1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem (turpmāk tekstā — noteikumi) tiek apstiprināti Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objektu saglabāšanas, atklāšanas un likvidēšanas noteikumi.
3. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā visām fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā (valdījumā) Rēzeknes pilsētā atrodas kultūrvēstures objekti, jānodrošina to saglabāšana un atjaunošana, kā arī veicama to likvidēšana.
4. Šie noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošos valsts likumus un citu tiesību aktu prasības.
5. Tādi vēstures un mākslas pieminekļi, piemiņas vietas, akmeņi, zīmes, plāksnes vai atsevišķas kapa vietas, kas nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bet ir saistītas ar Rēzeknes pilsētas, novada, starptautiska vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem, tradīcijām (mākslas, etnogrāfiskām u.c.) vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, ir aizsargājami Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objekti (skat. 1. pielikumu).
6. Kultūrvēstures objekti var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisku un citu juridisku personu īpašumā (valdījumā).
(Nodaļas numerācija grozīta ar Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)
8. Pamatotas nepieciešamības gadījumā kultūrvēstures objekta īpašnieks (valdītājs), pašvaldība vai jebkura juridiska vai fiziska persona var izvirzīt izskatīšanai pašvaldībā priekšlikumu par kāda bojāta (laika gaitā vai ārējās vides iedarbības rezultātā) kultūrvēstures objekta savešanu kārtībā. Priekšlikuma izskatīšanai pašvaldība pieaicina kultūrvēstures objekta saglabāšanā un savešanā kārtībā ieinteresētās puses, lai lemtu par iespējamo līdzdalību kultūrvēstures objekta bojājuma novēršanā.
9. Neatkarīgi no īpašumpiederības, priekšlikumu par jauna kultūrvēstures objekta atklāšanu vai esošā likvidēšanu var ierosināt fiziskas un juridiskas personas, uzrakstot pamatotu iesniegumu pašvaldībai, kas pieņem lēmumu, izvērtējot priekšlikuma nozīmīgumu.
10. Pašvaldība galīga lēmuma pieņemšanai par kultūrvēstures objekta atklāšanu vai likvidēšanu var pieaicināt trešās personas (mākslas, arhitektūras, kultūras, izglītības vai citus speciālistus) vai organizēt sabiedrisku apspriešanu.
11. Pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas jauna kultūrvēstures objekta atklāšana vai esošā likvidēšana saskaņojama ar Pilsētbūvniecības un teritoriālās plānošanas pārvaldi.
12. Ja kultūrvēstures objektu paredzēts atklāt vai likvidēt pie ēkas, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis vai atrodas tās 100 metru aizsardzības zonā, priekšlikums saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
13. Kultūrvēstures objekta īpašnieks (valdītājs) saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem par saviem līdzekļiem organizē kultūrvēstures objekta atklāšanu vai likvidēšanu.
13.1 Ja kultūrvēstures objekts ir atklāts vai likvidēts bez Rēzeknes pilsētas pašvaldības akcepta, tā ir tiesīga likvidēt vai atjaunot kultūrvēstures objektu uz ierosinātāja rēķina.
(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)
13.2 Kultūrvēstures objektiem, kuru atklāšana vai likvidēšana ir veikta ar pašvaldības akceptu un atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, priekšlikuma par kultūrvēstures objekta atklāšanu vai likvidēšanu pārskatīšana atbilstoši šo noteikumu prasībām nav nepieciešama.
(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)
(Nodaļa Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)
14. Kontroli par noteikumos noteikto prasību izpildi un administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā inspekcija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija.
(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)
15. Par šo noteikumu prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 50 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz 150 naudas soda vienībām.
(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)
Nosaukums | Atrašanās vieta | Datējums |
Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta | Dārzu ielā pie Pareizticīgo katedrāles | 1941. –1945. g, atklāta 1948. g. |
Nacistiskā režīma masu upuru piemiņas vieta | A. Upīša ielā Ebreju kapos | 1941. g., atklāts 1980. g. |
Nacistiskā režīma upuru piemiņas vieta | Vipingas ielā 2a, Vipingas mežā pie Tuberkulozes dispansera | 1943. g. 6. marts, atklāta 1974.g., atjaunota 2000. gada maijā |
Gleznotāja Franciska Varslavāna (1898.–1949.g.) dzīvesvieta (1938.–1948.g.) ar piemiņas plāksni | Bukmuižas ielā 78 | Uzstādīta 1963. gada 3. novembrī |
Komunistiskā terora upuru kapi | Miera ielā 35, bijušajos Garnizona kapos | 1940.,1941. g. |
Sabiedriskā darbinieka un garīdznieka Franča Trasuna (1864.–1926.g.) kaps ar pieminekli | Miera ielā 35, bijušajos Garnizona kapos | atklāts 1996. g. |
Dzejnieka Seimaņa Putāna (1892.–1969.g.) kaps ar pieminekli | Miera ielā 35, Pilsoņu kapos | Uzstādīts 1977. gada 12. septembrī |
Brāļu Skrindu – ārsta, dzejnieka Antona (1881.–1918.g.) un garīdznieka Kazimira (1875.–1919.g.) – kapa vietas ar pieminekli | Miera ielā 35, Pilsoņu kapos | |
Monsinjora Nikodema Rancāna (1870.–1933.g.) kaps ar pieminekli | Miera ielā 35, Pilsoņu kapos | |
Nacistiskā režīma koncentrācijas nometnes upuru kapi | Miera ielā 35, Pilsoņu kapos | 1941. –1945. g., |
Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta | Miera ielā 35, blakus Pilsoņu kapiem | 1941. –1945. g., piemineklis atklāts 1968. g., |
Nacistiskā režīma koncentrācijas nometnes piemiņas vieta | Pie 5. vidusskolas, Atmodas ielā | 1941. –1945. g., piemiņas zīme atjaunota 2001. gada novembrī |
Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta | Upes ielā, blakus Pareizticīgo kapiem | 1941.–1945. g., piemiņas zīme atklāta 1975. g. |
Latvijas Brīvības cīņās kritušo 115 karavīru Brāļu kapi | Miera ielā 35 | 1919.–1920. g., |
Piemineklis Latgales atbrīvotājiem “Vienoti Latvijai” | Atbrīvošanas alejā, laukumā pie domes | 1939., 1943., 1992. g., |
Piemiņas vieta ar akmeni komunistiskā terora upuriem | Atbrīvošanas alejā 67 | Atklāta 1990. gada 14. jūnijā |
Piemiņas vieta ar akmeni represētajiem Rēzeknes iedzīvotājiem | Pie dzelzceļa stacijas “Rēzekne 2” | 1941., 1949. g., atklāta 1991. g. |
Piemiņas zīme “Klusā kokle” | Pie ēkas Atbrīvošanas alejā 115 | Atklāta 1990. gada 1. septembrī, autors Bērtulis Buls |
Gleznotāja Vilhelma Purvīša tēva Jura Purvīša (1849.–1927.g.) kaps ar pieminekli | V. Purvīša ielas kapos | Atjaunots 1992. gada 20. jūnijā, |
Ārsta Paula Strūves kaps ar pieminekli | Upes ielas jeb Pareizticīgo kapos | |
Kaps ar pieminekli “Mātei” | Miera ielas kapos | Autors V. Boriss |
Kārļa Ulmaņa, Jāņa Baloža un Krišjāņa Berķa stādītie ozoli | Atbrīvošanas alejā 74 | 1937. g. |
J. Raiņa skulpturāls portrets | Kultūras un atpūtas parkā | Atklāts 1972. g. |
J. Zvīdra skulpturāls portrets | Brīvības un Viļānu ielas krustojumā | Atklāts 1971. g. |
Piemineklis monsinjoram Nikodemam Rancānam | Pie ēkas Atbrīvošanas alejā 115 | Atklāts 2002. gada 13. augustā, |
Bīskapa Jāzepa Rancāna (1886.–1969.g.) vārdā nosauktais laukums ar piemiņas akmeni | Laukumā pie pilskalna | Atklāts 2003. gada septembrī |
Piemineklis Sarkanās armijas karavīram | Latgales ielā, pie autoostas | Atklāts 1974. gada 26. jūlijā, tēlnieki Ojārs Siliņš un Oto Kalējs, arh. E. Salguss |
Krucifikss | Miera ielā 35, Pilsoņu kapos | Atklāts 1989. g. |
Krucifikss | Rāznas un Ludzas ielas krustojumā | Atjaunots 1991. g., autors Antons Rancāns |
Ūdenstornis | Stacijas ielā, pie dzelzceļa stacijas “Rēzekne II” | 1903. g. |
Kinorežisora Fridriha Ermlera (1898.–1967.g.) dzīvesvieta ar piemiņas plāksni | V. Purvīša ielā 10 | Plāksne uzstādīta 1978. gada 22. aprīlī |
Audriņu sādžas iedzīvotāju, Nacistiskā režīma upuru piemiņas vieta ar plāksni | Latgales ielā 87 | 1942. gada 4. janvārī, atklāta 1965. g. |
Krievu rakstnieka Jurija Tiņanova (1894.–1943.g.) dzīvesvieta (1906.–1915.g.) ar piemiņas plāksni | Atbrīvošanas alejā 94 | Atjaunota 2000. g. |
Ārsta Valda Gavara (1896.–1941.g.) un Paula Strūves (1881.–1941.g.) darba vieta ar piemiņas plāksni | 18. Novembra ielā 41/ 2 | Atklāta 1996. g. |
Piemiņas plāksne Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktoram monsinjoram Nikodemam Rancānam (1879.–1933.g.) | Atbrīvošanas alejā 115 | Atjaunota 1989. g. |
Pedagoģes, latgaliešu publicistes Valērijas Seiles (1891.–1970.g.) dzīvesvieta (1940-1947) ar piemiņas plāksni | V. Seiles ielā 38 | 1991. g. 21. jūnijā |
Aktiera un režisora Antona Varslavāna (1904.–1990.g.) darba vieta ar piemiņas plāksni | Brāļu Skrindu ielā 3 | Atklāta 1994. gada 17. novembrī |
Gleznotāja Arvīda Egles (1905.–1977.g.) darba un dzīvesvieta ar piemiņas plāksni | Latgales ielā 82 | Atjaunota 1995. g. |
Piemiņas plāksne Rēzeknes atbrīvotājiem no lielinieku varas | Atbrīvošanas alejā 93 | Atjaunota 1995. g. |
Farmaceita, bijušā labklājības ministra Vladislava Rubuļa (1887. –1937.g.) darbības vieta ar piemiņas plāksni | Latgales ielā 41 | Atklāta 2003. gada septembrī |
Plāksne Ērgļa aptiekai | Latgales ielā 41 | |
Poļu pedagogu Antona un Olgas Talat-Kelpšu darba vieta ar piemiņas plāksni | Atbrīvošanas alejā 56 | Atklāta 2001. gada 14. jūnijā |
Latgales kongresa norises vieta ar piemiņas plāksni | Atbrīvošanas alejā 56 | Atklāta 2002. gada aprīlī |
Farmaceita, bijušā labklājības ministra Vladislava Rubuļa (1887.–1937.g.) kapa vieta ar pieminekli | Miera ielā 35, Pilsoņu kapos | |
Pedagogu Jāņa Viļuma, Benedikta un Antoņinas Tuču kapa vietas ar pieminekli | Miera ielā 35, Pilsoņu kapos |