Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.60

Rīgā 2011.gada 16.februārī (prot. Nr.10 40.§)

Par Koncepciju par publisko testamentu reģistra izveidi

1. Atbalstīt Koncepcijas par publisko testamentu reģistra izveidi (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Tieslietu ministram līdz 2011.gada 30.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 2.varianta īstenošanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

(Ministru kabineta
2011.gada 16.februāra
rīkojums Nr.60)

Koncepcijas par publisko testamentu reģistra izveidi kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Koncepcija par publisko testamentu reģistra izveidi (turpmāk - koncepcija) izstrādāta, jo vienota un centralizēta testamentu uzskaite pašreiz Latvijas Republikā nepastāv.

Nepastāvot centralizētai testamentu uzskaitei valstī, mantinieki, uzsākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, vedot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām, lai noskaidrotu mantojuma atstājēja testamenta esību un tā atrašanās vietu. Līdz ar to ir iespējams, ka netiek izpildīta mantojuma atstājēja pēdējā griba (piemēram, testamentārais mantinieks nesaņem mantojumu), ja atcelts testaments tiek atzīts par stājušos spēkā, kā arī iespējama mantojuma apliecību apstrīdēšana, ja testamentārais mantinieks, līgumiskais mantinieks vai legatārs uzzina par testamentu pēc likumiskā mantinieka apstiprināšanas mantojuma tiesībās.

Ņemot vērā minēto, darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt koncepciju (turpmāk - darba grupa), secināja, ka nepieciešams izveidot reģistru, kas pēc mantojuma atstājēja nāves garantētu sabiedrības informētību par publisko testamentu esību un atvieglotu ieinteresēto personu centienus atrast testamentu pēc mantojuma atstājēja nāves, kā arī veicinātu mantojuma atstājēja uzticību spēkā esošajai tiesību sistēmai, kas nodrošina pēdējās gribas izpildi.

Tādējādi privātpersonu interešu aizsardzības uzlabošanai un testamentu taisīšanas drošības palielināšanai Latvijā ir nepieciešama tāda atsevišķa publisko testamentu reģistra izveide un ieviešana, kurā vienkopus tiktu reģistrēti testamenti, kā arī minēto dokumentu atcelšanas un grozīšanas akti.

Darba grupa secināja, ka izveidojamā reģistrā nepieciešams ietvert publisko testamentu, glabāšanā nodoto privāto testamentu, mantojuma līgumu un publisko darījumu (darījumi, kas taisīti notariālā akta formā), kas satur rīkojumus nāves gadījumam (turpmāk - pēdējās gribas rīkojuma akti), uzskaiti, neietverot tajā privātu pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaiti.

Darba grupa, ņemot vērā privāto pēdējās gribas rīkojuma aktu institūta būtību (dokumentiem nav publiskas ticamības, ir apgrūtināta to atrašana, jo šādus pēdējās gribas rīkojuma aktus glabā privātpersonas, turklāt privātpersonas maina dzīvesvietas, taisa jaunus pēdējās gribas rīkojuma aktus un tml.), secināja, ka izveidojamā reģistrā privātu pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaite nav ietverama. Saskaņā ar Koncepciju par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju (atbalstīta ar Ministru kabineta 2009.gada 19.novembra rīkojumu Nr.797 "Par Koncepciju par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju") jautājums par privātiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem tiks vērtēts darba grupā, kuras uzdevums ir izstrādāt ar minētās koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus.

Publisko testamentu reģistra lietotāji būtu zvērināti notāri, tiesas un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (informāciju saņemot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā). Publisko testamentu reģistra informācijas saņēmēji būtu fiziskās personas (testatori un iespējamie mantinieki), tiesībaizsardzības institūcijas un citas institūcijas savu funkciju nodrošināšanai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem iestāžu sadarbības pamatnoteikumiem.

Ņemot vērā to, ka publisko testamentu reģistrs būtu veidojams kā mantojuma reģistra apakšsistēma, turklāt saskaņā ar Notariāta likuma 258.panta otro daļu mantojumu reģistra turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija, bet pārzinis - Latvijas Zvērinātu notāru padome, arī publisko testamentu reģistra pārzinis un turētājs būtu Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Minētais apgalvojums pamatojams arī ar to, ka saskaņā ar Notariāta likuma 216. un 217.pantu Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija darbojas uz statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts un tās institūcija ir Latvijas Zvērinātu notāru padome. Saskaņā ar Notariāta likuma 229.pantu Latvijas Zvērinātu notāru padome ir zvērinātu notāru pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.

Latvijas Zvērinātu notāru padome pašreiz nodrošina Notāru centrālās informācijas sistēmas un Notāru individuālās informācijas sistēmas darbību. Minētās datorizētās informācijas sistēmas Latvijas Zvērinātu notāru padome izstrādāja, ieviesa, uztur un pilnveido, lai nodrošinātu zvērinātu notāru iekšējās lietošanas informācijas apriti, zvērinātu notāru reģistru vešanu, kā arī lai ieinteresētajām personām sniegtu informāciju no mantojuma reģistra. Zvērināti notāri minētās sistēmas izmanto, veicot elektronisku datu apstrādi mantojuma reģistrā (Notariāta likuma 258.pants un Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta noteikumi Nr.618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu"), to personu reģistrā, kurām atsauktas pilnvaras (Notariāta likuma 45.¹, 57.pants un Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr.486 "Kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome ved to personu reģistru, kurām atsauktas pilnvaras"), visu zvērināta notāra taisīto aktu un apliecinājumu reģistrā (Notariāta likuma 45.panta pirmās daļas 1.punkts un Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr.488 "Noteikumi par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību"), kā arī aktu un apliecinājumu projektu sagatavošanai un personas datu pārbaudei valsts informācijas sistēmās (piemēram, Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā).

Latvijas Zvērinātu notāru padome ir paudusi apņemšanos no saviem finanšu līdzekļiem segt publisko testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izdevumus. Lielāko daļu pēdējās gribas rīkojuma aktu taisa zvērināti notāri, un informācija par pēdējās gribas rīkojuma aktiem nepieciešama mantojuma lietu vešanas procesā, kas ir zvērinātu notāru kompetencē.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un izvirzīto mērķi - rūpīgi izvērtēt veicamās valsts pārvaldes funkcijas, nosakot, kuras valsts pārvaldes funkcijas īsteno pati valsts un kuras valsts pārvaldes funkcijas iespējams nodot privātajam sektoram¹, - uzskatāms, ka, nosakot Latvijas Zvērinātu notāru padomi par publisko testamentu reģistra pārzini un turētāju, tiek ekonomēti valsts budžeta līdzekļi gan attiecībā uz personālresursiem, gan attiecībā uz publisko testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksām.

Ņemot vērā ar publisko testamentu reģistra izveidi un ieviešanu saistīto pasākumu laikietilpīgumu, kā arī nepieciešamību izstrādāt publisko testamentu reģistra darbību regulējošos normatīvos aktus, plānots, ka provizoriski publisko testamentu reģistrs varētu tikt izveidots un sākt darbību 2012.gada otrajā pusgadā.

Koncepcija piedāvā problēmas izklāstu, sekas, kas radīsies, ja problēma netiks risināta, kā arī problēmas risinājuma variantus.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

Lai novērstu koncepcijā minēto problēmu, tiek piedāvāti divi risinājuma varianti.

1.variants

Šis risinājuma variants paredz publisko testamentu reģistrā iekļaut datus par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti, sākot ar publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienu, nosakot šiem datiem publisku ticamību.

Šādā gadījumā rastos iespēja atrast pēdējās gribas rīkojuma aktus (privātpersonām rastos iespēja saņemt ziņas par publisko testamentu reģistrā reģistrētu pēdējās gribas rīkojuma aktu esību un atrašanās vietu), kas taisīti, sākot ar publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienu, bet ieinteresētajām personām (mantiniekiem), uzsākot mantojuma lietu kārtošanu, joprojām būtu jāmeklē līdz publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienai taisītie pēdējās gribas rīkojumu akti, lai noskaidrotu mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma esību un tā atrašanās vietu.

Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem nav.

2.variants

Šis risinājuma variants paredz publisko testamentu reģistrā iekļaut datus gan par tiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti, sākot ar publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienu, gan par tiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti pie zvērinātiem notāriem, sākot ar Notariāta likuma spēkā stāšanās dienu (1993.gada 1.septembris), ņemot vērā, ka uz minēto brīdi spēkā bija stājusies atjaunotā Civillikuma Mantojuma tiesību daļa, tika atjaunotas civiltiesiskās attiecības un līdz ar to iedzīvotāji publiskos pēdējās gribas rīkojuma aktus sāka taisīt atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām. Turklāt dati par tiem publiskajiem pēdējās gribas aktiem, kas taisīti, sākot ar Notariāta likuma spēkā stāšanās dienu (1993.gada 1.septembris), ir viegli apkopojami, jo ir zvērinātu notāru rīcībā.

Publisko testamentu reģistrā netiktu apkopti citu institūciju minētajā laikposmā taisītie pēdējās gribas rīkojuma akti, jo pastāv iespēja, ka netiek identificēti visi šādi pēdējās gribas rīkojuma akti, un šādu pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaite ietekmētu valsts un pašvaldību budžetus, bet tas pašreizējos ekonomiskās situācijas apstākļos nav pieļaujams.

Ņemot vērā minēto, publisko testamentu reģistrā iekļautajiem vēsturiskajiem datiem nosakāms tikai informatīvs raksturs. Savukārt datiem, kurus reģistrēs publisko testamentu reģistrā no tā darbības uzsākšanas brīža, nosakāma publiska ticamība.

Ņemot vērā publisko testamentu reģistrā iekļaujamo vēsturisko datu apjomu un tam nepieciešamos personālresursus un laiku, paredzams, ka vēsturisko datu ievadīšana publisko testamentu reģistrā noritētu gada laikā no publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienas.

Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem nav.

¹ http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2009gads/07/02072009-Funkciju-audita-komisija-Valsts-parvaldes-funkciju-izvertejums-jaizmanto-2010-gada-budzeta-izstrade/

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs