Darbības ar dokumentu

3.pants. Personas, kas piedalās fondēto pensiju shēmā

(1) Kā fondēto pensiju shēmas dalībnieki tiek reģistrētas visas personas, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir pakļautas valsts fondēto pensiju apdrošināšanai un kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā nav sasniegušas 30 gadu vecumu.

(2) Valsts fondēto pensiju apdrošināšanai pakļautās personas, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem (ieskaitot), dalību fondēto pensiju shēmā var uzsākt brīvprātīgi, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk — Aģentūra).

(3) Sociāli apdrošināto personu reģistrācija fondēto pensiju shēmā tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Dalība fondēto pensiju shēmā tiek pārtraukta tikai šā likuma 7. un 8.pantā minētajā gadījumā.

(5) Kā fondēto pensiju shēmas dalībnieki tiek reģistrētas personas, uz kurām attiecas Padomes 1968.gada 29.februāra regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (Civildienesta noteikumi), ja:

1) tās atgriežas Latvijā un to fondēto pensiju shēmā uzkrātais pensijas kapitāls saņemts no Eiropas Savienības pensiju shēmas, kur tas bija pārskaitīts sakarā ar dalību šajā shēmā;

2) tās, pirms kļuvušas par Eiropas Savienības pensiju shēmas dalībniekiem, nav bijušas fondēto pensiju shēmas dalībnieki, bet, izvēloties Eiropas Savienības pensiju shēmā uzkrāto pensijas kapitālu ieskaitīt Latvijas valsts pensiju sistēmā, par tādiem kļūst, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(6) Kārtību, kādā Eiropas Savienības pensiju shēmā uzkrāto pensijas kapitālu, kas ieskaitīts Latvijas valsts pensiju sistēmā, ieskaita fondēto pensiju shēmā, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 26.04.2007., 25.09.2008. un 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2018. Grozījumi pirmajā un otrajā daļā stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 25. punktu)

3.¹ pants. Fondēto pensiju shēmas dalībnieka izvēles tiesības fondētās pensijas kapitāla izmantošanā, ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas

(1) Fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa fondētās pensijas kapitāls, ja šis dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas (tai skaitā priekšlaicīgi) dienas:

1) to ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā;

2) to pievieno fondēto pensiju shēmas dalībnieka norādītās personas fondētās pensijas kapitālam;

3) to manto Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Fondēto pensiju shēmas dalībnieks šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā var norādīt vienu personu. Fondēto pensiju shēmas dalībnieks šā panta pirmajā daļā noteikto izvēli, tai skaitā norādīto personu, var mainīt.

(3) Piemērojot šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktu, tiek ņemts vērā arī fondēto pensiju shēmas dalībnieka fondētās pensijas kapitāls, kas uzkrāts no obligātajām iemaksām par periodu līdz 2019. gada 31. decembrim. Šajā gadījumā 80 procentus no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla apmēra, kas reģistrēts 2019. gada 31. decembrī, novirza fondēto pensiju shēmas dalībnieka norādītajai personai vai izmaksā mantiniekiem, bet 20 procentus no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla apmēra ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fondēto pensiju shēmas dalībnieks izdara izvēli attiecībā uz fondētās pensijas kapitāla izmantošanu un norāda šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto personu.

(5) Ja fondēto pensiju shēmas dalībniekam pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas nav tiesību uz vecuma pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" un viņam piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, viņa nāves gadījumā fondētās pensijas kapitālu ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

(6) Ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas nepieprasa vecuma pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" un turpina saņemt invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju, izdienas pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, viņa nāves gadījumā fondētās pensijas kapitālu ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.

(11.10.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.02.2021.)

5.pants. Fondēto pensiju shēmas dalībnieka konts

(1) Aģentūra nodrošina, lai katram fondēto pensiju shēmas dalībniekam uzkrātais fondētās pensijas kapitāls — naudas līdzekļi, kas kādā noteiktā laika periodā saskaņā ar šo likumu ir uzkrāti fondēto pensiju shēmas dalībnieka labā, — tiek aprēķināts un reģistrēts fondēto pensiju shēmas dalībnieka kontā.

(2) Fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontu uzskaites un fondētās pensijas kapitāla aprēķināšanas kārtību, kā arī fondēto pensiju shēmas administrēšanas (administratīvo) izdevumu maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Fondētās pensijas kapitāla izmaksa

(1) Fondēto pensiju shēmas dalībnieks, pieprasot vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgi), izvēlas vienu no šādām iespējām:

1) uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam, lai aprēķinātu vecuma pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

2) par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Šādā gadījumā dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumā tiek noteikts mūža pensijas mēneša apmērs, kas tiek izmaksāts visā mūža pensijas izmaksas periodā, un apdrošināšanas sabiedrība par tā apmēru informē Aģentūru.

(1¹) Dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polises iegādes kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1²) Fondēto pensiju shēmas dalībnieks uzkrāto fondētās pensijas kapitālu izmanto tad, kad viņam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

(2) Ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks kļūst par Eiropas Savienības pensiju shēmas dalībnieku, viņa uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pārskaita Eiropas Savienības pensiju shēmā. Kārtību, kādā uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pārskaita Eiropas Savienības pensiju shēmā, nosaka Ministru kabinets.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2008., 11.10.2018. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.02.2021. Grozījums šā likuma 7. panta pirmās daļas 2. punktā, kas paredz, ka dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumā tiek noteikts mūža pensijas mēneša apmērs, kas tiek izmaksāts visā mūža pensijas izmaksas periodā, un apdrošināšanas sabiedrība par tā apmēru informē Aģentūru, stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu)

8. pants. Fondētās pensijas kapitāla izmantošana fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā

(1) Ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks nomiris pirms vecuma pensijas piešķiršanas (tai skaitā priekšlaicīgi) dienas, fondētās pensijas kapitāls tiek izmantots atbilstoši šā likuma 3.¹ panta pirmajā daļā izdarītajai izvēlei (izņemot šā likuma 3.¹ panta piektajā un sestajā daļā minētos gadījumus) šādā kārtībā:

1) pirms mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka fondētās pensijas kapitāla izmantošanas atbilstoši šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteiktajam no fondētās pensijas kapitāla tiek segtas mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka un viņa norādītās personas vai mantinieku saistības pret sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu un valsts pamatbudžetu, kas izriet no sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksām saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

2) šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka konts tiek slēgts uzreiz pēc miršanas fakta reģistrēšanas Aģentūrā un fondētās pensijas kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. Ja fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir apgādājamie, fondētās pensijas kapitālu ņem vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

3) šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka konts tiek slēgts sešus mēnešus pēc miršanas fakta reģistrēšanas Aģentūrā un fondētās pensijas kapitāls neatkarīgi no Civillikumā noteiktās mantošanas kārtības tiek pievienots fondēto pensiju shēmas dalībnieka norādītās personas fondētās pensijas kapitālam;

4) ja šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 2. punktā norādītā persona dienā, kad Aģentūra reģistrējusi valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka miršanas faktu, ir mirusi vai tai nav valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta, piemēro šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 3. punktu;

5) šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā Aģentūra, saņēmusi no zvērināta notāra mantojuma apliecību un mantinieka iesniegumu, slēdz fondēto pensiju shēmas dalībnieka kontu un izmaksā mantiniekam viņa daļu no fondētās pensijas kapitāla proporcionāli mantojuma apliecībā norādītajām mantojuma daļām. Aģentūra izmaksu veic bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu uz mantinieka norādīto maksājumu kontu, no izmaksājamās summas sedzot maksājuma komisijas izdevumus, izņemot gadījumu, kad mantinieks vienlaikus ar mantojuma apliecības saņemšanu lūdz viņam pienākošos fondētās pensijas kapitālu pievienot viņa fondētās pensijas kapitālam.

(2) Ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks nav izdarījis izvēli saskaņā ar šā likuma 3.¹ panta pirmo daļu vai ja fondēto pensiju shēmas dalībnieka reģistrētais fondētais pensijas kapitāls viņa nāves dienā nesasniedz 35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, fondētās pensijas kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

(3) Ja valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks izdarījis izvēli atbilstoši šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 3. punktam, bet 10 gadu laikā no viņa nāves dienas Aģentūra nav saņēmusi mantinieka pieprasījumu izmaksāt fondētās pensijas kapitālu, neizmaksātais fondētās pensijas kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

(4) Aģentūra sniedz zvērinātam notāram, kas ved mantojuma lietu, ziņas par fondēto pensiju shēmas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 3. punktu izdarīto izvēli un fondētās pensijas kapitāla apmēru dienā, kad Aģentūrā reģistrēts fondēto pensiju shēmas dalībnieka miršanas fakts, mantojuma atstājēja mantojuma masas apzināšanai.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aģentūra apmainās ar zvērinātu notāru ar ziņām mantojuma lietā par to mirušo fondēto pensiju shēmas dalībnieku, kurš izdarījis izvēli par fondētās pensijas kapitāla mantošanu saskaņā ar Civillikumu, kārtību, kādā zvērināts notārs nosūta Aģentūrai attiecīgo mantojuma apliecību un mantinieka iesniegumu, kā arī kārtību, kādā Aģentūra administrē mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka fondētās pensijas kapitāla pievienošanu viņa norādītās personas fondētās pensijas kapitālam un izmaksu mantiniekiem.

(11.10.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2020. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.02.2021.)

9.pants. Fondēto pensiju shēmas darbības pārraudzība

(1) Fondēto pensiju shēmas darbības pārraudzību veic Labklājības ministrija.

(2) Saskaņā ar šo likumu Labklājības ministrijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no Aģentūras gada pārskatu par fondēto pensiju shēmas darbību un līdzekļu pārvaldītāju iesniegtos ziņojumus par fondēto pensiju shēmas darbību;

2) pieprasīt un saņemt no apdrošinātājiem reizi ceturksnī ziņojumus par dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) pakalpojumiem (kas sniegti saskaņā ar šo likumu), dalībnieku skaita dinamiku un mūža pensiju apmēriem.

(3) Lai nodrošinātu valsts vecuma pensiju uzskaiti, Labklājības ministrijai ir tiesības saņemt un iekļaut Labklājības informācijas sistēmā (LabIS) fizisko personu datus saistībā ar apdrošināšanas sabiedrību noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumiem ar fondēto pensiju shēmas dalībniekiem un apdrošināšanas sabiedrībām ir pienākums Labklājības ministrijai šos datus sniegt.

(4) Ministru kabinets nosaka Labklājības informācijas sistēmā (LabIS) iekļaujamos datus, to apjomu, datu sniegšanas termiņus un apstrādes kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2007. un 22.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018. Trešā daļa stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)

10.pants. Aģentūras kompetence

(1) Saskaņā ar šo likumu Aģentūra:

1) nodrošina fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontu izveidi un aktualizāciju, reģistrējot veiktās iemaksas un uzkrāto fondētās pensijas kapitālu;

1¹) nodrošina fondēto pensiju shēmas dalībnieku iemaksu pārskaitīšanu līdzekļu pārvaldītājiem, uzkrātā fondētās pensijas kapitāla pieprasīšanu no līdzekļu pārvaldītājiem, fondēto pensiju shēmas dalībniekiem mainot ieguldījumu plānu vai izbeidzot dalību fondēto pensiju shēmā, un fondētās pensijas kapitāla pārskaitīšanu līdzekļu pārvaldītājiem ieguldījumu plānu maiņas gadījumā;

1²) katra ceturkšņa pirmajā darba dienā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem informāciju par tiem fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda, norādot dalībnieka vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, personas kodu, kontaktinformāciju, ko Aģentūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fondēto pensiju shēmas darbību izmanto informācijas nosūtīšanai dalībniekam, un dalībnieka izvēlēto plānu, kā arī izmaiņas šajā informācijā, lai fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs identificētu attiecīgo fondēto pensiju shēmas dalībnieku, saskaņā ar šā likuma 11.⁴ pantu izvērtētu viņa izvēlēto ieguldījumu plānu un informētu attiecīgo dalībnieku par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu;

1³) reizi ceturksnī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem informāciju par to fondēto pensiju shēmas dalībnieku uzkrāto līdzekļu kopējo apmēru, kuru līdzekļus tie pārvalda, sadalījumā pa šo dalībnieku dzimšanas gadiem (neatklājot personas datus), lai līdzekļu pārvaldītājs varētu veikt ieguldījumu portfeļa pārvaldību;

2) informē personu par reģistrāciju fondēto pensiju shēmā un citām būtiskām izmaiņām fondēto pensiju shēmas darbībā;

2¹) izsniedz vai nosūta fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izrakstu un informāciju par veikto līdzekļu pārvaldītāja vai ieguldījumu plāna maiņu, fondēto pensiju shēmas dalībniekam ierodoties personīgi vai iesniedzot rakstveida pieprasījumu;

2²) nodrošina iespēju, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izraksts papildus valsts pārvaldes pakalpojumu portālam www.latvija.lv var tikt nodots šā punkta "b" apakšpunktā minētajam subjektam atspoguļošanai citā drošā tiešsaistes risinājumā fondēto pensiju shēmas dalībniekam, ja ievēroti visi šādi nosacījumi:

a) ir ikreizēja attiecīgā fondēto pensiju shēmas dalībnieka elektroniski sniegta piekrišana piekļuvei konta izrakstam,

b) datu apstrādi nodrošina fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs vai persona, kas ir tiesīga sniegt maksājumu pakalpojumu vai konta informācijas pakalpojumu saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu,

c) nodoto konta izrakstu izmanto atspoguļošanai tikai fondēto pensiju shēmas dalībniekam, un datu atspoguļotājs datus savām vajadzībām neiegūst un neuzglabā, kā arī pēc atspoguļošanas tos dzēš,

d) attēlojot attiecīgo konta izrakstu fondēto pensiju shēmas dalībniekam, netiek attēlota reklāma un cita informācija vai uzdoti jautājumi, kas tieši vai netieši aicinātu izvēlēties fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju;

3) slēdz līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu un tās nosacījumiem;

4) nodrošina fondēto pensiju shēmas dalībnieku iesniegumu izpildi par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu izvēli un maiņu. Aģentūra nav tiesīga pēc savas iniciatīvas lemt par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna maiņu, izņemot šā likuma 13.panta sestajā un septītajā daļā paredzētos gadījumus;

5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina šā likuma 7.panta izpildi;

6) katru gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sastāda pārskatu par fondēto pensiju shēmas darbību, kurš sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par fondēto pensiju shēmas pārvaldi, veiktajām iemaksām un līdzekļu pārskaitījumiem, kā arī par fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontu uzskaites atbilstību normatīvo aktu prasībām. Pārskatu par fondēto pensiju shēmas darbību saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem pārbauda zvērināts revidents un apstiprina labklājības ministrs;

7) nodrošina informācijas publicēšanu par fondēto pensiju shēmu un tās darbības rezultātiem.

(2) Aģentūras izdevumi fondēto pensiju shēmas administrēšanai tiek segti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2¹) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā Aģentūra nodod fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam šā panta pirmās daļas 1.² un 1.³ punktā minēto informāciju;

2) kārtību, kādā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs sniedz attiecīgajam fondēto pensiju shēmas dalībniekam šā panta pirmās daļas 1.² punktā minēto informāciju;

3) prasības fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, apstrādājot šīs daļas 2. punktā minēto informāciju;

4) kārtību, kādā Aģentūra nodrošina šā panta pirmās daļas 2.² punktā noteikto prasību izpildi;

5) šā panta pirmās daļas 2.² punktā minētā konta izraksta saturu un sniegšanas formu.

(2²) Latvijas Banka pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par to, kuras personas ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumu vai konta informācijas pakalpojumu, kā arī nekavējoties informē Aģentūru par personām, kuru darbība maksājumu pakalpojumu vai konta informācijas pakalpojumu sniegšanas jomā ir apturēta vai izbeigta.

(3) (Izslēgta ar 22.11.2017. likumu)

(4) Šā panta pirmās daļas 1. un 1.¹ punktā noteiktos uzdevumus saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu var deleģēt privātpersonai. Pildot šos uzdevumus, privātpersona ir Aģentūras funkcionālā pakļautībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 26.04.2007., 14.11.2008., 04.02.2016., 22.11.2017. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. Pirmās daļas 1.², 1.³, 2.² punkts, kā arī 2.¹ un 2.² daļa stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 36. punktu)

11.pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs un līdzekļu turētājs

(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs veic fondēto pensiju shēmā izdarīto iemaksu, turpmāko augļu (procentu) un citu aktīvu (turpmāk — līdzekļi) pārvaldīšanu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst pārvaldīt Latvijā reģistrēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk — dalībvalsts) reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības filiāle Latvijā, kas ir tiesīga sniegt ieguldījumu pārvaldes pakalpojumus (turpmāk — dalībvalsts filiāle). Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs drīkst sākt fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu tikai pēc reģistrācijas fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, kuru uztur un aktualizē Latvijas Banka.

(1¹) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nodrošina, ka tā minimālais pamatkapitāls ir vismaz:

1) 500 000 euro, ja tas plāno pārvaldīt vai pārvalda fondēto pensiju shēmas līdzekļus, kuru apmērs nepārsniedz 50 000 000 euro;

2) 1 000 000 euro, ja tas plāno pārvaldīt vai pārvalda fondēto pensiju shēmas līdzekļus, kuru apmērs ir no 50 000 001 euro līdz 100 000 000 euro;

3) 2 000 000 euro, ja tas plāno pārvaldīt vai pārvalda fondēto pensiju shēmas līdzekļus, kuru apmērs ir no 100 000 001 euro līdz 200 000 000 euro;

4) 3 000 000 euro, ja tas plāno pārvaldīt vai pārvalda fondēto pensiju shēmas līdzekļus, kuru apmērs pārsniedz 200 000 000 euro.

(2) Norēķinus par darījumiem ar fondēto pensiju shēmas līdzekļiem fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs veic ar līdzekļu turētāja starpniecību, noslēdzot ar to turētājbankas līgumu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus var turēt Latvijā reģistrēta banka, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanu, vai dalībvalstī reģistrētas bankas filiāle Latvijā, ja attiecīgā banka ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un blakuspakalpojumus, tai skaitā turēt finanšu instrumentus. Līdzekļu turētāja izvēli, tā pienākumus un atbildību, kā arī turētājbankas līguma noslēgšanas un izpildes kārtību nosaka šis likums un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums.

(3) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas noteikumi, to neievērošanas sekas un atbildība tiek paredzēti līgumā, ko Aģentūra slēdz ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par līguma slēgšanu ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju, par jebkuriem turpmākajiem grozījumiem šajā līgumā, kā arī par šāda līguma pirmstermiņa izbeigšanu pieņem Aģentūras direktors. Līguma saturu, veidu un noslēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus — sistematizētu tādu noteikumu kopumu, saskaņā ar kuriem notiek fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana un kuri ir izklāstīti katra attiecīgā ieguldījumu plāna prospektā un fondēto pensiju shēmas dalībniekiem paredzētajā pamatinformācijā. Ieguldījumu plāna prospekts un fondēto pensiju shēmas dalībniekiem paredzētā pamatinformācija ir Aģentūras un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu atbilstoši ieguldījumu plānam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs veikt tikai pēc attiecīgā ieguldījumu plāna prospekta un fondēto pensiju shēmas dalībniekiem paredzētās pamatinformācijas reģistrēšanas Latvijas Bankā. Ja ieguldījumu plāna prospekts vai fondēto pensiju shēmas dalībniekiem paredzētā pamatinformācija neatbilst fondēto pensiju shēmas darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, Latvijas Banka atsaka to reģistrāciju.

(4¹) Ja ieguldījumu plāna prospekta grozījumi paredz mainīt ieguldījumu plāna ieguldīšanas noteikumus vai palielināt kopējo līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam vai citām personām no ieguldījumu plāna līdzekļiem izmaksājamās atlīdzības maksimālo apjomu, ieguldījumu plāna prospekta grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad noslēgta vienošanās par grozījumiem Aģentūras un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja līgumā.

(4²) Fondēto pensiju shēmas dalībniekiem paredzētās pamatinformācijas formātu un saturu, kā arī tās sagatavošanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(5) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nodrošina noteikumu ievērošanu attiecībā uz fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumiem, dod rīkojumus veikt norēķinus ar fondēto pensiju shēmā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, kā arī saņemt un pārvest finanšu instrumentus un veikt citus darījumus ar fondēto pensiju shēmas līdzekļiem atbilstoši likuma prasībām un ar Aģentūru noslēgtā līguma noteikumiem.

(5¹) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido:

1) maksājuma pastāvīgā daļa, kas ietver maksājumus līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no ieguldījumu plāna līdzekļiem, izņemot izdevumus, kas radušies, veicot darījumus ar ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, un kas ir noteikta atkarībā no pārvaldītāja pārvaldīšanā esošo ieguldījumu plānu kopējiem aktīviem:

a) līdz 0,6 procentiem gadā — kopējai aktīvu daļai, kas nepārsniedz 300 miljonus euro, aprēķinot to iepriekšējā gada 30. novembrī,

b) līdz 0,4 procentiem gadā — kopējai aktīvu daļai, kas pārsniedz 300 miljonus euro, aprēķinot to iepriekšējā gada 30. novembrī;

2) maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma pārsnieguma virs atskaites indeksa, kurš tiek noteikts kā parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru indeksu kombinācija. Piemērojamos atskaites indeksus nosaka Ministru kabinets.

(5²) Kārtību, kādā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam aprēķināma maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgā un mainīgā daļa, kā arī maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi uzskaites un ieturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5³) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nodrošina, lai maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz:

1) 0,85 procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros;

2) 1,1 procentu no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības šīs daļas 1.punktā neminētajiem ieguldījumu plāniem.

(5⁴) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs tā pārvaldīšanā esošos fondēto pensiju shēmas līdzekļus iegrāmato un pārvalda šķirti no jebkuras citas šā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja un tā pārvaldīšanā esošās mantas. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu daļu, kas tiek pārvaldīta saskaņā ar noteiktu ieguldījumu plānu (ieguldījumu plāna līdzekļi), fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs pārvalda šķirti no citiem tā aktīviem un pārējo ieguldījumu plānu līdzekļiem.

(5⁵) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana ietver šādus pakalpojumus:

1) ieguldījumu plāna līdzekļu ieguldījumu pārvaldīšana;

2) ieguldījumu plāna līdzekļu administratīvā vadība, kas ietver:

a) juridisko un grāmatvedības jautājumu kārtošanu,

b) informācijas sniegšanu par fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu, ieguldījumu plānu darbību un par ieguldījumiem ieguldījumu plānos, par pensiju sistēmas darbību, lai uzlabotu fondēto pensiju shēmas dalībnieka finanšu pratības līmeni, kā arī dalībnieka informēšanu par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem,

c) ieguldījumu plāna vērtības un ieguldījuma plāna daļas vērtības noteikšanu,

d) ieguldījumu plāna darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzību,

e) ieguldījumu plāna ienākuma sadali,

f) Aģentūras rīkojumu un paziņojumu izpildi attiecībā uz darījumiem ar ieguldījumu plāna līdzekļiem,

g) ar līgumsaistībām saistīto norēķinu izpildi,

h) ar ieguldījumu plāna līdzekļiem saistīto darījumu uzskaites kārtošanu;

3) informācijas sniegšana esošajiem un potenciālajiem shēmas dalībniekiem par ieguldījumu plānu, līdzekļu pārvaldītāju un turētājbanku.

(5⁶) Atbilstoši šā panta 5.¹ daļā noteiktajam iepriekšējā gada 30. novembrī aprēķināto maksājuma pastāvīgo daļu piemēro ieguldījumu plāna aktīvu vērtībai kārtējā kalendāra gadā no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(6) Katram fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izvēlēties un mainīt sava uzkrātā fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāju vai ieguldījumu plānu, ja vienam līdzekļu pārvaldītājam ir divi vai vairāk ieguldījumu plāni. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja maiņa pieļaujama ne biežāk kā reizi gadā, bet viena un tā paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu plānu maiņa — ne biežāk kā divas reizes gadā, kā arī papildus tad, ja:

1) Latvijas Banka ir anulējusi ierakstu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā;

2) (izslēgts ar 28.05.2009. likumu);

3) ir notikusi fondēto pensiju shēmas dalībnieka izraudzītā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja reorganizācija;

4) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs fondēto pensiju shēmas dalībnieka izraudzīto ieguldījumu plānu apvieno ar citu ieguldījumu plānu (plāniem) un ir Latvijas Bankā reģistrējis jaunu ieguldījumu plāna prospektu (ieguldījumu plāna prospekta jaunu redakciju) vai izraudzīto ieguldījumu plānu pievieno citam tā paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldītajam ieguldījumu plānam;

5) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izmanto šā panta devītajā daļā minētās tiesības.

(7) (Izslēgta ar 28.05.2009. likumu.)

(8) (Izslēgta ar 18.03.2004. likumu.)

(9) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs nodot tā pārvaldīto ieguldījumu plānu citam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam. Līdzekļu pārvaldītāji noslēdz līgumu par ieguldījumu plāna aktīvu nodošanu un izdara attiecīgus grozījumus ar Aģentūru noslēgtajos līgumos par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu. Ja līdzekļu pārvaldītājs gada laikā pēc nodotā ieguldījumu plāna pārņemšanas izdara grozījumus ieguldījumu plāna ieguldījumu politikā vai palielina izmaksas darījumiem, kas saistīti ar ieguldījumu plānu līdzekļiem un ieguldījumu pārvaldīšanu, vai palielina atlīdzības, šādi grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgo līguma grozījumu noslēgšanas.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 18.03.2004., 28.09.2006., 26.04.2007., 28.05.2009., 03.04.2014., 22.11.2017., 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. 5.⁵ daļas 2. punkta "b" apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 36. punktu)

12.pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumi

(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, ieguldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši ieguldījumu plāna noteikumiem, un īsteno tādu ieguldījumu politiku, kas vērsta uz ieguldījumu plāna dalībnieku fondēto pensiju shēmas līdzekļu pieaugumu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt šādos finanšu instrumentos:

1) valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja šos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi:

a) (izslēgts ar 18.03.2004. likumu),

b) Latvija vai cita dalībvalsts,

c) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma datiem atbilst investīciju kategorijai (turpmāk — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts),

d) starptautiska finanšu institūcija, kuras locekle ir viena vai vairākas dalībvalstis;

1¹) valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri neatbilst šīs daļas 1. punktā minētajām prasībām, bet tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (turpmāk — tirdzniecības vieta) vai kuri netiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā, bet kuru ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma datiem atbilst investīciju kategorijai un kuru emisijas prospektā ir noteikts, ka tie tiks tajā iekļauti gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās attiecīgo instrumentu saņemšanai;

2) pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja:

a) šos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi Latvijas, citas dalībvalsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pašvaldība,

b) šie vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti atbilst šā panta pirmās daļas 3.punkta prasībām;

3) komercsabiedrību akcijās un citos kapitāla vērtspapīros (turpmāk — kapitāla vērtspapīri) vai komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja šie vērtspapīri:

a) ir iekļauti Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū vai tiek tirgoti citā dalībvalsts tirdzniecības vietā,

b) ir iekļauti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle,

c) nav iekļauti "a" vai "b" apakšpunktā minētajā tirdzniecības vietā, bet vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri tajā tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās šo vērtspapīru saņemšanai. Ja minētie vērtspapīri gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās to saņemšanai, netiek iekļauti “a” vai “b” apakšpunktā minētajā tirdzniecības vietā, fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pienākums ir atpirkt šos vērtspapīrus par cenu, kas atbilst to iegādes vērtībai,

d) ir komercsabiedrību parāda vērtspapīri, kuri neatbilst šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā noteiktajām prasībām, bet citi šo emitentu vērtspapīri ir iekļauti šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajā tirdzniecības vietā;

4) noguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) ir atzīta par valsti, kurā kredītiestādēm piemēro uzraudzības un darbību regulējošās prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro Eiropas Savienībā;

5) Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētajos ieguldījumu fondos Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē (turpmāk — ieguldījumu fonds);

5¹) Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētajos alternatīvo ieguldījumu fondos Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē (turpmāk — alternatīvo ieguldījumu fonds);

6) atvasinātos finanšu instrumentos, ja:

a) šie atvasinātie finanšu instrumenti tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle,

b) atvasinātajā finanšu instrumentā ietvertās saistības ir uzņēmusies kredītiestāde, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā vai citā dalībvalstī;

7) iespējkapitāla tirgū — tirgū, kas piedāvā kapitālu Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrēto komercsabiedrību finansēšanai to attīstības stadijā.

(2) Fondēto pensiju shēmas līdzekļus iegulda, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:

1) ieguldījumu kopsumma vienas valsts vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 35 procentus no shēmas līdzekļiem, kuri tiek pārvaldīti un ieguldīti saskaņā ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja izstrādātu sistematizētu noteikumu kopumu, kas ir izklāstīts ieguldījumu plāna prospektā (turpmāk — ieguldījumu plāna aktīvi). Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt, veicot ieguldījumus Latvijas valsts emitētajos parāda vērtspapīros, kā arī, ja ieguldījumu plāna aktīvos ir vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti no sešām vai vairāk viena emitenta emisijām un katras atsevišķās emisijas vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu vērtība nepārsniedz 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, kā arī sešus mēnešus pēc pirmās veiktās iemaksas attiecīgajā ieguldījumu plānā, ja ieguldījumu plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 150 000 euro;

2) ieguldījumu kopsumma vienas pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz ieguldījumiem Latvijas pašvaldību emitētajos parāda vērtspapīros;

3) ieguldījumi viena emitenta kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaikus 5 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;

4) ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaikus 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem. Šā punkta ierobežojumi neattiecas uz šā panta otrās daļas 1. punktā minētajiem vērtspapīriem. Ieguldījums viena emitenta emitētajos parāda vērtspapīros var veidot līdz 30 procentiem no emitētajiem parāda vērtspapīriem, ja emitents nav reģistrēts vai tā patiesā labuma guvēja valstspiederība vērtspapīru iegādes brīdī un ieguldījuma periodā nav paaugstināta riska jurisdikcija (līdzekļu pārvaldītājam to pārbaudot vismaz reizi gadā), ko nosaka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajiem risku paaugstinošiem faktoriem, kā arī vienlaikus ir ievēroti vismaz trīs no šādiem nosacījumiem:

a) emitents parāda vērtspapīru iegādes brīdī ir iekļauts padziļinātās sadarbības programmā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām",

b) emitents katru gadu pēc gada pārskata publiskošanas apliecina fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, ka savā darbībā ņem vērā regulētā tirgus organizētāja, citas dalībvalstī reģistrētas tirdzniecības vietas organizētāja vai fondu biržas, kurā šie parāda vērstpapīri tiek tirgoti, ieteikumus labas korporatīvās pārvaldības īstenošanai,

c) emitents ir nodrošinājis, ka tam ir spēkā ar darbiniekiem noslēgts darba koplīgums, ja ieguldījuma veikšanas brīdī emitenta gada pārskats par iepriekšējo finanšu gadu apliecina, ka darbinieku skaits pārsniedz 50,

d) emisija paredzēta kādam no mērķiem, kas atbilst ilgtspējīgam ieguldījumam saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2088 2. panta 17. punktu, un šis mērķis ir noteikts emisijas prospektā vai publiskā piedāvājuma dokumentā;

5) ieguldījumu kopsumma šā panta pirmās daļas 3. punkta "c" apakšpunktā minētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un "d" apakšpunktā minētajos vērtspapīros — piecus procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

5¹) ieguldījumu kopsumma šā panta pirmās daļas 1.¹ punktā minētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

6) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku;

7) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šā ieguldījumu fonda neto aktīviem. Ieguldījumu vienā ieguldījumu fondā drīkst palielināt līdz 25 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem, ja tā ieguldījumu politika paredz kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu;

7¹) ieguldījumi vienā alternatīvo ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šā alternatīvo ieguldījumu fonda neto aktīviem. Visu ieguldījumu kopsumma alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Visu ieguldījumu kopsummu alternatīvo ieguldījumu fondos drīkst palielināt līdz 15 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem, ņemot vērā visas turpmāk minētās prasības:

a) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ievēro diversifikācijas principu, nodrošinot, ka ieguldījumi tiek veikti dažādos alternatīvo ieguldījumu fondu veidos, kuri norādīti kā dominējošie alternatīvo ieguldījumu fondu veidi Eiropas Komisijas 2012. gada 19. decembra deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — regula Nr. 231/2013),

b) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ieguldījumu plāna prospektā norāda maksimālo ieguldījuma apmēru katrā no alternatīvo ieguldījumu fondu veidiem, kuri norādīti kā dominējošie alternatīvo ieguldījumu fondu veidi regulā Nr. 231/2013;

7²) šīs panta daļas 7.¹ punktā minēto visu ieguldījumu kopsummu alternatīvo ieguldījumu fondos drīkst palielināt līdz 25 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem, vienlaikus ievērojot šīs panta daļas 7.¹ punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktās prasības, ja šo palielinājumu paredzēts ieguldīt tādā alternatīvo ieguldījumu fondā, kura ieguldījumu apjoms ilgtspējīgos ieguldījumos (Regulas Nr. 2019/2088 2. panta 17. punkta izpratnē) atbilstoši ieguldījumu politikai ir vairāk nekā 70 procenti, un ieguldījumu politika tiek pildīta atbilstoši fonda darbības noteikumos paredzētajam, un vienlaikus attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldījumu objektiem tiek nodrošināta atbilstība vēl vismaz diviem no šādiem nosacījumiem:

a) komercsabiedrība vai citā valstī reģistrētas komercsabiedrības filiāle Latvijā ieguldījuma veikšanas brīdī ir iekļauta padziļinātās sadarbības programmā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām",

b) alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks apliecina fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, ka komercsabiedrība nav reģistrēta vai tās noskaidrotā patiesā labuma guvēja valstspiederība ieguldījuma veikšanas brīdī un ieguldījuma periodā nav paaugstināta riska jurisdikcija (alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam to pārbaudot vismaz reizi gadā), ko nosaka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajiem risku paaugstinošiem faktoriem,

c) no nākamā gada pēc ieguldījuma veikšanas alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam apliecina, ka komercsabiedrība ievēro tās reģistrācijas valsts regulētajā tirgū izstrādātus korporatīvās pārvaldības ieteikumus, un apliecinājumam pievieno komercsabiedrības sagatavotu ziņojumu par komercsabiedrības korporatīvo pārvaldību un nefinanšu mērķiem, kurā ietverta vismaz informācija par galvenajiem nefinanšu mērķiem un rādītājiem, kā arī tas, kādus no dalībvalsts regulētā tirgū izstrādātiem korporatīvās pārvaldības ieteikumiem komercsabiedrība piemēro, un aprakstu par politikām, kuras tā īsteno attiecībā uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, un to īstenošanas rezultātiem,

d) komercsabiedrība ir nodrošinājusi, ka tai ir spēkā ar darbiniekiem noslēgts darba koplīgums, ja ieguldījuma veikšanas brīdī komercsabiedrības gada pārskats par iepriekšējo finanšu gadu apliecina, ka darbinieku skaits pārsniedz 50;

8) ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošo komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos ieguldījumus drīkst veikt tikai ar fondu biržas (regulēta tirgus) starpniecību, un ieguldījumi šādos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

8¹) ieguldījumu kopsumma ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošu komercsabiedrību pārvaldītajos ieguldījumu fondos un alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

8²) ieguldījumu kopsumma paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā esošajos ieguldījumu fondos un alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

9) ieguldījumu kopsumma vienas komercsabiedrības vai vienas grupas komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

10) noguldījumi vienā kredītiestādē vai vienā grupā ietilpstošās kredītiestādēs un ieguldījumi šīs pašas kredītiestādes vai vienā grupā ietilpstošo kredītiestāžu emitētajos finanšu instrumentos kopsummā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku;

11) (izslēgts ar 21.01.2021. likumu);

12) ieguldījumus atvasinātajos finanšu instrumentos drīkst veikt tikai tāpēc, lai nodrošinātos pret noteiktu ieguldījumu plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, un tikai tad, ja līdzekļu pārvaldītājs ir iesniedzis Latvijas Bankai noteikumus, kuros detalizēti aprakstīta risku pārvaldīšanas politika un atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes;

13) viena ieguldījuma summa iespējkapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, bet visu ieguldījumu kopsumma iespējkapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Ieguldījumi tādas kapitālsabiedrības kapitālā, kura ir attīstības stadijā, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, bet ieguldījumu (kapitāla) daļas apjoms komercsabiedrībā, kura dibināta ar mērķi finansēt attīstības stadijā esošas komercsabiedrības, vai ieguldījumi tādas komercsabiedrības kapitālā, kura dibināta ar mērķi finansēt attīstības stadijā esošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt 30 procentus no ieguldījumu (kapitāla) kopsummas vai attiecīgās komercsabiedrības kapitāla;

14) ieguldījumu kopsumma alternatīvo ieguldījumu fondos un iespējkapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, ievērojot šā panta otrās daļas 7.¹ punktā noteiktos ierobežojumus ieguldījumiem alternatīvo ieguldījumu fondos un šā panta otrās daļas 13.punktā noteiktos ierobežojumus ieguldījumiem iespējkapitāla tirgū;

15) izmantojot ieguldījumu plāna aktīvus darījumos ar aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, saistības, kas izriet no šādiem darījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šos darījumus drīkst veikt vienīgi ieguldījumu plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.

(2¹) Vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības šā panta izpratnē ir komercsabiedrības, kuru finanšu pārskati konsolidējami saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

(3) Ieguldījumu plāna ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto;

2) atsevišķā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts valūtā, kura nav euro, — 50 procentus no ieguldījumu plānā paredzētā maksimāli pieļaujamā kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmēra attiecībā uz ieguldījumu plāniem, kuriem maksimāli pieļaujamais kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmērs pārsniedz 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

3) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, izņemot šīs daļas 4. punktā noteikto;

4) kopumā visās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valūtās, kuras nav euro, — 100 procentus no ieguldījumu plānā paredzētā maksimāli pieļaujamā kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmēra attiecībā uz ieguldījumu plāniem, kuriem maksimāli pieļaujamais kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmērs pārsniedz 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.

(3¹) Latvijas Banka nosaka ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas aprēķināšanas kārtību.

(4) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam aizliegts:

1) ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt nekustamajā īpašumā, izņemot ieguldījumus alternatīvo ieguldījumu fondos, kuri drīkst veikt ieguldījumus nekustamajā īpašumā;

2) ieguldījumu plāna līdzekļus piešķirt aizdevumos;

3) ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja emitētajos finanšu instrumentos, izņemot tā pārvaldīšanā esošos ieguldījumu fondus un alternatīvo ieguldījumu fondus, par kuru apliecību pirkšanu vai pārdošanu līdzekļu pārvaldītājs nesaņem komisijas maksu no ieguldījumu plāna līdzekļiem;

4) ņemt aizņēmumus uz ieguldījumu plāna rēķina, izņemot aizņēmumus īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem, nepārsniedzot 50 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

5) uz ieguldījumu plāna rēķina uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līguma;

6) slēdzot šā panta otrās daļas 15.punktā un šīs daļas 4.punktā norādītos darījumus, kopsummā pārsniegt 50 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

7) ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru darbības noteikumi paredz izmantot sviras finansējumu, kura apmērs saskaņā ar regulā Nr. 231/2013 noteikto aprēķinu:

a) vairāk nekā divas reizes pārsniedz alternatīvo ieguldījumu fonda neto aktīvu vērtību, ja tas paredz izsniegt aizdevumus vai iesaistīties kreditēšanas darījumos,

b) vairāk nekā trīs reizes pārsniedz alternatīvo ieguldījumu fonda neto aktīvu vērtību, ja tas neparedz izsniegt aizdevumus vai iesaistīties kreditēšanas darījumos;

8) ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt virtuālajās valūtās un tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru darbības noteikumi paredz vairāk nekā 10 procentus no fonda neto aktīviem ieguldīt virtuālajās valūtās.

(5) (Izslēgta ar 03.04.2014. likumu)

(6) (Izslēgta ar 03.04.2014. likumu)

(7) (Izslēgta ar 03.04.2014. likumu)

(8) Ieguldījumi finanšu instrumentos, kas netiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū vai šā panta pirmās daļas 3. punkta "b" apakšpunktā minētajā fondu biržā, bet tiek tirgoti citā dalībvalsts tirdzniecības vietā, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 18.03.2004., 05.05.2005., 26.04.2007., 28.05.2009., 09.07.2013., 12.09.2013., 03.04.2014., 04.02.2016., 22.11.2017., 21.01.2021., 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. Grozījums otrās daļas 4. punkta "d" apakšpunktā stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 36. punktu)

13.pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju darbības uzraudzība

(1) Latvijas Banka uzrauga fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju darbību.

(2) Latvijas Bankai ir pienākums:

1) uzraudzīt, lai fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji, pārvaldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, ievēro normatīvo aktu prasības;

2) uzraudzīt, lai fondēto pensiju shēmas līdzekļu turētāji, veicot fondēto pensiju shēmas līdzekļu turēšanu, ievēro normatīvo aktu prasības;

3) reģistrēt likuma prasībām atbilstošu ieguldījumu plāna prospektu.

(3) Latvijas Banka ziņo Aģentūrai par ieraksta izdarīšanu vai anulēšanu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

(4) Latvijas Bankai un tās apstiprinātiem zvērinātiem revidentiem ir tiesības veikt fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju darbības pārbaudes un pieprasīt dokumentus un informāciju par to darbību un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu. Šādās pārbaudēs līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju pienākums ir sniegt visu nepieciešamo informāciju un uzrādīt visus dokumentus.

(5) Latvijas Banka, pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem un veiktajām pārbaudēm, novērtē līdzekļu pārvaldītāja un līdzekļu turētāja finansiālā stāvokļa stabilitāti un maksātspēju un, ja nepieciešams, dod norādījumus par stāvokļa uzlabošanu attiecībā uz fondēto pensiju shēmas aktīviem, kā arī nosaka norādījumu izpildes laiku.

(5¹) Ja līdzekļu pārvaldītājs vai līdzekļu turētājs pārkāpj šā likuma, saskaņā ar šo likumu izdoto normatīvo aktu prasības vai fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna prospekta noteikumus, Latvijas Bankai ir tiesības piemērot līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam sankciju — soda naudu līdz 400 minimālajām mēnešalgām.

(5²) Ja, veicot līdzekļu pārvaldītāja un līdzekļu turētāja uzraudzību, Latvijas Banka konstatē, ka līdzekļu turētājs pārkāpj šā likuma, saskaņā ar šo likumu izdoto normatīvo aktu prasības vai fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna prospekta noteikumus vai līdzekļu turētāja finansiālā stabilitāte vai maksātspēja rada riskus fondēto pensiju shēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai līdzekļu pārvaldītājs maina līdzekļu turētāju. Šajā daļā minētajā gadījumā Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga noteikt līdzekļu pārvaldītājam nosacījumus jauna līdzekļu turētāja piesaistīšanai.

(6) Ja Latvijas Banka anulē ierakstu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā informē par to Aģentūru. Aģentūra attiecīgā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldītos fondēto pensiju shēmas līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod pārvaldīšanā citiem fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem, kā arī veic citas pamatoti nepieciešamas darbības, lai netiktu pieļauta attiecīgā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā bijušo fondēto pensiju shēmas līdzekļu vērtības samazināšanās.

(7) Ja fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs pats atteicies no fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas un fondēto pensiju shēmas dalībnieki, kuru pensiju kapitālus pārvalda attiecīgais fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, divu mēnešu laikā no dienas, kad Aģentūra viņiem ir paziņojusi par šā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja atteikšanos, nav iesnieguši Aģentūrai rakstveida iesniegumus par jauna fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja izraudzīšanu, Aģentūra šo shēmas dalībnieku fondēto pensiju kapitālus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod pārvaldīšanā citiem fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 18.03.2004., 26.04.2007., 28.05.2009., 22.11.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)

14.pants. Pārskati par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldi un to revīzija

(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā sagatavo gada pārskatu, kurš sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, izdarīto iemaksu uzskaiti un ieguldījumiem. Pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem pārbauda zvērināts revidents, kuru apstiprina ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valde.

(2) Zvērināta revidenta pienākums ir rakstveidā informēt līdzekļu pārvaldītāju par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem un sava ziņojuma norakstus nosūtīt Latvijas Bankai un Aģentūrai. Ja līdzekļu pārvaldītāja finansiālā situācija prasa ātru rīcību, zvērināta revidenta pienākums ir par to nekavējoties informēt Latvijas Banku un Aģentūru.

(3) Lai nodrošinātu uzraudzību, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam sagatavot citus pārskatus saskaņā ar Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem par šo pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 18.03.2004., 28.09.2006., 28.05.2009. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums trešajā daļā par vārdu "normatīvajiem" svītrošanu un grozījums par vārdu "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)

16.pants. Valsts kases darbības izbeigšana fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā

(1) Ar 2007.gada 1.augustu fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, kas izvēlas vai maina fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāju, netiek dota iespēja par pārvaldītāju izvēlēties Valsts kasi.

(2) Lai izbeigtu Valsts kases darbību fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā un nodotu Valsts kases pārvaldīšanā esošo fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos reģistrēto fondētās pensijas kapitālu citiem līdzekļu pārvaldītājiem, tiek izsludināts konkurss. Konkursa noteikumus, kapitāla nodošanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji Aģentūrai atlīdzina ar kapitāla nodošanu saistītos izdevumus, nosaka Ministru kabinets. Konkursu izsludina ne agrāk kā 2007.gada 1.augustā.

(28.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

1. (Izslēgts ar 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)