Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – nelaimes gadījums) izmeklēšanas un uzskaites kārtību, lai nodrošinātu nelaimes gadījumu cēloņu noteikšanu un novēršanu, uzlabotu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, veicinātu nelaimes gadījumā cietušajai personai paredzētās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu, kā arī nodrošinātu nelaimes gadījumu uzskaiti atbilstoši starptautiskajām prasībām.

2. Nelaimes gadījums šo noteikumu izpratnē ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve. Saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu.

(Grozīts ar MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 351)

3. Atbilstoši šiem noteikumiem izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kas notikuši ar nodarbināto vai jebkuru citu personu, kura faktiskos apstākļos uzskatāma par nodarbināto, tai skaitā ar personām ražošanas vai mācību prakses laikā un personām, kuras tiek nodarbinātas saskaņā ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kā arī ar citiem darba ņēmējiem, kuri atbilstoši Darba aizsardzības likumam nav nodarbinātie, bet kuri saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas jomas normatīvajiem aktiem ir pakļauti apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk – cietušais).

4. Noteikumi neattiecas uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši:

4.1. ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;

4.2. ar Aizsardzības ministrijas padotībā esošo struktūrvienību militār­personām;

4.3. ar valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem.

(Grozīts ar MK 21.01.2020. noteikumiem Nr. 43)

5. Izmeklē nelaimes gadījumu, kurā:

5.1. cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti. Izmeklējot un reģistrējot minētos nelaimes gadījumus, ievēro atbilstošo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un reģistrēšanas kārtību:

5.1.1. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm;

5.1.2. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par trijām diennaktīm;

5.2. iestājusies cietušā nāve darba vietā vai cietušais miris darba vides faktoru iedarbības dēļ;

5.3. cietušo sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts (piemēram, ērce), cietušais saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, un pēc šīs saskares vai koduma ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.

7. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

8. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

9. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar ārvalsts darba devēja nodarbināto personu, neizmeklē un šajos noteikumos minēto aktu nesastāda, izņemot šo noteikumu 25.5., 25.6. un 25.7.apakšpunktā noteikto gadījumu.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

10. Inspekcija kontrolē, kā darba devējs veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaiti.

11. Inspekcija pēc savas iniciatīvas, ja tās rīcībā nonākuši jauni fakti par notikušo nelaimes gadījumu, vai pēc tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma ir tiesīga papildus izmeklēt nelaimes gadījuma apstākļus un no jauna sastādīt aktu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – akts) (1.pielikums).

12. Ja noticis nelaimes gadījums, nodarbinātie – cietušais un liecinieki – nekavējoties par to ziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam. Personas, kurām ir ziņas par notikušo nelaimes gadījumu, kā arī cietušais un liecinieki, ja tie nav nodarbinātie, par notikušo nelaimes gadījumu ziņo inspekcijai.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

13. Darba devējs, tiešais darba vadītājs vai darba aizsardzības speciālists un liecinieki nekavējoties nodrošina cietušajam pirmo palīdzību un medicīnisko palīdzību (nogādā cietušo ārstniecības iestādē vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību), vienlaikus nodarbināto cietušo vai personu, kura pārstāv viņa intereses, informē par tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

14. Ja ir aizdomas par to, ka cietušais lietojis alkoholu vai citas psiho­tropas vielas un tas ir nelaimes gadījuma iemesls, un var būtiski mainīt izmeklēšanas rezultātu, cietušo uzreiz pēc pirmās palīdzības sniegšanas, ja nepieciešams, nosūta uz medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmes noteikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.

15. Līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku un netraucē darba procesu, izņemot šo noteikumu 59.punktā minētos gadījumus, kad notikuma vietu saglabā neskartu arī tad, ja tas traucē darba procesu.

16. Ja notikuma vietu nav iespējams saglabāt neskartu, uzreiz pēc pirmās palīdzības sniegšanas cietušajam situāciju nelaimes gadījuma vietā fiksē dokumentā, raksturojot nelaimes gadījuma vietu (piemēram, notikuma vietas shematisks attēlojums, fotogrāfija, detalizēts apraksts) un norādot dokumenta sagatavošanas datumu un laiku, kā arī dokumenta sagatavotāja vārdu un uzvārdu. Dokumentu paraksta tā sagatavotājs.

17. Pēc nelaimes gadījuma vai pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu darba devējs vai inspekcija, ja cietušais nav nodarbinātais vai cietušais ir ārvalsts darba devēja nodarbinātais, kas ārvalsts darba devēja uzdevumā veica pienākumus pie cita darba devēja Latvijā, triju darbdienu laikā, no ārstniecības iestādes pieprasa šo noteikumu 18.punktā minēto izziņu par cietušā veselības traucējumu smaguma pakāpi (2.pielikums).

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

18. Ārstniecības iestāde triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi. Izziņā norāda, vai veselības traucējumi ir vai nav smagi (atbilstoši šo noteikumu 19.punktam), kā arī nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu (atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajai klasifikācijai) un nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu (atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai klasifikācijai).

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

19. Smagi veselības traucējumi ir:

19.1. dzīvības apdraudējums (dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kuri to nodarīšanas laikā vai turpmākajās stundās apdraud cietušā dzīvību neatkarīgi no medicīniskās palīdzības efektivitātes, slimības norises un iznākuma):

19.1.1. bojājumi, kas penetrē uz galvaskausa, krūšu un vēdera dobumu vai mugurkaula kanālu, arī ja nav iekšējo orgānu bojājumu;

19.1.2. slēgti un vaļēji galvaskausa velves vai pamatnes lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus;

19.1.3. lielo asinsvadu – aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, iegurņa, ciskas, paceles artērijas – un attiecīgi vēnu bojājumi;

19.1.4. perifēro asinsvadu – galvas, vidukļa, ekstremitāšu – bojājumi (dzīvībai bīstams asins zaudējums, kolapss, šoks), kurus kvalificē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu katrā atsevišķā gadījumā;

19.1.5. ar objektīviem datiem apstiprināts intrakraniāls asinsizplūdums;

19.1.6. smags un vidēji smags smadzeņu bojājums vai smadzeņu sasitums, kas (pēc klīniskās izpausmes) lokalizējas smadzeņu stumbra daļā;

19.1.7. viena skriemeļa vai vairāku skriemeļu lūzumi, lūzumi ar mežģījumiem vai mežģījumi;

19.1.8. slēgti krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu, kā arī nieru bojājumi ar simptomiem, kas liecina, ka ir apdraudēta dzīvība;

19.1.9. III un IV pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk par 10 % ķermeņa virsmas, II pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20 % ķermeņa virsmas, elpošanas ceļu apdegumi;

19.1.10. penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi;

19.1.11. kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu (smadzeņu asins cirkulācijas traucējumi vai bezsamaņa, vai amnēzija);

19.1.12. citi bojājumi, kas izraisījuši dzīvībai bīstamu stāvokli, smagu šoku, kolapsu, tauku emboliju, dzīvībai bīstamu (akūtu) asins zaudējumu;

19.2. garo stobrkaulu – augšdelma, augšstilba, lielā lielkaula vai abu apakšdelma kaulu – lūzums;

19.3. iegurņa kaula lūzumi;

19.4. krūšu kaula vai triju un vairāk ribu lūzumi;

19.5. daudzu ķermeņa un locekļu skeleta kaulu vienlaicīgi lūzumi (arī bez smaga šoka);

19.6. slēgts vai atklāts lielo locītavu (pleca, elkoņa, spieķa kaula un plaukstas pamatnes, gūžas, ceļa, apakšstilba un pēdas) bojājums, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu (dzīvību apdraudoša asiņošana, smags šoks, akūta tauku embolija);

19.7. redzes vai dzirdes zaudējums vai abu ausu gliemežnīcu zaudējums;

19.8. balss zaudējums vai mēles zaudējums vidējās trešdaļas līmenī;

19.9. rokas vai kājas zaudējums (rokas vai kājas, arī plaukstas vai pēdas atdalījums no ķermeņa);

19.10. pirmā un otrā (I + II) pirksta, triju pirkstu (viens no tiem ir pirmais pirksts) vai četru pirkstu amputācija (abām rokām);

19.11. kāda cita orgāna vai orgānu sistēmas zaudējums vai orgāna funkcijas zaudējums (paralīze vai cits nefunkcionēšanas stāvoklis);

19.12. grūtniecības pārtraukšana (neatkarīgi no grūtniecības ilguma), izņemot gadījumus, ja grūtniecības pārtraukšanai ir cits cēlonis, kas nav saistīts ar darba vidi.

20. Ārstniecības iestādes, kurās cietušie vērsušies ar sūdzībām par veselības traucējumiem, ko izraisījis nelaimes gadījums, katru mēnesi līdz desmitajam datumam sniedz inspekcijai ziņas par cietušajiem iepriekšējā mēnesī, norādot cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, mēnesi, datumu, darba vietu un veselības traucējuma smaguma pakāpi.

21. Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda 15 darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma vai šo noteikumu 22.punktā minētās informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu, izņemot šo noteikumu 60. un 60.¹ punktā minētos gadījumus, kad nelaimes gadījumu izmeklēšanu veic ilgākā laikposmā. Ja nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs un objektīvu iemeslu dēļ to nav iespējams izmeklēt un aktu sastādīt 15 darbdienu laikā, nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz 30 darbdienām.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr. 1457; MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 351)

22. Ja par nelaimes gadījumu nav paziņots saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu vai cietušajam šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētais darbspēju zaudējums iestājies vēlāk, nelaimes gadījuma izmeklēšanu uzsāk nekavējoties pēc cietušā rakstiska iesnieguma iesniegšanas darba devējam vai inspekcijai vai citas informācijas saņemšanas, kas liecina par notikušo nelaimes gadījumu.

23. Nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs vai inspekcija, vai atsevišķos šo noteikumu VI, VII, VIII vai IX nodaļā minētajos gadījumos – darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

24. Nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs:

24.1. ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi nav smagi;

24.2. ja ar nodarbināto notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums;

24.3. ja nelaimes gadījums noticis ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, un cietušajam iestājušies smagi veselības traucējumi;

24.4. ja nelaimes gadījums noticis ārvalstī, izņemot gadījumu, ja nelaimes gadījums ir noticis ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu darbā un arodslimībām.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

26. Ja ir šaubas, vai cietušais ir sociāli apdrošināta persona, inspekcijas amatpersona pieprasa informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, kas nekavējoties sniedz ziņas par to, vai cietušais ir darba ņēmējs, pašnodarbinātais vai ir reģistrējies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs.

27. Nelaimes gadījuma izmeklēšanā darba devējs iesaista:

27.1. darba aizsardzības speciālistu vai personu, kura pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus;

27.2. nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi;

27.3. citas personas, ja nepieciešams.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

28. Ja nelaimes gadījumā cietis nodarbinātais, kurš veic darba vai civildienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja, nelaimes gadījumu izmeklē nodarbinātā darba devējs, papildus šo noteikumu 27.punktā minētajām personām iesaistot tā darba devēja norīkotu personu, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) cietušais veica darba vai civildienesta pienākumus.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

28.¹ Ja nelaimes gadījumā cietis nodarbinātais, kurš ārvalsts darba devēja uzdevumā veica darba pienākumus pie cita darba devēja Latvijā, papildus šo noteikumu 29.punktā minētajām personām nelaimes gadījuma izmeklēšanā iesaista tā darba devēja norīkotu personu, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) cietušais veica darba pienākumus.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

29. Nelaimes gadījuma izmeklēšanā inspekcija ir tiesīga pieaicināt šādas personas:

29.1. darba devēju vai darba devēja norīkotu personu;

29.2. nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi;

29.3. citus speciālistus, ja nepieciešams.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

30. Personas, kas veic nelaimes gadījuma izmeklēšanu, ir tiesīgas pieprasīt un saņemt no darba devēja nepieciešamos uzziņas materiālus, kā arī pieprasīt rakstiskus un mutiskus paskaidrojumus no darba devēja, nodarbinātajiem, lieciniekiem un cietušā saistībā ar nelaimes gadījumu. Mutiski sniegtie paskaidrojumi tiek noformēti rakstiski.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

32. Ja nelaimes gadījumā cietuši vairāki nodarbinātie, aktu sastāda par katru cietušo vai bojāgājušo.

33. Noformējot aktu (1.pielikums):

33.1. neaizpilda 3., 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;

33.2. 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu vai iekārtas, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus un traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;

33.3. ja nepieciešams, 7.punktā norāda būtisku papildinformāciju, tai skaitā par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas organizēšanu vai par izmeklēšanā atklātu darba aizsardzības prasību pārkāpumu, kas bijis tiešs cēlonis nelaimes gadījumam, norādot par šādu pārkāpumu atbildīgās personas;

33.4. ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, aili “Akts sastādīts 20__.g. __. ______ ___ eksemplāros” un rekvizītu “paraksts” neaizpilda.

36. Ja darba devējs vai inspekcija saņem informāciju par to, ka šo noteikumu 35.4.apakšpunktā minētajā gadījumā kriminālprocess izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ vai noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, vai tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, pēc kriminālprocesa izbeigšanas vai attaisnojošā sprieduma spēkā stāšanās aktu pārskata un akta sastādītāji vai citas darba devēja vai inspekcijas pilnvarotas personas sastāda jaunu aktu (ja iepriekšējā akta sastādītāji nevar sastādīt jaunu aktu).

37. Ja kāda no personām, kas veic nelaimes gadījuma izmeklēšanu, nepiekrīt akta saturam, tajā izdara attiecīgu atzīmi par šīs personas piedalīšanos izmeklēšanā ar norādi, ka minētā persona sastādītajam aktam nepiekrīt, un līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas beigām un akta parakstīšanas brīdim aktam pievieno attiecīgās personas rakstiski noformētu viedokli, kurā ir paskaidroti šādas nostājas iemesli.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

38. Pirmajam akta eksemplāram pievieno šādus izmeklēšanas materiālus:

38.1. dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrētu personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā;

38.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi;

38.3. cietušā, nodarbināto un liecinieku paskaidrojumus;

38.4. šo noteikumu 16.punktā minēto dokumentu, ja tāds sastādīts;

38.5. citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

39. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas darba devējs atkārtoti novērtē riskus attiecīgajā darba vietā un darba aizsardzības pasākumu plānā vai atsevišķā dokumentā paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai, norādot atbildīgos par šiem pasākumiem un termiņus pasākumu veikšanai.

40. Pieļaujama atvieglota nelaimes gadījuma izmeklēšana saskaņā ar šo noteikumu V, VI , VII, VIII un IX nodaļu, ja:

40.1. notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums;

40.2. tiek izmeklēts šo noteikumu 5.3.apakš­punktā minētais nelaimes gadījums, kurā ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja;

40.3. cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm;

40.4. noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, izņemot nelaimes gadījumu, kad iestājusies cietušā nāve;

40.5. nelaimes gadījums noticis ārvalstīs.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

41. Papildu prasības nelaimes gadījumu izmeklēšanai saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu paredzētas gadījumā, ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve.

42. Ja nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs, darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona, izņemot šo noteikumu VI un VII nodaļā minētos gadījumus, kad inspekcija aktu nereģistrē, darba devējs visus akta eksemplārus ar pievienotajiem materiāliem septiņu darbdienu laikā pēc akta sastādīšanas iesniedz inspekcijā:

42.1. personīgi;

42.2. nosūtot pa pastu;

42.3. izmantojot tīmekļa vietnē www.latvija.lv pieejamo speciālo tiešsaistes formu;

42.4. elektroniski atbilstoši normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajām prasībām.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

43. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

44. Ja inspekcija pēc akta saņemšanas konstatē, ka nelaimes gadījums ir izmeklēts un attiecīgie dokumenti sagatavoti, neievērojot šos noteikumus, izmeklēšanas materiālos nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti vai dokumentos ir atklātas neprecizitātes, kas maina vai var mainīt izmeklēšanas rezultātu, inspekcija ir tiesīga nereģistrēt nelaimes gadījumu un piecu darbdienu laikā pēc akta saņemšanas nosūtīt to atpakaļ darba devējam vai, ja akts iesniegts reģistrēšanai elektroniski, nosūtīt elektroniski ziņu darba devējam, ka akts nav reģistrēts. Šādā gadījumā inspekcija pieprasa:

44.1. precizēt attiecīgos dokumentus, kuros atklātas neprecizitātes;

44.2. pievienot papildu dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu;

44.3. atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

45. Ja inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 44.punktu nereģistrē nelaimes gadījumu, darba devējs 10 darbdienu laikā atbilstoši inspekcijas pieprasījumam novērš atklātās neprecizitātes, pievieno papildu dokumentus vai atkārtoti izmeklē nelaimes gadījumu un atkārtoti iesniedz vai nosūta visus akta eksemplārus ar pievienotajiem materiāliem inspekcijai nelaimes gadījuma reģistrēšanai.

46. Ja pēc atkārtotas izmeklēšanas inspekcija konstatē, ka nav novērstas nepilnības nelaimes gadījuma izmeklēšanā un dokumentu sagatavošanā, inspekcija ir tiesīga nelaimes gadījumu nereģistrēt un norīkot inspekcijas amatpersonu atkārtotai nelaimes gadījuma izmeklēšanai.

47. Ja nelaimes gadījumu izmeklējis darba devējs, darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona, inspekcija pēc nelaimes gadījuma reģistrēšanas:

47.1. vienu akta eksemplāru glabā inspekcijā;

47.2. ja aktā norādīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, vienu akta eksemplāru papīra vai elektroniska dokumenta formā nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

47.3. pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem un pārējos eksemplārus izsniedz vai vienas darbdienas laikā nosūta darba devējam. Darba devējs glabā pirmo akta eksemplāru un pievienotos materiālus.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

48. Darba devējs pēc reģistrētā akta un pievienoto materiālu saņemšanas vienu akta eksemplāru triju darbdienu laikā izsniedz vai nosūta:

48.1. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;

48.2. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve:

48.2.1. šo noteikumu 6.7.apakšpunktā minētajā gadījumā – darba devējam, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) noticis nelaimes gadījums;

48.2.2. kopā ar izmeklēšanas materiālu apliecinātām kopijām – tai Valsts policijas teritoriālajai iestādei, kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Attiecīgā Valsts policijas teritoriālā iestāde pēc minēto dokumentu izskatīšanas pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu, vai dokumentu pievienošanu lietai un par pieņemto lēmumu paziņo personai, kas bija iesniegusi ziņas par iespējamo noziedzīgo nodarījumu.

49. Ja nelaimes gadījumu izmeklējusi inspekcija, pēc nelaimes gadījuma reģistrēšanas viens akta eksemplārs paliek inspekcijā, pārējos eksemplārus triju darbdienu laikā inspekcija nosūta:

49.1. pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem izmeklēšanas materiā­liem – darba devējam;

49.2. vienu akta eksemplāru:

49.2.1. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;

49.2.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (papīra vai elektroniska dokumenta formā), ja aktā norādīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts;

49.3. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve:

49.3.1. šo noteikumu 6.7.apakšpunktā minētajā gadījumā vienu akta eksemplāru – darba devējam, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) noticis nelaimes gadījums;

49.3.2. vienu akta eksemplāru un izmeklēšanas materiālu apliecinātas kopijas – tai Valsts policijas teritoriālajai iestādei, kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Attiecīgā Valsts policijas teritoriālā iestāde pēc minēto dokumentu izskatīšanas pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu, vai dokumentu pievienošanu lietai, par pieņemto lēmumu paziņojot personai, kas bija iesniegusi ziņas par iespējamo noziedzīgo nodarījumu.

50. Pēc akta sastādīšanas un reģistrēšanas darba devējs iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem cietušo vai personu, kas pārstāv viņa intereses.

51. Darba devējs 30 dienu laikā pēc tam, kad nodarbinātais iesniedzis pārejošas darbnespējas lapu A, nosūta inspekcijai šo noteikumu 7.pielikumā norādīto paziņojumu par darba devēja zaudējumiem sakarā ar nelaimes gadījumu.

52. Nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts, darba devējs uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (8.pielikums), ņemot vērā, ka gadījumā, ja akts nav reģistrēts inspekcijā:

52.1. 4.ailē (“Reģistrācijas numurs Valsts darba inspekcijā”) norāda, ka akts inspekcijā nav reģistrēts;

52.2. 9.ailē (“Nelaimes gadījuma sekas”) attiecīgi norāda, ka pastāv inficēšanās risks bez darbspēju zaudējuma vai ka darbspēju zaudējums nepārsniedz trīs diennaktis.

53. Inspekcija reģistrē un uzskaita Valsts darba inspekcijas integrētajā informācijas sistēmā visus valstī notikušos nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts, kā arī ārvalstīs notikušos nelaimes gadījumus, kuros cietuši Latvijas darba devēja nodarbinātie vai šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētās personas.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

54. Inspekcija pēc nelaimes gadījuma reģistrācijas klasificē informāciju par nelaimes gadījumu. Informācijā par katru nelaimes gadījumu norāda nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu (3.pielikums), nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu (4.pielikums), kā arī traumēšanas faktorus (5.pielikums).

55. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

56. Aktu un izmeklēšanas materiālus darba devējs glabā 45 gadus. Pēc tam tos nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā.

58. Darba devējs nodrošina, ka par nelaimes gadījumu, kad cietušajam iestājušies smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve, nekavējoties telefoniski, rakstiski vai elektroniski tiek paziņots policijai un inspekcijai, norādot nelaimes gadījumā cietušā vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un amatu vai profesiju, darba devēju, kura nodarbinātais cietis nelaimes gadījumā, adresi, kur nelaimes gadījums noticis, un laiku, kad nelaimes gadījums noticis, sniedzot īsu notikušā aprakstu, kā arī norādot kontaktpersonu un kontakttālruni.

59. Ja cietušajam iestājušies smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve, līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību vai vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku.

60. Ja nelaimes gadījumā iestājusies cietušā nāve, izņemot gadījumu, ja cietušā nāve iestājusies ceļu satiksmes negadījumā vai nelaimes gadījumā, kas ir noticis ārvalstī, inspekcija izmeklē nelaimes gadījumu un sagatavo aktu:

60.1. 30 darbdienu laikā, ja netiek pieprasīts ārstu komisijas atzinums;

60.2. 60 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīts ārstu komisijas atzinums;

60.3. izņēmuma gadījumā inspekcijas direktora noteiktajā pagarinātajā termiņā, ja paredzētajā laikā nav iespējams saņemt nepieciešamos dokumentus.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

60.¹ Nelaimes gadījumu, ja cietušajam iestājušies smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi, izņemot gadījumu, ja smagi veselības traucējumi cietušajam ir iestājušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, nelaimes gadījums ir noticis ārvalstī vai nelaimes gadījums ir noticis ar profesionālu sportistu, inspekcija izmeklē 30 darbdienu laikā. Izmeklējot nelaimes gadījumu, kurā cietušajam ir iestājušies smagi veselības traucējumi, ja paredzētajā laikā nav iespējams saņemt nepieciešamos dokumentus, inspekcijas direktoram ir tiesības pagarināt nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņu.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

61. Ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā, izmeklēšanas laiku skaita no cietušā nāves dienas, ja iepriekš nav veikta izmeklēšana saistībā ar cietušajam konstatētiem smagiem veselības traucējumiem.

62. Inspekcija papildus šo noteikumu 30.punktā noteiktajam ir tiesīga:

62.1. pieprasīt, lai darba devējs:

62.1.1. nodrošina iespēju veikt tehniskos aprēķinus un laboratoriskos mērījumus, bīstamo iekārtu pārbaudes, aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstības izvērtēšanu normatīvajos aktos par darba aizsardzību un tirgus uzraudzību noteiktajā kārtībā (ekspertīzi), fotografēt bojātos objektus un notikuma vietu, kā arī veikt citas izmeklēšanai nepieciešamās darbības;

62.1.2. ja nepieciešams, nodrošina izmeklēšanā iesaistītās personas ar attiecīgu aizsargapģērbu, apaviem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

62.2. pieprasīt no valsts institūcijām ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistīto materiālu kopijas. Kriminālprocesa laikā ar krimināllietā esošiem materiāliem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā;

62.3. cietušā nāves gadījumā pieprasīt:

62.3.1. ārstam organizēt mirušā cilvēka ķermeņa nogādāšanu stacionārās ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļā un veikt patologanatomisko izmeklēšanu;

62.3.2. ārstu komisijai izskatīt izmeklēšanas materiālus un sniegt ārstu komisijas atzinumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

63. Darba devējs izmeklēšanas gaitā visos šo noteikumu 62.punktā minētajos jautājumos sadarbojas ar inspekciju, tai skaitā inspekcijas amatpersonu, un pieaicinātajiem ekspertiem, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju un atbalstu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

64. Ja cietušais miris darba vietā:

64.1. ārsts vai ārsta palīgs, kurš konstatē cietušā bioloģisko nāvi, gadījumā, ja netiek uzsākts kriminālprocess un netiek veikta tiesu medicīniskā ekspertīze, organizē mirušā patologanatomisko izmeklēšanu;

64.2. darba devējs nodrošina, ka inspekcijas amatpersona, kas ierodas notikuma vietā, saņem informāciju par personu, kas uzņēmusies mirušā transportēšanu, un šīs personas kontaktinformāciju (tālruņa numuru vai adresi).

65. Inspekcijas amatpersona pēc informācijas saņemšanas par to, ka noticis nelaimes gadījums, kurā iestājusies cietušā nāve, nekavējoties ierodas notikuma vietā un, ņemot vērā atbilstoši šo noteikumu 64.2.apakšpunktam saņemto informāciju, nekavējoties noskaidro mirušā atrašanās vietu, kā arī to, vai tikusi vai tiks veikta patologanatomiskā izmeklēšana.

66. Ja konstatēta cietušā nāve, inspekcija no iestādes, kura veic mirušā patolog­anatomisko izmeklēšanu vai tiesu medicīnisko ekspertīzi, vienas darbdienas laikā pieprasa patologanatomisko aktu, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izrakstu.

67. Iestāde, kura veic mirušā patologanatomisko izmeklēšanu vai tiesu medicīnisko ekspertīzi, 30 darbdienu laikā pēc inspekcijas pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz patologanatomiskās izmeklēšanas aktu, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izrakstu, kurā norādīts nāves cēlonis, aprakstot anatomiskās izmaiņas orgānos, kas izraisījušas nāves iestāšanos, kā arī veikto analīžu rezultāti.

68. Ja patologanatomiskā izmeklēšana vai tiesu medicīniskā ekspertīze nav veikta, inspekcija pieprasa no Dzimtsarakstu nodaļas izziņu par personas nāves cēloni.

69. Pēc tam, kad saņemts patologanatomiskās izmeklēšanas akts, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, dzimtsarakstu nodaļas izziņa par personas nāves cēloni vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izraksts, inspekcija nosūta ārstu komisijai pieprasījumu izvērtēt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides riska faktoru ietekmi (9.pielikums), ja cietušā nāves cēloņa saistība ar darba vides riska faktoru iedarbību nav skaidra, un pievieno ārstu komisijas atzinuma veidlapu un visu izmeklēšanas materiālu kopijas.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

70. Ārstu komisija pēc pieprasījuma izvērtēt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides riska faktoru ietekmi un visu izmeklēšanas materiālu kopiju saņemšanas 30 dienu laikā izskata saņemtos dokumentus, sniedz ārstu komisijas atzinumu un nosūta to inspekcijai.

71. Pēc izmeklēšanas beigām šo noteikumu 23.punktā minētās personas sastāda aktu un, ja nepieciešams, pirmajam eksemplāram papildus šo noteikumu 38.punktā minētajam pievieno šādus izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar nelaimes gadījumu:

71.1. dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu, tai skaitā nelaimes gadījuma notikuma vietas plānu, shēmu, fotoattēlus, videomateriālus, ja tādi ir;

71.2. rīkojumus, lēmumus, instrukcijas un citus dokumentus, kas saistīti ar nelaimes gadījumu;

71.3. ziņas par cietušā instruktāžu un apmācību darba aizsardzībā, kas saistīta ar nelaimes gadījumu;

71.4. dokumentus par objekta tehniskā stāvokļa atbilstības novērtēšanu, darba vides riska novērtējumu uzņēmumā un darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānu, darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru analīzes materiālus;

71.5. nāvi apliecinoša dokumenta kopiju;

71.6. tiesībaizsardzības institūcijas apstiprinājumu, ja ir izdarīta pašnāvība;

71.7. speciālistu un ekspertu atzinumus;

71.8. patologanatomisko aktu, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izrakstu, kurā norādīts nāves cēlonis, aprakstot anatomiskās izmaiņas orgānos, kas izraisījušas nāves iestāšanos, kā arī veikto analīžu rezultāti;

71.9. ārstu komisijas atzinumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

72. (Svītrots ar MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 351)

73. Darba devējs 30 dienu laikā pēc izmeklēšanas materiālu saņemšanas rakstiski paziņo inspekcijai par atbilstoši šo noteikumu 39.punktam veicamajiem pasākumiem nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

74. Ja notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums, neievēro šo noteikumu 15., 16.punktu, 33.2.apakšpunktu, 38. un 41.punktu, kā arī IV nodaļu.

75. Nelaimes gadījumu neatkarīgi no veselības traucējumu smaguma pakāpes, arī gadījumā, ja iestājusies cietušā nāve, izmeklē darba devējs (izņemot gadījumu, ja cietušais nav nodarbinātais, bet ir sociāli apdrošināta persona, vai šo noteikumu 6.8.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja nav noslēgts darba līgums un nelaimes gadījumu izmeklē inspekcija).

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

76. Noformējot aktu, tā 6.punktā norāda, ka noticis ceļu satiksmes negadījums, minot vietu, kur negadījums noticis, apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, kā arī norāda (ar vārdiem) traumējošo faktoru atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

77. Akta pirmajam eksemplāram pievieno šādus izmeklēšanas materiālus:

77.1. dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrēto personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā;

77.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi vai nāvi apliecinoša dokumenta kopiju;

77.3. citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

78. Ja izmeklē nelaimes gadījumu, kurā ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja, neievēro šo noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 20., 22., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 33., 37., 38., 39., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51. un 54.punktu.

79. Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ja nepieciešams, pieaicinot lieciniekus. Aktu paraksta persona, kura izmeklē nelaimes gadījumu, un liecinieki, ja tādi ir.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

80. Ja nelaimes gadījums noticis ar nodarbināto, kurš veicis darba vai civildienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja, nelaimes gadījumu saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu izmeklē nodarbinātā darba devēja norīkota persona vai darba aizsardzības speciālists, kā liecinieku iekļaujot tā darba devēja pilnvarotu personu, pie kura cietušais pildījis darba vai civildienesta pienākumus.

81. Noformējot aktu, ievēro šādas prasības:

81.1. akta ievaddaļā, atzīmējot veselības traucējumu smaguma pakāpi, norāda, ka konstatēts inficēšanās risks;

81.2. neaizpilda akta 3., 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;

81.3. akta 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus;

81.4. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka tūlītēja darbnespēja nav iestājusies.

82. Aktu sastāda divos eksemplāros. Pirmajam akta eksemplāram, ja nepieciešams, pievieno dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

83. Aktu nesūta reģistrēšanai inspekcijai, bet reģistrē darba devēja nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (8.pielikums).

84. Pēc akta sastādīšanas un reģistrēšanas darba devējs iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem cietušo un uzticības personas.

85. Pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem glabā darba devējs, bet otro akta eksemplāru izsniedz vai nosūta cietušajam.

86. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas darba devējs izvērtē atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību, atkārtoti novērtē riskus (ja nepieciešams) un paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

87. Ja cietušajam, kurš saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, vēlāk apstiprinās inficēšanās fakts ar infekcijas slimību, ar kuru pastāvēja risks inficēties nelaimes gadījuma rezultātā, un iestājas darbspēju zaudējums, atkārtota nelaimes gadījuma izmeklēšana nav jāveic, bet sastādīto aktu par nelaimes gadījumu iesniedz ārstu komisijai arodslimības apstiprināšanai.

88. Ja izmeklē nelaimes gadījumu, kurā cietušajam darbspēju zaudējums ir uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm, neievēro šo noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 33., 37., 38., 39., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 54. un 102.punktu, kā arī V un VIII nodaļu.

89. Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ja nepieciešams, pieaicinot lieciniekus. Aktu paraksta persona, kura izmeklē nelaimes gadījumu, un liecinieki, ja tādi ir.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

90. Noformējot aktu, ievēro šādas prasības:

90.1. akta ievaddaļā, atzīmējot veselības traucējumu smaguma pakāpi, norāda, ka cietušajam veselības traucējumi nav smagi;

90.2. neaizpilda akta 3.punktu;

90.3. neaizpilda akta 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;

90.4. akta 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus;

90.5. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka darbnespēja ilgusi no vienas līdz trijām diennaktīm.

91. Aktu sastāda divos eksemplāros. Pirmajam akta eksemplāram, ja nepieciešams, pievieno dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

92. Aktu nesūta reģistrēšanai inspekcijai, bet reģistrē darba devēja nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (8.pielikums).

93. Pēc akta sastādīšanas un reģistrēšanas darba devējs iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem cietušo un uzticības personas.

94. Vienu akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem glabā darba devējs, bet otru akta eksemplāru izsniedz vai nosūta cietušajam.

95. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas darba devējs izvērtē atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību, atkārtoti novērtē riskus (ja nepieciešams) un paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

96. Ja noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā un nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, izņemot nelaimes gadījumu, kad iestājusies cietušā nāve, neievēro šo noteikumu 15., 16., 33., 38., 39., 41.punktu un IV nodaļu.

97. Ja cietušā veselības traucējumi nav smagi, papildus šo noteikumu 96.punktā noteiktajam neievēro šo noteikumu 24., 27. un 28.punktu un nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ja nepieciešams, pieaicinot lieciniekus (izņemot gadījumu, ja cietušais nav nodarbinātais, bet ir sociāli apdrošināta persona, vai šo noteikumu 6.8.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja nav noslēgts darba līgums un nelaimes gadījumu izmeklē inspekcija). Aktu paraksta persona, kura izmeklē nelaimes gadījumu, un liecinieki, ja tādi ir.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

98. Noformējot aktu (1.pielikums):

98.1. neaizpilda akta 3. un 4.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;

98.2. neaizpilda akta 5.punktu;

98.3. akta 6.punktā norāda, ka noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu, minot, vai nelaimes gadījums noticis sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, kā arī norāda traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;

98.4. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, ja konkrētajā gadījumā ir šādi apstākļi.

99. Akta pirmajam eksemplāram pievieno šādus izmeklēšanas materiālus:

99.1. dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrētu personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi;

99.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi;

99.3. ja nepieciešams, citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

100. Pēc nelaimes gadījuma darba devējs izvērtē atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību, atkārtoti novērtē riskus (ja nepieciešams) un paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

(Nodaļa MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

101. Izmeklējot nelaimes gadījumu, kas ir noticis ārvalstī, ievēro šādas prasības:

101.1. darba devējs nodrošina, ka par nelaimes gadījumu, kas ir noticis ārvalstī, darba devējam piemērotā veidā nekavējoties tiek paziņots inspekcijai, norādot šo noteikumu 58.punktā minēto informāciju;

101.2. nelaimes gadījumu izmeklē 30 darbdienu laikā un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ievērojot nodarbinātā iesniegtos dokumentus un materiālus, kā arī citu darba devēja rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar notikušo nelaimes gadījumu. Ārvalsts publiskos dokumentus iesniedz atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajām prasībām;

101.3. aktam pievieno visus šo noteikumu 101.2.apakšpunktā norādītos dokumentus, materiālus un informāciju;

101.4. nepiemēro šo noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18.punktu un IV nodaļu.

102. Nodarbinātais, kas cietis nelaimes gadījumā ārvalstī, iesniedz darba devējam visus viņa rīcībā esošos dokumentus un materiālus, kas apliecina nelaimes gadījuma faktu, kā arī ārstniecības iestādes izsniegtu dokumentu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem.

103. Ja nelaimes gadījums ārvalstī ir noticis ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, šo noteikumu 102.punktā minētos dokumentus persona iesniedz inspekcijā.

104. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumus Nr.585 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 126., 174.nr.; 2007, 37.nr.).

105. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

106. Nelaimes gadījumus, kuru izmeklēšana uzsākta līdz 2013.gada 31.decembrim, izmeklē saskaņā ar normām, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

107. Aktu par nelaimes gadījumu darbā, izmantojot tīmekļa vietnē www.latvija.lv pieejamo tiešsaistes formu, inspekcijā var iesniegt no 2014.gada 4.marta.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā;

2) Padomes 2010.gada 10.maija Direktīvas 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē.