Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) muzeja priekšmets — priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā;
2) muzejisks priekšmets — priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā;
3) muzeja krājums — vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma;
4) muzeja kolekcija — muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums;
5) (izslēgts ar 18.03.2021. likumu);
6) (izslēgts ar 18.03.2021. likumu);
7) (izslēgts ar 18.03.2021. likumu);
8) (izslēgts ar 18.03.2021. likumu);
9) (izslēgts ar 18.03.2021. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
2.pants. Likuma mērķis un darbība
(1) Šā likuma mērķis ir noteikt sabiedriskās attiecības muzeju jomā, lai nodrošinātu muzeju darbību un sekmētu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un muzeju attīstības iespējas.
(2) Likums attiecas uz publiskiem muzejiem, kā arī akreditētiem privātiem muzejiem (turpmāk — muzejs) .
3.pants. Kultūras ministrijas kompetence muzeju jomā
(1) Kultūras ministrija:
1) izstrādā valsts stratēģiju un īsteno valsts politiku muzeju jomā;
2) koordinē valsts muzeju starptautiskos sadarbības projektus, kā arī informē citus muzejus par starptautiskas sadarbības iespējām;
3) sadala akreditētajiem muzejiem valsts budžetā paredzētos līdzekļus kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu projektu un programmu īstenošanai;
4) izveido Latvijas Muzeju padomi un apstiprina tās nolikumu;
5) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu);
6) izvērtē muzeja atbilstību nacionālas nozīmes kultūras institūcijas statusam;
7) piešķir, atsaka vai atņem muzejam reģionāla muzeja statusu.
(2) Kultūras ministrs ar Kultūras ministrijas starpniecību īsteno funkcionālo pārraudzību publiskajos muzejos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
5.pants. Latvijas Muzeju padome un tās sastāvs
(1) Latvijas Muzeju padome (turpmāk — Muzeju padome) ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuri saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma (turpmāk — Nacionālais krājums) veidošanu un saglabāšanu.
(2) Muzeju padomes sastāvā ir 16 locekļi: astoņi Rīgas plānošanas reģiona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji — muzeju darbinieki, četri Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji (pa vienam no katra reģiona) — muzeju darbinieki, viens Latvijas Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis, viens ar Latvijas muzeju profesionālo darbību saistītu nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis, viens Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārziņa deleģēts pārstāvis un kultūras ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
6.pants. Muzeju padomes kompetence
Muzeju padome:
1) veicina publisko un privāto muzeju attīstību un sadarbību;
2) sniedz ministrijām un pašvaldībām atzinumus par valsts budžeta un pašvaldību budžetu projektu sadaļām, kuras saistītas ar muzeju finansēšanu, kā arī par citiem ar muzeju darbību saistītiem jautājumiem;
3) sniedz konsultācijas par valsts un pašvaldību muzeju dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju;
4) sniedz Kultūras ministrijai atzinumus par muzeju atbilstību akreditācijas prasībām;
5) sniedz Kultūras ministrijai atzinumus par muzeja priekšmetu izņemšanu no Nacionālā krājuma;
6) sniedz Kultūras ministrijai atzinumus par Nacionālā krājuma veidošanu un saglabāšanu;
7) iesniedz ministrijām un pašvaldībām priekšlikumus par muzeju direktoru amata kandidatūrām;
8) iesniedz Kultūras ministrijai priekšlikumus par muzeju speciālistu (personāla) sagatavošanu un kvalifikācijas pilnveidošanu;
9) sniedz Kultūras ministrijai atzinumu par muzeja atbilstību nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras institūcijas statusam;
10) sniedz Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārzinim atzinumus un ierosinājumus par sistēmas attīstību un paplašināšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
7. pants. Muzeja jēdziens, pamatfunkcijas un misija
(1) Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu.
(2) Muzeja pamatfunkcijas ir šādas:
1) muzeja krājuma komplektēšana, dokumentēšana, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana;
2) muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas izpēte;
3) sabiedrības izglītošana, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas, kā arī citus ar muzeja darbību saistītus komunikācijas veidus.
(3) Muzeja pamatfunkcijas tiek īstenotas atbilstoši muzeja misijai — muzeja darbības vispārīgajam mērķim, kas ietver muzeja nepieciešamības pamatojumu un informāciju par muzeja profilu jeb muzeja specializāciju, ko nosaka muzeja krājuma saistība ar noteiktu zinātņu nozari vai darbības sfēru, kā arī muzeja darbības aptverto laika posmu, teritoriju un mērķauditoriju.
(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
7.1 pants. Muzeju iedalījums
(1) Muzejus atkarībā no to dibinātāja un finansējuma avota iedala publiskajos, autonomajos un privātajos muzejos.
(2) Publiskie muzeji ir valsts, pašvaldības vai vairāku pašvaldību un autonomie muzeji.
(3) Valsts muzeji ir Ministru kabineta dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī atvasinātas publiskas personas.
(4) Pašvaldības vai vairāku pašvaldību muzeji ir pašvaldību dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī pašvaldību struktūrvienības. Šā likuma izpratnē par pašvaldību muzejiem uzskatāmi arī muzeji, kurus kā biedrības vai nodibinājumus dibinājusi pašvaldība vai vairākas pašvaldības, vai biedrība, kuras biedrs ir attiecīgā pašvaldība (turpmāk — pašvaldības muzejs — biedrība (nodibinājums)).
(5) Autonomie muzeji ir:
1) publisko tiesību juridisko personu, piemēram, valsts augstskolu, valsts zinātnisko institūtu, izņemot pašvaldību, izveidotas iestādes (publiskas aģentūras) vai to struktūrvienības, kuras īsteno šajā likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas;
2) privāto tiesību juridiskās personas, kuru dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, vai to struktūrvienības, kuras īsteno šajā likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas.
(6) Privātie muzeji ir privāto tiesību juridisko personu vai fizisko personu dibinātas institūcijas vai šo institūciju struktūrvienības, tostarp komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumi, kuras īsteno šajā likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
8. pants. Publisko un privāto muzeju dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība
(1) Valsts muzejus — iestādes — un valsts muzejus — atvasinātas publiskas personas — dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma, konsultējoties ar Muzeju padomi. To nolikumus apstiprina Ministru kabinets. Muzejus — valsts iestāžu struktūrvienības — dibina, reorganizē un likvidē iestādes vadītājs, konsultējoties ar Muzeju padomi. Valsts muzejs — atvasināta publiska persona — atrodas tā ministra institucionālā pārraudzībā, kurš ir atbildīgs par attiecīgā muzeja darbības jomu.
(2) Pašvaldības muzeju dibina pašvaldība vai vairākas pašvaldības. Pašvaldību muzeju nolikumus apstiprina to dibinātāji. Pašvaldību muzejus dibina, reorganizē un likvidē, konsultējoties ar Muzeju padomi. Pašvaldības muzejs — biedrība (nodibinājums) — darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un biedrības (nodibinājuma) statūtiem.
(3) Autonomus muzejus un privātus muzejus dibina, reorganizē un likvidē to īpašnieki.
(4) Valsts muzejs — iestāde vai tās struktūrvienība — var tikt reorganizēts par valsts muzeju — atvasinātu publisku personu — saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta trešās daļas 1. punktu, ja Ministru kabinets pieņem attiecīgu lēmumu. Akreditācijas apliecība, kas izsniegta reorganizējamam muzejam līdz reorganizācijas brīdim, ir spēkā līdz akreditācijas termiņa beigām.
(5) Akreditēto muzeju reorganizācijas un likvidācijas gadījumos attiecīgā muzeja dibinātājam ir pienākums konsultēties ar Muzeju padomi par turpmāko rīcību ar Nacionālajā krājumā iekļautajiem attiecīgā muzeja priekšmetiem un veikt muzeja krājuma atsavināšanu, ievērojot šā likuma 13. panta nosacījumus.
(6) Ja tiek likvidēts akreditēts privātais muzejs vai akreditēts šā likuma 7.1 panta piektās daļas 2. punktā minētais autonomais muzejs, valsts vai pašvaldību muzejiem ir pirmpirkuma tiesības iegūt attiecīgā likvidējamā muzeja priekšmetus vai kolekciju.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
9. pants. Muzeju akreditācija un reģistrācija
(1) Valsts muzejam, pašvaldības (pašvaldību) muzejam un šā likuma 7.1 panta piektās daļas 1. punktā minētajam muzejam ir pienākums akreditēties ne agrāk kā triju un ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc tā dibināšanas. Šā likuma 7.1 panta piektās daļas 2. punktā minētajam muzejam un privātajam muzejam ir tiesības pieteikties akreditācijai, ja muzejs pēc tā dibināšanas darbojies vismaz trīs gadus. Ministru kabinets nosaka muzeju akreditācijas kārtību.
(2) Muzejs iegūst akreditēta muzeja statusu, ja tas atbilst šādām akreditācijas prasībām:
1) ir dibinātāja apstiprināts muzeja nolikums, statūti, reglaments vai līgums;
2) muzejs veic visas šā likuma 7. panta otrajā daļā noteiktās pamatfunkcijas;
3) ir veikta muzeja krājuma uzskaite;
4) ir telpas, iekārtas un drošības sistēmas, kas garantē muzeja krājuma saglabāšanu;
5) ir nodrošināta muzeja misijai atbilstošu ekspozīciju un izstāžu, kā arī krājuma neeksponētās daļas pieejamība sabiedrībai;
6) ir izstrādāta muzeja darbības un attīstības stratēģija.
(3) Muzeja atbilstību akreditācijas prasībām vērtē Kultūras ministrija, analizējot ikgadējos muzeja darba pārskatus un veicot pārbaudes muzejā. Muzejam tiek atteikta akreditācija vai akreditētam muzejam tiek atņemts akreditēta muzeja statuss, ja tas neatbilst akreditācijas prasībām.
(4) Lēmumu par muzeja akreditēšanu, par atteikumu muzeju akreditēt vai akreditēta muzeja statusa atņemšanu pieņem Kultūras ministrija, pamatojoties uz muzeju akreditācijas komisijas sagatavotu ziņojumu un Muzeju padomes atzinumu.
(5) Lēmumu par muzeja akreditēšanu vai par atteikumu akreditēt muzeju pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad Kultūras ministrijā reģistrēts iesniegums par muzeja akreditāciju. Lēmumu par akreditēta muzeja statusa atņemšanu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad Kultūras ministrijā saņemts akreditācijas komisijas ziņojums.
(6) Ja muzejs, kuram ir pienākums akreditēties, akreditācijas procesā netiek akreditēts, tas gada laikā var atkārtoti pieteikties akreditācijai, ja ir novērstas akreditācijas procesā konstatētās nepilnības. Ja arī pēc atkārtotas pieteikšanās muzejs netiek akreditēts, institūcija, kuras padotībā atrodas attiecīgais muzejs, izvērtē akreditācijas atteikuma iemeslus un pieņem vienu no šādiem lēmumiem par muzeja turpmāko darbību — par muzeja darbības pilnveidošanu akreditācijas prasību izpildes nodrošināšanai, par muzeja darbības apturēšanu, par muzeja reorganizāciju vai likvidāciju.
(7) Kultūras ministrija veido un uztur muzeju reģistru. Muzeju reģistrā tiek iekļauti visi akreditētie muzeji, kā arī — pēc vienošanās ar privāto muzeju īpašniekiem — privātie neakreditētie muzeji. Iekļaušanai muzeju reģistrā muzejs iesniedz Kultūras ministrijai muzeja dibināšanas dokumenta kopiju, kā arī muzeja darbību reglamentējoša dokumenta (nolikuma, statūtu, līguma u. tml.) kopiju. Informācija par akreditācijas piešķiršanu muzejam, atteikumu akreditēt muzeju vai akreditēta muzeja statusa atņemšanu tiek norādīta muzeju reģistrā.
(08.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
10.pants. Muzeju tiesības un pienākumi
(1) Muzejam ir tiesības:
1) pēc Kultūras ministrijas atļaujas saņemšanas uz laiku izvest Nacionālā krājuma priekšmetus ārpus valsts;
2) sniegt maksas pakalpojumus, veikt izdevējdarbību un izmantot iegūtos līdzekļus muzeja darbības attīstībai, muzeja krājuma papildināšanai un saglabāšanai, restaurācijai, darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanai, viņu materiālajai stimulēšanai un pētniecības darba nodrošināšanai;
3) saskaņā ar Autortiesību likumu īstenot autortiesības attiecībā uz tā valdījumā esošo muzeja krājumu;
4) saņemt valsts budžeta līdzekļus kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu īstenošanai;
5) slēgt civiltiesiskus darījumus, lai sekmētu muzeja krājuma saglabāšanu, papildināšanu, izpēti, kā arī citus darījumus, kas nepieciešami muzeja darbības nodrošināšanai;
6) saņemt Kultūras ministrijas metodisko atbalstu;
7) veikt saimniecisko darbību, tai skaitā suvenīru un iespieddarbu tirdzniecību, ja tā ir nepieciešama muzeja pamatfunkciju un darbības veicināšanai;
8) izveidot muzeja konsultatīvo padomi, kura sniedz priekšlikumus ar muzeja darbību saistītos jautājumos, apstiprināt tās sastāvu un nolikumu. Muzeja konsultatīvās padomes kompetenci nosaka muzeja direktors vai vadītājs.
(2) Muzeju pienākums ir:
1) nodrošināt muzeja krājuma pieejamību apmeklētājiem un pētniekiem;
2) katru gadu sniegt Kultūras ministrijai darbības pārskatu un Muzeju padomei — informāciju, kas nepieciešama tās kompetencē esošo jautājumu izskatīšanai;
3) akreditēties, ievērojot šajā likumā noteiktās akreditācijas prasības un kārtību;
4) nodrošināt tā valdījumā (īpašumā) esošo Nacionālā krājuma priekšmetu un kolekciju aprakstu ievadīšanu, aktualizēšanu un pieejamību Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā, nodrošinot ievadīto datu atbilstību muzeja rīcībā esošajai informācijai, kā arī ievērojot fizisko personu datu aizsardzību un autortiesības regulējošu normatīvo aktu prasības;
5) izveidot muzeja krājuma komisiju;
6) valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai — noteikt savu budžetu un muzeja sniegto maksas pakalpojumu cenas;
7) pašvaldības muzejam — biedrībai (nodibinājumam) — noteikt tā sniegto maksas pakalpojumu cenas.
(3) Muzeji nedrīkst no muzeja krājuma atsavināt vai izņemt Nacionālā krājuma priekšmetus bez Kultūras ministrijas atļaujas.
(31) Uz muzejiem neattiecas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 14. pantā noteiktie ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi.
(4) Muzeju tiesības un pienākumus nosaka attiecīgā muzeja nolikumā, statūtos, reglamentā vai līgumā.
(5) Muzejs var veikt zinātnisko darbību un reģistrēties zinātnisko institūciju reģistrā Zinātniskās darbības likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 08.06.2017. un 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
11.pants. Muzeju vadība
(1) Uz valsts muzeja (izņemot muzeju — valsts iestādes struktūrvienību) direktora (vadītāja) amatu izsludina atklātu konkursu. Valsts muzeja direktoru (vadītāju) pieņem darbā uz pieciem gadiem un atbrīvo no darba ministrs, kura padotībā atrodas attiecīgais valsts muzejs. Sešus mēnešus pirms valsts muzeja direktora (vadītāja) pilnvaru termiņa beigām attiecīgais ministrs, konsultējoties ar Muzeju padomi, var pieņemt lēmumu par amatā esošā direktora (vadītāja) pilnvaru termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem.
(2) Pašvaldību muzeju direktorus un vadītājus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība, savukārt pašvaldības muzeja — biedrības (nodibinājuma) — direktoru (vadītāju) pieņem darbā attiecīgās biedrības (nodibinājuma) dibinātājs, konsultējoties ar Muzeju padomi.
(3) (Izslēgta ar 18.03.2021. likumu)
(4) Muzeja direktors (vadītājs) atbild par muzeja darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu muzeja darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo resursu, cilvēkresursu, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu. Muzeja direktors (vadītājs):
1) nodrošina muzeja funkciju izpildi — muzeja krājuma, pētnieciskā un komunikācijas darba koordinētu īstenošanu, muzeja darbības un attīstības stratēģijas izstrādi un aktualizēšanu, kā arī plāno, koordinē un kontrolē šo funkciju īstenošanu;
2) atbild par regulāru muzeja darbības izvērtēšanu, nodrošina muzeja sagatavošanu akreditācijas procesam un muzeja darbības pārskatu sagatavošanu;
3) atbild par muzeja pieejamības un muzeja pakalpojumu kvalitātes pilnveidi, nosaka muzeja pamatdarbības prioritātes un uzrauga to īstenošanu;
4) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
(5) Par pašvaldības muzejam — biedrībai (nodibinājumam) — noteikto muzeja funkciju izpildi un tā darbības atbilstību šā likuma noteikumiem atbild biedrības (nodibinājuma) valde.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
11.1 pants. Muzeja krājuma komisija, tās sastāvs un kompetence
(1) Muzeja krājuma komisija ir koleģiāla institūcija, kura atbilstoši attiecīgā muzeja misijai un profilam izskata jautājumus, kas attiecas uz rīcību ar Nacionālā krājuma priekšmetiem, muzejiskiem un muzeja priekšmetiem, un sniedz atzinumu muzeja direktoram (vadītājam) lēmuma pieņemšanai par šo priekšmetu iekļaušanu Nacionālajā krājumā, izņemšanu un atsavināšanu no Nacionālā krājuma, deponēšanu, kā arī izvešanu uz laiku no Latvijas Republikas. Muzeja krājuma komisija sniedz atzinumu muzeja direktoram (vadītājam) par muzejisku priekšmetu dāvinājumu un ziedojumu pieņemšanu.
(2) Muzeja krājuma komisiju vada muzeja direktora (vadītāja) iecelts darbinieks, kas atbild par muzeja īpašumā vai valdījumā esošā Nacionālā krājuma veidošanu, papildināšanu, uzskaiti, saglabāšanu un rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem. Muzeja krājuma komisijas sastāvā ir vismaz trīs muzeja speciālisti. Ja muzejā ir mazāk par trim speciālistiem, muzeja krājuma komisijā iekļauj muzeja profilam atbilstošus speciālistus vai ekspertus. Muzeja krājuma komisijas sastāvu apstiprina muzeja direktors (vadītājs).
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
12.pants. Nacionālais muzejs
(1) Nacionālais muzejs ir tāds muzejs:
1) kura krājums teritoriāli, hronoloģiski un tematiski aptver visu valsti un savā profilā ir visnozīmīgākais un vispilnīgākais;
2) kura pētnieciskais darbs nodrošina vispusīgu muzeja krājuma izpēti un pētījumus profilzinātnēs;
3) kura ekspozīcijas, izstādes un citi ar muzeja darbību saistītie komunikācijas veidi nodrošina muzeja krājuma pieejamību un vispusīgu izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai;
4) kurš veic darbības, kas apliecina šā muzeja kā vadošās institūcijas lomu muzeju nozarē.
(2) Nacionālā muzeja statusa iegūšanai muzejs var iesniegt Kultūras ministrijai pieteikumu, kurā pamatota tā atbilstība nacionālas nozīmes kultūras institūcijas statusam.
(3) Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas priekšlikuma lemj par nacionālā muzeja statusa piešķiršanu.
12.1 pants. Reģionālais muzejs
(1) Akreditēts muzejs ir tiesīgs iegūt reģionālā muzeja statusu, ja tas atbilst visiem šādiem kritērijiem:
1) tā krājums teritoriāli, hronoloģiski vai tematiski attiecas uz noteiktu reģionu un savā profilā šis muzejs ir vispilnīgākais un visnozīmīgākais šajā reģionā;
2) tā pētnieciskais darbs nodrošina vispusīgu muzeja krājuma izpēti un pētījumus attiecīgā reģiona vai tēmas ietvaros;
3) ekspozīcijas, izstādes, izglītojošie pasākumi un citi ar muzeja darbību saistītie komunikācijas veidi nodrošina muzeja krājuma pieejamību un izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai;
4) tas veic darbības, kas apliecina šā muzeja kā vadošās institūcijas lomu attiecīgajā reģionā vai tēmas ietvaros.
(2) Muzejs, kurš pretendē uz reģionālā muzeja statusu, iesniedz par to pieteikumu Kultūras ministrijai. Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina muzeja atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem.
(3) Lēmumu par reģionālā muzeja statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt vai statusa atņemšanu pieņem Kultūras ministrija, ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu. Muzejam atsaka piešķirt vai atņem reģionālā muzeja statusu, ja tas neatbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem. Lēmumu par reģionālā muzeja statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem sešu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Muzeja darbības atbilstību reģionālā muzeja kritērijiem analizē muzeja akreditācijas procesā. Lēmumu par reģionālā muzeja statusa atņemšanu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts akreditācijas komisijas ziņojums.
(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
13.pants. Nacionālais krājums
(1) Nacionālais krājums ir nacionālā bagātība, un tas ir valsts aizsardzībā.
(2) Nacionālo krājumu veido:
1) akreditēto valsts muzeju, akreditēto pašvaldību muzeju un akreditēto šā likuma 7.1 panta piektās daļas 1. punktā minēto autonomo muzeju pamatkrājumi;
2) akreditēto šā likuma 7.1 panta piektās daļas 2. punktā minēto autonomo muzeju un akreditēto privāto muzeju pamatkrājumi (ar Muzeju padomes piekrišanu);
3) privātās kolekcijas vai atsevišķi muzejiski priekšmeti (pēc īpašnieka ierosinājuma un ar Muzeju padomes piekrišanu).
(21) Lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu un pārvietotu kultūras un dabas vērtību iekļaušanu Nacionālajā krājumā, muzeji Nacionālo krājumu veido un papildina, ievērojot Starptautiskās Muzeju padomes Muzeju ētikas kodeksu un Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus.
(3) Nacionālajā krājumā esošie priekšmeti un kolekcijas tiek iekļautas Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā, kas ietver pamatinformāciju par muzeju krājumu priekšmetiem.
(4) Institūcijām un privātpersonām, kuru valdījumā vai īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, jānodrošina to saglabāšana un izmantošanas iespējas.
(5) Valsts piešķir budžeta līdzekļus Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanai, saglabāšanai un restaurēšanai.
(6) Attiecībā uz Nacionālajā krājumā esošajiem priekšmetiem vai kolekcijām jāievēro šādi noteikumi:
1) aizliegts atsavināt Nacionālajā krājumā iekļauto kolekciju atsevišķus priekšmetus;
2) atsavinot kādu Nacionālajā krājumā iekļauto kolekciju vai priekšmetu, tas vispirms ar Kultūras ministrijas starpniecību un tās atļauju jāpiedāvā citam akreditētam muzejam;
3) aizliegts ieķīlāt Nacionālajā krājumā iekļautos priekšmetus vai kolekcijas, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditora pieprasījuma.
(7) Priekšmetu var izņemt no Nacionālā krājuma, ja:
1) priekšmetam ir būtiski bojājumi, kuru dēļ to nav iespējams restaurēt;
2) priekšmets ir zudis vai dabiski sairis;
3) priekšmets ir iegūts prettiesiskā ceļā, tai skaitā pārkāpjot Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus;
4) priekšmets ir zaudējis muzejisko vērtību;
5) priekšmets pēc tā izcelsmes, satura vai citām pazīmēm ir sabiedrības interesēs efektīvāk izmantojams, ja tiek nodots citas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu un valsts aizsardzību atbildīgās institūcijas pārziņā un pēc izņemšanas no Nacionālā krājuma tiek iekļauts attiecīgi Nacionālajā bibliotēku krājumā, nacionālajā dokumentārajā mantojumā vai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā;
6) priekšmetam saskaņā ar tiesas nolēmumu (tostarp pamatojoties uz priekšmeta izcelsmes izpēti) ir noteikts jauns īpašnieks un tas izteicis vēlmi izņemt priekšmetu no Nacionālā krājuma.
(8) Ja muzejs nenodrošina Nacionālajā krājumā iekļautas kolekcijas vai priekšmeta saglabāšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo krājumu, kā rezultātā kolekcijai vai priekšmetam sāk rasties būtiski bojājumi, valsts vai pašvaldību muzejs ar Kultūras ministrijas starpniecību priekšmeta vai kolekcijas īpašniekam var izteikt priekšlikumu par priekšmeta vai kolekcijas atsavināšanu un izņemšanu no attiecīgā muzeja krājuma. Valsts vai pašvaldību muzejiem ir pirmpirkuma tiesības attiecīgā priekšmeta vai kolekcijas iegūšanā.
(9) Atļauju priekšmeta izņemšanai no Nacionālā krājuma izsniedz Kultūras ministrija pēc tā muzeja ierosinājuma, kurā atrodas attiecīgais priekšmets, vai pēc priekšmeta īpašnieka ierosinājuma, ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu.
(10) Ministru kabinets nosaka Nacionālā krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas kārtību, rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem un kolekcijām, kā arī kārtību, kādā priekšmetu var atsavināt un izņemt no Nacionālā krājuma vai uz laiku izvest ārpus valsts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2007., 01.12.2009. un 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
13.1 pants. Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma
(1) Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju apraksti tiek iekļauti Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā.
(2) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kura apkopo Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju aprakstus un nodrošina sabiedrībai informācijas pieejamību par materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, kas ir uzkrāta muzeju krājumos.
(3) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma ietver:
1) datus par Nacionālajā krājumā iekļautajiem priekšmetiem un kolekcijām;
2) datus par muzeju palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļautajiem priekšmetiem;
3) muzeja sniegtos e-pakalpojumus.
(4) Institūcijas un privātpersonas, kuru valdījumā vai īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, veic datu ievadi, datu aktualizēšanu un nodrošina to pieejamību Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā un ievadīto datu atbilstību attiecīgo institūciju un privātpersonu rīcībā esošajai informācijai, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības un autortiesību aizsardzības prasības.
(5) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā ievadāmos datus iegūst elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā.
(6) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā iekļautie publiskie pieejamie dati ir izmantojami bez maksas tiešsaistē Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga portālā.
(7) Muzeja sniegtie e-pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē bez maksas vai par maksu saskaņā ar muzeja apstiprināto maksas cenrādi.
(8) Ministru kabinets nosaka Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga sistēmas pārzini un viņa pienākumus, Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā iekļaujamo datu apjomu, kārtību, kādā veidojama un papildināma Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma, šajā sistēmā iekļauto datu apstrādes kārtību, lietotāju pārvaldību, lietotāju tiesības un atbildību.
(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
13.2 pants. Nacionālā krājuma pārvaldība un izmantošana valsts muzejā — atvasinātā publiskā personā — un pašvaldības muzejā — biedrībā (nodibinājumā)
(1) Valsts vai pašvaldības īpašumā esošs muzeja krājums vai muzeja priekšmets var tikt bez maksas nodots akreditēta valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — vai akreditēta pašvaldības muzeja — biedrības (nodibinājuma) — valdījumā šā likuma 7. pantā noteikto pamatfunkciju un misijas īstenošanai, noslēdzot par to valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — gadījumā deleģējuma līgumu, savukārt pašvaldības muzeja — biedrības (nodibinājuma) — gadījumā administratīvo līgumu (turpmāk — līgums).
(2) Līgumu par muzeja krājuma vai muzeja priekšmetu nodošanu šā panta pirmajā daļā minētajam muzejam slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz attiecīgā muzeja akreditācijas termiņu.
(3) Līgumā nosaka:
1) pienākumu komplektēt, dokumentēt, saglabāt valdījumā nodoto muzeja krājumu un nodrošināt tā pieejamību;
2) ar valdījumā nodoto muzeja krājumu saistītā valsts vai pašvaldības budžeta finansējuma apjomu, izmantošanas mērķi un kārtību, kādā iesniedzams pārskats par saņemtā valsts vai pašvaldības finansējuma izmantošanu;
3) nodoto muzeja krājuma priekšmetu apjomu, raksturojot to saglabātības pakāpi.
(4) Valsts muzejs — atvasināta publiska persona — un pašvaldības muzejs — biedrība (nodibinājums) — papildina tā valdījumā esošo muzeja krājumu atbilstoši savai misijai un muzeja krājuma komplektēšanas politikai.
(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētais muzejs izbeidz savu darbību vai tiek reorganizēts, par tam nodotā muzeja krājuma vai muzeja priekšmetu nodošanu valdījumā citam akreditētam muzejam lemj attiecībā uz valsts muzeju — atvasinātu publisku personu — ministrija, kuras institucionālā pārraudzībā ir muzejs, bet attiecībā uz pašvaldības (pašvaldību) muzeju — biedrību (nodibinājumu) — tā dibinātājs, konsultējoties ar Muzeju padomi.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
14.pants. Valsts muzeju un pašvaldību muzeju finansēšana
(1) Valsts muzejus finansē no valsts budžeta, pašvaldību muzejus finansē attiecīgā pašvaldība vai vairākas attiecīgās pašvaldības, paredzot līdzekļus::
1) muzeja ēku uzturēšanai un restaurēšanai;
2) telpu īrei, komunālajiem maksājumiem, nodokļu un zemes nomas maksājumiem;
3) muzeja krājuma papildināšanai (iepirkšanai, ekspedīcijām), saglabāšanai, fiziskajai drošībai (apsardzei, apdrošināšanai un ugunsdrošības tehnikai), kā arī izpētei un izmantošanai;
4) mikroklimata uzturēšanas iekārtām, muzeja priekšmetu konservācijai un restaurēšanai;
5) muzeja personāla algošanai;
6) starptautiskai sadarbībai;
7) sabiedrības izglītošanai un kultūrvēsturisko vērtību popularizēšanai, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar muzeja darbu saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus.
(11) Valsts muzeju — atvasinātu publisku personu — finansē tā dibinātājs, nodrošinot valsts budžeta līdzekļus noteiktu valsts pārvaldes funkciju īstenošanai vai uzdevumu pildīšanai:
1) kultūrvēsturiskā mantojuma kompleksa — muzeja krājuma, kultūras pieminekļu, kultūrvēsturiskās ainavas kā nedalāma kopuma — saglabāšanai, uzturēšanai, attīstīšanai un pieejamības nodrošināšanai sabiedrībai;
2) Nacionālā krājuma veidošanai, saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai sabiedrībai;
3) kultūrvēsturiskā mantojuma kompleksa starptautiskās atpazīstamības veicināšanai un kultūrtūrisma attīstīšanai;
4) muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecībai un metodiskā darba veikšanai;
5) sabiedrības izglītošanai un iesaistei, izmantojot muzejam raksturīgos komunikācijas veidus;
6) infrastruktūras — muzeja ēku, inženierkomunikācijas, telpu, teritorijas — uzturēšanai un pilnveidošanai.
(12) Pašvaldības muzeju — biedrību (nodibinājumu) — un pašvaldību muzeju — biedrību (nodibinājumu) —, kura līdzdibinātājs vai biedrs ir pašvaldība, finansē tā dibinātājs vai līdzdibinātāji muzeja — biedrības (nodibinājuma) — nolikumā noteiktajā kārtībā, piedaloties šādu muzeja funkciju nodrošināšanā ar finansējumu no pašvaldības budžeta:
1) Nacionālā krājuma veidošanai, saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai sabiedrībai;
2) kultūrvēsturiskā mantojuma atpazīstamības veicināšanai un kultūrtūrisma attīstīšanai;
3) muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecībai un metodiskā darba veikšanai, ja muzejs veic metodisko darbu;
4) sabiedrības izglītošanai un iesaistei, izmantojot muzejam raksturīgos komunikācijas veidus;
5) infrastruktūras — muzeja ēku, inženierkomunikācijas, telpu, teritorijas — uzturēšanai un pilnveidošanai.
(2) Valsts muzeji un pašvaldību muzeji var saņemt papildu finanšu līdzekļus arī no citiem avotiem ziedojumu un dāvinājumu veidā, kā arī gūt ienākumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Līdzekļi, kas iegūti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, tiek ieskaitīti muzeja pamatbudžeta kontā un tos izmanto tikai muzeja darbības attīstībai, un ar pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu segšanai.
(3) Ja valsts muzeji un pašvaldību muzeji saņem ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā, tie atver speciālā budžeta kontu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
14.1 pants. Valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — īpašums
(1) Valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — īpašums var būt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, finanšu līdzekļi, kā arī cita manta Latvijā un ārvalstīs atbilstoši normatīvajiem aktiem.
(2) Valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — īpašumu veido:
1) dāvināta, ziedota, mantota, bez atlīdzības īpašumā nodota vai par paša līdzekļiem iegādāta kustama un nekustama manta;
2) par valsts budžeta līdzekļiem iegādāta manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā attiecīgā valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — īpašums;
3) valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — intelektuālais īpašums.
(3) Valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu, kurā atrodas valsts muzejs — atvasināta publiska persona —, un zemi zem tā, pamatojoties uz Ministru kabineta vai pašvaldības lēmumu, var nodot valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai — tā funkciju īstenošanai, un šis īpašums ir ierakstāms zemesgrāmatā kā attiecīgā valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — īpašums.
(4) Muzeja krājums nav uzskatāms par valsts muzeja — atvasinātas publiskas personas — īpašumu un var atrasties tikai muzeja valdījumā.
(5) Valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai — ir tiesības rīkoties ar tā īpašumā, valdījumā vai lietošanā nodoto mantu savas darbības mērķa sasniegšanai un savu funkciju īstenošanai.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
15.pants. Starptautiskā sadarbība
(1) Muzeji ir tiesīgi patstāvīgi sadarboties ar muzejiem citās valstīs, iestāties starptautiskajās muzeju organizācijās un piedalīties to darbībā.
(2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai.
16. pants. Informācija par kultūras mantojuma objektiem
(1) Informāciju par krātuvēm, kolekcijām, ekspozīcijām, izstādēm, pētniecības centriem, zinātnes centriem, piemiņas vietām un tamlīdzīgiem kultūras mantojuma objektiem, kuri izveidoti ar mērķi īstenot kādu no šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajām muzeja pamatfunkcijām, var iekļaut muzeju reģistrā.
(2) Informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto kultūras mantojuma objektu iekļauj muzeju reģistrā, ja īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona iesniedz pieteikumu par to Kultūras ministrijai. Pieteikumā norāda kultūras mantojuma objekta nosaukumu, tā īpašnieka vārdu, uzvārdu, objekta izveidošanas gadu, īsu aprakstu, adresi, informāciju par apmeklējuma iespējām, kontaktinformāciju (tālruņa numuru, e-pasta adresi, tīmekļvietnes adresi). Pieteikuma iesniedzējs katra gada pirmajā ceturksnī aktualizē informāciju muzeju reģistrā, nosūtot pieteikumā minēto informāciju Kultūras ministrijai. Ja informācija netiek aktualizēta divus gadus pēc kārtas, to izņem no muzeju reģistra.
(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
1.Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 30.jūnijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumi Nr.265 "Latvijas Muzeju padomes nolikums" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.);
2) Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi Nr.311 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.);
3) Ministru kabineta 1998.gada 27.oktobra noteikumi Nr.420 "Kārtība, kādā Kultūras ministrija akreditētajiem muzejiem piešķir valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus īpašu kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu realizēšanai" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 22.nr.);
4) Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.196 "Muzeju akreditācijas noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 11.nr.).
2.Autonomajiem muzejiem, kas ir atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, ir pienākums nokārtot akreditāciju triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.
3.Muzeju akreditācijas apliecības, kas izsniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz akreditācijas termiņa beigām.
5.Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Muzeju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.).
6. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim izdod šā likuma 13.1 panta astotajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus un veic nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 532 "Muzeju akreditācijas noteikumi" un Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumos Nr. 956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu".
(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)
7. Valsts muzeja direktors, kas stājies amatā pirms šā likuma 11. panta pirmajā daļā izdarīto grozījumu (par atklāta konkursa izsludināšanu uz valsts muzeja direktora amatu, valsts muzeja direktora pieņemšanu darbā uz pieciem gadiem) spēkā stāšanās, turpina pildīt savus amata pienākumus turpmākos piecus gadus pēc šā likuma 11. panta pirmajā daļā izdarīto grozījumu spēkā stāšanās. Sešus mēnešus pirms valsts muzeja direktora pilnvaru termiņa beigām attiecīgais ministrs, konsultējoties ar Muzeju padomi, pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par valsts muzeja direktora atbrīvošanu no darba un informē par to personu, attiecībā uz kuru lēmums pieņemts.
(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2021.)
 |
 |
 |
 |