Darbības ar dokumentu

1. Metodika nosaka kārtību, kādā sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – Komersants) aprēķina tarifa projektu par sadzīves atkritumu apglabāšanu (turpmāk – tarifa projekts) sadzīves atkritumu poligonā (turpmāk – poligons).

2. Komersants iesniedz Regulatoram tarifa projektu dokumenta oriģinālu un elektroniskā formā. Kopā ar tarifa projektu Komersants iesniedz informāciju un dokumentus, kas apliecina tarifa projektā aprēķināto tarifu veidojošo izmaksu pamatojumu.

3. Kopā ar tarifa projektu Komersants iesniedz Regulatoram informāciju par spēkā esošā tarifa aprēķinā iekļautajām izmaksām un iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām.

4. Iesniedzot tarifa projektu, Komersants pievieno aprakstu, kas atspoguļo procesu, kādā sadzīves atkritumi tiek pieņemti, sagatavoti apglabāšanai un apglabāti poligonā, kā arī norāda attiecīgo darbību apjomus gadā.

5. Tarifa projekta aprēķināšanai izmanto Komersanta budžetā prognozētās sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma (turpmāk – pakalpojums) sniegšanas izmaksas.

6. Apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu nosaka kā vidējo lielumu starp faktiski apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu iepriekšējā gadā un prognozēto apglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu nākamajā gadā. Ja Komersants plāno uzsākt darbību, tad tarifa projektā tiek izmantots tikai prognozētais apglabājamo sadzīves atkritumu daudzums, kuru aprēķina, dalot projektēto poligona ietilpību tonnās ar plānoto poligona darbības laiku.

7. Tarifa projektā izmaksas un apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu attiecina uz vienu gadu ilgu laika periodu.

8. Nosakot prognozēto apglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu, Komersants ņem vērā atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu.

9. Komersants tarifa projektā precīzi un pārskatāmi atspoguļo izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar sadzīves atkritumu apglabāšanu saistītos aktīvus un darbības.

10. Komersants tarifa projektā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas pakalpojuma efektīvai sniegšanai.

10.¹ Komersants lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un specifikāciju iesniedz kopā ar tarifa projekta pamatojuma dokumentiem. Regulators tarifa projekta izvērtēšanas laikā var prasīt Komersantam pārskatīt un mainīt izmaksu attiecināšanas modeli.

(SPRK padomes 04.04.2012. lēmuma Nr.1/9 redakcijā)

11. Tarifa projektu Komersants aprēķina euro par vienu tonnu sadzīves atkritumu, kas pieņemti apglabāšanai poligonā.

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/12; grozījums punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 41.punktu)

12. Komersants tarifa projektā neiekļauj izmaksas un sadzīves atkritumu daudzumu, kas saistīts ar citu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu.

13. Komersants atsevišķi uzskaita un kopā ar tarifa projektu iesniedz Regulatoram pārskatu par attiecinātiem izdevumiem un ieņēmumiem, kas saistīti ar cita veida ienākumu gūšanu no poligona izmantošanas, tajā skaitā no biogāzes (metāna), elektroenerģijas, siltumenerģijas tirdzniecības, neietverot izdevumus un ienākumus par nošķiroto atkārtoti izmantojamo sadzīves atkritumu tirdzniecību. Komersants samazina tarifa projektu veidojošās izmaksas par ieņēmumiem, kurus tas tieši vai pastarpināti gūst no poligona infrastruktūras izmantošanas.

(Grozīts ar SPRK padomes 04.04.2012. lēmumu Nr.1/9)

14. Peļņa no pakalpojuma sniegšanas procentuālā izteiksmē nevar pārsniegt rentabilitāti 7% apmērā, kas aprēķināta procentos no pakalpojuma sniegšanas izmaksām. Tarifa projektā iekļauto peļņu Komersants izmanto īstermiņa apgrozāmo līdzekļu kredītu procentu maksājumiem un starpības kompensēšanai starp pakalpojuma sniegšanas ieņēmumiem un izdevumiem, kura nepārsniedz metodikas 19.punktā norādītos kritērijus.

15. Komersants tarifa projektā iekļauj ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) procentu maksājumus, ja ilgtermiņa kredīts izmantots jaunu pamatlīdzekļu izveidošanai pakalpojuma sniegšanai.

16. Komersants var iekļaut tarifa projektā pamatotus īstermiņa kredīta (līdz 5 gadi) procentu maksājumus, ja attiecīgais kredīts ir saistīts ar jaunu pamatlīdzekļu izveidošanu pakalpojuma sniegšanai un ir paredzēta naudas līdzekļu piesaistīšana no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas vai institūcijas.

17. Komersants var iekļaut tarifa projektā ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegādei pamatsummas atmaksu, ja tarifa projektā netiek iekļauts par attiecīgo kredītu iegādātu pamatlīdzekļu nolietojums visā pamatlīdzekļu lietošanas laikā, nodrošinot uzskaites sistēmā šādu pamatlīdzekļu atsevišķu uzskaiti.

18. Ja spēkā esošā sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifā iekļauta kredīta pamatsummas atmaksa saskaņā ar metodikas 17.punktu, Komersants ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā kredīta pamatsummas atmaksas beigām iesniedz Regulatorā jaunu tarifa projektu, neiekļaujot tarifa projektā par attiecīgo kredītu iegādāto pamatlīdzekļu nolietojumu.

19. Ja par 10% mainās spēkā esošā tarifa aprēķinam izmantotie prognozētie apjoma rādītāji vai par 5% mainās spēkā esošā tarifa aprēķinā iekļautās prognozētās izmaksas, Komersants iesniedz Regulatorā jaunu tarifa projektu, kas aprēķināts, pamatojoties uz koriģētu apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu un ar to saistītajām izmaksām.

20. Tarifa projektā aprēķināto tarifu veidojošās izmaksas Komersants norāda saskaņā ar metodikas pielikumu.

21. Komersants saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķina plānotās poligona slēgšanas un rekultivācijas izmaksas vienam poligona darbības gadam, dalot kopējās plānotās poligona slēgšanas un rekultivācijas izmaksas ar kopējo plānoto poligona atkritumu apglabāšanas vietu ietilpību tonnās, ņemot vērā piesārņojošās darbības atļaujā noteikto poligona darbības ilgumu. Slēgta poligona monitoringa izmaksas tiek noteiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

22. Komersants samazina tarifa projektā iekļautās izmaksas par ieņēmumu daļu, kuru tas gūst no nošķiroto atkārtoti izmantojamo sadzīves atkritumu tirdzniecības, ieņēmumus samazinot par izmaksām nošķiroto atkārtoti izmantojamo sadzīves atkritumu sagatavošanai tirdzniecībai un priekšapstrādei.

(Grozīts ar SPRK padomes 04.04.2012. lēmumu Nr.1/9)

23. Tarifa projektā iekļaujamās pilnās izmaksas (I_P) sastāv no pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījuma (I_nol), ekspluatācijas izmaksu (I_ekspl), nodokļu (I_nod), ilgtermiņa kredīta procentu maksājumu un pamatsummas atmaksas (I_k) kopsummas, no kuras atņemti ieņēmumi saskaņā ar metodikas 13. un 22.punktu (Ieņ), kā arī peļņas (I_r), kas aprēķināta tā, lai rentabilitāte (R) atbilstu metodikas 14.punkta nosacījumiem (R=I_r/I_P≤7%). Tarifa projektā iekļauj tikai tās izmaksas, kas attiecas uz pakalpojumu un ir pamatotas.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā)

24. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I_nol = I_{nol. pam} + I_{nol. nem} ,

kur

I_nol - pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (EUR);

I_nol.pam - pamatlīdzekļu nolietojums (EUR);

I_nol.nem - nemateriālo ieguldījumu izmaksu norakstījums (EUR).
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/12; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 41.punktu)

25. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar grāmatvedības standartiem un Komersanta pieņemto grāmatvedības politiku. Ja Komersants izmanto metodikas 17.punktā paredzēto ilgtermiņa kredītu pamatsummu atmaksas iekļaušanu tarifa projektā, tad aprēķināto nolietojumu samazina par 17.punktā norādīto pamatlīdzekļu atlikušajai vērtībai atbilstošo nolietojuma summu.

26. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

27. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina Komersanta attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot Komersanta nemateriālo vērtību), ņemot vērā grāmatvedības standartus un Komersanta pieņemto grāmatvedības politiku.

28. Aprēķinot nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas finansēti no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, šādu pamatlīdzekļu vērtību samazina par attiecīgās finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta vērtību, kas norādīta Komersanta bilances postenī „Nākamo periodu ieņēmumi” un noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.

29. Ekspluatācijas izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I_ekspl = I_pers + I_rem + I_saimn ,

kur

I_ekspl - ekspluatācijas izmaksas tarifa projektā (EUR);

I_pers - personāla un sociālās izmaksas (EUR);

I_rem - īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (EUR);

I_saimn - pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (EUR).
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/12; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 41.punktu)

30. Personāla un sociālās izmaksas (I_pers) aprēķina saskaņā ar darba tiesisko attiecību un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Personāls ir visi Komersanta darbinieki, kuri proporcionāli to dalībai ir iesaistīti sadzīves atkritumu apglabāšanā: pamatdarbības procesā, uzturēšanas un atbalsta procesos, administratīvais personāls.

31. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (I_rem) un darbu, kuri nepieciešami Komersanta pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā neuzskaita kapitalizētās remontu izmaksas.

32. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (I_saimn) ir ar Komersanta saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pakalpojumu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās. Komersants sniedz pārējo izmaksu skaidrojumu, atsevišķi nodalot būtiskākās pārējo izmaksu pozīcijas.

33. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ietver:

33.1. izmaksas speciālajiem transporta līdzekļiem un mehānismiem, kuri tiek izmantoti sadzīves atkritumu pieņemšanā un apglabāšanā;

33.2. izmaksas materiāliem pakalpojuma nodrošināšanai un izmaksas, kas saistītas ar atkritumu slāņa regulāru pārklāšanu ar inertu pārsegumu;

33.3. izmaksas vides stāvokļa kontrolei un aizsardzībai poligona darbības laikā;

33.4. ar poligona ierīkošanu saistītās izmaksas, kurās nav iekļauts pamatlīdzekļu nolietojums, un kuras nav segtas metodikas 28.punktā minētā finansējuma kārtībā;

33.5. finansiāls vai tam līdzvērtīgs nodrošinājums piesārņojošās darbības atļaujā noteikto prasību izpildei par poligona slēgšanu, rekultivāciju un pēc poligona slēgšanas veicamo vides monitoringu;

33.6. poligona slēgšanas un rekultivācijas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar slēgtā poligona monitoringu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

33.7. izmaksas sadzīves atkritumu sagatavošanai apglabāšanai (reģenerējamu, kompostējamu un bīstamo atkritumu atdalīšana), kā arī atkritumu kompostēšanas izmaksas, ja bioloģiskos atkritumus kompostē poligonā;

33.8. sadzīves atkritumos konstatēto bīstamo atkritumu nodošanas izmaksas;

33.9. pārējās administrācijas izmaksas, kas nav iekļautas citās izdevumu grupās;

33.10. valsts nodevas, izmaksas sabiedrības izglītības pasākumu finansēšanai attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā saskaņā ar apstiprinātājiem pasākumu plāniem, pārējās izmaksas un citas būtiskas ar pakalpojuma sniegšanu saistītas izmaksas, kas sadalītas pa izmaksu posteņiem.

34. Tarifa projektā Komersants norāda atsevišķi šādus saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātos nodokļus:

34.1. nekustamā īpašuma nodoklis (I_īp.nod) par Komersanta īpašumā un nomā esošām ēkām, būvēm un zemi, kas tiek izmantotas pakalpojuma sniegšanai;

34.2. uzņēmuma ienākuma nodoklis (I_ien.nod) par ienākumu, kas gūts no pakalpojuma sniegšanas;

34.3. dabas resursu nodoklis (I_DRN) par piesārņojošo vielu emisiju vidē.

35. Tarifa projektā neiekļauj dabas resursu nodokli par sadzīves atkritumu apglabāšanu.

36. Tarifa projektu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

T_AP = I_P / Q_AP ,

kur

T_AP – sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs (EUR/t);

I_P – tarifa projektā iekļautās pilnās izmaksas (EUR);

Q_AP – apglabāto sadzīves atkritumu daudzums (t).
(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/12; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 41.punktu)

37. Apstiprinātais tarifs ir spēkā līdz jauna tarifa noteikšanai.

38. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/12)

39. Tarifa projekts, kuru Komersants iesniedzis Regulatorā līdz šīs metodikas spēkā stāšanās dienai, tiek izskatīts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.281 “Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs”.

40. Līdz izgāztuvju slēgšanai tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu izgāztuvē aprēķina saskaņā ar šo metodiku euro par vienu sadzīves atkritumu tonnu. Ja sadzīves atkritumus nosvērt nav iespējams, to daudzumu (masu) uzrāda atbilstoši reālajam sadzīves atkritumu daudzumam, izmantojot sadzīves atkritumu tilpuma – masas pārrēķina faktorus.

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/12; grozījums punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 41.punktu)

41. Aizstāt visā tekstā apzīmējumu "Ls" un vārdu "lati" attiecīgajā locījumā ar apzīmējumu "EUR" un vārdu "euro". Šajā punktā noteiktās izmaiņas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī .

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā)

42. Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts regulatorā pirms euro ieviešanas dienas, sagatavo un aprēķina latos. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos aprēķinātu tarifu projektu, kura izvērtēšana nav pabeigta, komersants konvertē euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus (turpmāk – konvertētais tarifu projekts). Konvertētā tarifu projekta izmaksu kopsumma veidojas no konvertētajām tarifu projekta aprēķinā iekļautajām izmaksu pozīcijām un to kopsumma nepārsniedz izvērtēšanā esošā tarifu projekta izmaksu kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts regulatorā euro ieviešanas dienā vai pēc tās, sagatavo un aprēķina euro. Pamatojošajos dokumentos norāda tādu valūtu, kāda izmantota, tos sagatavojot atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām un Euro ieviešanas kārtības likumam".

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/12 redakcijā)