1. Noteikumi nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm (turpmāk — aizsargjosla) noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs.
3. Ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs aizsargjoslas robežu nosaka ūdensnotekas abās pusēs desmit metru attālumā no ūdensnotekas krotes. Regulētām ūdensnotekām (maģistrālajiem kanāliem) meža zemēs aizsargjoslas robežu nosaka atbērtnes pusē astoņu līdz desmit metru attālumā (atkarībā no atbērtnes platuma) no ūdensnotekas krotes.
4. Ja ūdensnotekas un ūdenstilpes krastu veido aizsargdambis, aizsargjoslas robežu nosaka piecu metru attālumā no aizsargdambja sausās nogāzes pakājes.
5. Liela diametra (30 cm vai lielāks) kolektora aizsargjoslas robežu nosaka astoņu metru attālumā uz katru pusi no kolektora ass līnijas.
6. Ap polderu sūkņu stacijām, krājbaseiniem un slūžām aizsargjoslas robežu nosaka 20 metru attālumā, ap hidrometriskajiem posteņiem — piecu metru attālumā no būves ārējās malas.
7. Aizsargjoslā darbus veic, ievērojot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē attiecīgo jomu.
8. Aizsargjoslu uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Aizsargjoslas stāvokli atbilstoši kompetencei kontrolē Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde un Valsts meža dienests.
9. Aizsargjoslā aprobežojumus nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likumā norādītajiem vispārīgajiem aprobežojumiem aizsargjoslās un aprobežojumiem aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm.
10. Aizsargjoslas robežas nosaka, tās iezīmē zemesgabalu plānos un ieraksta zemesgrāmatā atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33.pantā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija noteikumus Nr.236 “Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 196./197.nr.).