Darbības ar dokumentu

1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot, persona vai personu grupa, kuru saista laulība, radniecība vai citas personiskas attiecības un kura dzīvo vienā mājoklī, kurš ir šo personu deklarētā pamatdzīvesvieta (turpmāk – ģimene (persona)), atzīstama par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.

1.2. Ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja:

1.2.1. tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz:

1.2.1.1. 230 euro ģimenei, kurā vismaz viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir persona darbspējīgā vecumā, izņemot personas vecumā līdz 21 gadam, ja tās turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, dienas maiņā un nav nodarbinātas;

1.2.1.2. 270 euro ģimenei, kurā vecāks vai likumiskais pārstāvis viens audzina vienu vai vairākus bērnus. Par bērnu uzskatāma arī persona vecumā līdz 21 gadam, ja tā turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, dienas maiņā un nav nodarbināta;

1.2.1.3. 270 euro ģimenei, kurā ir personas ar invaliditāti vai neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgā vecumā, izņemot personas vecumā līdz 21 gadam, ja tās turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, dienas maiņā un nav nodarbinātas;

1.2.1.4. 330 euro atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai personai ar invaliditāti, kas nesastāv laulībā;

1.2.2. tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

1.2.3. tā pēdējā gada laikā nav iegādājusies nekustamo īpašumu, izņemot gadījumu, ja nekustamais īpašums iegūts, privatizējot īrētu dzīvokli vai nekustamā īpašuma maiņas rezultātā;

1.2.4. tās rīcībā nav naudas līdzekļu uzkrājumu, kas pārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;

1.2.5. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

1.2.6. tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, izņemot gadījumus, kad personai, kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē, nepieciešama izziņa, lai reģistrētos palīdzības reģistrā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā;

1.2.7. tā pēdējo 12 mēnešu laikā nav nodibinājusi parādsaistības, tajā skaitā tādas, kas radušās no neatļautas darbības vai normatīvo aktu pārkāpuma rezultātā, radot maksājuma pienākumu pret valsti, fizisku vai juridisku personu, izņemot:

1.2.7.1. studiju un studējošo kredītu;

1.2.7.2. kredītu mājokļa pielāgošanai invalīdam;

1.2.7.3. parādu par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem;

1.2.7.4. kredītu ārkārtas operācijām pēc ārstniecības personas nozīmējuma;

1.2.7.5. parādu par pacienta iemaksu vai pacienta līdzmaksājumu, saņemot no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus;

1.2.8. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajai daļai.

(Grozīts ar Liepājas pilsētas domes 14.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.46)

1.3. Ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajam līmenim novērtē un lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam pieņem Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde "LIEPĀJAS PILSĒTAS DOMES SOCIĀLAIS DIENESTS" (turpmāk – Sociālais dienests) pēc rakstiska iesnieguma, kuru iesniedz viens no ģimenes locekļiem vai atsevišķi dzīvojoša persona, saņemšanas.

1.4. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu nosaka ģimenei (personai), kuras deklarētā pamatdzīvesvieta ir Liepājas pilsētā. Ja maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss nepieciešams, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu nosaka ģimenei (personai), kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Liepājas pilsētā.

2.1. Ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanai iesniedzējs aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija), kā arī iesniedz vai uzrāda Sociālajā dienestā dokumentus, kas apliecina deklarācijā norādītos faktus, tajā skaitā par papildu ienākumiem, naudas uzkrājumiem, parādsaistībām un īpašumu. Parakstot deklarāciju, iesniedzējs apliecina deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

2.2. Deklarācijā norādītās ziņas Sociālais dienests pārbauda, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām, ja nepieciešams, pieprasot ziņas apliecinošus dokumentus no iesniedzēja un apsekojot ģimeni (personu) dzīvesvietā. Sociālajam dienestam nepieciešamības gadījumā ir tiesības apsekot iesniedzējam vai kādam citam ģimenes loceklim piederošu nekustamo īpašumu.

(Grozīts ar Liepājas pilsētas domes 25.11.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.23)

2.3. Sociālais dienests ne vēlāk kā mēneša laikā no iesniedzēja iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.

2.4. Ja neviens no iesniedzēja pilngadīgiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgā vecumā vai arī ir personas ar invaliditāti, maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu nosaka uz 12 mēnešiem. Pārējos gadījumos maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu nosaka uz sešiem mēnešiem.

2.5. Ja ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, Sociālais dienests izsniedz uz Sociālā dienesta veidlapas noformētu izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam (1.pielikums). Ja maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss nepieciešams, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, Sociālais dienests izsniedz uz Sociālā dienesta veidlapas noformētu izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam (2.pielikums).

2.6. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu nepiešķir vai anulē, ja iesniedzējs ir sniedzis nepatiesas ziņas par ienākumiem un materiālo stāvokli.

3.1. Deklarācijā norāda šādus ģimenes (personas) ienākumus:

3.1.1. ienākumi no algota darba, pensija un piemaksa pie pensijas, valsts sociālie pabalsti, atlīdzības, stipendijas, kompensācijas, uzturlīdzekļi, studējošo kredīts un citi ienākumi, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5.pantā minētos ienākumus un pašvaldības piešķirtos sociālās palīdzības pabalstus, – par pēdējiem trim mēnešiem;

3.1.2. ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas – par pēdējiem 12 mēnešiem.

3.1.¹ Deklarācijā norāda ģimenes (personas) ieņēmumus no saimnieciskās vai profesionālās darbības par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem vai par laikposmu no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. Deklarācijā norādāmo vidējo ienākumu apmēru mēnesī aprēķina, ņemot vērā ieņēmumu periodu.

(Liepājas pilsētas domes 14.11.2013. saistošo noteikumu Nr.46 redakcijā)

3.2. Ienākumus deklarē apmērā, kas veidojas pēc valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas.

3.3. Par citiem 3.1.1.apakšpunktā minētiem ienākumiem uzskata jebkurus naudas līdzekļus, kas pēdējo trīs mēnešu laikā ir bijuši personas rīcībā, tai skaitā ienākumi no gadījuma darbiem, fizisko vai juridisko personu ģimenei (personai) sniegtā materiālā palīdzība, honorāri, dividendes u.c.

3.4. Par īpašumu, kuru var izmantot ienākumu gūšanai, šo noteikumu izpratnē neuzskata:

3.4.1. dzīvokļa iekārtu, apģērbu un sadzīves priekšmetus, kas ģimenei (personai) pieder maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanas laikā;

3.4.2. vienu garāžu un vienu transportlīdzekli uz ģimeni, kurš ģimenes locekļa īpašumā ir reģistrēts vismaz 12 mēnešus pirms maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa pieprasīšanas un kuru izmanto ģimenes locekļu vai personas ikdienas vajadzību nodrošināšanai, izņemot, ja transportlīdzeklis iegūts īpašumā uz mantojuma tiesību pamata;

3.4.3. nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un viņa ģimenes locekļi vai ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;

3.4.4. kapitāla daļas un akcijas, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju rīkoties ar šo īpašumu.

(Grozīts ar Liepājas pilsētas domes 25.11.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.23; 14.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.46)

3.5. 2014.gadā par īpašumu, kuru var izmantot ienākumu gūšanai, neuzskata nekustamo īpašumu, kura sastāvā ir zeme, kuras platība nepārsniedz 0,07 ha un nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība kopā ar ēkām nepārsniedz 3000 euro. Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas publiskās daļas datiem.

(Liepājas pilsētas domes 14.11.2013. saistošo noteikumu Nr.46 redakcijā)

4.1. Ja ģimenes (personas) ienākumi pārsniedz šo noteikumu 1.2.1.apakšpunktā attiecīgai personu kategorijai noteikto ienākuma līmeni vai nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības, Sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.

4.2. Sociālā dienesta lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās Liepājas pilsētas domē. Liepājas pilsētas domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Noteikumi publicējami un stājas spēkā likuma "Par pašvaldībām" 45.pantā noteiktajā kārtībā.