Darbības ar dokumentu
Rīgā 2013.gada 29.oktobrī (prot. Nr.56 86.§)
1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā lietojamo mērvienību nosaukumus un rakstību, kā arī mērvienību lietošanas kārtību.
2. Mērvienību nosaukumi, to skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.
3. Šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās mērvienības attiecas uz izmantojamo mērīšanas līdzekļu rādījumu mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem.
4. Papildus mērījumiem un lielumu rādītājiem, kuri izteikti šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajās mērvienībās, ir atļauta papildu rādītāju izmantošana, ja:
4.1. papildu rādītāji ir viens vai vairāki mērījumu un lielumu rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā;
4.2. papildu rādītāju norāda ar rakstu zīmēm, kuras nav lielākas par tādām rakstu zīmēm, ar kurām atbilstošie lielumi ir izteikti šo noteikumu 1.pielikumā iekļautajās mērvienībās.
5. Bezdimensiju raksturlielumu un koeficientu nosaukumi un rakstība noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.
6. Ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un ir lietošanā līdz 2010.gada 1.janvārim, kā arī to detaļām un daļām ir atļauts izmantot mērvienības, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1979.gada 20.decembra Direktīvas 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu;
2) Padomes 1984.gada 18.decembra Direktīvas 85/1/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;
3) Padomes 1989.gada 27.novembra Direktīvas 89/617/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 24.janvāra Direktīvas 1999/103/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta Direktīvas 2009/3/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;
6) Komisijas 2019. gada 23. jūlija Direktīvas (ES) 2019/1258, ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvas 80/181/EEK pielikumā izklāstītās SI pamatvienību definīcijas.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
(Pielikums grozīts ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 217)
I. Starptautiskā mērvienību sistēma
1. Starptautiskās mērvienību sistēmas (turpmāk – SI) pamatmērvienības:
| Nr. p.k. | Lielums | Mērvienība | |
| nosaukums | simbols | ||
| 1. | Laiks | sekunde | s |
| 2. | Garums | metrs | m |
| 3. | Masa | kilograms | kg |
| 4. | Elektriskās strāvas stiprums | ampērs | A |
| 5. | Termodinamiskā temperatūra | kelvins | K |
| 6. | Vielas daudzums | mols | mol |
| 7. | Gaismas stiprums | kandela | cd |
1.1. laika mērvienība – laika SI mērvienība ir sekunde, ko apzīmē ar s. To definē ar nemainīgu cēzija frekvences ΔνCs – cēzija-133 atoma netraucēta pamatstāvokļa hipersīkstruktūras pārejas skaitlisko vērtību, kas ir 9 192 631 770, izteikta mērvienībā Hz, kas vienāda ar s– 1;
1.2. garuma mērvienība – garuma SI mērvienība ir metrs, ko apzīmē ar m. To definē ar nemainīgu gaismas ātruma vakuumā c skaitlisko vērtību, kas ir 299 792 458, izteikta mērvienībā m/s, kur sekundi definē, atsaucoties uz ΔνCs;
1.3. masas mērvienība – masas SI mērvienība ir kilograms, ko apzīmē ar kg. To definē ar nemainīgu Planka konstantes h skaitlisko vērtību, kas ir 6,626 070 15 x 10– 34, izteikta mērvienībā J s, kas vienāda ar kg m2 s– 1, kur metru un sekundi definē, atsaucoties uz c un ΔνCs;
1.4. elektriskās strāvas stipruma mērvienība – elektriskās strāvas stipruma SI mērvienība ir ampērs, ko apzīmē ar A. To definē ar nemainīgu elementārlādiņa e skaitlisko vērtību, kas ir 1,602 176 634 x 10– 19, izteikta mērvienībā C, kas vienāda ar A s, kur sekundi definē, atsaucoties uz ΔνCs;
1.5. termodinamiskās temperatūras mērvienība – termodinamiskās temperatūras SI mērvienība ir kelvins, ko apzīmē ar K. To definē ar nemainīgu Bolcmaņa konstantes k skaitlisko vērtību, kas ir 1,380 649 x 10– 23, izteikta mērvienībā J K– 1, kas vienāda ar kg m2 s– 2 K– 1, kur kilogramu, metru un sekundi definē, atsaucoties uz h, c un ΔνCs;
1.6. vielas daudzuma mērvienība – vielas daudzuma SI mērvienība ir mols, ko apzīmē ar mol. Vienā molā ir tieši 6,022 140 76 x 1023 mikrodaļiņu. Šis skaitlis ir nemainīga Avogadro konstantes NA skaitliskā vērtība, kas izteikta mērvienībā mol– 1 un ko dēvē par Avogadro skaitli. Sistēmā esošas vielas daudzums, ko apzīmē ar n, ir konkrētu mikrodaļiņu skaita mērs. Mikrodaļiņa var būt atoms, molekula, jons, elektrons, jebkura cita daļiņa vai noteikta daļiņu grupa;
1.7. gaismas stipruma mērvienība – noteiktā virzienā raidītas gaismas stipruma SI mērvienība ir kandela, ko apzīmē ar cd. To definē ar nemainīgu frekvences 540 x 1012 Hz, Kcd monohromatiskā starojuma gaismas atdeves skaitlisko vērtību, kas ir 683, izteikta mērvienībā lm W– 1, kas vienāda ar cd sr W– 1 vai cd sr kg– 1 m– 2 s3, kur kilogramu, metru un sekundi definē, atsaucoties uz h, c un ΔνCs.
2. Starptautiskās mērvienību sistēmas atvasinātās mērvienības:
Nr. | Lielums | Mērvienība | Izteiksme | ||
nosaukums | simbols | citās Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībās | Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatvienībās | ||
1. | Temperatūra pēc Celsija* | Celsija grāds | °C | ||
2. | Plaknes leņķis | radiāns | rad | m ∙ m-1 | |
3. | Telpiskais leņķis | steradiāns | sr | m2 ∙ m-2 | |
4. | Frekvence | hercs | Hz | s-1 | |
5. | Spēks | ņūtons | N | m ∙ kg ∙ s-2 | |
6. | Spiediens, mehāniskais spriegums | paskāls | Pa | N ∙ m-2 | m-1∙ kg ∙s-2 |
7. | Enerģija, darbs; siltuma daudzums | džouls | J | N ∙ m | m2 ∙ kg ∙s-2 |
8. | Jauda**, starojuma plūsma | vats | W | J ∙ s-1 | m2 ∙ kg ∙s-3 |
9. | Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš | kulons | C | s ∙ A | |
10. | Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks | volts | V | W ∙ A-1 | m2 ∙ kg ∙s-3∙ A-1 |
11. | Elektriskā pretestība | oms | Ω | V ∙ A-1 | m2 ∙ kg ∙s-3 ∙ A-2 |
12. | Elektrovadītspēja | sīmenss | S | A ∙ V-1 | m2 ∙ kg-1 ∙s3 ∙ A2 |
13. | Elektriskā kapacitāte | farads | F | C ∙ V-1 | m-2 ∙ kg-1∙ s4 ∙ A2 |
14. | Magnētiskā plūsma | vēbers | Wb | V ∙ s | m2 ∙ kg ∙s-2 ∙ A-1 |
15. | Magnētiskās plūsmas blīvums | tesla | T | Wb ∙ m-2 | kg ∙ s-2 ∙A-1 |
16. | Induktivitāte | henrijs | H | Wb ∙ A-1 | m2 ∙ kg ∙s-2 ∙ A-2 |
17. | Gaismas plūsma | lūmens | lm | cd ∙ sr | cd |
18. | Apgaismojums | lukss | lx | lm ∙ m-2 | m-2 ∙ cd |
19. | Radioaktivitāte (jonizējošais starojums) | bekerels | Bq | s-1 | |
20. | Absorbētā doza, kerma, absorbētās dozas rādītājs | grejs | Gy | J ∙ kg-1 | m2 ∙ s-2 |
21. | Ekvivalentā doza | zīverts | Sv | J ∙ kg-1 | m2 ∙ s-2 |
22. | Katalītiskā aktivitāte | katals | kat | mol ∙ s-1 | |
Piezīmes.
1.* Temperatūru pēc Celsija skalas t definē kā t=T–T0, kas ir starpība starp abām termodinamiskajām temperatūrām T un T0, kur T0=273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība "Celsija grāds" ir vienāda ar mērvienību "kelvins".
2. ** Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols "VA"), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols "var"), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. "Vars" nav iekļauts Ģenerālās svaru un mēru konferences rezolūcijās.
3. Prefiksi un to simboli noteiktu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai:
Nr. | Reizinātājs | Daudzkārtņi un daļas | |
nosaukums | simbols | ||
1. | 1024 | jota | Y |
2. | 1021 | zeta | Z |
3. | 1018 | eksa | E |
4. | 1015 | peta | P |
5. | 1012 | tera | T |
6. | 109 | giga | G |
7. | 106 | mega | M |
8. | 103 | kilo | k |
9. | 102 | hekto | h |
10. | 10 | deka | da |
11. | 10-1 | deci | d |
12. | 10-2 | centi | c |
13. | 10-3 | mili | m |
14. | 10-6 | mikro | µ |
15. | 10-9 | nano | n |
16. | 10-12 | piko | p |
17. | 10-15 | femto | f |
18. | 10-18 | ato | a |
19. | 10-21 | zepto | z |
20. | 10-24 | jokto | y |
Piezīmes.
1. Masas mērvienības decimālo daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot prefiksu vārdam "grams" un tā simbolu simbolam "g".
2. Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot prefiksu vienībām skaitītājā vai saucējā, vai abās šajās daļās.
3. Šīs nodaļas 3.punktā minētos prefiksus un to simbolus var izmantot saistībā ar II nodaļas 1.punktā minētajām mērvienībām un simboliem, saistībā ar nosaukumiem "(metriskais) grāds" vai "gons" un simbolu "gon", saistībā ar II nodaļas 3. un 4.punktā minētajām mērvienībām un simboliem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā simbolu, bet daudzkārtnis 102a tiek saukts par "hektāru".
4. Nedrīkst izmantot kopā saliktus vairākus minētos prefiksus.
II. Mērvienības, kas nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, un to saistība ar minēto sistēmu
1. Mērvienību īpašie daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumi un simboli (mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet ir saistītas ar to):
Nr. | Lielums | Mērvienība | ||
nosaukums | simbols | vērtība | ||
1. | Tilpums | litrs | l vai L * | 1 l = 1 dm3 = 10–3 m3 |
2. | Masa | tonna | t | 1 t = 1 Mg = 103 kg |
3. | Spiediens, mehāniskais spriegums | bārs | bar ** | 1 bar = 105 Pa |
Piezīmes.
1. * Litra mērvienībai var izmantot abus simbolus "l" un "L".
2. ** Mērvienība iekļauta Starptautiskā svaru un mēru biroja uz laiku atļauto mērvienību sarakstā.
2. Mērvienības, kas ir definētas, pamatojoties uz Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībām, taču nav to daudzkārtņi vai decimāldaļas:
Nr. | Lielums | Mērvienība | ||||||
nosaukums | simbols | vērtība | ||||||
1. | Plaknes leņķis | apgrieziens* | 1 apgrieziens = 2 π rad | |||||
metriskais grāds vai gons | gon |
| ||||||
grāds | ° |
| ||||||
leņķa minūte | ' |
| ||||||
leņķa sekunde | '' |
| ||||||
2. | Laiks | minūte | min | 1 min = 60 s | ||||
stunda | h | 1 h = 3600 s | ||||||
diennakts | d | 1 d = 86400 s | ||||||
Piezīme. * Nav starptautiska simbola.
3. Mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet saistītas ar to un kuru vērtības iegūtas eksperimentāli:
Nr. | Lielums | Simbols | ||
mērvienība | nosaukums | definīcija | ||
1. | Enerģija | Elektronvolts | eV | Elektronvolts ir kinētiskā enerģija, kuru iegūst elektrons vakuumā, šķērsojot 1 V potenciālu starpību |
2. | Masa | Unificētā atommasas mērvienība | u | Unificētā atommasas mērvienība vienāda ar izotopa12C atoma masas 1/12 daļu |
4. Mērvienības, kuras atļauts izmantot tikai īpašās nozarēs:
Nr. | Lielums | Mērvienība | ||
nosaukums | simbols | vērtība | ||
1. | Optiskais stiprums | dioptrija | 1 dioptrija = 1 m–1 | |
2. | Dārgakmeņu masa | metriskais karāts | 1 metriskais karāts = 2 m–4 kg | |
3. | Lauksaimniecības zemes un apbūves gabalu platība | ārs | a | 1 a = 102m2 |
4. | Tekstilšķiedru lineārais masas blīvums | teks | tex | 1 tex = 10–6 kg ·m–1 |
5. | Asinsspiediens un citu ķermeņa šķidrumu spiediens | dzīvsudraba staba milimetrs | mm Hg | 1 mm Hg = 133,322 Pa |
6. | Efektīvais šķēlums | barns | b | 1 b = 10-28m2 |
5. Saliktās mērvienības, ko izveido, savienojot šajā pielikumā minētās mērvienības.
 |
 |
 |
 |