Noteikumi – nosaka Carnikavas novada administratīvajā teritorijā esošo nosusināšanas sistēmu (arī polderu, sūkņu staciju un tās krājbaseinu, maģistrālo grāvju, dambju, aizsargdambju) uzturēšanas un aizsardzības kārtību, kārtību, kādā jāuztur, jāsaglabā un jāpiedalās nosusināšanas sistēmu finansēšanā, kā arī nosaka kārtību, kādā lietojamas un uzturamas īpašumā vai valdījumā esošā teritorijā atrodošās nosusināšanas būves.
1.1. Lietotie termini un to skaidrojums:
1.1.1. Ekspluatācijas dienesti – nolīgtie būvju ekspluatācijas un uzturēšanas dienesti par attiecīgu samaksu.
1.1.2. Kolmatēšana – zemes virsmas paaugstināšana.
1.2. Noteikumi ir saistoši – visām fiziskām un juridiskām personām, kas ir nosusināto zemju un uz to atrodošos ēku īpašnieki, izmantotāji, nomnieki, īrnieki resp. visi fiziskie un juridiskie valdītāji, kā arī atsevišķos gadījumos Carnikavas pašvaldība, neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai nav reģistrēts Zemesgrāmatā (turpmāk saukti Dalībnieki).
1.3. Attiecības starp dalībniekiem tiek noteiktas ar līgumu. Dalībnieki ir atbildīgi par šo noteikumu ievērošanu, neatkarīgi no tā vai starp dalībniekiem ir noslēgts rakstisks līgums.
1.4. Par kārtību un būvju aizsardzību teritorijās, kurās notiek būvdarbi, atbildīgs ir būvdarbu vadītājs. Ja būvdarbu vadītājs nav atrodams vai sasniedzams, atbildību nes būvdarbu pasūtītājs.
2.1. Saglabāt un uzturēt Carnikavas novadā izbūvētās pašvaldības un koplietošanas meliorācijas sistēmas, t.sk. polderu meliorācijas sistēmas, sūkņu stacijas un tās krājbaseinus, maģistrālos grāvjus, dambjus, aizsargdambjus ekspluatācijai labā stāvoklī.
2.2. Nodrošināt praktiski iespējamo optimālo gruntsūdens līmeni apdzīvotajās teritorijās, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās.
3.1. Projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas izdevumi tiek segti atbilstoši LR spēkā esošo tiesību aktu prasībām.
3.2. Eimura – Mangaļu, Laveru un Carnikava – Sala poldera ietverto platību zemes izmantošanas veidu maiņas gadījumā ir veicami šādi pasākumi:
3.2.1. Meliorācijas sistēmu pārkārtošana vai rekonstrukcija atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem, tajā skaitā Aizsargjoslu likumam, Meliorācijas likumam, 19.12.2006. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1018 "Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība", 13.05.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr. 258 "Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs", LBN 224-05 noteiktos nosacījumus.
3.2.2. Apbūvēto teritoriju poldera sūkņu staciju nodrošināšanai avārijas gadījumā jābūt rezervē pārvietojamai sūkņu stacijai ar iekšdedzes dzinēju un 50 % jaudu no esošās sūkņu stacijas.
3.2.3. Pašvaldība veic tai piederošu aizsargdambju tehnisko pārbaudi apbūves teritorijai un nepieciešamības gadījumā veic attiecīgos pasākumus būves drošības palielināšanai un iespējamo avāriju (dambju pārrāvums) nekavējošai novēršanai.
4.2. Dambju pārrāvuma un teritoriju applūšanas gadījumā pašvaldība uzņemas ārkārtas pasākumu veikšanu, iedzīvotāju evakuācijas organizēšanu un nepieciešamos īpašumu drošības nodrošināšanas pasākumus, kā arī humanitārās palīdzības sniegšanu.
4.3. Ja Dalībnieks neveic tam piekrītošos pienākumus, apdraud koplietošanas sistēmas darbību, pasliktina ūdens novadīšanas režīmu no kaimiņu īpašumiem un īpašnieks/i paši to neveic (60 dienu laikā pēc atkārtota rakstiska atgādinājuma), Pašvaldība ir tiesīga veikt darbus koplietošanas sistēmās par saviem līdzekļiem, un sekojoši piestādīt Dalībniekiem rēķinu par izpildītiem darbiem, un to neapmaksas gadījumā vērsties tiesā par maksājumu piespiedu piedziņu.