Darbības ar dokumentu
Rīgā 2012.gada 12.jūnijā (prot. Nr.33 26.§)
1. Noteikumi nosaka degvielas uzpildes staciju, naftas bāzu un pārvietojamo cisternu ekspluatācijai noteiktās vides aizsardzības prasības.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. benzīna apgrozījums – lielākais kopējais benzīna daudzums, kas gada laikā pēdējo triju gadu periodā pārsūknēts no naftas bāzes vai no degvielas uzpildes stacijas uz pārvietojamām cisternām (benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēmām), vai kopējais benzīna daudzums, kas gada laikā pārsūknēts degvielas uzpildes stacijā no pārvietojamām cisternām (benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmām);
2.2. benzīna tvaiki – gāzveida savienojumi, kas iztvaiko no benzīna;
2.3. benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšana – tālākai transportēšanai un pārstrādei paredzēto benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšana naftas bāzes rezervuārā ar slēgtu jumtu. Benzīna tvaiku transportēšana no viena rezervuāra uz otru vienā un tajā pašā naftas bāzē vai degvielas uzpildes stacijā nav uzskatāma par benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšanu;
2.4. benzīna tvaiku pārstrādes iekārta – iekārta benzīna tvaiku (tai skaitā benzīna tvaiku no jebkuras naftas bāzes bufera rezervuāru sistēmas) pārstrādei benzīnā;
2.5. benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēma – iekārta, kas degvielas uzpildes stacijā uztver benzīna tvaikus, kuri izplūst rezervuāra uzpildes laikā, un novada tos pārvietojamā cisternā, ar kuru benzīna tvaikus nogādā uz naftas bāzi pagaidu uzglabāšanai, pārstrādei vai sadedzināšanai;
2.6. benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēma – iekārta, kas degvielas uzpildes stacijā uztver benzīna tvaikus, kuri izplūst transportlīdzekļa benzīna tvertnes uzpildes laikā, un novada tos degvielas uzpildes stacijas rezervuārā vai atpakaļ uz degvielas uzpildes ierīci pārdošanai;
2.7. benzīna tvaiku uztveršanas efektivitāte – benzīna tvaiku daļa (procentos), kas uztverta ar benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmu, salīdzinājumā ar benzīna tvaiku emisiju atmosfērā gadījumā, ja šāda sistēma netiktu izmantota;
2.8. benzīns – šo noteikumu izpratnē jebkurš naftas derivāts ar piedevām vai bez tām, kura tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli vai vairāk un kuru izmanto par degvielu mehānisko transportlīdzekļu darbināšanai, izņemot sašķidrināto naftas gāzi;
2.9. darba zona – vieta degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē, kurā notiek degvielas uzpildes stacijai vai naftas bāzei raksturīgās darbības, piemēram, pārvietojamo cisternu, transportlīdzekļu degvielas tvertņu un pārnēsājamo degvielas tvertņu uzpilde ar degvielu, kā arī transportlīdzekļu tehniskā apkope;
2.10. degviela – šo noteikumu izpratnē benzīns un dīzeļdegviela (ieskaitot maisījumus ar biodegvielu), kurus izmanto transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes un kompresijaizdedzes dzinēju darbināšanai;
2.11. degvielas uzpildes stacija – jebkurš objekts, kurā degvielu pārsūknē no stacionāriem glabāšanas rezervuāriem uz transportlīdzekļu degvielas tvertnēm;
2.12. naftas bāze – jebkurš objekts, kuru izmanto degvielas glabāšanai un iepildīšanai pārvietojamās cisternās, cisternvagonos vai kuģos, tai skaitā visas glabāšanas un iepildīšanas iekārtas, kas atrodas attiecīgā objekta teritorijā;
2.13. pārvietojamā cisterna – jebkura cisterna, kuru pārvadā pa autoceļiem, dzelzceļu vai ūdeni un kuru lieto degvielas pārvadāšanai no vienas naftas bāzes uz otru vai no naftas bāzes uz degvielas uzpildes staciju;
2.14. pretinfiltrācijas segums – pārklājums (segums) grunts un pazemes ūdeņu aizsardzībai pret piesārņojošo vielu noplūdēm;
2.15. rezervuārs – stacionāra virszemes, pazemes vai uz peldoša līdzekļa izvietota degvielas glabātava degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē;
2.16. tvaiku un benzīna attiecība – benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmā uztverto benzīna tvaiku tilpuma attiecība pret pārsūknētā benzīna tilpumu atbilstoši atmosfēras spiedienam;
2.17. uzpildes iekārta – jebkura iekārta degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē, ar kuru degviela tiek iepildīta pārvietojamās cisternās vai transportlīdzekļu degvielas tvertnēs, kā arī īpaši šim nolūkam paredzētā tarā. Autocisternām paredzētās uzpildes iekārtas naftas bāzēs ir viena vai vairākas būves, no kuras benzīnu var pārsūknēt vienā autocisternā vienā laikā.
3. Noteikumi neattiecas uz degvielas uzpildes stacijām vai atsevišķi novietotām uzpildes iekārtām, kurās uzpilda vai glabā tikai biodegvielu, kas nav sajaukta ar benzīnu vai dīzeļdegvielu.
4. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes būvprojektēšanas sagatavošanas periodā attiecīgās degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators (turpmāk – operators) nodrošina pazemes ūdeņu un grunts izpēti, novērtējot to sākotnējo piesārņojumu attiecībā pret kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss), benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu kvalitātes standartiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Pārskatu par sākotnējo piesārņojumu operators iesniedz Valsts vides dienestā. Pārskatā iekļauj pazemes ūdeņu novērošanas sistēmas aprakstu, kas ierīkota, pamatojoties uz pazemes ūdeņu izpētes rezultātiem.
5. Operators nodrošina pazemes ūdeņu novērošanas sistēmas izveidošanu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu un triju mēnešu laikā pēc urbumu tīkla ierīkošanas iesniedz Valsts vides dienestā pazemes ūdeņu novērojumu urbumu tīkla tehnisko pasi (2.pielikums).
6. Veicot pazemes ūdeņu novērošanu degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes ekspluatācijas laikā, atbilstoši pazemes ūdeņu novērojumu sistēmas īpatnībām un pamatojoties uz šo noteikumu 4.punktā un 1.pielikumā minētajām prasībām, operators nodrošina pazemes ūdeņu līmeņa un peldošo naftas produktu slāņa biezuma mērījumus urbumos, nosaka kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss), benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu koncentrāciju pazemes ūdeņu paraugos vai, ja tehniski nav iespējams iegūt pazemes ūdeņu paraugu, mēra gaistošo naftas produktu (benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu) koncentrāciju cilmiežu gaisā. Operators katru gadu līdz 1.martam iesniedz Valsts vides dienestā pazemes ūdeņu novērošanas rezultātus degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes teritorijā (3.pielikums) par iepriekšējo gadu.
7. Pazemes ūdeņu novērošanu operators nodrošina ne retāk kā reizi gadā. Ja pazemes ūdeņu novērošana veikta vismaz divus gadus pēc kārtas un tajos saskaņā ar normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktajiem piesārņojuma kritērijiem nav konstatēti peldošie naftas produkti, kā arī kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss), benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu koncentrācija pazemes ūdeņos nepaaugstinās un nepārsniedz noteikto piesārņojuma robežlielumu, Valsts vides dienests pēc operatora iesnieguma saņemšanas izvērtē novērojumu rezultātus un, pamatojoties uz izvērtējumu, var pieņemt lēmumu par pazemes ūdeņu novērošanas biežuma samazināšanu līdz vienai reizei divos gados.
8. Ja degvielas uzpildes staciju vai naftas bāzi slēdz vai no tās pārvieto rezervuārus, operators pirms degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes slēgšanas nodrošina pazemes ūdeņu un grunts izpēti, pamatojoties uz grunts un pazemes ūdeņu vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Pārskatu par pazemes ūdeņu un grunts piesārņojuma izpēti operators iesniedz Valsts vides dienestā.
9. Šo noteikumu 5., 6. un 7.punkts, kā arī 4. un 8.punktā minētās prasības attiecībā uz pazemes ūdeņu izpēti un novērošanas sistēmu izveidi neattiecas uz degvielas uzpildes stacijām ar kopējo virszemes rezervuāru tilpumu 30 m3 vai mazāku, kuros uzglabā dīzeļdegvielu pašpatēriņa vajadzībām.
10. Operators šajos noteikumos minētos dokumentus Valsts vides dienestā var iesniegt papīra formā vai elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
11. Lai nodrošinātu šo noteikumu 4., 5., 6. un 8.punktā minēto prasību izpildi attiecībā uz pazemes ūdeņu un grunts izpēti un novērošanas sistēmu izveidi, operators minēto darbību veikšanai drīkst pieaicināt komersantu, kuram ir attiecīga Valsts vides dienesta izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence.
12. Pazemes ūdeņu un grunts paraugus atļauts ņemt akreditētām laboratorijām un akreditētiem komersantiem. Minēto paraugu analīzes šajā jomā atļauts veikt laboratorijām, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijām un komersantiem, kas akreditēti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
(MK 28.06.2016. noteikumu Nr. 422 redakcijā)
13. Ja pazemes ūdeņu kvalitātes analīzes norāda, ka piesārņotājvielu koncentrācija pārsniedz normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos robežlielumus, operators nekavējoties nodrošina atkārtotas pazemes ūdeņu kvalitātes analīzes. Ja atkārtotās analīzes apstiprina, ka piesārņotājvielu koncentrācija pārsniedz robežlielumu, operators:
13.1. informē Valsts vides dienestu par pazemes ūdeņu kvalitātes analīžu rezultātiem;
13.2. nodrošina piesārņoto vietu izpēti, lai noskaidrotu piesārņojuma avotu, un informē Valsts vides dienestu par izpētes rezultātiem;
13.3. ja piesārņojuma avots ir degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē veiktās darbības, operators nodrošina piesārņojuma novēršanu un piesārņoto vietu sanāciju.
14. Operators nekavējoties ziņo Valsts vides dienestam, ja:
14.1. degvielas noplūdes dēļ rezervuārā parādījies ūdens;
14.2. pazemes ūdeņu novērošanas urbumos parādījušies peldoši naftas produkti;
14.3. pazemes ūdeņos parādījusies naftas produktu plēvīte;
14.4. konstatēta degvielas noplūde no rezervuāra vai cauruļvada.
15. Pēc degvielas noplūdes atklāšanas operators nodrošina:
15.1. bojāto rezervuāru un cauruļvadu ekspluatācijas pārtraukšanu līdz noplūdes cēloņa atklāšanai un novēršanai;
15.2. bojāto rezervuāru un cauruļvadu iztukšošanu, lai novērstu naftas produktu turpmāku noplūdi;
15.3. rezervuāru un cauruļvadu hermētiskuma un izturības pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu tehnisko uzraudzību vai normatīvajiem aktiem par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehnisko uzraudzību. Ja pārbaudē netiek konstatēta neatbilstība minēto normatīvo aktu prasībām, attiecīgo rezervuāru un cauruļvadu ekspluatāciju var turpināt;
15.4. pazemes ūdeņu izpēti, ja pārbaudē tiek konstatēts, ka attiecīgo rezervuāru un cauruļvadu hermētiskums un izturība nav pietiekama vai ja rezervuāru un cauruļvadu hermētiskums un izturība ir pietiekama, bet vide tiek piesārņota ar naftas produktiem;
15.5. nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai pārtrauktu turpmāko degvielas noplūdi un izplatīšanos vidē, ja pazemes ūdeņu izpētē tiek atklāts degvielas noplūdes avots. Operators nekavējoties noskaidro piesārņojuma izplatību pazemes ūdeņos, lai varētu novērtēt videi radīto kaitējumu;
15.6. rezervuāru un cauruļvadu turpmāku ekspluatāciju, ja pazemes ūdeņu novērtējumā piesārņotājvielu koncentrācija ir mazāka par noteikto robežlielumu atbilstoši noteikumiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.
16. Ja degvielas noplūde ir radījusi vai var radīt kaitējumu videi, neatliekamos un sanācijas pasākumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas.
17. Pretinfiltrācijas seguma izveidošanai vienā vai vairākos slāņos lieto vakuumdzelzsbetonu vai hidrodzelzsbetonu ar kompensācijas šuvēm, kas aizpildītas ar hidromastiku, polimēru materiālus, asfaltbetonu vai citus materiālus, nodrošinot filtrācijas koeficientu, ne lielāku par 10-9 m/s.
18. Grunts un pazemes ūdeņu aizsardzībai pret degvielas noplūdēm operators nodrošina:
18.1. ūdens un degvielas pretinfiltrācijas seguma noklāšanu darba zonā ap degvielas uzpildes iekārtām un rezervuāru uzpildes vietām saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām, kā arī ūdens novadīšanu no laukuma, ko sedz pretinfiltrācijas segums, uz naftas produktu attīrīšanas ietaisēm;
18.2. degvielas noplūdes aizsardzības un konstatēšanas metožu (sistēmu) lietošanu virszemes un pazemes rezervuāriem un cauruļvadiem saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā minētajām prasībām.
19. Pretinfiltrācijas materiāla filtrācijas koeficienta atbilstību šo noteikumu prasībām apliecina ar testēšanas pārskatu vai atbilstošu ražotāja pamatojumu par filtrācijas koeficienta parametru atbilstību. Testēšanu atļauts veikt laboratorijām, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijām, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
(MK 28.06.2016. noteikumu Nr. 422 redakcijā)
20. Ja degvielas uzpildes stacijā faktiskais vai plānotais benzīna apgrozījums:
20.1. ir lielāks par 500 m3 gadā, stacija ir aprīkojama ar otrās pakāpes benzīna tvaiku uztveršanas sistēmu;
20.2. ir lielāks par 100 m3 gadā un tā atrodas zem dzīvojamām vai darba telpām, stacija ir aprīkojama ar otrās pakāpes benzīna tvaiku uztveršanas sistēmu;
20.3. ir lielāks par 100 m3 gadā, stacija ir aprīkojama ar pirmās pakāpes benzīna tvaiku uztveršanas sistēmu.
21. Operators nodrošina benzīna tvaiku pirmās un otrās pakāpes uztveršanas un kontroles sistēmu ierīkošanu un darbību atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajām prasībām un ražotāja norādījumiem.
22. Benzīna tvaiku pirmās un otrās pakāpes uztveršanas sistēmās ievēro šādus nosacījumus:
22.1. benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēmas kopējie benzīna zudumi, kas rodas, uzpildot degvielas uzpildes stacijas rezervuārus, gada laikā nepārsniedz 0,01 svara procentu no benzīna apjoma;
22.2. benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmas benzīna tvaiku uztveršanas efektivitāte ir 85 % vai lielāka. Benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmas, kas uzstādītas pēc 2016. gada 12. maija, ir sertificējis ražotājs saskaņā ar standartu LVS EN 16321-1:2014 "Benzīna tvaiku uztveršana motorizēto transportlīdzekļu uzpildes laikā degvielas uzpildes stacijās. 1. daļa: Testa metodes tipa apstiprināšanai un efektivitātes novērtēšanai benzīna tvaiku uztveršanas sistēmām". Uztvertā un atpakaļ uz uzglabāšanas rezervuāru novadītā tvaika un benzīna attiecība ir intervālā no 0,95 līdz 1,05.
(Grozīts ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 422)
23. Operators reizi gadā nodrošina benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmas efektivitātes pārbaudi saskaņā ar standartu LVS EN 16321-2:2014 "Benzīna tvaiku uztveršana motorizēto transportlīdzekļu uzpildes laikā degvielas uzpildes stacijās. 2. daļa: Testa metodes benzīna tvaiku uztveršanas sistēmu verifikācijai degvielas uzpildes stacijās", ievērojot šādus nosacījumus:
23.1. pārbaudes veic akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs;
23.2. pārbaudes datumu, rezultātus un attiecīgās atbilstības novērtēšanas institūcijas nosaukumu ieraksta degvielas uzpildes stacijas ekspluatācijas žurnālā;
23.3. ja attiecīgās sistēmas darbības pārbaudē konstatēti trūkumi, operators veic nepieciešamos pasākumus to novēršanai, attiecīgos pasākumus norādot degvielas uzpildes stacijas ekspluatācijas žurnālā;
23.4. ja ir uzstādītas automātiskas monitoringa sistēmas benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmas kontrolei, benzīna tvaiku uztveršanas efektivitāti pārbauda reizi trijos gados. Šāda automātiskā monitoringa sistēma nosaka trūkumus benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas un automātiskās monitoringa sistēmas darbībā, indicē šos trūkumus operatoram un automātiski pārtrauc benzīna plūsmu no bojātās degvielas uzpildes ierīces, ja septiņu dienu laikā netiek novērsti fiksētie trūkumi.
(Grozīts ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 422)
24. Degvielas uzpildes stacijās, kurās ir uzstādīta benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēma, operators nodrošina zīmes, uzlīmes vai citu veidu paziņojumu novietošanu uz benzīna uzpildes ierīces vai tās tuvumā, kas informē patērētājus par to, ka šajā uzpildes vietā ir uzstādīta benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēma.
25. Šo noteikumu 20., 21., 22., 23. un 24.punktā minētās prasības benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas un kontroles sistēmām nav piemērojamas degvielas uzpildes stacijām, ko izmanto tikai saistībā ar jaunu transportlīdzekļu ražošanu un izplatīšanu.
26. Šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas uz naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām, kas paredzētas benzīna uzglabāšanai, izplatīšanai vai transportēšanai Latvijas teritorijā un valsts iekšējos ūdeņos.
27. Operators nodrošina:
27.1. benzīna, benzīna tvaiku uzglabāšanu un benzīna tvaiku uzglabāšanas rezervuāru atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā minētajām prasībām, kā arī lai benzīna zudumi, uzglabājot un uzpildot to naftas bāzes rezervuāros, gada laikā nepārsniegtu 0,01 svara procentu no benzīna apgrozījuma;
27.2. benzīna tvaiku uztveršanas un pārstrādes iekārtu atbilstību šo noteikumu 8.pielikumā minētajām prasībām, kā arī lai benzīna zudumi, uzpildot un iztukšojot pārvietojamās cisternas naftas bāzē, gada laikā nepārsniegtu
0,005 svara procentus no benzīna apgrozījuma.
28. Pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu šo noteikumu 27.1. un 27.2.apakšpunktā minēto benzīna zudumu samazināšanai var izmantot citus tehniskus risinājumus, ja tie ir atbilstoši šo noteikumu 7. un 8.pielikumā minētajiem vai vēl efektīvāki.
29. Ja naftas bāzē ir autocisternu uzpildīšanas iekārta, operators nodrošina, lai, pārsūknējot benzīnu, to darbinātu ar pārsūknēšanas iekārtu, kura atbilst tādu autocisternu tehniskajām prasībām, kuras uzpilda no apakšas (9.pielikums).
30. Naftas bāzēs, kur tiek uzpildīti kuģi benzīna pārvadāšanai no naftas bāzes uz citu naftas bāzi vai degvielas uzpildes staciju, benzīna tvaiku pārstrādes iekārtu var aizstāt ar benzīna tvaiku sadedzināšanas iekārtu, ja benzīna tvaiku pārstrāde ir bīstama vai tehniski neiespējama atgriezenisko benzīna tvaiku dēļ.
31. Ja naftas bāzē benzīna apgrozījums ir mazāks par 25000 tonnām gadā, benzīna tvaiku tūlītēju pārstrādi naftas bāzē var aizstāt ar benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšanu, ja ar Valsts vides dienestu ir saskaņoti benzīna tvaiku pārstrādes tehniskie risinājumi.
32. Ja ekspluatācijā esošā naftas bāzē benzīna apgrozījums ir mazāks par 10000 tonnām gadā, pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu operators var nepiemērot šo noteikumu 27.2.apakšpunktā un 29.punktā minētās prasības, ja benzīna tvaiku noplūdes ierobežošana nodrošina tādu gaisa kvalitāti, kas atbilst normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktajām prasībām.
33. Pārvietojamo cisternu operators nodrošina, lai benzīna tvaiki, kas tiek iepildīti degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes rezervuāros ar nekustīgo jumtu pagaidu uzglabāšanai, pa hermētisku vadu tiek novadīti atpakaļ pārvietojamajā cisternā, kas pievedusi benzīnu.
34. Pārvietojamo cisternu operators nodrošina, lai pārvietojamās cisternas, kas piegādā benzīnu degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm, būtu projektētas un tiktu darbinātas atbilstoši šo noteikumu 10.pielikumā minētajām prasībām. Šā punkta prasības attiecas uz šādām pārvietojamām cisternām:
34.1. autocisternām, dzelzceļa cisternām un kuģu tilpnēm;
34.2. pirms 2001.gada 1.marta ekspluatācijā nodotajām dzelzceļa cisternām un kuģu kravas tilpnēm, ja tās tiek uzpildītas naftas bāzēs, kurām piemēro šo noteikumu 27.2.apakšpunktā minētās prasības;
34.3. ekspluatācijā esošajām autocisternām, kuras pārveidotas par autocisternām, kas uzpildāmas no apakšas saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumā minētajām prasībām.
35. Pārvietojamo cisternu operators, kas pārvadā benzīnu, nodrošina pārvietojamo cisternu hermētiskuma un vakuuma un spiediena vārsta darbības pārbaudes atbilstoši prasībām, kas noteiktas Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) vai 1999.gada 3.jūnija Protokola par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājuma ''Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID)'' pielikumā, kā arī normatīvajos aktos par autotransporta līdzekļu cisternu bīstamo kravu pārvadāšanai tehniskās uzraudzības kārtību un bīstamo kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu paredzēto cisternu un konteineru atbilstības novērtēšanu.
36. Degvielas uzpildes iekārta, rezervuārs un aprīkojums, kas nodrošina tādas degvielas uzpildes stacijas darbību, kas paredzēta mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu uzpildei ar degvielu (turpmāk – peldošā degvielas uzpildes stacija), var atrasties uz peldoša līdzekļa, kurš reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu reģistrāciju.
37. Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina:
37.1. degvielas uzpildes stacijas darbību saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā minētajām prasībām;
37.2. degvielas noplūdes aizsardzības un konstatēšanas metožu (sistēmu) lietošanu rezervuāriem un cauruļvadiem, kas izvietoti uz peldošā līdzekļa saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā minētajām prasībām;
37.3. peldošās degvielas uzpildes stacijas ārējā un iekšējā apvalka (rezervuāra) atbilstību normatīvo aktu prasībām par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu un atbilstības novērtēšanu, kā arī tirgus uzraudzības prasībām;
37.4. ekspluatācijas periodiskas pārbaudes saskaņā ar attiecīgajiem tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem bīstamu iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.
38. Mazizmēra kuģošanas līdzekļus un jahtas aizliegts uzpildīt ar degvielu, ja viļņu augstums attiecīgajā ūdenstilpē ir vairāk nekā viens metrs vai vēja ātrums lielāks par 10 m/s.
39. Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nekavējoties ziņo Valsts vides dienestam par to, ka rezervuārā iekļuvis ūdens vai ir redzama naftas produktu noplūde no degvielas uzpildes stacijas, vai, izmantojot attiecīgo metodi (sistēmu), konstatēta degvielas noplūde rezervuārā vai cauruļvadā.
40. Pēc degvielas noplūdes atklāšanas operators nodrošina:
40.1. bojāto rezervuāru un cauruļvadu ekspluatācijas pārtraukšanu līdz noplūdes cēloņa atklāšanai un novēršanai;
40.2. bojāto rezervuāru un cauruļvadu iztukšošanu, lai novērstu naftas produktu turpmāku noplūdi;
40.3. rezervuāru un cauruļvadu hermētiskuma un izturības pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu tehnisko uzraudzību vai normatīvajiem aktiem par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu rezervuāru tehnisko uzraudzību. Ja pārbaudē netiek konstatēta neatbilstība minēto normatīvo aktu prasībām, attiecīgo rezervuāru un cauruļvadu ekspluatāciju var turpināt;
40.4. virszemes ūdeņu piesārņojuma izpēti, ja pārbaudē konstatēts, ka attiecīgo rezervuāru un cauruļvadu hermētiskums un izturība nav pietiekama vai ja rezervuāru un cauruļvadu hermētiskums un izturība ir pietiekama, bet vide tiek piesārņota ar naftas produktiem;
40.5. nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai pārtrauktu turpmāko degvielas noplūdi un izplatīšanos vidē, ja atklāts naftas produktu noplūdes avots, kā arī pasākumus naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai.
41. Ja pēc degvielas noplūdes vidē nonāk vairāk nekā 100 litru naftas produktu, operators divu nedēļu laikā pēc noplūdes konstatēšanas iesniedz Valsts vides dienestā ziņojumu par veiktajiem noplūdes seku likvidēšanas pasākumiem (ziņojumā minot noplūdes vietu, laiku, noplūdušo naftas produktu daudzumu un citu informāciju, saistītu ar naftas produktu noplūdes seku likvidācijas pasākumiem).
42. Uz peldošajām degvielas uzpildes stacijām neattiecas šo noteikumu II nodaļa un 45.6., 46.1., 46.2., 46.3. un 46.4.apakšpunktā minētās prasības.
43. Operators nodrošina:
43.1. rezervuāru uzpildīšanu un darbināšanu saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumā minētajām prasībām;
43.2. tikai tādu rezervuāru lietošanu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu, atbilstības novērtēšanu, kā arī tirgus uzraudzības prasībām;
43.3. periodiskas rezervuāru pārbaudes saskaņā ar attiecīgiem tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem.
44. Operators divas nedēļas pirms rezervuāru un to cauruļvadu pārveidošanas lietošanai nederīgā stāvoklī un pārvietošanas par šo darbu uzsākšanu informē Valsts vides dienestu.
45. Četras nedēļas pēc šo noteikumu 44.punktā minēto darbu pabeigšanas operators iesniedz Valsts vides dienestā ziņojumu, kurā norāda:
45.1. pārvietoto rezervuāru bijušo izvietojumu;
45.2. rezervuāros uzglabātās degvielas markas;
45.3. rezervuāru materiālu un tilpumu;
45.4. rezervuāru tehnisko stāvokli;
45.5. rezervuāru likvidēšanas veidu un vietu;
45.6. grunts vai pazemes ūdeņu izpētes rezultātus.
46. Operators nodrošina šādu dokumentu esību un glabāšanu:
46.1. pārskats par pazemes ūdeņu un grunts sākotnējo izpēti;
46.2. pazemes ūdeņu novērošanas rezultāti par pēdējiem pieciem gadiem;
46.3. grunts un pazemes ūdeņu izpētes rezultāti šādos gadījumos:
46.3.1. degvielas noplūde;
46.3.2. degvielas uzpildes stacijas slēgšana;
46.3.3. rezervuāru aizvākšana;
46.3.4. degvielas uzpildes stacijas slēgšana un rezervuāru aizvākšana;
46.4. dati par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīšanu no nogulsnēm un naftas produktiem;
46.5. rīcības plāns, ja notikusi degvielas noplūde;
46.6. informācija par rezervuāru aizvākšanu un pārvēršanu nelietojamā stāvoklī.
47. Šo noteikumu 46.2. un 46.4.apakšpunktā minētās prasības, kā arī šo noteikumu 46.3.apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz pazemes ūdeņiem neattiecas uz šo noteikumu 9.punktā minētajām degvielas uzpildes stacijām.
48. Operators nodrošina šo noteikumu 46.punktā minētās informācijas pieejamību valsts un pašvaldības kontroles institūcijām.
49. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumus Nr.400 ''Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām'' (Latvijas Vēstnesis, 2006, 89., 190.nr.; 2008, 61.nr.; 2009, 118., 146.nr.).
50. Ja ekspluatācijā esoša degvielas uzpildes stacija šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav aprīkota ar benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmu, operators nodrošina tās aprīkošanu ar minēto sistēmu pēc attiecīgās degvielas uzpildes stacijas rekonstrukcijas, ja tās faktiskais vai plānotais benzīna apgrozījums atbilst šo noteikumu 20.1. vai 20.2.apakšpunktā minētajam apjomam.
51. Ja degvielas uzpildes stacijas benzīna apgrozījums ir lielāks par 3000 m3 gadā, operators nodrošina tās aprīkošanu ar benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmu ne vēlāk kā līdz 2018.gada 31.decembrim.
52. Operators nodrošina naftas bāzes un degvielas uzpildes stacijas, kas nodota ekspluatācijā līdz 2000.gada 1.martam, pretinfiltrācijas seguma atbilstību šo noteikumu 17., 18. un 19.punktā minētajām prasībām pēc attiecīgās naftas bāzes vai degvielas uzpildes stacijas rekonstrukcijas.
53. Šo noteikumu 4., 6. un 7.punktā, kā arī 1., 2. un 3.pielikumā minētās prasības attiecībā uz kopējiem naftas ogļūdeņražiem (ogļūdeņražu C10–C40 indekss) stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1. Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra Direktīvas 94/63/EK par kontroli attiecībā uz gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām;
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Direktīvas 2009/126/EK par benzīna tvaika uztveršanas otro pakāpi degvielas uzpildes stacijās, uzpildot degvielu mehāniskajos transporta līdzekļos;
3. Eiropas Komisijas 2014. gada 21. oktobra Direktīvas 2014/99/ES, ar ko groza Direktīvu 2009/126/EK par benzīna tvaiku uztveršanas otro pakāpi degvielas uzpildes stacijās, uzpildot degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos, lai pielāgotu šo direktīvu tehnikas attīstībai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs
1. Pazemes ūdeņu novērošanas sistēmu degvielas uzpildes stacijās vai naftas bāzēs ierīko degvielas noplūžu identificēšanai un piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības kontrolei.
2. Novērošanas urbumu tīkls sastāv vismaz no trim urbumiem, kurus izvieto potenciālos naftas produktu migrācijas virzienos, kā arī ņemot vērā pazemes ūdeņu plūsmas īpatnības. Ja pazemes ūdeņu plūsmas virziens gada laikā nemainās un ir precīzi nosakāms pēc esošajiem datiem, pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu novērošanas urbumu skaitu var samazināt.
3. Urbuma filtra daļai jābūt vismaz divus metrus garai un jāšķērso pazemes ūdeņu līmenis, ievērojot to sezonālās svārstības. Urbuma filtra daļas izvietojums zem pazemes ūdeņu līmeņa atļauts, ja pazemes ūdeņu līmeņa svārstību intervālā ir izplatīti ieži ar filtrācijas koeficientu, mazāku par 1 x 10-5 cm/s, un dziļāk iegulošiem iežiem ir ievērojami labākas filtrācijas īpašības. Ja netiek ievērotas urbuma filtra daļas izvietošanas prasības, tad pārskatā par novērošanas urbumu ierīkošanu iesniedz pamatotu argumentāciju un iežu filtrācijas spējas faktiskos datus.
4. Pēc ierīkošanas urbumu atduļķo, pienivelē un nosaka pieteces lielumu tajā, lai pārbaudītu urbuma piemērotību pazemes ūdeņu paraugu noņemšanai. Ūdens pieteces lieluma noteikšanai ūdeni atsūknē no urbuma, kontrolējot ūdens līmeņa pazeminājumu vai tā atjaunošanās ātrumu. Šos datus atspoguļo pārskatā par novērošanas urbumu ierīkošanu. Peldošo naftas produktu slāņa mērīšanas darbus veic ne agrāk kā 10 dienas pēc novērošanas urbumu ierīkošanas un attīrīšanas.
5. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes ekspluatācijas laikā pazemes ūdeņu līmeņu un peldošo naftas produktu slāņa biezumu mēra visos urbumos. Pazemes ūdeņu paraugus kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss), benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu koncentrācijas noteikšanai ņem reprezentatīvajos urbumos, pamatojoties uz pazemes ūdeņu plūsmas īpatnībām.
6. Ja ūdens pietece urbumā ir laba, pirms pazemes ūdeņu paraugu noņemšanas ūdeni atsūknē no urbuma līdz pH un elektrovadītspējas stabilizācijai.
7. Ja ūdens pietece urbumā ir vāja, tad pirms pazemes ūdeņu paraugu noņemšanas no urbuma atsūknē visu ūdeni. Laikposms no iepriekšējās ūdens atsūknēšanas līdz parauga ņemšanai nedrīkst pārsniegt vienu diennakti. Ūdens elektrovadītspēju un pH nosaka otrās atsūknēšanas gaitā pirms un pēc parauga noņemšanas, pārskatā norādot to vidējos lielumus.
8. Pazemes ūdeņu paraugus urbumos neņem šādos gadījumos:
8.1. urbumos ar peldošo naftas produktu slāni. Pazemes ūdeņu paraugus no šiem urbumiem kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss), benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu vai peldošo naftas produktu frakcionālā sastāva noteikšanai ņem tikai izpētes mērķiem, nepieļaujot peldošo naftas produktu un pazemes ūdeņu sajaukšanos paraugā;
8.2. urbumos ar ļoti vāju ūdens pieteci, kuros zemās iežu filtrācijas spējas (filtrācijas koeficients ir mazāks par 1 x 10-5 cm/s) dēļ ūdens līmeņa atjaunošanās laiks pārsniedz vienu diennakti pēc atsūknēšanas.
9. Ja pazemes ūdeņu līmenis ir dziļāks par 10 metriem, novērošanas urbumu vietā var ierīkot maza diametra urbumus (''spices'') gaistošo naftas produktu (benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu) koncentrācijas noteikšanai cilmiežu gaisā. ''Spices'' filtra daļu ievieto 0,5 metru dziļumā vai, ja nepieciešams, dziļāk zem tehnogēniem nogulumiem. Gaistošo naftas produktu koncentrāciju cilmiežu gaisā nosaka uz vietas, atsūknējot gāzi no ''spices'' un nodrošinot vismaz desmitkārtēju ''spicē'' esošās gāzes tilpuma apmaiņu, kā arī nepieļaujot atmosfēras gaisa iekļūšanu atsūknējamajā gāzē.
10. Ja līdz 10 metru dziļumam izplatīti ieži ar filtrācijas koeficientu, mazāku par 1 x 10-5 cm/s, un degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē ir ierīkota pazemes drenāža, pazemes ūdeņu paraugus var ņemt no drenāžas sistēmas. Mākslīgas pazemes drenāžas sistēmas izmantošanu novērošanas urbumu vietā saskaņo ar Valsts vides dienestu, ja, pamatojoties uz faktisko novērojumu datiem, ir pierādīts, ka drenāžas sistēma aptver visu potenciāli piesārņoto pazemes ūdeņu plūsmu.
11. Ja divos novērošanas ciklos ir konstatēts pazemes ūdeņu piesārņojums ar tendenci paaugstināties, identificē piesārņojuma paaugstināšanās avotu, pārskata esošo novērošanas urbumu tīklu un, ja nepieciešams, ierīko papildus novērošanas urbumus.
12. Ja degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes teritorijā ir iespējama piesārņoto pazemes ūdeņu lejupejoša filtrācija, ierīko vismaz vienu papildus novērošanas urbumu ar filtra daļu dziļākajā ūdens horizontā.
I. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes atrašanās vieta un piederība
| Nosaukums un numurs | |
| Adrese | |
| Operatora nosaukums (firma) | |
| Operatora reģistrācijas numurs | |
| Kontaktpersona un tālrunis |
II. Komersants – novērojumu urbumu tīkla ierīkotājs
| Nosaukums (firma) | ||
| Reģistrācijas numurs | ||
| Licences numurs novērojumu urbumu tīkla ierīkošanai | ||
| Kontaktpersona un tālrunis | ||
III. Urbumu raksturojums
| Nr. p.k. | Rādītāji | 1.urb. | 2.urb. | 3.urb. | 4.urb. | |
| 1. | Ierīkošanas datums | |||||
| 2. | Koordinātas LKS 92 sistēmā | X | ||||
Y | ||||||
| 3. | Zemes virsmas absolūta atzīme urbuma vietā | metri virs jūras līmeņa | ||||
| 4. | Filtra intervāls (no–līdz) | metri no zemes virsmas | ||||
| 5. Apvalkcaurules materiāls: | 6. Filtra konstrukcija un materiāls: |
 polivinilhlorīds
| kaprona siets
|
| 7. Apvalkcaurules iekšējais diametrs_______ mm un cementācija | |
(ir/nav) |
8. Informācija par ierīkoto novērojumu urbumu tīklu:
8.1. urbumu griezumi grafiskajā vai teksta veidā;
8.2. degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes shēma, kurā norādīti potenciāli piesārņojošie objekti (piemēram, degvielas rezervuāri), novērojumu urbumi un pazemes ūdeņu līmeņu izohipsas.
IV. Dati par grunts piesārņojumu
Nr.p.k. | Parametri | 1.urb. | 2.urb. | 3.urb. | 4.urb. | |
| 1. | Parauga ņemšanas dziļums (no–līdz) | metri no zemes virsmas | ||||
| 2. | Naftas produktu smaka | ir/nav | ||||
| 3. | Laboratorijā veiktās analīzes datums | |||||
| 4. | Laboratorija | nosaukums | ||||
| akreditācijas apliecības numurs | ||||||
| testēšanas pārskata numurs | ||||||
| 5. | Kopējie naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10–C40 indekss) | mg/kg | ||||
| analīzes metode | ||||||
| 6. | Benzols | mg/kg | ||||
| 7. | Toluols | mg/kg | ||||
| 8. | Etilbenzols | mg/kg | ||||
| 9. | Ksiloli | mg/kg | ||||
| 10. | Citi grunts piesārņojuma rādītāji | mg/kg | ||||
… | ||||||
V. Urbumu pārbaudes un pirmā parauga ņemšana
Nr.p.k. | Parametri | 1.urb. | 2.urb. | 3.urb. | 4.urb. | |
| 1. | Lauka dati par urbumu un pazemes ūdeņu pārbaudi | |||||
| 1.1. | ūdens līmenis pirms atsūknēšanas | metri no zemes virsmas | ||||
| 1.2. | peldošo ogļūdeņražu slāņa virsmas dziļums | nav/metri no zemes virsmas | ||||
| 1.3. | urbuma dziļums | metri no zemes virsmas | ||||
| 1.4. | parauga ņemšanas datums | |||||
| 1.5. | parauga ņemšanas veids* | |||||
| 1.6. | izgarojumi un plēve atsūknējamajā ūdenī | ir/nav | ||||
| 1.7. | elektrovadītspēja | mS/cm | ||||
| mēraparāta standarta tο C | ||||||
| 1.8. | pH līmenis | |||||
| 2. | Laboratorija un paraugu testēšanas rezultāti | |||||
| 2.1. | laboratorijā veiktās analīzes datums | |||||
| 2.2. | laboratorija | nosaukums | ||||
| akreditācijas apliecības numurs | ||||||
| testēšanas pārskata numurs | ||||||
| 2.3. | kopējie naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10 – C40 indekss) | µg/l | ||||
| analīzes metode | ||||||
| 2.4. | benzols | µg/l | ||||
| 2.5. | toluols | µg/l | ||||
| 2.6. | etilbenzols | µg/l | ||||
| 2.7. | ksiloli | µg/l | ||||
| 2.8. | citi ūdens kvalitātes rādītāji | mg/l | ||||
| … | ||||||
Piezīme.
* Pazemes ūdeņu paraugu ņemšanas veidi:
1. No "nepārtrauktas ūdens strūklas" – nepārtraukti atsūknējot ūdeni ar dziļsūkni, līdz urbumā ūdens tilpums nomainās vismaz trīs reizes, lai atbrīvotu ūdeni no suspendētajām daļiņām un stabilizētu tā pH līmeni un elektrovadītspēju (urbumiem ar labu ūdens pieteci).
2. Nepārtraukti atsūknējot ūdeni ar parauga noņēmēju, līdz urbumā ūdens tilpums nomainās vismaz trīs reizes, lai atbrīvotu ūdeni no suspendētajām daļiņām un stabilizētu tā elektrovadītspēju (urbumiem ar labu ūdens pieteci).
3. Urbuma divkārtēja atsūknēšana līdz tā pilnīgai nosusināšanai un pēc urbuma piepildīšanās ar svaigu ūdeni tūlītēja parauga ņemšana ar parauga noņēmēju vai dziļsūkni trešās atsūknēšanas gaitā, kontrolējot ūdens elektrovadītspēju pirms un pēc parauga ņemšanas (urbumiem ar vāju ūdens pieteci).
4. Urbuma atsūknēšana līdz tā pilnīgai nosusināšanai un parauga ņemšana nākamajās dienās pēc urbuma piepildīšanas ar svaigu ūdeni ar parauga noņēmēju vai dziļsūkni atkārtotas atsūknēšanas gaitā, kontrolējot ūdens elektrovadītspēju pirms un pēc parauga ņemšanas (urbumiem ar ļoti vāju ūdens pieteci).
VI. Papildu informācija un izpildītāja vērtējums
1. Pazemes ūdeņu piesārņojuma ar naftas produktiem vērtējums, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti:
| piesārņojums nav konstatēts
| piesārņojums pārsniedz mērķlielumu, bet nepārsniedz robežlielumu
|
2. Pazemes ūdeņu plūsmas īpatnības nosaka:
| vietējā pazemes drenāža | vietējie grāvji |
| ___________ upe (ezers), kas atrodas _______ metru attālumā no objekta | |
3. Artēzisko ūdeņu piesārņošanas iespējas:
| piesārņotie pazemes ūdeņi nevar filtrēties dziļākajos ūdens horizontos, jo ūdens līmenis tajos ir augstāks par pazemes ūdens līmeni
| piesārņoto pazemes ūdeņu iekļūšana dziļākajos slāņos ir maz ticama, jo tie ir samērā droši izolēti ar vāji caurlaidīgiem nogulumiem
|
4. Ūdensapgādes urbumi degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē vai tās tuvumā (ir/nav) _______
5. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes saistība ar Ūdens apsaimniekošanas likumā minētajām aizsargājamajām teritorijām vai Aizsargjoslu likumā noteiktajām aizsargjoslām:
| atrodas ūdens ņemšanas vietas aizsargjoslā | |
(nosaukums) | |
| atrodas virszemes ūdenstilpnes aizsargjoslā | |
(nosaukums) | |
| atrodas Ūdens apsaimniekošanas likumā minētā citā aizsargājamā teritorijā | |
(nosaukums) | |
neatrodas iepriekš minēto objektu aizsargjoslā
Piezīmes:
| Pasi sagatavoja | |||
(vārds, uzvārds) | (paraksts*) | ||
| Komersants – novērojumu urbumu tīkla ierīkotājs | |||
(pārstāvja vārds, uzvārds) | (paraksts*) |
Z.v.*
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
I. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes atrašanās vieta un piederība
| Nosaukums un numurs | |
| Adrese | |
| Operatora nosaukums (firma) | |
| Operatora reģistrācijas numurs | |
| Kontaktpersona un tālrunis |
II. Novērojuma veicējs
| Nosaukums (firma) | ||
| Reģistrācijas numurs | ||
| Licences numurs novērojumu veikšanai | ||
| Kontaktpersona un tālrunis | ||
Piezīme. Informācijai par monitoringa rezultātiem papildus pievieno degvielas uzpildes stacijas (DUS) vai naftas bāzes teritorijā ierīkoto urbumu izvietojuma shēmu, tajā norādot arī piesārņojošos objektus (piemēram, degvielas rezervuārus) un pazemes ūdeņu līmeņu hidroizohipsas.
III. Monitoringa cikla metodika un faktiskie dati ________.gadā
Nr.p.k. | Parametri | 1.urb. | 2.urb. | 3.urb. | 4.urb. | |
1. | Urbumu raksturojums – pārbaudes dati | |||||
1.1. | urbuma noslēgums (vāks) | ir/nav | ||||
1.2. | urbuma apvalkcaurules cementācija | ir/nav | ||||
1.3. | ūdens līmenis pirms atsūknēšanas | metri no zemes virsmas | ||||
1.4. | peldošo naftas produktu slāņa biezums | nav/ir (cm) | ||||
1.5. | urbuma dziļums | metri no zemes virsmas | ||||
1.6. | filtra intervāls | metri no zemes virsmas | ||||
2. | Monitoringa metodika un lauka dati par pazemes ūdeņu piesārņojumu | |||||
2.1. | datums, kad no urbuma izsūknēts sastāvējies ūdens | |||||
2.2. | parauga ņemšanas datums | |||||
2.3. | parauga ņemšanas veids* | |||||
2.4. | izgarojumi un plēve atsūknējamajā ūdenī | ir/nav | ||||
2.5. | elektrovadītspēja | mS/cm | ||||
| mēraparāta standarta tο C | ||||||
| 2.6. | pH līmenis | |||||
| 3. | Laboratorija un paraugu testēšanas rezultāti | |||||
| 3.1. | laboratorijā veiktās analīzes datums | |||||
| 3.2. | laboratorija | nosaukums | ||||
| akreditācijas apliecības numurs | ||||||
| testēšanas pārskata numurs | ||||||
| analīzes metode | ||||||
| 3.3. | kopējie naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10–C40 indekss) | µg/l | ||||
| 3.4. | benzols | µg/l | ||||
| 3.5. | toluols | µg/l | ||||
| 3.6. | etilbenzols | µg/l | ||||
| 3.7. | ksiloli | µg/l | ||||
| 3.8. | citi ūdens kvalitātes rādītāji | mg/l | ||||
Piezīme.
* Pazemes ūdeņu paraugu ņemšanas veidi:
1. No "nepārtrauktas ūdens strūklas" – nepārtraukti atsūknējot ūdeni ar dziļsūkni, līdz urbumā ūdens tilpums nomainās vismaz trīs reizes, lai atbrīvotu ūdeni no suspendētajām daļiņām un stabilizētu tā pH līmeni un elektrovadītspēju (urbumiem ar labu ūdens pieteci).
2. Nepārtraukti atsūknējot ūdeni ar parauga noņēmēju, līdz urbumā ūdens tilpums nomainās vismaz trīs reizes, lai atbrīvotu ūdeni no suspendētajām daļiņām un stabilizētu tā elektrovadītspēju (urbumiem ar labu ūdens pieteci).
3. Urbuma divkārtēja atsūknēšana līdz tā pilnīgai nosusināšanai un pēc urbuma piepildīšanās ar svaigu ūdeni tūlītēja parauga ņemšana ar parauga noņēmēju vai dziļsūkni trešās atsūknēšanas gaitā, kontrolējot ūdens elektrovadītspēju pirms un pēc parauga ņemšanas (urbumiem ar vāju ūdens pieteci).
4. Urbuma atsūknēšana līdz tā pilnīgai nosusināšanai un nākamajās dienās pēc urbuma piepildīšanās ar svaigu ūdeni parauga ņemšana ar parauga noņēmēju vai dziļsūkni atkārtotas atsūknēšanas gaitā, kontrolējot ūdens elektrovadītspēju pirms un pēc parauga ņemšanas (urbumiem ar ļoti vāju ūdens pieteci).
IV. Novērojuma veicēja secinājumi
1. Novērojumu urbumu tīkla stāvoklis:
Urbumu skaits, izvietojums un konstrukcijas ļauj droši noteikt pazemes ūdeņu plūsmas virzienu, kontrolēt to piesārņojumu ar naftas produktiem, ņemt reprezentatīvus paraugus un mērīt peldošo naftas produktu slāņa biezumu.
Jāpārurbj atsevišķi urbumi, kuru konstrukcija neatbilst pazemes ūdeņu novērošanas prasībām (norādīt urbumu konstrukcijas nepilnības):
urbuma Nr. ___________
pazemes ūdeņu līmenis ilgstoši atrodas dziļāk par filtra intervālu (nepietiekams urbuma dziļums)
pazemes ūdeņu līmenis ilgstoši atrodas augstāk par filtra intervālu (nepietiekams filtra garums)
ļoti vāja pazemes ūdeņu pietece urbumā urbuma konstrukcijas nepilnību dēļ (nepietiekams urbuma dziļums, filtra garums, diametrs)
urbums ir aizbiris vai pieplūdis, vai ir citi nopietni bojājumi, kurus nevar izlabot.
Jāierīko papildu urbumi.
Jāierīko jauns novērojumu urbumu tīkls, jo esošais novērojumu urbumu tīkls ir nepiemērots pazemes ūdeņu novērojuma veikšanai.
2. Pazemes ūdeņu piesārņojums ar naftas produktiem, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti:
|
|
3. Pazemes ūdeņu plūsmas virziens saskaņā ar novērojumu datiem:
ir nemainīgs gada laikā, kad veikti novērojumi
ir mainīgs gada laikā, kad veikti novērojumi
nav droši zināms novērojumu urbumu tīkla nepilnību dēļ.
V. Izmaiņas objekta darbībā, hidroģeoloģiskajā situācijā un novērojuma veikšanā
| 1. Novērošanas cikls netika veikts | gadā (gados), jo | |
(norāda iemeslu) | ||
| 2. Kopš | degvielas uzpildes stacija vai naftas bāze ir pārtraukusi darbību. | |
(datums) | ||
| 3. No | līdz | tika veikta pazemes ūdeņu sanācija, un | ||||
(datums) | (datums) | |||||
| ar to saistītas pozitīvas izmaiņas ir novērotas | urbumos Nr. ___________ | |||||
(skaits) | ||||||
| 4. No | līdz | notika naftas produktu noplūde vai cita | |||
(datums) | (datums) | ||||
| veida piesārņotājvielu emisija vidē, un ar to saistītas negatīvas izmaiņas ir | |||||
| novērotas | urbumos Nr. _________ | ||||
(skaits) | |||||
| 5. | tika ierīkots objekts, kas ietekmē pazemes | |||||
(gads, mēnesis) | ||||||
| ūdeņu plūsmu, – | , un ar to saistītas pazemes | |||||
(objekts, piemēram – grāvis) | ||||||
| ūdeņu līmeņa izmaiņas ir novērotas | urbumos Nr. _______ | |||||
(skaits) | ||||||
| 6. No | līdz | tika ierīkoti | papildu | ||||
(datums) | (datums) | (skaits) | |||||
| novērojumu urbumi Nr.___________ | |||||||
| 7. | tika pārurbti novērojumu urbumi Nr._________ | |
(datums) |
| 8. | tika likvidēti novērojumu urbumi Nr.________________ | |
(datums) |
Piezīmes:
| Veidlapu aizpildīja | |||
(vārds, uzvārds) | (paraksts*) |
| Operators | |||
(pārstāvja vārds, uzvārds) | (paraksts*) |
Z.v.*
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
1. Grunti un pazemes ūdeņus no degvielas noplūdēm aizsargā ar pretinfiltrācijas segumu, kuru noklāj uz grunts ap degvielas uzpildes iekārtām un to saliņām, kā arī rezervuāru uzpildes vietām.
2. Pretinfiltrācijas segumu pie degvielas uzpildes iekārtām izveido atbilstoši šādām prasībām:
2.1. platums – uzpildes cauruļvada garumā (transportlīdzekļa piebraukšanas pusē) plus viens metrs, bet ne mazāks kā 3,5 metri no katras degvielas uzpildes iekārtas saliņas;
2.2. garums – ne mazāks kā 7,5 metri.
3. Pretinfiltrācijas segumu pie rezervuāru uzpildes vietām izveido atbilstoši šādām prasībām:
3.1. platums – ne mazāks kā trīs metri no uzpildes cauruļvadiem (autocisternas piebraukšanas pusē);
3.2. garums – ne mazāks kā pieci metri uz katru pusi no uzpildes cauruļvadiem (autocisternas piebraukšanas pusē).
I. Degvielas noplūdes konstatēšanas metodes (sistēmas)
1. Lai konstatētu pazemes un virszemes rezervuāros esošās degvielas noplūdi, atļauts izmantot vienu vai vairākas no šādām metodēm (sistēmām):
1.1. starpsienas novērošanas sistēmu – ja ir rezervuāri ar dubultsienām;
1.2. ne retāk kā reizi divos gados pārbauda rezervuāru hermētiskumu;
1.3. automātisko degvielas bilances kontroles sistēmu;
1.4. mehānisko degvielas bilances kontroles metodi;
1.5. citu ar Valsts vides dienestu saskaņotu degvielas noplūdes konstatēšanas metodi.
2. Degvielas noplūdes konstatēšanas sistēmu ierīko, darbina un uztur saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
II. Virszemes rezervuāru un cauruļvadu pārbaude
3. Ne retāk kā reizi mēnesī vizuāli pārbauda visas rezervuāru un cauruļvadu vizuāli redzamās virsmas, lai konstatētu degvielas sūces pazīmes (degvielas mitrums, plankumi), kā arī degvielas noplūdes pazīmes uz betona seguma, augsnē un tamlīdzīgi.
4. Lai nepieļautu degvielas noplūdi vidē no virszemes degvielas rezervuāriem, cauruļvadiem un to aprīkojuma, operators kā alternatīvu šā pielikuma 1.punktā minētajām metodēm (sistēmām) var izmantot degvielas noplūdes uztvērēju, kas atbilst šādām prasībām:
4.1. degvielas noplūdes uztvērējam jābūt pietiekami apjomīgam, lai uztvertu ne mazāk kā pilnu tilpumu no vislielākā rezervuāra, kas izvietots uztvērējā;
4.2. degvielas noplūdes uztvērējam jābūt izgatavotam no pretinfiltrācijas segumam atbilstoša materiāla;
4.3. noteci degvielas noplūdes uztvērējā izvieto virzienā no rezervuāra uz notekas aku;
4.4. notekas akā izvieto degvielas konstatēšanas sistēmu, kas signalizē par degvielas noplūdi;
4.5. notekūdeņus no notekas atsūknē vai ar sifona palīdzību novada pāri degvielas noplūdes uztvērēja malai uz naftas bāzes vai stacijas lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
III. Uz peldošajiem līdzekļiem izvietoto rezervuāru un cauruļvadu pārbaude
5. Lai konstatētu uz peldošajiem līdzekļiem izvietotajos rezervuāros (peldošajās degvielas uzpildes stacijās) esošās degvielas noplūdi, izmanto:
5.1. starpsienas (starp rezervuāru un peldošā līdzekļa ārējo apvalku) novērošanas gāzes diagnosticēšanas sistēmu, kas nodrošina peldošā līdzekļa rezervuāru hermētiskuma nepārtrauktu kontroli, navigācijas sezonas sākumā pārbaudot peldošās degvielas uzpildes stacijas starpsienu hermētiskumu;
5.2. citu ar Valsts vides dienestu saskaņotu degvielas uzpildes noplūdes konstatēšanas metodi.
6. Atzīmes par peldošās degvielas uzpildes stacijas starpsienu hermētiskuma kontroles laiku (datumu) un rezultātiem reģistrē peldošās degvielas uzpildes stacijas ekspluatācijas žurnālā.
I. Benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēma
1. Benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēma sastāv no:
1.1. hermētiska degvielas tvaiku atgriešanas cauruļvada, kas ierīkots no degvielas uzpildes stacijas rezervuāra vai rezervuāra vārsta līdz autocisternai;
1.2. kontroles sistēmas, lai novērstu spiediena bīstamu paaugstināšanos rezervuāros. Izmantojot spiediena/vakuuma vārstu, nodrošina, lai netiktu pārsniegts iekārtas darba spiediens;
1.3. citas benzīna tvaiku uztveršanas un kontroles sistēmas, kas spēj nodrošināt vismaz līdzīgu rezultātu.
2. Rezervuāra degvielas uzpildes cauruļvada un benzīna tvaiku uztveršanas cauruļvada uzgaļus izgatavo tā, lai rezervuāra uzpildes laikā nebūtu iespējams degvielas uzpildes cauruļvadu samainīt vietām ar tvaiku uztveršanas cauruļvadu.
3. Pievienojot benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēmu pirms rezervuāra uzpildīšanas, ievēro šādu kārtību:
3.1. vispirms pievieno benzīna tvaiku uztveršanas cauruļvadu pie degvielas rezervuāra benzīna tvaiku uztveršanas cauruļvada un pēc tam degvielas cauruļvadu pievieno pie degvielas rezervuāra uzpildes cauruļvada;
3.2. atvienojot benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēmu, vispirms atvieno degvielas cauruļvadu un tikai pēc tam atvieno benzīna tvaiku uztveršanas cauruļvadu.
II. Benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēma
4. Degvielas uzpildes stacijā izveido visas nepieciešamās benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas un kontroles sistēmas un veic visas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai minētās sistēmas uzturētu saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
5. Benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmu un tās elementus ierīko un uztur tā, lai novērstu jebkādu šķidrumu uzkrāšanos, kas varētu radīt aizsprostus benzīna tvaiku atgriešanas cauruļvados:
5.1. pazemes benzīna tvaiku atsūknēšanas cauruļvadus ierīko tā, lai būtu kritums no uzpildes iekārtām uz pazemes rezervuāriem, vai aprīko ar kondensāta pretvārstu, kas ļauj degvielai uzkrāties, neaizsprostojot benzīna tvaiku atgriešanas cauruļvadus;
5.2. visi benzīna tvaiku atgriešanas cauruļvadu kondensāta pretvārsti ir viegli pieejami, lai tos varētu periodiski iztukšot.
6. Lai nodrošinātu benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmas hermētiskumu un efektivitāti, to ne retāk kā reizi dienā vizuāli pārbauda. Bojātos benzīna tvaiku otrās pakāpes uztveršanas sistēmas elementus atvieno uz laiku, kamēr sistēmu salabo.
1. Virszemē esošo rezervuāru ārējo virsmu un jumtu nokrāso tādā krāsā, lai kopējā siltuma atstarošanas pakāpe būtu 70 % un vairāk.
2. Šā pielikuma 1.punktā minētās prasības neattiecas uz rezervuāriem, kas pievienoti tvaiku pārstrādes iekārtai.
3. Rezervuāru ārējos peldošos jumtus aprīko ar pirmās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, lai noslēgtu saskares virsmu starp rezervuāra sienu un peldošā jumta ārējo apmali, un ar otrās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, kas izvietots virs pirmās kārtas. Blīvslēgus iebūvē tā, lai tie ierobežotu benzīna tvaiku izplūšanas iespēju par 95 % vai vairāk salīdzinājumā ar līdzīgu rezervuāru ar nekustīgo jumtu, kurai ir vakuuma/spiediena regulēšanas vārsts.
4. Rezervuārus, uz kuriem attiecas šajos noteikumos noteiktās benzīna tvaiku savākšanas un pārstrādes prasības, ierīko atbilstoši šādām prasībām:
4.1. rezervuārus ar nekustīgo jumtu savieno ar benzīna tvaiku pārstrādes iekārtu;
4.2. rezervuārus ar iekšējo vai ārējo peldošo jumtu aprīko ar pirmās un otrās kārtas noslēdzošajiem blīvslēgiem, kuri atbilst šā pielikuma 3.punktā minētajām prasībām.
5. Rezervuārus, kuru ekspluatācija uzsākta vai kuru būvatļauja saņemta līdz 2000.gada 1.martam, ierīko atbilstoši šādām prasībām:
5.1. rezervuārus ar nekustīgo jumtu savieno ar benzīna tvaiku pārstrādes iekārtu;
5.2. rezervuārus ar iekšējo peldošo jumtu aprīko ar pirmās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, kas projektēts tā, lai ierobežotu benzīna tvaiku izplūšanas iespēju par 90 % vai vairāk.
6. Šā pielikuma 4. un 5.punktā minētās prasības benzīna tvaiku noplūdes ierobežošanai neattiecas uz rezervuāriem ar nekustīgo jumtu naftas bāzēs, kurās benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšana ir atļauta saskaņā ar šo noteikumu 31.punktā minētajām prasībām.
1. Benzīna tvaikus no pārvietojamās cisternas, ko uzpilda naftas bāzē, izmantojot hermētiski noslēgtu cauruļvadu, novada uz benzīna tvaiku pārstrādes iekārtu.
2. Prasības, kas noteiktas benzīna tvaiku noplūdes ierobežošanai no benzīna tvaiku pārstrādes iekārtām, attiecas arī uz benzīna tvaiku sadedzināšanas iekārtām.
3. Benzīna tvaiku vidējā stundas koncentrācija emisijām gaisā no benzīna tvaiku pārstrādes iekārtas (ar korekciju atšķaidīšanai apstrādes procesā) nedrīkst pārsniegt 35 g uz normālu (273 K, 101,3 kPa) kubikmetru (Nm3).
4. Benzīna tvaiku koncentrāciju, izmantojot gāzes analizatoru, nosaka:
4.1. mērījumus izdarot pilnas darba dienas laikā (vismaz septiņas stundas);
4.2. mērījumus izdarot nepārtraukti vai ar pārtraukumiem;
4.3. ja mērījumus izdara ar pārtraukumiem, katru stundu veic vismaz četrus mērījumus;
4.4. pieļaujamā mērījumu kļūda iekārtu neprecizitātes, kalibrēšanas gāzes vai procedūras dēļ nedrīkst pārsniegt 10 % no mērītās vērtības;
4.5. mērīšanas līdzeklim vismaz 95 % gadījumu jānodrošina jutība 3 g/Nm3.
5. Lai izvairītos no benzīna tvaiku noplūdes, savienojumus un cauruļvadus pārbauda reizi gadā atbilstoši ražotāja norādījumiem.
6. Ja konstatē benzīna tvaiku noplūdi, degvielas uzpildīšanu nekavējoties pārtrauc. Iekārta benzīna uzpildes pārtraukšanai ir uzstādīta pie pārsūknēšanas iekārtas.
7. Naftas bāzēs un degvielas uzpildes stacijās, kurās veic benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšanu, benzīna tvaiki, kas nogādāti degvielas uzpildes staciju uzglabāšanas iekārtās un slēgta jumta rezervuāros, kurus izmanto benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšanai, ir jāatgriež pa hermētisku cauruļvadu, ar kuru piegādā benzīnu. Uzpildīšanas operācijas atļauts uzsākt tikai tad, ja darbojas visas nepieciešamās iekārtas.
I. Savienojumi
1. Degvielas padeves cauruļvada savienojumam jābūt uzmavai, kura sader ar autocisternas 4-collu API (101,6 mm) iemavas (adaptera) uzgali, kā noteikts instrukcijā (API ieteikums 1004, septītā redakcija, 1988.gada novembris) "Uzpildīšana no apakšas un tvaiku uztveršana MC-306 autocisternām" (2.1.1.1.nodaļa "Adaptera veids, kas tiek izmantots, lai uzpildītu no apakšas").
2. Tvaiku uztveršanas cauruļvada savienojumam jābūt izciļņa–rievas (cam-and-groove) uzmavai, kura sader ar 4 collu (101,6 mm) izciļņa–rievas (cam-and-groove) iemavu (adapteru) uz autocisternas, kā noteikts instrukcijā (API ieteikums 1004, septītā redakcija, 1988.gada novembris) "Uzpildīšana no apakšas un benzīna tvaiku uztveršana MC-306 autocisternām" (4.1.1.2.nodaļa "Tvaiku savākšanas adapters").
II. Uzpildīšanas nosacījumi
3. No katra degvielas padeves cauruļvada normāla benzīna padeve ir 2300 litru minūtē, maksimālā – 2500 litru minūtē.
4. Naftas bāzei strādājot ar maksimālo benzīna padevi, benzīna tvaiku uztveršanas sistēmai, ieskaitot tvaiku pārstrādes iekārtas, maksimāli pieļaujamais pretspiediens tvaiku uztveršanas adapterā pie autocisternas ir 55 milibāri.
5. Visām autocisternām, kas ir uzpildāmas no apakšas, jābūt zīmei, kurā norādīts vienlaikus lietojamais maksimālais degvielas padeves cauruļvadu skaits, lai nodrošinātu, ka benzīna tvaiki nenoplūst caur P un V vārstiem, un nepārsniegtu maksimālo pretspiedienu – 55 milibāri.
6. Aizliegts sākt benzīna uzpildīšanu, kamēr benzīna tvaiku savākšanas cauruļvads nav savienots ar autocisternu un benzīna tvaiki var brīvi plūst no autocisternas uz naftas bāzes benzīna tvaiku uztveršanas sistēmu.
III. Autocisternas sazemējuma un pārplūdes noteikšanas sistēmu pievienošana
7. Pārsūknēšanas iekārta ir apgādāta ar pārplūdes brīdināšanas kontroles sistēmu, kura pēc savienošanas ar autocisternu dod drošas uzpildes signālu ar nosacījumu, ka neviens no nodalījuma pārplūdes sensoriem nerāda augstu līmeni.
8. Autocisterna tiek savienota ar pārsūknēšanas iekārtas kontroles sistēmu, izmantojot tipveida desmitkontaktu elektrisko savienotāju. Uz autocisternas izvieto iemavas veida savienojumu.
9. Pārplūdes sensori autocisternā ir vai nu divvadu siltuma pretestības sensors, divvadu optiskais sensors, piecvadu optiskais sensors, vai arī līdzvērtīgs sensors, kurš garantē iekārtas drošu darbību (siltuma pretestības sensoram jābūt ar negatīvu temperatūras koeficientu).
10. Pārsūknēšanas iekārtas kontroles sistēma tiek piemērota autocisternu divvadu vai piecvadu sistēmām.
11. Autocisternu ar pārsūknēšanas iekārtu savieno ar kopēju sazemējuma vadu. Uz autocisternas izvietotās iemavas desmitais kontakts (adata) ir savienots ar autocisternas šasiju. Uzmavas desmitais kontakts (adata) ir savienots ar kontroles sistēmas korpusu, kas savukārt savienots ar pārsūknēšanas iekārtas sazemējumu.
12. Visām autocisternām, kuras uzpilda no apakšas, uzstāda zīmi ar norādi, kāda veida pārplūdes sensors ierīkots (divvadu vai piecvadu).
IV. Savienojumu izvietojums
13. Degvielas uzpildīšanas un benzīna tvaiku uztveršanas iekārtu sistēmu savienojumus uz autocisternām izvieto, ievērojot šādas prasības:
13.1. degvielas adapteru centrālās līnijas augstums – ne augstāk par 1,4 metriem (nenoslogots) un ne zemāk par 0,5 metriem (noslogots); ieteicamais augstums no 0,7 metriem līdz vienam metram;
13.2. horizontālās atstarpes starp adapteriem – ne mazāk par 0,25 metriem (ieteicamā mazākā atstarpe – 0,3 metri);
13.3. visi degvielas padeves vada savienojumi novietoti vienā laukumā, kas nav garāks par 2,5 metriem;
13.4. ieteicamais benzīna tvaiku savākšanas adaptera novietojums ir degvielas padeves vadu savienojumu labajā pusē – ne augstāk par 1,5 metriem (nenoslogots) un ne zemāk par 0,5 metriem (noslogots).
14. Sazemējuma un pārplūdes savienojums tiek izveidots tikai vienā mašīnas pusē – degvielas un benzīna tvaiku uztveršanas adapteru labajā pusē – ne augstāk par 1,5 metriem (nenoslogots) un ne zemāk par 0,5 metriem (noslogots).
V. Sazemējuma un pārplūdes kontroles sistēmas darbība
15. Aizliegts sākt degvielas uzpildīšanu, kamēr apvienotā sazemējuma un pārplūdes kontroles sistēma nedod atļaujas signālu.
16. Ja notiek degvielas pārpilde vai ja autocisternas sazemējums tiek zaudēts, sazemējuma un pārplūdes kontroles sistēmai jānoslēdz degvielas padeve.
1. Pārvietojamās cisternas, kurās piegādā benzīnu degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm, projektē un darbina tā, lai benzīna tvaiki pēc benzīna izliešanas paliktu pārvietojamā cisternā un lai tā uztvertu un paturētu atgriezeniskos tvaikus no degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzes rezervuāriem līdz tās atkārtotai uzpildei naftas bāzē.
2. Šā pielikuma 1.punktā minētās prasības attiecas uz:
2.1. ekspluatācijā esošajām autocisternām, ja tās saskaņā ar šā pielikuma prasībām pārbūvētas uzpildīšanai no apakšas;
2.2. tādām dzelzceļa cisternām, kurās piegādā benzīnu degvielas uzpildes stacijām vai naftas bāzēm, kurās notiek benzīna tvaiku pagaidu uzglabāšana.
3. Šā pielikuma 1.punktā minētās prasības neattiecas uz:
3.1. benzīna tvaiku noplūdēm caur pārvietojamās cisternas spiediena samazināšanas vārstiem un uz benzīna tvaiku zudumiem mērīšanas procesā, izmantojot mērstieni, kurš verificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm;
3.2. pārvietojamām cisternām, kuru ekspluatācija ir sākta pirms 2000.gada 1.marta.
4. Ja pārvietojamā cisterna pēc degvielas izliešanas tiek lietota citu vielu, nevis degvielas uzglabāšanai un benzīna tvaiku pārstrādāšana vai to pagaidu uzglabāšana nav iespējama, ir pieļaujama benzīna tvaiku ventilācija vietās, kurās benzīna tvaiku noplūde nevar radīt kaitējumu videi vai cilvēka veselībai.
1. Degvielas uzpildes stacijās, kas paredzētas mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu uzpildei ar degvielu (peldošās degvielas uzpildes stacijas), viegli sasniedzamā vietā un ar atbilstošu marķējumu tiek uzglabātas:
1.1. bonas un absorbentu paklāji. Operators uzglabā bonas, lai, noplūstot naftas produktiem, nodrošinātu ne mazāk kā 20 metru garu bonu izklāšanu un lai uzglabājamie absorbenti nodrošinātu vismaz 50 m2 lielu pārklājuma laukumu. Bonām un absorbentiem jānodrošina ne mazāk kā 100 litru naftas produktu absorbcija;
1.2. salvetes un (vai) drānas materiāli, ar ko noslaucīt naftas produktu smērējumus no mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu virsmām, kā arī citām ar degvielas uzpildi saistītām virsmām.
2. Peldošās degvielas uzpildes stacijas darba zonai (platformai, no kuras notiek degvielas uzpilde) jābūt ne zemākai par 0,65 metriem un ne augstākai par 1,5 metriem no attiecīgās ūdenstilpes ūdens virsmas.
3. Peldošās degvielas uzpildes stacijas atbilst šādām prasībām:
3.1. tās ir nodrošinātas ar ārējo apvalku, kas saskaras ar attiecīgās akvatorijas ūdeni, un iekšējo apvalku (rezervuāru), kurā ir tilpne degvielas uzglabāšanai;
3.2. degvielas uzpildes iekārta atrodas degvielas avārijas izliešanas vannā, no kurienes izlijusī degviela var satecēt degvielas savākšanas tvertnē. Degvielas savākšanas tvertnes tilpums ir vismaz 200 litru;
3.3. degvielas uzpildes iekārtas un atbilstošais aprīkojums novietots zem ūdensnecaurlaidīga jumta, nodrošinot, ka lietus ūdens nenonāk saskarē ar degvielas uzpildes stacijas klāju un brīvi noplūst no jumta attiecīgajā akvatorijā;
3.4. tās ir nodrošinātas ar vakuuma sistēmu, ar kuru degvielas tvaiki vai pārlijusī degviela tiek atsūknēta atpakaļ no peldošā līdzekļa degvielas bākas ventilācijas sistēmas uz degvielas uzpildes stacijas cisternu vai vakuuma sistēmas tvertni.
I. Rezervuāru uzpildīšana
1. Virszemes, pazemes un uz peldošā līdzekļa izvietotie rezervuāri tiek aprīkoti ar ierīci, kura aizsargā rezervuārus pret pārpildīšanu. Ierīce signalizē un pārtrauc degvielas padevi, kad rezervuārs ir piepildīts līdz tehniskajā dokumentācijā noteiktajam maksimāli atļautajam uzpildīšanas līmenim.
2. Ja autocisternas uzpildes cauruļvadu pievieno vai atvieno autocisternai un rezervuāra uzpildes cauruļvadam, autocisternas dzinējam jābūt izslēgtam.
3. Pirms benzīna uzpildes benzīna tvaiku pirmās pakāpes uztveršanas sistēmas cauruļvadiem jābūt pieslēgtiem saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumā minētajām prasībām.
4. Uzpildot degvielas rezervuāru no autocisternas, statiskās elektrības novadīšanu nodrošina šādi:
4.1. pirms degvielas uzpildes cauruļvada pievienošanas autocisternu sazemē;
4.2. sazemējumu atvieno pēc degvielas uzpildes cauruļvada atvienošanas.
5. Rezervuāru degvielas cauruļvadu savienojumi ar autocisternas uzpildes cauruļvadu ir hermētiski noslēgti, lai nepieļautu degvielas vai benzīna tvaiku noplūdi.
II. Pārbaude
6. Līdz rezervuāra izrakšanai un (vai) pārvietošanai no teritorijas rezervuārā un tā apkārtnē regulāri pārbauda viegli uzliesmojošo un ugunsnedrošo tvaiku koncentrāciju..
7. Rezervuārā esošo tvaiku koncentrāciju pārbauda, uzpildes atverē ievietojot sprāgstošo gāzu mērinstrumenta zondi. Mērījumus veic rezervuāra apakšā, vidusdaļā un augšējā daļā. Ja rezervuārs aprīkots ar nenoņemamu uzpildes cauruli, mērījumus veic caur citu rezervuāra atveri.
8. Lai noteiktu skābekļa koncentrāciju rezervuārā, lieto skābekļa koncentrācijas mērinstrumentu. Pirms rezervuāra izcelšanas tajā izmēra skābekļa koncentrāciju, lai pārliecinātos, ka rezervuārā nav tādas skābekļa koncentrācijas, kas varētu radīt ugunsnedrošus apstākļus.
III. Rezervuāru atbrīvošana no benzīna tvaikiem
9. Rezervuārus atbrīvo no viegli uzliesmojošiem tvaikiem. Pirms darbu sākšanas rezervuāra apkārtnē vai tieši uz tā novieto mērīšanas līdzekli, lai novērtētu tvaiku koncentrāciju rezervuārā un ap to.
10. Tvaikus no rezervuāra izvada vismaz 3–5 m virs zemes vai vismaz vienu metru virs jebkuras virszemes konstrukcijas, kas atrodas tuvāk par
50 metriem. Darba teritorijai jābūt atbrīvotai no aizdegšanās avotiem.
11. Kad rezervuārs atbrīvots no tvaikiem, no tā izsūknē uzkrājušos šķidrumu, kuru nogādā uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
IV. Lietotu rezervuāru glabāšana
12. Pirms rezervuāra novietošanas glabāšanas vietā to attīra no tvaikiem, kā arī no šķidrumiem un nogulsnēm. Lietotos rezervuārus glabā speciāli paredzētās un norobežotās teritorijās atbildīgo personu uzraudzībā, kuras pārzina iespējamos riskus. Šie rezervuāri nedrīkst būt brīvi pieejami trešajām personām.
V. Lietotu rezervuāru likvidēšana
13. Rezervuārus likvidē, ja tajos vairs nevar glabāt viegli uzliesmojošas vai ugunsnedrošas vielas, kā arī ja tos nevar izmantot citiem mērķiem. Likvidējot rezervuārus (tai skaitā nododot metāllūžņos vai izvietojot atbilstošā vietā, kur nevar izplatīties piesārņojums), tos pārveido tā, lai turpmākai lietošanai tie būtu nederīgi (piemēram, sagriežot vai izurbjot tajos caurumus).
 |
 |
 |
 |