Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumus Nr. 348 "Meža aizsardzības noteikumi".
Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 37.§)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus;
1.2. kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija meža ugunsgrēka, meža kaitēkļu savairošanās vai slimību masveida izplatīšanās dēļ;
1.3. kārtību, kādā kontrolējama meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošana.
2. Noteikumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ciktāl to aizsardzību un izmantošanu reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citādi.
3. Noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad mežā atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu karantīnu tiek konstatēti augu karantīnas organismi.
4. Ja konstatēts, ka laikposmā no 1. septembra līdz 1. martam gāzto un lauzto egļu (izņemot sausos kokus) diametrs ir lielāks par 20 centimetriem, to apjoms pārsniedz 10 kubikmetru uz hektāru un tās nav paredzēts izvākt šo noteikumu 5. punktā paredzētajā termiņā no mežaudzēm, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir vismaz 4, līdz kārtējā gada 1. aprīlim nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 123 redakcijā)
5. Katru gadu no 1.septembra līdz 1.maijam cirsto skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriālus izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriālus, kas sagatavoti no 1.maija līdz 1.septembrim, izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.
5.1 Šo noteikumu 4., 5. un 11. punktā minētie kokmateriāli uzskatāmi par aizsargātiem pret stumbra kaitēkļiem, ja tie ir ar mizas bojājumiem, kas radušies, tos sagatavojot mašinizēti vai mehāniski bojājot to mizu, vai tie ir ķīmiski vai bioloģiski aizsargāti pēc to sagatavošanas vai nokraušanas krautuvē.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 123 redakcijā)
6. Ja cirsmā atstāti skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriāli, kuru tievgaļa diametrs ir lielāks par 15 centimetriem, to apjoms nedrīkst pārsniegt piecus kubikmetrus uz hektāru.
7. Lai ierobežotu sakņu trupi izraisošās sēnes Heterobasidion annosum s.l. (sakņu piepes) izplatību, cērtot kokus, no meža izvāc zaļu trupējušu egles koksni (izgāztas, lauztas egles, lielu apmēru ciršanas atliekas (diametrs 10–50 centimetru)).
8. Laikposmā no 15. aprīļa līdz 1. septembrim svaigās (neapžuvušās) skujkoku ciršanas atliekas krauj kaudzēs šķeldošanai ne tuvāk par 10 metriem no tādām mežaudzēm, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir vismaz 8, ja to vecums ir 50 gadi vai vairāk, ja vien starp krautuvi un mežaudzi neatrodas ceļš vai grāvis.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 123 redakcijā)
9. Kopšanas cirtes un sanitārās cirtes cirsmā, pievedot vai treilējot kokmateriālus, par 20 centimetriem dziļāku risu kopgarums nedrīkst pārsniegt 100 metru uz hektāru.
10. Ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un meža meliorācijas grāvju atbērtnēs izlīdzina risas, kas dziļākas par 25 centimetriem, ievērojot šādus nosacījumus:
10.1. laikposmā no 1. septembra līdz 1. aprīlim izveidojušās risas izlīdzina līdz 15. maijam. Ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus vai risas nav iespējams tehniski izlīdzināt meža ceļa stāvokļa dēļ, tās izlīdzina divu nedēļu laikā pēc ierobežojumu atcelšanas vai pēc meža ceļa tehniskā stāvokļa uzlabošanās, bet ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam;
10.2. pārējā laikā izveidojušās risas izlīdzina divu mēnešu laikā pēc kokmateriālu aizvešanas no pagaidu uzglabāšanas vietas.
(Grozīts ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 123)
11. Laikposmā no 1. jūnija līdz 1. septembrim skujkoku kokmateriālus pastāvīgās uzglabāšanas vietās aizliegts glabāt tuvāk par 500 metriem no skujkoku mežaudzēm ilgāk par vienu mēnesi, ja tie nav aizsargāti pret stumbra kaitēkļiem.
(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 123 redakcijā)
12. Meža ugunsgrēka, meža kaitēkļu savairošanās vai slimību masveida izplatīšanās gadījumā Valsts meža dienests ir tiesīgs ierosināt ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
13. Valsts meža dienests ierosina ārkārtējās situācijas izsludināšanu šādā kārtībā:
13.1. ja ir pašvaldības administratīvās teritorijas vai tās daļas tiešs apdraudējums, Valsts meža dienesta struktūrvienības vadītājs iesniedz rakstisku ierosinājumu attiecīgajā pašvaldībā un Zemkopības ministrijā;
13.2. ja ir visas valsts teritorijas vai vairāku pašvaldību administratīvo teritoriju vai to daļu tiešs apdraudējums, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors iesniedz rakstisku ierosinājumu Zemkopības ministrijā un Krīzes vadības padomē.
(Grozīts ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 123)
14. Izvērtējot šo noteikumu 13.1. un 13.2.apakšpunktā minēto ierosinājumu, Krīzes vadības padome, Zemkopības ministrija vai pašvaldības dome (ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas starpniecību) atbilstoši kompetencei var pieprasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju.
15. Ja ir izsludināta ārkārtējā situācija, Zemkopības ministrija, Krīzes vadības padome vai attiecīgā pašvaldības dome, saņemot Valsts meža dienesta sniegto informāciju par valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām, nekavējoties informē Ministru kabinetu.
17. Valsts meža dienests izvērtē iespējamo risku un, ja nepieciešams, apseko mežaudzi, lai izvērtētu meža sanitāro stāvokli, ja:
17.1. Valsts meža dienesta darbinieks ir konstatējis meža kaitēkļu vai slimību dēļ bojātu mežaudzi;
17.2. no meža īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai citas personas ir saņemta informācija par meža kaitēkļu vai slimību izraisītiem bojājumiem;
17.3. no Valsts augu aizsardzības dienesta ir saņemta informācija par meža kaitēkļu vai slimību izraisītiem bojājumiem;
17.4. no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja ir saņemts iesniegums mežaudzes nociršanai sanitārajā cirtē atbilstoši Meža likuma 11.pantam.
18. Apsekojot mežaudzi, Valsts meža dienests nosaka bojājuma iemeslu, apjomu, bojāto platību un, ja nepieciešams, mežaudzes šķērslaukumu un sagatavo:
18.1. informāciju par mežaudzes apsekošanu;
18.2. Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu, ja:
18.2.1. mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;
18.2.2. tas nepieciešams sanitāro ciršu veikšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņā ar to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem;
18.3. informāciju ārkārtējās situācijas izsludināšanai, ja novērotas meža kaitēkļu vai slimību masu savairošanās pazīmes.
19. Valsts meža dienests apkopo informāciju par mežaudžu apsekošanu un Valsts meža dienesta izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un apkopoto informāciju katru gadu līdz 1.martam iesniedz Zemkopības ministrijā.
Zemkopības ministra vietā – veselības ministre I.Circene
 |
 |
 |
 |