums stacionārajām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī);

168.3. ikmēneša fiksētā piemaksa par pacientu observāciju līdz 24 stundām šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm;

168.4. samaksa atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam, šo noteikumu 3.pielikuma 3.punktā noteiktajam gultasdienas tarifam un veikto manipulāciju tarifiem, kuras šo noteikumu 16.pielikumā atzīmētas ar zvaigznīti (*), šādos gadījumos:

168.4.1. par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti ES, EEZ dalībvalstu un Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros apdrošinātajām personām ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti (turpmāk – apdrošināšanas karte) vai Eiropas veselības apdrošināšanas karti aizvietojošā sertifikāta kopiju (turpmāk – apdrošināšanas karti aizvietojošais sertifikāts), un to prasību izpildei, kuras noteiktas veselības aprūpes jomu regulējošajos starptautiskajos līgumos;

168.4.2. samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti personai ar prognozējamu invaliditāti, kura noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē prognozējamās invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kārtību;

168.4.3. par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā, lai novērstu invaliditātes iestāšanos, atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta izstrādātajam rehabilitācijas plānam pēc insulta, kardioķirurģiskajām operācijām un lielo locītavu endoprotezēšanas;

168.4.4. par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti personām darbspējīgā vecumā, kuras slimo ilgāk nekā trīs mēnešus, atbilstoši ārstu konsilija lēmumam, kurā saslimšana atzīta kā darbspējas apdraudoša un kurā, lai novērstu invaliditātes iestāšanos vai tās progresēšanu, norādītas piemērojamās ārstēšanas metodes un pamatota to izvēle:

168.4.4.1. ķirurģiskie, traumatoloģiskie vai rehabilitācijas pakalpojumi personām ar traumām, politraumām, izgulējumiem, apdegumiem, apsaldējumiem un ortopēdiskām saslimšanām;

168.4.4.2. invazīvās kardioloģijas pakalpojumi personām pēc infarkta;

168.4.4.3. ķirurģiskie pakalpojumi personām ar draudošu aklumu (katarakta, glaukoma un citas acu un to palīgorgānu slimības);

168.4.4.4. kohleārā implanta implantācija;

168.5. samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti personai, kurai nepieciešama ilgstoša mākslīgā plaušu ventilācija, šo noteikumu 17.pielikuma 1. un 2.punktā, kā arī 3.8. un 3.12.apakšpunktā minētajās ārstniecības iestādēs atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam un šo noteikumu 3.pielikuma 3.5.apakšpunktā noteiktajam gultasdienas tarifam;

168.6. samaksa par pakalpojumu programmās ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā šiem pakalpojumiem ir noteikts viena pacienta ārstēšanas tarifs, atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma attiecīgajā apakšpunktā noteiktajam viena pacienta ārstēšanas tarifam;

168.7. samaksa par šo noteikumu 3. pielikuma 3.2.43.3., 3.2.43.4. un 3.2.53. apakšpunktā minētā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu atbilstoši tāmes finansējumam, ko nosaka līgumā ar ārstniecības iestādi, prognozējot pacientu skaitu, kas tāmes ietvaros saņems nepieciešamo ārstēšanu;

168.8. ikmēneša fiksētais maksājums samaksai par līgumā ar dienestu noteiktajās pakalpojumu programmās ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802; MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 574; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.; 168.8. apakšpunkts ir spēkā līdz 31.12.2018., sk. 390. punktu)

169. Šo noteikumu 168.2. apakšpunktā minētajā ikmēneša fiksētajā piemaksā par slimnīcas uzņemšanas nodaļas darbību ir iekļauti izdevumi šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minēto speciālistu diennakts dežūru nodrošināšanai. Šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minētajām stacionārajām ārstniecības iestādēm ir pienākums nodrošināt šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minēto speciālistu diennakts dežūras. Ja ārstniecības iestāde nenodrošina šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minēto speciālistu diennakts dežūras, dienests var samazināt ikmēneša fiksēto piemaksu par slimnīcas uzņemšanas nodaļas darbību.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

170. Šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.27.1., 3.2.27.2., 3.2.27.5., 3.2.27.6. un 3.2.27.8.apakšpunktā norādītajā viena pacienta ārstēšanas tarifā, veicot plānveida endoprotezēšanu, tai skaitā endoprotezēšanu steidzamības kārtā, pamatojoties uz šo noteikumu 18.pielikumā minētajām medicīniskajām indikācijām, kuras personai apstiprinājis ārstniecības iestādē izveidots lielo locītavu problēmu ārstu konsilijs, iekļautas visas endoprotezēšanai nepieciešamo materiālu izmaksas.

171. Viena pacienta ārstēšanas tarifs, ja persona un ārstniecības iestāde rakstiski vienojas par endoprotezēšanu, personai sedzot endoprotezēšanas izdevumus 50 % apmērā, ir norādīts šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.27.4., 3.2.27.7. un 3.2.27.9.apakšpunktā.

172. Dienests, plānojot locītavu plānveida endoprotezēšanai nepieciešamos līdzekļus, un ārstniecības iestāde, veicot gūžas locītavas plānveida endoprotezēšanu, ievēro šādu proporciju:

172.1. gūžas locītavas endoprotezēšanai 80 % gadījumu izmanto cementējamās endoprotēzes, 20 % gadījumu – bezcementa un hibrīdās endoprotēzes atbilstoši šo noteikumu 18. pielikumā minētajām medicīniskajām indikācijām;

172.2. gūžas locītavas vai ceļa locītavas endoprotezēšanas operāciju apjoms, kurās persona sedz endoprotezēšanas izdevumus 50 % apmērā, nepārsniedz 35 % no kopējā endoprotezēšanas operāciju skaita.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr. 840 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188)

173. Ja persona, kura ir rindā uz gūžas endoprotezēšanu, izvēlas endoprotēzes veidu, ko neapmaksā valsts, persona apmaksā šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.27.3.apakšpunktā noteikto viena pacienta ārstēšanas tarifu (50 % no pilna ārstēšanas tarifa bez endoprotēzes vērtības) un pilnu izvēlētās endoprotēzes cenu atbilstoši iestādes izsniegtajam rēķinam. Dienests ārstniecības iestādei apmaksā šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.27.3. apakšpunktā noteikto viena pacienta ārstēšanas tarifu (50 % no pacienta ārstēšanas pilna tarifa bez endoprotēzes vērtības).

174. Samaksu par atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rēķiniem, dienests veic saskaņā ar šo noteikumu 22.pielikumu.

175. Ja personai, neizrakstot to no stacionāras ārstniecības iestādes, tiek veiktas manipulācijas citā stacionārā ārstniecības iestādē, tad izdevumus par manipulācijām dienests samaksā tai stacionārajai ārstniecības iestādei, kurā persona ir stacionēta. Attiecīgā stacionārā ārstniecības iestāde norēķinās ar manipulāciju veicēju.

175.¹ Ja ārstniecības iestāde pārtrauc sniegt kādu no stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas noteikti ar dienestu noslēgtajā līgumā, izdevumus par šajā laikā citā ārstniecības iestādē pacientam sniegto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sedz tā ārstniecības iestāde, kura pārtraukusi sniegt attiecīgos veselības aprūpes pakalpojumus, par apmaksas kārtību vienojoties ar ārstniecības iestādi, kas faktiski sniedz attiecīgo stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

176. (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

177. Aprēķinot stacionārā pavadīto gultasdienu skaitu (ārstēšanās ilgumu), personas iestāšanās dienu un izrakstīšanas dienu uzskata par vienu dienu.

178. Dienests neapmaksā personas stacionēšanas laikā stacionārajā ārstniecības iestādē saņemtos sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot organizētā skrīninga izmeklējumus un mikrobioloģiskos izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai, ja paraugs paņemts pirms personas ievietošanas stacionārajā ārstniecības iestādē.

(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839)

179. Dienests nemaksā par personas stacionāru ārstēšanu, ja persona stacionārā ārstniecības iestādē uzturējusies vienu dienu, izņemot gadījumu, ja ārstēšanas laikā iestājusies personas nāve, persona saņēmusi dzemdību palīdzību vai persona pārvesta uz citu stacionāru ārstniecības iestādi. Ja persona pretēji ārstniecības personas norādījumiem stacionāro ārstniecības iestādi atstāj pirmajā dienā, ārstniecības iestāde ir tiesīga pieprasīt personai samaksu par pirmajā dienā sniegtajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188)

179.¹ Šo noteikumu 3. pielikuma 3.3. apakšpunktā norādītās stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmas ietvaros veiktās plānveida ķirurģiskās operācijas gadījumos, kas neatbilst šo noteikumu 11.29.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ārstniecības iestādei apmaksā, ja tai pēc šo noteikumu 11.29.2. apakšpunktā minētās ķirurģiskās palīdzības nodrošināšanas ir atlikuši līgumā plānotie finanšu līdzekļi pakalpojumu sniegšanai šīs programmas ietvaros.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

180. Dienests no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai ambulatorai aprūpei, plāno šo noteikumu 2. pielikumā norādīto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru (izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktā, 7. pielikumā, 34. pielikumā un 36. pielikumā norādīto laboratorisko izmeklējumu apmaksai nepieciešamos līdzekļus), prioritāri plānojot līdzekļus šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā minēto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai, tai skaitā atsevišķi nosakot nepieciešamo līdzekļu apmēru šo noteikumu 2. pielikuma 1. un 2. punktā minēto pakalpojumu apmaksai.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

181. Kopējo līdzekļu apmēru, kura ietvaros ģimenes ārsti un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālisti nākamajā gadā nosūtīs personas šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā norādīto pakalpojumu saņemšanai, dienests nosaka atbilstoši šo noteikumu 180. punktā noteiktajā kārtībā iegūtajam valsts budžeta līdzekļu apmēram. Līdzekļu proporciju starp ģimenes ārstiem un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem nosaka atbilstoši sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram kārtējā gada deviņos mēnešos.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

181.¹ Finanšu apmēru laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem dienests nosaka proporcionāli deviņos mēnešos sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram valstī, ņemot vērā kopējo šo noteikumu 180. punktā minētajā kārtībā aprēķināto laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru. Ja laboratoriskie pakalpojumi sniegti apjomā, kuru izmaksas ir mazākas par 1200 euro gadā, dienests ar šo laboratorisko pakalpojumu sniedzēju līgumu neslēdz.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

181.² Plānojot ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas, dienests ņem vērā, ka laboratorisko pakalpojumu izmaksas pacientam ar kādu no pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (diagnožu kodi saskaņā ar SSK–10) un ģimenes ārsta nosūtījumu un pacientam, kuram nav šādas diagnozes, veido starpību 32,70 euro apmērā. Izmaksu starpības kopējo apmēru dienests nosaka, reizinot 32,70 euro ar pacientu skaitu, kas iegūts atbilstoši vadības informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par pirmajā pusgadā pacientiem ar pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (diagnožu kodi saskaņā ar SSK–10) sniegtajiem laboratoriskiem pakalpojumiem.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

182. No visiem atbilstoši šo noteikumu 181.punktam aprēķinātajiem līdzekļiem dienests veido finanšu līdzekļu rezervi 5 % apmērā, kuru izmanto:

182.1. ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai atbilstoši faktiski veikto pakalpojumu apjomam, ja tie sniegti saskaņā ar:

182.1.1. tāda ģimenes ārsta nosūtījumu, kurš saņem fiksēto maksājumu atbilstoši šo noteikumu 93.punktam;

182.1.2. dežūrārsta nosūtījumu;

182.1.3. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840);

182.1.4. ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā strādājoša ārsta, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbināta ārsta nosūtījumu;

182.2. ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai atbilstoši šo noteikumu 193.punktam;

182.3. ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai ar tādu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu un ģimenes ārstu nosūtījumu, kuri līguma attiecības ar dienestu uzsāk pēc laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu plānošanas procesa pabeigšanas;

182.4. ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu un ģimenes ārstu nosūtījumu, ja šo noteikumu 182.1., 182.2. un 182.3.apakšpunktā minētajam mērķim tā nav nepieciešama un ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, ir izlietojusi laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus.

(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839)

182.¹ Ieslodzījuma vietas ārstniecības iestādes, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes ārsts laboratorisko pakalpojumu saņemšanai personas nosūta, ievērojot finanšu līdzekļu apmēru, kuru dienests nosaka atbilstoši starpresoru vienošanās noteiktajai kārtībai.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

183. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai nākamajam gadam nosaka šādi:

183.1. nosaka kopējās ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas: no šo noteikumu 181. punktā minētajā kārtībā aprēķinātā kopējo līdzekļu apmēra atņem šo noteikumu 182. punktā minētajā kārtībā aprēķināto ģimenes ārstu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi, kā arī atņem šo noteikumu 181.² punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātās kopējās visu personu ar pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (diagnožu kodi saskaņā ar SSK–10) laboratorisko pakalpojumu izmaksas;

183.2. izmaksas vienai personai iegūst, šo noteikumu 183.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķinātās kopējās izmaksas izdalot ar visu pie ģimenes ārstiem kārtējā gada 30. septembrī reģistrēto personu skaitu, izņemot šo noteikumu 49.1.¹ apakšpunktā minētās personas.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

184. Katram ģimenes ārstam ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru gadam aprēķina šādi:

184.1. šo noteikumu 183.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto vienas personas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru reizina ar šādu vecumam atbilstošo koeficientu:

184.1.1. līdz 1 gada vecumam – 0,49;

184.1.2. no 1 gada līdz 6 gadiem – 0,64;

184.1.3. no 7 līdz 17 gadiem – 0,58;

184.1.4. no 18 līdz 44 gadiem – 0,64;

184.1.5. no 45 līdz 64 gadiem – 1,25;

184.1.6. personām, kas vecākas par 65 gadiem, – 1,72;

184.2. katru šo noteikumu 184.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto skaitli reizina ar ģimenes ārsta reģistrēto personu skaitu, izņemot šo noteikumu 49.1.¹ apakšpunktā minētās personas, attiecīgajā šo noteikumu 184.1. apakšpunktam atbilstošajā vecuma grupā uz kārtējā gada 30. septembri, bet, ja ģimenes ārsts līguma attiecības ar dienestu ir uzsācis kārtējā gada laikā, – ar reģistrēto personu skaitu atbilstošajā vecuma grupā uz kārtējā gada 1. decembri;

184.3. to pacientu skaitu, kas ar attiecīgā ģimenes ārsta nosūtījumu pirmajā pusgadā saņēmuši laboratoriskos pakalpojumus saistībā ar kādu no pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (diagnožu kodi saskaņā ar SSK–10), reizina ar 32,70 euro;

184.4. summē atbilstoši šo noteikumu 184.2. un 184.3. apakšpunktam iegūtos skaitļus, tādējādi iegūstot konkrētā ģimenes ārsta kopējo ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru gadam, ko norāda starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu;

184.5. šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minētajiem ārstiem ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru nākamajam gadam aprēķina, reizinot to personu skaitu uz kārtējā gada 30. septembri, kuras atbilstoši starpresoru vienošanās nosacījumiem ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ar šo noteikumu 183.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto līdzekļu apmēru vienai pie ģimenes ārsta reģistrētai personai.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

185. Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem uz vienu epizodi ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apjoma izmaksas aprēķina šādi: summu, kas iegūta, no šo noteikumu 181. punktā minētajā kārtībā aprēķinātā kopējo līdzekļu apmēra, kura ietvaros sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālisti nākamajā gadā nosūtīs personas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, atņemot šo noteikumu 182. punktā minētajā kārtībā aprēķināto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi un šo noteikumu 185.¹ punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātās kopējās hemodialīzes pacientu laboratorisko pakalpojumu izmaksas, izdala ar skaitli, kas iegūts, kopējo sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusē reizinot ar divi.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

185.¹ Pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina hemodialīzi dienas stacionārā, laboratorisko pakalpojumu apjomam paredzēto līdzekļu apmēru nākamajam gadam dienests nosaka, reizinot pacientu skaitu, kas saņēmuši hemodialīzi dienas stacionārā kārtējā gada pirmajā pusgadā, ar laboratorisko izmeklējumu vidējām izmaksām, kas iegūtas par kārtējā gada pirmajā pusgadā šiem pacientiem veiktajiem laboratoriskiem izmeklējumiem, un iegūto skaitli reizinot ar divi.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

186. Aprēķinot līdzekļu apmēru, kas nepieciešams, lai speciālists sekundārās ambulatorās veselības aprūpes ietvaros pacientu nosūtītu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, piemēro šādus koeficientus:

186.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstam, oftalmologam, psihiatram, bērnu psihiatram, bērnu neirologam – 0,03;

186.2. bērnu ķirurgam, anesteziologam, reanimatologam – 0,10;

186.3. otolaringologam, traumatologam, ortopēdam – 0,23;

186.4. narkologam – 0,34;

186.5. ķirurgam, neirologam – 0,60;

186.6. kardiologam, urologam – 0,86;

186.7. dermatologam, venerologam, pneimonologam, bērnu pneimonologam, ginekologam, dzemdību speciālistam, pediatram – 1,18;

186.8. infektologam, onkologam ķīmijterapeitam, internistam – 2,90;

186.9. endokrinologam, bērnu endokrinologam – 3,97;

186.10. imunologam – 12,57;

186.11. ģenētiķim – 42,10;

186.12. pārējiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, kas minēti šo noteikumu 13. pielikuma 3. punktā, – 1,89.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

187. Katram šo noteikumu 186. punktā minētajam sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam kopējo līdzekļu gada apmēru, kura ietvaros speciālists pacientu nosūta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, aprēķina, atbilstoši šo noteikumu 185. punktam aprēķināto uz vienu epizodi ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru reizinot ar šo noteikumu 186. punktā norādīto attiecīgā speciālista koeficientu un konkrētā speciālista epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusgadā, kas reizināts ar divi.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

188. Līdzekļu gada apmēru, kura ietvaros speciālists pacientu nosūta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, katram sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam norāda starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, summējot kopā visu attiecīgās ārstniecības iestādes sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus, kas aprēķināti atbilstoši šo noteikumu 187. punktam.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

189. Ģimenes ārsta un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista pienākums, nosūtot personas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, ir kontrolēt tam aprēķinātā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra izlietojumu.

190. Dienests katru mēnesi informē ārstniecības iestādi par ģimenes ārstu un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra izlietojumu.

191. Reizi pusgadā – līdz 1.augustam (par periodu no 1.janvāra līdz 30.jūnijam) un līdz 1.februārim (par periodu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31.decembrim) – dienests salīdzina aprēķināto un līgumā ar ārstniecības iestādi norādīto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru ar izlietoto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

192. Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, nav izlietojusi vairāk nekā 20 % no līgumā norādītā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra pirmajā pusgadā, šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei attiecīgā gada otrajam pusgadam aprēķināto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru samazina par summu, kas ir 50 % no neizlietotā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra.

193. Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, attiecīgā gada pirmajā pusē ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra palielināšanu, dienests šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei palielina attiecīgā gada otrajai pusei aprēķināto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru, ja dienestam ir pieejami līdzekļi un ja:

193.1. pie ģimenes ārsta reģistrēto personu skaits attiecīgā gada pirmajā pusē palielinājies vairāk nekā par 25 %;

193.2. ģimenes ārsts attiecīgā gada pirmajā pusē saņem šo noteikumu 10.pielikuma 9.punktā paredzēto piemaksu par hronisko pacientu aprūpi apmērā, kas vairāk nekā par 25 % pārsniedz vidēji uz vienu ģimenes ārstu aprēķināto piemaksu par hronisko pacientu aprūpi;

193.3. ārstniecības iestādē, kurā nodarbināts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists, kopējais epizožu skaits attiecīgā gada pirmajā pusē pieaudzis vairāk nekā par 25 % no plānotā epizožu skaita.

194. Ja dienests, veicot šo noteikumu 191. punktā minēto izvērtējumu par iepriekšējo gadu, konstatē, ka ģimenes ārsts nav izlietojis līgumā norādītos ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzētos līdzekļus pilnā apmērā, bet ir izlietojis vismaz 80 % no līgumā norādītā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzētā līdzekļu apmēra, ģimenes ārstam, kurš strādājis pilnu kalendāra gadu, līdz kārtējā gada 1. martam izmaksā 20 % no starpības starp līgumā norādīto summu un faktiski izlietoto līdzekļu apmēru.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

195. Ja, veicot šo noteikumu 191.punktā minēto izvērtējumu, dienests konstatē, ka ģimenes ārsts ir izlietojis vairāk nekā 120 % no līgumā norādītā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra, dienests par to informē Veselības inspekciju.

196. Ja cietušais (saslimušais) ir dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz:

196.1. ārstniecības iestāde;

196.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde.

197. Šo noteikumu 17.pielikuma 1.punktā un 3.4., 3.6., 3.7., 3.8. un 3.12.apakšpunktā minēto ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļas neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz visu diennakti. Citas ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nodrošina savā darba laikā.

198. Neatliekamo medicīnisko palīdzību stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz, ievērojot šo noteikumu 23.pielikumā minētos nosacījumus.

199. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (saslimušajam) sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi šādos gadījumos:

199.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;

199.2. pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā;

199.3. pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud personas dzīvību:

199.3.1. sirds un asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums;

199.3.2. perifēro asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;

199.3.3. centrālās vai perifērās nervu sistēmas saslimšanas, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi;

199.3.4. kuņģa vai zarnu trakta saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;

199.3.5. urīnceļu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;

199.3.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

199.3.7. dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;

199.3.8. dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģiskas reakcijas;

199.3.9. bronhiālās astmas lēkme;

199.4. dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī esoša cietušā (saslimušā) neatliekama pārvešana, kā arī dzemdētājas nogādāšana atbilstoši veselības stāvoklim tuvākajā attiecīgajā ārstniecības iestādē:

199.4.1. no personas atrašanās vietas uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi;

199.4.2. no ārstniecības iestādes uz stacionāru vai augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādi (specializēto centru, universitātes klīniku).

200. Neatliekama pārvešana ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtās veselības aprūpes veids, kad saskaņā ar kompetentas ārstniecības personas pārvešanas pieteikumu un izsniegtu nosūtījumu veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī esošu cietušo (saslimušo) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ārstniecības personu uzraudzībā, izmantojot operatīvo medicīnisko transportlīdzekli, nogādā ārstniecības iestādē.

201. Gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 199.punktā, un gadījumos, kad personas pārvešana ir bijusi iepriekš paredzēta (plānveida), nogādāšana terapijas turpināšanai līdzvērtīga vai zemāka līmeņa stacionārā ārstniecības iestādē, kā arī gadījumos, kad cietušajam (saslimušajam) ir nepieciešams tikai speciāls transportēšanas veids operatīvajā medicīniskajā transportlīdzeklī, piemēram, uz nestuvēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtais pārvešanas pakalpojums ārstniecības iestādei ir maksas pakalpojums saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi un tiek sniegts plānveida kārtā, iepriekš vienojoties par tā izpildes laiku un apjomu.

202. Lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veiktu šo noteikumu 199.4.apakšpunktā un 201.punktā minēto pārvešanu, persona, kas piesaka pārvešanu, nodrošina, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādei tiek nodots kompetentas ārstniecības personas izsniegts nosūtījums. Pieteikumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ārstniecības persona sniedz šādu informāciju (kas nav nosūtījumā):

202.1. norādi, ka pārvešana ir saskaņota ar ārstniecības iestādi (konkrētu ārstniecības personu), uz kuru cietušais (saslimušais) ir jāpārved (ja cietušais tiek pārvests uz ārstniecības iestādi);

202.2. precīzu adresi un laiku, kurā veicama pārvešana;

202.3. ārstniecības personas (ārstniecības iestādes) vai personas apliecinājumu, ka konkrētā ārstniecības persona (ārstniecības iestāde) vai persona apmaksās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu (ja pārvešana tiek veikta kā maksas pakalpojums).

203. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas laikā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sniegtās palīdzības savlaicīgumu un operativitāti, neatbild par personas un to pavadošo personu mantisko vērtību uzskaiti un saglabāšanu.

204. Ārstniecības personai, kas piesaka izsaukumu un izsniedz nosūtījumu neatliekamai vai plānveida (var tikt veikta arī bez nosūtījuma) pārvešanai, ir pienākums nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu vai cita veida veselības aprūpi cietušajam (saslimušajam) līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās brīdim.

205. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību:

205.1. katastrofās vai ārkārtējās medicīniskajās situācijās pēc glābšanas dienestu vai ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma;

205.2. pēc stacionārās ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz pieejamās medicīniskās palīdzības iespējas ārstniecības iestādē, šādos gadījumos:

205.2.1. smagas galvas traumas un spontāni intrakraniāli asins izplūdumi;

205.2.2. mugurkaula traumas ar muguras smadzeņu bojājumiem;

205.2.3. smagas politraumas;

205.2.4. smags vai plašs apdegums, apsaldējums;

205.2.5. maģistrālo asinsvadu ievainojums vai akūts slēgums;

205.2.6. traumatiskas amputācijas, kur iespējama replantācija;

205.2.7. smagas akūtas ķirurģiskas saslimšanas vai ķirurģiskas operācijas smagas komplikācijas;

205.2.8. smagas iekšējas asiņošanas;

205.2.9. smags miokarda infarkts, akūti sirdsdarbības ritma traucējumi;

205.2.10. smags, komplicēts augšējo elpošanas ceļu nosprostojums;

205.2.11. smagas saindēšanās;

205.2.12. neskaidra infekcioza saslimšana vai masveida infekcijas saslimšana īsā laikā, kā arī pamatotas aizdomas par sevišķi bīstamu infekcijas slimību gadījumiem;

205.2.13. cietušais (saslimušais) atrodas veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī, un tam nepieciešama konsultācija (konsilijs), medicīniskā pārvešana vai gaisa medicīniskā evakuācija uz atbilstoša profila stacionāro ārstniecības iestādi Latvijas teritorijā;

205.3. pēc ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja uz ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices ārstniecības iestādi dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešams neatliekami pārvest bērnu, kurš šo noteikumu XV nodaļā noteiktajā kārtībā ir saņēmis S 2 veidlapu, vai pārvest šādu bērnu no ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices ārstniecības iestādes, ja atbilstoši viņa veselības stāvoklim nepieciešama medicīniskā transportēšana. Pārvešanas izdevumus šajā gadījumā sedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

206. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtais pakalpojums ir maksas pakalpojums saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi šādos gadījumos:

206.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtā medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 199.punktā;

206.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtā specializētā neatliekamā medicīniskā palīdzība gadījumos:

206.2.1. kas nav minēti šo noteikumu 205.punktā;

206.2.2. kad ārstniecības iestāde nenodrošina veselības aprūpes jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto funkciju un prasību izpildi, tai skaitā nenodrošina noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu diennakts režīmā un prombūtnē esoša vai vakanta atbilstošas specializācijas ārstniecības personas amata pienākumu izpildi.

207. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests reģistrē visus neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumus, tai skaitā neatliekamas pārvešanas pieteikumus. Atbildīgās dežurējošās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstniecības personas:

207.1. izvērtē saņemto informāciju;

207.2. nosaka steidzamību, kādā cietušajam (saslimušajam) sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība;

207.3. atsaka izbraukumus gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 199. un 205.punktā;

207.4. ja nepieciešams, informē neatliekamās palīdzības izsaucēju, ka izbraukums, iespējams, būs maksas pakalpojums, un sniedz informāciju par citām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.

208. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā neatliekamās palīdzības izsaukuma pieņemšanas laiku reģistrē brīdī, kad dežurējošā ārstniecības persona pabeidz izsaukuma saņemšanas sarunu vai citas saņemtās informācijas izvērtējumu.

209. Ja saskaņā ar šo noteikumu 207.punktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dežurējošā ārstniecības persona nav informējusi personu, kas piesaka izsaukumu vai kurai nepieciešams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ka izbraukums, iespējams, būs maksas pakalpojums, tad rēķinu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto veselības aprūpes pakalpojumu personai neizsniedz, izņemot gadījumus, ja notikusi apzināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maldināšana vai ļaunprātība.

210. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto tā, lai pēc neatliekama izsaukuma saņemšanas neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstoši šo noteikumu 199.punktam 75 % gadījumu nodrošinātu:

210.1. republikas pilsētās un novadu pilsētās – ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža;

210.2. pārējās teritorijās – ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža.

211. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamo brigāžu skaitu plāno, ņemot vērā:

211.1. iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu teritorijā;

211.2. citus faktorus, kuri ietekmē neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību atbilstoši noteiktajam laikam (piemēram, slikta ceļu kvalitāte).

212. Dienests nodrošina līgumu slēgšanu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par:

212.1. primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu šo noteikumu 214.punktā minētajā kārtībā;

212.2. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu šo noteikumu 215.punktā minētajā kārtībā, izņemot šādus gadījumus:

212.2.1. (svītrots ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.);

212.2.2. par nacionālās references laboratorijas funkciju nodrošināšanu – atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā piešķir un anulē nacionālās references laboratorijas statusu epidemioloģiskās drošības jomā vai aptur tās darbību, kā arī par nacionālās references laboratorijas tiesībām un pienākumiem;

212.2.2.¹ par barotņu iegādi un izplatīšanu tuberkulozes bakterioloģiskai diagnostikai, humānās imūndeficīta vīrusa infekcijas diagnostikai nepieciešamo reaģentu iegādi un izplatīšanu, pēcekspozīcijas specifiskās profilakses (PEP) nodrošināšanu ārstniecības personām, humānās imūndeficīta vīrusa infekcijas vertikālās profilakses nodrošināšanu, humānās imūndeficīta vīrusa opurtūnisko infekciju terapijas nodrošināšanu, imūnbioloģisko preparātu glabāšanu, kā arī tuberkulozes medikamentu izplatīšanu – ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca";

212.3. sekundārās stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar šo noteikumu 17.pielikuma 1., 2. un 3.punktā minētajām ārstniecības iestādēm, ņemot vērā šādus nosacījumus:

212.3.1. par šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.45.apakšpunktā minēto pakalpojumu sniegšanu līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras iepriekšējā gadā ir sniegušas dzemdību palīdzību vismaz 200 gadījumos;

212.3.2. par perinatālās aprūpes nodrošināšanu līgumu slēdz ar šo noteikumu 17.pielikuma 1.2., 1.7., 1.10., 1.14., 1.20. un 3.6.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm;

212.3.3. par plānveida onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras izvēlētas šo noteikumu 215.2. apakšpunktā minētajā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasē.

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188; MK 31.10.2017. noteikumiem Nr. 645; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.; 212.2.2.¹ apakšpunkts stājas spēkā 01.03.2018.; sk. 386. punktu)

213. Papildus šo noteikumu 212.punktā minētajam dienests slēdz līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem:

213.1. (zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 370. punktu);

213.2. par dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem līgumā ir iekļauts pakalpojuma veids "Ginekoloģija", kā arī ar ambulatoro laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem līgumā ir iekļauts pakalpojuma veids "Citoloģiskās analīzes" un kuri iepriekšējā gadā ir veikuši vismaz 1 000 valsts apmaksātus citoloģiskus izmeklējumus;

213.3. par zarnu vēža skrīninga izmeklējumiem ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar ambulatoro laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina slēpto asiņu izmeklējumus fēcēs no trijām sekojošām vēdera izejām atbilstoši šo noteikumu 7.pielikuma 3.2.apakšpunktam.

(Grozīts ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 574; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

214. Dienests atlasa primārās veselības aprūpes ārstus, primārās veselības aprūpes māsas un ārsta palīgus (feldšerus), veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, kuri nodrošina zobārstniecības pakalpojumus vai veselības aprūpes pakalpojumus mājās, veidojot primārās veselības aprūpes sniedzēju gaidīšanas sarakstus šo noteikumu 83.punktā minētajās teritorijās.

215. Dienests atlasa veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, ievērojot šādu kārtību:

215.1. lai nodrošinātu minimālo specialitāšu un veselības aprūpes pakalpojumu veidus veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās, – šo noteikumu 223. vai 224. punktā minētajā kārtībā;

215.2. lai veicinātu efektīvāku un uz rezultātu orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, – šo noteikumu 224.¹ punktā minētajā kārtībā, kopējo pakalpojumu apjomu nosakot atbilstoši iepriekšējā gada apjomam, izņemot gadījumu, ja attiecīgajam veselības aprūpes pakalpojuma veidam piešķirts papildu finansējums.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 188 redakcijā)

216. Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā iekļauj novadus un pilsētas, ievērojot teritoriālās vai administratīvi teritoriālās robežas.

217. Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienību grupas ir šādas:

217.1. novadi un pilsētas:

217.1.1. ar iedzīvotāju skaitu līdz 25 000;

217.1.2. ar iedzīvotāju skaitu no 25 001 līdz 50 000;

217.1.3. ar iedzīvotāju skaitu no 50 001 līdz 75 000;

217.1.4. ar iedzīvotāju skaitu 75 001 un vairāk;

217.2. šo noteikumu 83.punktā minētās teritorijas;

217.3. visa Latvijas Republikas teritorija.

218. Iedzīvotāju skaitu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās nosaka, ņemot vērā publiski pieejamos aktuālos Iedzīvotāju reģistra datus.

219. Veicot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi, dienests ņem vērā, ka katrā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā jānodrošina šo noteikumu 25.pielikuma 3.punktā norādītie sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidi, neiekļaujot tajos stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā un steidzamās medicīniskās palīdzības punktā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus.

220. Dienests katru gadu līdz 1.maijam izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās iepriekšējā kalendāra gadā sniegto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu veidus un to skaitu (aprūpes epizodes, veiktie izmeklējumi, dienas stacionārā personu pavadīto dienu skaitu) atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem un salīdzina ar šo noteikumu 25.pielikuma 3.punktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumu veidiem.

221. Dienests katru gadu līdz 1.maijam veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā aprēķina nepieciešamo sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu skaitu (katram pakalpojuma veidam) uz 1000 iedzīvotājiem. To iegūst, dalot iepriekšējā kalendāra gadā sniegto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu skaitu ar veselības aprūpes plānošanas vienības iedzīvotāju skaitu un reizinot ar 1000.

222. Ja konkrētajā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā atbilstoši šo noteikumu 220. un 221. punktam aprēķinātais sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjoms ir mazāks par 65 % no valsts vidējā rādītāja, dienests izvērtē nepieciešamību veikt šo noteikumu 224. punktā minēto atlases procedūru, veicot plānošanas teritorijā esošo ārstniecības iestāžu aptauju par to iespējām sniegt lielāku sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjomu šajā veselības aprūpes pakalpojumu veidā, izņemot šādus gadījumus:

222.1. aptauju neveic par tiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru sniegšanai šo noteikumu 215.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā ir izvēlēti jauni pakalpojumu sniedzēji;

222.2. aptaujā neietver tos sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, kuri attiecīgajā pakalpojumu veidā neizpilda līgumā noteikto apjomu.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

223. Ja veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā esošie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji var nodrošināt nepieciešamo papildu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apjomu pakalpojumu veidā, jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru neveic. Ja teritorijā ir vairāki sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, dienests slēdz līgumu par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot šādu prioritāru secību:

223.1. ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kurš nodrošina lielāku sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidu skaitu vai augstāka līmeņa dienas stacionāra pakalpojumus, ja pretendē uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu dienas stacionārā;

223.2. ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina lielāku sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu konkrētā veselības aprūpes pakalpojuma veidā;

223.3. ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kuram ar dienestu noslēgtajā līgumā ir norādīti skaitliski lielāki medicīniskā personāla resursi konkrētā sekundārā ambulatorā veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai.

224. Ja veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā esošie sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji nevar nodrošināt nepieciešamo papildu veselības aprūpes pakalpojumu apjomu pakalpojumu veidā vai kāds no veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā nepieciešamajiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidiem netiek sniegts, dienests organizē jaunu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi attiecīgā sekundārā ambulatorā veselības aprūpes pakalpojumu veida sniegšanai attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā. Sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu attiecīgajai veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībai neatlasa, ja:

224.1. iepriekšējā gada sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūrā attiecīgajā plānošanas vienībā jau ir atlasīts nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojuma veids un tas minētajā teritorijā tiek nodrošināts;

224.2. nepieciešamais sekundāra ambulatorā veselības aprūpes pakalpojuma apjoms pakalpojumu veidā ir mazāks par 50 % no līgumattiecībās ar dienestu esoša attiecīgā speciālista sniegto veselības aprūpes pakalpojumu vidējā skaita gadā.

224.¹ Dienests katru gadu līdz 1. jūlijam tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru sniegšanai no jauna paredzēta pakalpojumu sniedzēju atlase visā Latvijas teritorijā, norādot pakalpojumu sniedzēju atlases kritērijus. Ārstniecības iestādei paziņojumā noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 dienām no dienesta paziņojuma publicēšanas, ir tiesības iesniegt iebildumus par paziņojumā minētajiem pakalpojumu sniedzēju atlases kritērijiem. Pēc paziņojuma publicēšanas un iebildumu izvērtēšanas, ja tādi iesniegti, dienests veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi veic šo noteikumu 225., 226., 227. un 230. punktā noteiktajā kārtībā.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 188 redakcijā)

225. Paziņojumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru dienests publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto informāciju dienesta mājaslapā internetā. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji termiņā, kas noteikts paziņojumā, bet ne mazāk kā 20 dienu laikā pēc dienesta paziņojuma publikācijas iesniedz piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188)

226. Dienests izveido veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases komisiju ne mazāk kā piecu locekļu sastāvā un novērotāja statusā pieaicina vienu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pārstāvi. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases komisija sagatavo pakalpojumu sniedzēju atlases nolikumu, ko apstiprina dienesta direktors. Nolikumā ietver kārtību, kādā veic pakalpojumu sniedzēju atlasi un kādā pārbauda veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atbilstību šo noteikumu 227. punktā minētajiem kritērijiem.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 188 redakcijā)

227. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlase notiek, ņemot vērā šādus kritērijus:

227.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs atbilst obligātajām prasībām, kas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktas normatīvajos aktos;

227.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidi, iespējamais aprūpes epizožu un izmeklējumu skaits un to nodrošināšanai izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas, papildus vērtējot, vai pretendents ir līgumattiecībās ar dienestu un izpilda līgumā ar dienestu noteikto apjomu tajā pakalpojumu veidā, uz kuru izsludināta pakalpojumu sniedzēju atlase;

227.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja nodrošinājums ar ārstniecības un ārstniecības atbalsta personālu;

227.4. atbilstošs veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja materiāltehniskais nodrošinājums;

227.5. pret veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju nav uzsākts maksātnespējas process, maksātnespējas process nav pabeigts ar bankrota procesa pabeigšanu, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nav Maksātnespējas likumā minētā maksātnespējas procesa pazīmju, nav uzsākts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja likvidācijas process, nav apturēta veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja saimnieciskā darbība;

227.6. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktās Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks vai tā maksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma nepārsniedz 150 euro;

227.7. citi kritēriji, kas raksturo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja iespējas sniegt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

228. Ja atlases procedūrā atlasāmā sekundārā ambulatorā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai vienā un tai pašā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā ir pieteikušies vairāki sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, dienests izvēlas ārstniecības iestādi, kura nodrošina lielāku valsts apmaksāto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu veidu skaitu attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā.

(Grozīts ar MK 09.06.2015. noteikumiem Nr.296)

229. Ja atlases procedūrā atlasāmā sekundārā ambulatorā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai vienā un tai pašā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā ir pieteikušies vairāki sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina vienādu valsts apmaksāto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu veidu skaitu, dienests izvēlas ārstniecības iestādi, kura ir likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktās Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks.

230. Dienests izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus atbilstoši šo noteikumu 227. punktā minētajiem kritērijiem, bet šo noteikumu 215.1. apakšpunktā minētajā pakalpojumu sniedzēju atlasē – arī atbilstoši šo noteikumu 228. un 229. punktā minētajiem kritērijiem, izvēlas atbilstošāko pakalpojumu sniedzēju un slēdz ar to līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 188 redakcijā)

231. Ja uz atlases procedūrā atlasāmo sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu kādā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā nav atlasīts neviens sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, tad plānoto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu dienests iekļauj līgumā ar tuvāko šo noteikumu 17.pielikuma 1.punktā minēto stacionāro ārstniecības iestādi.

232. Sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru dienests veic ne biežāk kā vienu reizi kalendāra gadā.

233. Ja sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kuram dienests piedāvā slēgt līgumu par sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo noteikumu 230.punktu, nevar nodrošināt attiecīgā pakalpojuma sniegšanu no nākamā gada 1.janvāra, sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs zaudē tiesības slēgt minēto līgumu.

234. Slēdzot līgumus par sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar citu valstu ārstniecības iestādēm, šo noteikumu 224.punktā minēto atlases procedūru nepiemēro.

235. Dienests papildus ikgadējai sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasei, kas tiek veikta atbilstoši šo noteikumu 223. un 224.punktam, ir tiesīgs vienoties ar sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas jau ir līgumattiecībās ar dienestu, par citu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu veidu sniegšanu, ja:

235.1. sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis atbilstošu piedāvājumu;

235.2. nav nodrošināta pietiekama šādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;

235.3. pieejami finanšu līdzekļi šādu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai;

235.4. sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šādus veselības aprūpes pakalpojumus, pieejamie resursi ir pilnībā noslogoti.

236. Līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem dienests slēdz uz laiku, kas nav īsāks par trim gadiem un nepārsniedz 10 gadus.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

237. Dienests slēdz līgumu tikai ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri var nodrošināt pilnīgu, precīzu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar dienesta datu informācijas sistēmu atbilstoši dienesta noteiktajai kārtībai, kā arī ir noslēguši līgumu ar dienestu par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas lietošanu un izpilda vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

(Grozīts ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

238. Līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu mājās dienests slēdz ar ārstniecības iestādi, kura dienestā iesniedz māsas vai ārsta palīga apliecinājumu par kvalifikācijas paaugstināšanu 40 izglītības stundu apjomā pēdējo piecu gadu laikā saskaņā ar licencētu profesionālās pilnveides izglītības programmu par ārstēšanas un aprūpes procesu mājās.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.; punkts stājas spēkā 01.01.2016., sk. 353. punktu)

239. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ilgāk par mēnesi no piedāvājuma izteikšanas dienas neparaksta dienesta piedāvāto līgumu, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs zaudē tiesības noslēgt minēto līgumu.

240. Līgumu starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un dienestu slēdz atbilstoši Civillikumam, papildus iekļaujot līgumā šādus nosacījumus:

240.1. finanšu apmēru (budžetu) un tā prognozēto sadalījumu pa mēnešiem;

240.2. valsts budžeta līdzekļu ietvaros noteiktos ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz tiesībām izmantot citus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus (nosūtījumi, speciālistu konsultācijas) vai izrakstīt kompensējamos medikamentus;

240.3. informācijas apmaiņas nosacījumus un termiņus, statistiskos pārskatus par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā kārtību, kādā sniedzami pārskati par finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 28., 29. un 30.pielikumam (ģimenes ārstiem – pārskati atbilstoši šo noteikumu 30. un 31.pielikumam);

240.4. pienākumu ārstniecības iestādei maksāt līgumsodu šo noteikumu XII nodaļā minētajos gadījumos un apmērā, kā arī kārtību, kādā tiek veikta līgumsoda samaksa un veikti ieturējumi.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

241. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kurš noslēdzis līgumu ar dienestu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, ir pienākums:

241.1. atmaksāt personai prettiesiski vai nepamatoti iekasētu pacienta iemaksu vai samaksu par maksas pakalpojumiem, pamatojoties uz Veselības inspekcijas lēmumu;

241.2. iesniegt dienestam izziņu par cietušā veselībai nodarīto kaitējumu organizācijas vai personas vainas dēļ atbilstoši šo noteikumu 26.pielikumam un Veselības inspekcijai ziņojumu par konstatētajiem trūkumiem personas izmeklēšanā vai ārstēšanā iepriekšējos posmos atbilstoši šo noteikumu 27.pielikumam;

241.3. norādīt medicīniskajā dokumentācijā un ievadīt Vadības informācijas sistēmā informāciju par sniegtajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, izmantojot Ziemeļvalstu Medicīnas statistikas komitejas (Nordic Medico-Statistical Committee (NOMESCO)) izstrādāto un dienesta mājaslapā internetā ievietoto ķirurģisko manipulāciju klasifikatora ar papildinājumu (NOMESCO Classification of Surgical Procedures (NCSP+)) aktuālo versiju, ja ārstniecības iestāde sniedz stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus;

241.4. pēc dienesta pieprasījuma 10 darbdienu laikā no piedāvājuma izteikšanas dienas izdarīt grozījumus līgumā attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu apjomu vai finanšu apmēru (budžetu), ja:

241.4.1. pieņemts likums par valsts budžetu kārtējam gadam;

241.4.2. pieņemti grozījumi likumā par valsts budžetu kārtējam gadam;

241.4.3. pieņemti jauni normatīvie akti vai izdarīti grozījumi spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas attiecas uz veselības aprūpes pakalpojumiem;

241.4.4. notikusi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja pārstrukturizācija vai speciālists, kurš sniedz līgumā noteiktu attiecīgu veselības aprūpes pakalpojumu, pārtraucis darba attiecības ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas ir līguma attiecībās ar dienestu;

241.4.5. tiek samazināti veselības aprūpei paredzētie valsts budžeta līdzekļi;

241.4.6. pakalpojumu sniedzējs neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un dienests piedāvā šādus grozījumus līgumā:

241.4.6.1. plānoto finanšu apmēru otrajam pusgadam nosaka atbilstoši finanšu apmēra faktiskai izpildei pirmajā pusgadā, ja kārtējā gada pirmajā pusē līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam;

241.4.6.2. kopējo līguma apjomu samazina atbilstoši deviņos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja kārtējā gada deviņos mēnešos līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra;

241.4.6.3. samazina fiksēto maksājumu par DRG grupā ietilpstošajiem pakalpojumiem, ja stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam kopējais stacionēšanas gadījumu skaits pirmajā pusgadā vai deviņos mēnešos ir mazāks par 90 % no līgumā attiecīgajam periodam plānotā skaita, izņemot šo noteikumu 168.8. apakšpunktā noteikto fiksēto maksājumu, ja ārstniecības iestāde sasniedz līgumā ar dienestu noteiktos indikatīvos rādītājus;

241.4.6.3.¹ samazina finansējumu tajās stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmās, kurās šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā ir noteikts viena pacienta ārstēšanas tarifs, ja stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam kādā no šīm pakalpojumu programmām stacionēšanas gadījumu skaits pirmajā pusgadā vai deviņos mēnešos ir mazāks par 90 % no līgumā attiecīgajam periodam plānotā skaita, izņemot šo noteikumu 168.8. apakšpunktā noteikto fiksēto maksājumu, ja ārstniecības iestāde sasniedz līgumā ar dienestu noteiktos indikatīvos rādītājus;

241.4.6.4. ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pirmā gada laikā pēc līguma noslēgšanas vai līguma papildināšanas, nosakot pienākumu sniegt jaunu veselības aprūpes pakalpojumu veidu vai sniegt to lielākā apjomā, nenodrošina šo noteikumu 223. vai 230.punktā minētajā kārtībā atlasītā pakalpojuma sniegšanu vismaz 50 % apjomā no attiecīgajam periodam līgumā noteiktā apjoma, līguma apjomu attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu veidā samazina par neizpildīto apjomu;

241.5. iesniegt dienestā rakstisku brīdinājumu par vienpusēju līguma izbeigšanu ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš, izņemot šo noteikumu 17.pielikuma 1., 2. un 3.punktā norādītos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, kuriem rakstisks brīdinājums par vienpusēju līguma izbeigšanu jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

242. Dienests šo noteikumu 241.4.6.2., 241.4.6.3. un 241.4.6.3.¹ apakšpunktā minētajos gadījumos par finansējuma apmēru pārējiem kalendāra gada mēnešiem lemj pēc ārstniecības iestādes paskaidrojuma saņemšanas par līguma neizpildes iemesliem. Ja nav saņemts ārstniecības iestādes paskaidrojums vai dienests secina, ka līgumā noteiktais veselības aprūpes pakalpojumu apjoms arī turpmāk netiks pildīts, dienests veic finanšu līdzekļu pārplānošanu atbilstoši šo noteikumu 257. un 257.¹ punktā noteiktajai kārtībai. Šo noteikumu 241.4.6.4. apakšpunktā minētajā gadījumā iegūtos finanšu līdzekļus novirza šo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai citam pakalpojumu sniedzējam šajā plānošanas vienībā vai, ja nav cita pakalpojumu sniedzēja šajā plānošanas vienībā, – citam pakalpojumu sniedzējam ģeogrāfiski tuvākajā plānošanas vienībā.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

243. No valsts budžeta samaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu finanšu apmēru (budžetu) katram veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nosaka kalendāra gadam. Līguma darbības laikā pakalpojumu apjomu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam dienests nosaka un iekļauj līgumā ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pēc likuma par valsts budžetu kārtējam gadam izsludināšanas.

244. Dienests līguma finanšu apmēru sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nosaka, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

244.1. faktiski veikto izmeklējumu, aprūpes epizožu vai dienas stacionāra gultasdienu skaits pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), ievērojot šādus nosacījumus:

244.1.1. faktiski veikto aprūpes epizožu un izmeklējumu skaits bērniem un grūtniecēm 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);

244.1.2. faktiski veikto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaits pacientiem, kuri saņēmuši hemodialīzes, hemofiltrācijas, ķīmijterapijas, staru terapijas pakalpojumus vai metadona aizvietojošo terapiju, konsultācijas saistībā ar nieru transplantāciju, kā arī onkologa vai hematologa pakalpojumus, 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);

244.1.3. faktiski veikto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaits pacientiem, kuri nav minēti šo noteikumu 244.1.1. un 244.1.2. apakšpunktā, 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), nepārsniedzot iepriekšējam gadam līgumā uz 1. jūliju plānoto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaitu;

244.1.4. sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā nav sniedzis šādus veselības aprūpes pakalpojumus, līgumā plānoto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionārā pacientu pavadīto dienu skaitu dienests nosaka atbilstoši plānošanas vienībā esošajam iedzīvotāju skaitam, nepārsniedzot 65 % no atbilstoši šo noteikumu 221. punktam aprēķinātā nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apjoma;

244.1.5. sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājis nepilnu periodu kādā no pakalpojumu veidiem, līgumā plānoto aprūpes epizožu vai izmeklējumu skaitu nosaka proporcionāli sniegto pakalpojumu apjomam periodā, ja tas nav mazāks par trim kalendāra mēnešiem. Ja pakalpojumu sniegšanas periods ir īsāks, piemēro šo noteikumu 244.1.4. apakšpunktā minētos nosacījumus;

244.2. ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pieejamie cilvēkresursi;

244.3. veikto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru rezultāti un sekundārie ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, par kuru sniegšanu dienests vienojies ar sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atbilstoši šo noteikumu 235.punktam;

244.4. veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālā pieejamība;

244.5. plānotais sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;

244.6. no valsts budžeta plānotās vidējās izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētai ārstniecības iestādei;

244.7. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840);

244.8. likuma par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktais finansējuma apmērs samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī finansējuma palielināšanas gadījumā – mērķis, kādam piešķirts papildu finansējums.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802; MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 642; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839)

245. Dienests līguma finanšu apmēru stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nosaka, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

245.1. ārstēto personu skaits veselības aprūpes pakalpojumu programmās 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);

245.2. šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā minētie viena pacienta ārstēšanas tarifi;

245.3. rādītāji, kas tiek izmantoti DRG grupas maksājuma aprēķināšanai:

245.3.1. šo noteikumu 17. pielikuma 1. punktā un 3.4., 3.5., 3.6., 3.8. un 3.12. apakšpunktā minēto ārstniecības iestāžu vidējais viena pacienta stacionēšanas gadījuma izmaksu bāzes tarifs (aprēķina katru gadu atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem – pie summas, kas iegūta, reizinot gultasdienu skaitu ar šo noteikumu 3. pielikuma 3.1. apakšpunktā 6. ailē noteikto gultasdienas tarifu, pieskaitot šo noteikumu 16. pielikumā ar zvaigznīti (*) atzīmēto veikto manipulāciju tarifu summu un iegūto kopsummu dalot ar kopējo stacionēšanas gadījumu skaitu);

245.3.2. DRG grupas koeficients (aprēķina, dalot katras DRG grupas vidējās viena pacienta stacionēšanas gadījuma izmaksas ar šo noteikumu 245.3.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto bāzes tarifu);

245.3.3. ārstniecības iestādes veiktā darba indekss (summu, kas iegūta, reizinot katras DRG grupas faktisko pacientu skaitu ar DRG grupas koeficientu un summējot iegūtos rezultātus, dala ar kopējo faktisko pacientu skaitu);

245.4. finansējuma apmērs samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr. 840 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 642)

246. Līguma finanšu apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot šo noteikumu 244.punktā noteiktos rādītājus, dienests nosaka šādā kārtībā:

246.1. aprēķina no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma, aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētā ārstniecības iestādē atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par 12 mēnešiem (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);

246.2. aprēķina prognozējamās vidējās izmaksas pacientu iemaksas kompensācijai šo noteikumu 23. punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām vienam izmeklējumam vai aprūpes epizodei veselības aprūpes pakalpojumu veidos katrai ārstniecības iestādei atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par 12 mēnešiem (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);

246.3. no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma vai aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas reizina ar plānoto izmeklējumu vai epizožu skaitu;

246.4. nosakot līguma apjomus, finansējumu prioritāri novirza šo noteikumu 17.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm;

246.5. ja kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpei ir samazināts, plānoto apjomu samazina visos veselības aprūpes pakalpojumu veidos, izņemot finansējumu, kas paredzēts bērnu un grūtnieču, kā arī tādu personu ārstēšanai, kuri saņēmuši onkologa, hemotologa, hemodialīzes un hemofiltrācijas pakalpojumus, kā arī konsultācijas saistībā ar nieru transplantāciju, ķīmijterapijas, staru terapijas pakalpojumus vai metadona aizvietojošo terapiju, histoloģiskos izmeklējumus.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839)

247. Līguma finanšu apmēru stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot šo noteikumu 245.punktā noteiktos rādītājus, dienests nosaka šādā kārtībā:

247.1. fiksētā maksājuma par DRG grupas pakalpojumiem gada apmēru iegūst, šo noteikumu 245.3.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto bāzes tarifu reizinot ar summu, kas aprēķināta, katras ārstniecības iestādes veiktā darba indeksu, kas aprēķināts šo noteikumu 245.3.2. apakšpunktā minētajā kārtībā, reizinot ar pacientu skaitu;

247.2. ikmēneša fiksētā maksājuma apmēru par DRG grupas pakalpojumiem nosaka kā 1/12 daļu no šo noteikumu 247.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā fiksētā maksājuma gada apjoma par DRG grupas pakalpojumiem;

247.2.¹ finansējuma gada apmēru samaksai par pakalpojumu programmās ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuriem atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktam ir noteikts viena pacienta ārstēšanas tarifs, plāno šādā kārtībā:

247.2.¹ 1. katrā pakalpojuma programmā faktiski ārstēto pacientu skaitu reizina ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā noteikto viena pacienta ārstēšanas tarifu un katrai ārstniecības iestādei summē iegūtos rezultātus;

247.2.¹ 2. šo noteikumu 247.2.¹ 1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto finansējumu salīdzina ar iepriekšējā gadā līgumā noteiktā finansējuma apmēru un, ja ārstniecības iestādei aprēķinātais finansējuma apjoms ir lielāks par 100 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā apmēra, to nosaka iepriekšējā gada apmērā, izņemot:

247.2.¹ 2.1. finansējumu dzemdību pakalpojumiem, tuberkulozes pakalpojumiem un insulta vienības pakalpojumiem, ko plāno atbilstoši faktiski ārstētajam pacientu skaitam;

247.2.¹ 2.2. finansējumu nieru transplantācijas apmaksai, ko plāno, pamatojoties uz publiski pieejamiem aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem tādā apmērā, lai nodrošinātu transplantācijas operāciju ne mazāk kā 28 pacientiem uz 1 000 000 iedzīvotājiem;

247.2.¹ 3. ja ārstniecības iestādei, kas minēta šo noteikumu 247.7. apakšpunktā, aprēķinātais finansējuma gada apmērs ir mazāks par 100 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā apmēra, tad to nosaka iepriekšējā gada apmērā;

247.2.¹ 4. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" šo noteikumu 168.8. apakšpunktā minēto ikmēneša fiksētā maksājuma apmēru nosaka kā 1/12 daļu no summas, kas iegūta, saskaitot:

247.2.¹ 4.1. šo noteikumu 247.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto fiksētā maksājuma par DRG grupas pakalpojumiem gada apmēru;

247.2.¹ 4.2. finansējumu, kas aprēķināts, summējot rezultātus, ko iegūst, attiecīgo viena pacienta ārstēšanas tarifu reizinot ar prognozēto pacientu skaitu katrā no tām veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kas noteiktas līgumā ar dienestu;

247.3. ikmēneša fiksētās piemaksas apmēru par uzņemšanas nodaļas darbību stacionārajai ārstniecības iestādei aprēķina šo noteikumu 3. pielikuma 1.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā;

247.4. šo noteikumu 22. pielikumā minēto pakalpojumu un šo noteikumu 16. pielikumā minēto manipulāciju (kas atzīmētas ar divām zvaigznītēm) apmaksai nepieciešamo finansējumu dienests plāno atbilstoši iepriekšējā gadā apmaksātajam apjomam;

247.4.¹ šo noteikumu 168.4.2., 168.4.3., 168.4.4. un 168.5. apakšpunktā minēto pakalpojumu apmaksai nepieciešamo finansējumu dienests plāno atbilstoši iepriekšējā gadā apmaksātajam apjomam un pieejamam valsts budžeta finansējumam kārtējam gadam;

247.5. fiksēto maksājumu par šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.12.3., 3.2.12.4., 3.1.12.7. un 3.1.12.8.apakšpunktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādei nosaka, ievērojot šādu proporciju – 90 % gadījumu ārstniecības iestāde veic koronāro intervenci ar stentu sistēmas implantāciju (šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.12.3. un 3.1.12.7.apakšpunkts) un 10 % gadījumu ārstniecības iestāde veic koronāro intervenci ar stentu sistēmas implantāciju, izmantojot papildu revaskularizācijas ierīces (šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.12.4. un 3.1.12.8.apakšpunkts);

247.6. pacienta iemaksu par līguma ietvaros ārstētajām personām, kas pilnībā vai daļēji atbrīvotas no pacienta iemaksas, un šo noteikumu 20.punktā minēto līdzmaksājumu kompensāciju, ko dienests sedz virs noteiktā līguma finanšu apmēra, plāno atbilstoši apmaksātajam apjomam iepriekšējā gadā proporcionāli kopējam pacientu skaitam;

247.7. nosakot līguma apjomus, finansējumu prioritāri novirza šādām ārstniecības iestādēm – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca", valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jelgavas pilsētas slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca", sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca", kā arī valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"";

247.8. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840);

247.9. ja kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpei ir samazināts, plānoto apjomu samazina visos veselības aprūpes pakalpojumu veidos, izņemot finansējumu, kas paredzēts bērnu un grūtnieču, kā arī onkoloģijas, tuberkulozes un psihiatrijas pacientu ārstēšanai.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.; 247.2.¹ 4 apakšpunkts ir spēkā līdz 31.12.2018.; sk. 390. punktu)

248. Līguma finanšu apmēru ārstniecības iestādei, kas izveidota, apvienojoties vairākām ārstniecības iestādēm, vai ārstniecības iestādēm, kas izveidotas, reorganizējot vienu ārstniecības iestādi, dienests nosaka, ņemot vērā kopējos šo noteikumu 244. vai 245.punktā minētos attiecīgo ārstniecības iestāžu rādītājus.

249. Papildus šo noteikumu 86., 246. vai 247.punktā minētajā kārtībā plānotajiem finanšu līdzekļiem dienests ārstniecības iestādēm maksā par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti ES, EEZ dalībvalstu un Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošā sertifikāta kopiju, un par to prasību izpildi, kuras noteiktas veselības aprūpes jomu regulējošajos starptautiskajos līgumos.

(Grozīts ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 574)

250. Ja kārtējā gada laikā kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai ir palielināts, dienests pārskata līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem plānoto pacientu skaitu un finansējuma apmēru saskaņā ar kārtību, kādu noteicis Ministru kabinets, piešķirot papildu finansējumu.

251. Ja kārtējā gada laikā, izvērtējot kopējo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un kārtējā gada deviņos mēnešos izlietoto plānoto finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, pārskata kārtējā gada sākumā plānoto šo noteikumu 5. punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nodrošināšanai paredzēto finanšu līdzekļu apmēru, dienests ņem vērā noteiktās prioritātes veselības aprūpē un citus apstākļus, kas ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

252. Ja kalendāra gada laikā tiek mainīti šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.apakšpunktā noteiktie viena pacienta ārstēšanas tarifi, dienests pārskata līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem plānoto finanšu apmērus, ievērojot, ka iepriekš līgumā noteiktais pacientu skaits netiek pārplānots, bet finanšu apmērs tiek noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem viena pacienta ārstēšanas tarifiem.

253. Ja šo noteikumu 17.pielikuma 1.4., 1.5., 1.6., 1.9., 1.12., 1.13., 1.15., 1.16., 1.17., 1.18. vai 1.21.apakšpunktā minētā ārstniecības iestāde vēršas dienestā ar iesniegumu, kurā lūdz slēgt ar šo ārstniecības iestādi līgumu par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu atbilstoši aprūpes slimnīcas (nodaļas) tarifiem un apmaksas nosacījumiem, dienests, pārskatot šai ārstniecības iestādei finanšu apmēru, nodrošina atbilstoša līguma slēgšanu. Pēc tā noslēgšanas šai ārstniecības iestādei piemēro aprūpes slimnīcas (nodaļas) tarifus un apmaksas nosacījumus un turpmāk uz šo ārstniecības iestādi attiecas šo noteikumu 17.pielikuma 2.punktā minētajām iestādēm noteiktie pienākumi.

254. Dienests, pārskatot ārstniecības iestādes finanšu apmēru, var slēgt līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar speciālistu, kurš ir nodarbināts ārstniecības iestādē kā darba ņēmējs un kurš sniedz veselības aprūpes pakalpojumus kādā no šo noteikumu 25.pielikumā 2.1.apakšpunktā minētajām specialitātēm, ja speciālists ir vērsies dienestā ar iesniegumu par šāda līguma noslēgšanu un ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

254.1. atbilstoši vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai speciālists valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē iepriekšējā kalendāra gadā vidēji vienā darbdienā (sešās stundās) ir sniedzis vismaz šādā apjomā:

254.1.1. 14 aprūpes epizodes – šo noteikumu 13. pielikuma 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11., 3.12., 3.13., 3.14., 3.15., 3.16., 3.17., 3.18., 3.19., 3.20., 3.21., 3.22., 3.23., 3.24. un 3.25. apakšpunktā minētajā specialitātē;

254.1.2. 12 aprūpes epizodes – šo noteikumu 13. pielikuma 3.26., 3.27., 3.28., 3.29., 3.30., 3.31., 3.32., 3.33., 3.34., 3.35., 3.36., 3.37., 3.38., 3.59. un 3.60. apakšpunktā minētajā specialitātē;

254.1.3. 18 aprūpes epizodes – šo noteikumu 13. pielikuma 3.39., 3.40., 3.41., 3.42., 3.43., 3.44., 3.45., 3.46., 3.47., 3.48., 3.49., 3.50., 3.51., 3.52., 3.53., 3.54., 3.55. un 3.56. apakšpunktā minētajā specialitātē;

254.1.4. 15 aprūpes epizodes – šo noteikumu 13. pielikuma 3.57. un 3.58. apakšpunktā minētajā specialitātē;

254.1.5. 9 aprūpes epizodes – šo noteikumu 13. pielikuma 3.61. apakšpunktā minētajā specialitātē;

254.1.6. 5 aprūpes epizodes – šo noteikumu 13. pielikuma 3.64. apakšpunktā minētajā specialitātē;

254.2. speciālista atalgojums ārstniecības iestādē ir mazāks nekā šo noteikumu 287.1.apakšpunktā noteiktais;

254.3. veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā, kurā speciālists nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nav citu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attiecīgajā specialitātē;

254.4. ārstniecības iestāde mēneša laikā pēc dienesta paziņojuma saņemšanas par līguma finanšu apjoma pārskatīšanu nav rakstiski informējusi dienestu par ārstniecības personu, kura turpmāk ārstniecības iestādē sniegs veselības aprūpes pakalpojumus attiecīgajā specialitātē un nodrošinās to sniegšanu ne mazākā apjomā kā iepriekšējā periodā to sniedzis speciālists;

254.5. speciālists ir iesniedzis dienestā dokumentus, kas apliecina, ka speciālista prakses vieta būs tajās pašās telpās, kurās atrodas ārstniecības iestāde, vai ne tālāk kā viena kilometra attālumā no šīs ārstniecības iestādes;

254.6. ārstniecības iestāde, kuru izveidojis speciālists, atbilst šo noteikumu 227.punktā minētajiem kritērijiem.

(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

255. Šo noteikumu 254. punktā minētajā gadījumā līgumu ar speciālistu dienests slēdz no nākamā ceturkšņa pirmā datuma pēc tam, kad spēkā stājies lēmums, kurā konstatēta visu šo noteikumu 254. punktā minēto kritēriju izpilde. Finanšu apmēru līgumā nosaka atbilstoši speciālista sniegtajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, kā arī ievērojot šo noteikumu 244. un 246. punktā minēto kārtību.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

256. Lai nodrošinātu šo noteikumu 212.punktā minēto līgumu izpildi, dienests ne retāk kā reizi ceturksnī izvērtē datus par plānotā finanšu apmēra sasniegšanu un tā prognozēto sadalījumu pa ceturkšņiem.

257. Ja atbilstoši šo noteikumu 241.4.6.apakšpunktam, izņemot 241.4.6.4.apakšpunktā minēto gadījumu, tiek iegūti finanšu līdzekļi ambulatorajai veselības aprūpei, dienests veic šo līdzekļu pārplānošanu, ievērojot šādu prioritāro secību:

257.1. valsts kompensēto pacientu iemaksu apmaksai, ja faktiski kompensēto pacientu iemaksu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;

257.2. profilaktisko izmeklējumu programmu apmaksai, ja faktiski sniegto pakalpojumu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;

257.3. veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālās pieejamības nodrošināšanai;

257.4. novirzot finansējumu tiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidiem, kuru plānotā finansējuma pārsnieguma apjomā ietilpst lielākam pacientu skaitam paredzētais apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu apjoms;

257.5. ārstniecības iestādēm, kuras līgumos paredzēto finanšu apmēru pārsniegušas vairāk nekā par 105 %, dienests novirza finansējumu atbilstoši šo noteikumu 257.4.apakšpunktam, piemērojot attiecīgo koeficientu atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem;

257.6. ja aprēķinos konstatē, ka ārstniecības iestādei finansējuma apmērs jāpalielina vai jāsamazina par summu, kas nepārsniedz 150 euro, dienests ārstniecības iestādei iepriekš noteikto finansējuma apmēru nemaina.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

257.¹ Ja atbilstoši šo noteikumu 241.4.6.3. un 241.4.6.3.¹ apakšpunktam tiek iegūti finanšu līdzekļi stacionārajai veselības aprūpei, dienests veic šo līdzekļu pārplānošanu, finansējumu novirzot ģeogrāfiski tuvākajai stacionārajai ārstniecības iestādei tajās stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmās, kurās finansējums atbilstoši šo noteikumu 241.4.6.3. un 241.4.6.3.¹ apakšpunktam ir samazināts.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

257.² Ja ārstniecības iestāde vēršas dienestā ar iesniegumu, kurā informē par kāda līgumā ar dienestu noteiktā stacionārā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu, dienests finansējumu samazina šai ārstniecības iestādei un attiecīgi novirza to ģeogrāfiski tuvākajai stacionārajai ārstniecības iestādei šī pakalpojuma sniegšanai.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

258. Dienests var veikt līdzekļu pārplānošanu citos pārskata periodos, saskaņojot ar ārstniecības iestādi.

259. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nesasniedz plānoto gada finanšu apmēru, dienests samaksā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par faktiski sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Dienests nenovirza līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu plānotos finanšu līdzekļus, kas paredzēti šo noteikumu 25. pielikuma 2.1. apakšpunktā norādīto speciālistu konsultāciju apmaksai, tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja veikto izmeklējumu apmaksai, kas sniegti virs līgumā attiecīgajā pakalpojumu veidā plānotā apjoma un norādīti šo noteikumu 25. pielikuma 2.2. apakšpunktā (izņemot 2.2.12. apakšpunktā minēto pakalpojumu).

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

260. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pārsniedz plānoto gada finanšu apmēru, dienests virs plānotā gada finanšu apmēra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus neapmaksā.

261. Šo noteikumu 259. un 260.punktu nepiemēro attiecībā uz šajos noteikumos noteiktajiem fiksētajiem maksājumiem.

262. Dienests, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstveida iesniegumu, kas iesniegts ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 1. decembrim, ir tiesīgs veikt izmaiņas līgumā noteiktajā finansējuma apmērā un finanšu līdzekļus, kas plānoti kādā no stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kurām šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā ir noteikts viena pacienta ārstēšanas tarifs, ne vairāk kā 5 % apmērā novirzīt citai stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmai, kā arī ne vairāk kā 15 % no ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai plānotajiem finanšu līdzekļiem vienā pakalpojumu veidā novirzīt citam ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidam.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

262.¹ Ja ārstniecības iestāde, kas sniedz gan ambulatorās, gan stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, nav sasniegusi līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu noteikto finanšu apmēru, kas plānots stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem trim, sešiem vai deviņiem mēnešiem, dienests, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstisku iesniegumu, atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par ārstniecības iestādes faktiski sniegto pakalpojumu apjomu, ir tiesīgs veikt izmaiņas līguma finanšu apmērā un novirzīt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētos finanšu līdzekļus ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

263. Finanšu apjomu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstībai nodrošina atbilstoši pieejamiem investīciju finanšu instrumentiem, ņemot vērā, ka finanšu apjoms nepārsniedz attiecīgās infrastruktūras attīstības izmaksas, un nosaka, pamatojoties uz šādiem rādītājiem:

263.1. ģimenes ārstiem:

263.1.1. pamatatbalsts ģimenes ārsta praksei;

263.1.2. papildu atbalsts par ģimenes ārstu prakšu koncentrēšanu vienā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas adresē;

263.2. ārstniecības iestādēm, ar kurām dienests slēdz līgumus par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, prioritāri atbalstu novirzot onkoloģijas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstībai un bērnu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras attīstībai:

263.2.1. atbalsts proporcionāli gultu skaitam stacionārā ārstniecības iestādē atkarībā no stacionārās ārstniecības iestādes veida;

263.2.2. papildu atbalsts par stacionāro ārstniecības iestāžu apvienību izveidi.

263.¹ Pirms jauna veselības aprūpes pakalpojuma apmaksas modeļa ieviešanas onkoloģijas skrīninga un sirds asinsvadu saslimšanas jomā, lai pārbaudītu plānotā apmaksas modeļa darbību, dienests pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju un attiecīgā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju ir tiesīgs noteikt plānotā apmaksas modeļa nosacījumiem atbilstošu finansēšanas kārtību.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

264. Dienestam ir tiesības pirms līgumā noteiktā termiņa vienpusēji izbeigt līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pilnībā vai daļā attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojuma veidu vai konkrētu ārstniecības personu, kā arī nenoslēgt līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju šādos gadījumos:

264.1. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nepilda līguma noteikumus vai neizpilda tos pilnīgi un laikus, vai pārkāpj normatīvo aktu prasības;

264.2. no Veselības inspekcijas saņemti vismaz trīs spēkā stājušies lēmumi par to, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam pēdējo triju gadu laikā konstatēti šādi pārkāpumi:

264.2.1. prettiesiski vai nepamatoti iekasēta pacienta iemaksa vai samaksa par maksas pakalpojumiem;

264.2.2. nepamatoti izrakstītas kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces;

264.2.3. šo noteikumu 273.punktā minētie pārkāpumi;

264.3. pret veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju ir uzsākts maksātnespējas process vai maksātnespējas process ir pabeigts ar bankrota procesa pabeigšanu, vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir Maksātnespējas likumā minētās maksātnespējas procesa pazīmes, vai ir uzsākts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja likvidācijas process, vai ir apturēta veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja saimnieciskā darbība;

264.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neatbilst normatīvajos aktos ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām vai tam ir zudušas vai ierobežotas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus;

264.4.¹ ja sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs tiesības sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus nodod citai ārstniecības iestādei;

264.5. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nenodrošina pilnīgu, precīzu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar dienesta vadības informācijas sistēmu;

264.5.¹ veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neizpilda vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos tam noteiktos pienākumus;

264.6. pie ģimenes ārsta, kurš līguma attiecībās ar dienestu ir ilgāk par 18 kalendāra mēnešiem, nav reģistrējušies vismaz 200 bērnu vai 500 pieaugušo pacientu, un ģimenes ārsta pamatteritorijā iedzīvotāju blīvums ir lielāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;

264.6.¹ ja saņemts kompetentas ārstniecības iestādes atzinums, ka ārstniecības persona valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniedz, esot alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai ir atteikusies veikt medicīnisko pārbaudi, uz kuru to ir nosūtījusi Veselības inspekcija vai cita persona, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību, ir tiesības nosūtīt personu uz medicīnisko pārbaudi apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai;

264.7. citos šo noteikumu 264.punktā neminētos gadījumos, ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš iesniedzot rakstisku brīdinājumu par līguma izbeigšanu.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802; MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

264.¹ Dienests savā tīmekļa vietnē papildus šo noteikumu 135. punktā norādītajai informācijai ievieto datus par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

265. No valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, to sniegšanas pamatotību un atbilstību šiem noteikumiem un ārstniecības iestādes līgumam ar dienestu pārbauda Veselības inspekcija.

266. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nekavējoties sniegt informāciju un uzrādīt Veselības inspekcijai visu dokumentāciju, kas saistīta ar ārstniecības iestādes līgumā ar dienestu iekļauto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, medicīnisko, uzskaites un finanšu dokumentāciju, kā arī citu līgumā noteikto dokumentāciju.

267. Ja Veselības inspekcijas pārbaudē konstatēti pārkāpumi veselības aprūpes organizēšanā vai pakalpojumu pieejamībā, tai skaitā publiski pieejamas informācijas sniegšanā pacientiem, Veselības inspekcija pirmajā reizē pieņem lēmumu brīdināt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, otrajā reizē piemēro līgumsodu 10 % apmērā, bet par turpmākiem pārkāpumiem piemēro līgumsodu 30 % apmērā no līgumā noteiktās attiecīgās pakalpojumu programmas ikmēneša finansējuma vai no ģimenes ārsta kapitācijas naudas kārtējā mēneša maksājuma.

268. Veselības inspekcijai ir tiesības pārbaudīt ārstniecības iestādes iepriekšējos gados sniegto un no valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu atbilstību attiecīgajā periodā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un līgumam par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

269. Dienests informē Veselības inspekciju par iespējamiem pārkāpumiem budžeta līdzekļu izlietojumā, kas izriet no veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu nepamatotas uzskaites.

270. Ja Veselības inspekcija ir konstatējusi, ka no veselības aprūpes budžeta apmaksātais veselības aprūpes pakalpojums ir norādīts medicīniskajā vai uzskaites dokumentācijā vai vadības informācijas sistēmā, bet faktiski nav sniegts vai ir sniegts kā veselības aprūpes maksas pakalpojums, vai uzskaitīts nepamatoti, kā arī nepamatoti izrakstītas kompensējamās zāles, Veselības inspekcija pieņem lēmumu par nepamatoti saņemtā maksājuma vai izrakstīto kompensējamo zāļu vērtības ieturējumu un ir tiesīga piemērot līgumsodu veselības aprūpes pakalpojuma tarifa vai izrakstīto kompensējamo zāļu vērtības divkāršā apmērā.

271. Ja šo noteikumu 270.punktā minētie pārkāpumi tiek pieļauti atkārtoti, Veselības inspekcija pieņem lēmumu par nepamatoti saņemtā maksājuma vai izrakstīto kompensējamo zāļu vērtības ieturējumu un ir tiesīga piemērot līgumsodu veselības aprūpes pakalpojuma tarifa vai izrakstīto kompensējamo zāļu vērtības pieckāršā apmērā.

272. Par šo noteikumu 270. un 271.punktā minētajiem pārkāpumiem, saņemot ikmēneša fiksēto maksājumu, Veselības inspekcija pieņem lēmumu par līgumsoda piemērošanu nepamatoti uzskaitīto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu vai izrakstīto kompensējamo zāļu vērtību summas apmērā.

273. Veselības inspekcija neatkarīgi no veselības aprūpes pakalpojuma samaksas veida pieņem lēmumu par veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja radīto zaudējumu ieturējumu, tai skaitā par nepamatoti izrakstītām kompensējamām zālēm, ja Veselības inspekcijas pārbaudē konstatēts, ka:

273.1. par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu nav aizpildīta medicīniskā un uzskaites dokumentācija vai tā ir aizpildīta nepilnīgi vai nesalasāmi;

273.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neuzrāda Veselības inspekcijas pieprasīto dokumentāciju;

273.3. veselības aprūpes pakalpojums nav sniegts vai sniegts, neievērojot normatīvo aktu vai līguma par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu prasības;

273.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vadības informācijas sistēmā vai medicīniskajā un uzskaites dokumentācijā ir norādījis faktiskai situācijai neatbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus (skaitu) vai veselības aprūpes pakalpojumus, kas faktiski nav sniegti vai sniegti kā veselības aprūpes maksas pakalpojumi.

274. Veselības inspekcijai ir tiesības uzlikt par pienākumu ārstniecības iestādei atmaksāt personai nepamatoti iekasētu pacienta iemaksu vai samaksu par veselības aprūpes pakalpojumu.

275. Veselības inspekcija lēmumu par naudas līdzekļu ieturējumu vai līgumsoda piemērošanu, kuram beidzies apstrīdēšanas termiņš, nosūta dienestam. Dienests, pamatojoties uz lēmumu, veic ieturējumu no maksājuma veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par tā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Veselības inspekcijas lēmumā noteiktajā apmērā, līgumsoda un naudas līdzekļu ieturējuma summu ieskaitot veselības aprūpei paredzētajos valsts budžeta līdzekļos.

276. Dienests var veikt naudas līdzekļu ieturējumu no maksājuma veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par tā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam aprēķinātā riska maksājuma apmērā, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav veicis riska maksājumu normatīvajos aktos par ārstniecības riska fonda darbību noteiktajā kārtībā.

277. Dienests iepirkumus par šādu ārstniecības līdzekļu piegādēm veic:

277.1. iepirkuma pasūtītāja un maksātāja statusā, iepērkot šo noteikumu 32. pielikumā minētās zāles un medicīniskās ierīces;

277.2. iepirkuma konkursa rīkotāja – pasūtītāja pārstāvja – statusā, iepērkot parenterāli ievadāmās zāles, kas iekļautas šo noteikumu 136.¹ punktā minētajā parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

277.¹ Šo noteikumu 136.¹ punktā minētajā parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautās parenterāli ievadāmās zāles dienests iepērk to ārstniecības iestāžu vajadzībām, ar kurām noslēdzis līgumus par plānveida onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu vai starpresoru vienošanos par sadarbību. Dienests veic ar iepirkuma procedūru saistītās darbības un noslēdz vispārīgo vienošanos, bet ārstniecības iestāde vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz piegādes līgumu ar piegādātāju un veic samaksu par pirkumu. Dienests par parenterāli ievadāmo zāļu izmantošanu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai ar ārstniecības iestādēm norēķinās pēc tam, kad ārstniecības iestāde ir iesniegusi dienestā pārskatu par attiecīgo zāļu izlietojumu, norādot informāciju par konkrētā pacienta ārstēšanā izlietoto zāļu daudzumu.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 789 redakcijā; sk. 376. punktu)

278. Ārstniecības iestādes un valsts pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ietilpst iedzīvotāju vakcinācijas plānošana, iesniedz dienestā nepieciešamo ārstniecības līdzekļu pieprasījumu, bet dienests nodrošina ar iepirkuma komisijas darbību saistīto pienākumu izpildi. Attiecīgajam iepirkumam izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā dienests uzaicina ārstniecības iestāžu pilnvarotās personas. Iepirkuma komisijas sastāvā atļauts iekļaut arī citu valsts pārvaldes iestāžu pilnvarotās personas.

279. Dienests veic tikai tādu ārstniecības līdzekļu iepirkumu, kurus ir atļauts izplatīt saskaņā ar veselības aprūpes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Lai panāktu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu iepirkuma procesā un izvērtētu iepirkuma lietderību, dienests var pieprasīt, lai ārstniecības iestādes iepirkuma pieprasījumā norāda personu skaitu, kam paredzēts pieprasītais ārstniecības līdzekļu apjoms, kā arī ārstniecības līdzekļu atlikumu un minimālo rezervju daudzumu ārstniecības iestādēs.

280. Nosakot prasības pretendentiem, dienests pieprasa, lai pretendents iesniedz apliecinājumu par spējām nodrošināt to ārstniecības līdzekļu piegādi iepirkumā noteiktajā daudzumā, par kuriem tas ir iesniedzis piedāvājumu.

281. Dienests aprēķina fiksētās piemaksas par neatliekamās medicīniskās palīdzības un stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļas darbību, piemaksas par pacientu observāciju līdz 24 stundām, fiksētos ikmēneša maksājumus (piemaksas) ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu tarifus:

281.1. manipulācijām;

281.2. aprūpes epizodēm;

281.3. gultasdienām;

281.4. viena pacienta ārstēšanai.

282. Aprēķinot šo noteikumu 281.punktā minētos maksājumus un veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, dienests izmanto datu analīzi par ārstniecības iestāžu faktiskajiem izdevumiem atbilstoši ārstniecības iestāžu sniegtajiem pārskatiem, veselības aprūpes statistikas datus, informāciju par ārstniecības līdzekļu cenām, kā arī ārstu un citu ārstniecības personu profesionālo asociāciju sniegto informāciju par pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem resursiem.

283. Dienests šo noteikumu 281.punktā minētos maksājumus un veselības aprūpes pakalpojumu tarifus pārrēķina vismaz vienu reizi trijos gados, ja:

283.1. mainās vidējā darba samaksa mēnesī vai darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu procentu likme;

283.2. pieņemti jauni politikas plānošanas dokumenti vai veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, vai iestājušies citi apstākļi, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas;

283.3. informācija, kas izmantota, aprēķinot šo noteikumu 281.2. un 281.4.apakšpunktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu, atšķiras no vadības informācijas sistēmas datiem par iepriekšējā periodā sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem un jaunais tarifs par 20 % pārsniedz spēkā esošo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu;

283.4. ārstniecības iestāžu pārskatos atspoguļotā informācija par faktisko līdzekļu izlietojumu atšķiras no sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķinos izmantotās informācijas;

283.5. konstatēta neracionāla valsts budžeta līdzekļu izlietošana vai nepieciešams precizēt veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus;

283.6. saņemts šo noteikumu 284.punktā minētajā kārtībā sagatavots ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības iesniegums.

284. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārrēķina, ja dienestā saņemts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības iesniegums ar šādu informāciju:

284.1. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālrunis, e-pasts;

284.2. veselības aprūpes pakalpojuma nosaukums un manipulācijas kods, ja vēlas pārrēķināt tarifu manipulācijai, kā arī informācija par šī veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajiem resursiem:

284.2.1. telpa, kurā tiks sniegts veselības aprūpes pakalpojums, un aprīkojums;

284.2.2. veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās medicīniskās ierīces vai vairākas reizes lietojamo materiālu nosaukums, medicīniskās ierīces vai materiāla iegādes cena, maksimāli veicamais pakalpojumu skaits vai ekspluatācijas laiks (stundās), noslogojums konkrētā pakalpojumā (minūtēs);

284.2.3. veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo zāļu un vienreizlietojamo materiālu nosaukums, iepakojuma cena, mērvienība, izlietojums (skaits, daudzums);

284.2.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistīto ārstniecības personu skaits, norādot to atbilstoši šo noteikumu 287.punktā minētajam sadalījumam, un katras ārstniecības personas patērētais laiks (minūtēs) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai;

284.3. pamatojums nepieciešamībai pārrēķināt veselības aprūpes pakalpojumu tarifu.

285. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

TC – veselības aprūpes pakalpojumu tarifs;

VC – mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas):

D – darba samaksa;

S – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

M – ārstniecības līdzekļi;

E – izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu;

FC – pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas):

U – pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas (ar pacientu uzturēšanu saistītie izdevumi pakalpojumu apmaksai, riska maksājuma veikšanai, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei);

A – administratīvie izdevumi;

N – amortizācija.

286. Viena pacienta veselības aprūpes pakalpojumu tarifus stacionāro ārstniecības iestāžu grupā saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma 3.punktā noteikto dalījumu dienests aprēķina atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par iepriekšējā periodā sniegtajiem no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

286.1. viena pacienta veselības aprūpes pakalpojumu tarifus stacionāro ārstniecības iestāžu grupā saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.apakšpunktā iekļautajiem veselības aprūpes pakalpojumiem aprēķina šādi:

286.1.1. pie summas, kas iegūta, reizinot gultasdienu skaitu ar šo noteikumu 3.pielikuma 3.1.apakšpunktā noteikto gultasdienas tarifu, pieskaitot šo noteikumu 16.pielikumā ar zvaigznīti (*) atzīmēto veikto manipulāciju tarifu summu;

286.1.2. šo noteikumu 286.1.1.apakšpunktā minētajā kārtībā iegūto summu dala ar stacionēšanas gadījumu skaitu;

286.2. viena pacienta veselības aprūpes pakalpojumu tarifus par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem šo noteikumu 17.pielikuma 2.punktā minētajās stacionārās ārstniecības iestādēs aprēķina šādi – summu, kas iegūta, reizinot gultasdienu skaitu ar šo noteikumu 3.pielikuma 3.1.apakšpunktā noteikto gultasdienas tarifu, dala ar stacionēšanas gadījumu skaitu;

286.3. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

286.4. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

286.5. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

286.6. ja vairākām šo noteikumu 17.pielikuma 1. un 3.punktā minētajām stacionārām ārstniecības iestādēm ir vienādi šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.apakšpunktā iekļautie veselības aprūpes pakalpojumi, viena pacienta veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķina, izmantojot tās stacionāro ārstniecības iestāžu grupas kopējos datus par šajā stacionāro ārstniecības iestāžu grupā sniegtajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurā pakalpojums tiek sniegts par zemākajām izmaksām un vismaz 20 % no kopējā pacientu skaita attiecīgajā pakalpojumu programmā.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

287. Darba samaksu (D) par veselības aprūpes pakalpojumu aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā:

287.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1125,00 euro;

287.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 675,00 euro;

287.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 450,00 euro.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

287.¹ Aprēķinot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, dienests gultasdienas tarifā papildus ietver samaksu par darbu nakts laikā, brīvdienās un svētku dienās.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

288. Dienests izvērtē jauna veselības aprūpes pakalpojuma iekļaušanu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, ja dienestā saņemts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības iesniegums ar šādu informāciju:

288.1. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās apvienības nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālrunis, e-pasts;

288.2. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma nosaukums vai tā sastāvdaļu nosaukums;

288.3. jaunajā veselības aprūpes pakalpojumā izmantotā apstiprinātā medicīniskā tehnoloģija (metode, medicīniskā ierīce vai zāles);

288.4. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma veids, norādot, vai pakalpojums ir profilakses pasākums, diagnostikas izmeklējums, ārstēšanas pakalpojums vai rehabilitācijas un aprūpes pakalpojums;

288.5. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma raksturojums – lietošanas pamatojums, mērķis, sagaidāmais rezultāts, pacientu mērķa grupa, plānotais pacientu skaits gadā, pacientu vidējais ārstēšanas ilgums, slimību diagnozes atbilstoši SSK-10;

288.6. Latvijas vai Eiropas Savienības valstu nozares specialitātes profesionālo personu apvienību apstiprinātās vadlīnijas, kuras izmanto jaunā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanā;

288.7. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma cenas citās Eiropas Savienības valstīs;

288.8. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma pieejamā alternatīva un informācija par to, vai šī alternatīva šobrīd tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem;

288.9. šo noteikumu 284.2.apakšpunktā minētā informācija, kas nepieciešama veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķināšanai;

288.10. prognozējamais ieguvums, iekļaujot jauno pakalpojumu no valsts budžeta apmaksājamo pakalpojumu klāstā.

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188; MK 31.10.2017. noteikumiem Nr. 645)

288.¹ Pirms no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā iekļaut jaunu veselības aprūpes pakalpojumu, kura pamatā ir zāļu lietošana, dienests vērtē, vai ir veiktas šādas darbības:

288.¹ 1. zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) vai viņa pilnvarotais pārstāvis vai zāļu vairumtirgotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis ir vērsies dienestā ar iesniegumu, kurā lūgts veikt zāļu novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, iesniegumā norādot, ka zāļu novērtēšana nepieciešama jauna veselības aprūpes pakalpojuma iekļaušanai no valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā;

288.¹ 2. dienests ir veicis zāļu ārstniecisko un ekonomisko novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību un atzinis, ka zāles atbilst šādiem kritērijiem:

288.¹ 2.1. ir pierādīta zāļu terapeitiskā efektivitāte un priekšrocības attiecīgās slimības ārstēšanā;

288.¹ 2.2. zāļu lietošana atbilst attiecīgās slimības ārstēšanas shēmām vai starptautiskajām ārstēšanas vadlīnijām;

288.¹ 2.3. zāļu forma un stiprums atbilst ārstēšanas shēmai;

288.¹ 2.4. zāļu lietošanas izmaksas ir prognozējamas un samērojamas ar paredzamo terapeitisko efektu un ar attiecīgajā gadā veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

289. Ja jaunā veselības aprūpes pakalpojumā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas izmaksas pārsniedz 71 000 euro vai paredzamais veselības aprūpes pakalpojumu tarifs pārsniedz 28 euro, ārstniecības iestāde vai ārstniecības personu profesionālā apvienība papildus šo noteikumu 288.punktā minētajai informācijai iesniegumā norāda šādu informāciju:

289.1. klīnisko pētījumu rezultātu kopsavilkumu, kas pierāda veselības aprūpes pakalpojuma klīnisko rezultātu un priekšrocības salīdzinājumā ar šobrīd apmaksājamu Latvijā pieejamu alternatīvu veselības aprūpes pakalpojumu, ar atsauci uz avotu;

289.2. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma lietderības pamatojumu ar atsauci uz datu avotu un norādītu ietekmi uz vienu vai vairākiem šādiem rādītājiem atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu veidam:

289.2.1. profilakses pasākumiem, ārstēšanas pakalpojumiem un rehabilitācijas un aprūpes pakalpojumiem – mirstības samazināšana, slimības izraisīto komplikāciju samazināšana, slimības izraisīto blakusparādību samazināšana, veiksmīgi kontrolētu slimības simptomu skaits, stacionēšanas gadījumu skaits un atkārtošanās samazinājums;

289.2.2. diagnostikas izmeklējumiem – diagnostiskā precizitāte (diagnozes uzstādīšana), turpmākās terapijas izvēle;

289.3. jaunā veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu aprēķinu, kas veikts saskaņā ar šādiem principiem:

289.3.1. aprēķinā izmantota izmaksu minimizēšanas analīze vai izmaksu efektivitātes analīze;

289.3.2. aprēķinā ietvertas visas veselības aprūpes pakalpojuma tiešās izmaksas;

289.3.3. izmaksu analīze veikta, ievērojot šādus principus:

289.3.3.1. norāda veselības aprūpes pakalpojumu, kurš uzskatāms par alternatīvu un šobrīd atbilstoši šiem noteikumiem tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem;

289.3.3.2. nosaka tās izmaksu pozīcijas, kuras var salīdzināt ar šo noteikumu 289.3.3.1. apakšpunktā minētā alternatīvā veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu pozīcijām;

289.3.3.3. nosaka izmaksu vienību skaitu;

289.3.3.4. norāda izmaksas par vienu vienību;

289.3.3.5. visas izmaksas norāda euro;

289.3.3.6. norāda attiecīgos datu ieguves avotus;

289.3.3.7. pamatojoties uz prognozējamo pacientu skaitu un paredzamajām veselības aprūpes pakalpojuma izmaksām, aprēķina abu salīdzināmo pakalpojumu kopējās izmaksas un kopējos ieguvumus, tai skaitā līdzekļu ietaupījumu;

289.3.4. ja izmaksu analīze veikta citā valstī, to piemēro šajos noteikumos minētajiem apmaksas nosacījumiem, koriģējot visas izmaksas atbilstoši šo noteikumu 289.3.3. apakšpunktā minētajiem principiem.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188)

290. Dienests ir tiesīgs pieprasīt ārstniecības personu profesionālās apvienības viedokli atbilstoši tās kompetencei par nepieciešamību iekļaut jauno veselības aprūpes pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, kā arī lūgt sniegt informāciju, kas nepieciešama veselības aprūpes pakalpojumu tarifa aprēķināšanai, šo noteikumu 283.2. vai 283.5.apakšpunktā minētajos gadījumos.

291. Dienests sagatavo atzinumu par iespēju iekļaut veselības aprūpes pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā un iesniedz to Veselības ministrijā, ja jaunais veselības aprūpes pakalpojums atbilst šādiem nosacījumiem:

291.1. tā pamatā ir apstiprinātā medicīniskā tehnoloģija;

291.2. pakalpojuma ieviešana ir pamatota, balstoties uz klīnisko nepieciešamību (ņemot vērā slimības izplatību, smaguma pakāpi, pacientu skaitu, pašreizējo praksi, alternatīvu pieejamību);

291.3. ir pierādītas jaunā pakalpojuma priekšrocības attiecīgās slimības profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā vai rehabilitācijā un aprūpē salīdzinājumā ar šobrīd apmaksājamu Latvijā pieejamu alternatīvu veselības aprūpes pakalpojumu;

291.4. tā nepieciešamību pamato Latvijas vai Eiropas Savienības valstu nozares specialitātes profesionālo personu apvienību apstiprinātās vadlīnijas attiecīgās slimības ārstēšanai;

291.5. pakalpojuma paredzamās izmaksas nepārsniedz tā cenas citās Eiropas Savienības valstīs;

291.6. tā paredzamās izmaksas, ņemot vērā prognozējamo pacientu skaitu, ir samērojamas ar valsts budžeta veselības aprūpei piešķirtajiem līdzekļiem;

291.7. attiecīgā pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir atbilstošas telpas, aprīkojums un nepieciešamie resursi pakalpojuma sniegšanai.

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188)

292. Jaunu veselības aprūpes pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā iekļauj, ja:

292.1. tam ir būtiska ietekme uz cilvēka dzīvildzes pagarinājumu;

292.2. tas nodrošina efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

292.3. ir pieejami veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi.

294. Šo noteikumu 293.punktā minētās veidlapas un apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu dienests izsniedz uz laiku, kurā personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ja saņemts personas iesniegums vai kompetentās iestādes pieprasījums.

295. Persona, kas veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā un kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, bet tās dzīvesvieta ir citā ES, EEZ vai Šveicē, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

295.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

295.1.1. vārds, uzvārds;

295.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

295.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

295.1.4. adrese dzīvesvietas valstī;

295.1.5. darbavietas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

295.1.6. vai persona citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē saņem pabalstu sociālās drošības jomā, un, ja saņem, – valsti, kurā saņem pabalstu, un pabalsta veidu;

295.1.7. vai persona ir apdrošināta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā;

295.1.8. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

295.2. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.).

296. Persona, kas veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā un kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, bet tās dzīvesvieta ir citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

296.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

296.1.1. vārds, uzvārds;

296.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

296.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

296.1.4. adrese dzīvesvietas valstī;

296.1.5. vai persona ir nodarbināta citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē. Ja persona ir nodarbināta, norāda nodarbinātības valsti;

296.1.6. vai persona citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē saņem pabalstu sociālās drošības jomā, un, ja saņem, – valsti, kurā saņem pabalstu, un pabalsta veidu;

296.1.7. vai persona ir apdrošināta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā;

296.1.8. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

296.2. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.).

297. Persona, kas veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā un kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, bet darba veikšanai īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 24 mēnešiem) nosūtīta uz citu ES, EEZ dalībvalsti vai Šveici, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

297.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

297.1.1. vārds, uzvārds;

297.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

297.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

297.1.4. dzīvesvietas adrese Latvijā;

297.1.5. A 1 veidlapas "Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam" izdošanas datums un derīguma termiņš;

297.1.6. adrese valstī, kurā persona uzturēsies, ja adrese ir zināma;

297.1.7. darbavietas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

297.1.8. vai persona ir apdrošināta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā;

297.1.9. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

297.2. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.).

298. Persona, kas veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā un kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, bet īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 24 mēnešiem) dodas uz citu ES, EEZ dalībvalsti vai Šveici, lai veiktu darbību pašnodarbinātas personas statusā, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

298.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

298.1.1. vārds, uzvārds;

298.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

298.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

298.1.4. adrese valstī, kurā persona uzturēsies, ja adrese ir zināma;

298.1.5. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

298.1.6. A 1 veidlapas "Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam" izdošanas datums un derīguma termiņš;

298.1.7. vai persona ir apdrošināta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā;

298.2. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.).

299. Persona, kas saņem Latvijas Republikas pensiju vai ir to pieprasījusi un kurai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

299.1. vārds, uzvārds;

299.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

299.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

299.4. dzīvesvietas adrese citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē;

299.5. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

299.6. piešķirtās vai pieprasītās pensijas veids (vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes, izdienas);

299.7. citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices piešķirtās vai pieprasītās pensijas veids (vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes, izdienas), ja persona saņem pensiju no citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices;

299.8. vai persona ir nodarbināta citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē. Ja persona ir nodarbināta, norāda nodarbinātības valsti;

299.9. vai persona citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē saņem pabalstu sociālās drošības jomā, un, ja saņem, – valsti, kurā saņem pabalstu, un pabalsta veidu;

299.10. vai persona ir apdrošināta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmā.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

300. Bezdarbnieks, kuram ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā un kurš vēlas doties darba meklējumos uz citu ES valsti, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

300.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

300.1.1. vārds, uzvārds;

300.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

300.1.3. dzīvesvietas adrese;

300.1.4. adrese valstī, uz kuru dodas darba meklējumos;

300.1.5. bezdarbnieka statusa iegūšanas datums;

300.1.6. U 2 veidlapas "Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana" izdošanas datums un derīguma termiņš.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

301. Šo noteikumu 295., 296., 297., 298., 299. un 300.punktā minētās personas ģimenes loceklis (laulātais; aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona), kurš ir šīs personas apgādībā, lai saņemtu S 1 veidlapu, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

301.1. iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

301.1.1. vārds, uzvārds;

301.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

301.1.3. dzīvesvietas adrese citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē;

301.1.4. vai iesniedzējs ir nodarbināts citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē. Ja ir nodarbināts, norāda nodarbinātības valsti;

301.1.5. vai iesniedzējs citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē saņem pabalstu sociālās drošības jomā, un, ja saņem, – valsti, kurā saņem pabalstu, un pabalsta veidu;

301.1.6. šo noteikumu 295., 296., 297., 298., 299. un 300.punktā minētās personas vārds, uzvārds, personas kods vai identifikācijas numurs un, ja šī persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs;

301.1.7. tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

301.2. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

301.3. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

301.4. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

301.5. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

301.6. šo noteikumu 299.6., 299.7., 299.8., 299.9. un 299.10.apakšpunktā minēto informāciju par šo noteikumu 299.punktā minēto personu, ja iesniedzējs ir šo noteikumu 299.punktā minētās personas ģimenes loceklis;

301.7. šo noteikumu 300.1.5. un 300.1.6.apakšpunktā minēto informāciju par šo noteikumu 300.punktā minēto personu, ja iesniedzējs ir noteikumu 300.punktā minētās personas ģimenes loceklis.

302. Lai saņemtu apdrošināšanas karti, persona iesniedz dienestā iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

302.1. vārds, uzvārds;

302.2. personas kods (identifikācijas numurs);

302.3. adrese (ja persona vēlas saņemt apdrošināšanas karti pa pastu).

302.¹ Ja iesniegumu apdrošināšanas kartes saņemšanai persona dienestā iesniedz vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā, persona aizpilda minētajā sistēmā ievietoto veidlapu.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

303. Persona, kura ir ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices pilsonis, papildus šo noteikumu 302.punktā minētajam veic šādas darbības:

303.1. ja persona veic darbību Latvijas Republikā nodarbinātas personas statusā, – iesniedz izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka:

303.1.1. persona ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kā darba devēja darbinieks;

303.1.2. persona ir nodarbināta uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Ja persona ir nodarbināta uz noteiktu laiku, norāda nodarbinātības laikposmu;

303.1.3. darba devējs piecu darbdienu laikā informēs dienestu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu;

303.2. ja persona veic darbību Latvijas Republikā pašnodarbinātas personas statusā, iesniedz apliecinājumu, ka persona ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kā pašnodarbināta persona un veic aktīvu saimniecisku darbību, un piecu darbdienu laikā pēc aktīvas saimnieciskās darbības pārtraukšanas vai pašnodarbinātas personas statusa zaudēšanas par to informēs dienestu;

303.3. ja persona ir šo noteikumu 295., 296., 297., 298., 299. un 300.punktā minētās personas ģimenes loceklis (laulātais; aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona) un ir šīs personas apgādībā:

303.3.1. sniedz šādas ziņas par šo noteikumu 295., 296., 297., 298., 299. un 300.punktā minēto personu:

303.3.1.1. vārds, uzvārds;

303.3.1.2. personas kods vai identifikācijas numurs;

303.3.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

303.3.1.4. norāda, vai šo noteikumu 296. vai 298. punktā minētā persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā pašnodarbināta persona, kura veic aktīvu saimniecisko darbību, ja iesniedzējs ir šo noteikumu 296. vai 298. punktā minētās personas ģimenes loceklis;

303.3.2. ja persona ir šo noteikumu 295. punktā minētās personas ģimenes loceklis, iesniedz izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka:

303.3.2.1. persona ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kā darba devēja darbinieks;

303.3.2.2. persona ir nodarbināta uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Ja persona ir nodarbināta uz noteiktu laiku, norāda nodarbinātības laikposmu;

303.3.2.3. darba devējs piecu darbdienu laikā informēs dienestu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu;

303.3.3. ja persona ir šo noteikumu 296. punktā minētās personas ģimenes loceklis, iesniedz personas apliecinājumu, ka persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā pašnodarbināta persona, kura veic aktīvu saimniecisko darbību;

303.3.4. ja persona ir šo noteikumu 297. punktā minētās personas ģimenes loceklis, iesniedz izziņu no darbavietas, kas apliecina, ka:

303.3.4.1. persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā darba devēja darbinieks;

303.3.4.2. persona ir nodarbināta uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Ja persona ir nodarbināta uz noteiktu laiku, norāda nodarbinātības laikposmu;

303.3.4.3. persona tiek nosūtīta darbā uz citu ES, EEZ dalībvalsti vai Šveici (norāda valsti un plānoto uzturēšanās periodu);

303.3.4.4. darba devējs piecu darbdienu laikā informēs dienestu par personas atsaukšanu no komandējuma pirms termiņa vai par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu;

303.3.5. ja persona ir šo noteikumu 298. punktā minētās personas ģimenes loceklis, iesniedz apliecinājumu, ka:

303.3.5.1. persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā pašnodarbināta persona, kura veic aktīvu saimniecisku darbību;

303.3.5.2. persona citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē atradīsies saistībā ar reģistrētās saimnieciskās darbības vai līdzīgas darbības veikšanu pašnodarbinātas personas statusā (norāda valsti un plānoto uzturēšanās periodu);

303.3.6. šo noteikumu 299.6., 299.7., 299.8., 299.9. un 299.10.apakšpunktā minēto informāciju par šo noteikumu 299.punktā minēto personu, ja iesniedzējs ir šo noteikumu 299.punktā minētas personas ģimenes loceklis;

303.3.7. šo noteikumu 300.1.5. un 300.1.6.apakšpunktā minēto informāciju par šo noteikumu 300.punktā minēto personu, ja iesniedzējs ir šo noteikumu 300.punktā minētās personas ģimenes loceklis.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

304. Ja, izskatot šo noteikumu 302. punktā minēto personas iesniegumu, dienests konstatē, ka personai ir tiesības saņemt apdrošināšanas karti, dienests to izsniedz vai nosūta pa pastu uz personas norādīto vai deklarēto dzīvesvietas adresi, nesagatavojot rakstveida lēmumu.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

305. Apdrošināšanas karti izsniedz uz trijiem gadiem vai uz īsāku laikposmu, kas atbilst periodam, kurā ir konstatējams, ka personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

306. Dienests, nesagatavojot rakstisku lēmumu, izsniedz personai apdrošināšanas karti iesnieguma saņemšanas dienā vai nosūta pa pastu, izņemot šo noteikumu 307.punktā minētos gadījumus.

307. Ja, izskatot šo noteikumu 302. punktā minēto personas iesniegumu, dienests konstatē, ka personai nav tiesību saņemt apdrošināšanas karti, dienests sagatavo rakstveida lēmumu par atteikumu izsniegt apdrošināšanas karti un lēmumu izsniedz personai vai nosūta to elektroniski uz personas norādīto elektroniskā pasta adresi (oficiālo elektronisko adresi, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts) vai pa pastu uz personas norādīto vai deklarēto dzīvesvietas adresi.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

308. Par apdrošināšanas kartes izgatavošanu, ja tā pieprasīta agrāk nekā vienu mēnesi pirms spēkā esošās apdrošināšanas kartes derīguma termiņa beigām, persona maksā atbilstoši dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

309. Ja persona, īslaicīgi uzturoties kādā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, vēlas saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību un persona nevar uzrādīt apdrošināšanas karti, dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu vai tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījumu, kurā persona atrodas, izsniedz personai vai attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai apdrošināšanas karti aizvietojošu sertifikātu.

311. Dienests S 2 veidlapu neizsniedz, ja veselības aprūpes pakalpojumus sniedz klīnisku pētījumu ietvaros vai tiem izmanto eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.

312. Lai saņemtu S 2 veidlapu, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

312.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

312.1.1. vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

312.1.2. veselības aprūpes pakalpojums, kas personai nepieciešams saskaņā ar ārstu konsilija atzinumu;

312.1.3. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas valsts un pakalpojuma sniedzējs;

312.2. attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija atzinumu, kurā norādīts nepieciešamais pakalpojums, kā arī pamatojums, vai šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību, un medicīniski pamatoti iemesli, kādēļ personai attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešams saņemt citā valstī;

312.3. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.).

312.¹ Dienestam ir tiesības pieprasīt, lai persona iesniedz ārstniecības iestādes apstiprinājumu, ka veselības aprūpes pakalpojums, ko plānots saņemt attiecīgajā ārstniecības iestādē, tiks nodrošināts, pamatojoties uz S 2 veidlapu.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

313. Dienestam ir tiesības pieprasīt no ārstniecības iestādēm atzinumu:

313.1. par to, vai ārstniecības iestāde var nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu un vai veselības aprūpes pakalpojumu var sniegt termiņā, kas ir medicīniski pamatots, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību;

313.2. par iespējām nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegt Latvijā, pieaicinot citas valsts ārstniecības personu attiecīgajā ārstniecības nozarē, un šāda veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas izmaksām Latvijā, salīdzinot tās ar izmaksām, kas rastos, ja personu nosūtītu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemt citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, kā arī norādot, vai medicīniskā tehnoloģija, kuru nepieciešams izmantot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai, ir apstiprināta pieaicinātās ārstniecības personas valstī.

314. Ja dienests saņem ārstniecības iestādes atzinumu, ka personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams sniegt Latvijā, pieaicinot citas valsts ārstniecības personu attiecīgajā ārstniecības nozarē, dienests, izvērtējot ekonomiskā izdevīguma apsvērumus un citus apstākļus, kas varētu ietekmēt personas veselības stāvokli, lemj par S 2 veidlapas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt, norādot, ka nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu persona var saņemt Latvijā, un noslēdz ar attiecīgo ārstniecības iestādi līgumu, paredzot kārtību, kādā tiks sniegts nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums un veikta samaksa par to.

315. Pieņemot lēmumu par S 2 veidlapas izsniegšanu, dienestam ir tiesības noteikt dalībvalsti un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, ņemot vērā ekonomiskā izdevīguma apsvērumus. Ja persona atsakās saņemt pakalpojumus pie dienesta izvēlētā pakalpojumu sniedzēja, dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt S 2 veidlapu.

316. Dienestam ir tiesības izsniegt regulā Nr. 883/2004 un regulā Nr. 987/2009 noteiktajos gadījumos citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices kompetentās iestādes vārdā S 2 veidlapu personai, kas ir pakļauta citas ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmai.

317. Ja persona viena kalendāra gada laikā pēc lēmuma par S 2 veidlapas izsniegšanu spēkā stāšanās dienas nav izmantojusi ar dienesta lēmumu piešķirtās tiesības, persona šīs tiesības zaudē.

318. Lai saņemtu S 3 veidlapu, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

318.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

318.1.1. vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālrunis;

318.1.2. iepriekš uzsāktais veselības aprūpes pakalpojums;

318.1.3. veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs;

318.2. attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija atzinumu par personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, kuru nepieciešams pabeigt. Atzinumā norāda veselības aprūpes pakalpojumu, medicīniski pamatotus iemeslus, kādēļ attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums ir uzskatāms par iepriekš uzsākta veselības aprūpes pakalpojuma turpinājumu.

319. Persona nav tiesīga izmantot šo noteikumu 293.punktā minētos dokumentus, lai saņemtu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES, EEZ dalībvalstī un Šveicē, ja persona ir uzskatāma par apdrošinātu:

319.1. citas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros saskaņā ar regulu Nr. 883/2004;

319.2. kādas ES institūcijas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros vai veselības apdrošināšanas shēmas ietvaros saskaņā ar 1968.gada 29.februāra Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68 "Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbinātības kārtība", izņemot gadījumu, kas minēts regulas Nr. 883/2004 15.pantā;

319.3. starptautiskas organizācijas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros;

319.4. studentu sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

320. Personai, kurai ir izsniegts šo noteikumu 293.punktā minētais dokuments, ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā rakstiski informēt dienestu, ja:

320.1. persona kļūst par apdrošinātu citas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros, kas minētas šo noteikumu 319.punktā;

320.2. šo noteikumu 293.punktā minēto dokumentu derīguma termiņa laikā persona zaudē tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

320.3. mainās informācija, kuru persona ir sniegusi dienestam administratīvās lietas ietvaros.

321. Dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 293.punktā minēto dokumentu anulēšanu, ja tas konstatē, ka, piemērojot regulu Nr. 883/2004 un regulu Nr. 987/2009, persona nav tiesīga saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē.

322. Ja dienests ir anulējis šo noteikumu 293.1., 293.2. un 293.3.apakšpunktā minēto dokumentu, tas 10 darbdienu laikā par to paziņo tās valsts kompetentajai institūcijai, uz kuru veidlapa ir attiecināma.

325. Lai saņemtu iepriekšēju atļauju šo noteikumu 323.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

325.1. iesniegumu, kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, veselības aprūpes pakalpojums, kura saņemšanai persona lūdz izsniegt iepriekšēju atļauju, valsts, kurā persona plāno saņemt veselības aprūpes pakalpojumu;

325.2. ģimenes ārsta vai speciālista izsniegtu nosūtījumu;

325.3. attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija atzinumu, kurā norādīts personai nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums, ja plānots saņemt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu;

325.4. ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par personas iekļaušanu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindā, norādot laiku, kurā persona varētu saņemt minēto veselības aprūpes pakalpojumu.

325.¹ Ja dienests, izvērtējot šo noteikumu 325. punktā minētajā kārtībā iesniegtos personas dokumentus, konstatē šo noteikumu 310. punktā minēto nosacījumu izpildi, personai izsniedz S 2 veidlapu, izņemot gadījumu, ja persona pieprasa rīkoties citādi.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

326. Dienestam, lemjot par iepriekšējas atļaujas izsniegšanu, ir tiesības pieprasīt no ārstniecības iestādēm atzinumu par to, vai ārstniecības iestāde var nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu šo noteikumu 324.2.apakšpunktā norādītajā termiņā.

327. Iepriekšēju atļauju dienests izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

327.¹ Dienests lēmumu par iepriekšējas atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Veselības ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

327.² Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

329. Lai saņemtu izdevumu atmaksu šo noteikumu 328.punktā minētajos gadījumos, persona gada laikā no dienas, kad tā beigusi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, iesniedz dienestā šādus dokumentus:

329.1. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

329.1.1. vārds, uzvārds, personas kods vai identifikācijas numurs, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

329.1.2. valsts, kurā ir saņemti veselības aprūpes pakalpojumi;

329.1.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

329.1.4. apraksts par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas iemeslu citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē;

329.1.5. dienesta lēmuma datums un numurs, ja izdevumu atmaksai bija nepieciešama iepriekšēja atļauja un ja lūdz veikt izdevumu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 328.2.apakšpunktu;

329.1.6. personas norēķinu konta rekvizīti;

329.2. maksājumu apliecinošu dokumentu, uz kuru pamatojoties iespējams identificēt pakalpojumu saņēmēju;

329.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja dokumentu, kurā ir norādīta šāda informācija:

329.3.1. veselības aprūpes pakalpojumi, kas personai ir sniegti;

329.3.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas laikposms;

329.3.3. personai sniegto veselības aprūpes pakalpojumu cenas par katru pakalpojumu atsevišķi;

329.3.4. par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas veikšanu;

329.3.5. diagnoze, uz kuru pamatojoties personai ir sniegts veselības aprūpes pakalpojums;

329.4. šo noteikumu 329.3.apakšpunktā minētā dokumenta notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā, ja lūdz veikt izdevumu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 328.2.1.apakšpunktu;

329.5. ja lūdz veikt izdevumu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 328.2.1.apakšpunktu, – recepti vai ģimenes ārsta vai speciālista izsniegtu nosūtījumu attiecīgā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai informāciju par receptes vai nosūtījuma numuru, izsniegšanas datumu, ārstniecības iestādi un ārstniecības personu, kas izsniegusi recepti vai nosūtījumu, ja personas rīcībā vairs nav receptes vai nosūtījuma, izņemot gadījumus, ja atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai attiecīgā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai nav nepieciešams nosūtījums, kā arī citus dokumentus, kas apliecina, ka ir izpildītas veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai;

329.6. apliecinājumu, ka persona nav uzskatāma par apdrošinātu citas šo noteikumu 319.punktā norādītās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

330. Veicot izdevumu atmaksu saskaņā ar šo noteikumu 328.1.apakšpunktu, izdevumu atmaksas summa euro tiek noteikta, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas publicēto valūtas kursu, kas dienā, kurā dienests saņēmis personas iesniegumu, noteikts saskaņā ar regulu Nr. 987/2009.

330.¹ Dienests lēmumu par izdevumu atmaksu vai atteikumu veikt izdevumu atmaksu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Veselības ministrijā Adminstratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

330.² Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

331. Informāciju, kas dienestam nepieciešama šajā nodaļā minēto administratīvo lietu izskatīšanai, valsts pārvaldes iestādes sniedz tiešsaistes režīmā.

332. Lai persona, kurai saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (turpmāk – regula Nr. 1408/71), un Padomes 1972.gada 21.marta Regulas (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (turpmāk – regula Nr. 574/72), nosacījumiem ir izsniegta E 106 veidlapa, E 109 veidlapa, E 120 veidlapa vai E 121 veidlapa vai kurai saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 un regulas Nr. 987/2009 nosacījumiem ir izsniegta S 1 veidlapa vai S 3 veidlapa, saņemtu attiecīgajā veidlapā noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus, persona reģistrē veidlapu dienestā.

333. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, sniedz attiecīgos pakalpojumus arī personai, kura uzrāda E 112 veidlapu, S 2 veidlapu, apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu.

334. Ja persona, kurai ir vajadzīga neatliekamā vai nepieciešamā medicīniskā palīdzība, nevar uzrādīt apdrošināšanas karti, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ir tiesīgs pieprasīt dienestam apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu.

(Grozīts ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

335. Ārstniecības iestāde, kas nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, sniedz attiecīgos pakalpojumus par maksu, iekasējot par tiem samaksu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem tarifiem, ieskaitot pacienta iemaksu un līdzmaksājumu, ja persona nevar uzrādīt dokumentu, kas apliecina personas tiesības saskaņā ar regulas Nr. 1408/71 un regulas Nr. 574/72 vai saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 un regulas Nr. 987/2009 nosacījumiem saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, bet uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas pierāda, ka persona ir ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices pilsonis.

336. Šo noteikumu 332. un 333.punktā minētajā gadījumā ārstniecības iestāde nodrošina:

336.1. personas iesniegtās tā dokumenta kopijas saglabāšanu, kas apliecina personas tiesības saskaņā ar regulas Nr. 1408/71 un regulas Nr. 574/72 vai saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 un regulas Nr. 987/2009 nosacījumiem saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

336.2. datu saglabāšanu par personas apliecinošo dokumentu (dokumenta veids, numurs, izsniedzēja iestāde, derīguma termiņš), kuru tā ir uzrādījusi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.

(Grozīts ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

337. Šo noteikumu 333.punktā minētajā gadījumā ārstniecības iestāde, kas nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ievada informāciju par iepriekšējā mēnesī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienesta vadības informācijas sistēmā un veic ierakstus medicīniskajā un uzskaites dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību.

338. Savstarpējos norēķinus ar ES, EEZ dalībvalstīm un Šveici par šo valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros apdrošinātām personām, kurām saskaņā ar regulu Nr. 1408/71, regulu Nr. 574/72, regulu Nr. 987/2009 un regulu Nr. 883/2004 ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, dienests veic, ievērojot šādus nosacījumus:

338.1. par valsts pārvaldes iestāžu un ārstniecības iestāžu sniegtajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumā norādītajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem un šo noteikumu 13.pielikumā norādītajiem aprūpes epizožu tarifiem;

338.2. par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukumu – 108,32 euro;

338.3. par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam, šo noteikumu 3.pielikuma 3.punktā noteiktajam attiecīgās ārstniecības iestādes gultasdienas tarifam un šo noteikumu 16.pielikumā ar zvaigznīti (*) atzīmēto veikto manipulāciju tarifiem.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

339. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumus Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 208.nr.; 2007, 146., 207.nr.; 2008, 118., 202.nr.; 2009, 25., 49., 104., 157., 183., 206.nr.; 2010, 16., 65., 89., 130., 161.nr.; 2011, 2., 8., 66., 90., 102., 158., 205.nr.; 2012, 52., 100., 134., 156., 203.nr.; 2013, 32., 199., 228.nr.).

340. Šo noteikumu 73.2.2.apakšpunkts stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

341. Šo noteikumu 12.pielikuma 16. un 17.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(Grozīts ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

342. Izdevumus par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem un līdz 2013.gada 31.decembrim sniegti personai, kurai prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts veselības kaitējums, dienests regresa kārtībā piedzen atbilstoši veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā spēkā esošajos normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību noteiktajam gultasdienas tarifam, veikto manipulāciju tarifiem un faktisko gultasdienu skaitam.

343. Šajos noteikumos minētās ģimenes ārsta funkcijas veic arī primārās veselības aprūpes pediatri un primārās veselības aprūpes internisti, ar kuriem dienestam uz šo noteikumu stāšanās brīdi noslēgts līgums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.

344. (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

345. Dienests maksā šo noteikumu 12.pielikumā minētajā kārtībā aprēķināto ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu divkāršā apmērā arī ģimenes ārstam, kurš atbilstoši līgumam ar dienestu par 2013.gada decembri ir saņēmis šādu maksājumu un turpmāk nodrošina šo noteikumu 12.pielikuma 14.2. un 14.3.apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi.

346. 2014.gadā papildus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasei, kas tiek veikta atbilstoši šo noteikumu 223. un 224.punktam, dienests nodrošina līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm par medicīniskās apaugļošanas procedūru veikšanu un grūtnieču aprūpi, kas tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību, ievērojot šādus nosacījumus:

346.1. ir saņemts rakstisks iesniegums, kurā izteikta vēlēšanās būt līgumattiecībās ar dienestu un nodrošināt no valsts budžeta apmaksāto medicīniskās apaugļošanas procedūru veikšanu vai grūtnieču aprūpi;

346.2. ārstniecības iestāde atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, un tai ir materiāltehniskais nodrošinājums un attiecīgas kvalifikācijas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāls, lai nodrošinātu medicīniskās apaugļošanas procedūru veikšanu un grūtnieču aprūpi.

347. E 106 veidlapas, E 109 veidlapas, E 120 veidlapas un E 121 veidlapas, apdrošināšanas kartes, kas izsniegtas izmantošanai ES dalībvalstīs un kas izdotas līdz 2010.gada 15.augustam, ir derīgas līdz šī dokumenta derīguma termiņa beigām, izņemot gadījumus, ja attiecīgais dokuments ir anulēts.

348. Personai ir tiesības līdz 2014.gada 31.jūnijam iesniegt iesniegumu par veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu atmaksu, ja veselības pakalpojumi saskaņā ar šo noteikumu 328.1.apakšpunktu saņemti līdz 2012.gada 31.decembrim.

349. Izdevumu atmaksu par šo noteikumu 328.2.apakšpunktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests veic, ja veselības aprūpes pakalpojumi saņemti pēc 2013.gada 25.oktobra.

350. Dienests ar 2015.gada 1.janvāri no valsts budžeta līdzekļiem nemaksā par kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumiem, kas veikti ar magnētiskā lauka aparātiem līdz 1,0 Teslai.

351. (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

352. Noteikumi piemērojami ar 2014.gada 1.janvāri.

353. Šo noteikumu 238. punkts stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

354. Dienests 2015. gadā šo noteikumu 17. pielikuma 1. punktā un 3.4., 3.5., 3.6., 3.8. un 3.12. apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm papildus šo noteikumu 247.1.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķinātajam DRG grupas maksājumam maksā kompensācijas maksājumu par DRG grupas programmas ieviešanu. Minēto kompensācijas maksājumu aprēķina šādā kārtībā:

354.1. nosaka kompensācijas maksājuma aprēķinā iekļauto pacientu skaitu, ievērojot šādus nosacījumus:

354.1.1. ja DRG grupas programmas aprēķinā iekļauto pacientu skaita faktiskā izpilde ir lielāka par 100 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā pacientu skaita, tad pacientu skaitu nosaka 100 % apmērā no iepriekšējā gada apmēra;

354.1.2. ja DRG grupas programmas aprēķinā iekļauto pacientu skaita faktiskā izpilde ir mazāka par 100 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā pacientu skaita, tad pacientu skaitu nosaka atbilstoši faktiskās izpildes apmēram;

354.2. aprēķina viena pacienta vidējo ārstēšanās ilgumu katrā ārstniecības iestādē;

354.3. katras ārstniecības iestādes pacientu skaitu (aprēķināts šo noteikumu 354.1. apakšpunktā minētajā kārtībā) reizina ar vidējo ārstēšanās ilgumu ārstniecības iestādē, iegūstot prognozēto gultasdienu skaitu katrā ārstniecības iestādē;

354.4. aprēķina katras ārstniecības iestādes gultasdienas tarifa starpību, kura iegūta, no šo noteikumu 3. pielikuma 3.1. apakšpunktā ārstniecības iestādei noteiktā gultasdienas tarifa atņemot šo noteikumu 3. pielikuma 3.1. apakšpunktā (6. ailē) noteikto gultasdienas tarifu;

354.5. gultasdienas tarifa kompensācijas summu iegūst, reizinot katras ārstniecības iestādes prognozēto gultasdienu skaitu (aprēķināts šo noteikumu 354.3. apakšpunktā minētajā kārtībā) ar šo noteikumu 354.4. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto gultasdienas tarifa starpību;

354.6. ja finansējums, kuru iegūst, summējot šo noteikumu 247.1.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto DRG grupas maksājumu un šo noteikumu 354.5. apakšpunktā minētajā kārtībā iegūto DRG grupas kompensācijas maksājumu, ir mazāks par iepriekšējā gadā līgumā noteikto, tad finansējumu saglabā atbilstoši iepriekšējā gadā noteiktajam apjomam, bet, ja tas ir lielāks, tad paaugstina atbilstoši šajā punktā aprēķinātajam apjomam;

354.7. ja šo noteikumu 354.6. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķinātais finansējuma apjoma pieaugums ārstniecības iestādēm ir lielāks nekā šo noteikumu 245.3. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķinātais apjoms, tad finansējuma apjoma pieaugumu aprēķina, piemērojot attiecīgu koeficientu, lai iekļautos likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apjomā.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

355. Ģimenes ārsta gada darbības novērtēšanas maksājumu par 2014. gadu aprēķina, pamatojoties uz ģimenes ārsta gada darbības rādītāju izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 14. pielikumu.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

356. Dienests līdz 2015. gada 1. maijam atbilstoši šo noteikumu 22. pielikuma 5. punktam veic samaksu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" par 2014. gadā veikto stacionārā ievietotā pacienta ārstēšanu ar zālēm "Rekombinantais aktivētais VII faktors" (Nova Seven) 1,2 mg vai 2,4 mg atbilstoši šīs ārstniecības iestādes dienesta vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai 2014. gadā.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

357. Ja dienests saskaņā ar šo noteikumu 97. punktu noslēdzis ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta darbību, bet attiecīgā teritorija vairs neatbilst šo noteikumu 97.1. vai 97.2. apakšpunktā minētajam nosacījumam, tad līguma attiecības ar pašvaldību dienests var turpināt ne ilgāk kā trīs gadus no dienas, kad konstatēta neatbilstība kādam no minētajiem nosacījumiem.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

358. (Svītrots ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 417)

359. Šo noteikumu 181.¹ punktā minētais nosacījums par līguma neslēgšanu ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem, kas laboratoriskos pakalpojumus sniedz apjomā, kuru izmaksas ir mazākas par 1200 euro, tiek piemērots ar 2016. gada 1. martu.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

360. DRG grupas apmaksas sistēmas ieviešanas periodā dienests līguma finanšu apmēru stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem 2016. gadam plāno iepriekšējā gada apmērā, izvērtējot iepriekšējā gada līguma izpildi, rindu garumu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī veic korekcijas par apjomu, kas nepieciešams hemodialīzes, hemofiltrācijas un trombolītisko līdzekļu apmaksai atbilstoši faktiski sniegtajam apjomam. Kompensējuma maksājumam par DRG grupas programmas ieviešanu piemēro attiecīgo koeficientu, lai iekļautos likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā finansējuma apjomā.

(MK 05.04.2016. noteikumu Nr. 202 redakcijā)

361. (Svītrots ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839)

362. Dienests apmaksā ārstniecības iestādei šo noteikumu 20. pielikuma 3.¹, 3.², 3.³, 3.⁴, 3.⁵, 3.⁶ , 3.⁷, 3.⁸, 16.¹, 16.² un 16.³ punktā minētos izmeklējumus, kas veikti pacientam ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja nosūtījums izsniegts līdz 2015. gada 31. decembrim.";

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)

363. Šo noteikumu 11.18.11. apakšpunktā minētais nosacījums attiecībā uz aknu transplantāciju pilngadīgām personām piemērojams ar 2018. gada 1. janvāri.

(MK 28.06.2016. noteikumu Nr. 417 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 642)

364. Dienests šo noteikumu 32. pielikuma 2.10. un 2.11. apakšpunktā minētos preparātus ārstniecības iestādēm nodrošina ar 2017. gada 1. janvāri.

(MK 30.08.2016. noteikumu Nr. 574 redakcijā)

365. Fiksētā maksājuma par DRG grupas pakalpojumiem gada apmēru ārstniecības iestādei 2017. gadam dienests aprēķina šādā kārtībā:

365.1. aprēķinot šo noteikumu 247.1. apakšpunktā minēto maksājumu, pacientu skaitu veselības aprūpes pakalpojumu programmās, kas ietilpst DRG grupā, nosaka šādi:

365.1.1. ja faktiski ārstēto pacientu skaits, kas iegūts šo noteikumu 245.1. apakšpunktā minētajā kārtībā, ir mazāks par 90 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā pacientu skaita, tad pacientu skaitu nosaka 90 % apmērā no iepriekšējā gada apmēra;

365.1.2. ja faktiski ārstēto pacientu skaits, kas iegūts šo noteikumu 245.1. apakšpunktā minētajā kārtībā, ir lielāks par 90 % no līgumā iepriekšējam gadam noteiktā pacientu skaita, tad pacientu skaitu nosaka 100 % apmērā no iepriekšējā gada apmēra;

365.2. šo noteikumu 247.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto finansējumu salīdzina ar ārstniecības iestādes iepriekšējā gadā plānoto gada maksājumu par DRG grupas pakalpojumiem. Ja iepriekšējā gada maksājums par DRG grupas pakalpojumiem:

365.2.1. ir lielāks par aprēķināto finansējumu, tad no iepriekšējā gada maksājuma atņem aprēķināto finansējumu un iegūto starpību sadala šādā kārtībā:

365.2.1.1. 90 % no iegūtās summas ieplāno attiecīgajai ārstniecības iestādei;

365.2.1.2. 10 % no iegūtās summas novirza finansējuma pārdalei starp ārstniecības iestādēm, kas sniedz DRG grupā ietilpstošos pakalpojumus;

365.2.2. ir mazāks par aprēķināto finansējumu, tad no aprēķinātā finansējuma atņem iepriekšējā gada maksājumu un iegūtās starpības 10 % sedz no finansējuma, kas iegūts šo noteikumu 365.2.1.2. apakšpunktā noteiktajā kartībā;

365.2.3. šo noteikumu 365.2.1.2. apakšpunktā noteiktajā kartībā iegūto finansējumu, kas šo noteikumu 365.2.2. apakšpunktā minētajā kārtībā nav novirzīts finansējumu starpības segšanai, sadala proporcionāli starp visām ārstniecības iestādēm, ņemot vērā katrai iestādei plānoto DRG grupas pacientu skaitu un katras ārstniecības iestādes veiktā darba indeksu, kas aprēķināts šo noteikumu 245.3.3. apakšpunktā minētajā kārtībā;

365.2.4. aprēķināto starpību starp VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" iepriekšējā gada plānoto gada maksājumu par DRG grupas pakalpojumiem un šo noteikumu 247.1., 365.2.1.1. un 365.2.3. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto maksājumu kopsummu novirza šīs ārstniecības iestādes observācijas izdevumu segšanai papildus šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minētajai piemaksai par pacientu observāciju līdz 24 stundām.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

366. (Svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 188)

367. Finanšu līdzekļus, ko 2016. gadā piešķīra valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs nodarbināto darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un kas paredzēti šī pieauguma nodrošināšanai 2017. gadā, dienests ārstniecības iestādēm izmaksā atbilstoši šo noteikumu 37. pielikumam.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

368. Šo noteikumu 32. pielikuma 6. punktā minēto prasību attiecībā uz mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un mākslīgā papildu ēdināšanas maisījuma bērniem līdz gada vecumam, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm, izsniegšanu dienests nodrošina ar 2017. gada 1. aprīli.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā)

369. Šo noteikumu 16.¹ punkts stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. Šo noteikumu 16.¹ punktā minētās iestādes dienestam nepieciešamos datus tiešsaistes režīmā nodod ar 2019. gada 1. jūliju.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

370. Šo noteikumu 213.1. apakšpunkts un 7. pielikuma 8. punkts ir spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 188 redakcijā)

371. Šo noteikumu 331. punkts ir spēkā līdz 2019. gada 30. jūnijam.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 188 redakcijā)

372. Līguma finansējuma gada apmēru 2017. gadā samaksai par pakalpojumu programmās ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuriem atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktam ir noteikts viena pacienta ārstēšanas tarifs, dienests aprēķina šo noteikumu 247.2.¹ apakšpunktā minētajā kārtībā, papildus ņemot vērā nosacījumu, ka tām ārstniecības iestādēm, kurām 247.2.¹ apakšpunktā minētais aprēķinātais finansējuma gada apmērs ir mazāks par līgumā iepriekšējam gadam noteikto apmēru, to nosaka iepriekšējā gada apmērā, izņemot finansējumu dzemdību pakalpojumiem, ko plāno atbilstoši faktiski ārstētajam pacientu skaitam.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 188 redakcijā)

373. Šo noteikumu 16. pielikuma 2805.¹ un 2817.¹ punkts ir spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 188 redakcijā)

374. Dienests šo noteikumu 16. pielikuma 2996.¹ punktā minēto piemaksu atbilstoši noteiktajam tarifam maksā ārstniecības iestādēm par visām 2017. gadā veiktajām sarežģītajām onkoloģiskām operācijām pacientiem ar pirmreizēji diagnosticētu onkoloģisko slimību pēc ārstu konsilija terapijas taktikas pieņemšanas atbilstoši vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 645 redakcijā)

375. Dienests līdz 2018. gada 1. jūlijam bez atkārtotas izvērtēšanas veido šādu parenterāli lietojamo zāļu vispārīgo nosaukumu sarakstu:

375.1. zāles, kas iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā (izņemot zāles, par kurām ir noslēgts līgums par finansiālu līdzdalību kompensācijas nodrošināšanai);

375.2. zāles, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par zāļu iegādes un izlietošanas kārtību ārstniecības iestādēs ir iekļautas stacionārajās ārstniecības iestādēs lietojamo zāļu sarakstos un ārstniecības iestādes tās lieto onkoloģisku pacientu ārstēšanai.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

376. Ārstniecības iestādes šo noteikumu 277.¹ punktā minētajā kārtībā iepirkto parenterāli ievadāmo zāļu izmantošanu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai nodrošina un dienests to apmaksā ar 2019. gada 1. janvāri.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 789 redakcijā)

377. Līgumā nosakot finansējuma apmēru samaksai par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem 2018. gadā, nepiemēro nosacījumu, ka plānotais apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam līgumā uz 1. jūliju plānoto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaitu. Ja šo noteikumu 246. punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātais finansējuma apmērs, kas iegūts, izmantojot dienesta vadības informācijas sistēmas datus par 12 mēnešiem (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), ir mazāks par finansējuma apmēru, ko iegūst, aprēķinā izmantojot dienesta vadības informācijas sistēmas datus par 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, tad to nosaka, aprēķinā izmantojot dienesta vadības informācijas sistēmas datus par 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

378. Finansējuma apmēru par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" 2018. gadam līgumā nosaka ne mazāku kā 2017. gadā (plānotais līguma gada apjoms uz 2017. gada 1. oktobri), papildus ņemot vērā plānoto atalgojuma pieaugumu.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

379. Fiksētā maksājuma par DRG grupas pakalpojumiem gada apmēru ārstniecības iestādei, izņemot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", 2018. gadam dienests nosaka šādi:

379.1. šo noteikumu 247.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķina maksājumu gadam par DRG grupas pakalpojumiem, ņemot vērā, ka pacientu skaitu nosaka atbilstoši faktiski ārstēto pacientu skaitam ārstniecības iestādē, izņemot gadījumu:

379.1.1. ja faktiskais pacientu skaits ārstniecības iestādē pārsniedz iepriekšējā gadā līgumā plānoto pacientu skaitu par 5 %, bet ne vairāk kā par 10 %, tad pacientu skaitu nosaka 105 % apmērā no iepriekšējā gadā līgumā plānotā pacientu skaita;

379.1.2. ja faktiskais pacientu skaits pārsniedz iepriekšējā gadā līgumā plānoto pacientu skaitu vairāk nekā par 10 %, tad pacientu skaitu nosaka 110 % apmērā no iepriekšējā gadā līgumā plānotā pacientu skaita;

379.2. ja pēc šo noteikumu 379.1.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā maksājuma noteikšanas katrai ārstniecības iestādei ir atlikuši kopējie dienesta plānotie finanšu līdzekļi samaksai par DRG grupas pakalpojumiem, tos proporcionāli šo noteikumu 379.1.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā maksājuma apmēram novirza visām ārstniecības iestādēm, izņemot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

380. Nosakot līgumā finansējuma apmēru 2018. gadam par pakalpojumu programmās ietilpstošajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, kuriem atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktam ir noteikts viena pacienta ārstēšanas tarifs, dienests nepiemēro šo noteikumu 247.2.12. apakšpunktā noteikto kārtību par aprēķinātā finansējuma salīdzināšanu, bet salīdzina faktiski ārstēto pacientu skaitu ar iepriekšējā gadā līgumā plānoto pacientu skaitu un, ja tas ir lielāks, tad to nosaka iepriekšējā gada apmērā, ievērojot šo noteikumu 247.2.¹ 2.1. un 247.2.¹ 2.2. apakšpunktā minētos izņēmumus un nesamazinot pacientu skaitu šo noteikumu 3. pielikuma 3.2.6., 3.2.26., 3.2.27., 3.2.48. apakšpunktā minētajās veselības aprūpes programmās, lai nodrošinātu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

381. Dienests no 2018. gada 1. marta līdz 31. decembrim, pamatojoties uz ārstniecības iestādes iesniegumu, ir tiesīgs veikt izmaiņas līgumā noteiktajā finansējuma apmērā, kas paredzēts šo noteikumu 19. pielikuma 1.², 4.¹, 12. punktā un 3. pielikuma 2.1.62. apakšpunktā noteikto pakalpojumu apmaksai, neņemot vērā šo noteikumu 262. un 262.¹ punktā minētos nosacījumus.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

382. Šo noteikumu 16. pielikuma sadaļas "Zobārstniecības pakalpojumu tarifi (manipulācijas 70001–77330)" ievaddaļā minēto nosacījumu ārstniecības personas, kas veic zobu ārstēšanu, piemēro ar 2018. gada 1. jūliju.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

383. No 2018. gada 1. marta dienests līgumos ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus dienas stacionārā, iekļauj šo noteikumu 19. pielikuma 12.6.¹, 12.7.¹ un 12.8. apakšpunktā norādītos pakalpojumu veidus, kuros ārstniecības iestāde 2017. gadā ir sniegusi pakalpojumus atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

384. Šo noteikumu 123.³ 1. apakšpunktā un 123.⁴ punktā minētais nosacījums attiecībā uz oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

385. Pozitronu emisijas tomogrāfijas pakalpojuma sniedzēju atlases nodrošināšanai dienests šo noteikumu 224.¹ punktā norādīto informāciju publicē dienesta tīmekļa vietnē līdz 2018. gada 1. martam un līgumus ar veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējiem par pozitronu emisijas tomogrāfijas pakalpojumu sniegšanu noslēdz līdz 2018. gada 1. jūlijam.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

386. Šo noteikumu 212.2.3. apakšpunkts un 22. pielikuma 3.5. apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 1. martā.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

387. Šo noteikumu 106.1. apakšpunkts, 19. pielikuma 1.¹, 4. punkts un 12.1., 12.2., 12.3., 12.4., 12.6. un 12.7. apakšpunkts ir spēkā līdz 2018. gada 1. martam.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

388. Šo noteikumu 106.1.¹ apakšpunkts, 19. pielikuma 1.², 4.¹ punkts un 12.1.¹, 12.2.¹, 12.3.¹, 12.4.¹, 12.6.¹, 12.7.¹ un 12.8.¹ apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 1. martā.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

389. Kopējo finanšu līdzekļu apmēru, kas paredzēts ģimenes ārstu gada darbības novērtējuma maksājumiem par 2018. gadu, un kārtību, kādā tos aprēķina katrai ģimenes ārsta praksei, nosaka līgumā ar dienestu.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

390. Šo noteikumu 168.8. un 247.2.¹ 4. apakšpunkts ir spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)

(Grozīta ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē;

2) Komisijas 2012.gada 20.decembra īstenošanas Direktīvas 2012/52/ES, ar kuru paredz pasākumus, kas atvieglotu citā dalībvalstī izsniegtu recepšu atzīšanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI.