Darbības ar dokumentu
Rīgā 2008.gada 4.augustā (prot. Nr.55 9.§)
3. Mantojuma reģistru veido, izmantojot datorprogrammu, kas nodrošina, lai mantojuma lietas numurs un datums reģistrā parādītos automātiski un nebūtu labojams.
4. Mantojuma reģistru sadala ailēs, un tās satur šādas ziņas:
4.1. reģistrācijas numurs;
4.2. ieraksta izdarīšanas gads, diena, mēnesis, stunda un minūte;
4.3. mantojuma atstājēja vārds, uzvārds. Ja mantojuma atstājējs ir citas valsts pilsonis, norāda vārda un uzvārda rakstību oriģinālformā, latīņalfabētiskajā transliterācijā;
4.4. mantojuma atstājēja personas kods (ja tāda nav, dzimšanas gads, diena, mēnesis);
4.5. mantojuma atstājēja miršanas gads, diena, mēnesis;
4.6. tā zvērinātā notāra vārds, uzvārds un prakses vietas adrese, kura lietvedībā atrodas mantojuma lieta;
4.7. mantojuma atklāšanās izsludināšana, tai skaitā pilns sludinājuma teksts;
4.8. piezīmes.
5. Šo noteikumu 4.3., 4.4. un 4.5. apakšpunktā minētās ziņas mantojuma reģistrā ieraksta saskaņā ar Fizisko personu reģistra datiem, miršanas apliecību vai ārvalstīs izsniegtu dokumentu, kas apliecina miršanas fakta reģistrāciju. Ja minētie dokumenti nesatur kādu no šo noteikumu 4.4. apakšpunktā minētajām ziņām, tās ieraksta saskaņā ar dzimtsarakstu iestādes izsniegtu norakstu, izrakstu vai izziņu no civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem vai saskaņā ar Valsts vēstures arhīva izsniegtu izziņu, kas apliecina radniecības faktu.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 540 redakcijā)
6. Zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu un ieraksta mantojuma reģistrā šo noteikumu 4.punktā minēto informāciju pēc tam, kad saņēmis mantošanas iesniegumu un izpildījis šo noteikumu 18.punkta prasības.
7. Latvijas Zvērinātu notāru padome ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc mantojuma atklāšanās izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" papildina šo noteikumu 4.7. apakšpunktā minēto aili ar attiecīgā izdevuma numuru, publicēšanas gadu, mēnesi un dienu.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
8. Par nepieciešamību labot vai anulēt zvērināta notāra lietvedībā esošās mantojuma lietas ierakstu mantojuma reģistrā zvērināts notārs elektroniski paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei. Paziņojumā norāda labošanas vai anulēšanas iemeslus.
9. Ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šo noteikumu 8.punktā minētās informācijas saņemšanas Latvijas Zvērinātu notāru padome mantojuma reģistrā veic nepieciešamos labojumus vai izdara atzīmi par lietas anulēšanu un šo noteikumu 4.8.apakšpunktā minētajā ailē ieraksta labošanas vai anulēšanas iemeslus.
10. Tieslietu ministrija nosūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei tieslietu ministra rīkojumu par lietu nodošanu citam zvērinātam notāram, ja zvērināts notārs, kura lietvedībā atrodas mantojuma lietas, ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata, pārcelts praktizēt citas apgabaltiesas teritorijā vai ir miris. Latvijas Zvērinātu notāru padome saskaņā ar minēto rīkojumu izdara attiecīgu atzīmi mantojuma reģistrā.
12. Mantojuma lietai hronoloģiskā secībā pievieno visus dokumentus, kas uz to attiecas, tai skaitā:
12.1. mantojuma apliecības kopiju un apliecības kopiju par laulātā mantas daļu, kas apliecināta lietvedības kārtībā;
12.2. Notariāta likuma 312. un 281. pantā minēto dokumentu oriģinālus (izņemot miršanas apliecību, dzimšanas apliecību un laulības apliecību) vai kopijas, kas apliecinātas notariāli vai lietvedības kārtībā, vai izdrukas no Fizisko personu reģistra, kas iegūtas Notariāta likuma 253.1 pantā noteiktajā kārtībā, uz kurām norādīts gads, mēnesis un diena, kad attiecīgā izdruka veikta;
12.3. lietvedības gaitā veikto saraksti un dokumentus, kas saistīti ar pārdzīvojušā laulātā mantas daļas apliecināšanu;
12.4. izdruku no publisko testamentu reģistra par pēdējās gribas rīkojuma esību.
(Grozīts ar MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1359; MK 26.09.2023. noteikumiem Nr. 540; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 890)
13. Dokumentus lietvedības kārtībā apliecina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka, kā izstrādājams un noformējams dokuments (oriģināls un tā atvasinājums), lai tas iegūtu juridisku spēku, kā arī prasības pārvaldes dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai.
14. Elektroniski parakstītus paziņojumus mantojuma lietā zvērināts notārs nosūta uz personas oficiālo elektronisko adresi, ja tā ir aktivizēta, par to pārliecinoties oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmā. Ja personai nav aktivizēts elektroniskās adreses konts, zvērināts notārs nosūta rakstisku paziņojumu uz fiziskās personas Fizisko personu reģistrā deklarēto, reģistrēto vai personas norādīto dzīvesvietas adresi, kā arī papildadresi, bet juridiskai personai – uz komercreģistrā reģistrēto adresi. Saskaņā ar Notariāta likuma 259.1 panta 2. punktu informāciju par mantojuma atklāšanās izsludināšanu zvērināts notārs mantot aicinātajiem paziņo gan uz oficiālo elektronisko adresi, gan arī nosūta vēstuli uz Fizisko personu reģistrā deklarēto, reģistrēto vai personas norādīto dzīvesvietas adresi, kā arī papildadresi un citu mantojuma lietā zināmo adresi. Mantot aicinātajiem, kas nav reģistrēti Fizisko personu reģistrā, paziņojumu nosūta uz adresi, kura iesniegta mantojuma lietā.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
14.1 Ziņas par mantot aicinātajiem, kuriem nosūtāms paziņojums par mantojuma atklāšanās izsludināšanu, zvērināts notārs saņem gan no mantojuma lietā iesniegtās informācijas, gan ierakstiem Fizisko personu reģistrā. Zvērināts notārs noskaidro mantot aicinātos līdz trešajai šķirai (ieskaitot) un nosūta tiem paziņojumus šo noteikumu 14. punktā noteiktajā kārtībā. Ja iesniegumu par mantojuma pieņemšanu jau ir iesnieguši tuvāki mantinieki, tālākiem mantiniekiem zvērināts notārs Notariāta likuma 259.1 pantā noteikto paziņojumu nesūta. Ja iesniegumu par mantojuma pieņemšanu iesniedzis testamentārais vai līgumiskais mantinieks, Notariāta likuma 259.1 panta 2. punkta prasības ir izpildītas, ja zvērināts notārs ir nosūtījis paziņojumu visām pēdējās gribas rīkojumā minētajām personām, neatņemamās daļas tiesīgajiem un Civillikuma 637. pantā noteiktajiem mantiniekiem.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
15. Mantinieki vai citas ieinteresētās personas ar parakstu uz attiecīgā dokumenta apliecina, ka zvērināts notārs ar mantojuma lietas materiāliem tos iepazīstinājis klātienē.
16. Mantojuma lietā visas lapas numurē, pēc lietvedības pabeigšanas to caurauklo un pievieno slēguma uzrakstu. Slēguma uzrakstā norāda cauraukloto lapu skaitu un lietas arhivēšanas datumu, un zvērināts notārs to apliecina ar savu parakstu un zīmogu.
18. Lai uzsāktu mantojuma lietu, zvērināts notārs pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas pārliecinās par mantojuma atstājēja nāvi un par to, ka šādu mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs un tā nav reģistrēta mantojuma reģistrā, kā arī šo noteikumu 113. un 114.punktā paredzētajos gadījumos noskaidro, vai lieta nav bijusi iesākta tiesā vai valsts notariāta kantorī.
21. Iesniegumam par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pievieno Notariāta likuma 312.pantā noteiktos dokumentus, bet iesniegumam par pēdējās gribas rīkojuma akta spēkā stāšanos – Notariāta likuma 281.pantā noteiktos dokumentus. Ja mantojamās mantas sastāvs un ziņas par mantiniekiem norādītas mantošanas iesniegumā, atsevišķu sarakstu nepievieno. Dokumentus, kurus mantojuma lietā jau ir iesniedzis cits mantinieks, atkārtoti lietai nepievieno.
22. Ja mantinieks mantojuma lietas uzsākšanas dienā mantošanas iesniegumam nevar pievienot visus Notariāta likuma 281. un 312. pantā noteiktos dokumentus, bet zvērināta notāra rīcībā ir miršanas apliecība vai ziņas par mantojuma atstājēja miršanas faktu un ziņas par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu, zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu, izskaidrojot mantiniekam šo noteikumu 102. un 103. punktā minētos nosacījumus.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 540 redakcijā)
23. Ja zvērinātam notāram iesniegtais mantošanas iesniegums nav apliecināts saskaņā ar Notariāta likuma 254.pantā noteiktajām prasībām, nav pamata mantošanas lietas uzsākšanai. Ja šāds iesniegums saņemts pa pastu, zvērināts notārs rakstiski izskaidro iesnieguma iesniedzējam nepieciešamību iesniegt jaunu, attiecīgi apliecinātu mantošanas iesniegumu.
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1359)
24. Mantojuma atstājēja nāvi apliecina ieraksts Fizisko personu reģistrā, miršanas apliecība vai ārvalstīs izsniegts dokuments, kas apliecina miršanas fakta reģistrāciju.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 540 redakcijā)
25. Notārs nosaka mantojuma atstājēja un mantinieka radniecību, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām vai dzimtsarakstu iestādes izsniegtu dzimšanas apliecību.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
26. Mantojuma atstājēja un pārdzīvojušā laulātā laulības faktu apliecina ieraksts Fizisko personu reģistrā vai dzimtsarakstu iestādes vai garīdznieka izsniegta laulības apliecība.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 540 redakcijā)
27. Ja šo noteikumu 24., 25. un 26. punktā minētie dokumenti vai attiecīgās ziņas Fizisko personu reģistrā nav pieejamas, mantojuma lietai pievieno dzimtsarakstu iestādes izsniegtus norakstus, izrakstus vai izziņas no civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem vai Valsts vēstures arhīva izsniegtas radniecības faktu apliecinošas izziņas. Pēc ieinteresēto personu lūguma šīs ziņas var pieprasīt zvērināts notārs.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 540 redakcijā)
28. Radniecības attiecību vai laulības reģistrācijas faktu apliecina arī spēkā stājies tiesas spriedums par šā fakta konstatēšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
29. Mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu apliecina valsts vai pašvaldības iestādes izziņa vai izdruka no Notāru informācijas sistēmas, kas satur Fizisko personu reģistra datus. Mantinieka dzīvesvietu mantojuma atklāšanās brīdī apliecina pašvaldības iestādes izziņa vai izdruka no Notāru informācijas sistēmas, kas satur Fizisko personu reģistra datus, vai tiesas nolēmums par juridiskā fakta konstatēšanu. Mantojuma atstājēja pastāvīgo dzīvesvietu nāves brīdī pārrobežu lietā zvērināts notārs nosaka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi preambulas 23. un 24. apsvērumu. Zvērināts notārs ir tiesīgs pieprasīt faktus apliecinošus dokumentus, kā arī uzklausīt personu paziņojumus.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
39. Iesniegumu par pārdzīvojušā laulātā daļas izdalīšanu (Notariāta likuma 260. pants) zvērināts notārs pieņem tikai no pārdzīvojušā laulātā. Ja pārdzīvojušais laulātais ir miris, neiesniedzot minēto iesniegumu, viņa mantinieki pārdzīvojušā laulātā daļu mantojuma atstājēja mantā mantojuma lietā izprasīt nevar. Mantojuma atstājēja laulātā daļas izdalīšana no pārdzīvojušā laulātā mantas zvērināta notāra lietvedībā esošajā mantojuma lietā nenotiek.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
40. Šo noteikumu 39.punktā minēto iesniegumu zvērināts notārs pieņem neatkarīgi no tā, vai pārdzīvojušais laulātais kā mantinieks ir pieteicies uz laulātā atstāto mantojumu.
41. Izdalīt pārdzīvojušā laulātā mantas daļu no laulāto kopīgās mantas vai mantas kopības ir iespējams mantojuma lietā, ja nav saņemti iebildumi no mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem vai ir panākta mantojumu pieņēmušo mantinieku un pārdzīvojušā laulātā vienošanās.
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.329 redakcijā)
42. Zvērināts notārs no iesniegtajiem dokumentiem un ierakstiem zemesgrāmatā un laulāto mantisko attiecību reģistrā pārliecinās, ka manta, no kuras prasa izdalīt pārdzīvojušā laulātā daļu, ir iegūta laulības laikā un ka nekas acīmredzami nenorāda uz to, ka manta ir mirušā laulātā atsevišķa manta.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
43. Zvērināts notārs pārdzīvojušā laulātā iesniegumu pieņem arī tad, ja pārdzīvojušais laulātais iesnieguma iesniegšanas dienā nevar pievienot šo noteikumu 42.punktā minētos dokumentus. Ja dokumenti netiek iesniegti līdz dienai, kad Notariāta likumā un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā ir izdota mantojuma apliecība, zvērināts notārs Notariāta likuma 39.pantā noteiktajā kārtībā atsaka izsniegt apliecību par laulātā mantas daļu vai iekļaut tajā konkrētu mantu.
44. Zvērināts notārs par saņemto pārdzīvojušā laulātā iesniegumu rakstiski paziņo mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem. Ja mantinieki ierodas zvērināta notāra birojā personīgi, zvērināts notārs paziņojumu nesūta un iepazīstina mantiniekus ar saņemto iesniegumu klātienē.
45. Ja mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem ir iebildumi pret laulātā mantas daļas izdalīšanu, iebildumus iesniedz zvērinātam notāram rakstiski. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki iebildumus neiesniedz, uzskata, ka viņi ir piekrituši pārdzīvojušā laulātā iesniegumam.
46. Ja mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem ir iebildumi pret pārdzīvojušā laulātā mantas daļas izdalīšanu, zvērināts notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus. Zvērināts notārs noskaidro mantojumu pieņēmušo mantinieku un pārdzīvojušā laulātā viedokļus, kā arī rakstiski uzaicina minētās personas ierasties viņa prakses vietā un izsaka priekšlikumus viedokļu tuvināšanai. Izvērtējot, vai pārdzīvojušajam laulātajam izsniedzama apliecība par laulātā mantas daļu, zvērināts notārs ņem vērā tikai to mantinieku iebildumus, kas līdz apliecības taisīšanai pierādījuši savas tiesības mantot.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
48. Apliecību par laulātā mantas daļu izsniedz Notariāta likumā paredzētajā kārtībā. Ja mantojuma lietā mantinieki nav pieteikušies, zvērināts notārs izsniedz pārdzīvojušajam laulātajam apliecību par laulātā mantas daļu un mantojuma lietu Notariāta likuma 306.pantā noteiktajā kārtībā izbeidz.
(Grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.329)
49. Zvērināts notārs, kuram nolasīšanai iesniegts pēdējās gribas rīkojuma akts, pārliecinās par testatora nāvi un uzsāk mantojuma lietu. Par mantojuma lietas uzsākšanu zvērināts notārs rakstiski paziņo visiem viņam zināmajiem mantiniekiem un Notariāta likuma 270. pantā noteiktajā kārtībā izsludina pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas dienu.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
50. Zvērināts notārs, uzsākot mantojuma lietu, pārliecinās publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts, un pieprasa akta izsniegšanu. Zvērināts notārs, kura rīcībā ir kāds no Notariāta likuma 249.2 panta 2. punktā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, izsniedz to pēc pieprasījuma zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu. Pēc tam kad zvērināts notārs, kura glabājumā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, ir saņēmis tā zvērināta notāra pieprasījumu, kura lietvedībā ir mantojuma lieta, tas nolasa glabājumā nodoto pēdējās gribas rīkojuma aktu un tā oriģinālu kopā ar apliecību par akta nolasīšanu iesniedz mantojuma lietā.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
51. Ja zvērinātam notāram ir ziņas par pēdējās gribas rīkojuma aktu, kas apliecināts pie cita zvērināta notāra, valsts notariāta kantorī vai bāriņtiesā (pagasttiesā), zvērināts notārs pats pieprasa šo aktu attiecīgajai amatpersonai vai no valsts arhīva.
(Grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.329)
52. Uz pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu uzaicina visus pēdējās gribas rīkojuma aktā un mantošanas iesniegumā norādītos mantiniekus, personas, kam būtu tiesības mantot pēc likuma, legatārus, mantojuma aizgādņus un testamenta izpildītājus.
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.329 redakcijā)
53. Noteiktajā dienā zvērināts notārs, ievērojot Notariāta likuma 272. panta noteikumus, atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu. Zvērināts notārs nolasa visus mantojuma lietā iesniegtos pēdējās gribas rīkojumus, arī tos, par kuriem mantojuma lietā ir ziņas, ka tie ir atcelti vai spēku zaudējuši.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
54. Par pēdējās gribas rīkojuma akta oriģinālu uzskata šādu zvērināta notāra nolasītu dokumentu:
54.1. izrakstu no testamentu aktu grāmatas;
54.2. izrakstu no notariālo aktu grāmatas;
54.3. notāram vai bāriņtiesai (pagasttiesai) glabājumā nodotā testamenta oriģinālu;
54.4. uzrādījuma kārtībā apliecināta mantojuma līguma eksemplāru vai notāra izsniegtu norakstu no uzrādījuma kārtībā apliecināta mantojuma līguma, kas tiek glabāts notāra arhīvā;
54.5. valsts notariāta kantoros apliecināta testamenta oriģinālu;
54.6. privāta testamenta oriģinālu;
54.7. valsts arhīva (tai skaitā bijušā Latvijas Zvērinātu notāru padomes arhīva) izsniegtā dokumenta kopiju.
(Grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.329)
55. Zvērināts notārs nolasa gan publiskos pēdējās gribas rīkojumu aktus (testamenti, mantojuma līgumi), gan privātos testamentus. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs aicina klātesošos izteikt iebildumus un paziņojumus.
56. Par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu taisa notariālo aktu saskaņā ar Notariāta likuma 273.panta noteikumiem.
57. Ja personas, kas piedalījušās pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanā, izteikušas iebildumus, zvērināts notārs iebildumus ieraksta notariālajā aktā par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu, bet, ja saņemti rakstiski iebildumi, tos pievieno aktam. Aktā par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu zvērināts notārs norāda visu, kas pēdējās gribas rīkojumā ir pretlikumīgs.
60. Ja tiek iesniegts privāts testaments (Civillikuma 446. pants) un privileģētais testaments (Civillikuma 462. pants), to īstuma pierādīšana tiesā nav nepieciešama.
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.329 redakcijā. Privileģētā testamenta regulējums ir spēkā līdz 16.08.2015; sk. 121.punktu)
61. Ja tiesa pēdējās gribas rīkojuma aktu kādā daļā ir atzinusi par spēkā neesošu, zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar Notariāta likuma 286.panta nosacījumiem. Ja tiesa pēdējās gribas rīkojuma aktu ir atzinusi par spēkā neesošu pilnā apjomā, mantojuma tiesībās apstiprina likumiskos mantiniekus, bet, ja tādi nav pieteikušies, zvērināts notārs rīkojas Notariāta likuma 306.pantā noteiktajā kārtībā. Mantojuma lietai pievieno tiesas sprieduma norakstu.
62. Pēdējās gribas rīkojuma akti, ar kuriem saskaņā piešķirts legāts, atzīstami par spēkā esošiem atbilstoši šo noteikumu VIII nodaļas nosacījumiem.
63. Ja pēdējās gribas rīkojuma aktā legāts piešķirts tieši un ir izdodams no mantojuma pirms mantinieku daļas nodalīšanas, legatārs iesniedz mantošanas iesniegumu tādā kārtībā, kāda Civillikumā, Notariāta likumā un šajos noteikumos paredzēta testamentārajam un līgumiskajam mantiniekam.
64. Ja pēdējās gribas rīkojumā legātu izpildīt uzlikts legāta izpildītājam vai testamentārajiem mantiniekiem, mantošanas iesniegums no legatāra nav nepieciešams. Ja nepieciešams, legatārs var pieteikt savas pretenzijas šo noteikumu 79.punktā paredzētajā kārtībā.
65. Ja ar pēdējās gribas rīkojuma aktu ir iecelts pēcmantinieks, pēdējās gribas rīkojuma aktu nolasa vienreiz un tas stājas likumīgā spēkā brīdī, kad pirmmantiniekam apstiprinātas mantojuma tiesības. Pirmmantiniekam pieņemot mantojumu, zvērināts notārs aicina arī pēcmantinieku izteikt savu gribu pieņemt mantojumu, iesniedzot mantošanas iesniegumu.
66. Ja pēdējās gribas rīkojumā ieceltais pēcmantinieks nav noteikti atteicies no testamentārās mantošanas, zvērināts notārs taisa notariālu aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam.
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.329 redakcijā)
67. Mantojuma apliecībā, ko izsniedz pirmmantiniekam, norāda pienākumu izdot mantojumu pēcmantiniekam. Ja mantojamās mantas sastāvā ietilpst nekustamais īpašums, pēdējās gribas rīkojuma aktā noteiktās pēcmantinieka tiesības reizē ar pirmmantinieka īpašuma tiesībām nostiprina zemesgrāmatā.
68. Pēcmantinieka tiesības pārņemt mantojumu apliecina pirmmantinieka miršanas apliecība, bet, ja testamentā ir paredzēti citi mantojuma pārņemšanas apstākļi, – dokuments, kas apliecina šo apstākļu iestāšanos.
69. Ja pēcmantinieks ir arī neatņemamās daļas tiesīgais, zvērināts notārs izskaidro viņa tiesības pieprasīt mantojuma neatņemamo daļu tūlīt pēc mantojuma atklāšanās.
(Grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.329)
70. Ja pirmmantinieks ir arī neatņemamās daļas tiesīgais, zvērināts notārs izskaidro viņa tiesības pieprasīt mantojuma neatņemamo daļu bez nosacījuma to nodot tālāk pēcmantiniekam.
(Grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.329)
71. Zvērināts notārs iesniegumu par mantojuma apsardzību pieņem no personām, kas noteiktas Notariāta likuma 289. un 290. pantā. Minēto iesniegumu apliecina Notariāta likuma 254. pantā noteiktajā kārtībā.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
72. Zvērināts notārs par mantojuma apsardzību negādā, ja apsardzību saskaņā ar Bāriņtiesu likumu ir nodrošinājusi bāriņtiesa.
73. Zvērināts notārs rakstiski uzaicina zvērinātu tiesu izpildītāju vai bāriņtiesu veikt nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai, norādot, kuri no Notariāta likuma 292. pantā minētajiem mantojamās mantas apsardzības līdzekļiem piemērojami, kā arī Civillikuma 660. pantā norādītajos gadījumos taisa notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam un paziņo par to bāriņtiesai.
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.329 redakcijā)
73.1 No mantojuma aizgādņa saņemto galīgo norēķinu zvērināts notārs pievieno mantojuma lietai.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
74. Tiklīdz uzsākta mantojuma lieta, zvērināts notārs izsludina mantojuma atklāšanos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
75. Šo noteikumu 74. punktā minētajā sludinājumā zvērināts notārs aicina pieteikties iespējamos mantiniekus un citas ieinteresētās personas, norādot uzaicinājuma termiņus saskaņā ar Notariāta likuma 297. pantu.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
77. Par mantojuma atklāšanās izsludināšanu un sludinājuma saturu zvērināts notārs rakstiski paziņo viņam zināmajām ieinteresētajām personām (Notariāta likuma 294.pants).
79. Neatņemamās daļas tiesīgie, legatāri un kreditori, kas vēlas pieteikt savas pretenzijas uz mantojumu, iesniedz zvērinātam notāram attiecīgu rakstisku iesniegumu. Uz neatņemamās daļas tiesīgo un legatāru iesnieguma zvērināts notārs apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.
(Grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.329)
80. Ar neatņemamās daļas tiesīgo iesniegumu zvērināts notārs iepazīstina testamentāro vai līgumisko mantinieku un uzaicina vienoties par neatņemamās daļas izdalīšanu.
(Grozīts ar MK 17.06.2014. noteikumiem Nr.329)
81. Neatņemamā daļa izdalāma saskaņā ar Civillikuma 425. un 426. panta nosacījumiem. Neatņemamo daļu aprēķina naudas izteiksmē. Neatņemamās daļas izdalīšana neietekmē pēdējās gribas rīkojuma aktā novēlētās mantojuma daļas apmēru.
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.329 redakcijā)
82. Vienošanos par neatņemamās daļas izdalīšanu apliecina notariāli pēc tam, kad notārs atzinis pēdējās gribas rīkojuma aktu par spēkā stājušos.
83. Ja neatņemamās daļas tiesīgie ar mantiniekiem nevienojas, zvērināts notārs izskaidro neatņemamās daļas tiesīgajiem viņu tiesības pieprasīt pienākošos neatņemamo daļu, ceļot prasību tiesā, un izsniedz viņiem lietvedības kārtībā apliecinātu mantojuma apliecības kopiju.
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.329 redakcijā)
84. Zvērināts notārs iepazīstina mantiniekus ar mantojuma lietā pieteiktajām kreditoru un legatāru pretenzijām.
85. Zvērināts notārs šo noteikumu 84. punktā minēto pretenziju pamatotību nepārbauda.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
86. Kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā, un kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis zvērināts notārs, zvērināts notārs izsniedz Notariāta likuma 259.3 pantā noteiktās ziņas. Ja ziņu apjoms mantojuma apliecībā nepārsniedz Notariāta likuma 259.3 pantā noteikto apjomu, zvērināts notārs var izsniegt kreditoram mantojuma apliecības kopiju. Legatāriem, kas minēti aktā, ar kuru pēdējās gribas rīkojuma akts atzīts par spēkā stājušos, pēc viņu pieprasījuma izsniedz izrakstu no notariālo aktu grāmatas (aktu par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos). Ja lietvedība mantojuma lietā izbeigta Notariāta likuma 306. pantā noteiktajā kārtībā, zvērināts notārs nosūta akta kopiju par mantojuma lietas izbeigšanu kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā, kreditoriem, par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis zvērināts notārs, un personai, pēc kuras iesnieguma mantojuma lieta uzsākta.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
86.1 Zvērināts notārs izvērtē, vai saņemtā kreditora pretenzija satur visas Notariāta likuma 297.1 panta pirmajā daļā noteiktās ziņas, ja nepieciešams, nosakot saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Ja kreditors trūkumus nenovērš, uzskatāms, ka pretenzija nav iesniegta termiņā, tā ir dzēšama un nav norādāma mantojuma apliecībā. Kreditora iesniegumu pievieno mantojuma lietai.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
86.2 Zvērināts notārs pārbauda ierakstus zemesgrāmatā un komercķīlu reģistrā, lai noskaidrotu iespējamos mantojuma atstājēja nodrošinātos kreditorus, kā arī kreditorus, kuru prasījumus mantojuma atstājējs ir nodrošinājis ar savu mantu. Ja šādi kreditori tiek konstatēti, zvērināts notārs Latvijas Bankas kredītu reģistrā noskaidro, vai viņi ir kredītu reģistra dalībnieki, un, ja ir, – noskaidro tur reģistrēto prasījuma apmēru.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
88. Ja kāds no mantiniekiem vai kreditoriem pieprasa zvērināta tiesu izpildītāja sastādītu mantojuma sarakstu, zvērināts notārs izsniedz attiecīgu aicinājumu, kā arī pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma ir tiesīgs tam izsniegt ziņas par mantojuma lietā noskaidroto mantu un tās vērtību.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
89. Ja mantinieks pirms gribas izteikšanas par mantojuma pieņemšanu vēlas iepazīties ar mantojuma sastāvu, mantojuma lietu uzsāk, pamatojoties uz mantinieka iesniegumu par izsludināšanu vai uz kādu citu Notariāta likuma 251. pantā minēto mantošanas iesniegumu.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
90. Apliecinot iesniegumu par mantojuma atraidīšanu, zvērinātam notāram nav jāpārbauda likumiskā mantinieka radniecība ar mantojuma atstājēju.
91. Ja zvērināts notārs saņēmis pārdzīvojušā laulātā iesniegumu vai mantošanas iesniegumu, kurā norādītas ziņas par nepilngadīga vai aizgādnībā esoša mantinieka esību, zvērināts notārs par mantojuma atklāšanos rakstiski paziņo bāriņtiesai.
(Nodaļa svītrota ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 890)
99.1 Zvērināts notārs apstiprina mantiniekus mantojuma tiesībās arī tad, ja nav konstatēta mantojuma atstājējam piederoša manta, bet mantinieks lūdzis mantojuma apliecības izsniegšanu.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
100. Pēc mantojuma pieņemšanas termiņa beigām zvērināts notārs pēc mantinieku pieprasījuma nosaka dienu, kad tiks izsniegta mantojuma apliecība. Mantojuma apliecību izsniedz ne agrāk kā septiņas darbdienas pēc mantojuma pieņemšanas termiņa beigām.
101. Ja mantojuma lietā ir tiesas paziņojums par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, zvērināts notārs mantojuma apliecības izsniegšanas dienu nosaka pēc tam, kad viņam iesniegts spēkā stājies tiesas spriedums. Citi mantinieku savstarpēji strīdi, kuru risināšana uzsākta tiesā prasības kārtībā, mantojuma apliecības izsniegšanu neaptur.
102. Tiklīdz kāds no mantiniekiem pieprasa mantojuma apliecības izsniegšanu, mantojuma tiesībās apstiprina mantiniekus, kuri noteiktajā termiņā un kārtībā izteikuši gribu pieņemt mantojumu un pierādījuši savas mantojuma tiesības. Mantinieki, kuri nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, mantojuma tiesībās netiek apstiprināti un netiek ņemti vērā, nosakot mantojuma daļas.
103. Ja Civillikumā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav pierādīts privāta testamenta īstums, mantojuma tiesībās apstiprina mantiniekus, kas pierādījuši savas tiesības mantot pēc likuma vai pēc cita pēdējās gribas rīkojuma akta.
104. Izsniedzot apliecību par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, zvērināts notārs visu, kas testamentā ir pretlikumīgs, saskaņo ar attiecīgiem likumiem vai, ja tas nav iespējams, izslēdz no testamenta (Civillikuma 785.pants) un izdara par to atzīmi mantojuma apliecībā, norādot, ar kādiem normatīvajiem aktiem testaments ir saskaņots.
105. Ja mantinieki nevar vai nevēlas kopīgi ierasties pēc mantojuma apliecības par pēdējās gribas rīkojuma akta spēkā stāšanos, viņi par to informē zvērinātu notāru. Šādā gadījumā zvērināts notārs izsniedz apliecības, ar kurām pēdējās gribas rīkojuma aktu atzīst par spēkā stājušos daļā. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls ar zvērināta notāra atzīmēm par spēkā stāšanos daļā glabājas mantojuma lietā līdz brīdim, kamēr tiek izsniegta pēdējā apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta atzīšanu par spēkā stājušos daļā, bet visām iepriekš izsniegtajām apliecībām par pēdējās gribas rīkojuma akta atzīšanu par spēkā stājušos daļā tiek pievienotas pēdējās gribas rīkojuma akta kopijas. Ja mantojuma lietā iesniegts elektroniski apliecināts pēdējās gribas rīkojums, mantojuma apliecība taisāma elektroniskā veidā.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
106. Ja nepieciešams papildināt izsniegto mantojuma apliecību, zvērināts notārs notariālā akta formā taisa papildinājumus mantojuma apliecībā.
107. Zvērināta notāra izsniegtā mantojuma apliecība apliecina mantinieka mantošanas tiesības, bet neapliecina īpašuma piederību mantojuma atstājējam.
110. Ja mantojuma sadale notiek tiesā, zvērināts notārs tiesneša uzdevumā sastāda mantas dalīšanas projektu. Projektā pamato mantojuma sadales kārtību.
111. Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus un veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.
112. Dalāmā mantojuma masu un vērtību nosaka mantinieki, ņemot vērā Civillikuma 729. un 730. panta noteikumus.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
113. Ja mantojuma atstājējs miris līdz 2002.gada 31.decembrim, zvērināts notārs pirms mantojuma lietas uzsākšanas nosūta rakstisku pieprasījumu rajona (pilsētas) tiesai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas ar lūgumu sniegt ziņas, vai mantojuma lieta nav uzsākta šīs tiesas lietvedībā.
114. Ja mantojuma atstājējs miris līdz 1992.gada 31.augustam, zvērināts notārs pirms mantojuma lietas uzsākšanas papildus šo noteikumu 113.punktā minētajam pieprasījumam nosūta rakstisku pieprasījumu valsts arhīvam, lai noskaidrotu, vai mantojuma lieta nav bijusi valsts notariāta kantorī.
116. Ja mantojums ir atklājies līdz 1992. gada 31. augustam un mantinieki mantojumu ir pieņēmuši, iesniedzot attiecīgu iesniegumu valsts notariāta kantorī, bet nav saņēmuši apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc likuma vai testamenta vai arī nepieciešama tās papildināšana, zvērināts notārs pieņem no mantiniekiem iesniegumu par lietvedības atjaunošanu mantojuma lietā un rakstiski pieprasa no valsts arhīva mantojuma lietas kopiju.
(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 890 redakcijā)
117. Ja notiek mantošana pēc testamenta, kurš atrodas no arhīva saņemtajā mantojuma lietā, šo testamentu nenolasa. Zvērināts notārs pēc visu iztrūkstošo dokumentu pievienošanas mantojuma lietai taisa aktu par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos, pievienojot tam izrakstu no arhīva izsniegtās mantojuma lietas – testamenta kopiju, uz kuras izdarīta atzīme par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos.
118. Pabeidzot lietvedību no arhīva saņemtajā mantojuma lietā, zvērināts notārs likumiskajiem mantiniekiem izsniedz mantojuma apliecību par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma.
119. Ja mantojums atklājies pirms 1992.gada 1.septembra, mantojuma lietas ved saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanos un kārtību” noteikumiem.
121. Šo noteikumu 60. punkts attiecībā uz privileģēto testamentu regulējumu ir spēkā līdz 2015. gada 16. augustam.
(MK 17.06.2014. noteikumu Nr.329 redakcijā)
Tieslietu ministra vietā – ekonomikas ministrs K.Gerhards
 |
 |
 |
 |