Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumus Nr. 680 "Kārtība, kādā Privatizācijas aģentūrai veicami atskaitījumi par valsts īpašuma privatizāciju, valsts kapitāla daļu atsavināšanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, kā arī izveidojams un izlietojams rezerves fonds un veicami maksājumi valsts budžetā".
Rīgā 2011.gada 20.decembrī (prot. Nr.75 48.§)
pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 6.panta trešo daļu,
11.panta pirmo un trešo daļu un likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla
daļām un kapitālsabiedrībām" 125.panta otro daļu un 129.panta devīto daļu
(Grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1439)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā veicami atskaitījumi valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – aģentūra) no valsts īpašuma – ēku (būvju) (izņemot dzīvojamās mājas un dzīvokļa īpašumus), apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu, kapitālsabiedrību, kapitāla daļu vai citas mantas, kas ir valsts īpašumā, – privatizācijas, valsts kapitāla daļu atsavināšanas un valsts kapitāla pārvaldīšanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem un citiem ieņēmumiem, kā arī šo atskaitījumu apmēru;
1.2. kārtību un nosacījumus, kādā izlietojami aģentūras rezerves fonda līdzekļi.
2. Visi ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas, valsts kapitāla daļu atsavināšanas, privatizējamo un privatizēto valsts kapitālsabiedrību nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācijas, kā arī ieņēmumi no aģentūras valdījumā esošā valstij piederošā un piekrītošā īpašuma nomas un nomas ar izpirkumu ieskaitāmi aģentūras kontos.
3. Valsts budžetam aprēķināto summu nosaka, no kopējiem privatizācijas ieņēmumiem atņemot līdzekļus šādā kārtībā:
3.1. atskaitījumi privatizācijas izdevumu segšanai;
3.2. atskaitījumi aģentūras rezerves fondā.
4. Privatizācijas procesā iegūtos naudas līdzekļus reizi mēnesī līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam pēc šo noteikumu 3.punktā minēto atskaitījumu veikšanas un līdzekļu rezervēšanas aģentūrai pilnā apmērā ieskaita valsts budžetā.
5. Aģentūras kontos iemaksātos naudas līdzekļus no nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācijas, aģentūras valdījumā esošo valsts īpašuma nomas un valsts kapitāla daļu atsavināšanas pēc aģentūrai paredzēto atskaitījumu veikšanas pārskaita valsts budžetā līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmitajam datumam.
6. Ja kapitalizē statūtsabiedrības (kapitālsabiedrības) nodokļu maksājumu pamatparādu, naudas līdzekļus attiecīgajā budžeta kontā ieskaita proporcionāli konkrētā nodokļa maksājumu pamatparāda attiecībai pret statūtsabiedrības (kapitālsabiedrības) pamatkapitālu.
8. Ieņēmumus no kapitālsabiedrības likvidācijas izlieto saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", Komerclikumu un Maksātnespējas likumu.
9. Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot valsts kapitāla daļas (izņemot atlīdzību par valsts kapitāla daļu pārdošanu), ieskaita valsts budžetā šo noteikumu 5.punktā minētajā kārtībā.
10. Aģentūru finansē no līdzekļiem, kas gūti no valsts īpašuma privatizācijas, valsts kapitāla daļu atsavināšanas, aģentūras valdījumā esošā valstij piederoša un piekrītoša īpašuma nomas un nomas ar izpirkumu, kā arī no citiem ieņēmumiem.
11. Izdevumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos aģentūrai noteikto privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un aprites pienākumu izpildi, finansē saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 11.februāra noteikumiem Nr.71 "Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas noteikumi".
12. Ja aģentūrai uzdod veikt citas funkcijas, tiesību aktā paredz attiecīgās funkcijas finansēšanas avotu un kārtību.
13. Aģentūras finansēšanai nepieciešamie līdzekļi (turpmāk – aģentūrai paredzētie atskaitījumi) ir attiecīgajā mēnesī aprēķinātie atskaitījumi atbilstoši aģentūrai paredzēto atskaitījumu normatīviem. Minētos atskaitījumus uzskaita kā saņemtos avansa maksājumus. Norēķinoties ar valsts budžetu un aģentūras rezerves fondu par aģentūras kontos ieskaitītajiem privatizācijas ieņēmumiem, tos samazina par aģentūrai paredzētajiem atskaitījumiem.
14. Aģentūrai paredzētos atskaitījumus par nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju veic, pamatojoties uz finanšu ministra lēmumu par nodokļu maksājumu pamatparāda dzēšanu.
15. Ja attiecīgā valsts īpašuma privatizēšanai, valsts kapitāla daļu atsavināšanai, novērtēšanai vai citu darbību veikšanai rīko konkursu, aģentūrai paredzētos atskaitījumus veic saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
16. Aģentūrai paredzētos atskaitījumus par valsts īpašuma privatizāciju vai valsts kapitāla daļu atsavināšanu veic, pamatojoties uz likumu vai Ministru kabineta rīkojumu par attiecīgā īpašuma privatizāciju vai atsavināšanu.
18. Privatizācijas, likvidācijas un kapitāla daļu atsavināšanas lietas vešanai un juridiskajiem pakalpojumiem, valsts īpašuma (izņemot nekustamos īpašumus un zemi) privatizācijas noteikumu, konkursa noteikumu, līguma un citu ar tiem saistīto dokumentu nosacījumu izpildes nodrošināšanai, pamatojoties uz valsts īpašumu lietas nodošanas un pieņemšanas aktu, noteikti šādi atskaitījumu normatīvi (ja valsts kapitāla daļa privātā kapitālsabiedrībā ir mazāka par 25 procentiem, minētos normatīvus reizina ar koeficientu 0,75):
18.1. mazāk par 100 darbiniekiem – 4325,53 euro par objektu;
18.2. no 100 līdz 499 darbiniekiem – 11041,49 euro par objektu;
18.3. no 500 līdz 999 darbiniekiem – 21422,76 euro par objektu;
18.4. 1000 darbinieku un vairāk – 35924,67 euro par objektu.
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1439 redakcijā)
19. Privatizējamo vai atsavināmo valsts īpašumu (izņemot nekustamos īpašumus un zemi) novērtēšanas finansēšanai noteikti šādi atskaitījumu normatīvi:
19.1. pēc īpašuma fiziskās substances (aktīvu) metodes – 1,3 procenti no valsts kapitālsabiedrības pamatlīdzekļu atlikuma bilances vērtības, kas norādīta pirmajā novērtējumā;
19.2. pēc citām vērtēšanas metodēm:
19.2.1. līdz 999 darbiniekiem – 1434,25 euro par objektu;
19.2.2. 1000 darbinieku un vairāk – 3585,64 euro par objektu;
19.3. ja novērtēšana veikta pēc īpašuma fiziskās substances (aktīvu) metodes un citām vērtēšanas metodēm, piemēro šo noteikumu 19.1. un 19.2.apakšpunktā noteikto atskaitījumu normatīvu.
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1439 redakcijā)
20. Nekustamā īpašuma (arī zemesgabalu) pārdošanai noteiktais atskaitījums ir 7 procenti no pārdošanas cenas, bet ne mazāk kā 1422,87 euro. Ja tiek koriģēta pārdošanas cena, attiecīgi koriģē arī summu, kas aprēķināta, izmantojot attiecīgos atskaitījumu normatīvus.
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1439)
21. Privatizācijas un atsavināšanas līguma kontrolei no līguma parakstīšanas dienas līdz privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos vai līgumā noteiktā apgrūtinājumu izpildes termiņa beigām, kā arī valsts īpašuma privatizācijas noteikumu, konkursa noteikumu, līguma un citu ar tiem saistīto dokumentu nosacījumu un nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā radušos kapitāla daļu pārdošanas līguma izpildes kontrolei noteiktais atskaitījums ir 108,14 euro par līgumu mēnesī.
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1439)
22. Privatizējamā vai likvidējamā valsts īpašuma, tā saistību un mantas pārdošanai un valsts kapitāla daļas atsavināšanai noteiktais atskaitījums ir pieci procenti no pārdošanas cenas. Ja valsts kapitāla daļa privātā kapitālsabiedrībā ir mazāka par 25 procentiem, minēto normatīvu par atsavināšanu reizina ar koeficientu 0,75. Ja tiek koriģēta pārdošanas cena, attiecīgi koriģē arī summu, kas aprēķināta, izmantojot attiecīgos atskaitījumu normatīvus.
23. Nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācijai noteiktais atskaitījums ir pieci procenti no dzēšamās nodokļu pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas summas. Ja valsts kapitāla daļa privātā kapitālsabiedrībā pēc parāda kapitalizācijas ir mazāka par 25 procentiem, minēto normatīvu reizina ar koeficientu 0,75.
24. Izdevumi, kas saistīti ar zemesgabala īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, noteikti to faktiskajā apjomā.
25. Aģentūras valdījumā esošo valstij piederošo un piekrītošo īpašumu nomas līgumu kontrolei noteiktais atskaitījums ir 50 procenti no nomas maksas, bet ne vairāk kā 108,14 euro par līgumu mēnesī.
(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1439)
26. Aģentūrai paredzēto atskaitījumu normatīvi nav attiecināmi uz līgumiem, kas noslēgti ar aģentūras apakšuzņēmējiem.
27. Rezerves fonda līdzekļus aģentūra izlieto:
27.1. pirkuma līgumu atcelšanas, pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesību īstenošanas izdevumu segšanai (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);
27.2. Latvijas nacionālā arhīva fonda uzraudzības iestāžu izdevumu segšanai, kas saistīti ar arhīva dokumentu sakārtošanu valsts kapitālsabiedrībām, kuras nodotas privatizācijai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", un valsts kapitālsabiedrībām, kuras nodotas likvidācijai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);
27.3. aģentūras valdījumā pārņemto privatizējamo valsts īpašumu apsardzes un apsaimniekošanas izdevumu segšanai (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram), ja tos nav iespējams segt no valsts īpašuma nomnieka vai privatizācijas subjekta līdzekļiem;
27.4. privatizējamo valsts īpašuma apdrošināšanas izdevumu segšanai, ja tos nav iespējams segt no privatizācijas subjekta līdzekļiem (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);
27.5. šajos noteikumos minētajiem aģentūrai paredzētajiem atskaitījumiem par katru valsts īpašumu tādā apmērā, kas nav nosedzams no attiecīgā īpašuma pārdošanas ieņēmumiem. Pēc attiecīgā valsts īpašuma pārdošanas vai papildu ieņēmumu saņemšanas līdzekļi, kas saņemti avansā no rezerves fonda, pārskaitāmi atpakaļ aģentūras rezerves fondā;
27.6. atskaitījumiem par akciju izsolēm publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem;
27.7. to tiesvedības izdevumu segšanai, kas saistīti ar aģentūras funkciju veikšanu (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);
27.8. aģentūras izdevumu segšanai, ja aģentūras izdevumu tāmē paredzēto līdzekļu apmērs ir tāds, ka tos nav iespējams segt no šajos noteikumos minētajiem aģentūrai paredzētajiem atskaitījumiem. Pēc valsts īpašuma pārdošanas līdzekļi, kas saņemti avansā no rezerves fonda, pārskaitāmi atpakaļ aģentūras rezerves fondā;
27.9. tādu pašvaldību, kredītiestāžu un aģentūras, kā arī citu institūciju izdevumu segšanai, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu piešķiršanu un apriti, ja šo noteikumu 11.punktā minētie ieņēmumi ir mazāki nekā Ministru kabineta 2003.gada 11.februāra noteikumos Nr.71 "Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas noteikumi" paredzētie izdevumi;
27.10. privatizācijas sertifikātu dzēšanai normatīvajos aktos noteiktajām personām;
27.11. saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.711 "Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtību" izveidotās privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licencēšanas komisijas darbības nodrošināšanai;
27.12. šajā punktā minēto darbību nodrošināšanai, ja valsts budžeta likumā kārtējam gadam tam nav paredzēts finansējums:
27.12.1. aģentūras izdevumu segšanai, kas nepieciešami likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" aģentūrai noteikto funkciju pildīšanai – privatizācijai, tās pabeigšanai, aģentūras valdījumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanai, dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai;
27.12.2. aģentūras valdījumā esošo valsts neprivatizēto dzīvokļu īpašumu, kuri nav izīrēti vai iznomāti, pārvaldīšanas, maksas par sniegtajiem pakalpojumiem un funkcionāli nepieciešamā zemesgabala nomas maksas (ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes) segšanai;
27.12.3. aģentūras valdījumā esošo valsts dzīvokļa īpašumu, kuri ir izīrēti vai iznomāti, pārvaldīšanas, maksas par sniegtajiem pakalpojumiem, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu segšanai, ja tos nav iespējams segt no valsts dzīvokļa īpašuma privatizācijas subjekta, īrnieka vai nomnieka līdzekļiem pēc tam, kad spēkā stājies tiesas spriedums par īres vai nomas līguma izbeigšanu un īrnieka vai nomnieka izlikšanu no attiecīgajām īres vai nomas telpām;
27.12.4. aģentūras izdevumu segšanai, kas radušies, nododot pašvaldībām aģentūras valdījumā esošo neprivatizēto valsts dzīvojamo māju, to daļu un dzīvokļa īpašumus, kā arī šo īpašumu atsavināšanas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam;
27.12.5. dzīvojamo māju privatizācijas informācijas sistēmas nodrošināšanai;
27.12.6. aģentūras izdevumu segšanai, kas radušies, apzinot dzīvojamās mājas vai to reālās vai domājamās daļas, kā arī elektrotīklus, kas piekrīt valstij kā bezīpašnieka un bezmantinieka manta;
27.12.7. valstij piekritīgās bezmantinieka, bezīpašnieka mantas pārvaldīšanas, maksas par sniegtajiem pakalpojumiem, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu (ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes) segšanai, kā arī aģentūras valdījumā esošo neprivatizēto dzīvojamo māju, to daļu un dzīvokļu īpašumu atsavināšanas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam;
27.12.8. izdevumu segšanai, kas saistīti ar aģentūras valdījumā esošo dzīvojamo māju un to palīgēku patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu un valsts dzīvojamo māju (graustu) nojaukšanu;
27.12.9. aģentūras izdevumu segšanai, kuri radušies, izpildot spriedumus, kas saistīti ar valsts īpašumā un aģentūras valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, to daļām un dzīvokļa īpašumiem;
27.13. aģentūras likvidācijas izdevumu segšanai (ja izdevumu apmērs ir tāds, ka tos nav iespējams segt no aģentūras līdzekļiem);
27.14. citos tiesību aktos vai administratīvajos aktos paredzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar aģentūrai doto uzdevumu veikšanu.
Ekonomikas ministrs D.Pavļuts
 |
 |
 |
 |