Darbības ar dokumentu

1. pants. Administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

(30.09.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.1993.)

2. pants. Latvijas Republika sastāv no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales; to iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) rajonos;

2) republikas pilsētās.

Savukārt Latvijas rajonus, iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) rajonu pilsētās;

2) pagastos.

Rīgas pilsēta ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

(27.10.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1994.)

3. pants. Rajonu pilsētām var būt lauku teritorijas.

Rajona pilsētas lauku teritorija ir zeme, kuru ilgstoši izmanto lauksaimnieciskai darbībai un kura administratīvi ir pakļauta rajona pilsētas pašvaldībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.1994. likumu, kas stājas spēkā 05.11.1994.)

4. pants. Republikas pilsētu un rajonu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, to robežas groza un rajonu administratīvos centrus nosaka Saeima ar likumu. Likumprojektam par republikas pilsētu vai rajonu administratīvo teritoriju izveidošanu, likvidēšanu, robežu grozīšanu vai rajonu administratīvo centru noteikšanu ir jāpievieno Ministru kabineta atzinums un ieinteresēto pašvaldību lēmumi.

Pašvaldības var rīkot aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par nepieciešamību izveidot vai likvidēt republikas pilsētu vai rajonu administratīvās teritorijas, grozīt to robežas vai noteikt rajonu administratīvos centrus.

(30.09.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.1993.)

5. pants. Republikas pilsētu kategorijā var ieskaitīt pilsētas ar attīstītu rūpniecību, transporta un komunālo saimniecību un sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu un sociālo aprūpi, ja šajās pilsētās ir ne mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

Atsevišķos gadījumos republikas pilsētu kategorijā var ieskaitīt pilsētas, kurās ir mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem kritērijiem.

7. pants. Rajonu pilsētu kategorijā var ieskaitīt apdzīvotas vietas, kuras ir kultūras un ražošanas centri ar attīstītu sociālo infrastruktūru un komunālo saimniecību un kurās ir ne mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

Atsevišķos gadījumos rajonu pilsētu kategorijā var ieskaitīt apdzīvotās vietas, kurās ir mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem kritērijiem.

8. pants.

(Izslēgts ar 27.10.1994. likumu, kas stājas spēkā 05.11.1994.)

9. pants. Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidoti materiāli priekšnoteikumi teritorijas apdzīvošanai.

10. pants. Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:

1) pilsētas,

2) lauku apdzīvotās vietas.

Lauku apdzīvotās vietas ir:

1) ciemi,

2) viensētas.

11. pants. Ciemu kategorijā var ieskaitīt lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies koncentrēta apbūve un pastāvīgie iedzīvotāji.

12. pants. Apdzīvotās vietas ieskaita ciema kategorijā vai izslēdz no tās un ciemus ieskaita pilsētas kategorijā vai izslēdz no tās Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem.

Pašvaldības var rīkot aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par nepieciešamību ieskaitīt apdzīvotās vietas ciemu kategorijā vai izslēgt no tās vai arī ieskaitīt ciemus pilsētu kategorijā vai izslēgt no tās.

(30.09.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.1993.)

13. pants. Viensētas ir savrupas lauku sētas.

14. pants. Administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām nosaukumus piešķir un tās pārdēvē, ievērojot Latvijas Republikas intereses, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus, kā arī vietējo iedzīvotāju domas.

15. pants. Administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām, izņemot viensētas, nosaukumus piešķir un tās pārdēvē pēc tam, kad savu atzinumu par izraudzīto nosaukumu devusi Ministru kabineta Vietvārdu padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.10.1993.)

16. pants. Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta un telegrāfa iestādes, kā arī dzelzceļa stacijas, lidlauki un ostas, par to jāinformē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgas nozares.

(30.09.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.1993.)

17. pants. Nosaukumus republikas pilsētām un rajoniem piešķir, kā arī republikas pilsētas un rajonus pārdēvē Saeima ar likumu.

Likumprojektam par nosaukumu piešķiršanu republikas pilsētām vai rajoniem vai par republikas pilsētu un rajonu pārdēvēšanu ir jāpievieno Ministru kabineta atzinums un ieinteresēto pašvaldību lēmumi. Pašvaldības var rīkot aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par to, kāds nosaukums piešķirams republikas pilsētai vai rajonam, vai arī par nepieciešamību pārdēvēt republikas pilsētu vai rajonu.

(30.09.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.1993.)

19. pants. Viensētu nosaukumus apstiprina attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldība.

Piešķirot nosaukumus viensētām un tās pārdēvējot, vēlams izmantot to vēsturiskos nosaukumus, kā arī atturēties no nosaukumu atkārtošanās viena pagasta vai pilsētas teritorijā.

21. pants. Pašvaldības uzskaita un reģistrē viensētas, kurās ir pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī atsevišķas mājas, kurām ir pagaidu nozīme un kurās nav pastāvīgo iedzīvotāju vai kuras ir dienesta nozīmes objekti kādas saimniecības nozares sistēmā (dzelzceļa dienesta ēkas, mežsargu un ceļu meistaru mājas, meteoroloģisko staciju ēkas u. c.). Uzskaiti veic Latvijas Republikas Statistikas komitejas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.1994. likumu, kas stājas spēkā 05.11.1994.)

22. pants. Viensētas, kurās nav pastāvīgo vai pagaidu iedzīvotāju, izslēdz no uzskaites attiecīgā pašvaldība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.1994. likumu, kas stājas spēkā 05.11.1994.)