Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Attēlotā redakcija: 01.12.2021. - 30.06.2024. / Vēsturiskā

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ventspils pilsētas domes 2024. gada 20. jūnija saistošos noteikumus Nr. 12 "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Ventspils valstspilsētas pašvaldībā".

Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7

Apstiprināti ar
Ventspils pilsētas domes 2012.gada 3.februāra lēmumu Nr.25 (prot. Nr.8; 3.§)

Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā kopjama Ventspils pilsētas administratīvā teritorija un uzturamas tajā esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību un aizsardzību.

2. Lietoto terminu skaidrojums

2.1. apstādījumi – visas ar augiem dabiskā vai mākslīgā ceļā apaugušas platības ārpus meža zemes, kurās neiegūst produkciju (pārtiku, koksni, ziedus u.c.) realizācijai;

2.2. atkritumi – jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties;

2.3. atkritumu vai būvgružu glabāšanai nepiemērota vieta – jebkura cita vieta, kura nav speciāli aprīkota atkritumu glabāšanai vai noteikta parauga atkritumu tvertne;

2.4. brauktuve – ceļa (ielas) daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai;

2.5. braukšanai nederīgs transportlīdzeklis – transportlīdzeklis kuram nav veikta ikgadējā valsts tehniskā apskate vai transportlīdzeklis ar acīmredzamiem mehāniskiem bojājumiem;

2.6. būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, t.sk. ēka, kam ir noteikta funkcija;

2.7. būvgruži – būvju un ēku būvniecības vai nojaukšanas materiāli un to paliekas, betona un dzelzceļa konstrukcijas un izstrādājumi, ķieģeļi, keramika, asfalts u.c. būvniecības procesā vai ražošanā radušies blakus produkti;

2.8. ēka (arī nams, māja) – atsevišķs arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, arī daļēji pazemes būves veids, kurā atrodas telpas dzīvošanai, saimnieciskai un publiskai izmantošanai, kā arī citu ar to saistītu darbību nodrošināšanai;

2.9. iela – kompleksa inženiertehniska būve teritorijā, kuru ierobežo sarkanās līnijas un kas, galvenokārt, paredzēta gājēju un transporta satiksmei, inženierkomunikāciju, ielu stādījumu un aizsargstādījumu izvietošanai;

2.9.1. pilsētas maģistrālā iela – iela, kas nodrošina transporta sakarus starp pilsētas daļām un izeju uz ārpilsētas autoceļiem, tai skaitā kravas transporta sakarus no ārpilsētas uz brīvostas uzņēmumu teritorijām. Pilsētas maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanās līnijās un krustojumos ar zemākas kategorijas ielām. Šajā kategorijā papildus iedala Eiropas starptautiskās automaģistrāles (E22) un valsts galveno autoceļu turpinājumu un kravas transporta ielas Ventspils pilsētā;

2.9.2. veloceliņi – parasti 1.5 m plata josla ietves daļā vai speciāli ierīkoti segumi, kas atdalīti no ietves. Veloceliņiem jābūt attiecīgi marķētiem, kā arī veloceliņa sākumā un beigās jābūt uzstādītām attiecīgām valsts standarta ceļazīmēm.

2.10. koplietošanas teritorija – teritorijas plānojumā noteikta teritorija, kas nodrošina ēkas vai ēku grupu sabiedrisko drošību, funkcionālo uzturēšanu, pie tām esošā kopējā labiekārtojuma uzturēšanu un nosaka katra teritorijā ietilpstošā nekustāmā īpašuma objekta sociālo funkciju;

2.11. laukums – publiskās ārtelpas teritorija, kuru ierobežo ielu sarkanās līnijas un/vai blakus laukumam esošiem zemesgabaliem noteiktās robežas. Laukuma robežās var būt noteiktas vai norobežotas satiksmes joslas, pieminekļi, strūklakas un citas arhitektūras mazās formas;

2.12. maģistrālie grāvji – ar Ventspils pilsētas domes lēmumu apstiprinātie meliorācijas sistēmas posmi, kuru tīrīšanu un uzturēšanu veic Ventspils pilsētas pašvaldība;

2.13. pagalms – ir apbūvēta zemesgabala daļa starp galveno ēku/būvi un kādu no zemesgabala robežām;

2.14. parks – labiekārtota apstādījumu teritorija, kura ir lielāka par 2 ha un kura ar dārza mākslas un ainavu arhitektūras paņēmieniem kompleksi izveidota pilsētas nozīmes ārtelpas ekoloģiskās un ainaviskās kvalitātes uzlabošanai;

2.15. piegulošā teritorija – publiskā lietošanā esošas ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, (izņemot valsts un maģistrālos grāvjus), caurtekas, zālieni u.c. apstādījumi līdz ielas brauktuves malai, kas robežojas ar nekustamo īpašumu kaut vai vienā saskares punktā;

2.16. publiskie apstādījumi – apstādījumu teritorija uz pašvaldības vai valsts zemes, kā arī privātā īpašuma zemes, ja īpašnieks pieļauj to publisku lietošanu;

2.17. sabiedriska vieta – ikviena pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša par maksu vai bez maksas plašam personu lokam pieejama vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai. Vietas, kuras pieejamas personām tikai saistībā ar darba, uzņēmuma vai cita veida līgumu izpildi, attiecīgās vietas īpašniekam, valdītājam vai turētājam, šo noteikumu izpratnē nav sabiedriskas vietas;

2.18. valsts grāvji – valstij piederoša meliorācijas sistēma, kuras tīrīšanu un uzturēšanu nodrošina valsts;

2.19. sabiedriskā transporta pieturvieta – vieta, kas aprīkota ar attiecīgu pieturas zīmi un paredzēta sabiedriskā transporta pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un šī transporta uzgaidīšanai;

2.20. skvērs – neliela labiekārtota apstādījumu teritorija (platība līdz 2 ha), kas paredzēta gājēju kustībai un atpūtai, atsevišķos gadījumos arī velosipēdu satiksmei pilsētvides ekoloģiskās un ainaviskās kvalitātes paaugstināšanai;

2.21. zālājs – ar zāli apaugusi apbūvei paredzēta teritorija, izņemot 2.22. un 2.23. punktā minētos gadījumus;

2.22. zāliens – ar zāli apaugusi teritorija, neatkarīgi no īpašumpiederības, kura apstiprināta ar Ventspils pilsētas domes lēmumu, kā arī teritorija ielu sarkanajās līnijās, apbūvēta teritorija un sabiedriskās teritorijas (parki, skvēri utt.):

2.23. jaunierīkots zāliens – īpaši saudzējams zāliens pirmos 12 mēnešus no ierīkošanas brīža sabiedriskajās vietās;

2.24. ziemas uzturēšanas klase – pilsētas ielu sadalījums pēc autotransporta kustības intensitātes un nozīmes, ievērtējot sabiedriskā transporta un kravas tranzīta maršrutus;

2.25. žogs – būve, kas radīta ar mērķi pildīt nekustamā īpašuma norobežošanas funkcijas.

3. Šie noteikumi ir saistoši visām juridiskām un fiziskām personām neatkarīgi no tā, vai nekustamais īpašums ir tiesiski nostiprināts konkrētam īpašniekam, valdītājam vai lietotājam, arī ārvalstniekiem.

II. Zemes gabalu un tam piegulošo teritoriju uzturēšana un kopšana

4. Zemes gabala un tam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu nodrošina, un par teritorijas savlaicīgu uzkopšanu un sanitāro tīrību ir atbildīgs neapbūvēta zemes gabala īpašnieks vai valdītājs, vai apbūvēta zemes gabala gadījumā – būves īpašnieks vai valdītājs, ja vien līgumā vai saistošā dokumentā nav noteikts citādi. Ja zemes gabala īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs ar līgumu vai normatīvajos aktos citā kārtībā paredzētā veidā nodevis pienākumu uzturēt zemes gabalu citai personai, atbild tā persona, kura šo pienākumu uzņēmusies, ja vien netiek noskaidrots, ka zemes gabala īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs, nododot šo pienākumu, rīkojies vieglprātīgi.

5. Ja nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala un ēkas, kas pieder dažādām personām, tad par nekustamā īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšanu ir atbildīgs ēkas īpašnieks, ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība.

6. Šo noteikumu 4.punktā un 5.punktā minētās personas nodrošina:

6.1. Nekustamā īpašuma teritorijās:

6.1.1. teritorijas sakopšanu;

6.1.2. zāliena vai zālāju nopļaušanu;

6.1.3. apstādījumu uzturēšanu;

6.1.4. teritoriju šķērsojošo grāvju, (izņemot valsts vai maģistrālos grāvjus) tīrīšanu.

6.2. Sabiedriskās vietās nekustamā īpašuma teritorijas robežās papildus 6.1.punkta apakšpunktos noteiktajam:

6.2.1. ziemā: ietvju (izņemot veloceliņa daļu), brauktuvju un autostāvvietu, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu, attīrīšanu no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem;

6.2.2. vasarā: ietvju (izņemot veloceliņa daļu), brauktuvju un autostāvvietu, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu, tīrīšanu (jānodrošina katru dienu līdz plkst. 8.00).

6.3. Nekustamam īpašumam piegulošās teritorijās:

6.3.1. teritorijas sakopšanu;

6.3.2. zāliena nopļaušanu līdz 6 m, mērot no zemes gabala robežas līdz brauktuves malai, neieskaitot ietvi un veloceliņus;

6.3.3. ietvju (izņemot veloceliņa daļu), grāvju (izņemot valsts un maģistrālos grāvjus), caurteku tīrīšanu un ziemā ietvju (izņemot veloceliņa daļu) attīrīšanu no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem;

6.3.4. atkritumu savākšana no veloceliņiem.

6.4. Tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektos:

papildus 6.1., 6.2. un 6.3.punktu apakšpunktos noteiktajam objektu skatlogu, durvju un fasāžu tīrību, atkritumu urnu izvietošanu, t.sk. pie objektu ieejām, to savlaicīgu iztukšošanu un atkritumu izvešanu.

(Grozīts ar Ventspils pilsētas domes 20.09.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.20)

7. Noteikumu šīs nodaļas izpratnē:

7.1. zālāja pļaušana nozīmē zāles pļaušanu ne retāk kā vienu reizi gadā līdz 1.augustam;

7.2. Zāliena pļaušana nozīmē;

7.2.1. zāliena pļaušana, izņemot 7.2.2.punktā minētos gadījumus, nozīmē zāles regulāru pļaušanu, uzturot to 4 – 12 cm garumā, nepieļaujot zāles vidējo garumu virs 15 cm;

7.2.2. zāliena pļaušana nožogotās teritorijās nozīmē zāles regulāru pļaušanu, uzturot to 5 – 40 cm garumā, nepieļaujot zāles vidējo garumu virs 40 cm.

7.3. teritorijas sakopšana nozīmē tīrības uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu, zaru, lapu vai atkritumu uzkrāšanos;

7.4. attīrīšana no sniega nozīmē sniega un ledus kārtas notīrīšanu līdz cietajam segumam (pirmo reizi jānodrošina katru dienu līdz plkst 8.00, ja nepieciešams periodiski, visas dienas garumā);

7.5. kaisīšana ar pretslīdes materiālu nozīmē regulāru kaisīšanu ar smiltīm vai smilts – sāls maisījumu. Ielu kaisīšana jāveic ar sālsūdens maisījumu vai smilts – sāls maisījumu atbilstoši pielietojamās tehnikas paredzētai tehnoloģijai. Aizliegts kaisīt ar izdedžiem, dubļiem, pelniem, melnzemi un citiem nepiemērotiem materiāliem.

8. Sniega un apledojuma laikā sniega tīrīšanu no ielām, laukumiem un ietvēm katru dienu jānodrošina līdz plkst. 8.00 vai 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām, atkarībā no attiecīgās ielas "ziemas uzturēšanas klases" un ielas kategorijas, kas noteiktas ar Ventspils pilsētas domes lēmumu. Ielu un ietvju (izņemot veloceliņa daļu) attīrīšana jāveic līdz cietajam segumam:

8.1. apledojuma laikā, lai novērstu slīdēšanu, jānodrošina regulāra cietā seguma ietvju, brauktuvju, ielu, laukumu kaisīšana ar pretslīdes materiāliem;

8.2. grantēto un bez cietā seguma ietvju, brauktuvju, ielu, laukumu kaisīšana ar pretslīdes materiāliem jānodrošina pēc nepieciešamības, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām.

9. Papildus iepriekš noteiktajam:

9.1. inženierkomunikāciju īpašnieki, valdītāji vai lietotāji nodrošina inženierkomunikāciju avāriju vai bojājumu dēļ esošā apledojuma likvidēšanu, gājējiem un transporta satiksmei bīstamo vietu iežogošanu ar standarta barjerām un ceļa zīmēm, kā arī signāluguņu uzstādīšanu sliktas redzamības apstākļos, teritorijas sakopšanu zem virszemes inženierkomunikāciju tīklu cauruļvadiem un 5 metrus platā joslā no malējiem cauruļvadiem, inženierkomunikāciju aku vāku notīrīšanu no sniega un to regulēšanu, atbilstoši ekspluatācijas nosacījumiem;

9.2. dzelzceļa tīklu un infrastruktūras objektu īpašnieki, lietotāji vai nomnieki nodrošina dzelzceļa nodalījuma joslas un joslā esošo objektu uzturēšanu un sakopšanu.

10. Aizliegts kā nekustamajā īpašumā, tā arī ārpus tā teritorijas izmest un uzkrāt atkritumus, t.sk. būvgružus tam nepiemērotās vietās.

11. Nepieļaut apzinātu sniega un ledus novietošanu uz brauktuves, kas ir attīrīta no sniega, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietās un apstādījumos, bet tas jānovieto valnī gar ielas vai ietves malu. Ielu krustojumos sniega valnī starp brauktuvi un gājēju ietvi attīrītai joslai jābūt ne šaurākai par 1,0 metru, kā arī nav atļauts veidot sniega krāvumus uz lietus ūdens uztvērēju aku restēm. Ielās un brauktuvēs ar platumu mazāku par 5m atļauts sniega valni iestumt grāvī.

12. Tīrot sniegu un ledu, jānodrošina ielu komunikāciju, ielai piekrītošo būvju, un apstādījumu saudzēšana.

13. Par sniega izvešanu, kas tiek realizēta pēc nepieciešamības, ir atbildīgas 4.punktā minētās personas.

14. Būvdarbu laikā būvuzņēmējs vai būvētājs (persona, kas veic būvdarbus pašu spēkiem) ir atbildīgs par ielu piesārņošanu, kas smilšu, dubļu, būvgružu vai citā veidā tiek iznests no būvlaukuma. Pirms izbraukšanas no būvlaukuma nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļi ir pienācīgi jānotīra, lai novērstu ielu piesārņošanu.

15. Braukšanai nederīgu transportlīdzekli ir aizliegts novietot uz ielas un koplietošanas teritoriju braucamās daļas ilgstošai stāvēšanai ilgāk par 15 diennaktīm, lai netraucētu pārējo transportlīdzekļu satiksmi, t.sk. apstāšanos.

16. Laika periodā no 1.decembra līdz 1.martam jebkuru transportlīdzekli aizliegts novietot uz ielas un koplietošanas teritoriju braucamās daļas ilgstošai stāvēšanai ilgāk par 15 diennaktīm. Šajā laikā transportlīdzekļa īpašniekam jānodrošina sniega tīrīšana ap transportlīdzekli tā, lai netraucētu pārējo transportlīdzekļu satiksmi, t.sk. apstāšanos.

17. Aizliegts ierīkot caurtekas, aizbērt grāvjus un izbūvēt iebrauktuves, kas šķērso grāvjus, ja tehniskais risinājums nav saskaņots ar zemes īpašnieku/valdītāju un attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām.

18. Grāvjos aizliegts novadīt sadzīves un rūpnieciskās kanalizācijas notekūdeņus.

III. Ēku/būvju uzturēšana, remonts un būvdarbi

19. Par ēku/būvju uzturēšanu atbild tās īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs, ja tas noteikts līgumā vai citā lietotājam saistošā dokumentā. Ja ēku/būvju īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs ar līgumu vai normatīvajos aktos citā kārtībā paredzētā veidā nodevis pienākumu uzturēt ēku/būvi citai personai, atbild persona, kas šo pienākumu uzņēmusies, ja vien netiek noskaidrots, ka ēku/būvju īpašnieks (valdītājs) vai lietotājs, nododot šo pienākumu, rīkojies vieglprātīgi.

20. Šo noteikumu 19.punktā minētās personas veic ēku/būvju tehnisko uzturēšanu, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu, Ventspils pilsētas saistošo noteikumu par teritorijas izmantošanu un apbūvi prasības, un uztur ēkas vai būves tādā stāvoklī, ka tās nav bīstamas, un no tām nevar rasties kaitējums sabiedrībai vai trešo personu īpašumam.

21. Šo noteikumu 19.punktā minētām personām, ievērojot Ventspils pilsētas saistošo teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikto, ir pienākums:

21.1. sakopt koplietošanas teritorijas un savlaicīgi izvest atkritumus;

21.2. savlaikus veikt īpašuma uzturēšanas darbus, remontdarbus – ēku un būvju fasāžu (tai skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu), žogu (tai skaitā vārtu, vārtiņu) renovāciju, kā arī nojaukt funkcijas zaudējušas būves vai to elementus;

21.3. savlaicīgi veikt ielu segumu iesēdumu un pacēlumu likvidēšanu, inženierkomunikāciju aku un vāku regulēšanu;

21.4. notīrīt sniegu un ledu no balkoniem, lodžijām, ēku jumtiem, likvidēt lāstekas, nepieļaut sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju vai trešo personu īpašuma (tai skaitā transportlīdzekļu) drošība, nepieciešamības gadījumā norobežojot bīstamo (darba) zonu;

21.5. daudzdzīvokļu māju kāpņu telpā izvietot informāciju par apsaimniekotāju, norādot kontakttālruni un adresi;

21.6. aizdarīt logus un ieejas durvis neapdzīvotās, saimnieciskai darbībai neizmantotās ēkās un būvēs, lai novērstu tajās nepiederošu personu iekļūšanu un/vai uzturēšanos;

21.7. veikt ēkas/būves konservāciju, iepriekš Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā saņemot nepieciešamo saskaņojumu;

21.8. veikt ēkas/būves tehnisko apsekošanu, kas ietver ēku/būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu un inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu kompleksu, ne retāk kā vienu reizi piecos gados, ja neapdzīvotās un saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkas/būves var radīt apdraudējumu trešai personai, vai to īpašumam;

21.9. nepieļaut atkritumu uzkrāšanos ēkās un būvēs, kā arī to teritorijās;

21.10. nepieļaut ēku vai telpu būvdarbu un remonta laikā koplietošanas teritoriju piesārņošanu ar būvgružiem un putekļiem, kā arī neatļautu atkritumu mešanu ārā pa ēkas logiem.

IV. Veloceliņu mehanizētās tīrīšanas noteikumi

22. Ja ietve ir aprīkota ar attiecīgām valsts standarta ceļazīmēm, bet ziemas apstākļos nav redzams seguma sadalījums un marķējums, tad par veloceliņa daļu tiek uzskatīta ½ ietves daļa tuvāk brauktuvei.

23. Veloceliņu mehanizētā tīrīšana notiek centralizēti, ko organizē Ventspils pilsētas pašvaldība.

24. Veloceliņa centralizēta tīrīšana neatbrīvo šo noteikumu 4. un 5.punktā minētās personas no atbildības un pienākuma tīrīt ietves gājēju daļu un piegulošo teritoriju saskaņā ar Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem.

25. Visi veloceliņi tiek iedalīti A un B klasēs, kas tiek noteikta atbilstoši veloceliņa lietošanas intensitātei.

26. A klases veloceliņi ziemas apstākļos ir jāuzsāk tīrīt 2 stundu laikā no sniega snigšanas sākšanās brīža un jānotīra 6 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām. Intensīva sniega snigšanas laikā tīra tikai A klases veloceliņus. A klases veloceliņu mehanizētā tīrīšana sniega snigšanas laikā tiek veikta no plkst.6.00 līdz 20.00.

27. B klases veloceliņi jāsāk tīrīt 6 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām un jānotīra 24 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām. B klases veloceliņu mehanizētā tīrīšana sniega snigšanas laikā tiek veikta no plkst.6.00 līdz 20.00.

28. Veloceliņa tīrīšana, tai skaitā sniega pārvietošanu jāveic brauktuves virzienā. Pieturvietu un ielu krustojuma pāreju attīrīšana no sniega jāveic vienlaicīgi ar veloceliņa tīrīšanu.

29. Veloceliņa mehāniskā tīrīšanā atļauts izmantot traktora tehniku, kas nav smagāka par 3,5 t, lai netiktu bojāts seguma materiāls un apmales. Veloceliņa tīrīšana jāveic ar rotējošu horizontālo birsti agrās rīta stundās, lai netraucētu velosatiksmi un gājējus. Sniega snigšanas laikā tīrīšana jāveic vienlaicīgi ar frontālo lāpstu un rotējošu horizontālo birsti.

30. Sniega attīrīšana no veloceliņa tiek uzsākta, ja sniega biezums uz A klases veloceliņiem ir vairāk kā 0,5 cm un B klases veloceliņiem vairāk kā 1 cm. Lapu un skuju tīrīšana tiek veikta atkarībā no nepieciešamības, bet ne retāk kā 1 reizi nedēļā.

31. Veloceliņu kaisīšana ar pretslīdes materiālu, vai tehnisko sāli veicama gadījumos, kad tie ir apledojuši un kaisīšana saskaņota ar Ventspils pilsētas pašvaldības iestādi "Komunālā pārvalde".

V. Īpašie noteikumi

32. Pašvaldība nodrošina:

32.1. zāliena pļaušanu apstādījuma daļai ielas sarkano līniju robežās, kas pārsniedz 6 m platumu, mērot no īpašuma zemes gabala robežas līdz brauktuvei, neieskaitot ietvi un veloceliņus;

32.2. sagrābto un maisos salikto lapu centralizētu savākšanu laika periodā no 01.oktobra līdz 15.novembrim (lapu savākšanu ir jāpiesaka Pašvaldības iestādei "Komunālā pārvalde" Užavas ielā 8, Ventspilī pa tālruni: 63624269 vai e-pastu kom.parvalde@ventspils.gov.lv);

32.3. kaisāmā materiāla (smilts/sāls maisījuma) piegādi bez samaksas katram nekustamā īpašuma īpašniekam (valdītājam vai lietotājam), atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja to īpašums robežojas ar ietvi (kaisāmā materiāla bezmaksas piegādi 100 kg apjomā var pieteikt līdz 15.decembrim Pašvaldības iestādei "Komunālā pārvalde" Užavas ielā 8, Ventspilī pa tālruni 63624269 vai e-pastu kom.parvalde@ventspils.gov.lv);

32.4. pieņemt bez samaksas piegulošo teritoriju zālienu atliekas un koku lapas Pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" kokaudzētavā Jēkaba ielā 47, Ventspilī darba dienās no plkst. 8:00 līdz 17:00.

32.5. veloceliņu mehanizētu tīrīšanu.

(Grozīts ar Ventspils pilsētas domes 20.09.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.20)

VI. Atvieglojumi

33. Atvieglojumi īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanai tiek nodrošināti pašvaldības sociālās palīdzības ietvaros¹ Raiņa ielā 10, Ventspilī, pa tālruni 63601200 vai e-pastu sap@ventspils.gov.lv.

33.¹ Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība, neieskaitot pašvaldības uzturamās teritorijas (veloceliņi, maģistrālie grāvji) platību, ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldības iestādi "Ventspils Komunālā pārvalde" vienošanos par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā.