1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam (turpmāk - programma) ietvaros izveidotā Ārējo robežu fonda (2007.-2013.gadam), Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (2007.-2013.gadam), Eiropas Atgriešanās fonda (2008.-2013.gadam) un Eiropas Bēgļu fonda (2008.-2013.gadam) (turpmāk - fondi) īstenošana, vadība un uzraudzība, kā arī atbildīgo institūciju tiesības un pienākumus.
2. Fondu īstenošanu, vadību un uzraudzību nodrošina:
2.1. vadošā iestāde;
2.2. deleģētā iestāde;
2.3. revīzijas iestāde;
2.4. sertificēšanas iestāde;
2.5. maksājumu iestāde;
2.6. vadības komiteja;
2.7. finansējuma saņēmēji.
3. Vadošo iestādi, deleģēto iestādi, revīzijas iestādi, sertificēšanas iestādi un maksājumu iestādi apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu.
4. Vadošā iestāde izdod iekšējo normatīvo aktu vai slēdz vienošanos ar deleģēto iestādi par tai uzticēto uzdevumu apjomu, kā arī uzdevumu veikšanas un pārskatu sniegšanas kārtību.
5. Vadošā iestāde vada fonda daudzgadu programmas un gada programmas īstenošanu, nodrošina sabiedrības informēšanu par daudzgadu programmas un gada programmas īstenošanu, kā arī sazinās ar Eiropas Komisiju.
6. Revīzijas iestāde ir no vadošās iestādes un sertificēšanas iestādes funkcionāli neatkarīga institūcija, kas veic auditus, lai pārliecinātos, vai vadības un kontroles sistēmas ir efektīvas, un izlases veidā pārbauda izdevumus, lai pārliecinātos par izdevumu deklarācijā iekļauto izdevumu likumību un pareizību.
7. Sertificēšanas iestāde sertificē fondu projektu ietvaros veiktos izdevumus pirms progresa vai noslēguma ziņojuma iesniegšanas Eiropas Komisijā.
8. Maksājumu iestāde:
8.1. ieskaita vadošās iestādes kontā no Eiropas Komisijas saņemtos finanšu līdzekļus;
8.2. veic maksājumus, pamatojoties uz vadošās iestādes un finansējuma saņēmēju iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem.
9. Vadības komiteja ir koleģiāla fonda vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīta institūcija, kas uzrauga fonda īstenošanu un daudzgadu un gada programmā noteikto mērķu sasniegšanu.
10. Vadības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Vadības komiteja darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu. Vadības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis. Vadošā iestāde nodrošina vadības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.
11. No institūcijām, kuru kompetencē ir attiecīgā fonda jautājumi, Vadības komitejas sastāvā iekļauj pārstāvjus ar balsstiesībām, bet no sertificēšanas iestādes un revīzijas iestādes - pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām. Sertificēšanas iestādei un revīzijas iestādei ir balsstiesības attiecībā uz tehniskās palīdzības jautājumiem. Ja fonda jautājumi skar sociālo partneru kompetenci, vadības komitejas sastāvā var iekļaut pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām no minētajām institūcijām.
12. Vadības komitejai ir šādi galvenie pienākumi:
12.1. izstrādāt un apstiprināt fonda daudzgadu un gada programmu projektus, kā arī izmaiņas tajos;
12.2. uzraudzīt fonda daudzgadu un gada programmā noteikto mērķu sasniegšanu;
12.3. ierosināt vadošajai iestādei specifiskos fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;
12.4. piedalīties fonda projektu iesniegumu izvērtēšanā saskaņā ar projektu konkursa nolikumā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem;
12.5. izvērtēt fonda gada programmas ieviešanas rezultātus un progresu fonda daudzgadu programmas mērķu realizēšanā, kā arī apstiprināt noslēguma ziņojumu Eiropas Komisijai par gada programmas īstenošanu;
12.6. ierosināt vadošajai iestādei pasākumus, kas paaugstina fonda finansējuma izlietošanas efektivitāti un lietderību.
13. Finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiskā persona, cita valsts iestāde vai privāto tiesību juridiskā persona, kuras projekta iesniegums ir apstiprināts finansējuma piešķiršanai no fonda finanšu līdzekļiem (turpmāk - fonda projekts).
14. Fonda projekta īstenošanai vadošā iestāde ar finansējuma saņēmēju slēdz:
14.1. civiltiesisku līgumu - ja finansējuma saņēmējs ir privāto tiesību juridiskā persona;
14.2. vienošanos par fonda projekta ieviešanu - ja finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiskā persona vai cita valsts iestāde.
15. Finansējuma saņēmējs nodrošina fonda projekta īstenošanu atbilstoši civiltiesiskā līguma vai vienošanās (turpmāk - granta līgums) nosacījumiem un saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām valsts iepirkuma, budžeta un finanšu kontroles jomā, kā arī Eiropas Komisijas norādījumiem par programmas fonda īstenošanu.
16. Finansējuma saņēmējam ir šādi galvenie pienākumi:
16.1. nodrošināt atsevišķu datorizētu analītisko grāmatvedības uzskaiti saimnieciskiem darījumiem par fonda projekta ietvaros īstenotajām darbībām;
16.2. atbilstoši iepirkumu jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām veikt iepirkumu procedūru fonda projekta īstenošanai;
16.3. uzraudzīt pasūtījuma izpildītāja darbību, nodrošināt izdevumu atbilstību fonda projekta mērķiem un fonda attiecināmo izmaksu veidiem;
16.4. apliecināt pakalpojumu un piegāžu saņemšanu, kā arī būvdarbu izpildi, pirms maksājuma veikšanas pārbaudīt pasūtījuma izpildītāja iesniegtos rēķinus un izdevumu attaisnojuma dokumentus;
16.5. veikt maksājumus saskaņā ar noslēgtajiem iepirkuma līgumiem vai izdevumu attaisnojuma dokumentiem;
16.6. iesniegt vadošajā iestādē fonda projekta progresa pārskatus kopā ar izdevumu attaisnojuma dokumentiem;
16.7. nodrošināt sabiedrības informēšanu par Eiropas Savienības ieguldījumu fonda projekta īstenošanā.
17. Vadošā iestāde, deleģētā iestāde, revīzijas iestāde un sertificēšanas iestāde ir tiesīga saņemt fonda tehniskās palīdzības finansējumu. Daudzgadu un gada programmā paredz fonda finanšu līdzekļus tehniskajai palīdzībai. Vadošā iestāde slēdz līgumu ar tehniskās palīdzības saņēmēju par fonda tehniskās palīdzības līdzekļu piešķiršanu.
18. Fonda īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas nodrošina iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu un funkcionēšanu saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu un tās atbilstību Latvijas normatīvajiem aktiem ir atbildīgs attiecīgās iestādes vadītājs.
19. Vadošā iestāde koordinē vadības un kontroles sistēmu apraksta sagatavošanu vai aktualizēšanu un iesniedz to Eiropas Komisijā. Vadošā iestāde, iesniedzot gada programmas projektu, informē Eiropas Komisiju, ja ir veiktas izmaiņas fondu vadības un kontroles sistēmā. Par būtiskām izmaiņām fonda vadības un kontroles sistēmā vadošā iestāde informē Eiropas Komisiju 10 darbdienu laikā pēc šo izmaiņu veikšanas vai informācijas saņemšanas no citas programmas fonda īstenošanā, vadībā vai uzraudzībā iesaistītās institūcijas.
20. Fonda īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas fonda gada programmas projekta sagatavošanas procesā informē vadošo iestādi par izmaiņām, kas veiktas fonda vadības un kontroles sistēmā. Par būtiskām izmaiņām fonda vadības un kontroles sistēmā programmas fonda īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas informē vadošo iestādi 10 darbdienu laikā pēc šo izmaiņu veikšanas.
21. Finansējuma saņēmēja fondu projektu ieviešanas vadības un kontroles sistēmām noteiktās prasības un iekšējo kontroles sistēmu procedūru apraksta (rokasgrāmatas) izveidošanu nosaka granta līgumā atkarībā no finansējuma saņēmēja juridiskā statusa.
22. Fondu īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas atbilstoši to kompetencei nodrošina pienācīgas revīzijas liecības un uzglabā ar fonda projekta īstenošanu saistītos dokumentus vismaz astoņus gadus pēc gada programmas ieviešanas beigām.
23. Daudzgadu programma ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments, kas satur esošās situācijas aprakstu, vajadzību analīzi, piemērotās stratēģijas izklāstu un finanšu plānu visam fonda darbības periodam.
24. Gada programma ir Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar daudzgadu programmu un nosaka attiecīgā gada fonda īstenošanas nosacījumus un prioritātes, kā arī pieejamos finanšu līdzekļus un to sadalījumu, vispārīgos noteikumus fondu projektu atlasei, gada programmas uzdevumu aprakstu.
25. Vadošā iestāde vada fonda daudzgadu programmas projekta un gada programmu projektu izstrādāšanu, aktualizēšanu un apstiprināšanu vadības komitejā, kā arī iesniedz minētos dokumentus Eiropas Komisijā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumos un Eiropas Komisijas lēmumos noteiktajos termiņos.
26. Vadības komitejas locekļi iesniedz vadošajā iestādē priekšlikumus par daudzgadu un gada programmās iekļaujamo informāciju, kā arī par tajās nepieciešamajām izmaiņām.
27. Vadības komiteja apstiprina izmaiņas daudzgadu un gada programmā, ja tās skar prioritātes, atbalstāmās aktivitātes un finansējuma sadalījumu starp prioritātēm un aktivitātēm, kā arī citos gadījumos, ja vadošā iestāde uzskata to par nepieciešamu.
28. Pēc daudzgadu programmas projekta un gada programmas projekta apstiprināšanas Eiropas Komisijā vadošā iestāde nodrošina informācijas izplatīšanu par minētajiem dokumentiem un tās pieejamību pēc iespējas plašākam interesentu lokam.
29. Ja pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas rezultātiem kādā no prioritātēm vai aktivitātēm finansēšanai atbalstāmo projektu īstenošanai ir nepieciešama mazāka summa par prioritātei vai aktivitātei piešķirto finanšu līdzekļu apjomu, vadības komiteja var pieņemt lēmumu pārdalīt atlikušo summu citās prioritātēs vai aktivitātēs iesniegto projekta iesniegumu finansēšanai.
30. Ja pēc finanšu līdzekļu pārdalīšanas saskaņā ar Eiropas Komisijas prasībām tai ir jāiesniedz apstiprināšanai precizētā gada programma, precizētās gada programmas projektu izstrādā, apstiprina un iesniedz Eiropas Komisijā atbilstoši šo noteikumu 24. un 25.punkta nosacījumiem.
31. Fonda finansējuma saņēmējus atlasa saskaņā ar fonda gada programmas nosacījumiem, organizējot fonda projektu konkursu. Fonda projektu konkursā var piedalīties Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiskā persona, cita valsts iestāde vai privāto tiesību juridiskā persona, kas darbojas fonda mērķiem atbilstošā jomā.
32. Vadošā iestāde izstrādā kārtību, kādā atlasa fonda projektus (turpmāk - konkursa nolikums), un noteiktā kārtībā virza to apstiprināšanai Ministru kabinetā.
33. Vadošā iestāde nodrošina fonda projektu konkursa izsludināšanu un nodrošina, lai potenciālajiem finansējuma saņēmējiem būtu pieejama izplatītā informācija par fonda projektu konkursa nosacījumiem.
35. Fonda projektu iesniegumus vērtē trijos posmos:
35.1. vadošā iestāde nodrošina vērtēšanu:
35.1.1. pēc administratīvajiem kritērijiem;
35.1.2. pēc kvalitātes kritērijiem;
35.2. vadības komiteja vērtē pēc specifiskajiem kritērijiem.
36. Projektu iesniegumu izvērtēšanā pēc specifiskajiem kritērijiem piedalās tikai vadības komitejas dalībnieki ar balsstiesībām. Vadības komitejas loceklis, kas pārstāv iestādi, kura ir iesniegusi attiecīgo fonda projekta iesniegumu, tā vērtēšanā nepiedalās.
37. Vadošā iestāde atbilstoši fonda projekta iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu par fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu un nosūta to fonda projekta iesnieguma iesniedzējam, informējot par lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Pārvaldes lēmums nav pārsūdzams tiesā.
38. Lēmumu par fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja tas atbilst fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Šo lēmumu var pieņemt arī ar nosacījumu, ka fonda projekta iesniedzējs veic vadošās iestādes noteiktās darbības, lai fonda projektu varētu atbilstoši sagatavot un īstenot.
39. Lēmumu par fonda projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.
40. Vadošā iestāde slēdz granta līgumu ar institūciju, kuras iesniegtais fonda projekta iesniegums:
40.1. ir apstiprināts;
40.2. ir apstiprināts ar nosacījumu un šis nosacījums ir izpildīts.
41. Granta līgumā norāda šādu informāciju:
41.1. maksimālo attiecināmo izmaksu apjomu;
41.2. fonda ieguldījuma apmēru un nacionālo līdzfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem;
41.3. izdevumu atbilstības kritērijus;
41.4. finansējuma saņēmēja pienākumus un atbildību;
41.5. fonda projekta finansēšanas, progresa pārskatu un izdevumu attaisnojuma dokumentu iesniegšanas kārtību;
41.6. prasības fonda projekta īstenošanas vadības un kontroles sistēmām, tai skaitā veikto izdevumu grāmatvedības uzskaites un fonda projekta dokumentu uzglabāšanas prasības;
41.7. granta līguma izbeigšanas un grozīšanas kārtību;
41.8. citu informāciju, kuru puses uzskata par būtisku.
43. Vadošā iestāde pēc granta līguma vai to grozījumu parakstīšanas sertificēšanas iestādei un revīzijas iestādei nosūta:
43.1. granta līguma vai tā grozījumu nosaukumu, numuru un datumu;
43.2. šo noteikumu 41.2.apakšpunktā minēto informāciju;
43.3. pēc minēto iestāžu pieprasījuma - granta līguma vai tā grozījumu kopiju.
44. Ja pēc fonda projektu apstiprināšanas gada programmas ietvaros paliek nesadalīti fonda finanšu līdzekļi, vadošā iestāde var organizēt papildu projektu konkursu minēto līdzekļu sadalīšanai.
45. Vadošā iestāde informē maksājumu iestādi par kontu, kurā ieskaitāmi no Eiropas Komisijas saņemtie gada programmas fonda finanšu līdzekļi.
46. Maksājumu iestāde divu darbdienu laikā pēc gada programmas fonda finanšu līdzekļu saņemšanas no Eiropas Komisijas nodrošina to ieskaitīšanu vadošās iestādes kontā un iesniedz konta izrakstu.
47. Apstiprinātā fonda projekta īstenošanai tiek piešķirts fonda finansējums un nacionālais līdzfinansējums no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar fonda noteikto proporciju.
48. Finansējumu apstiprināto fonda projektu īstenošanai plāno atsevišķā attiecīgās ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes (turpmāk - centrālā valsts iestāde) valsts budžeta programmā vai apakšprogrammā kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem par tās institucionālajā sistēmā esošo finansējuma saņēmēju, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, un atsevišķā Iekšlietu ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta valsts budžeta programmā vai apakšprogrammā - par finansējuma saņēmējiem, kas nav tiešās valsts pārvaldes iestādes. Centrālā valsts iestāde plāno valsts budžeta ilgtermiņa saistības apstiprinātajiem fonda projektiem.
49. Ja centrālajai valsts iestādei pamatotu un objektīvu iemeslu dēļ nav iespēju plānot fonda projektu īstenošanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus atsevišķā valsts budžeta programmā vai apakšprogrammā, tā saskaņo ar Finanšu ministriju valsts budžeta programmu vai apakšprogrammu, kurā attiecīgie līdzekļi ir plānoti.
50. Ja pamatotu un objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ieplānot finansējumu fonda projektu ieviešanai valsts budžeta likumā kārtējam gadam, centrālā valsts iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par līdzekļu pārdali pieprasa finansējumu attiecīgā fonda projekta īstenošanai no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.08.00 "Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
51. Pēc valsts budžeta likuma kārtējam gadam vai tā grozījumu pieņemšanas centrālā valsts iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par asignējumu piešķiršanu sagatavo un apstiprina finansēšanas plānu atbilstoši apstiprinātajam fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmēram. Finansējuma saņēmējs, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, katram fonda projektam izstrādā atsevišķu finansēšanas plānu.
52. Vadošā iestāde plāno fonda finansējuma atmaksu atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā par visiem fonda projektiem kā ārvalstu finanšu palīdzību.
53. Vadošā iestāde 30 darbdienu laikā pēc sertificēšanas iestādes apstiprinātas izdevumu deklarācijas saņemšanas sagatavo maksājuma uzdevumu par fondu finansējuma ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos sertificēto izdevumu apmērā, ņemot vērā apstiprinātajā fonda projektā noteikto fondu finansējuma un nacionālā līdzfinansējuma proporciju un faktisko fondu finansējuma atlikumu vadošās iestādes kontā.
54. Saņemot gala maksājumu no Eiropas Komisijas gada programmas ietvaros, vadošā iestāde sagatavo maksājuma uzdevumu par fondu finansējuma ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos par atlikušo sertificēto izdevumu daļu 10 darbdienu laikā pēc finanšu līdzekļu saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar šo noteikumu 46.punktu un iesniedz maksājumu iestādē.
55. Ja fonda finansējuma saņēmējs ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, projektu finansē saskaņā ar šādiem principiem:
55.1. finansējuma saņēmējs, īstenojot fonda projektu, maksājumus veic no līdzekļiem, kas paredzēti centrālās valsts iestādes budžetā fonda projekta īstenošanai un ir apstiprināti finansēšanas plānā. Finansējuma saņēmējs sagatavo maksājuma uzdevumu un iesniedz to maksājumu iestādē;
55.2. finansējuma saņēmējs iesniedz vadošajā iestādē fonda projekta progresa pārskatu un tajā iekļauto izdevumu attaisnojuma dokumentu kopijas granta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;
55.3. vadošā iestāde 40 darbdienu laikā no šo noteikumu 55.2.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas nodrošina:
55.3.1. minēto dokumentu pārbaudi, ja nepieciešams, pieprasot no finansējuma saņēmēja papildu vai trūkstošos izdevumu attaisnojuma dokumentus vai precizēto progresa pārskatu;
55.3.2. atzinuma sagatavošanu par izdevumu atbilstību. Atzinumā norāda, kādi izdevumi atzīti par atbilstošiem un kādi - par neatbilstošiem, kā arī lēmuma pamatojumu;
55.4. ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 55.2.apakšpunktā minētos dokumentus neiesniedz granta līgumā noteiktajos termiņos, vadošā iestāde var pieņemt lēmumu lūgt maksājumu iestādi apturēt projekta īstenošanai finansēšanas plānā paredzēto asignējumu normatīvajos aktos par asignējuma apturēšanu noteiktajā kārtībā.
56. Ja fonda finansējuma saņēmējs ir pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiskā persona, cita valsts iestāde vai privāto tiesību juridiskā persona, projektu finansē saskaņā ar šādiem principiem:
56.1. pēc fonda projekta apstiprināšanas vadošā iestāde un finansējuma saņēmējs vienojas par fonda projekta finansēšanas kārtību. Finansēšanas kārtību iekļauj granta līgumā, paredzot vienu no šādiem variantiem:
56.1.1. finansējuma saņēmējs saņem avansa finansējumu pēc granta līguma parakstīšanas un saņem starpposmu un noslēguma finansējumu saskaņā ar finansējuma pieprasījumu, kas iesniegts kopā ar fonda projekta progresa pārskatu un izdevumu attaisnojuma dokumentiem;
56.1.2. finansējuma saņēmējs finansē fonda projektu no saviem līdzekļiem un pēc fonda projekta vai tā daļas īstenošanas iesniedz finansējuma pieprasījumu veikto izdevumu atmaksai kopā ar fonda projekta progresa pārskatu un izdevumu attaisnojuma dokumentiem;
56.2. vadošā iestāde šo noteikumu 56.1.1.apakšpunktā minētajā gadījumā granta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā pārskaita finansējuma saņēmējam avansa maksājumu. Avansa un starpposmu finansējuma saņemšanai, kā arī visiem ar fonda projekta īstenošanu saistītajiem maksājumiem finansējuma saņēmējs atver kontu maksājumu iestādē;
56.3. vadošā iestāde ievēro, ka:
56.3.1. avansa un starpposma finansējuma kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no fonda projektam piešķirtā finansējuma apjoma;
56.3.2. noslēguma finansējumu vadošā iestāde piešķir finansējuma saņēmējam pēc noslēguma progresa pārskata saņemšanas un pārbaudīšanas;
56.4. finansējuma saņēmējs, īstenojot fonda projektu, izdevumus sedz no saņemtā avansa maksājuma vai saviem līdzekļiem;
56.5. finansējuma saņēmējs kopā ar fonda projekta progresa pārskatu un izdevumu attaisnojuma dokumentiem iesniedz vadošajā iestādē fonda projekta finansējuma pieprasījumu starpposmu finansējumam vai noslēguma finansējumam vai arī pieprasījumu par izdevumu atmaksu granta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;
56.6. vadošā iestāde 40 darbdienu laikā no šo noteikumu 56.5.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas nodrošina:
56.6.1. minēto dokumentu pārbaudi, ja nepieciešams, pieprasot no finansējuma saņēmēja papildu vai trūkstošos izdevumu attaisnojuma dokumentus vai precizēto progresa pārskatu;
56.6.2. atzinuma sagatavošanu par izdevumu atbilstību. Atzinumā norāda, kādi izdevumi atzīti par atbilstošiem un kādi - par neatbilstošiem, kā arī lēmuma pamatojumu;
56.6.3. starpposmu vai noslēguma finansējuma pārskaitīšanu finansējuma saņēmējam, ja nepieciešams, ieturot no pieprasītās summas konstatētos neatbilstošus izdevumus.
57. Ja fonda projekta īstenošanas gaitā kopējie atbilstošie izdevumi pārsniedz maksimālo fonda projektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, šo starpību sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
58. Fonda īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas izveido efektīvu vadības un kontroles sistēmu, lai nepieļautu vai novērstu jebkādas neatbilstības fondu projektu īstenošanā.
59. Ar neatbilstību šo noteikumu izpratnē saprot jebkuru fondu vadību reglamentējošā Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tiesību akta pārkāpumu, kurš radies vadošās iestādes, deleģētās iestādes, revīzijas iestādes, sertificēšanas iestādes, maksājumu iestādes vai finansējuma saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ un kuram ir vai varētu būt negatīva ietekme uz Eiropas Kopienas vispārējo budžetu.
60. Eiropas Kopienas budžetu tieši var ietekmēt šādas neatbilstības:
60.1. būtiskas neatbilstības konkursa procesā, kas ir ietekmējušas gala rezultātu;
60.2. neatbilstības fondu projektu vērtēšanas procesā;
60.3. neatbilstības iepirkumu vai līguma slēgšanas procesā;
60.4. interešu konflikts fondu projektu vērtēšanas, konkursa norises vai līguma slēgšanas procesā;
60.5. grāmatvedības uzskaites un izdevumu attaisnojuma dokumentu noformēšanas un uzglabāšanas neatbilstība grāmatvedības uzskaites noteiktajām prasībām;
60.6. veikto maksājumu neatbilstība izdevumu tāmē noteiktajam darba apjomam;
60.7. tehniskas neatbilstības fondu projektu ieviešanā, kas ietekmē vai var ietekmēt fondu projektu budžetu;
60.8. neatbilstošu materiālu vai nekvalitatīvu pakalpojumu izmantošana, kas ietekmē vai var ietekmēt fondu projektu budžetu;
60.9. granta līguma, iepirkuma līguma nosacījumu vai tiesību aktu neievērošana.
61. Vadošā iestāde, deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde vai maksājumu iestāde izvērtē tās konstatēto iespējamo neatbilstību un, ja nepieciešams, sagatavo sākotnējo neatbilstības ziņojumu (pielikums).
62. Neatbilstību konstatējusī iestāde sagatavo sākotnējo neatbilstības ziņojumu, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
62.1. fondu finansējuma summa latos, piemērojot Eiropas Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu, ir lielāka par EUR 10000 ekvivalentu;
62.2. fondu finansējuma summa latos, piemērojot Eiropas Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu, ir mazāka par EUR 10000 ekvivalentu, bet neatbilstība konkrētā fonda projekta ietvaros konstatēta atkārtoti;
62.3. konstatētas sistēmiskas neatbilstības, kas var rasties citu projektu ieviešanā;
62.4. ir pamatotas aizdomas, ka neatbilstība var radīt sekas ārpus Latvijas Republikas teritorijas vai neatbilstība liecina par nelikumīgu rīcību, kurā izmantotās metodes tiek uzskatītas par jaunām;
62.5. ir pamatotas aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību.
63. Sākotnējo neatbilstības ziņojumu nesagatavo šādos gadījumos:
63.1. ja neatbilstība ir radusies, jo finansējuma saņēmējs nav ieviesis fonda projektu kopumā vai daļēji maksātnespējas dēļ;
63.2. ja par konstatēto neatbilstību brīvprātīgi ziņojis finansējuma saņēmējs un attiecīgo iespējamo neatbilstību nav konstatējusi vadošā iestāde, sertificēšanas iestāde, revīzijas iestāde, maksājumu iestāde, Eiropas Komisija, Valsts kontrole vai cita iestāde, kas veic pārbaudes fonda projekta īstenošanā, un ja neatbilstība ir novēršama un fonda projekta ietvaros ir iespējama neatbilstošo izdevumu ieturēšana;
63.3. ja vadošā iestāde neatbilstību ir konstatējusi un izlabojusi pirms starpposmu vai noslēguma finansējuma piešķiršanas finansējuma saņēmējam un pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas izdevumu deklarācijā, kas ir nosūtīta Eiropas Komisijai.
64. Deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde sākotnējo neatbilstības ziņojumu nosūta (papīra veidā un elektroniski) vadošajai iestādei, kopiju nosūtot arī sertificēšanas iestādei un revīzijas iestādei, šādos termiņos:
64.1. šo noteikumu 62.1., 62.2. un 62.3.apakšpunktā minētajos gadījumos - triju nedēļu laikā pēc neatbilstības fakta konstatēšanas;
64.2. šo noteikumu 62.4. un 62.5.apakšpunktā minētajos gadījumos - triju darbdienu laikā pēc neatbilstības fakta konstatēšanas.
65. Deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde sagatavo ceturkšņa neatbilstības ziņojumu (pielikums) par katru tās konstatēto neatbilstību, par kuru vēl nav sagatavots šo noteikumu 71.punktā minētais noslēguma neatbilstības ziņojums, un nosūta (papīra veidā un elektroniski) vadošajai iestādei, kopiju nosūtot arī sertificēšanas iestādei un revīzijas iestādei, šādos termiņos:
65.1. par kārtējā gada I ceturksni - līdz kārtējā gada 1.maijam;
65.2. par kārtējā gada II ceturksni - līdz kārtējā gada 1.augustam;
65.3. par kārtējā gada III ceturksni - līdz kārtējā gada 1.novembrim;
65.4. par kārtējā gada IV ceturksni - līdz nākamā gada 1.februārim.
66. Ja attiecīgajā ceturksnī nav konstatētas neatbilstības, deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde rakstiski informē par to vadošo iestādi šo noteikumu 65.punktā minētajos termiņos.
67. Ja, sagatavojot sākotnējo neatbilstības ziņojumu, visa šo noteikumu pielikumā minētā informācija nav pieejama vai par iepriekšējo ceturksni iesniegtajā neatbilstības ziņojumā iekļauto informāciju nepieciešams aktualizēt un papildināt, deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde nodrošina trūkstošās vai aktualizētās informācijas iesniegšanu vadošajā iestādē, kopiju nosūtot arī sertificēšanas iestādei vai revīzijas iestādei, nākamajos aktualizētajos ceturkšņa neatbilstības ziņojumos (papīra veidā un elektroniski).
68. Vadošā iestāde, deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde nodrošina informācijas uzskaiti (uzkrāšanu elektroniskā formātā) par katru gada programmas ieviešanas periodā konstatēto neatbilstību, norādot informāciju, kas ir paredzēta neatbilstības ziņojumā.
69. Vadošā iestāde nodrošina visu iesniegto neatbilstības ziņojumu izvērtēšanu, vadošās iestādes rīcībā esošās citas informācijas izvērtēšanu un, ja nepieciešams:
69.1. pieprasa papildu informāciju;
69.2. ierosina vai veic kontroles un revīziju, lai gūtu pārliecību par neatbilstību atklāšanas un novēršanas pasākumu efektivitāti un pietiekamību;
69.3. ierosina papildu kontroles un revīzijas pasākumus programmas fonda īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistītajās institūcijās.
70. Ja saskaņā ar vadošās iestādes rīcībā esošu papildu informāciju neatbilstības ziņojumā minētais gadījums nav uzskatāms par neatbilstību, tā divu nedēļu laikā no neatbilstības ziņojuma saņemšanas informē par to neatbilstības ziņojuma iesniedzēju, kopiju nosūtot arī revīzijas iestādei un sertificēšanas iestādei.
71. Ja deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde, pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestādes sniegto atzinumu vai veicot papildu pārbaudes, vai ņemot vērā citus fonda vadības pasākumus vai iegūto papildu informāciju, uzskata attiecīgajā neatbilstības ziņojumā aprakstīto neatbilstību par novērstu, deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertificēšanas iestāde un maksājumu iestāde par to informē vadošo iestādi, sagatavojot noslēguma neatbilstības ziņojumu (pielikums) un pamatojot, kāpēc aprakstītā neatbilstība uzskatāma par novērstu.
72. Vadošā iestāde, sagatavojot gada programmas progresa vai noslēguma ziņojumu, informē Eiropas Komisiju par konstatētajām neatbilstībām.
73. Vadošā iestāde var atzīt izdevumus par neatbilstošiem šādos gadījumos:
73.1. pēc progresa pārskata un izdevumu attaisnojuma dokumentu pārbaudes, sagatavojot šo noteikumu 55.3.2. un 56.6.2.apakšpunktā minēto atzinumu, ja:
73.1.1. izdevumi neatbilst fonda projektā paredzētajiem izdevumiem;
73.1.2. izdevumi neatbilst fonda attiecināmo izmaksu veidiem;
73.1.3. finansējuma saņēmējs nav iesniedzis vadošajā iestādē nepieciešamos izdevumu attaisnojuma dokumentus granta līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;
73.1.4. finansējuma saņēmējs nav ievērojis Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tiesību aktus vai granta līguma nosacījumus;
73.2. pēc neatbilstības ziņojuma saņemšanas un izvērtēšanas.
74. Ja vadošā iestāde par atbilstošiem atzīst mazāku izdevumu summu, nekā finansējuma saņēmējs uzrāda fonda projekta progresa pārskatā, tā par minēto summu samazina kopējās fonda projekta attiecināmās izmaksas un nodrošina minēto gadījumu uzskaiti.
75. Vadošā iestāde izvērtē neatbilstošu izdevumu atgūšanas procesa lietderību un efektivitāti un pieņem lēmumu par:
75.1. neatbilstošu izdevumu ieturēšanu, ja atgūstamo summu ir iespējams ieturēt no starpposmu vai noslēguma finansējuma, kas piešķirams finansējuma saņēmējam;
75.2. neatbilstošu izdevumu norakstīšanu atbilstošos izdevumos, ja atgūstamā summa vienam fonda projektam vienas neatbilstības gadījumā nepārsniedz 50 latu vai ja administratīvie un pārējie izdevumi, kas saistīti ar neatbilstošu izdevumu atgūšanu, ir lielāki par atgūstamo summu;
75.3. neatbilstošu izdevumu atgūšanu, ja tos nav iespējams ieturēt.
77. Šo noteikumu 75.1.apakšpunktā minētajā gadījumā vadošā iestāde no finansējuma saņēmējam piešķiramās summas atskaita neatbilstošo izdevumu summu un par to informē finansējuma saņēmēju, norādot ieturamo līdzekļu apmēru un pamatojumu, kāpēc izdevumi atzīti par neatbilstošiem.
78. Šo noteikumu 75.2.apakšpunktā minētajā gadījumā vadošā iestāde sagatavo attiecīgu grāmatvedības izziņu, kurā norāda datumu, kad neatbilstošie izdevumi ir norakstīti atbilstošajos izdevumos. Minēto datumu uzskata par neatbilstošu izdevumu atgūšanas datumu.
79. Šo noteikumu 75.3.apakšpunktā minētajā gadījumā vadošā iestāde nosūta finansējuma saņēmējam pieprasījumu atmaksāt neatbilstošos izdevumus. Pieprasījumā norāda:
79.1. finansējuma saņēmēju, kura īstenotajā projektā ir konstatēti neatbilstošie izdevumi;
79.2. projekta nosaukumu un numuru;
79.3. fakta konstatējumu;
79.4. pamatojumu, kāpēc izdevumi atzīti par neatbilstošiem;
79.5. neatbilstošo izdevumu summu, tai skaitā:
79.5.1. fonda finansējuma daļu;
79.5.2. valsts budžeta finansējuma daļu;
79.6. atgūstamo summu, tai skaitā:
79.6.1. finansējuma daļu;
79.6.2. valsts budžeta finansējuma daļu;
79.7. neatbilstošo izdevumu summu, kas pārskaitāma Eiropas Komisijai, ja vadošajā iestādē no Eiropas Komisijas ir saņemts lēmums par finanšu līdzekļu atmaksāšanu;
79.8. neatbilstošo izdevumu atgūšanas termiņu;
79.9. kontu, kurā atmaksājami neatbilstošie izdevumi.
80. Ja finansējuma saņēmējs ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un vadošā iestāde nevar nodrošināt neatbilstošu izdevumu ieturēšanu vai norakstīšanu izdevumos, vadošā iestāde informē par to Valsts kontroli un noteiktā kārtībā arī Ministru kabinetu. Par neatbilstošu izdevumu atgūšanas datumu uzskata datumu, kad informācija ir nosūtīta minētajām institūcijām.
81. Ja finansējuma saņēmējs ir pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiskā persona, cita valsts iestāde vai privāto tiesību juridiskā persona un vadošā iestāde nevar nodrošināt neatbilstošu izdevumu ieturēšanu vai norakstīšanu izdevumos, tos atgūst šādā kārtībā:
81.1. vadošā iestāde nosūta finansējuma saņēmējam šo noteikumu 79.punktā minēto pieprasījumu un uzrauga, lai finansējuma saņēmējs atmaksātu neatbilstošus izdevumus, ieskaitot tos šo noteikumu 76.punktā minētajā kontā;
81.2. ja finansējuma saņēmējs neatmaksā neatbilstošos izdevumus šo noteikumu 79.punktā minētajā pieprasījumā noteiktajā termiņā un netiek saņemts pamatots lūgums pagarināt atgūšanas termiņu, vadošā iestāde atkārtoti pieprasa finansējuma saņēmējam atmaksāt neatbilstošos izdevumus, norādot atgūšanas termiņu;
81.3. ja pēc šo noteikumu 81.2.apakšpunktā minēto darbību veikšanas neatbilstošie izdevumi netiek atmaksāti, vadošā iestāde lemj par prasības celšanu pret finansējuma saņēmēju.
82. Vadošā iestāde, saņemot no finansējuma saņēmēja pamatotu lūgumu pagarināt neatbilstošu izdevumu atmaksas termiņu, izvērtē iesniegto informāciju un pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai nepagarināšanu un informē par to finansējuma saņēmēju.
83. Vadošā iestāde nodrošina atgūto neatbilstošo izdevumu pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos, ja šie neatbilstošie izdevumi nav atmaksājami Eiropas Komisijai saskaņā ar tās pieprasījumu.
84. Ja neatbilstošie izdevumi ir atmaksājami Eiropas Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 97.punktā minēto galīgo Eiropas Komisijas lēmumu, bet to atgūšana no finansējuma saņēmēja nav iespējama, vadošā iestāde, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, atmaksā finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.08.00 "Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļiem.
85. Vadošā iestāde informē sertificēšanas iestādi par neatbilstošu izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja un atgūtā finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos, kā arī informē revīzijas iestādi, ja izdevumi ir atzīti par neatbilstošiem pēc sertificēšanas vai revīzijas iestādes neatbilstības ziņojuma saņemšanas.
86. Sertificēšanas iestāde pārliecinās par neatbilstošo izdevumu atgūšanu, kā arī uzskaita atgūstamās un atmaksātās summas, ja iespējams, atskaitot tās no nākamajā izdevumu deklarācijā uzrādāmiem izdevumiem.
87. Vadošā iestāde nodrošina Eiropas Komisijai paredzētā progresa un noslēguma ziņojuma sagatavošanu par katru gada programmu, pamatojoties uz šo noteikumu 55.3.2. un 56.6.2.apakšpunktā minētajiem atzinumiem par izdevumu atbilstību, neatbilstības ziņojumiem, finansējuma saņēmēju iesniegtajiem fonda projekta progresa un noslēguma pārskatiem, kā arī, ja nepieciešams, pieprasot papildu informāciju no finansējuma saņēmējiem.
88. Lai sagatavotu noslēguma ziņojumu, vadošā iestāde sasauc vadības komitejas sēdi, kurā tiek novērtēts gada programmas ietvaros sasniegtais progress daudzgadu programmas ieviešanā un apstiprināts noslēguma ziņojums.
89. Vadošā iestāde iesniedz sertificēšanas iestādē (un nosūta informācijai revīzijas iestādei) šādus dokumentus šādos termiņos:
89.1. progresa ziņojumu kopā ar fondu finansējuma pieprasījumu otrajam avansa maksājumam - 60 darbdienu laikā pēc tam, kad ir izlietoti vismaz 60 % no Eiropas Komisijas pārskaitītā avansa maksājuma;
89.2. vadības komitejā apstiprināto noslēguma ziņojumu kopā ar fondu finansējuma pieprasījumu noslēguma maksājumam vai atmaksāšanas deklarāciju - 80 darbdienu laikā pēc gada programmas ieviešanas beigu termiņa.
90. Sertificēšanas iestāde 60 darbdienu laikā pēc progresa vai noslēguma ziņojuma saņemšanas no vadošās iestādes pārbauda un apstiprina to, sagatavo starpposma vai noslēguma izdevumu deklarāciju un nosūta minētos dokumentus kopā ar fonda finansējuma pieprasījumu vai atmaksāšanas deklarāciju vadošajai iestādei iesniegšanai Eiropas Komisijā, kā arī informē par to revīzijas iestādi.
91. Ja sertificēšanas iestāde konstatē neprecizitātes progresa vai noslēguma ziņojumā, tā pieprasa vadošajai iestādei veikt attiecīgos labojumus un informē par to revīzijas iestādi.
92. Pēc sertificēšanas iestādes pieprasījuma vadošā iestāde 10 darbdienu laikā precizē progresa vai noslēguma ziņojumu un iesniedz to atkārtoti apstiprināšanai sertificēšanas iestādē (un nosūta informācijai revīzijas iestādei).
93. Precizēto progresa vai noslēguma ziņojumu sertificēšanas iestāde pārbauda 20 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas no vadošās iestādes.
94. Vadošā iestāde iesniedz Eiropas Komisijā progresa ziņojumu, fondu finansējuma pieprasījumu otrajam avansa maksājumam un sertificēšanas iestādes sagatavoto starpposma izdevumu deklarāciju piecu darbdienu laikā pēc to saņemšanas no sertificēšanas iestādes.
95. Vadošā iestāde saņemto sertificēšanas iestādes noslēguma ziņojumu un noslēguma izdevumu deklarāciju, kā arī šo noteikumu 120.punktā minēto revīzijas iestādes gada ziņojumu kopā ar fondu finansējuma pieprasījuma noslēguma maksājumu vai atmaksāšanas deklarāciju iesniedz Eiropas Komisijā deviņu mēnešu laikā pēc attiecīgas gada programmas ieviešanas beigu termiņa.
96. Vadošā iestāde triju mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas paziņojuma saņemšanas par finanšu korekcijām, ņemot vērā noslēguma izdevumu deklarācijā norādīto izdevumu un Eiropas Komisijas par atbilstošiem atzīto izdevumu starpību, iesniedz Eiropas Komisijā savus apsvērumus.
97. Pēc galīgā Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas par finanšu līdzekļu atmaksāšanu vadošā iestāde nodrošina, ka Eiropas Komisijai tiek atmaksāta no Eiropas Komisijas jau saņemtā finansējuma un par galīgiem atzīto izdevumu starpība.
98. Vadošā iestāde sagatavo un līdz 2012.gada 30.jūnijam vai līdz 2015.gada 30.jūnijam, vai arī citos Eiropas Komisijas noteiktajos termiņos iesniedz Eiropas Komisijā novērtējuma ziņojumus par fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un efektivitāti.
99. Fondu finansētie projekti ir pakļauti Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas, Valsts kontroles, vadošās iestādes, revīzijas iestādes un sertificēšanas iestādes finanšu kontrolei un auditiem.
100. Fonda finanšu kontrole un audits šo noteikumu izpratnē ir:
100.1. finansējuma saņēmēju iesniegto finansējuma pieprasījumu, progresa pārskatu un izdevumu attaisnojuma dokumentu pārbaude;
100.2. darbu, piegāžu un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu, kas finansēti no fonda projekta līdzekļiem, izlases pārbaude fonda projekta īstenošanas vietā;
100.3. izdevumu izlases pārbaudes, lai pārliecinātos par izdevumu deklarācijā iekļauto izdevumu likumību un pareizību, nodrošinot, ka izlase aptver vismaz 10 % no kopējiem atbilstošajiem izdevumiem katrā gada programmā;
100.4. auditi, lai pārliecinātos, vai izveidotās vadības un kontroles sistēmas ir efektīvas.
101. Šo noteikumu 100.1.apakšpunktā minēto pārbaudi nodrošina vadošā iestāde, pārbaudei pakļaujot visus finansējuma pieprasījumus un vismaz reprezentatīvo izlasi ar attaisnojuma dokumentiem atbilstoši vadošās iestādes noteiktajiem pamatprincipiem.
102. Vadošā iestāde pēc šo noteikumu 100.1.apakšpunktā minētās pārbaudes nosūta šo noteikumu 55.3.2. un 56.6.2.apakšpunktā minēto atzinumu informācijai finansējuma saņēmējam, sertificēšanas iestādei un revīzijas iestādei.
103. Šo noteikumu 100.2.apakšpunktā minēto pārbaudi nodrošina vadošā iestāde saskaņā ar tās noteiktajiem pamatprincipiem.
104. Vadošā iestāde sagatavo informāciju par šo noteikumu 100.2.apakšpunktā plānotajām pārbaudēm un iesniedz to sertificēšanas iestādē un revīzijas iestādē triju mēnešu laikā no fonda projektu apstiprināšanas.
105. Vadošā iestāde katru ceturksni līdz ceturkšņa pirmā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz sertificēšanas iestādē un revīzijas iestādē informāciju par visām iepriekšējā ceturksnī veiktajām šo noteikumu 100.2.apakšpunktā minētajām pārbaudēm un to rezultātiem.
106. Šo noteikumu 100.3.apakšpunktā minētās pārbaudes veic revīzijas iestāde pirms noslēguma izdevumu deklarācijas apstiprināšanas sertificēšanas iestādē.
107. Revīzijas iestāde izstrādā un apstiprina rakstiskas iekšējās procedūras, nosakot kārtību, kādā veic šo noteikumu 100.3.apakšpunktā minēto fondu projektu izdevumu izlases pārbaudi.
108. Revīzijas iestāde sagatavo šo noteikumu 100.3.apakšpunktā minētās pārbaudes ziņojuma projektu un nosūta to saskaņošanai vadošajai iestādei. Vadošā iestāde, ja nepieciešams, pieprasa skaidrojumus finansējuma saņēmējam. Saskaņoto ziņojumu revīzijas iestāde iesniedz vadošajā iestādē un tā kopiju nosūta sertificēšanas iestādei.
109. Šo noteikumu 100.4.apakšpunktā minēto pārbaudi veic revīzijas iestāde, ņemot vērā programmas fondu īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju iekšējā audita struktūrvienību iekšējo auditu plānus un veikto auditu rezultātus.
110. Ziņojumu kopijas par šo noteikumu 100.4.apakšpunktā minētajiem revīzijas iestādes veiktajiem auditiem iesniedz vadošajā iestādē un sertificēšanas iestādē.
111. Vadošā iestāde, sertificēšanas iestāde un finansējuma saņēmējs ir atbildīgi par šo noteikumu 100.3.apakšpunktā minētajās pārbaudēs un šo noteikumu 100.4.apakšpunktā minētajos sistēmu auditos izteikto ieteikumu ieviešanu katrs savā iestādē. Informāciju par ieteikumu ieviešanu noteiktajos termiņos iesniedz revīzijas iestādē.
113. Lai varētu veikt šo noteikumu 100.punktā minētās pārbaudes un auditus, programmas fondu īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas un personas atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām funkcijām nodrošina:
113.1. pieeju dokumentiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi vai auditu;
113.2. ar fondu projektu ieviešanu saistītos finanšu dokumentus un citus dokumentus (arī to elektroniskā formā);
113.3. nepieciešamo dokumentu izrakstu un kopiju sagatavošanu;
113.4. informāciju par programmas fondu projektu izstrādi, ieviešanu un uzraudzību.
114. Sešu mēnešu laikā pēc fondu daudzgadu programmu projektu apstiprināšanas Eiropas Komisijā revīzijas iestāde sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijā vienotu programmas fondu revīzijas stratēģiju. Stratēģiju izstrādā, pamatojoties uz programmas fondu īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju iekšējā audita struktūrvienību iesniegto informāciju par plānotajiem programmas vadības un kontroles sistēmas auditiem un iesniegto programmas vadības un kontroles sistēmas auditu stratēģiju no 2008.gada līdz 2013.gadam.
115. Programmas fondu īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju iekšējā audita struktūrvienības minēto informāciju iesniedz revīzijas iestādē četru mēnešu laikā pēc fondu daudzgadu programmu projektu apstiprināšanas.
116. Programmas fondu īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju iekšējā audita struktūrvienības divu nedēļu laikā pēc izmaiņu veikšanas programmas vadības un kontroles sistēmas auditu plānā un programmas vadības un kontroles sistēmas auditu stratēģijā informē revīzijas iestādi.
117. Katru gadu (sākot no 2009.gada) revīzijas iestāde sagatavo un līdz 15.februārim iesniedz Eiropas Komisijā, vadošajā iestādē un sertificēšanas iestādē aktualizētu vienoto programmas fondu revīzijas stratēģiju, kā arī attiecīgā gada revīzijas plānu.
118. Programmas fondu īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistīto institūciju iekšējā audita struktūrvienības katru gadu līdz 20.janvārim iesniedz revīzijas iestādē informāciju par attiecīgajā gadā plānotajiem programmas vadības un kontroles sistēmas auditiem.
119. Programmas fondu īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas iesniedz revīzijas iestādē ziņojumu kopijas par veiktajiem auditiem, kā arī katru gadu līdz 30.janvārim iesniedz revīzijas iestādē pārskatu par auditu gada plānu izpildi. Plānā norāda informāciju par būtiskākajiem audita ieteikumiem, kā arī informāciju par audita ieteikumu ieviešanu.
120. Pēc attiecīgās gada programmas beigām revīzijas iestāde sagatavo un līdz 15.septembrim iesniedz vadošajā iestādē nosūtīšanai Eiropas Komisijai ziņojumu par gada programmu. Ziņojumā ietver:
120.1. gada revīzijas ziņojumu, kurā izklāstīti fakti, kas konstatēti, īstenojot revīzijas stratēģiju gada programmas revīzijās, un ziņots par visiem programmas fondu vadības un kontroles sistēmās konstatētajiem trūkumiem;
120.2. atzinumu, vai programmas fondu vadības un kontroles sistēmu darbība sniedz pietiekamu pārliecību, ka Eiropas Komisijā iesniegtās izdevumu deklarācijas ir pareizas un veiktās darbības ir likumīgas un atbilstošas;
120.3. deklarāciju, kurā izvērtēts noslēguma maksājuma pieprasījuma vai atlīdzināšanas deklarācijas pamatojums un attiecīgo izdevumu likumība un pareizība.
121. Līdz 2008.gada 1.oktobrim programmas fonda īstenošanā, vadībā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas izveido iekšējās kontroles sistēmu un sagatavo procedūru aprakstu (rokasgrāmatu).