1. Noteikumi nosaka:
1.1. iestādes vai citas vietas, kurās glabājami tie lietiskie pierādījumi, kurus nevar glabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem un nevar glabāt īpaši šim nolūkam paredzētās telpās, kā arī šo lietisko pierādījumu glabāšanas kārtību;
1.2. speciālās iestādes, kurām nodod glabāšanā naudu, vērtspapīrus, juvelierizstrādājumus, dārgmetālus un dārgakmeņus, indīgās, narkotiskās un psihotropās vielas, prekursorus, radioaktīvos un citus stratēģiskas nozīmes materiālus, kā arī ieročus, munīciju un sprāgstvielas, kam ir lietisko pierādījumu nozīme;
1.3. kārtību, kādā tiek nodoti realizācijai vai iznīcināšanai tie lietiskie pierādījumi, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot procesa virzītāja nolēmumā norādītajam lietisko pierādījumu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (turpmāk – persona) vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij;
1.4. glabāšanas vietu un kārtību lietām, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudai, valūtai un vērtspapīriem, banku izdotiem akreditīviem, vekseļiem, akcijām un citiem naudas dokumentiem, izstrādājumiem no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāliem un dārgakmeņiem, ja tiem ir uzlikts arests.
(Grozīts ar MK 08.09.2008. noteikumiem Nr.721; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.115)
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 08.09.2008. noteikumiem Nr.721)
2. Naudu, kura tās specifisko pazīmju dēļ ir atzīta par lietisko pierādījumu, kā arī vērtspapīrus, banku izdotus akreditīvus, vekseļus, akcijas un citus naudas dokumentus, juvelierizstrādājumus, dārgakmeņus un dārgmetālus (iesaiņotus un apzīmogotus) glabā tikai Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes lietisko pierādījumu glabātavas seifā.
3. Naudu, kura nav jāsaglabā konkrētajās naudas zīmēs, ieskaita un glabā Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes deponēto līdzekļu kontā.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
4. Ieročus un to sastāvdaļas, munīciju un tās sastāvdaļas, sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas, indīgas vielas un to komponentus, narkotiskās un psihotropās vielas, prekursorus glabā attiecīgās pirmstiesas izmeklēšanas iestādes telpās, kas aprīkotas ar apsardzes signalizāciju un nodrošinātas ar bruņotu apsardzi. Pēc ekspertīzes veikšanas minētos priekšmetus glabā Valsts policijas ekspertīžu iestādēs līdz laikam, kad spēkā stājas nolēmums par galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.
5. Radioaktīvu vielu un citu stratēģiskas nozīmes materiālu glabāšanu saskaņo ar specializētajām valsts institūcijām.
6. Lietiskos pierādījumus, kuru pārvietošana nav iespējama, glabā to atrašanas vietā, un tos nodod glabāšanā fiziskajai vai juridiskajai personai.
7. Lietiskos pierādījumus, kurus nevar glabāt īpaši šim nolūkam paredzētās telpās, procesa virzītājs nodod glabāšanā Iekšlietu ministrijas padotībā esošajai Nodrošinājuma valsts aģentūrai (turpmāk — aģentūra) līdz galīgai jautājuma izlemšanai par turpmāko rīcību ar konkrēto lietu. Dzīvnieku, kas atzīts par lietisko pierādījumu, procesa virzītājs pēc saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu nekavējoties nodod glabāšanā fiziskai vai juridiskai personai, kura var nodrošināt atbilstošu dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu, un par to informē aģentūru ne vēlāk kā triju darbdienu laikā.
(Grozīts ar MK 08.09.2008. noteikumiem Nr.721; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.115)
8. Procesa virzītājs veic lietisko pierādījumu uzskaiti un ir atbildīgs par to saglabāšanu līdz nodošanai attiecīgajām šajā nodaļā minētajām iestādēm.
9. Procesa virzītājs lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot personai vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, nodod aģentūrā realizācijai vai iznīcināšanai.
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.115)
10. Procesa virzītājs lēmumu par lietisko pierādījumu iznīcināšanu pieņem šādos gadījumos:
10.1. ja lietiskie pierādījumi atzīti par lietošanai vai izplatīšanai nederīgiem vai to izplatīšana aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
10.2. ja paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus;
10.3. ja lietiskie pierādījumi ir bīstami videi.
11. Procesa virzītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par lietisko pierādījumu nodošanu aģentūrai to glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai:
11.1. rakstiski (ja nepieciešams, arī elektroniski) paziņo par to aģentūrai;
11.2. lietiskos pierādījumus kopā ar apliecinātu krimināllietai pievienotā apskates protokola kopiju un apliecinātu nolēmuma kopiju nodod aģentūrai tās telpās vai lietisko pierādījumu atrašanās vietā;
11.3. informē aģentūru par nepieciešamību lietiskā pierādījuma novērtēšanā, realizācijā vai iznīcināšanā pieaicināt institūcijas pārstāvi, kuras kontrolei pakļauti attiecīgie lietiskie pierādījumi (klātesošās personas statusā), ja procesa virzītāja lēmums paredz lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
11.1 Aģentūra slēdz līgumu ar šo noteikumu 7.punktā minēto fizisko vai juridisko personu par tāda dzīvnieka glabāšanu un uzturēšanu, ievērojot atbilstošus dzīvnieku turēšanas noteikumus, kas atzīts par lietisko pierādījumu, un sedz izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieka glabāšanu un uzturēšanu.
(MK 08.09.2008. noteikumu Nr.721 redakcijā)
12. Aģentūra pēc šo noteikumu 11.2.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas:
12.1. nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pieņem un uzskaita lietiskos pierādījumus un sastāda lietisko pierādījumu vai arestētās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu (1.pielikums) divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem aktiem). Vienu eksemplāru pievieno krimināllietai, bet otrs glabājams aģentūrā;
12.2. nekavējoties organizē lietisko pierādījumu glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu;
12.3. pieaicina piedalīties lietiskā pierādījuma novērtēšanā, realizācijā vai iznīcināšanā kā klātesošai personai tās institūcijas pārstāvi, kuras kontrolei pakļauti attiecīgie lietiskie pierādījumi, ja ir saņemta šo noteikumu 11.3.apakšpunktā minētā informācija;
12.4. nodrošina, lai ieņēmumi, kas gūti, realizējot lietiskos pierādījumus, tiktu ieskaitīti aģentūrai atvērtajā deponēto līdzekļu kontā (turpmāk – deponēto līdzekļu konts). Ieņēmumi, kas gūti, realizējot lietiskos pierādījumus, glabājami deponēto līdzekļu kontā līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai krimināllietā un tiek uzkrāti pieaugošā apjomā, pārkontējot uz nākamo taksācijas gadu;
12.5. iekārto atsevišķu lietu, kurā glabājami visi dokumenti, kas attiecas uz konkrēto procesa virzītāja lēmumu.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
13. Ja pieņemts lēmums:
13.1. par lietiskā pierādījuma realizāciju, aģentūra ar rīkojumu izveido komisiju vismaz triju komisijas locekļu sastāvā. Ja nepieciešams, komisijas sastāvā iekļauj arī tās institūcijas pārstāvi, kurš piedalīsies attiecīgā lietiskā pierādījuma realizācijā (attiecīgais pārstāvis ir no institūcijas, kuras kontrolei pakļauti attiecīgie lietiskie pierādījumi);
13.2. par lietiskā pierādījuma iznīcināšanu, aģentūra ar rīkojumu nosaka vienu vai vairākas atbildīgās aģentūras amatpersonas lietiskā pierādījuma iznīcināšanai (turpmāk – atbildīgā amatpersona), kā arī tās institūcijas pārstāvi, kurš piedalīsies attiecīgā lietiskā pierādījuma iznīcināšanā (attiecīgais pārstāvis ir no institūcijas, kuras kontrolei pakļauti attiecīgie lietiskie pierādījumi).
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
14. Pirms lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas ar rīkojumu izveido lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisiju vismaz triju komisijas locekļu sastāvā. Ja lietiskā pierādījuma novērtēšanai nepieciešama tā sastāva bioloģiskā, ķīmiskā vai tehniskā izpēte vai ja lietiskais pierādījums ir transportlīdzeklis, lietisko pierādījumu nodod novērtēšanai sertificētam vērtētājam, ar kuru aģentūrai ir noslēgts attiecīgs līgums saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Lietisko pierādījumu nenovērtē, ja tas ir iznīcināms saskaņā ar šo noteikumu 10.1. vai 10.3.apakšpunktu.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
14.1 Lietiskā pierādījuma novērtēšanas vai realizācijas komisijā iekļauj par lietiskā pierādījuma glabāšanu atbildīgo personu, aģentūras pārstāvi un, ja lietiskā pierādījuma novērtēšanu vai realizāciju nav iespējams veikt bez specifiskām zināšanām, – speciālistu vai ekspertu. Aģentūra ar attiecīgu rīkojumu var izveidot vienu komisiju, kas nodrošina gan lietiskā pierādījuma novērtēšanu, gan realizāciju.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
14.2 Aģentūra, šo noteikumu 14.punktā noteiktajā kārtībā novērtējot lietisko pierādījumu, kuru nodod realizācijai komersantam, un nosakot tā cenu, kas nav zemāka par sertificēta vērtētāja novērtējumā vai lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma aktā noteikto lietiskā pierādījuma vērtību (turpmāk – realizācijas cena), izvērtē tā komersanta piedāvāto cenu, kas izvēlēts saskaņā ar šo noteikumu 18.2.apakšpunktu. Realizācijai komersantam nododamā lietiskā pierādījuma novērtējums un aģentūras noteiktā lietiskā pierādījuma realizācijas cena nedrīkst būt zemāka par izvēlētā komersanta piedāvāto cenu. Aģentūra, novērtējot lietisko pierādījumu, kas ir trešo valstu manta (preces, kuras nav ieguvušas Eiropas Savienības preču statusu), ņem vērā muitas iestādes atzinumā norādīto preces muitas vērtību.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
15. Lietiskā pierādījuma novērtēšanas komisija novērtējumu ieraksta lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma aktā (2.pielikums). Aktu sagatavo divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem novērtējumiem), to paraksta komisijas locekļi. Aktu nesagatavo, ja ir saņemts sertificēta vērtētāja novērtējums. Sertificētais vērtētājs lietiskā pierādījuma novērtējumu sagatavo divos eksemplāros (nav attiecināms uz elektroniska dokumenta veidā noformētiem novērtējumiem) un apliecina ar parakstu. Vienu lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma aktu vai sertificēta vērtētāja novērtējumu pievieno krimināllietai, bet otru glabā aģentūrā un reģistrē lietisko pierādījumu uzskaites reģistrā.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
16. Lietisko pierādījumu pieņemšanas un nodošanas akts ir pavaddokuments, nododot lietiskos pierādījumus aģentūrā glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai.
17. Lietiskos pierādījumus glabā, realizē vai iznīcina saskaņā ar atbilstošo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot vides aizsardzības prasības. Lietiskos pierādījumus, kuru uzraudzība ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē, pēc rakstiskas saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu realizē vai iznīcina atbilstoši pārtikas un veterināro uzraudzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
18. Aģentūra lietisko pierādījumu realizē šādi:
18.1. realizē pati, nerīkojot izsoli;
18.2. nodod realizācijai komersantam, ar kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā aģentūra noslēgusi līgumu par lietiskā pierādījuma realizāciju, ja aģentūra pati nevar izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz lietiskā pierādījuma realizāciju;
18.3. realizē izsolē, kuru organizē saskaņā ar Civilprocesa likuma vispārējiem noteikumiem. Izsoles rīkošana ir obligāta, ja realizējamā lietiskā pierādījuma kopējā vērtība pārsniedz 5000 latu. Šis nosacījums neattiecas uz lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas;
18.4. lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas, kā arī lietisko pierādījumu, kuru nevar realizēt vai kura paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos realizācijas ieņēmumus, aģentūra realizē, nododot bez maksas valsts vai pašvaldību iestādēm izlietošanai atbilstoši to uzdevumam. Ja uz lietiskā pierādījuma saņemšanu bez maksas piesakās vairākas iestādes, to nodod izlietošanai tai iestādei, kura pieteikusies pirmā.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
18.1 Dzīvnieku, kas atzīts par lietisko pierādījumu, pirms realizācijas piedāvā iegādāties fiziskai vai juridiskai personai, kura to glabājusi, par cenu, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu.
(MK 08.09.2008. noteikumu Nr.721 redakcijā)
19. Aģentūra vismaz trīs darbdienas pirms paredzētās lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas (izņemot gadījumu, ja realizē vai iznīcina lietisko pierādījumu, kas ātri bojājas):
19.1. elektroniski paziņo procesa virzītājam, nosūtot informāciju uz institūcijas oficiālo e-pasta adresi, par lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas laiku un vietu, izņemot šo noteikumu 38.punktā minēto gadījumu;
19.2. publicē aģentūras mājaslapā internetā paziņojumu par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
19.1 Aģentūra, nodrošinot lietiskā pierādījuma realizāciju:
19.1 1. realizē lietisko pierādījumu par realizācijas cenu;
19.1 2. ja uz lietisko pierādījumu par sākotnēji noteikto realizācijas cenu nav pieteicies neviens pretendents, lietiskā pierādījuma realizācijas cenu samazina un nodod to atkārtotai realizācijai. Lietiskā pierādījuma realizācijas cenu vienā realizācijas reizē samazina ne vairāk kā par 20 procentiem no sākotnēji noteiktās realizācijas cenas;
19.1 3. slēdz līgumu ar realizācijas procedūras uzvarētāju.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
19.2 Lietisko pierādījumu var iznīcināt, ja aģentūrai to nav izdevies realizēt trijās realizācijas reizēs.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
20. Aģentūra lietiskos pierādījumus iznīcina pati vai nodod iznīcināšanai komersantam, ar kuru aģentūrai ir noslēgts līgums par to iznīcināšanu.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
20.1 Alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus un naftas produktus iznīcina šādi:
20.1 1. alkoholiskos dzērienus:
20.1 1.1. izlejot kanalizācijā, ja alkoholisko dzērienu apjoms ir mazāks par 500 litriem. Alkoholiskos dzērienus, kas satur vairāk nekā 40 % spirta, atšķaida ar ūdeni līdz minētajai koncentrācijai;
20.1 1.2. izlejot vietā, kas saskaņota ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, ja alkoholisko dzērienu apjoms ir lielāks par
500 litriem. Alkoholiskos dzērienus, kas satur vairāk nekā 40 % spirta, atšķaida ar ūdeni līdz minētajai koncentrācijai;
20.1 1.3. sasmalcinot iepakojumu kopā ar tā saturu īpaši aprīkotās iekārtās vai izmantojot citus iznīcināšanas veidus, ja saņemta atkritumu apsaimniekošanas atļauja vai iznīcināšanas vieta un nosacījumi saskaņoti ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;
20.1 2. tabakas izstrādājumus – sadedzinot sadedzināšanas iekārtās, kuras saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju atkritumu sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai un kuras aprīkotas ar dūmgāzu cieto daļiņu uztveršanas iekārtām, vai tos iznīcina, mehāniski sasmalcinot un nododot komersantam, kurš veic sadzīves atkritumu savākšanu un kuram ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja;
20.1 3. naftas produktus – sadedzinot sadedzināšanas iekārtās, kuras saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju naftas produktu atkritumu sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
21. Atbildīgā aģentūras amatpersona lietiskā pierādījuma iznīcināšanai izvēlas finansiāli izdevīgāko iznīcināšanas veidu.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
22. Lietiskā pierādījuma realizācijas komisijas locekļi pirms lietiskā pierādījuma realizācijas vai atbildīgā amatpersona pirms tā iznīcināšanas, vai aģentūra pirms lietiskā pierādījuma nodošanas komersantam, kurš nodrošina lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu, pārbauda tā atbilstību lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma aktam vai sertificēta vērtētāja novērtējumam un lietisko pierādījumu vai arestētās mantas pieņemšanas un nodošanas aktam. Ja tiek konstatēta neatbilstība, lietiskā pierādījuma realizācijas komisija, atbildīgā amatpersona vai aģentūra nekavējoties aptur lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas procesu un paziņo par to Valsts policijai izmeklēšanas veikšanai, kā arī par neatbilstību informē procesa virzītāju.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
23. Par lietisko pierādījumu iznīcināšanu sastāda lietisko pierādījumu iznīcināšanas aktu (4.pielikums).
24. Aģentūra 10 darbdienu laikā informē procesa virzītāju par nolēmuma par lietisko pierādījumu realizāciju vai iznīcināšanu izpildi un nosūta minēto faktu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz aprēķinus par izdevumiem, kas saistīti ar lietisko pierādījumu glabāšanu, pārsūtīšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, lai minētos izdevumus iekļautu procesuālajos izdevumos.
(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.115 redakcijā)
25. Ja procesa virzītāja nolēmumu nav iespējams izpildīt vai nolēmuma izpilde rada valstij zaudējumus, aģentūra nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā informē procesa virzītāju par nepieciešamību pieņemt citu nolēmumu. Procesa virzītājs izvērtē aģentūras sniegto informāciju un
10 darbdienu laikā informē aģentūru par pieņemto nolēmumu.
26. Aģentūra, kas pieņēmusi lietiskos pierādījumus glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai vai noslēgusi līgumu par lietisko pierādījumu glabāšanu un uzturēšanu, ir atbildīga par lietisko pierādījumu neskartību un saglabātību no to pieņemšanas brīža līdz nodošanas vai iznīcināšanas brīdim.
(MK 08.09.2008. noteikumu Nr.721 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
27. Lietisko pierādījumu, kas atrodas aģentūras uzskaitē, tā glabāšanas laikā aizliegts nodot lietošanā privātpersonām, valsts vai pašvaldību institūcijām un to amatpersonām, kā arī aizliegts pieteikties tā iegādei:
27.1. pretendentam, kurš ir lietiskā pierādījuma vērtētājs;
27.2. amatpersonai, kura veica attiecīgā lietiskā pierādījuma izņemšanu, aprakstīšanu vai novērtēšanu;
27.3. amatpersonai, kura piedalījās lietiskā pierādījuma novērtēšanā vai kura iekļauta realizācijas komisijā vai iznīcināšanas komisijā;
27.4. aģentūras amatpersonai vai aģentūras amatpersonas pirmās pakāpes radiniekam vai laulātajam.
(MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
28. Izdevumus, kas saistīti ar lietisko pierādījumu glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu un ir dokumentāri apliecināti, sedz no aģentūrai šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
29. Ja galīgais nolēmums krimināllietā paredz lietisko pierādījumu atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu, procesa virzītājs par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstiski informē aģentūru un personu.
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.115)
30. Personai ir tiesības vērsties aģentūrā ar iesniegumu par lietisko pierādījumu atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu. Persona iesniegumam pievieno procesa virzītāja apliecinātu nolēmuma kopiju par lietisko pierādījumu atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu.
(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.115 redakcijā)
31. Aģentūra nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā izskata personas iesniegumu un pieņem lēmumu par lietisko pierādījumu atdošanu personai, ja tie nav realizēti vai iznīcināti, to vērtības atlīdzināšanu vai lietisko pierādījumu atlīdzināšanu ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetiem.
(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.115 redakcijā)
32. Ja lietiskie pierādījumi ir realizēti, aģentūra atlīdzina personai no šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minētā deponēto līdzekļu konta lietisko pierādījumu vērtību atlīdzināšanas brīdī vai atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetiem, ņemot vērā lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma aktā norādīto novērtējumu (neatskaita izdevumus, kas saistīti ar attiecīgo lietisko pierādījumu uzglabāšanu un realizāciju).
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.115; MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
33. Ja lietiskie pierādījumi ir iznīcināti, personai atlīdzina no šo noteikumu 12.4.apakšpunktā minētā deponēto līdzekļu konta lietisko pierādījumu vērtību atlīdzināšanas brīdī vai atlīdzina ar tādas pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetiem, ņemot vērā lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma aktā norādīto novērtējumu (neatskaita izdevumus, kas saistīti ar attiecīgo lietisko pierādījumu uzglabāšanu un iznīcināšanu).
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.115; MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
34. Ja procesa virzītāja galīgais nolēmums paredz lietisko pierādījumu atlīdzināšanu ar tādas pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetiem, aģentūra attiecīgo priekšmetu iegādei piemēro Publisko iepirkumu likumu.
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.115)
35. Par atlīdzināšanas brīdi tiek uzskatīts brīdis, kad procesa virzītāja nolēmums par lietisko pierādījumu vērtības atlīdzināšanu personai ir stājies likumīgā spēkā. Lietisko pierādījumu novērtējumu atlīdzināšanas brīdī nosaka šo noteikumu 14.punktā minētā komisija vai sertificēts vērtētājs.
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.115; MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
36. Lietiskos pierādījumus persona pārņem mēneša laikā pēc procesa virzītāja nolēmuma par lietisko pierādījumu atdošanu personai spēkā stāšanās.
(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.115 redakcijā)
36.1 Persona mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā procesa virzītāja nolēmums par lietisko pierādījumu vērtības atlīdzināšanu vai to atdošanu personai, ja lietiskie pierādījumi ir realizēti vai iznīcināti, vēršas aģentūrā ar iesniegumu par lietisko pierādījumu vērtības atlīdzināšanu un pārņem personai atdodamos iegādātos tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetus lietisko pierādījumu atlīdzināšanai vai lietisko pierādījumu novērtējuma summu atbilstoši lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma aktā norādītajam novērtējumam saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu.
(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.115 redakcijā)
37. Aģentūra divas nedēļas pirms šo noteikumu 36.punktā minētā termiņa beigām rakstiski informē personu par lietisko pierādījumu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai.
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.115)
38. Ja persona šo noteikumu 36. vai 36.1 punktā minētajā termiņā nepārņem tai atdodamos lietiskos pierādījumus vai tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetus lietisko pierādījumu atlīdzināšanai, aģentūra tos realizē vai iznīcina.
(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.115 redakcijā)
39. Lietisko pierādījumu īpašniekam šo noteikumu 38.punktā minētajā gadījumā ir tiesības triju mēnešu laikā pēc lietisko pierādījumu realizācijas vai iznīcināšanas vērsties aģentūrā ar iesniegumu par realizēto vai iznīcināto lietisko pierādījumu vērtības atlīdzināšanu, ja tas sedza lietisko pierādījumu pārsūtīšanas, glabāšanas, realizēšanas vai iznīcināšanas izdevumus.
(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.115 redakcijā)
40. Ja aģentūra saņem lietisko pierādījumu īpašnieka vai starptautiskās sadarbības rezultātā Valsts policijas iegūtu apliecinājumu, ka lietisko pierādījumu īpašnieks atsakās pārņemt tam atdodamos lietiskos pierādījumus vai iegādātos tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetus lietisko pierādījumu atlīdzināšanai, aģentūra lietiskos pierādījumus vai tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetus lietisko pierādījumu atlīdzināšanai realizē vai iznīcina šo noteikumu 18. vai 20.punktā noteiktajā kārtībā, neievērojot šo noteikumu 36., 36.1 un 38.punktā minēto termiņu.
(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.115 redakcijā)
42. Šo noteikumu 38.punktā minētajā gadījumā aģentūra ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos:
42.1. ienākumus, kas gūti, realizējot lietiskos pierādījumus vai iegādātos tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetus lietisko pierādījumu atlīdzināšanai;
42.2. finanšu līdzekļus, kas gūti, realizējot lietiskos pierādījumus, un atrodas deponēto līdzekļu kontā.
(Grozīts ar MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
43. Piecu darbdienu laikā pēc nolēmuma par lietisko pierādījumu konfiskāciju saņemšanas aģentūra:
43.1. par to rakstiski (ja nepieciešams, arī elektroniski) paziņo Valsts ieņēmumu dienestam;
43.2. nerealizētos lietiskos pierādījumus kopā ar lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma aktu un procesa virzītāja apliecinātu nolēmuma kopiju nodod Valsts ieņēmumu dienestam. Ja lietiskie pierādījumi ir realizēti, aģentūra realizācijas ieņēmumus no deponēto līdzekļu konta ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.
(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.115; MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
44. Ja lietiskie pierādījumi kļūst valstij piekritīgi brīdī, kad aģentūra jau ir uzsākusi mantas realizācijas vai iznīcināšanas procesu, aģentūra pabeidz minēto procesu.
45. Lietisko pierādījumu vai arestētās mantas pieņemšanas un nodošanas akts, lietisko pierādījumu aprakstes un novērtējuma akts un lietisko pierādījumu iznīcināšanas akts ir stingrās uzskaites veidlapas, un aģentūra tās uzskaita un glabā atbilstoši stingrās uzskaites dokumentu uzskaites un glabāšanas prasībām.
46. Lietas, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī nauda, valūta un vērtspapīri, banku izdoti akreditīvi, vekseļi, akcijas un citi naudas dokumenti, izstrādājumi no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāli un dārgakmeņi, ja tiem uzlikts arests un tos nevar glabāt to sākotnējā atrašanās vietā, glabājami atbilstoši šo noteikumu II nodaļai.
(Pielikums MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
(Pielikums MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)
(Pielikums grozīts ar MK 08.09.2008. noteikumiem Nr.721; MK 04.01.2011. noteikumiem Nr.2)
(Pielikums MK 04.01.2011. noteikumu Nr.2 redakcijā)