Darbības ar dokumentu

1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk tekstā — noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī Jūrmalas pilsētas domes institūciju, kura reģistrē personas un sniedz Latvijas Republikas likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.pantā noteikto palīdzības veidu.

1.2. Personas, kurām ir nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un kurām ir tiesības to saņemt, reģistrē Jūrmalas pilsētas domes Pašvaldības īpašumu pārvaldes dzīvokļu nodaļa (turpmāk tekstā — Dzīvokļu nodaļa), lai sniegtu šādu palīdzību:

1.2.1. izīrētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu;

1.2.2. palīdzētu apmainīt īrēto dzīvojamo telpu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

1.3. Persona, kura atbilstoši tiesiskam pamatojumam ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā (pirms 2003.gada 1.jūlija bija pierakstīta Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā) iesniedz Dzīvokļu nodaļā rakstveida iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt šo noteikumu 1.2.punktā noteikto palīdzības veidu.

1.4. Atzinumu par personas ienākumu atbilstību noteikumu 3.4.8., 3.6.1., 3.6.2., 3.6.3., 3.6.4. apakšpunktos paredzētajiem nosacījumiem, kā arī izziņu par maznodrošinātas personas statusu, izsniedz Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvalde.

1.5. Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas (dzīvokļa) izīrēšanas jautājumu risināšanā, izslēgšanu no uzskaites, kā arī par palīdzības sniegšanas secību, ņemot vērā konkrētos dzīvokļa apstākļus, pieņem Jūrmalas pilsētas domes dzīvokļu komisija.

Lēmumu par konkrētas palīdzības sniegšanu dzīvojamās telpas (dzīvokļa) izīrēšanā personai pieņem Jūrmalas pilsētas dome. Šo jautājumu izskatīšanā dome ievēro dzīvokļu komisijas atzinumus un ieteikumus.

1.6. Personas, kuras, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, ir atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvojamo telpu, reģistrē Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvalde.

2.1. Personas, kuras līdz Latvijas Republikas likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldībā valsts un paš­valdības palīdzības saņemšanai dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanā, netiek izslēgtas no palīdzības pretendentu saraksta un tām ir tiesības saņemt šajā likumā un šo noteikumu noteikto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

2.2. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību dzīvojamās telpas (dzīvokļa) izīrēšanā, iesniedz Dzīvokļu nodaļā rakstisku iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt šo palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Dzīvokļu nodaļa var pieprasīt papildu informāciju.

2.3. Persona tiek reģistrēta dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā pēc iesnieguma, dokumentu saņemšanas un lēmuma pieņemšanas par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt šo palīdzību.

2.4. Palīdzības reģistru dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanā iekārto Dzīvokļu nodaļa.

2.5. Palīdzības reģistrā dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanā par katru personu iekļaujamas šādas ziņas:

2.5.1. reģistrētās personas vārds un uzvārds;

2.5.2. datums, kad pieņemts lēmums par tiesībām saņemt palīdzību;

2.5.3. personas kārtas numurs palīdzības reģistrā.

2.6. Ja persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas, tai nosūtāms rakstveida paziņojums uz norādīto adresi. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra noteikumu 1.5.punktā noteiktajā kārtībā ar komisijas lēmuma pieņemšanas dienu, ja:

2.6.1. persona iesniegusi rakstisku iesniegumu par izslēgšanu no palīdzības reģistra;

2.6.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatojumu šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

2.6.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatojumu šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

2.6.4. persona pirms jautājuma izskatīšanas par dzīvojamās platības piešķiršanu nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību;

2.6.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību.

2.7. Ja persona pēdējo piecu gadu laikā ir pasliktinājusi dzīves apstākļus (apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku, pārdodot vai citādi to atsavinot, iemitinot tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana) un ja šo darbību rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar noteikumu 3.7.3., 3.7.4. apakšpunktiem, tad palīdzības sniegšana atliekama uz pieciem gadiem.

3.1. Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti veic Dzīvokļu nodaļa.

3.2. Ja atbrīvojas pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa, tās apsaimniekotājs SIA “Jūrmalas namsaimnieks” septiņu dienu laikā paziņo par to Dzīvokļu nodaļai.

3.3. Personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība

Ja stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kas atradās Jūrmalas pilsētā, ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un attiecīgā persona ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas ir iesniegusi pašvaldībai iesniegumu palīdzības saņemšanai, šai personai neatliekami sniedzama palīdzība, izīrējot tai dzīvojamo telpu vai piešķirot vienreizēju pabalstu.

Ja pašvaldība nevar nodrošināt šo personu Latvijas Republikas likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”13.panta noteiktajā kārtībā un termiņā, tad persona tiek nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu. Ar pagaidu dzīvojamo telpu persona tiek nodrošināta uz laiku, ne ilgāk par gadu.

3.4. Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām (pirmā grupa)

3.4.1. Personas, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no Jūrmalā īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir maznodrošināti invalīdi.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) īrnieka iesniegums;

2) dzīvesvietas izziņa;

3) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

4) tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopija, uzrādot oriģinālu;

5) izziņa par maznodrošinātas personas statusu;

6) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

7) pensionāra, invalīda apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

8) invalīdiem — Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu (turpmāk tekstā —VDEĀK) izziņas kopija, uzrādot oriģinālu.

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) īrnieka iesniegums;

2) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

3) dzīvesvietas izziņa;

4) tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopija, uzrādot oriģinālu;

5) izziņa par maznodrošinātas personas statusu;

6) pensionāra, invalīda apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

7) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

8) bērna dzimšanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

9) izziņa par aizgādnībā esošu mazno­drošinātu personu;

10) invalīdiem — VDEĀK izziņas kopija, uzrādot oriģinālu.

c) politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) izīrētāja iesniegums;

2) īrnieka iesniegums;

3) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

4) dzīvesvietas izziņa;

5) politiski represētās personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

6) pases, bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

7) attiecīgā panta piemērošanu apliecinoši dokumenti — tiesas sprieduma vai citu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.

3.4.2. Personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa Jūrmalā, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir maznodrošināti invalīdi.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) personas iesniegums;

2) dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

3) dzīvesvietas izziņa;

4) tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopija, uzrādot oriģinālu;

5) izziņa par maznodrošinātas personas statusu;

6) pensionāra, invalīda apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

7) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

8) invaliditātes — VDEĀK izziņas kopija, uzrādot oriģinālu.

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) personas iesniegums;

2) dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

3) dzīvesvietas izziņa;

4) tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopija, uzrādot oriģinālu;

5) izziņa par maznodrošinātas personas statusu;

6) pensionāra, invalīda apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

7) pases, bērnu dzimšanas apliecības kopijas, uzrādot oriģinālus;

8) izziņa par aizgādnībā esošu mazno­drošinātu personu;

9) invaliditātes — VDEĀK izziņas kopija, uzrādot oriģinālu.

c) politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) personas iesniegums;

2) dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma kopija, uzrādot orģinālu;

3) dzīvesvietas izziņa;

4) tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopija, uzrādot oriģinālu;

5) politiski represētas personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

6) pases, bērnu dzimšanas apliecības kopijas, uzrādot oriģinālus.

3.4.3. Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) personas iesniegums;

2) bāriņtiesas lēmums,

3) pases, dzimšanas apliecības kopijas, uzrādot oriģinālus.

3.4.4. Repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kas atrodas Jūrmalā un kurā repatriants vai viņa vecāki, vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) personas iesniegums;

2) Latvijas Republikas Repatriācijas centra izziņas kopija, uzrādot oriģinālu;

3) pases, bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

4) arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas.

3.4.5. Maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā un, ja tām nav iespējams likumā noteiktā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai, ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts, tāpēc persona darījumu rezultātā ir zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) personas iesniegums;

2) personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas, atbrīvojuma izziņas (veidlapa A) kopija, uzrādot oriģinālu;

3) arhīva izziņa no pēdējās dzīvesvietas (izziņā uzrādot pieraksta ilgumu, pierakstītās personas un radniecību ar tām) Jūrmalas pilsētā;

4) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

5) invalīdiem — VDEĀK izziņas kopija, uzrādot oriģinālu;

6) pensionāra apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

7) izziņa par maznodrošinātas personas statusu.

3.4.6. Maznodrošinātas personas, kuras līdz 2001.gada 31.decembrim saskaņā ar Latvijas Repub­likas likumu “Par valsts un pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija reģistrētas pirmkārtas rindā valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā saņemšanai, rakstveidā izteikusi vēlēšanos reģistrēties pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā šī apakšpunkta minēto personu grupā, pārreģistrācija tiek veikta, ņemot vērā iepriekšējo reģistrācijas datumu.

3.4.7. Maznodrošinātas personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā mājā un, kuras lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašumu tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas un līdz 2001.gada 31.decembrim reģistrējusies uzkaitē kopējā rindā, rakstveidā izteikusi vēlēšanos reģistrēties pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā šī apakšpunkta minēto personu grupā pārreģistrācija tiek veikta, ņemot vērā iepriekšējo reģistrācijas datumu.

3.4.8. Personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz 2 minimālās algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz 1,5 minimālās algas vienam cilvēkam un, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašumu tiesību atjaunošanai, ja šīs personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā mājā Latvijas Republikas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā un ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) īrnieka iesniegums;

2) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

3) dzīvesvietas izziņa;

4) tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopija, uzrādot oriģinālu;

5) izziņa par atbilstību 3.4.8. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem;

6) pensionāra, invalīda apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

7) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

8) bērna dzimšanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

9) izziņa par aizgādnībā esošu maz­no­drošinātu personu;

10) invalīdiem — VDEĀK izziņas kopija, uzrādot oriģinālu.

3.4.9. Šai grupai paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un tās nav pārdodamas vai citādi atsavināmas dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām.

3.4.10. Ja pašvaldība nevar nodrošināt šo personu Latvijas Republikas likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 14.panta noteiktajā kārtībā, jo attiecīgajā brīdī nav neizīrētu telpu, tad persona tiek nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu. Ar pagaidu dzīvojamo telpu persona tiek nodrošināta uz laiku, ne ilgāk par gadu.

3.4.11. Noteikumu 3.4.3., 3.4.4. un 3.4.5. apakšpunktā minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad personas ir ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu. Ja šis termiņš nav ievērots attaisnojošu iemeslu dēļ, 1.5.punktā minētā komisija ir tiesīga termiņu atjaunot.

3.5. Personas, kurām tiek izbeigts dzīvojamo telpu īres līgums, ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājas īpašniekam (viņa mantiniekam), ja viņš iesniedz pieteikumu Jūrmalas pašvaldībai trīs mēnešu laikā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumā, kad īpašuma tiesības tiek atjaunotas pēc 2001.gada 31.decembra un pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu gada laikā no īpašnieka (viņa mantinieka) pieteikuma saņemšanas dienas.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) namīpašnieka iesniegums;

2) īpašumu tiesību apliecinošs dokuments, uzrādot oriģinālu;

3) dzīvojamās mājas inventarizācijas lietas kopija, uzrādot oriģinālu;

4) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

5) īpašnieku un īrnieku pasu, bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

6) īrnieka dzīvesvietas izziņa;

7) ja nepieciešams, notariāli apliecināts vienošanās līgums par īpašuma lietošanas tiesībām.

3.6. Personu uzskaites grupa, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās dzīvojamās mājās (otrā grupa)

3.6.1. Personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz 2 minimālās algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz 1,5 minimālās algas vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) personas iesniegums;

2) dzīvojamās mājas īpašuma tiesību apliecinoši dokumenti;

3) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

4) īrnieka dzīvesvietas izziņa;

5) izziņa par atbilstību 3.6.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem;

6) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

7) bērna dzimšanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu.

Ja persona, kura dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un līdz 2001.gada 31.decembrim reģistrējusies uzskaitē kopējā rindā, rakstveidā izteikusi vēlēšanos reģistrēties pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā šī apakšpunkta pirmajā daļā minēto personu grupā, pārreģistrācija tiek veikta, ņemot vērā iepriekšējās reģistrācijas datumu.

3.6.2. Personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz 2 minimālās algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz 1,5 minimālās algas vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašumu tiesību atjaunošanai, ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts un īpašnieks ir pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu un to nevar veikt, īrniekam dzīvojot ēkā vai lietojot attiecīgo dzīvojamo telpu, izņemot gadījumus, ja dzīvojamo ēku (dzīvojamo telpu) paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo ēku (nedzīvojamo telpu), ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) īpašnieka iesniegums;

2) īrnieka iesniegums;

3) būvekspertīzes atzinums par dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālā remonta nepieciešamību;

4) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināts būvprojekts un būvatļauja;

5) kapitālā remonta izmaksu aprēķins (tāme);

6) kredītiestāžu apstiprināti dokumenti, kas apliecina, ka mājas īpašniekam (izīrētājam) ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu aprēķinā (tāmē) norādītie finanšu līdzekļi;

7) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

8) īrnieka dzīvesvietas izziņa;

9) izziņa par atbilstību 3.6.2. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem;

10) īpašuma tiesību apliecinoši dokumenti, uzrādot oriģinālu;

11) dzīvokļa plāns;

12) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

13) bērna dzimšanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu.

3.6.3. Personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz 2 minimālās algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz 1,5 minimālās algas vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un tiek izliktas no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu Latvijas Republikas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) namīpašnieka iesniegums;

2) īrnieka iesniegums;

3) īpašumu tiesību apliecinoši dokumenti, uzrādot oriģinālu;

4) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

5) īrnieka dzīvesvietas izziņa;

6) tiesas sprieduma kopija, uzrādot oriģinālu;

7) izziņa par atbilstību 3.6.3. apakšpunkta noteiktajiem kritērijiem;

8) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

9) bērna dzimšanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

10) dzīvokļa plāns.

3.6.4. Personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz 2 minimālās algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz 1,5 minimālās algas vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un tiek izliktas no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu par izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanos vai sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personīgai lietošanai, ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas:

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) namīpašnieka iesniegums;

2) īrnieka iesniegums;

3) īpašumu tiesību apliecinoši dokumenti, uzrādot oriģinālu;

4) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

5) īrnieka dzīvesvietas izziņa;

6) tiesas sprieduma kopija, uzrādot oriģinālu;

7) izziņa par atbilstību 3.6.4. apakšpunkta noteiktajiem kritērijiem;

8) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

9) bērna dzimšanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

10) dzīvokļa plāns.

3.7. Personas, kuras ar dzīvojamo platību nodrošināmas vispārējā kārtībā (trešā grupa)

3.7.1. Personas, kuras līdz 2001.gada 31.decembrim saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” bija reģistrētas pirmkārtas rindā valsts un pašvaldību palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai, ņemot vērā reģistrācijas datumu.

3.7.2. Personas, kuras līdz 2001.gada 31.decembrim saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, bija reģistrētas kopējā rindā palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai, ņemot vērā reģistrācijas datumu.

3.7.3. Maznodrošinātas personas, kas īrē tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem un kuras dzīvesvietu deklarējušas šajā dzīvojamā telpā.

3.7.4. Maznodrošinātas personas, kas īrē tādu dzīvojamo telpu, ja ar atsevišķu istabu nav nodrošināta persona, kurai tā pienākas ar ārstu komisijas slēdzienu.

Apakšpunktos 3.7.3. un 3.7.4. noteiktām personām jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) personas iesniegums;

2) dzīvokļa plāns;

3) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

4) izziņa par maznodrošinātas personas statusu;

5) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

6) bērna dzimšanas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

7) īrnieka dzīvesvietas izziņa;

8) ārstu komisijas slēdziens;

9) ja pēdējo piecu gadu laikā mainīta dzīvesvieta — arhīva izziņa no iepriekšējās dzīvesvietas, kurā norādīts dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis, istabu skaits, platība, tajā dzīvojošo personu skaits.

3.8. Ja, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2.panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem un ja minētā persona (personas) ir veikusi attiecīgās dzīvojamās telpas īres maksas un pakalpojumu maksājumu parādu apmaksu pilnā apmērā līdz brīdim, kad pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu, izīrētājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par īres līguma noslēgšanu ar šādu personu (viņas ģimenes locekli).

Jāiesniedz sekojoši dokumenti:

1) īrnieka iesniegums;

2) dzīvesvietas izziņa;

3) dzīvojamās telpas īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

4) tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopija, uzrādot oriģinālu;

5) pases kopija, uzrādot oriģinālu;

6) izziņa par īres un pakalpojumu maksas parādu apmaksu.

4. Citi palīdzības veidi:

4.1. Pašvaldība var sniegt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu. Palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pašvaldība sniedz tādā secībā, kādā reģistrēti iesniegumi par attiecīgā veida palīdzības saņemšanu.

4.2. Pašvaldība var noslēgt dienesta dzīvojamās telpas īres līgumus ar pašvaldībā vai tās iestādēs strādājošām personām. Īres līgums šajā punktā paredzētajā gadījumā ir slēdzams, ievērojot un izpildoties likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 23. un 26.panta nosacījumiem.

4.3. Lēmumu par dienesta dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu pieņem noteikumu 1.5.punkta kārtībā.

(Jūrmalas pilsētas domes 12.07.2007. saistošo noteikumu Nr.22 redakcijā)

Persona dzīvokļu komisijas pieņemto lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram, bet izpilddirektora lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

6.1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Jūrmalas Ziņas” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

6.2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2002.gada 27.marta saistošie noteikumi Nr.2 “Personu reģistrācijas noteikumi dzīvojamo telpu (dzīvokļu) izīrēšanas jautājumu risināšanai paredzētās pašvaldības palīdzības saņemšanai” un Jūrmalas pilsētas domes 1994.gada 11.augusta lēmums Nr.184 “Par nolikumu par denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrnieku uzskaiti nodrošināšanai ar dzīvokļiem un to piešķiršanas kārtību”.