1. pants. Valsts ieņēmumu dienests
Valsts ieņēmumu dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas finansu ministra pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.
(05.10.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.10.1995.)
2. pants. Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi
Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi ir:
1) nodrošināt valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas;
2) realizēt valsts muitas politiku un nodrošināt muitas robežas aizsardzību;
3) kontrolēt valsts ierēdņu ienākumu avotu likumību;
4) veikt kontroli un uzraudzību pār to, kā valsts amatpersonas ievēro likumos noteiktos ienākumu gūšanas, uzņēmējdarbības un tiesisko attiecību ierobežojumus, lai novērstu interešu sadursmes;
5) novērst un atklāt noziegumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā;
6) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestam pakļauto iestāžu darbinieku, kā arī nodokļu maksātāju apmācību nodokļu likumdošanas aktu piemērošanas jautājumos;
7) likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu un MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
3. pants. Valsts ieņēmumu dienesta struktūra un amatpersonas
1. Valsts ieņēmumu dienestu vada ģenerāldirektors. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora prombūtnes laikā Valsts ieņēmumu dienestu vada ģenerāldirektora norīkots vietnieks.
2. Valsts ieņēmumu dienestā ir centrālais aparāts un teritoriālās iestādes.
3. Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta sastāvā ir Muitas pārvalde, Finansu policijas pārvalde, kā arī nodokļu administrēšanas struktūrvienības un struktūrvienības, kas nodrošina dienesta vispārējo administrēšanu.
4. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izveido Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
5. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kas nodrošina dienesta galveno uzdevumu izpildi, šā likuma izpratne ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieki, direktori, direktoru vietnieki, teritoriālo iestāžu direktori, teritoriālo iestāžu direktoru vietnieki, visu līmeņu struktūrvienību vadītāji, struktūrvienību vadītāju vietnieki, galvenie nodokļu inspektori, vecākie nodokļu inspektori, nodokļu inspektori, finansu policijas vecākie izziņas inspektori, izziņas inspektori un jaunākie izziņas inspektori, kā ari muitas amatpersonas: Muitas pārvaldes direktors (ģenerāldirektora vietnieks), direktori, direktoru vietnieki, visu līmeņu struktūrvienību vadītāji, struktūrvienību vadītāju vietnieki, teritoriālo muitas iestāžu priekšnieki un teritoriālo muitas iestāžu priekšnieku vietnieki, muitas maiņas priekšnieki, visu pakāpju muitas eksperti, muitas virsuzraugi, vecākie muitas uzraugi, muitas uzraugi, jaunākie muitas uzraugi.
(MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
4. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors:
1) ir atbildīgs par Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildi;
2) nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku, centrālā aparāta struktūrvienību vadītāju un teritoriālo iestāžu direktoru kompetenci un atbildību, kā ari visu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu tiesības saskaņā ar šo likumu;
3) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru un štatu sarakstu;
4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba centrālā aparāta amatpersonas un darbiniekus un ieceļ amatā un atbrīvo no amata teritoriālo iestāžu direktorus;
5) apstiprina budžeta izdevumu tāmi;
6) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un iestāžu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzami tiesā;
7) ir tiesīgs pieprasīt ar jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu vai darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu, ja nav ievērotas šā likuma 19. vai 19.' panta prasības;
8) pieprasa veikt uzņēmuma, iestādes vai organizācijas nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);
9) nosaka teritoriālo iestāžu darbības teritorijas.
(MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
5. pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors
Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors:
1) vada teritoriālās iestādes darbu attiecīgajā teritorijā;
2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru un štatu sarakstu;
3) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba teritoriālās iestādes amatpersonas un darbiniekus;
4) pieprasa veikt uzņēmuma, iestādes vai organizācijas nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);
5) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzami tiesā;
6) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir piekritīga Valsts ieņēmumu dienestam, to skaitā izskata muitas pārkāpumu lietas un saskaņā ar Latvijas Republikas muitas kodeksu un Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu uzliek sodus par muitas noteikumu pārkāpumiem.
(MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
6. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu prasību izpilde
Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
7. pants. Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu un ierēdņu sadarbība
(Izslēgts ar MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
(Nodaļas nosaukums MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
8. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā (tālāk tekstā — "nodokļu administrēšana") ir:
1) kontrolēt valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu veidošanu atbilstoši likumiem, uzskaitīt un reģistrēt nodokļu maksātājus un ar nodokli apliekamos objektus, aprēķināt un iekasēt valsts nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos obligātos maksājumus, veikt šo maksājumu uzskaiti un pārbaudi;
2) kontrolēt likumu ievērošanu pašvaldību nodokļu, nodevu un nenodokļu maksājumu ieviešanā un atcelšanā;
3) piedzīt valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus;
4) uzskaitīt konfiscēto, bezīpašnieka un atbilstoši mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājušo mantu, nodrošināt kontroli pār tās realizāciju un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā;
5) izstrādāt un apstiprināt nodokļu aprēķināšanas metodiku un reglamentēt uzskaiti nodokļu aprēķināšanas vajadzībām; izstrādāt nodokļu uzskaites metodiku nodokļu pārskatu un deklarāciju sastādīšanai; izstrādāt nodokļu aplikšanas jautājumos noslēgto starpvalstu līgumu piemērošanas metodiku;
6) apmācīt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbiniekus) un konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu tiesību aktu piemērošanas jautājumos;
7) lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, sekot jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai;
8) organizēt šā likuma 2. panta 3. punktā noteikto uzdevumu izpildi;
9) saņemt no valsts ierēdņiem un citām personām finansu deklarācijas un pārbaudīt tajās norādīto ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību;
10) atklāt un novērst amatpersonu likumpārkāpumus uzņēmējdarbības ierobežošanas jomā;
11) pēc Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu, valsts pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesas pieprasījuma veikt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nodokļu aprēķinu un maksājumu revīziju (auditu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu un MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
9. pants. Nodokļu kontroles iestādes un ierēdņi
(Izslēgts ar MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
10. pants. Amatpersonu tiesības nodokļu administrēšanā
1. Visām amatpersonām, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:
1) uzrādot dienesta apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, apmeklēt Latvijas Republikas teritorijā izvietotās juridisko un fizisko personu ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības telpas un citas telpas, ari reģistrācijas dokumentos norādītās dzīvojamās telpas, kas saistītas ar ieņēmumu vai peļņas gūšanu, saimniecisko darbību tajās, pārbaudīt uzņēmējdarbībā izmantojamos materiāltehniskos resursus, izejvielas un izgatavoto produkciju, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes;
2) izdarīt nodokļu aprēķinu un maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavas, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu revīziju laikā;
3) pieprasīt sastādīt un saņemt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos (ari ārpusbudžeta fondos, ja tādus paredz attiecīgi tiesību akti) iemaksājamo valsts nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;
4) noteikt juridiskajām un fiziskajām personām termiņu, līdz kādam novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz nodokļiem un citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem;
5) pieprasīt dokumentu oriģinālus un saņemt no uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finansu un kredīta iestādēm dokumentu norakstus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā ari saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā ari pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;
6) sastādīt aktus, kas apstiprina ienākumu vai citu ar nodokļiem apliekamu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja tiek pārkāpta kārtība, kādā drīkst veikt uzņēmējdarbību;
7) savas kompetences ietvaros likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmēros uzlikt vainīgajām amatpersonām, kā ari fiziskajām personām administratīvos naudas sodus un konfiscēt administratīvo pārkāpumu izdarīšanas rīkus un tiešos objektus;
8) lai nodrošinātu tiesā celtās prasības izpildi, aprakstīt mantu (sastādot aktu), uz kuru vēršama piedziņa;
9) veikt ar administratīvo pārkāpumu saistītās mantas izņemšanu, ja par attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta konfiskācija.
2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, kā arī nodokļu inspekcijas priekšniekiem un viņu vietniekiem ir tiesības:
1) apstiprināt materiālus pārlikumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā un par vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības;
2) ja nav iespējams veikt bezstrīda piedziņu vai piedziņa vēršama uz mantu, iesniegt tiesā pieteikumus par valsts nodokļu, nodevu, soda naudas un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kā arī juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbībā konstatēto nelikumīgi iegūto līdzekļu piedziņu attiecīgo budžetu ieņēmumos;
3) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanu vai maksātnespēju;
4) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finansu un kredīta iestādēm un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā ari jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību;
5) dot finansu un kredīta iestādēm obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz attiecīgās personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja juridiskās un fiziskās personas nav laikā iesniegušas, atsakās iesniegt vai slēpj no nodokļu administrācijas amatpersonām dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas vai nepakļaujas nodokļu pārbaudes vai revīzijas (audita) veikšanai, noteiktajā termiņā neizpilda nodokļu administrācijas amatpersonu lēmumus, kā ari ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nepareiza nodokļu aprēķināšana vai nelikumīgu operāciju veikšana;
6) bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskajām un fiziskajām personām ieskaitīšanai budžetos vai speciālajos valsts un pašvaldību budžetos noteiktajā termiņā nenomaksātās valsts un pašvaldību ieņēmumu, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas (ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana) un citas soda naudas, kā arī ienākumus, kas gūti, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas (licences);
7) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pagarināt nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus;
8) bezstrīda kārtībā atmaksāt valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu summas;
9) iesniegt ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja juridiskā, fiziskā vai cita persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai arī neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, visus saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas amatpersonas nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas amatpersonai ieiet nodokļu maksātāja telpās, ja minētajai amatpersonai ir tādas tiesības;
10) pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstisku iesniegumu, pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo uzņēmuma gada pārskatu un nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņus;
11) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apturēt nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienību darbību;
12) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt ar nodokļu maksātāju vienošanās līgumu par aprēķināto summu samazināšanu.
3. Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, kuras apraksta parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un viņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību viņiem nosaka saskaņā ar Latvijas civilprocesa kodeksu.
4. Ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par nodokļu piedziņu un nav samaksājis nodokli 30 kalendāra dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas brīža, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt minēto nodokli un summu kas sedz piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.
(MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
(Nodaļas nosaukums MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
11. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi muitas politikas īstenošanā
1. Preču un citu priekšmetu muitas kontrole, to aplikšana ar muitas nodokli un muitas nodevām, muitas nodokļa un muitas nodevu iekasēšana un muitas kontroles noformēšana, kā arī valsts ekonomiskās robežas aizsardzība ir tikai muitas lieta.
2. Īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi ir:
1) kontrolēt muitas lietās pieņemto likumdošanas aktu ievērošanu;
2) piemērot muitas tarifus, kontrolēt preču un citu priekšmetu ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas ievērošanu, iekasēt valsts nodokļus, muitas nodokli un muitas nodevas, kā arī citus valsts noteiktos obligātos maksājumus, kas saskaņā ar likumdošanas aktiem nomaksājami uz muitas robežas;
3) sadarboties ar ārvalstu muitas iestādēm, aizturot kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešanu un izvešanu;
4) likumos noteiktajā kārtībā sniegt muitas iestāžu darbības pārskatu un statistikas pamatdatus;
5) saskaņā ar likumdošanas aktiem nodrošināt valsts institūcijas, uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), organizācijas un fiziskās personas ar informāciju muitas lietās; gatavot speciālistus un paaugstināt speciālistu kvalifikāciju ar muitu saistītajos jautājumos;
6) sadarboties ar tiesībaizsardzības, valsts kontroles un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām institūcijām jautājumos par muitas lietās pieņemto likumdošanas aktu ievērošanu;
7) pildīt starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu;
8) apsaimniekot robežpunktus un veikt to celtniecību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu un MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
12. pants. Muitas iestādes un ierēdņi
(Izslēgts ar MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
13. pants. Muitas amatpersonu tiesības
1. Visām muitas iestāžu amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, uzrādot dienesta apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ir tiesības ieiet uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu, kā ari īpašo un atklāto ekonomisko zonu teritorijā vai telpā, kurā atrodas muitas kontrolei pakļautās preces un citi priekšmeti.
2. Muitas iestāžu amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības, ja nepieciešams, likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā nēsāt un lietot šaujamieročus, speciālos aizsardzības līdzekļus, kā arī speciālos līdzekļus transporta apturēšanai uz Latvijas Republikas muitas robežas.
3. Lai nodrošinātu muitas uzdevumu izpildi, muitas iestādes sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un fiziskajām personām.
4. Muitas iestāžu amatpersonām ir tiesības un pienākums patstāvīgi vai kopā ar robežapsardzības, imigrācijas un sabiedriskās kārtības dienestu darbiniekiem aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpējus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
5. Muitas iestāžu amatpersonām ir muitas likumdošanas aktos noteiktās tiesības.
6. Speciāli pilnvarotām muitas iestāžu amatpersonām ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvo darbību vispārējā veidā, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus un noziegumus muitas iestāžu kompetencē esošajos jautājumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu un MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
(Nodaļas nosaukums MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
14. pants. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā
Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas uzdevumi izziņas procesā ir:
1) veikt likumos noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu jomā;
2) veikt likumos noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus un citus likumpārkāpumus Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku darbībā;
3) izdarīt izziņu kontrabandas lietās un krimināllietās par pārkāpumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā;
4) ja nepieciešams, nodrošināt citu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem.
(MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
15. pants. Finansu izziņas iestādes un ierēdņi
(Izslēgts ar MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
16. pants. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā
1. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvo darbību Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošajos jautājumos.
īpašā veidā veicamas operatīvas darbības finansu policijas amatpersonas ir tiesīgas veikt likumā noteiktajā kārtībā tikai saskaņā ar attiecīgu Finansu policijas pārvaldes direktora pilnvarojumu.
2. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijai ir Latvijas kriminālprocesa kodeksā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras.
3. Lai atklātu un novērstu noziegumus un citus likumpārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3. (izņemot tiesības noteikt maksājumu apmēru un soda naudas summu), 4., 5., 6., 7. un 9.punktā, otrās daļas 1., 3., 4., 5., 9., 11.punktā un 13.panta otrajā daļā, kā arī tiesības:
1) piedalīties Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu veiktajos pasākumos un sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem;
2) izsaukt uz attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas kompetencē, bet, ja attiecīgā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;
3) savas kompetences ietvaros likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt Valsts ieņēmumu dienestā likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai;
4) savas kompetences ietvaros likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras tiek turētas aizdomās par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu vai tiek turētas aizdomās vai ir apsūdzētas par noziegumu izdarīšanu;
5) lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, šaujamieročus, ja tas nepieciešams, lai atvairītu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kas pilda dienesta pienākumus, aizturēt un nogādāt Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus, konvojēšanas laikā savaldīt aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas finansu policijas amatpersonām vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev, pārtraukt ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgajām prasībām, kuras izvirza finansu policijas izziņas inspektori, pildot dienesta pienākumus.
(MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
(Nodaļas nosaukums MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
17. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem izvirzāmās prasības
Par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku var būt persona, kuras atbilstību amatam atzinusi attiecīgās Valsts ieņēmumu dienesta iestādes atestācijas komisija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
18. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku iecelšana amatā un atbrīvošana no amata, pieņemšana darbā un atlaišana no darba
1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc finansu ministra ieteikuma.
2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniekus un Finansu policijas pārvaldes direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.
3. Valsts ieņēmumu dienesta centrāla aparāta struktūrvienību vadītājus, amatpersonas un darbiniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.
4. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.
5. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu amatpersonas un darbiniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba attiecīgo iestāžu direktori.
(MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
19. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku statuss
1. Uz Valsts ieņēmumu dienestu, kā ari uz tā amatpersonām un darbiniekiem neattiecas likums "Par valsts civildienestu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 52.nr.; 1995, 82.nr.; 1996, 49., 105.nr.). Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku darba tiesiskās attiecības nosaka darba likumdošanas akti, šis likums un citi normatīvie akti.
2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, kā arī citus ar tiem saistītos ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums (Latvijas Vēstnesis, 1995, 156., 200.nr.; 1996, 94.nr.).
(MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
19.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) atbrīvošana no amata (atlaišana no darba)
1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) atbrīvo no amata (atlaiž no darba):
1) pēc paša vēlēšanās;
2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;
3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas vai darbinieka darbu;
4) beidzoties amata pienākumu pildīšanas termiņam (darba līgumam).
2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona (darbinieks) ir jāatbrīvo no amata (jāatlaiž no darba):
1) ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir konstatējis faktu, ka nav ievērota kāda no šā likuma 19.panta prasībām;
2) ja amatpersona (darbinieks) ir notiesāta, un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā.
3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) var atbrīvot no amata (atlaist no darba):
1) par tīšu likumpārkāpumu izdarīšanu vai nolaidību, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību un izraisījusi būtiskas sekas;
2) par darba līguma nosacījumu un/vai darba uzdevuma nepildīšanu;
3) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbinieka) statusu;
4) ja tā ir sasniegusi valsts noteikto pensijas vecumu;
5) ja atestācijas komisija konstatē, ka amatpersonas (darbinieka) profesionālās iemaņas ir nepietiekamas.
(MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
20. pants. Amatpersonu un darbinieku tiesiskā aizsardzība un sociālās garantijas
1. Par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu kavēšanu realizēt viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, pret viņām vērstiem draudiem vai vardarbību, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības.
2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.
3. Par papilduzdevumu izcilu veikšanu vai paaugstinātu darba intensitāti amatpersonām un darbiniekiem var piešķirt prēmijas vai balvas.
4. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem ir šādas papildu garantijas:
1) amatpersonas (darbinieki) saņem pabalstu mēneša pamatalgas apmērā sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, kā ari sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi;
2) amatpersonas (darbinieki) bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēneša pamatalgu apmērā. Gadījumā, ja abi bērna vecāki ir Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbinieki), tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem;
3) amatpersonai (darbiniekam) pēc viņa vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bērna kopšanai, līdz bērns sasniedzis gada vecumu, izmaksājot par šo laiku valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu. Bērna kopšanai piešķirtā atvaļinājuma laiku ieskaita kopējā un nepārtrauktajā izdienas laikā;
4) pārceļot amatpersonu (darbinieku) uz citu apdzīvoto vietu, viņam tiek nodrošināta atlīdzība par ceļa izdevumiem sakarā ar šo pārcelšanu, kā arī pārvietošanās pabalsts mēneša pamatalgas apmērā;
5) amatpersonas (darbinieki), aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu mēneša pamatalgas apmērā;
6) amatpersonu (darbinieku) dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdz attiecīgās amatpersonas (darbinieka) 24 mēneša pamatalgu apmēram.
(MK 06.08.1996.noteikumu Nr.301 redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
21. pants. Amatpersonas un darbinieka atbildība
1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai un darbiniekam aizliegts, izņemot likumā paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas amatpersonai un darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgā amatpersona un darbinieks tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona un darbinieks jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst sniegt informāciju tikai tām institūcijām, pārstāvjiem un personām, kas norādītas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrajā daļā.
2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai un darbiniekam aizliegts pārkāpt muitas kontroles zonā noteiktos iekšējās kārtības noteikumus, kurus apstiprina finansu ministrs. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgā amatpersona un darbinieks tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.
(05.10.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
22. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu lēmumu un rīkojumu pārsūdzēšanas kārtība
1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus un rīkojumus var pārsūdzēt rakstveidā 30 kalendāra dienu laikā attiecīgās Valsts ieņēmumu dienesta augstākās institūcijas vadītājam, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā tiesā.
2. Valsts ieņēmumu dienestam sūdzība jāizskata un tās iesniedzējam jāatbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 kalendāra dienām. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.
3. Valsts ieņēmumu dienestā atsevišķu strīdīgu gadījumu izskatīšanai var izveidot konsultatīvu komisiju septiņu cilvēku sastāvā, kuru vada Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un kuras sastāvā iekļaujami divi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu pārstāvji, divi centrālā aparāta darbinieki un divi uzņēmēju pārstāvji, un kura darbojas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātu nolikumu.
4. Pārsūdzēšana neaptur Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas lēmuma izpildi, kā arī šīs amatpersonas pienākumu izpildi.
5. Nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikt Valsts ieņēmumu dienestā vai tiesā prasību par nodokļu un nodevu samaksas pārskatīšanu triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu un MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
23. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtība
1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāra dienu laikā no tās dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta.
2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas juridiskajai vai fiziskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultātā, atlīdzina no valsts budžeta; no Valsts ieņēmumu dienesta speciālā budžeta tiek atlīdzināta tā zaudējumu daļa, kuru juridiskā vai fiziskā persona ir iemaksājusi šajā budžetā, turklāt tā tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.
3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai, kura pieļāvusi prettiesisku rīcību, zaudējumi jāatlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.
(05.10.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996. Sk. MK 06.08.1996. noteikumu Nr.301 Pārejas jautājumus.)
24. pants. Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums
1. Valsts ieņēmumu dienestu finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
2. (Izslēgta ar MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301.)
3. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt budžetā no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) maksu par pakalpojumiem, ko veic muitas iestādes saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 26.10.1995. likumu un MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996. Sk. MK 06.08.1996. noteikumu Nr.301 Pārejas jautājumus.)
25. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu apliecības un atšķirības zīmes
1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai ir dienesta apliecība.
2. Muitas iestāžu amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpus, kuru nēsāšanas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu un MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
26. pants. Valsts ieņēmumu dienesta simboli un zīmogs
1. Valsts ieņēmumu dienests ir juridiskā persona; tam ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.
2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ir juridiskā persona; tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un nodaļas nosaukumu.
3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem — pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Latvijas Muitas kodeksā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 06.08.1996. noteikumiem Nr.301, kas stājas spēkā 14.08.1996.)
1. Finansu ministrijai līdz 1993. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta personālsastāvu un budžeta asignējumu aprēķinus 1993. gada IV ceturksnim un 1994. gadam.
3. Ar šā likuma spēkā stāšanos likums «Par Latvijas Valsts finansu inspekciju» tiek atzīts par spēku zaudējušu.