Darbības ar dokumentu
Rīgā 2011.gada 17.maijā (prot. Nr.31 8.§)
1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu cilvēka veselībai un dzīvībai.
2. Ekstrahējošs šķīdinātājs ir viela, kas šķīdina pārtikas izejvielas, pārtiku vai jebkuru tās sastāvdaļu (arī piesārņojumu pārtikā vai uz tās) un kuru izmanto ekstrakcijas procesā, sagatavojot vai apstrādājot pārtikas izejvielas, pārtiku vai tās sastāvdaļas. Ekstrahējošu šķīdinātāju pēc izmantošanas atdala no pārtikas, taču tehnoloģisku iemeslu dēļ tā atliekas vai atvasinājumi pārtikā saglabājas.
3. Noteikumi attiecas uz visiem ekstrahējošiem šķīdinātājiem, kas minēti šo noteikumu pielikumā, izņemot ekstrahējošos šķīdinātājus, kurus izmanto pārtikas piedevu, vitamīnu un citu uzturvielu ražošanā.
4. Pārtikas ražošanā atļauts izmantot šo noteikumu pielikumā minētos ekstrahējošos šķīdinātājus, ja tie atbilst šādām prasībām:
4.1. tie nedrīkst saturēt ķīmiskas vielas un elementus cilvēkam toksiski bīstamā daudzumā;
4.2. arsēna daudzums ekstrahējošā šķīdinātājā nedrīkst pārsniegt 1 mg/kg, svina daudzums – 1 mg/kg;
4.3. uz ekstrahējošā šķīdinātāja iepakojuma marķējuma ir skaidri salasāma un nenodzēšama šāda informācija:
4.3.1. ekstrahējošā šķīdinātāja tirdzniecības nosaukums saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;
4.3.2. ekstrahējošā šķīdinātāja piemērotība izmantošanai pārtikas ražošanas ekstrakcijas procesā;
4.3.3. norāde, kas ļauj identificēt ekstrahējošā šķīdinātāja ražošanas partiju vai kravu;
4.3.4. Eiropas Savienībā reģistrēta ražotāja, iepakotāja vai izplatītāja nosaukums un adrese;
4.3.5. neto masa vai tilpums;
4.3.6. īpaši glabāšanas vai lietošanas nosacījumi (ja tādi nepieciešami);
4.3.7. ja ekstrahējošs šķīdinātājs ir ķīmiska viela, prasības tā marķējumam papildus nosaka normatīvie akti par ķīmisko vielu marķēšanu;
4.3.8. šo noteikumu 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.apakšpunktā minēto informāciju var norādīt tikai attiecīgās šķīdinātāja ražošanas partijas vai kravas pavaddokumentos, ja tos nosūta kopā ar attiecīgo šķīdinātāja ražošanas partiju vai kravu vai pirms tās;
4.4. ekstrahējošā šķīdinātāja atlikums pārtikā nepārsniedz šo noteikumu pielikumā norādīto maksimāli pieļaujamo daudzumu;
4.5. ekstrahējošā šķīdinātāja vai tā atvasinājumu klātbūtne pārtikā nepārsniedz tehnoloģiski nenovēršamu daudzumu.
5. Par ekstrahējošu šķīdinātāju pārtikas ražošanā atļauts izmantot arī dzeramo ūdeni (arī tādu, kam pievienotas vielas, kas regulē ūdens skābumu vai bāziskumu) un citu pārtiku ar šķīdinātāja īpašībām.
6. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumus Nr.314 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai, kuras ražošanā izmanto ekstrahējošus šķīdinātājus" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 108.nr.; 2004, 54.nr.).
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/32/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā;
2) Komisijas 2010.gada 26.augusta Direktīvas 2010/59/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/32/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā;
3) Komisijas 2016. gada 19. oktobra Direktīvas (ES) 2016/1855, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/32/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā.
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
(Pielikums grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 224)
1. Ekstrahējošie šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot visos pārtikas ražošanas tehnoloģiskajos procesos:
1.1. acetons (acetona lietošana olīvu spiedpalieku eļļas attīrīšanā ir aizliegta);
1.2. butāns;
1.3. etanols;
1.4. etilacetāts;
1.5. oglekļa dioksīds;
1.6. propāns;
1.7. slāpekļa (I) oksīds.
2. Ekstrahējošie šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot šādos tehnoloģiskajos procesos, un to maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā:
Nr. | Tirdzniecības nosaukums | Tehnoloģiskais process | Maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā |
| 2.1. | dihlormetāns | kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas | grauzdētā kafijā – 2 mg/kg; tējā – 5 mg/kg |
| 2.2. | etilmetilketons (n-heksāna saturs etilmetilketonā nedrīkst pārsniegt 50 mg/kg; etilmetilketonu nedrīkst lietot kopā ar heksānu) | tauku un eļļu frakcionēšana; kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas | taukos vai eļļā – 5 mg/kg; kafijā vai tējā – 20 mg/kg |
| 2.3. | heksāns (heksāna izomēru maisījums, kas destilējas 64 ° C līdz 74 ° C temperatūrā; heksānu nedrīkst lietot kopā ar etilmetilketonu) | tauku un eļļu ražošana vai frakcionēšana un kakao sviesta ražošana; attaukotu olbaltumvielu produktu un attaukotu miltu ražošana | taukos, eļļā vai kakao sviestā – 1 mg/kg; pārtikā, kas satur attaukotus olbaltumvielu produktus un attaukotus miltus, – 10 mg/kg; gatavos attaukotos sojas produktos (patēriņam paredzētajos gala produktos) – 30 mg/kg; |
| attaukotu graudu dīglīšu ražošana | attaukotos graudu dīglīšos – 5 mg/kg | ||
| 2.4. | metanols | visi tehnoloģiskie procesi | pārtikā – 10 mg/kg |
| 2.5. | metilacetāts | kofeīna, kairinošu vielu vai rūgtvielu atdalīšana no kafijas vai tējas | kafijā vai tējā – 20 mg/kg |
| cukura ražošana no melases | cukurā – 1 mg/kg | ||
| 2.6. | propan-2-ols | visi tehnoloģiskie procesi | pārtikā – 10 mg/kg |
| 2.7. | dimetilēteris | attaukotu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu produktu, tostarp želatīna1, ražošana | 0,009 mg/kg attaukotos dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu produktos, tostarp želatīnā |
| kolagēna2 un kolagēna atvasinājumu, izņemot želatīnu, ražošana | 3 mg/kg kolagēnā un kolagēna atvasinājumos, izņemot želatīnu |
Piezīmes.
1 Želatīns ir dabīgs šķīstošs proteīns, kas sarec vai nesarec un ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no kauliem, ādām un cīpslām saskaņā ar attiecīgajām prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – regula 853/2004).
2 Kolagēns ir produkts uz proteīna bāzes, ko iegūst no dzīvnieku kauliem, ādām un cīpslām saskaņā ar attiecīgajām regulas 853/2004 prasībām.
3. Ekstrahējošie šķīdinātāji, kurus atļauts izmantot aromatizētāju ieguvē no dabiskām aromātiskām vielām, un to maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā, kurai pievienots aromatizētājs:
Nr. | Tirdzniecības nosaukums | Maksimāli pieļaujamais atlikums pārtikā (mg/kg) |
| 3.1. | butan-1-ols | 1 |
| 3.2. | butan-2-ols | 1 |
| 3.3. | cikloheksāns | 1 |
| 3.4. | dietilēteris | 2 |
| 3.5. | dihlormetāns | 0,02 |
| 3.6. | etilmetilketons (nedrīkst lietot kopā ar heksānu) | 1 |
| 3.7. | heksāns (nedrīkst lietot kopā ar etilmetilketonu) | 1 |
| 3.8. | metilacetāts | 1 |
| 3.9. | propan-1-ols | 1 |
| 3.10. | 1,1,1,2-tetrafluoretāns | 0,02 |
| 3.11. | metanols | 1,5 |
| 3.12. | propān-2-ols | 1 |
 |
 |
 |
 |