Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr.475

Rīgā 2011.gada 26.septembrī (prot. Nr.51 17.§)

Par atļauju A.Liepiņam savienot amatus

1. Ministru kabinets, izskatot Andra Liepiņa 2011.gada 1.septembra iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu, Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra" kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu, Latvijas Zinātnes padomes locekļa amatu un Koordinācijas padomes locekļa amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, konstatēja:

1.1. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Savukārt 9.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde ir augstākā kolektīvā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzraudzības un pārvaldes institūcija. Saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.panta otro un trešo daļu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami trīs valsts interešu pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs Liepājas pilsētas domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas pilsētas domes ieteikti Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem amatā ieceļ Ministru kabinets;

1.2. no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.pantā noteiktā izriet, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību;

1.3. saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10.panta pirmo daļu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde veic šādas funkcijas:

1.3.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un sabiedrības interesēm;

1.3.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.3.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.3.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus;

1.3.5. nosaka brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma ieviešanai;

1.3.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas institūcijas;

1.3.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

1.3.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.3.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada finanšu līdzekļu izlietojuma budžetu;

1.3.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparātu;

1.3.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis ir uzskatāms par valsts amatpersonu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta otrās daļas izpratnē;

1.5. speciālie amatu savienošanas ierobežojumi likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām noteikti šā likuma 7.panta sestajā daļā, kurā norādīts, ka šā likuma 4.panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1.5.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.5.2. pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

1.5.3. amatu arodbiedrībā;

1.5.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.5.5. amatnieka saimniecisko darbību, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.6. ievērojot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta piektās daļas 1.punktā noteikto, ka valsts iestāžu vadītāju vietnieki var savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, A.Liepiņam ir atļauts savienot Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu, ievērojot citus valsts amatpersonai likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus;

1.7. ņemot vērā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestās daļas 3.punktā noteikto, A.Liepiņam Liepājas speciālās ekonomiskās valdes locekļa amata savienošana ar Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra" kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu, Latvijas Zinātnes padomes locekļa amatu un Koordinācijas padomes locekļa amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai un ja ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.8. pamatojoties uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.panta trešo daļu, Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestās daļas 3.punktu ir kompetenta izsniegt atļauju savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra" kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu, Latvijas Zinātnes padomes locekļa amatu un Koordinācijas padomes locekļa amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

1.9. saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumu Nr.1072 "Uzraudzības komitejas nolikums" (izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 16.panta pirmo un otro daļu) 1.punktu Uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistīta institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt darbības programmu īstenošanas efektivitātes un kvalitātes uzraudzību. Šo Ministru kabineta noteikumu 6.3.apakšpunktā noteikts, ka Uzraudzības komitejas sastāvā ir jābūt katras atbildīgās iestādes vadītājam. Ekonomikas ministrija ir Eiropas Savienības struktūrfondu apguves darbībās iesaistīta valsts iestāde, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īsteno visas starpniekinstitūcijas funkcijas vai daļu no tām (atbildīgā iestāde). To apliecina, piemēram, Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.887 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana"" (izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu). Saskaņā ar šo Ministru kabineta noteikumu 8.punktu Ekonomikas ministrija ir noteikta kā atbildīgā iestāde. Ar Ekonomikas ministrijas 2009.gada 14.janvāra rīkojumu Nr.22 "Par atbildīgās iestādes vadītāju Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā" par Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes vadītāju noteikts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks A.Liepiņš. Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumu Nr.1072 "Uzraudzības komitejas nolikums" 3.punktā minēti Uzraudzības komitejas uzdevumi, un tie ir šādi:

1.9.1. uzraudzīt piešķirtā Eiropas Savienības fondu finansējuma izlietošanas efektivitāti un atbilstību apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem;

1.9.2. izskatīt priekšlikumus par grozījumiem attīstības plānošanas dokumentos un pieņemt lēmumu par grozījumu apstiprināšanu vai noraidīšanu;

1.9.3. apstiprināt Eiropas Savienības fondu izvērtēšanas plānu;

1.9.4. izskatīt Eiropas Savienības fondu izvērtēšanas secinājumus un ieteikumus par plānošanas dokumentu īstenošanu;

1.9.5. apstiprināt Eiropas Savienības fondu vadības komunikācijas stratēģiju;

1.9.6. apstiprināt komitejas un apakškomitejas reglamentus;

1.9.7. izskatīt un apstiprināt apakškomitejas sagatavotos lēmumprojektus, kā arī pieņemt lēmumus par apakškomitejas ieteikumu īstenošanu;

1.9.8. atbilstoši kompetencei veikt citus uzdevumus, kas noteikti Eiropas Savienības fondu vadību regulējošajos Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Eiropas Savienības tiesību aktos;

1.10. ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra 2011.gada 11.janvāra rīkojumu Nr.7 "Par SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" kapitāla daļu turētāja pārstāvi" un pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (turpmāk - Kapitālsabiedrību likums) 12.panta pirmo daļu, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks A.Liepiņš ir iecelts par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra" (turpmāk - Garantiju aģentūra) kapitāla daļu turētāja pārstāvi. Garantiju aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, un visas tās kapitāla daļas pieder valstij. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību likuma 12.panta ceturto daļu A.Liepiņš kā Garantiju aģentūras kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņem Garantiju aģentūras dalībnieku sapulces lēmumus. Saskaņā ar Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 3.punktu Garantiju aģentūras statūtu 5.punktā noteikti šādi kapitālsabiedrības darbības mērķi:

1.10.1. atbalstīt Latvijas Republikā reģistrēto mazo un vidējo komercsabiedrību saimnieciskās darbības attīstību, sekmējot kredītresursu pieejamību, izsniedzot savā vārdā īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa aizdevumu un finanšu līzinga garantijas Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrētām finanšu institūcijām, kas finansē šīs sabiedrības;

1.10.2. izveidot publiskā sektora līdzfinansētus riska kapitāla fondus, ar kuru starpniecību tiktu sekmēta finanšu resursu pieejamība Latvijas Republikā reģistrētām mazām un vidējām komercsabiedrībām, kā arī nodrošināt un uzraudzīt izveidoto riska kapitāla fondu darbību;

1.11. Zinātniskās darbības likuma 14.panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijas Zinātnes padome ir koleģiāla zinātnieku institūcija, kas izveidota kā Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Latvijas Zinātnes padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Latvijas Zinātnes padomes sastāvu (pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Pamatojoties uz Zinātniskās darbības likuma 15.panta pirmās daļas 9.punktu, Latvijas Zinātnes padomē darbojas Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Ar Ekonomikas ministrijas 2010.gada 24.marta vēstuli Nr.322-1-2764 Izglītības un zinātnes ministrijai dalībai Latvijas Zinātnes padomē tika deleģēts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks A.Liepiņš. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 16.pantu Latvijas Zinātnes padomes kompetencē ietilpst:

1.11.1. priekšlikumu sagatavošana valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādei;

1.11.2. priekšlikumu izstrāde zinātnes finansēšanai nepieciešamā valsts budžeta projekta sagatavošanai;

1.11.3. zinātniskajai darbībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadale Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī atzinumu sniegšana par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma zinātnisko lietderību;

1.11.4. konkursa kārtībā pieteikto no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu projektu un programmu izvērtēšana triju mēnešu laikā (ekspertīze) un šā procesa atklātuma nodrošināšana;

1.11.5. no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu rezultātu zinātniska izvērtēšana un apkopošana, rezultātu pieejamības nodrošināšana;

1.11.6. starptautiskās zinātniskās sadarbības organizēšana un veicināšana;

1.11.7. atzinumu sniegšana par licencēšanai vai akreditēšanai iesniegtajām doktora studiju programmām;

1.11.8. Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole;

1.11.9. augstskolu doktora studiju programmu īstenošanā iesaistīto ekspertu kandidatūru apstiprināšana atbilstoši šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajam;

1.11.10. ar tās darbību saistītās informācijas sagatavošana un publicēšana;

1.11.11. zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju un diskusiju principu izstrādāšana sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju;

1.12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2011.gada 9.februāra nolikuma Nr.27 "Koordinācijas padomes nolikums" 1.punktā noteikts, ka Koordinācijas padome ir koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.6.prioritātes "Policentriska attīstība" (turpmāk - prioritāte) finansējuma saņēmēju izstrādāto vai aktualizēto pašvaldību attīstības programmu un projekta ideju izvērtēšanu atbilstoši integrētas pieejas prasībām, sekmējot kompleksa pašvaldību atbalsta mehānisma izveidi un plānoto projektu darbību savstarpējo papildinātību un nepārklāšanos. Saskaņā ar minētā nolikuma 5.punktu Koordinācijas padomē darbojas arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2011.gada 18.februāra vēstuli Nr.333-1-1644 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai Ekonomikas ministrija darbam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Koordinācijas padomē nominēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku A.Liepiņu. Minētā nolikuma 2.punkts nosaka, ka Koordinācijas padome veic šādus uzdevumus:

1.12.1. izskata attiecīgā plānošanas reģiona, kurā atrodas prioritātes finansējuma saņēmējs, sagatavoto atzinumu par izstrādātās vai aktualizētās pašvaldības integrētās attīstības programmas atbilstību plānošanas reģiona prioritātēm;

1.12.2. izskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto atzinumu par izstrādātās vai aktualizētās pašvaldības integrētās attīstības programmas atbilstību vadlīnijām pašvaldību integrēto attīstības programmu izstrādei un atzinumu par prioritātes projekta ideju;

1.12.3. izskata un saskaņo pašvaldības attīstības programmu vai tās grozījumus;

1.12.4. izskata un apstiprina pašvaldības kā finansējuma saņēmēja prioritātes ietvaros sagatavoto projekta ideju, ko tā plāno īstenot prioritātes ietvaros.

2. Izvērtējot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā noteiktās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes funkcijas kopsakarā ar Uzraudzības komitejas locekļa Finanšu ministrijā, Garantiju aģentūras kapitāla daļu turētāja pārstāvja, Latvijas Zinātnes padomes locekļa un Koordinācijas padomes locekļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā amata pienākumiem, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošana ar Uzraudzības komitejas locekļa Finanšu ministrijā, Garantiju aģentūras kapitāla daļu turētāja pārstāvja, Latvijas Zinātnes padomes locekļa un Koordinācijas padomes locekļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā amatu interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Ievērojot minētos apsvērumus un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.1 panta piektajā daļā noteikto, atļaut A.Liepiņam savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā, Garantiju aģentūras kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu, Latvijas Zinātnes padomes locekļa amatu un Koordinācijas padomes locekļa amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

3. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo un otro daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars

28.09.2011