Darbības ar dokumentu
Rīgā 2008.gada 26.maijā (prot. Nr.33 31.§)
4.panta trešo daļu un Reklāmas likuma 7.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka sastāva, marķējuma un reklāmas prasības pārtikas produktiem, kas paredzēti bērniem no dzimšanas līdz 12 mēnešu vecumam (turpmāk – zīdaiņi), – mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem (turpmāk – mākslīgie maisījumi).
2. Mākslīgie maisījumi to specifiskā sastāva vai īpašā ražošanas procesa dēļ ir skaidri atšķirami no cita veida pārtikas un ir piemēroti zīdaiņu ēdināšanai, ja viņus nav iespējams zīdīt.
3. Atbilstoši lietošanas mērķim mākslīgos maisījumus iedala šādās grupās:
3.1. mākslīgie maisījumi zīdaiņiem, kas paredzēti zīdaiņu īpašajai diētai dzīves pirmo mēnešu laikā un apmierina šādu zīdaiņu uztura prasības līdz atbilstošas papildu ēdināšanas uzsākšanai;
3.2. mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem, kas paredzēti zīdaiņu īpašajai diētai, uzsākot atbilstošu papildu ēdināšanu, un veido galveno uztura šķidruma daļu šādu zīdaiņu un bērnu vecumā no viena līdz trijiem gadiem (turpmāk – mazi bērni) pakāpeniski mainīgā diētā.
4. Izplatīt Eiropas Ekonomikas zonā un eksportēt uz trešajām valstīm atļauts šo noteikumu prasībām atbilstošus mākslīgos maisījumus.
6. Mākslīgie maisījumi nedrīkst saturēt jebkādas vielas tādā daudzumā, kas varētu kaitēt zīdaiņu un mazu bērnu veselībai.
7. Ražotājs nodrošina, ka šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto produktu sastāvs atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām. Mākslīgos maisījumus zīdaiņiem ražo no šo noteikumu 1.pielikuma 2.punktā minētajiem olbaltumvielu avotiem un citām pārtikas sastāvdaļām, kuru piemērotība zīdaiņu īpašai diētai no dzimšanas ir konstatēta, pamatojoties uz vispāratzītu zinātnisku informāciju. Šādu piemērotību var pamatot, sistemātiski pārskatot pieejamos datus par paredzamajiem ieguvumiem un drošības apsvērumiem, kā arī ar piemērotiem pētījumiem, kas veikti pēc atzītu ekspertu norādījumiem par šādu pētījumu sagatavošanu un veikšanu.
8. Ražotājs nodrošina, ka šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto produktu sastāvs atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām. Mākslīgos papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem ražo no šo noteikumu 2.pielikuma 2.punktā minētajiem olbaltumvielu avotiem un citām pārtikas sastāvdaļām, kuru piemērotība zīdaiņu īpašai diētai no sešu mēnešu vecuma ir konstatēta, pamatojoties uz vispāratzītu zinātnisku informāciju. Šādu piemērotību var pamatot, sistemātiski pārskatot pieejamos datus par paredzamajiem ieguvumiem un drošības apsvērumiem, kā arī ar piemērotiem pētījumiem, kas veikti pēc atzītu ekspertu norādījumiem par šādu pētījumu sagatavošanu un veikšanu.
9. Mākslīgajiem maisījumiem atļauts pievienot tikai šo noteikumu 3.pielikumā minētās vielas, lai nodrošinātu zīdaiņus ar nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām, aminoskābēm un citām slāpekli saturošām vielām un uzturvielām. Šo noteikumu 3.pielikumā minētajām vielām piemēro tīrības kritērijus, kas paredzēti normatīvajos aktos par to izmantošanu pārtikas produktos.
10. Normatīvajos aktos par pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos noteikto atsevišķo pesticīdu atlieku daudzums mākslīgajos maisījumos nedrīkst pārsniegt 0,01 miligramu kilogramā, izņemot pesticīdus, kuru maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums norādīts šo noteikumu 4.pielikumā.
11. Šo noteikumu 5.pielikumā minētos pesticīdus aizliegts izmantot lauksaimniecības produktu ieguvē, ja šos produktus izmanto par sastāvdaļām mākslīgo maisījumu ražošanā. Uzskata, ka šo noteikumu 5.pielikumā minētie pesticīdi nav lietoti, ja:
11.1. šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulā minēto pesticīdu atlieku daudzums nepārsniedz analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu – 0,003 miligramus kilogramā;
11.2. šo noteikumu 5.pielikuma 2.tabulā minēto pesticīdu atlieku daudzums nepārsniedz 0,003 miligramus kilogramā.
12. Šo noteikumu 10. un 11.punktā minētais maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums noteikts mākslīgajos maisījumos, kas sagatavoti zīdaiņu ēdināšanai.
14. Pārtikas piedevu izmantošanu mākslīgajos maisījumos nosaka normatīvie akti par pārtikas piedevu lietošanu.
15. Ja mākslīgais maisījums pagatavots no dažādām olbaltumvielām, produkta marķējumā norāda attiecīgo mākslīgā maisījuma tirdzniecības nosaukumu – “Mākslīgais maisījums zīdaiņiem” vai “Mākslīgais papildu ēdināšanas maisījums zīdaiņiem”.
16. Ja mākslīgais maisījums pagatavots tikai no govs vai kazas piena olbaltumvielām, produkta marķējumā norāda attiecīgo mākslīgā maisījuma tirdzniecības nosaukumu – “Mākslīgais piena maisījums zīdaiņiem” vai “Mākslīgais papildu ēdināšanas piena maisījums zīdaiņiem”.
(Grozīts ar MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.19)
17. Ja mākslīgais maisījums ievests no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, produkta tirdzniecības nosaukums latviešu valodā atbilst tā tirdzniecības nosaukumam kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valodā (6.pielikums).
18. Mākslīgā maisījuma marķējumā papildus normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu noteiktajai informācijai norāda:
18.1. produkta enerģētisko vērtību kilodžoulos (kJ) un kilokalorijās (kcal) un olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku daudzumu (skaitliskā izteiksmē) 100 mililitros lietošanai sagatavota produkta;
18.2. katra šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minētā vitamīna un katras minerālvielas vidējo daudzumu (skaitliskā izteiksmē), kā arī – ja tie ir pievienoti – holīna, inozīta un karnitīna daudzumu (skaitliskā izteiksmē) 100 mililitros lietošanai sagatavota produkta;
18.3. produkta sagatavošanas, uzglabāšanas un lietošanas pamācību un brīdinājumu par bīstamību veselībai, ko var radīt nepareizi sagatavots vai uzglabāts produkts.
19. Mākslīgā maisījuma marķējumā var iekļaut to 3.pielikumā minēto uzturvielu vidējo daudzumu (skaitliskā izteiksmē) 100 mililitros patēriņam sagatavota produkta, kuras nav minētas šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā.
20. Mākslīgā maisījuma marķējumā sniegtajā informācijā par produkta lietošanu nedrīkst iekļaut ieteikumu atteikties no zīdīšanas. Marķējumā aizliegts lietot vārdus “humanizēts”, “maternalizēts”, “pielāgots”, “adaptēts”, kā arī citus vārdus, kas mākslīgos maisījumus pielīdzina mātes pienam.
21. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto produktu marķējumā ietver:
21.1. informāciju par produkta piemērotību zīdaiņa ēdināšanai no dzimšanas, ja zīdaini nav iespējams zīdīt;
21.2. norādi “Būtiska informācija”, “Svarīga norāde” vai līdzīga satura norādi izceltā drukā, kuriem seko norāde par:
21.2.1. zīdīšanas pārākumu un mātes pienu kā vislabāko zīdaiņa uzturu, kas pasargā zīdaini no veselības traucējumiem;
21.2.2. to, ka produktu vajadzētu lietot tikai saskaņā ar ārstniecības personas ieteikumu.
22. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto produktu marķējumā nedrīkst ietvert bērnu attēlus vai citus attēlus, vai tekstus, kas idealizē minētā produkta lietošanu. Marķējumā var ietvert grafiskus attēlus, kas atvieglo produkta sagatavošanu.
23. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto produktu marķējumā ietver uzturvērtības norādes un veselīguma norādes saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā minētajām prasībām.
24. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto produktu marķējumā norāda, ka produkts piemērots tikai to zīdaiņu uzturam, kuri ir vecāki par sešiem mēnešiem, ka šis produkts ir tikai daļa no mainīgās diētas un to nevar izmantot kā mākslīgo maisījumu zīdaiņa pirmajos sešos dzīves mēnešos, un ka lēmumu uzsākt papildu ēdināšanu (arī par jebkādiem izņēmumiem saistībā ar uzturu līdz sešu mēnešu vecumam) vajadzētu pieņemt, pamatojoties tikai uz tādu neatkarīgu personu atzinumu, kam ir kvalifikācija medicīnā, uzturzinībās vai farmācijā, vai uz tādu speciālistu atzinumu, kas ir atbildīgi par mātes un bērna aprūpi.
25. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto produktu marķējumā papildus informācijai, kas izteikta skaitļos, var norādīt informāciju par šo noteikumu 8.pielikumā ietvertajiem vitamīniem un minerālvielām (procentuālā izteiksmē no tur norādītās atsauces vērtības) 100 mililitros patēriņam sagatavota produkta.
26. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētos produktus un šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētos produktus marķē tās valsts valodā, kurā tos izplata, un tādā veidā, lai patērētāji nešaubīgi atšķirtu šos produktus un izvairītos no jebkādas iespējas sajaukt mākslīgo maisījumu zīdaiņiem ar mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem.
27. Prasības mākslīgo maisījumu marķējumam, kas minētas šo noteikumu 20.punktā, 21.2.apakšpunktā, 22., 23. un 26.punktā, attiecas arī uz:
27.1. mākslīgo maisījumu noformējumu, iesaiņojumu un izmantotajiem iesaiņojuma materiāliem, kā arī uz izvietojumu un vidi, kurā produkts izvietots;
27.2. mākslīgo maisījumu reklāmu.
28. Reklamēt mākslīgos maisījumus zīdaiņiem atļauts tikai specializētās publikācijās par zīdaiņu aprūpi un zinātniskajās publikācijās atbilstoši šo noteikumu 20.punktā, 21.2.apakšpunktā, 22., 23., 26.punktā un 27.2.apakšpunktā minētajām prasībām. Reklāmā drīkst ietvert tikai zinātniski pamatotu informāciju. Reklāma nedrīkst tieši vai netieši norādīt, ka ēdināšana ar mākslīgo maisījumu ir līdzvērtīga zīdīšanai vai pārāka par to, vai radīt šādu priekšstatu.
29. Mākslīgos maisījumus zīdaiņiem nedrīkst reklamēt tirdzniecības vietā, izsniedzot produkta paraugus tieši patērētājiem vai citādi veicinot pārdošanu mazumtirdzniecībā (piemēram, ar īpašām vitrīnām, atlaižu kuponiem, prēmijām, īpašu izpārdošanu, pārdodot preces par pazeminātu cenu, pārdodot komplektā ar citām precēm).
30. Mākslīgos maisījumus zīdaiņiem vai to paraugus bez maksas vai par pazeminātu cenu aizliegts izplatīt (tieši vai netieši) ar ārstniecības iestāžu starpniecību, kā arī dāvināt tos grūtniecēm, zīdaiņu un mazu bērnu mātēm vai viņu ģimenes locekļiem.
31. Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina objektīvu un konsekventu rakstisku vai audiovizuālu informāciju par zīdaiņu ēdināšanu visiem, kam tā ir nepieciešama. Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina minētās informācijas plānojumu, noformējumu un izplatīšanu, Veselības inspekcija – tās kontroli. Minētajā informācijā iekļauj šādus jautājumus:
31.1. zīdīšanas labums un pārākums par ēdināšanu ar mākslīgajiem maisījumiem;
31.2. mātes uzturs, sagatavošanās zīdīšanai un zīdīšanas paildzināšana;
31.3. iespējamā negatīvā ietekme uz zīdīšanu, ko var izraisīt daļēja ēdināšana ar mākslīgo maisījumu;
31.4. grūtības atsākt zīdīšanu pēc pārtraukuma;
31.5. ja nepieciešams, informācijā par to, kā lietojami mākslīgie maisījumi zīdaiņiem, ietver ziņas par maisījumu lietošanas sociālajiem un finansiālajiem aspektiem, par zīdaiņu veselības apdraudējumu, ko rada neatbilstoša pārtika vai nepareizas ēdināšanas metodes, arī nepiemērota maisījuma lietošana, par to, ka šie maisījumi ir paredzēti tikai zīdaiņiem, kuriem maisījumi nepieciešami, un tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams. Informācijā aizliegts ietvert attēlus, kas idealizē minēto produktu lietošanu.
(MK 04.06.2013. noteikumu Nr.300 redakcijā)
32. Informācija par mākslīgajiem maisījumiem, ko ražotāji un izplatītāji sniedz veselības aprūpes darbiniekiem, ir zinātniski pamatota.
33. Ražotāji un izplatītāji var ziedot informatīvus un izglītojošus palīglīdzekļus vai materiālus tikai pēc pieprasījuma, ko ziedojuma saņēmējs iesniedz Veselības inspekcijā. Veselības inspekcija izvērtē attiecīgo palīglīdzekļu vai materiālu atbilstību šo noteikumu 35.punktā minētajām prasībām un sniedz rakstisku apstiprinājumu.
(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1286)
34. Lai saskaņotu informatīvo un izglītojošo palīglīdzekļu vai materiālu ziedošanu, ražotājs vai izplatītājs iesniedz Veselības inspekcijā iesniegumu, kuram pievieno palīglīdzekļu vai materiālu aprakstu vai kopiju.
(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1286)
35. Informatīvie un izglītojošie palīglīdzekļi vai materiāli var saturēt ziedotājas kompānijas nosaukumu vai logotipu, bet ne zīmolu, kas patentēts mākslīgajam maisījumam zīdaiņiem. Informatīvos un izglītojošos palīglīdzekļus vai materiālus izplata tikai ar ārstniecības iestāžu starpniecību.
36. Mākslīgos maisījumus zīdaiņiem atļauts ziedojumu veidā piegādāt vai par pazeminātām cenām pārdot sociālās aprūpes institūcijām tikai to zīdaiņu ēdināšanai, kuriem šie produkti nepieciešami, un tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams.
37. Veselības inspekcija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru reizi gadā informē Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektoru par darbībām, kas veiktas, lai attiecībā uz tirdzniecību īstenotu principus un mērķus, kas ietverti Starptautiskajā kodeksā par mātes piena aizstājēju tirdzniecību, kā arī sniedz ziņas par veselības aprūpes iestāžu atbildību šajā jomā un publicē minēto informāciju Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē (www.vi.gov.lv).
(MK 04.06.2013. noteikumu Nr.300 redakcijā)
38. Mākslīgo maisījumu zīdaiņiem ražotājs, importētājs, izplatītājs vai iepakotājs paziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – dienests) par mākslīgo maisījumu zīdaiņiem pirms tā pirmās laišanas Latvijas tirgū atbilstoši normatīvajiem aktiem par īpašām prasībām diētiskajai pārtikai, kārtību, kādā reģistrē diētisko pārtiku, un valsts nodevu par diētiskās pārtikas reģistrāciju.
(MK 14.12.2010. noteikumu Nr.1120 redakcijā)
41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumus Nr.368 “Noteikumi par mātes piena aizstājēju sastāva obligātajām nekaitīguma prasībām, to marķējuma un reklāmas prasībām, kā arī reklāmas izvērtēšanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 88., 210.nr.; 2007, 104.nr.).
42. Mākslīgos maisījumus, kuru sastāvs un marķējums neatbilst šo noteikumu prasībām, atļauts izplatīt līdz 2009.gada 31.decembrim, ja ir ievērotas Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumos Nr.368 “Noteikumi par mātes piena aizstājēju sastāva obligātajām nekaitīguma prasībām, to marķējuma un reklāmas prasībām, kā arī reklāmas izvērtēšanas kārtību” minētās prasības, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. No 2010.gada 1.janvāra aizliegts izplatīt šo noteikumu prasībām neatbilstošus mākslīgos maisījumus.
43. Izplatītājs līdz 2008.gada 1.jūlijam iesniedz rakstisku paziņojumu par mākslīgajiem maisījumiem, kas ražoti vai ievesti Latvijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un attiecīgo produktu marķējuma paraugu.
(MK 03.11.2009. noteikumu Nr.1286 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.414; MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.19)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Komisijas 1992.gada 18.jūnija Direktīvas 92/52/EEK par mākslīgā piena maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgā piena maisījumiem maziem bērniem, kas paredzēti eksportam uz trešajām valstīm;
2) Komisijas 2006.gada 22.decembra Direktīvas 2006/141/EK par mākslīgiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, un ar ko groza Direktīvu 1999/21/EK;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija Direktīvas 2009/39/EK par īpašas diētas pārtikas produktiem;
4) Komisijas 2013.gada 8.februāra Direktīvas 2013/26/ES, ar ko pielāgo dažas direktīvas pārtikas nekaitīguma, veterinārās un fitosanitārās politikas jomā saistībā ar Horvātijas pievienošanos;
5) Komisijas 2013.gada 28.augusta Direktīvas 2013/46/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/141/EK attiecībā uz prasībām par olbaltumvielām mākslīgajos maisījumos zīdaiņiem un mākslīgajos papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem.
Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.553; MK 14.12.2010. noteikumiem Nr.1120; MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.19)
Nr. | Maisījuma enerģētiskā vērtība un sastāvdaļas, mērvienības | Minimālais daudzums | Maksimālais daudzums |
1 | 2 | 3 | 4 |
1. | Enerģētiskā vērtība, kJ/100 ml (kcal/100 ml) | 250 (60) | 295 (70) |
2. | Olbaltumvielas2, 3, 4: | ||
2.1. | no govs vai kazas piena olbaltumvielām ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,45 (1,8)5 | 0,7 (3) |
2.2. | no olbaltumvielu hidrolizātiem ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,45 (1,8)6, 7 | 0,7 (3) |
2.3. | tikai no sojas izdalītām olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs vai kazas piena olbaltumvielām ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,56 (2,25)7 | 0,7 (3) |
3. | Taurīns, ja pievienots, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 2,9 (12) |
4. | Holīns, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 1,7 (7) | 12 (50) |
5. | Tauki, g/100 kJ (g/100 kcal)8: | 1,05 (4,4) | 1,4 (6,0) |
5.1. | laurīnskābe un miristīnskābe | – | atsevišķi vai kopā 20 % no kopējā tauku daudzuma |
5.2. | linolskābe (glicerīdu (linolātu) formā), mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 70 (300) | 285 (1200) |
5.3. | alfa-linolēnskābe, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | – |
5.4. | Linolskābes un alfa-linolēnskābes attiecība | 5 | 15 |
5.5. | trans-taukskābes | – | 3 % no kopējā tauku daudzuma |
5.6. | erukskābe | – | 1 % no kopējā tauku daudzuma |
5.7. | drīkst pievienot garo ķēžu polinepiesātinātās taukskābes (long-chain polyunsaturated fatty acids (LCP)) (C20, C22): | ||
5.7.1. | n-3 taukskābes | – | 1 % no kopējā tauku daudzuma |
5.7.2. | n-6 taukskābes | – | 2 % no kopējā tauku daudzuma, arahidonskābe 1 % no kopējā tauku daudzuma |
5.7.3. | eikozānpentaēnskābes (20:5, n-3) saturs nedrīkst pārsniegt dokosaheksaēnskābes (22:6, n-3) saturu; dokosaheksaēnskābes (22:6, n-3) saturs nedrīkst pārsniegt n-6 taukskābes saturu | ||
6. | Fosfolipīdi, g/l | 2 | |
7. | Inozīts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 1 (4) | 10 (40) |
8. | Ogļhidrāti, g/100 kJ (g/100 kcal): | 2,2 (9) | 3,4 (14) |
8.1. | tikai laktoze, maltoze, saharoze, glikoze, maltodekstrīni, glikozes sīrups, sausais glikozes sīrups, termiski neapstrādāta ciete, dabīgi brīva no lipekļa, želatinizēta ciete, dabīgi brīva no lipekļa | ||
8.2. | laktoze | 1,1 (4,5)9 | – |
8.3. | saharoze, tikai produktam, kas ražots no olbaltumvielu hidrolizātiem | – | 20 % no kopējā ogļhidrātu daudzuma |
8.4. | glikoze, tikai produktam, kas ražots no olbaltumvielu hidrolizātiem | 0,5 (2) | |
8.5. | termiski neapstrādāta ciete un/vai želatinizēta ciete | – | 2 g/100 ml un 30 % no kopējā ogļhidrātu daudzuma |
9. | Fruktooligosaharīdi un galaktooligosaharīdi 10, g/100 ml | 0,8 | |
10. | Minerālvielas: | ||
10.1. | no govs vai kazas piena olbaltumvielām vai no olbaltumvielu hidrolizātiem ražotā mākslīgā maisījumā zīdaiņiem: | ||
10.1.1. | nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 5 (20) | 14 (60) |
10.1.2. | kālijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 15 (60) | 38 (160) |
10.1.3. | hlorīdi, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | 38 (160) |
10.1.4. | kalcijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | 33 (140) |
10.1.5. | fosfors, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 6 (25) | 22 (90) |
10.1.6. | magnijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 1,2 (5) | 3,6 (15) |
10.1.7. | dzelzs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,07 (0,3) | 0,3 (1,3) |
10.1.8. | cinks, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,12 (0,5) | 0,36 (1,5) |
10.1.9. | varš, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 8,4 (35) | 25 (100) |
10.1.10. | jods, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 2,5 (10) | 12 (50) |
10.1.11. | selēns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,25 (1) | 2,2 (9) |
10.1.12. | mangāns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,25 (1) | 25 (100) |
10.1.13. | fluorīdi, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | – | 25 (100) |
10.1.14. | kalcija un fosfora attiecība | 1 | 2 |
10.2. | tikai no sojas olbaltumvielām izdalītā vai no tām kopā ar govs vai kazas piena olbaltumvielām ražotā maisījumā: | ||
10.2.1. | nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 5 (20) | 14 (60) |
10.2.2. | kālijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 15 (60) | 38 (160) |
10.2.3. | hlorīdi, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | 38 (160) |
10.2.4. | kalcijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | 33 (140) |
10.2.5. | fosfors, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 7,5 (30) | 25(100) |
10.2.6. | magnijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 1,2 (5) | 3,6 (15) |
10.2.7. | dzelzs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,12(0,45) | 0,5 (2) |
10.2.8. | cinks, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,12 (0,5) | 0,36 (1,5) |
10.2.9. | varš, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 8,4 (35) | 25 (100) |
10.2.10. | jods, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 2,5 (10) | 12 (50) |
10.2.11. | selēns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,25 (1) | 2,2 (9) |
10.2.12. | mangāns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,25 (1) | 25 (100) |
10.2.13. | fluorīdi, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | – | 25 (100) |
10.2.14. | kalcija un fosfora attiecība | 1,2 | 2,0 |
11. | Vitamīni: | ||
11.1. | A vitamīns, μg RE/100 kJ (μg RE/100 kcal)11 | 14 (60) | 43 (180) |
11.2. | D vitamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal)12 | 0,25 (1) | 0,65 (2,5) |
11.3. | tiamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 14 (60) | 72 (300) |
11.4. | riboflavīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 19 (80) | 95 (400) |
11.5. | niacīns, μg /100 kJ (μg /100 kcal)13 | 72 (300) | 375 (1500) |
11.6. | pantotēnskābe, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 95 (400) | 475 (2000) |
11.7. | B6 vitamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 9 (35) | 42 (175) |
11.8. | biotīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,4 (1,5) | 1,8 (7,5) |
11.9. | folskābe, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 2,5 (10) | 12 (50) |
11.10. | B12 vitamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,025 (0,1) | 0,12 (0,5) |
11.11. | C vitamīns, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 2,5 (10) | 7,5 (30) |
11.12. | K vitamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 1 (4) | 6 (25) |
11.13. | E vitamīns, mg α-TE14 | 0,5/g polinepiesātināto taukskābju, rēķinot pēc linolskābes, kas koriģēta attiecībā uz dubultsaitēm15, bet ne mazāk par 0,1 mg/100 kJ (0,5 mg/100 kcal) | 1,2 mg/100 kJ (5 mg/100 kcal) |
12. | Nukleotīdi, kopējais daudzums, ko var pievienot, mg/100 kJ (mg/100 kcal), tai skaitā: | – | 1,2 (5) |
12.1. | citidīna 5’-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 0,60 (2,50) |
12.2. | uridīna 5’-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 0,42 (1,75) |
12.3. | adenozīna 5’-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 0,36 (1,50) |
12.4. | guanozīna 5’-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 0,12 (0,50) |
12.5. | inozīna 5’-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 0,24 (1,00) |
Piezīmes.
1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.
2 Olbaltumvielu saturs = slāpekļa saturs x 6,25.
3 Aminoskābju pievienošana maisījumam atļauta tikai olbaltumvielu uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas nepieciešamas šim nolūkam.
4 Lai maisījumam būtu mātes pienam atbilstoša enerģētiskā vērtība, tam jāsatur katras neaizstājamās un daļēji neaizstājamās aminoskābes izmantojamais daudzums, kas nav mazāks par to, ko satur mātes piens.
Neaizstājamo un daļēji neaizstājamo aminoskābju saturs mātes pienā
Nr. p.k. | Aminoskābes | mg/100 kJ (1 kJ = 0,239 kcal) | mg/100 kcal |
1 | 2 | 3 | 4 |
1. | Cistīns | 9 | 38 |
2. | Histidīns | 10 | 40 |
3. | Izoleicīns | 22 | 90 |
4. | Leicīns | 40 | 166 |
5. | Lizīns | 27 | 113 |
6. | Metionīns | 5 | 23 |
7. | Fenilalanīns | 20 | 83 |
8. | Treonīns | 18 | 77 |
9. | Triptofāns | 8 | 32 |
10. | Tirozīns | 18 | 76 |
11. | Valīns | 21 | 88 |
Aprēķinos ir atļauts cistīna un metionīna daudzumu saskaitīt kopā, ja metionīna un cistīna attiecība nav lielāka par 2, un fenilalanīna un tirozīna koncentrāciju var saskaitīt kopā, ja tirozīna un fenilalanīna attiecība nav lielāka par 2. Metionīna un cistīna attiecība var būt lielāka par 2, bet nedrīkst pārsniegt 3, ja produkta piemērotība zīdaiņu uzturam tiek pierādīta, veicot atbilstošus pētījumus, ņemot vērā vispāratzītus ekspertu norādījumus par šādu pētījumu sagatavošanu un veikšanu.
5 Mākslīgos maisījumus zīdaiņiem ražo no govs vai kazas piena olbaltumvielām, un tajos olbaltumvielu saturs ir no minimālā līdz 0,50 g/100 kJ (2 g/100 kcal).
6 Mākslīgos maisījumus zīdaiņiem ražo no olbaltumvielu hidrolizātiem, un tajos olbaltumvielu saturs ir no minimālā līdz 0,56 g/100 kJ (2,25 g/100 kcal). Specifikācijas olbaltumvielu saturam un avotam un to olbaltumvielu apstrādei, kuras izmanto, lai ražotu mākslīgos maisījumus zīdaiņiem (ja olbaltumvielu saturs minētajos maisījumos ir mazāks par 0,56 g/100 kJ (2,25 g/100 kcal) un tos ražo no sūkalu olbaltumvielu hidrolizātiem, kas iegūti no govs piena olbaltumvielām) ir šādas:
1. Olbaltumvielu saturs (slāpekļa saturs × 6,25):
minimālais – 0,44 g/100 kJ (1,86 g/100 kcal), maksimālais – 0,7 g/100 kJ (3 g/100 kcal).
2. Olbaltumvielu avots – demineralizētas saldo sūkalu olbaltumvielas, kas iegūtas no govs piena pēc fermentatīvas kazeīnu nogulsnēšanās, izmantojot himozīnu, kas sastāv no:
a) 63 % no sūkalām izdalītas olbaltumvielas bez kazeīnglikomakropeptīdiem, ar minimālo olbaltumvielu saturu 95 % no sausas vielas un olbaltumvielu denaturāciju mazāk nekā 70 %, un pelnu saturu 3 %,
b) 37 % saldo sūkalu olbaltumvielu koncentrāta ar minimālo olbaltumvielu saturu 87 % no sausas vielas un olbaltumvielu denaturāciju mazāk nekā 70 %, un maksimālo pelnu saturu 3,5 %.
3. Olbaltumvielu apstrāde – divu posmu hidrolīzes process, kurā izmanto tripsinizāciju ar karstumapstrādes soli (no 3 līdz 10 minūtēm 80 līdz 100 °C temperatūrā) starp diviem hidrolīzes soļiem.
4. Olbaltumvielas kvalitāte atbilst Komisijas 2008.gada 12.decembra Regulas Nr. 1243/2008, ar ko groza Direktīvas 2006/141/EK III un VI pielikumu attiecībā uz sastāva prasībām dažiem mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem, pielikuma 2.punkta prasībām.
7 L-karnitīna saturam jābūt ne mazākam par 0,3 mg/100 kJ (1,2 mg/100 kcal).
8 Aizliegta sezama sēklu eļļas un kokvilnas sēklu eļļas izmantošana.
9 Neattiecas uz mākslīgo maisījumu zīdaiņiem, kurā sojas olbaltumvielu izolātu saturs pārsniedz 50 % no kopējā olbaltumvielu satura.
10 Ja sastāvā ir 90 % oligogalaktozillaktozes un 10 % lielmolekulāras oligofruktozilsaharozes. Citu fruktooligosaharīdu un galaktooligosaharīdu sastāvu un maksimālo daudzumu var izmantot saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu.
11 RE – visu trans-retinolu ekvivalents.
12 Holekalciferola veidā, kura 10 μg = 400 SV D vitamīna.
13 Iepriekš sagatavots niacīns.
14 α-TE = d- α-tokoferola ekvivalents.
15 0,5 mg α-TE/1 g linolskābe (18:2 n-6); 0,75 mg α-TE/1 g α-linolēnskābe (18:3 n-3); 1,0 mg α-TE/1 g arahidonskābe (20:4 n-6); 1,25 mg α-TE/1 g eikozānpentaēnskābe (20:5 n-3); 1,5 mg α-TE/1 g dokosaheksaēnskābe (22:6 n-3).
(Pielikums grozīts ar MK 14.12.2010. noteikumiem Nr.1120; MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.19)
(sastāvam1 noteiktās prasības)
Nr.p.k. | Maisījuma enerģētiskā vērtība un sastāvdaļas, mērvienības | Minimālais daudzums | Maksimālais daudzums |
1 | 2 | 3 | 4 |
1. | Enerģētiskā vērtība, kJ/100 ml (kcal/100 ml) | 250 (60) | 295 (70) |
2. | Olbaltumvielas2, 3, 4, 5, g/100 kJ (g/100 kcal): | ||
2.1. | no govs vai kazas piena olbaltumvielām ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,45 (1,8) | 0,8 (3,5) |
2.2. | no olbaltumvielu hidrolizātiem ražotā maisījumā, g/100kJ (g/100 kcal): | 0,45 (1,8)16 | 0,8 (3,5) |
2.3. | tikai no sojas izdalītām olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs vai kazas piena olbaltumvielām ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,56 (2,25) | 0,8 (3,5) |
3. | Taurīns, ja pievienots, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 2,9 (12) | |
4. | Tauki, g/100 kJ (g/100 kcal)6: | 0,96 (4,0) | 1,4 (6,0) |
4.1. | laurīnskābe un miristīnskābe | – | atsevišķi vai kopā 20 % no kopējā tauku daudzuma |
4.2. | linolskābe (glicerīdu, t.i., linolātu veidā) | 70 (300)9 | 285 (1200) |
4.3. | alfa-linolēnskābe, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | |
4.4. | linolskābes un alfa-linolēnskābes attiecība | 5 | 15 |
4.5. | trans-taukskābes | – | 3 % no kopējā tauku daudzuma |
4.6. | erukskābe | – | 1 % no kopējā tauku daudzuma |
4.7. | drīkst pievienot garo ķēžu polinepiesātinātās taukskābes (long-chain polyunsaturated fatty acids (LCP)) (C20, C22): | ||
4.7.1. | n-3 taukskābes | – | 1 % no kopējā tauku daudzuma |
4.7.2. | n-6 taukskābes | – | 2 % no kopējā tauku daudzuma, arahidonskābe 1 % no kopējā tauku daudzuma |
4.7.3. | eikozānpentaēnskābes (20:5 n-3) saturs nedrīkst pārsniegt dokosaheksaēnskābes (22:6 n-3) saturu; dokosaheksaēnskābes (22:6 n-3) saturs nedrīkst pārsniegt n-6 taukskābes saturu | ||
5. | Fosfolipīdi, g/l | 2 | |
6. | Ogļhidrāti, g/100 kJ (g/100 kcal)7: | 2,2 (9) | 3,4 (14) |
6.1. | laktoze | 1,1 (4,5)8 | – |
6.2. | saharoze, fruktoze, medus9 | – | atsevišķi vai kopā 20 % no kopējā ogļhidrātu daudzuma |
6.3. | glikoze, tikai produktam, kas ražots no olbaltumvielu hidrolizātiem | 0,5 (2) | |
7. | Fruktooligosaharīdi un galaktooligosaharīdi10, g/100 ml | 0,8 | |
8. | Minerālvielas: | ||
8.1. | no govs vai kazas piena olbaltumvielām vai no olbaltumvielu hidrolizātiem ražotā maisījumā: | ||
8.1.1. | nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 5 (20) | 14 (60) |
8.1.2. | kālijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 15 (60) | 38 (160) |
8.1.3. | hlorīdi, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | 38 (160) |
8.1.4. | kalcijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | 33 (140) |
8.1.5. | fosfors, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 6 (25) | 22 (90) |
8.1.6. | magnijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 1,2 (5) | 3,6 (15) |
8.1.7. | dzelzs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,14 (0,6) | 0,5 (2) |
8.1.8. | cinks, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,12 (0,5) | 0,36 (1,5) |
8.1.9. | varš, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 8,4 (35) | 25 (100) |
8.1.10. | jods, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 2,5 (10) | 12 (50) |
8.1.11. | selēns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,25 (1) | 2,2 (9) |
8.1.12. | mangāns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,25 (1) | 25 (100) |
8.1.13. | fluorīdi, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | – | 25 (100) |
8.1.14. | kalcija un fosfora attiecība | 1 | 2 |
8.2. | tikai no sojas izdalītām olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs vai kazas piena olbaltumvielām ražotā maisījumā: | ||
8.2.1. | nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 5 (20) | 14 (60) |
8.2.2. | kālijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 15 (60) | 38 (160) |
8.2.3. | hlorīdi, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | 38 (160) |
8.2.4. | kalcijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | 33 (140) |
8.2.5. | fosfors, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 7,5 (30) | 25 (100) |
8.2.6. | magnijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 1,2 (5) | 3,6 (15) |
8.2.7. | dzelzs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,22 (0,9) | 0,65 (2,5) |
8.2.8. | cinks, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,12 (0,5) | 0,36 (1,5) |
8.2.9. | varš, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 8,4 (35) | 25 (100) |
8.2.10. | jods, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 2,5 (10) | 12 (50) |
8.2.11. | selēns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,25 (1) | 2,2 (9) |
8.2.12. | mangāns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,25 (1) | 25 (100) |
8.2.13. | fluorīdi, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | – | 25 (100) |
8.2.14. | kalcija un fosfora attiecība | 1 | 2 |
9. | Vitamīni: | ||
9.1. | A vitamīns, μg RE/100 kJ (μg RE/100 kcal)11 | 14 (60) | 43 (180) |
9.2. | D vitamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal)12 | 0,25 (1) | 0,75 (3) |
9.3. | tiamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 14 (60) | 72 (300) |
9.4. | riboflavīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 19 (80) | 95 (400) |
9.5. | niacīns, μg /100 kJ (μg /100 kcal)13 | 72 (300) | 375 (1500) |
9.6. | pantotēnskābe, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 95 (400) | 475 (2000) |
9.7. | B6 vitamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 9 (35) | 42 (175) |
9.8. | biotīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,4 (1,5) | 1,8 (7,5) |
9.9. | folijskābe, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 2,5 (10) | 12 (50) |
9.10. | B12 vitamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 0,025 (0,1) | 0,12 (0,5) |
9.11. | C vitamīns, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 2,5 (10) | 7,5 (30) |
9.12. | K vitamīns, μg/100 kJ (μg/100 kcal) | 1 (4) | 6 (25) |
9.13. | E vitamīns, mg α-TE14 | 0,5/g polinepiesātināto taukskābju, rēķinot pēc linolskābes, kas koriģēta attiecībā uz dubultsaitēm15, bet ne mazāk par 0,1 mg/100 kJ (0,5 mg/ | 1,2 mg/100 kJ (5 mg/100 kcal) |
10. | Nukleotīdi, kopējais daudzums, ko var pievienot, mg/100 kJ (mg/100 kcal), tai skaitā: | – | 1,2 (5) |
10.1. | citidīna 5’-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 0,60 (2,50) |
10.2. | uridīna 5’-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 0,42 (1,75) |
10.3. | adenozīna 5’-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 0,36 (1,50) |
10.4. | guanozīna 5’-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 0,12 (0,50) |
10.5. | inozīna 5’-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | – | 0,24 (1,00) |
Piezīmes.
1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.
2 Olbaltumvielu saturs = slāpekļa saturs x 6,25.
3 Aminoskābju pievienošana maisījumam atļauta tikai olbaltumvielu uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas nepieciešamas šim nolūkam.
4 Ja maisījums ir pagatavots no sojas olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs vai kazas piena olbaltumvielām, citas olbaltumvielas nav atļauts pievienot.
5 Lai maisījumam būtu mātes pienam atbilstoša enerģētiskā vērtība, tam jāsatur katras neaizstājamās un daļēji neaizstājamās aminoskābes izmantojamais daudzums, kas nav mazāks par to, ko satur mātes piena olbaltumvielas.
Neaizstājamo un daļēji neaizstājamo aminoskābju saturs mātes pienā
Nr. p.k. | Aminoskābes | mg/100 kJ (1 kJ = 0,239 kcal) | mg/100 kcal |
1 | 2 | 3 | 4 |
1. | Cistīns | 9 | 38 |
2. | Histidīns | 10 | 40 |
3. | Izoleicīns | 22 | 90 |
4. | Leicīns | 40 | 166 |
5. | Lizīns | 27 | 113 |
6. | Metionīns | 5 | 23 |
7. | Fenilalanīns | 20 | 83 |
8. | Treonīns | 18 | 77 |
9. | Triptofāns | 8 | 32 |
10. | Tirozīns | 18 | 76 |
11. | Valīns | 21 | 88 |
Aprēķinos ir atļauts cistīna un metionīna daudzumu saskaitīt kopā, ja metionīna un cistīna attiecība nav lielāka par 2, un fenilalanīna un tirozīna koncentrāciju var saskaitīt kopā, ja tirozīna un fenilalanīna attiecība nav lielāka par 2. Metionīna un cistīna attiecība var būt lielāka par 2, bet nedrīkst pārsniegt 3, ja produkta piemērotība zīdaiņu uzturam tiek pierādīta, veicot atbilstošus pētījumus, ņemot vērā vispāratzītus ekspertu norādījumus par šādu pētījumu sagatavošanu un veikšanu.
6 Aizliegta sezama sēklu eļļas un kokvilnas sēklu eļļas izmantošana.
7 Nav atļauts izmantot sastāvdaļas, kas satur lipekli.
8 Neattiecas uz maisījumu, kurā no sojas izdalīto olbaltumvielu daudzums ir lielāks par 50 % no kopējā olbaltumvielu daudzuma.
9 Medu apstrādā, lai iznīcinātu Clostridium botulinum sporas.
10 Ja sastāvā ir 90 % oligogalaktozillaktozes un 10 % lielmolekulāru oligofruktozilsaharozes. Citu fruktooligosaharīdu un galaktooligosaharīdu sastāvu un maksimālo daudzumu var izmantot saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu.
11 RE – visu trans-retinolu ekvivalents.
12 Holekalciferola veidā, kura 10 μg = 400 SV D vitamīna.
13 Iepriekš sagatavots niacīns.
14 α-TE = d- α-tokoferola ekvivalents.
15 0,5 mg α-TE/1 g linolskābe (18:2 n-6); 0,75 mg α-TE/1 g α-linolēnskābe (18:3 n-3); 1,0 mg α-TE/1 g arahidonskābe (20:4 n-6); 1,25 mg α-TE/1 g eikozānpentaēnskābe
(20:5 n-3); 1,5 mg α-TE/1 g dokosaheksaēnskābe (22:6 n-3).
16 Mākslīgos papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem ražo no olbaltumvielu hidrolizātiem, un to olbaltumvielu saturs ir no minimālā līdz 0,56 g/100 kJ (2,25 g/100 kcal).
Specifikācijas olbaltumvielu saturam un avotam un to olbaltumvielu apstrādei, kuras izmanto, lai ražotu mākslīgos papildu maisījumus zīdaiņiem, kuros olbaltumvielu saturs ir mazāks par 0,56 g/100 kJ (2,25 g/100 kcal) un kurus ražo no sūkalu olbaltumvielu hidrolizātiem, kas iegūti no govs piena olbaltumvielām, ir šādas:
1. Olbaltumvielu saturs (slāpekļa saturs × 6,25):
minimālais – 0,44 g/100 kJ (1,86 g/100 kcal), maksimālais – 0,7 g/100 kJ (3 g/100 kcal).
2. Olbaltumvielu avots – demineralizētas saldo sūkalu olbaltumvielas, kas iegūtas no govs piena pēc fermentatīvas kazeīnu nogulsnēšanās, izmantojot himozīnu, kas sastāv no:
a) 63 % no sūkalām izdalītas olbaltumvielas bez kazeīnglikomakropeptīdiem, ar minimālo olbaltumvielu saturu 95 % no sausas vielas un olbaltumvielu denaturāciju mazāk nekā 70 %, un pelnu saturu 3 %,
b) 37 % saldo sūkalu olbaltumvielu koncentrāta ar minimālo olbaltumvielu saturu 87 % no sausas vielas un olbaltumvielu denaturāciju mazāk nekā 70 %, un maksimālo pelnu saturu 3,5 %.
3. Olbaltumvielu apstrāde – divu posmu hidrolīzes process, kurā izmanto tripsinizāciju ar karstumapstrādes soli (no 3 līdz 10 minūtēm 80 līdz 100 °C temperatūrā) starp diviem hidrolīzes soļiem.
4. Olbaltumvielas kvalitāte atbilst Komisijas 2008.gada 12.decembra Regulas Nr. 1243/2008, ar ko groza Direktīvas 2006/141/EK III un VI pielikumu attiecībā uz sastāva prasībām dažiem mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem, pielikuma 2.punkta prasībām.
(Pielikums grozīts ar MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.553; MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.19)
Nr. p.k. | Viela | Vielas atļautās formas |
1 | 2 | 3 |
1. | Vitamīni: | |
1.1. | A vitamīns | retinilacetāts retinilpalmitāts retinols |
1.2. | D vitamīns | D2 vitamīns (ergokalciferols) D3 vitamīns (holekalciferols) |
1.3. | B1 vitamīns | tiamīna hidrohlorīds tiamīna mononitrāts |
1.4. | B2 vitamīns | riboflavīns nātrija riboflavīn- 5΄-fosfāts |
1.5. | niacīns | nikotīnamīds nikotīnskābe |
1.6. | B6 vitamīns | piridoksīna hidrohlorīds piridoksīn- 5΄-fosfāts |
1.7. | pantotēnskābe | kalcija D-pantotenāts nātrija D-pantotenāts dekspantenols |
1.8. | folāts | folijskābe |
1.9. | B12 vitamīns | ciānkobalamīns hidroksokobalamīns |
1.10. | biotīns | D-biotīns |
1.11. | C vitamīns | L-askorbīnskābe nātrija L-askorbāts kalcija L-askorbāts 6-palmitil-L-askorbīnskābe (askorbilpalmitāts) kālija askorbāts |
1.12. | K vitamīns | filohinons (fitomenadions) |
1.13. | E vitamīns | D-alfa-tokoferols DL-alfa-tokoferols D-alfa-tokoferola acetāts DL-alfa-tokoferola acetāts |
2. | Minerālvielas: | |
2.1. | kalcijs (Ca) | kalcija karbonāts kalcija hlorīds kalcija citrāti kalcija glukonāts kalcija glicerofosfāts kalcija laktāts kalcija hidroksīds kalcija fosfāti |
2.2. | magnijs (Mg) | magnija karbonāts magnija hlorīds magnija oksīds magnija fosfāti magnija sulfāts magnija glukonāts magnija hidroksīds magnija citrāti |
2.3. | dzelzs (Fe) | divvērtīgās dzelzs citrāts divvērtīgās dzelzs glukonāts divvērtīgās dzelzs laktāts divvērtīgās dzelzs sulfāts trīsvērtīgās dzelzs amonija citrāts divvērtīgās dzelzs fumarāts trīsvērtīgās dzelzs difosfāts (trīsvērtīgās dzelzs pirofosfāts) divvērtīgās dzelzs bisglicināts |
2.4. | varš (Cu) | vara citrāts vara glukonāts vara sulfāts vara-lizīna komplekss vara karbonāts |
2.5. | jods (J) | kālija jodīds nātrija jodīds kālija jodāts |
2.6. | cinks (Zn) | cinka acetāts cinka hlorīds cinka laktāts cinka sulfāts cinka citrāts cinka glukonāts cinka oksīds |
2.7. | mangāns (Mn) | mangāna karbonāts mangāna hlorīds mangāna citrāts mangāna glukonāts mangāna sulfāts |
2.8. | nātrijs (Na) | nātrija bikarbonāts nātrija hlorīds nātrija citrāts nātrija glukonāts nātrija karbonāts nātrija laktāts nātrija fosfāti nātrija hidroksīds |
2.9. | kālijs (K) | kālija bikarbonāts kālija karbonāts kālija hlorīds kālija citrāti kālija glukonāts kālija laktāts kālija fosfāti kālija hidroksīds |
2.10. | selēns (Se) | nātrija selenāts nātrija selenīts |
3. | Aminoskābes un citi slāpekļa savienojumi: | |
3.1. | L-arginīns un tā hidrohlorīds1 | |
3.2. | L-cistīns un tā hidrohlorīds | |
3.3. | L-histidīns un tā hidrohlorīds | |
3.4. | L-izoleicīns un tā hidrohlorīds | |
3.5. | L-leicīns un tā hidrohlorīds | |
3.6. | L-lizīns un tā hidrohlorīds | |
3.7. | L-cisteīns un tā hidrohlorīds | |
3.8. | L-metionīns | |
3.9. | L-fenilalanīns | |
3.10. | L-treonīns | |
3.11. | L-triptofāns | |
3.12. | L-tirozīns | |
3.13. | L-valīns | |
3.14. | L-karnitīns un tā hidrohlorīds | |
3.15. | L-karnitīn-L-tartrāts | |
3.16. | taurīns | |
3.17. | citidīn-5’-monofosfāts un tā nātrija sāls | |
3.18. | uridīn-5’-monofosfāts un tā nātrija sāls | |
3.19. | adenozīn-5’-monofosfāts un tā nātrija sāls | |
3.20. | guanozīn-5’-monofosfāts un tā nātrija sāls | |
3.21. | inozīn-5’-monofosfāts un tā nātrija sāls | |
4. | Citas uzturvielas: | |
4.1. | holīns | |
4.2. | holīna hlorīds | |
4.3. | holīna citrāts | |
4.4. | holīna bitartrāts | |
4.5. | inozīts |
Piezīme. 1 L-arginīnu un tā hidrohlorīdu izmanto, tikai ražojot šo noteikumu 1.pielikuma 2.2.apakšpunktā minētos mākslīgos maisījumus zīdaiņiem, ievērojot šo noteikumu 1.pielikuma 6.piezīmes prasības, un ražojot 2.pielikuma 2.2.apakšpunktā minētos mākslīgos papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem, ievērojot šo noteikumu 2.pielikuma 16.piezīmes prasības.
Nr. p.k. | Pesticīda (pesticīda metabolīta) nosaukums | Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums (mg/kg) |
1. | Kadusafoss | 0,006 |
2. | Demeton-S-metils/demeton-S-metilsulfons/oksidemetonmetils (atsevišķi vai kombinācijās, izteikts kā demeton-S-metils) | 0,006 |
3. | Etoprofoss | 0,008 |
4. | Fipronils (fipronila un fipronildesulfinila summa, izteikta kā fipronils) | 0,004 |
5. | Propinebs/propilēntiourīnviela (propineba un propilēntiourīnvielas summa) | 0,006 |
1.tabula
Nr. p.k. | Pesticīda nosaukums (pesticīda atliekvielas nosaukums) |
1. | Disulfotons (disulfotona, disulfotona sulfoksīda un disulfotona sulfona summa, izteikta kā disulfotons) |
2. | Fensulfotions (fensulfotiona, fensulfotiona skābekļa analoga un fensulfotiona sulfonu summa, izteikta kā fensulfotions) |
3. | Fentins, izteikts kā trifeniltinkatjons |
4. | Haloksifops (haloksifopa, tā sāļu un esteru, tajā skaitā konjugātu, summa, izteikta kā haloksifops) |
5. | Heptahlors un trans-heptahlorepoksīds, izteikts kā heptahlors |
6. | Heksahlorbenzols |
7. | Nitrofēns |
8. | Ometoāts |
9. | Terbufoss (terbufosa, tā sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā terbufoss) |
2.tabula
Nr. p.k. | Pesticīda nosaukums |
1. | Aldrīns un dieldrīns, izteikti kā dieldrīns |
2. | Endrīns |
(Pielikums grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.414; MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.19)
1. No dažādām olbaltumvielām pagatavoto mākslīgo maisījumu tirdzniecības nosaukumi latviešu valodā un Eiropas Savienības valstu valodās:
Nr. p.k. | Valoda | Tirdzniecības nosaukums | |
1.1. | latviešu | Mākslīgais maisījums zīdaiņiem | Mākslīgais papildu ēdināšanas maisījums zīdaiņiem |
1.2. | angļu | Infant formula | Follow-on formula |
1.3. | dāņu | Modermælkserstatning | Tilskudsblanding |
1.4. | vācu | Säuglingsanfangsnahrung | Folgenahrung |
1.5. | grieķu | Παρασκεύασμα για βρέφη | Παρασκεύασμα δεύτερης βρεφικής ηλικίας |
1.6. | spāņu | Preparado para lactantes | Preparado de continuación |
1.7. | franču | Préparation pour nourrissons | Préparation de suite |
1.8. | itāliešu | Alimento per lattanti | Alimento di proseguimento |
1.9. | holandiešu | Volledige zuigelingenvoeding | Opvolgzuigelingenvoeding |
1.10. | portugāļu | Fórmula para lactentes | Fórmula de transição |
1.11. | somu | Äidinmaidonkorvike | Vieroitusvalmiste |
1.12. | zviedru | Modersmjölksersättning | Tillskottsnäring |
1.13. | čehu | Počáteční kojenecká výživa | Pokračovací kojenecká výživa |
1.14. | igauņu | Imiku piimasegu | Jätkupiimasegu |
1.15. | lietuviešu | Mišinys kūdikiams iki papildomo maitinimo įvedimo | Mišinys kūdikiams, įvedus papildomą maitinimą |
1.16. | ungāru | Anyatej-helyettesítő tápszer | Anyatej-kiegészítő tápszer |
1.17. | maltiešu | Formula tat-trabi | Formula tal-prosegwiment |
1.18. | poļu | Preparat do początkowego żywienia niemowląt | Preparat do dalszego żywienia niemowląt |
1.19. | slovēņu | Začetna formula za dojenčke | Nadaljevalna formula za dojenčke |
1.20. | slovāku | Počiatočná dojčenská výživa | Následná dojčenská výživa |
1.21. | bulgāru | Храни за кърмачета | Преходни храни |
1.22. | rumāņu | Preparate pentru sugari | Preparate pentru copii de vâarstă mică |
| 1.23. | horvātu | Početna hrana za dojenčad | Prijelazna hrana za dojenčad |
2. No govs vai kazas piena olbaltumvielām pagatavoto mākslīgo maisījumu tirdzniecības nosaukumi latviešu valodā un Eiropas Savienības valstu valodās:
Nr. p.k. | Valoda | Tirdzniecības nosaukums | |
2.1. | latviešu | Mākslīgais piena maisījums zīdaiņiem | Mākslīgais papildu ēdināšanas piena maisījums zīdaiņiem |
2.2. | angļu | Infant milk | Follow-on milk |
2.3. | dāņu | Modermælkserstatning udelukkende baseret på mælk | Tilskudsblanding udelukkende baseret på mælk |
2.4. | vācu | Säuglingsmilchnahrung | Folgemilch |
2.5. | grieķu | Γάλα για βρέφη | Γάλα δεύτερης βρεφικής ηλικίας |
2.6. | spāņu | Leche para lactantes | Leche de continuación |
2.7. | franču | Lait pour nourrissons | Lait de suite |
2.8. | itāliešu | Latte per lattanti | Latte di proseguimento |
2.9. | holandiešu | Volledige zuigelingenvoeding op basis van melk/Zuigelingenmelk | Opvolgmelk |
2.10. | portugāļu | Leite para lactentes | Leite de transição |
2.11. | somu | Maitopohjainen äidinmaidonkorvike | Maitopohjainen vieroitusvalmiste |
2.12. | zviedru | Modersmjölksersättning uteslutande baserad på mjölk | Tillskottsnäring uteslutande baserad på mjölk |
2.13. | čehu | Počáteční mléčná kojenecká výživa | Pokračovací mléčná kojenecká výživa |
2.14. | igauņu | Piimal põhinev imiku piimasegu | Piimal põhinev jätkupiimasegu |
2.15. | lietuviešu | Pieno mišinys kūdikiams iki papildomo maitinimo įvedimo | Pieno mišinys kūdikiams, įvedus papildomą maitinimą |
2.16. | ungāru | Tejalapú anyatej-helyettesítő tápszer | Tejalapú anyatej-kiegészítő tápszer |
2.17. | maltiešu | Ħalib tat-trabi | Ħalib tal-prosegwiment |
2.18. | poļu | Mleko początkowe | Mleko następne |
2.19. | slovēņu | Začetno mleko za dojenčke | Nadaljevalno mleko za dojenčke |
2.20. | slovāku | Počiatočná dojčenská mliečna výživa | Následná dojčenská mliečna výživa |
2.21. | bulgāru | Млека за кърмачета | Преходни млека |
2.22. | rumāņu | Lapte pentru sugari | Lapte pentru copii de varsta mica |
| 2.23. | horvātu | Početna miliječna hrana za dojenčad | Prijelazna miliječna hrana za dojenčad |
Nr. p.k. | Norādes | Izmantošanas nosacījumi |
1 | 2 | 3 |
1. | Norādes, kas attiecas uz uzturvērtību: | |
1.1. | satur tikai laktozi | Laktoze ir vienīgais sastāvā esošais ogļhidrāts |
1.2. | nesatur laktozi | Laktozes saturs nav lielāks par 2,5 mg/100 kJ (10 mg/100 kcal) |
1.3. | pievienota garās ķēdes polinepiesātināta taukskābe (LCP) vai līdzvērtīga norāde attiecībā uz dokosaheksaēnskābes pievienošanu | Dokosaheksaēnskābes saturs nav mazāks par 0,2 % no kopējā taukskābju satura |
1.4. | norāde par šādu sastāvdaļu pievienošanu pēc izvēles: | |
1.4.1. | taurīns | Pēc izvēles pievienots tādā daudzumā, kas būtu atbilstošs paredzētajam īpašajam izmantojumam zīdaiņiem un saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem nosacījumiem |
1.4.2. | fruktooligosaharīdi un galaktooligosaharīdi | |
1.4.3. | nukleotīdi | |
2. | Norādes, kas attiecas uz produkta veselīgumu, tai skaitā samazināta slimības riska norādes: | |
2.1. | samazināts alerģijas risks pret piena olbaltumvielām. Marķējumā var būt norāde par samazinātu alergēna saturu maisījumā un par samazinātām alergēna antigēna īpašībām | a) jābūt pieejamiem objektīviem un zinātniski apstiprinātiem datiem, kas apliecina minētās īpašības |
b) mākslīgais maisījums zīdaiņiem atbilst šo noteikumu 1.pielikuma 2.2.apakšpunkta prasībām, un imunoreaktīvās olbaltumvielas daudzums, kas noteikts ar vispārpieņemtām metodēm, ir mazāks par 1 % no slāpekli saturošām vielām maisījumā | ||
c) marķējumā norāda, ka šo produktu nedrīkst lietot to zīdaiņu uzturā, kuri ir alerģiski pret nesašķeltām olbaltumvielām, no kurām produkts pagatavots, ja vien vispārpieņemtas klīniskas pārbaudes nepierāda produkta toleranci vairāk nekā 90 % zīdaiņu (ticamības intervāls 95 %), kuri ir pārmērīgi jutīgi pret olbaltumvielām, no kurām pagatavots hidrolizāts | ||
d) mākslīgais maisījums zīdaiņiem, kurš iekšķīgi tiek dots eksperimenta dzīvniekiem, nedrīkst izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret nesašķeltām olbaltumvielām, no kurām iegūts maisījums |
Nr. p.k. | Uzturviela | Atsauces vērtība |
1. | A vitamīns | 400 μg |
2. | D vitamīns | 7 μg |
3. | E vitamīns | 5 mg TE |
4. | K vitamīns | 12 μg |
5. | C vitamīns | 45 mg |
6. | Tiamīns | 0,5 mg |
7. | Riboflavīns | 0,7 mg |
8. | Niacīns | 7 mg |
9. | B6 vitamīns | 0,7 mg |
10. | Folāts | 125 μg |
11. | B12 vitamīns | 0,8 μg |
12. | Pantotēnskābe | 3 mg |
13. | Biotīns | 10 μg |
14. | Kalcijs | 550 mg |
15. | Fosfors | 550 mg |
16. | Kālijs | 1000 mg |
17. | Nātrijs | 400 mg |
18. | Hlors | 500 mg |
19. | Dzelzs | 8 mg |
20. | Cinks | 5 mg |
21. | Jods | 80 μg |
22. | Selēns | 20 μg |
23. | Varš | 0,5 mg |
24. | Magnijs | 80 mg |
25. | Mangāns | 1,2 mg |
(Pielikums svītrots ar MK 14.12.2010. noteikumiem Nr.1120)
 |
 |
 |
 |