Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumus Nr. 231 "Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem".
Rīgā 2001.gada 29.maijā (prot. Nr.25 5.§)
79.panta otro daļu un 82.panta pirmo daļu,
Izglītības likuma 12.panta trešo daļu un 14.panta 4.punktu
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk — kredīts).
2. Šajos noteikumos paredzētā kārtība piemērojama studējošajiem, kuri saskaņā ar līgumu starp augstskolu un studējošo studē par maksu, bet šo noteikumu 13., 16.1, 28.1, 28.2, 29. un 48.punkts, kā arī VII un IX nodaļa piemērojama arī doktora studiju programmas pilna laika studējošajiem, kuriem piešķirta kredītam pielīdzinātā stipendija zinātniskā grāda ieguvei un kuri pārtraukuši studijas personisku iemeslu dēļ vai nav izpildījuši citas ar augstskolu noslēgtā līguma saistības.
(MK 21.01.2003. noteikumu Nr.41 redakcijā)
3. Uz kredīta saņemšanu var pretendēt studējošie — Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase —, kuri sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas.
4. Kredītu var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura grāda, viena maģistra grāda un viena doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas un profesionālo grādu secīgai iegūšanai, turklāt ne ilgāk par attiecīgās studiju programmas apguvei paredzēto laiku.
5. Lai varētu saņemt kredītu, studējošajam katrā akadēmiskā gada semestrī jāiegūst ne mazāk kā 75 procenti no studiju programmā attiecīgajam semestrim paredzēto kredītpunktu skaita.
6. Šo noteikumu 3.punktā minētās personas var saņemt kredītu studijām ārvalstīs — attiecīgās valsts atzītu (akreditētu) studiju programmu apguvei.
7. Kredītu izsniedz un apkalpo Studiju un zinātnes administrācija - Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
(MK 17.08.2004. noteikumu Nr.720 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
8. Studijas kreditē no valsts pamatbudžeta atbilstoši kārtējā gada likumam par valsts budžetu un mērķa iemaksām noteiktām studiju programmām. Līdzekļi no valsts pamatbudžeta tiek aizdoti Studiju un zinātnes administrācijai saskaņā ar aizdevuma līgumu starp Valsts kasi un Studiju un zinātnes administrāciju.
(MK 02.12.2003. noteikumu Nr.675 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
9. Studiju un zinātnes administrācija izsniedz kredītus no studiju kreditēšanai aizdotajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem un mērķa iemaksām noteiktai studiju programmai. Studiju un zinātnes administrācija administrē kredītus, kā arī piedzen kredītus un kredīta procentus. Studiju un zinātnes administrācija nodrošina finanšu līdzekļu apriti un uzskaiti, kā arī sagatavo pārskatus par finanšu līdzekļu izlietojumu.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
10. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par kredītu un kredīta procentu piedziņu un ieskaitīšanu Valsts kasē noteiktajā termiņā. Minēto funkciju izpildi Izglītības un zinātnes ministrija deleģē Studiju un zinātnes administrācijai.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
11. Kredītu līdzekļu sadalījumu studiju programmām nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot to ministriju priekšlikumus, kuru pārziņā atrodas augstskolas.
12. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu, sagatavojot priekšlikumus valsts budžeta likumprojektam, paredz līdzekļus studiju kreditēšanai. Studiju kreditēšanai piešķirto līdzekļu apmēru nosaka likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam.
13. Atmaksātās kredītu pamatsummas, kredīta procentus, kā arī līgumsodu summas Studiju un zinātnes administrācija ieskaita valsts pamatbudžetā. Līdzekļus Studiju un zinātnes administrācijas darbības nodrošināšanai, kā arī līdzekļus, kas nepieciešami, lai segtu starpību starp Studiju un zinātnes administrācijas aizņēmumu no valsts pamatbudžeta un Studiju un zinātnes administrācijas izsniegto kredītu procentu likmi, Izglītības un zinātnes ministrija paredz ministrijas budžeta programmās.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
14. Kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz noteikto maksu par studijām. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kredīta maksimālo apmēru katrai studiju programmai, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem studiju programmu izmaksu normatīviem.
15. Kredīta apmēru to studiju programmu apguvei, kuras netiek īstenotas Latvijas augstskolās, nosaka Studiju un zinātnes administrācijas komisija.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
16. Studiju laikā ir bezprocentu kredīts. Kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas, piemērojot piecu procentu likmi gadā. Kredīta procentus aprēķina katru mēnesi no kopējās kredīta summas atlikuma.
(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.734)
16.1 Kredītam pielīdzinātās stipendijas procentus sāk aprēķināt ar trešo mēnesi pēc eksmatrikulācijas par līguma saistību neizpildi vai ar trešo mēnesi pēc termiņa, līdz kuram pēc imatrikulācijas doktorantūrā pretendents nav ieguvis zinātnisko grādu. Kredīta procentus aprēķina katru mēnesi no kopējās kredīta summas atlikuma, piemērojot piecu procentu likmi gadā.
(MK 21.01.2003. noteikumu Nr.41 redakcijā)
17. Starp Studiju un zinātnes administrāciju un studējošo tiek noslēgts kredītlīgums, kurā paredz izmaksāt kredītu visu studiju laiku. Ja studiju programma netiek sekmīgi apgūta un to pēc attiecīgās pārbaudījumu sesijas apstiprina augstskolas kredītu piešķiršanas komisija (turpmāk — augstskolas komisija), Studiju un zinātnes administrācija pārtrauc izmaksāt kredītu.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
18. Studiju un zinātnes administrācija pārskaita kredīta summas attiecīgās augstskolas norēķinu kontā termiņos, kas norādīti kredītlīgumā, kuru studējošais noslēdzis ar Studiju un zinātnes administrāciju.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
19. Kredītu pārtrauc izmaksāt akadēmiskā atvaļinājuma laikā, un to var atjaunot nākamajā mācību gadā, ja studējošais sekmīgi turpina studijas. Studiju un zinātnes administrācija pārtrauc kredīta izmaksu, ja studējošais ir izslēgts no studējošo saraksta.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
20. Studējošo pieprasījumus kredīta piešķiršanai izskata augstskolas komisija, kuras sastāvā ir augstskolas administrācijas, akadēmiskā personāla un studentu pašpārvaldes pārstāvji. Studējošo īpatsvars augstskolas komisijā nav mazāks par 20 procentiem.
21. Pieprasījumus kredīta piešķiršanai studijām ārvalstīs izskata Studiju un zinātnes administrācijas izveidota komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no studējošo pašpārvaldes, Studiju un zinātnes administrācijas un ministrijām, kuru pārziņā ir attiecīgās augstskolas.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
22. Studējošais pieprasījumā norāda nepieciešamo kredīta summu, kas nepārsniedz pieprasījumam pievienotajā augstskolas izziņā apstiprināto studiju maksas apmēru.
23. Pēc iesniegto pieprasījumu izskatīšanas augstskolas komisija izsniedz katram studējošajam apstiprinājumu par kredīta piešķiršanu studiju programmām piešķirto kreditēšanas līdzekļu ietvaros. Apstiprinājumu par kredīta piešķiršanu izsniedz reizi semestrī pēc attiecīgās pārbaudījumu sesijas, ņemot vērā sesijas rezultātus. Pirmajā kursā studējošajiem līdz pirmajai pārbaudījumu sesijai apstiprinājumu par studiju kredīta piešķiršanu izsniedz, ņemot vērā iestājpārbaudījumu rezultātus. Informācija par izsniegtajiem apstiprinājumiem par kredīta piešķiršanu ir atklāta.
24. Ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri vēlas saņemt kredītu, ir vienādi sekmības rādītāji, augstskolas komisija kredītu vispirms piešķir invalīdiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kā arī studējošajiem no trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm.
25. Augstskolas komisija aizpilda veidlapu, kuras paraugu apstiprinājis izglītības un zinātnes ministrs. Veidlapā sniedz ziņas par izsniegtajiem apstiprinājumiem kredītu piešķiršanai. Pēc attiecīgo ziņu pārbaudes Studiju un zinātnes administrācija noslēdz ar studējošajiem kredītlīgumus. Studiju un zinātnes administrācija noslēdz kredītlīgumus arī ar tiem studējošajiem, kuriem kredīta piešķiršanu ir apstiprinājusi Studiju un zinātnes administrācijas komisija. Lai noslēgtu kredītlīgumu, studējošajam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments — pase.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
26. Studiju un zinātnes administrācija par noslēgtajiem kredītlīgumiem reizi ceturksnī rakstiski informē augstskolas komisiju.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
27. Augstskolas komisija reizi semestrī rakstiski paziņo Studiju un zinātnes administrācijai par grozījumiem kredīta ņēmēju sarakstā vai apstiprina, ka izmaiņu nav. Ārvalstīs studējošie ziņas Studiju un zinātnes administrācijai sniedz reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz 1.septembrim.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
28. Augstskolas komisija reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz 15.oktobrim, aizpilda Studiju un zinātnes administrācijas izstrādāto veidlapu. Veidlapā sniedz informāciju par kredīta ņēmēju skaitu studiju programmās.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
28.1 Augstskola reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz 1.novembrim aizpilda Studiju un zinātnes administrācijas izstrādāto veidlapu par doktora studiju programmas pilna laika studējošajiem, kuri noslēguši ar augstskolu līgumu par kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda ieguvei saņemšanu, un iesniedz aizpildīto veidlapu Studiju un zinātnes administrācijā.
(MK 21.01.2003. noteikumu Nr.41 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
28.2 Mēneša laikā pēc eksmatrikulācijas vai pēc līgumā noteiktā termiņa zinātniskā grāda ieguvei augstskola iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā sarakstu, kurā norādīti tie doktora studiju programmas pilna laika studējošie, kuri eksmatrikulēti no augstskolas līguma saistību neizpildes vai personisku iemeslu dēļ vai kuri līgumā noteiktajā termiņā pēc imatrikulācijas doktorantūrā nav ieguvuši zinātnisko grādu. Šādā gadījumā augstskola iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā arī apliecinātas attiecīgo līgumu kopijas.
(MK 21.01.2003. noteikumu Nr.41 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
29. Studiju un zinātnes administrācija veic kredītlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un fonda nolikumā noteiktajā kārtībā sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredīta procentu atmaksu, kā arī par aizkavētajiem kredītu un kredīta procentu maksājumiem.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
30. Kredītu sāk atmaksāt ne vēlāk kā:
30.1. ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas;
30.2. ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas;
30.3. ar trešo mēnesi pēc līgumā noteiktā termiņa zinātniskā grāda ieguvei, ja doktorants nav ieguvis zinātnisko grādu.
31. Ja kredīta ņēmējs ir secīgi apguvis vairākas šo noteikumu 4.punktā minētās studiju programmas un pārtraukums starp vienas studiju programmas beigu termiņu un citas studiju programmas sākuma termiņu nepārsniedz vienpadsmit mēnešus, studijām ņemtos kredītus sāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc pēdējās studiju programmas pabeigšanas.
32. Ja kredīta ņēmējs ir secīgi apguvis vairākas šo noteikumu 4.punktā minētās studiju programmas un pārtraukums starp vienas studiju programmas beigu termiņu un citas studiju programmas sākuma termiņu pārsniedz vienpadsmit mēnešus, pēdējās studiju programmas apguvei ņemto kredītu sāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc šīs studiju programmas pabeigšanas, bet iepriekšējo studiju programmu apguvei saņemtos kredītus — ar trešo mēnesi pēc pēdējās studiju programmas pabeigšanas.
33. Kredīta pamatsummas un procentu atmaksu administrē Studiju un zinātnes administrācija, un tā notiek saskaņā ar vienošanos par kredīta atmaksas grafiku, ko pirms kredīta atmaksas sākuma kredīta ņēmējs noslēdz ar Studiju un zinātnes administrāciju. Vienošanās nepieciešamība noteikta līgumā, ko doktorants noslēdzis ar augstskolu.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
33.1 Kredīta ņēmējs kredītu Studiju un zinātnes administrācijai atmaksā 10 gadu laikā, katru gadu maksājot desmito daļu no kopējās kredīta summas un kredīta procentus. Maksājumi veicami katru mēnesi.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
33.2 Kredīta ņēmējs kredītu un kredīta procentus var atmaksāt pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa. Pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa atmaksātās summas ieskaita pamatsummas atmaksai. Ja kredīta ņēmējs pēc minētās pirmstermiņa iemaksas neveic maksājumus, par katru nākamo mēnesi aprēķinātos procentus atskaita no minētās pirmstermiņa iemaksas, attiecīgi palielinot pamatsummas atlikumu. Kredītu var atmaksāt kredīta ņēmējs vai cita fiziskā vai juridiskā persona.
(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.22 redakcijā)
33.3 Kredītlīgumā nosaka, ka kredīta ņēmējs par katru nokavēto maksājuma dienu maksā līgumsodu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas un līgumsodu viena procenta apmērā no neatmaksātās kredīta summas, ja kredīta ņēmējs nesniedz informāciju par atrašanos grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā, atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam (ja nestrādā pilnu darba laiku), studiju turpināšanu bakalaura, maģistra, doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijas, profesionālā grāda ieguvei vai studijām rezidentūrā.
(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.22)
33.4 Ja ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par kredīta parāda piedziņu un tiesu izpildītājs ir izsniedzis atpakaļ Studiju un zinātnes administrācijai izpildu dokumentu un aktu, kurā norādīts, ka kredīta ņēmējam nav mantas vai ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu, Studiju un zinātnes administrācijas saistības par aizdevuma atmaksu Valsts kasei dzēš no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar tiesas spriedumā norādīto piedzenamo summu. Studiju un zinātnes administrācija uzskaita šajā punktā minētos kredītu, procentu un līgumsodu parādus 10 gadus pēc izpildu dokumenta atpakaļ saņemšanas.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
33.5 Studiju un zinātnes administrācija 10 gadus uzrauga tā kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli, pret kuru vērsta parāda piedziņa, reizi gadā pieprasot no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par kredīta ņēmēja veiktajiem nodokļu maksājumiem. Ja ir veikti nodokļu maksājumi, Studiju un zinātnes administrācija nosūta izpildu dokumentu tiesu izpildītājam piedziņas veikšanai. Ja nodokļu maksājumi netiek veikti ilgstoši, reizi piecos gados Studiju un zinātnes administrācija nosūta izpildu dokumentu tiesu izpildītājam atkārtotai izpildei. Piedzītās kredīta parāda summas Studiju un zinātnes administrācija ieskaita Valsts kases norādītajā kontā.
(MK 06.01.2009. noteikumu Nr.9 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
33.6 Līgumsoda apmērs, ko piedzen no kredīta ņēmēja par kredītlīgumā noteikto saistību neizpildi, nepārsniedz 100 procentus no izsniegtās kredīta summas.
(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.22 redakcijā)
46.1 Ja ar tiesas nolēmumu par saistību dzēšanu ir izbeigta kredīta ņēmēja saistību dzēšanas procedūra, kuras rezultātā tiesa ir atbrīvojusi kredīta ņēmēju no valsts budžeta aizdevuma saistībām, Studiju un zinātnes administrācija tiesas nolēmumā norādīto summu kredīta saistību dzēšanai pārskaita Valsts kases kontā.
(MK 11.03.2014. noteikumu Nr.132 redakcijā)
47. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu, sagatavojot priekšlikumus valsts budžeta likumprojektam, paredz līdzekļus kredītu dzēšanai. Kredītu dzēšanai piešķirto līdzekļu apmēru nosaka likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam.
48. Kredīts, kredīta procenti un līgumsods tiek dzēsts, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.
(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.734)
49. Kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs:
49.1. (svītrots ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.22);
49.2. ir grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā;
49.3. ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku;
49.4. turpina studijas bakalaura, maģistra, doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijas, profesionālā grāda ieguvei un studijas rezidentūrā.
(Grozīts ar MK 02.12.2003. noteikumiem Nr.675)
50. Ja kredīta ņēmējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem.
(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.22 redakcijā)
51. Studiju un zinātnes administrācija pagarina kredīta atmaksas termiņu, pamatojoties uz kredīta ņēmēja iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina šo noteikumu 49. un 50.punktā noteikto kredīta atmaksas termiņa pagarinājuma pamatotību.
(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.591)
51.1 Ja kredīta ņēmējam, kuram ir iestājies termiņš kredīta vai kredītam pielīdzinātās stipendijas atmaksai, ārkārtējās situācijas laikā ir samazinājušies ienākumi, kredītu vai kredītam pielīdzinātās stipendijas pamatsummas atmaksu var atlikt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, nepagarinot kopējo kredītu vai kredītam pielīdzinātās stipendijas atmaksas termiņu un nemainot citus kredītlīguma noteikumus. Studiju un zinātnes administrācija atliek kredītu vai kredītam pielīdzinātās stipendijas pamatsummas atmaksu, pamatojoties uz attiecīgu kredīta ņēmēja iesniegumu.
(MK 02.04.2020. noteikumu Nr. 182 redakcijā; sk. 54.3 punktu)
52. Kredītu dzēšanas kārtība, kura noteikta šo noteikumu 37., 39., 40., 41. un 43.punktā, stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.
54. Līdz noslēgto kredītlīgumu darbības beigām turpinās to kredītu izmaksa un atmaksa, kas veicama saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem.
54.1 Šo noteikumu 34.punktā minēto Ministru kabineta rīkojumu, ar kuru apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā uzsāks kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, sagatavo, kā arī šo noteikumu 35., 36. un 37.punktā minētās darbības ministrijas veic, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.
(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.22 redakcijā)
54.2 Kredītu ņēmējiem, kuriem kredītu dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem uzsākta, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumiem par kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem par darbu noteiktajās jomās un amatos, kas izdoti līdz 2018. gada 31. decembrim, kredītu dzēšana tiek turpināta atbilstoši šo noteikumu tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz to grozījumu spēkā stāšanās dienai, kuri attiecas uz šo noteikumu normu svītrošanu par kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem par darbu noteiktajās jomās un amatos.
(MK 03.12.2019. noteikumu Nr. 574 redakcijā)
54.3 Šo noteikumu 51.1 punktā minētie nosacījumi ir piemērojami no ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas – 2020. gada 12. marta – līdz 2020. gada 31. decembrim.
(MK 02.04.2020. noteikumu Nr. 182 redakcijā)
55. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumus Nr.86 "Studiju kreditēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 75./78., 313./316.nr.).
Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
 |
 |
 |
 |