Darbības ar dokumentu
Rīgā 2011.gada 1.februārī (prot. Nr.7 39.§)
4.panta 1.1 daļu, trešo un piekto daļu, 5.panta pirmo daļu,
6.panta pirmo daļu, 38.1 panta ceturto daļu un 47.pantu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – likums) 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi un pieņemts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai atsavināšanas ierosinājuma atteikumu un tiek atcelts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai;
1.1.1 kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, vajadzību pēc tāda nekustamā īpašuma, kurš atzīts par bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu, kā arī vajadzību pēc zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 euro;
1.2. kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās valsts kustamās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu;
1.3. gadījumus, kuros valsts kustamās mantas atsavināšanu var ierosināt, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas;
1.4. kārtību, kādā attiecīgā ministrija dod atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, ņemot vērā mantas veidu un vērtību;
1.5. kārtību, kādā publiska persona vai tās iestāde izvēlas piedāvājumu publiskas personas kustamās mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu;
1.6. kārtību, kādā nosaka atsavināšanas izdevumu apmēru;
1.7. kārtību, kādā attiecīgais ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.
(Grozīts ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 497; MK 04.02.2020. noteikumiem Nr. 64)
1.1 Noteikumi neattiecas uz:
1.1 1. kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc nekustamā īpašuma, ko valsts augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, bez atlīdzības nodevusi valsts;
1.1 2. atsavināšanas izdevumu apmēru, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, ko valsts augstskolai, kas ir atvasināta publiska persona, bez atlīdzības nodevusi valsts.
(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 207 redakcijā)
2. Likuma 4. panta ceturtajā daļā norādītās personas (turpmāk – atsavināšanas ierosinātāji) publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu (turpmāk – atsavināšanas ierosinājums) iesniedz:
2.1. valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – sabiedrība), ja ierosina atsavināt valsts nekustamo īpašumu (izņemot šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto gadījumu);
2.2. valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcijā:
2.2.1. ja atsavināmā valsts dzīvojamā māja, tās domājamā daļa vai dzīvokļa īpašums ir valsts īpašuma privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā (atsavināšanas ierosinājumu iesniedz likuma 4. panta ceturtās daļas 5. un 6. punktā minētās personas);
2.2.2. ja nekustamais īpašums ir nodots privatizācijai un tā privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un nekustamais īpašums atrodas valsts īpašuma privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā (likuma 4. panta ceturtās daļas 3., 4. un 9. punktā minētajos gadījumos);
2.3. attiecīgajai atvasinātajai publiskajai personai, ja ierosina atsavināt atvasinātās publiskās personas nekustamo īpašumu.
(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 64 redakcijā)
3. Atsavināšanas ierosinājumu iesniedz rakstiski. Atsavināšanas ierosinājumā norāda šādu informāciju:
3.1. atsavināšanas ierosinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un pilsonību (fiziskai personai) vai juridiskās personas nosaukumu un vienotās reģistrācijas numuru;
3.2. atsavināšanas ierosinātāja deklarētās dzīvesvietas vai juridisko adresi un citu adresi, kurā persona ir sasniedzama vai oficiālo elektronisko adresi, ja ir aktivizēts tā konts;
3.3. atsavināšanas ierosināšanas tiesisko pamatu atbilstoši likumam;
3.4. atsavināmā publiskas personas nekustamā īpašuma adresi un kadastra numuru.
(Grozīts ar MK 04.02.2020. noteikumiem Nr. 64)
4. Atsavināšanas ierosinājumam pievieno:
4.1. atsavināšanas ierosinātāja īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas (ja ierosina atsavināt pašvaldības nekustamo īpašumu, zemesgrāmatu nodaļas izsniedzamo īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas var aizstāt ar atsavināšanas ierosinājumā norādīto atsavināšanas ierosinātāja īpašumu identificējošo informāciju);
4.2. robežu plāna kopiju būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā;
4.3. ja zemesgabals un ēkas (būves) zemesgrāmatā ierakstītas dažādos nodalījumos un pēc ierakstiem tajos nevar noteikt ēku (būvju) saistību ar zemi, – tipveida kadastra informāciju iesniegšanai apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļā par nekustamo īpašumu, kura sastāvā ir tikai būve, kurā norādīts tās zemes vienības kadastra apzīmējums, uz kuras atrodas vai daļēji atrodas ēka (būve);
4.4. tipveida kadastra informāciju par nekustamo īpašumu, kurā norādīts nekustamā īpašuma sastāvs un piederība;
4.5. ja zemes robežu plānā norādīto ēku (būvju) skaits neatbilst zemesgrāmatā ierakstītajam ēku (būvju) skaitam, – tipveida kadastra informāciju par zemes vienību;
4.6. ja uz zemesgabala ir divi vai vairāki patstāvīgi būvju īpašumi, kas pieder dažādiem īpašniekiem:
4.6.1. kuri savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā, – notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu, vai Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās kopā ar notariāli apliecinātu atteikumu slēgt šādu vienošanos, ja kāds no ēku īpašniekiem atteicies to slēgt;
4.6.2. no kuriem tikai viens savas īpašuma tiesības ir nostiprinājis zemesgrāmatā un iesniedzis atsavināšanas ierosinājumu, – Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās;
4.6.3. no kuriem daži ēku īpašnieki savas īpašuma tiesības ir nostiprinājuši zemesgrāmatā, izņemot šo noteikumu 4.6.2.apakšpunktā minēto gadījumu, – notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu, paredzot, ka zemesgrāmatā neierakstītajām ēkām tiek rezervēta tām piekrītoša, proporcionāla zemesgabala domājamā daļa, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās vai Valsts zemes dienesta atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās kopā ar notariāli apliecinātu atteikumu slēgt šādu vienošanos, ja kāds no ēku īpašniekiem, kurš savas īpašuma tiesības ir nostiprinājis zemesgrāmatā, atteicies to slēgt;
4.7. sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku pilsonību apliecinošus dokumentus;
4.8. akciju sabiedrības – atbilstoši Komerclikuma 278.panta otrās daļas prasībām sastādītu akcionāru sarakstu, kā arī sabiedrības akcionāru pilsonību apliecinošus dokumentus;
4.9. atsavināšanas ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopiju (fiziskai personai);
4.10. pašvaldības apliecinājumu, ka neapbūvētais valsts zemesgabals uzskatāms par zemes starpgabalu likuma izpratnē.
(Grozīts ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 497; MK 04.02.2020. noteikumiem Nr. 64; MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
5. Ja dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma atsavināšanas ierosinājumu iesniedz likuma 4.panta ceturtās daļas 5.punktā minētās personas, ierosinājumu paraksta īrnieks (īrnieki, ja atsavināts tiek kopējais dzīvoklis) vai viņa ģimenes loceklis. Atsavināšanas ierosinājumam pievieno:
5.1. atsavināšanas ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopiju;
5.2. īrnieka un viņa ģimenes locekļu notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu;
5.3. atsavināmā īpašuma dzīvojamās telpas īres līguma kopiju (ja atsavināts tiek kopējais dzīvoklis, – īres līgumu);
5.4. izziņu par īres un komunālo maksājumu parāda esību vai neesību.
5.1 Sabiedrība atsavināšanas ierosinājumu par likuma 5. panta 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minēto valsts nekustamo īpašumu kopā ar šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajiem dokumentiem septiņu darbdienu laikā pēc pēdējā lēmuma pieņemšanai nepieciešamā dokumenta saņemšanas pārsūta attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājam lēmuma pieņemšanai.
(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 64 redakcijā)
6. Ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav Finanšu ministrijas vai sabiedrības valdījumā vai turējumā, sabiedrība pieprasa no valsts nekustamā īpašuma valdītāja vai turētāja atsavināmā valsts nekustamā īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Valsts institūcija (iestāde), kuras valdījumā vai turējumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, likumā noteiktajā termiņā pēc atsavināšanas pieprasījuma saņemšanas nodod sabiedrībai:
6.1. zemesgrāmatu apliecību (nostiprinājuma uzrakstu);
6.2. zemes robežu plānu;
6.3. atsavināmā nekustamā īpašuma nomas (īres) līgumus;
6.4. ēkas (būves) kadastrālās uzmērīšanas lietu (būves tehniskās inventārizācijas lietu).
7. Atsavināšanas ierosinājumus izskata attiecīgi sabiedrība, valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija, valsts nekustamā īpašuma valdītājs, attiecīgo atvasināto publisko personu lēmējinstitūcijas vai to noteiktas iestādes vai amatpersonas un pēc atsavināšanas ierosinājumam pievienoto dokumentu izvērtēšanas sniedz atsavināšanas ierosinātājam rakstisku atbildi, ja nepieciešams, norādot, kuri šo noteikumu 4. vai 5.punktā minētie dokumenti nav iesniegti.
(Grozīts ar MK 04.02.2020. noteikumiem Nr. 64)
8. Atsavināšanas ierosinājumu atsaka izskatīt, ja:
8.1. Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka apbūvēts zemesgabals nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu;
8.2. nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kurā atsavināšana aizliegta ar likumu;
8.3. atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kura nav tiesīga ierosināt atsavināšanu;
8.4. likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajā gadījumā nav saņemta attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētāja parakstīta izziņa par piekrišanu zemesgabala atsavināšanai;
8.5. atsavināšanas ierosinātājs sešu mēnešu laikā pēc atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanas nav iesniedzis sabiedrībā, valsts īpašuma privatizāciju veicošajā institūcijā vai attiecīgajā atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijā šo noteikumu 4. vai 5.punktā minētos dokumentus;
8.6. saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" atsavināmo nekustamo īpašumu nevar ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vai attiecīgās atvasinātās publiskās personas vārda;
8.7. atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kura ir norādīta likuma 4. panta ceturtās daļas 3., 4. un 9. punktā, bet neviena no zemesgrāmatā ierakstītajām ēkām (būvēm) dabā neeksistē.
(Grozīts ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 497; MK 04.02.2020. noteikumiem Nr. 64)
9. Publiskas personas nekustamo īpašumu atsavināšanu atsavināšanas ierosinātājam aptur, ja:
9.1. (svītrots ar MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 366);
9.2. atsavināšanas ierosinātājam ir zemes likumiskās lietošanas maksas parāds, nomas parāds, īres parāds vai nodokļu parāds, kas attiecas uz atsavināmo nekustamo īpašumu;
9.3. zemesgrāmatā ir reģistrēta atsavināšanas ierosinātāja vai atsavinātāja nekustamā īpašuma atsavināšanas aizlieguma atzīme, uz kuru pamatojoties var tikt apstrīdētas atsavināšanas ierosinātāja vai atsavinātāja īpašuma tiesības;
9.4. pēc atsavināšanas paziņojuma saņemšanas atsavināšanas ierosinātājs ar pamatotu iesniegumu vērtības precizēšanai vērsies atsavināšanu veicošajā institūcijā un biedrībā "Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija".
(Grozīts ar MK 18.06.2024. noteikumiem Nr. 366)
10. Pēc šo noteikumu 9.punktā minēto iemeslu novēršanas publiskas personas nekustamo īpašumu atsavina likumā noteiktajā kārtībā.
11. Pēc atsavināšanas ierosinājuma un šo noteikumu 4., 5. un 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas, ņemot vērā šajos noteikumos minētos nosacījumus:
11.1. sabiedrība, valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija vai nekustamā īpašuma valdītājs likuma 5. panta trešajā, 3.1, 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minētajos gadījumos pieņem lēmumu par valsts nekustamā īpašuma pārdošanu;
11.2. sabiedrība vai valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai (izņemot šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētos gadījumus);
11.3. sabiedrība, valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija vai nekustamā īpašuma valdītājs atsaka izskatīt atsavināšanas ierosinājumu, tai skaitā par likuma 5. panta trešajā, 3.1, 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minēto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu šo noteikumu 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6. un 8.7. apakšpunktā minētajos gadījumos;
11.4. ieinteresētā ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par pamatotu atsavināšanas ierosinājuma atteikumu, ja valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai;
11.5. atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, bet likumā noteiktajos gadījumos – tās noteikta iestāde vai amatpersona pieņem lēmumu par attiecīgās atvasinātās publiskās personas nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai vai par pamatotu atsavināšanas ierosinājuma atteikumu.
(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 64 redakcijā)
11.1 Ja saņemts atsavināšanas ierosinājums un valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai ir nepieciešama tikai daļa no publiskas personas nekustamā īpašuma, šo noteikumu 11. punktā minētās darbības veic pēc nekustamā īpašuma sadalīšanas.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 497 redakcijā)
11.2 Divu nedēļu laikā pēc likuma 5. panta 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minētā lēmuma par valsts nekustamā īpašuma pārdošanu spēkā stāšanās dienas valsts nekustamā īpašuma valdītājs lēmumu kopā ar šo noteikumu 6. punktā minētajiem dokumentiem nodod institūcijai, kura organizē valsts nekustamā īpašuma pārdošanu.
(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 64 redakcijā)
12. Lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citas valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, izņemot šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minēto gadījumu, ministrija noteiktā kārtībā izsludina Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls) Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas TAP portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 366 redakcijā)
12.1 Pirms likuma 5. panta 3.1, 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas valsts nekustamā īpašuma valdītājs vai tā noteikta institūcija vai persona noskaidro, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams publiskas personas vai tās iestādes vajadzībām, ievērojot šādu kārtību:
12.1 1. valsts nekustamā īpašuma valdītājs vai tā noteikta institūcija vai persona par nekustamā īpašuma pārdošanu publicē sabiedrības tīmekļvietnē informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu. Informācijā norāda valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību, kuras valdījumā atrodas valsts nekustamais īpašums, nekustamā īpašuma veidu, adresi, kadastra numuru un citu raksturojošu informāciju;
12.1 2. sabiedrība nodrošina, ka par ievietoto piedāvājumu vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums uz tiešo pārvaldes iestāžu un atvasināto publisko personu augstākās izpildinstitūcijas (turpmāk visas kopā – apziņotās iestādes) oficiālajām elektroniskajām adresēm;
12.1 3. ja apziņotā iestāde konstatē, ka nekustamais īpašums nepieciešams tai noteiktu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, tā 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 12.1 1. apakšpunktā minētās informācijas publicēšanas izdara sabiedrības tīmekļvietnē atzīmi par to, ka nekustamais īpašums nepieciešams tai noteiktu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, un rakstiski informē attiecīgā nekustamā īpašuma valdītāju.
(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 64 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
12.2 Ja 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 12.1 1. apakšpunktā minētās informācijas publicēšanas sabiedrības tīmekļvietnē nav izdarīta atzīme par to, ka nekustamais īpašums nepieciešams publiskai personai vai tās iestādei noteiktu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 64 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
13. Ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, ieinteresētā valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība vai atvasināta publiska persona divu nedēļu laikā pēc tam, kad Ministru kabineta rīkojuma projekts par attiecīgā īpašuma nodošanu atsavināšanai izsludināts TAP portālā, par to paziņo ministrijai, kura TAP portālā izsludinājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, un mēneša laikā noteiktā kārtībā nodrošina:
13.1. Ministru kabineta rīkojuma projekta iesniegšanu par atsavināšanas ierosinājuma atteikumu, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniedzis atsavināšanas ierosinātājs;
13.2. Ministru kabineta rīkojuma projekta iesniegšanu par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma nodošanu tās valdījumā vai turējumā vai atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ja mainās valsts nekustamā īpašuma valdītājs vai turētājs, nav nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums par nekustamā īpašuma pārreģistrēšanu zemesgrāmatā, ja šo nekustamo īpašumu saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" un Likumu par ostām var ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā un ja pārreģistrēšanai zemesgrāmatā piekrīt ieinteresētā ministrija. Ja valsts nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, tad, mainoties valsts nekustamā īpašuma valdītājam vai turētājam, nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums.
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 366 redakcijā)
13.1 Ja valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams pašvaldībai valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, Ministru kabineta rīkojuma projektu par tā nodošanu attiecīgās pašvaldības īpašumā un atsavināšanas ierosinājuma atteikumu, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniedzis atsavināšanas ierosinātājs, sagatavo un iesniedz attiecīgā valsts nekustamā īpašuma valdītājs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 497 redakcijā)
13.2 Ja apziņotā iestāde ir veikusi šo noteikumu 12.1 3. apakšpunktā minēto atzīmi sabiedrības tīmekļvietnē:
13.2 1. apziņotās iestādes (izņemot ministrijas) mēneša laikā (attiecībā uz valsts zemes starpgabalu – 10 darbdienu laikā) pēc atzīmes izdarīšanas sabiedrības tīmekļvietnē sagatavo un iesniedz ministrijai, kuras padotībā tās atrodas vai kura ir politiski atbildīga par attiecīgās funkcijas izpildi, vienu no šādiem Ministru kabineta rīkojuma projektiem (turpmāk – rīkojuma projekts):
13.2 1.1. par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu un nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā vai nodošanu attiecīgai atvasinātai publiskai personai īpašumā tai noteiktu funkciju izpildes nodrošināšanai;
13.2 1.2. par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā (izņemot šo noteikumu 13.2 1.1. apakšpunktā minēto gadījumu);
13.2 1.3. par valsts nekustamā īpašuma nodošanu īpašumā attiecīgai atvasinātai publiskai personai tai noteiktu funkciju izpildes nodrošināšanai (izņemot šo noteikumu 13.2 1.1. apakšpunktā minēto gadījumu);
13.2 2. ministrija divu mēnešu (attiecībā uz valsts zemes starpgabalu – 30 darbdienu laikā) laikā pēc atzīmes izdarīšanas sabiedrības tīmekļvietnē sagatavo rīkojuma projektu vai mēneša laikā (attiecībā uz valsts zemes starpgabalu – 15 darbdienu laikā) pēc šo noteikumu 13.2 1. apakšpunktā minētā rīkojuma projekta saņemšanas to saskaņo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā;
13.2 3. apziņotā iestāde, iesniedzot šo noteikumu 13.2 1. un 13.2 2. apakšpunktā minēto rīkojuma projektu, attiecīgo informāciju nosūta arī attiecīgā valsts nekustamā īpašuma valdītājam.
(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 64 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
13.3 Ja valsts nekustamais īpašums nepieciešams vairākām valsts iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām vai atsavinātām publiskām personām vai to iestādēm, ministriju iesniegtos rīkojumu projektus Ministru kabineta sēdē izskata vienlaikus.
(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 64 redakcijā)
13.4 Valsts nekustamā īpašuma valdītājs vai valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija likuma 5. panta 3.1, 3.2, 3.3 un vienpadsmitajā daļā minēto lēmumu par nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem likumā noteiktajā kārtībā:
13.4 1. ja četru mēnešu laikā no šo noteikumu 12.1 3. apakšpunktā minētās atzīmes izdarīšanas sabiedrības tīmekļvietnē rīkojuma projekts nav iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;
13.4 2. ja saņemts atsavināšanas ierosinājums attiecībā uz valsts zemes starpgabalu, – likuma 5. panta 3.3 daļā noteiktajā lēmuma pieņemšanas termiņā;
13.4 3. ja Ministru kabinets noraida iesniegto rīkojuma projektu.
(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 64 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
14. Ja persona, kam ir pirmpirkuma tiesības, noteiktā kārtībā ir iesniegusi apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības, tad gadījumā, ja tiek iesniegts jauns atsavināšanas ierosinājums, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atsavināšanas ierosinājums reģistrēts sabiedrībā vai attiecīgajā atvasinātajā publiskajā personā.
15. Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas atsavināšanas reģistrā mainās uz zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašnieks, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja no jaunā ēkas (būves) īpašnieka saņemts šī zemesgabala atsavināšanas ierosinājums. Minētais atsavināšanas ierosinājums tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atsavināšanas ierosinājums reģistrēts, izņemot gadījumu, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniedz atsavināšanas ierosinājuma iesniedzēja mantinieks.
16. Ja persona, kam ir pirmpirkuma tiesības, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pirmpirkuma tiesības nav izmantojusi, sabiedrība vai attiecīgā atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija atceļ lēmumu par apbūvēta zemesgabala atsavināšanu, ja tas ir bijis pieņemts saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu.
(Grozīts ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 497)
(Nodaļas nosaukums MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 497 redakcijā)
17. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas ir ministrijas, tās pakļautībā vai pārraudzībā esošas iestādes (turpmāk – padotībā esošas iestādes) vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, var dot attiecīgā ministrija, ja:
17.1. atsavināmā valsts kustamā manta nav militāra rakstura, stratēģiskas nozīmes vai ar valsts drošību saistīta valsts kustamā manta;
17.2. atsavināmās valsts kustamās mantas vienas vienības vai lietu kopības (ja tiek atsavināta lietu kopība) atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem nepārsniedz 1500 euro.
(Grozīts ar MK 15.10.2013. noteikumiem Nr. 1116; MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 497)
18. Valsts kustamās mantas atsavināšanu var ierosināt, nenoskaidrojot valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzību pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas, ja atsavina:
18.1. valsts kustamo mantu, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" atbilst kādai no atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām;
18.2. valsts materiālās rezerves;
18.3. valsts kustamo mantu, kas iegūta, īstenojot Eiropas Savienības struktūrfondu projektu, un kuru pēc pēcuzraudzības perioda paredzēts nodot attiecīgajā projektā iesaistītajam sadarbības partnerim, kas ir publiska persona vai tās padotības iestāde;
18.4. valsts kustamo mantu, kas atzīta par nepieciešamu nacionālā krājuma papildināšanai, ja to nodod publiskam muzejam;
18.5. valsts kustamo mantu, to mainot vai nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu;
18.6. valsts dzīvo kustamo mantu, ja tā veselības stāvokļa, fizisko vai psihisko īpašību dēļ ir atzīta par nederīgu attiecīgās iestādes uzdevumu veikšanai.
(MK 17.12.2013. noteikumu Nr. 1475 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 497; MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
20. Ministrija, tās padotībā esoša iestāde vai kapitālsabiedrība patstāvīgi noskaidro attiecīgās ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī citu valsts iestāžu, kapitālsabiedrību un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu, sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu vajadzību pēc tās valdījumā vai turējumā esošās tai nevajadzīgās valsts kustamās mantas (tai skaitā valsts dzīvās kustamās mantas) un bez maksas publicē sabiedrības tīmekļvietnē informāciju par nevajadzīgo valsts kustamo mantu, norādot tās apjomu, bilances vērtību, tehnisko stāvokli un tehnisko aprakstu atkarībā no mantas veida. Ja ministrijai, tās padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts kustamo mantu paredzēts nodot attiecīgajai ministrijai vai citai tās padotībā esošai iestādei, minēto informāciju var nepublicēt.
(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 207 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
21. Valsts iestādes, atvasinātas publiskas personas, to iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas un sociālie uzņēmumi, kuriem attiecīgā valsts kustamā manta ir nepieciešama, divu nedēļu laikā pēc informācijas par nevajadzīgo valsts kustamo mantu publicēšanas sabiedrības tīmekļvietnē, bet attiecībā uz valsts dzīvo kustamo mantu – piecu darbdienu laikā piesakās uz ministrijai, tās padotības iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts kustamo mantu, izdarot attiecīgu atzīmi sabiedrības tīmekļvietnē. Sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums par to papildus rakstiski informē ministriju, tās padotībā esošo iestādi vai kapitālsabiedrību, kura sabiedrības tīmekļvietnē publicējusi attiecīgo informāciju.
(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 207 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
22.1 Sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, piesakoties uz ministrijai, tās padotības iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts kustamo mantu, papildus norāda dāvinājuma (ziedojuma) apmēru, kas attiecīgajā kalendāra gadā saņemts no publiskas personas.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 497 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 207)
23. Nevajadzīgo valsts kustamo mantu bez atlīdzības nodod šādā kārtībā:
23.1. ja uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu vienlaikus (atzīme sabiedrības tīmekļvietnē izdarīta vienā datumā un laikā) piesakās ministrija, kuras padotībā ir attiecīgā iestāde, un cita tās padotībā esoša iestāde, to nodod ministrijai. Ja uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu piesakās vairākas attiecīgās ministrijas padotībā esošas iestādes, to nodod tai iestādei, kurai tā nepieciešama tiešo funkciju nodrošināšanai. Ja uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu vienlaikus piesakās vairākas padotībā esošās iestādes un manta nepieciešama to tiešo funkciju nodrošināšanai, jautājumu par mantas nodošanu atrisina pēc izlozes principa;
23.2. ja uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu piesakās vismaz viena valsts iestāde (arī tad, ja pirmā ir pieteikusies atvasināta publiska persona, tās iestāde, sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums), to nodod valsts iestādei, kura pirmā to ir pieprasījusi. Ja vairākas valsts iestādes mantu pieprasa vienlaikus (atzīme sabiedrības tīmekļvietnē izdarīta vienā datumā un laikā), to nodod tai iestādei, kurai tā nepieciešama tiešo funkciju nodrošināšanai. Ja mantu vienlaikus pieprasa vairākas valsts iestādes un manta nepieciešama to tiešo funkciju nodrošināšanai, jautājumu par mantas nodošanu atrisina pēc izlozes principa;
23.3. ja uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu nav pieteikusies neviena valsts iestāde, tad, saņemot atļauju atsavināt, mantu nodod atvasinātajai publiskajai personai vai tās iestādei, kura pirmā to ir pieprasījusi. Ja mantu vienlaikus (atzīme sabiedrības tīmekļvietnē izdarīta vienā datumā un laikā) pieprasa vairākas atvasinātas publiskas personas vai to iestādes, jautājumu par mantas nodošanu atrisina pēc izlozes principa;
23.4. ja uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu nav pieteikusies neviena atvasināta publiska persona vai tās iestāde, to, izvērtējot lietderības apsvērumus, nosakot mantas nosacīto cenu un saņemot atļauju to atsavināt, var nodot sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam tiem noteikto mērķu sasniegšanai. Ja pieņemts lēmums par valsts kustamās mantas nodošanu sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam un mantu vienlaikus (atzīme sabiedrības tīmekļvietnē izdarīta vienā datumā un laikā) pieprasa vairākas sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālie uzņēmumi, jautājumu par mantas nodošanu atrisina pēc izlozes principa.
(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 207 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
23.1 Ja valsts kustamā manta tiek nodota bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam saskaņā ar šo noteikumu 23.4. apakšpunktu, tad ministrija, tās padotībā esošā iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā ir attiecīgā valsts kustamā manta, 10 darbdienu laikā pēc nevajadzīgās valsts kustamās mantas atsavināšanas publicē sabiedrības tīmekļvietnē šādu informāciju:
23.1 1. publikācijas datums;
23.1 2. sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmuma nosaukums;
23.1 3. sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmuma reģistrācijas numurs;
23.1 4. sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam nodotās valsts kustamās mantas veids;
23.1 5. sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam nodotās valsts kustamās mantas nodošanas mērķis;
23.1 6. sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam nodotās valsts kustamās mantas nosacītā cena.
(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 207 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
23.2 Šo noteikumu 23.1 punktā minēto informāciju sabiedrības tīmekļvietnē glabā 12 mēnešus pēc attiecīgās informācijas publicēšanas dienas.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 497 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
23.3 Ja valsts kustamā manta, kas nodota bez atlīdzības, tiek izmantota saimnieciskai darbībai, kurai plānotais atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ievēro šo noteikumu 23.4 punktā minētos komercdarbības atbalsta nosacījumus.
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 366 redakcijā)
23.4 Šo noteikumu 23.3 punktā minētajā gadījumā atbalstu kā de minimis atbalstu atbalsta saņēmējam piešķir saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, Nr. L 2023/2831) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) vai Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190/45) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000, vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/9) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013), ievērojot šādus nosacījumus:
23.41. atbalstu nepiešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014, vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013, ja atbalsta saņēmējam ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ir pasludināts maksātnespējas process vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;
23.42. ja atbalstu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai pēdējo triju gadu periodā, skaitot no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas, atbalsta saņēmējam piešķirtais de minimis atbalsta apjoms kopā ar plānoto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam. Ja atbalstu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013, pirms atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados atbalsta saņēmējam piešķirtais de minimis atbalsta apjoms nepārsniedz attiecīgi Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteikto maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam un Komisijas regulas Nr. 717/2014 vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 pielikumos nacionālā līmenī noteikto de minimis atbalsta slieksni. Viens vienots uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā un Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai;
23.43. piešķirot de minimis atbalstu, tiek ievēroti nozaru un darbību ierobežojumi, kas minēti Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. pantā vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. pantā, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. pantā;
23.44. lai saņemtu de minimis atbalstu, atbalsta saņēmējs iesniedz publiskai personai, kas nodod kustamo mantu, de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās veidlapas izdruku vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās atbalsta pretendenta veidlapas identifikācijas numuru atbilstoši normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem;
23.45. publiska persona, kas nodod kustamo mantu, uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014, vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem;
23.46. šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā, vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā noteiktajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā, ievērojot Komisijas regulas Nr. 2023/2831 5. panta 1., 2. un 3. punkta vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 5. panta 1., 2. un 3. punkta, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1., 2. un 3. punkta nosacījumus;
23.47. ja atbalsta saņēmējs, kuram piešķir atbalstu, darbojas arī nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai uzskaites nodalīšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktam vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktam, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 2. un 3. punktam;
23.48. publiska persona, kas nodod kustamo mantu, un atbalsta saņēmējs datus par de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus no atbalsta piešķiršanas dienas;
23.49. par atbalsta piešķiršanas brīdi šo noteikumu ietvaros saprot brīdi, kad atbalsta saņēmējam rodas likumīgas tiesības saņemt valsts kustamo mantu, kas nodota bez atlīdzības.
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 366 redakcijā)
23.5 Ja ir pārkāptas Komisijas regulas Nr. 2023/2831 vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013, vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 prasības, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 366 redakcijā)
24. Šo noteikumu 21.punktā minēto nosacījumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar likuma 43.1 panta pirmo daļu lemj par kustamās mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības ārvalstu valdībām un starptautiskajām organizācijām.
(Grozīts ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 497)
25. Šo noteikumu 21. un 23.punktā minētos nosacījumus nepiemēro attiecībā uz valsts dzīvo kustamo mantu, ja persona, kura pilda dienesta pienākumus, izmantojot valsts dzīvo kustamo mantu, pāriet dienestā uz citu valsts iestādi tādā amatā, kurā tā pilda dienesta pienākumus, izmantojot valsts dzīvo kustamo mantu. Ministrija, tās padotībā esoša iestāde vai kapitālsabiedrība šajā gadījumā tai nevajadzīgo valsts dzīvo kustamo mantu piedāvā tai valsts iestādei, uz kuru dienestā pāriet attiecīgā persona, nosūtot attiecīgajai valsts iestādei rakstisku informāciju par ministrijai, tās padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts dzīvo kustamo mantu.
(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 207)
26. Ja šo noteikumu 25.punktā minētā valsts iestāde piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par ministrijai, tās padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgu valsts dzīvo kustamo mantu nepiesakās uz to, ministrijai, tās padotībā esošajai iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts dzīvo kustamo mantu atsavina šo noteikumu 21. un 23.punktā noteiktajā kārtībā.
(Grozīts ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 207)
27. Ja šo noteikumu 21. punktā noteiktajā termiņā neviena valsts iestāde, atvasināta publiska persona, tās iestāde, sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums nepiesakās uz ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošu nevajadzīgo valsts kustamo mantu, tās atsavināšana notiek saskaņā ar likumu.
(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 207 redakcijā)
30. Ja maiņas līgumā paredzamā līgumcena ir vienāda vai lielāka par Publisko iepirkumu likumā paredzamo līgumcenu robežvērtību, no kuras jāpiemēro likums, piedāvājumu publiskas personas kustamas mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu, tai skaitā pretendentus, izvēlas Publisko iepirkumu likumā paredzētajā kārtībā.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 497 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 207)
32. Ja maiņas līgumā paredzamā līgumcena ir mazāka par šo noteikumu 30. punktā noteikto, publiska persona vai tās iestāde savā tīmekļvietnē:
32.1. publicē paziņojumu par plānoto līgumu, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par septiņām dienām no paziņojuma publicēšanas dienas;
32.2. ne vēlāk kā piecas dienas pēc maiņas līguma noslēgšanas publicē informāciju par noslēgto maiņas līgumu.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 497 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
33. Šo noteikumu izpratnē paredzamās līgumcenas vērtību veido līdzvērtīgas citas personas kustamās mantas (kas tiks saņemta pret publiskas personas kustamo mantu) vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa. Nosakot paredzamo līgumcenu, ņem vērā arī maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpību. Publiska persona vai tās iestāde cenu starpību sedz naudā.
34. Komisiju, kas izvēlas piedāvājumu publiskas personas kustamās mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu, izveido likuma 9.panta trešajā daļā minētie subjekti.
35. Ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās valsts kustamās mantas atsavināšanas izdevumu apmēru un kārtību, kādā valsts kustamās mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, nosaka attiecīgais ministrs. Ja valsts iestāde nav ministrijas padotībā, valsts kustamās mantas atsavināšanas izdevumu apmēru un kārtību, kādā valsts kustamās mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, nosaka attiecīgās iestādes vadītājs.
36. Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumi procentos no realizācijas cenas ir šādi:
36.1. pārdodot apbūvētus zemesgabalus, – 50 procentu, bet ne mazāk kā 1300 euro no realizācijas cenas;
36.2. pārdodot citu nekustamo īpašumu, – 50 procentu, bet ne mazāk kā 2130 euro no realizācijas cenas.
(MK 15.10.2013. noteikumu Nr.1116 redakcijā)
37. Ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus, no kuriem atskaitīti šo noteikumu 36.punktā minētie izdevumi, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
(Grozīts ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 497)
38. Atvasināto publisko personu vai to iestāžu mantas atsavināšanas izdevumu apmēru un kārtību, kādā atvasināto publisko personu vai to iestāžu mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi attiecīgās atvasinātās publiskas personas budžetā, nosaka attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija.
39. Nacionālā atbildīgā amatpersona vai vecākā nozares amatpersona iesniedz atsavināšanas ierosinājumu attiecīgā projekta nozares ministram, ja pagājuši septiņi gadi pēc attiecīgā projekta īstenošanas. Nozares ministrs pieņem lēmumu par atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas (turpmāk – PHARE programma) līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, vai lēmumu par pamatotu atsavināšanas ierosinājuma atteikumu.
40. Atsavināšanas ierosinājumam pievieno finanšu memorandu par projekta finansēšanu (kopiju), līgumu (kopiju) un aktu par nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nodošanu ekspluatācijā (kopiju).
41. Attiecīgā projekta nozares ministrs mēneša laikā izskata nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumus un sniedz nacionālajai atbildīgajai amatpersonai vai vecākajai nozares amatpersonai rakstisku atbildi par pieņemto lēmumu. Atbildes kopiju nosūta projekta gala saņēmējam.
42. No PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu nodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.
43. Attiecīgā projekta nozares ministrs mēneša laikā izskata kustamās mantas atsavināšanas ierosinājumus un sniedz nacionālajai atbildīgajai amatpersonai vai vecākajai nozares amatpersonai rakstisku atbildi par pieņemto lēmumu. Atbildes kopiju nosūta projekta gala saņēmējam.
44. No PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu nodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu projekta gala (atbalsta) saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.
45. Līdz brīdim, kad sabiedrība izstrādājusi un ieviesusi attiecīgu programmnodrošinājumu, lai noskaidrotu valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzību pēc ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.jūlijam ministrija iesniedz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ministrijas, tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības sagatavoto informāciju par atsavināšanai paredzēto valsts kustamo mantu.
46. Ja valsts nekustamais īpašums atsavināts līdz 2009.gada 21.augustam, Valsts kase pēc valsts nekustamā īpašuma atsavinātāja pamatota pieprasījuma pieņem atsevišķu lēmumu par kārtību, kādā attiecīgā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.
47. Šo noteikumu 23.1 punkts stājas spēkā 2016. gada 1. decembrī.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 497 redakcijā)
48. Sabiedrība līdz 2016. gada 30. novembrim izstrādā un ievieš programmnodrošinājumu, lai sabiedrības tīmekļvietnē varētu publicēt šo noteikumu 23.1 punktā minēto informāciju.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 497 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
49. Ministrija, tās padotībā esoša iestāde vai kapitālsabiedrība līdz 2016. gada 31. decembrim publicē sabiedrības tīmekļvietnē informāciju par valsts kustamo mantu, kuru tā līdz 2016. gada 30. novembrim nodevusi sabiedriskā labuma organizācijai atbilstoši šo noteikumu 23.3. apakšpunktam.
(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 497 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
50. Līdz brīdim, kad sabiedrība nodrošina tās tīmekļvietnes funkcionalitāti, lai izpildītu šo noteikumu 12.1 2. un 12.1 3. apakšpunktā minētās prasības, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. martam šo noteikumu 12.1 1. apakšpunktā minēto paziņojumu sabiedrība nosūta uz apziņoto iestāžu elektroniskajām adresēm. Ja apziņotā iestāde konstatē, ka valsts nekustamais īpašums nepieciešams tai noteiktu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, tā 10 darbdienu laikā pēc informācijas publicēšanas sabiedrības tīmekļvietnē par to rakstiski informē nekustamā īpašuma valdītāju.
(MK 04.02.2020. noteikumu Nr. 64 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 493)
51. Šo noteikumu 23.4 punktā minēto atbalstu kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 atbalsta saņēmējam piešķir ne vēlāk kā līdz 2031. gada 30. jūnijam (ieskaitot). Šo noteikumu 23.4 punktā minēto atbalstu kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 atbalsta saņēmējam piešķir ne vēlāk kā līdz 2030. gada 30. jūnijam (ieskaitot). Šo noteikumu 23.4 punktā minēto atbalstu kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1408/2013 atbalsta saņēmējam piešķir ne vēlāk kā līdz 2028. gada 30. jūnijam (ieskaitot).
(MK 18.06.2024. noteikumu Nr. 366 redakcijā)
Finanšu ministrs A.Vilks
 |
 |
 |
 |