Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Šis likums reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes (padomes) un tās institūciju, kā arī domes (padomes) priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgos noteikumus.
2. pants. Latvijā ir divu veidu pašvaldības:
1) vietējās pašvaldības — pilsētu, pagastu pašvaldības;
2) rajonu pašvaldības.
(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
3. pants. Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes (padomes) — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Rajona pašvaldība ir rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības — padomes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā rajona administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.11.1998.)
4. pants. Realizējot vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.11.1998.)
5. pants. Pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi.
Pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Ministru kabineta noteiktā ministrija (turpmāk — atbildīgā ministrija). Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome (padome), tās priekšsēdētājs vai revīzijas komisija nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot atbildīgajai ministrijai.
Valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu.
(08.06.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā no 06.03.1997.)
6. pants. Publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir:
1) šajā likumā noteiktās vietējās un rajonu (reģionālās) pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, kuras pašvaldības pilda pastāvīgi (7.pants);
2) citos likumos noteiktās vietējās un rajonu (reģionālās) pārvaldes un sociāli ekonomiskās, kā arī kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas, kuras pašvaldības pilda noteiktu laika posmu (8.pants);
3) valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (9.pants);
4) citu pašvaldību kompetencē ietilpstošās funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nodota attiecīgajai pašvaldībai (10.pants);
5) vienreizēji uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzdevušas pašvaldībām (11.pants);
6) brīvprātīgās iniciatīvas (12.pants).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.11.1998.)
7. pants. Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir noteiktas šā likuma 15.pantā. Tās pildāmas kārtībā, kāda noteikta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.
Pastāvīgo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Nododot pašvaldībām jaunas pastāvīgās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, ar kuru uzdota šo funkciju izpilde, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti. Uzdodot pašvaldībām pildīt jaunu pastāvīgu funkciju, jāgroza šā likuma 15.pants.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
8. pants. Ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt noteiktu laika posmu funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos.
Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības.
9. pants. Valsts pārvaldes iestādes, ja tas paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos, var pilnvarot pašvaldības pildīt atsevišķas valsts pārvaldes iestāžu funkcijas, nosakot to izpildes kārtību un uzraugot šo funkciju izpildi.
Nododot valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi pašvaldībām, vienlaikus tām nododami līdzekļi, kas paredzēti attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu budžetā šo funkciju veikšanai.
Pašvaldībām nodoto valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi organizē attiecīgā pašvaldība, bet par to izpildi ir atbildīga valsts pārvaldes iestāde, kas šīs funkcijas nodevusi pašvaldībai.
10. pants. Pašvaldības pēc savstarpējas vienošanās var nodot cita citai atsevišķu to kompetencē esošo funkciju izpildi. Lēmumu par funkciju izpildes nodošanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome). Pamatojoties uz šo lēmumu, tiek noslēgts rakstveida līgums, kurā paredzēti funkciju izpildes finansēšanas avoti.
Par šā panta pirmajā daļā minēto funkciju izpildi ir atbildīga un to izpildi uzrauga tā dome (padome), kurai ar likumu uzdots pildīt šīs funkcijas.
Citām pašvaldībām nevar deleģēt funkcijas, kas ir attiecīgās domes (padomes) ekskluzīvajā kompetencē un noteiktas šā likuma 21. pantā, kā arī šā likuma 9. pantā noteiktajā kārtībā pašvaldībām nodotās funkcijas.
Pagastu padomes un pilsētu domes var deleģēt rajona padomei un rajona padome var deleģēt pagastu padomēm un pilsētu domēm funkciju izpildi, nosakot tās finansēšanas kārtību, ja par to lēmumu pieņēmušas visas attiecīgā rajona pašvaldības. Pašvaldībām lēmums par deleģētās funkcijas atsaukšanu jāpieņem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms saimnieciskā gada sākuma, un tas stājas spēkā saimnieciskā gada sākumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
11. pants. Ministru kabinets var uzdot pašvaldībām veikt atsevišķus vienreizējus uzdevumus.
Uzdodot veikt vienreizējus uzdevumus, Ministru kabinetam vienlaikus jānodod pašvaldībām finansu līdzekļi, kas nepieciešami šo uzdevumu izpildei. Ja pašvaldības piekrīt, tās var veikt vienreizējus uzdevumus arī par saviem līdzekļiem.
Pašvaldībām uzdoto vienreizējo uzdevumu izpildi organizē attiecīgā pašvaldība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. likumu, kas stājas spēkā no 06.07.1995.)
12. pants. Pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.
13. pants. Valsts pārvaldes iestādēm nav tiesību uzdot pašvaldībām pildīt tādas funkcijas un uzdevumus, kuru finansēšana nav nodrošināta.
Ja, pieņemot likumus vai Ministru kabineta lēmumus, netiek ievēroti šā likuma 8. un 11.panta noteikumi, kas attiecas uz pašvaldību pagaidu funkciju un tām uzdodamo vienreizējo uzdevumu finansēšanu, pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā var ierosināt attiecīgo likumu vai Ministru kabineta lēmumu atcelt un prasīt atlīdzināt izdevumus, kas radušies pašvaldībām, pildot attiecīgās funkcijas vai uzdevumus.
14. pants. Pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības:
1) veidot pašvaldību iestādes, uzņēmumus un ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrībās;
2) iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības;
3) ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas;
4) iesniegt prasības tiesā un sūdzības administratīvajās iestādēs;
5) saņemt informāciju no valsts iestādēm.
Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums:
1) izstrādāt attiecīgās pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas apbūves ģenerālplānu (teritorijas attīstības plānu);
2) izstrādāt un apstiprināt pašvaldības budžetu;
3) racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu;
4) iekasēt nodokļus un nodevas;
5) atbilstoši paredzētajām saistībām realizēt valsts investīciju programmā iekļautos projektus;
6) atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam racionāli un lietderīgi izlietot pašvaldības finansu līdzekļus;
7) sniegt Ministru kabinetam un ministriem informāciju jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās pašvaldības darbību;
8) uzkrāt, izmantot un saglabāt līdz nodošanai valsts arhīvā dokumentus, kas radušies pašvaldību darbībā.
Savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995., 05.02.1997. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
15. pants. Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas:
1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana);
2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);
3) noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;
4) gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);
5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);
6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;
7) nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);
8) kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas;
9) sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;
10) sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;
11) izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos;
12) gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību;
13) saskaņā ar attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības plānu noteikt tās apbūves kārtību;
14) pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;
15) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;
16) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;
17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanās;
18) piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;
19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;
20) nodrošināt pašvaldības pārstāvību reģionālajā slimokasē;
21) organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu.
Šā panta 1. — 18.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu un pagastu pašvaldības, 18. — 21.punktā noteiktās funkcijas — rajonu pašvaldības, bet 1. — 21.punktā noteiktās funkcijas — republikas pilsētu pašvaldības.
(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.03.1998.)
PILSĒTAS DOME (PAGASTA PADOME)
(Nodaļas nosaukums 13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
18. pants. Pašvaldības pilsētas domi (pagasta padomi) veido vēlēti deputāti. Pilsētas domē (pagasta padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka «Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums».
Pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums «Par pilsētas domes un pagasta padomes deputāta statusu».
Par piedalīšanos pilsētas domes (pagasta padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti saņem atlīdzību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. un 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.11.1997.)
19. pants. Jaunievēlētās pilsētas domes (pagasta padomes) pirmo sēdi sasauc pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās pilsētas domes (pagasta padomes) pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās pilsētas domes (pagasta padomes) pilnvaras.
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sēdi un paraksta pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu par pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanu.
Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem, aizklāti balsojot. Ikvienam pilsētas domes (pagasta padomes) deputātam ir tiesības izvirzīt kandidatūru pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja amatam.
Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis vairāk nekā pusi no ievēlēto pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu balsīm.
Ja neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu.
Ja neviens no kandidātiem trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vēlēšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
20. pants. Pēc pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku, pastāvīgās komitejas, kā arī šā likuma 70. pantā noteiktajā kārtībā — revīzijas komisiju.
Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar klātesošo pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu balsu vairākumu, ievērojot šā likuma 19.panta piektās un sestās daļas noteikumus.
(Trešā un ceturtā daļa izslēgta ar 08.06.1995. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
21. pants. Pilsētas dome (pagasta padome) var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai pilsētas dome (pagasta padome) var:
1) apstiprināt pašvaldības nolikumu;
2) apstiprināt pašvaldības budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi;
3) apstiprināt pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas apbūves ģenerālplānu (teritorijas attīstības plānu);
4) lemt par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;
5) apstiprināt pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas;
6) apstiprināt pašvaldības teritoriālo dalījumu un tā pārvaldes struktūru;
7) noteikt pilsētas vai pagasta simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju;
8) izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes un uzņēmumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus un pašvaldības uzņēmumu statūtus;
9) iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un pašvaldības nolikumā paredzētajos gadījumos;
10) ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumiem) pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, pastāvīgo komiteju locekļus un revīzijas komisijas locekļus;
11) iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru;
12) noteikt atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu, kā arī šīs atlīdzības izmaksāšanas un ar deputāta darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību;
13) noteikt pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja, viņa vietnieka, pilsētas domes (pagasta padomes) darbinieku, kā arī pašvaldības iestāžu vadītāju algu likmes;
14) noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par:
a) pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu),
b) pašvaldības dzīvojamā un nedzīvojamā fonda īri (nomu),
c) pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu,
d) pašvaldības piegādāto siltumenerģiju,
e) sadzīves atkritumu savākšanu,
f) licenču (atļauju) izsniegšanu,
g) citiem pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldības iestādes un uzņēmumi;
15) pieņemt saistošus noteikumus par pašvaldības nodevu ieviešanu un likumā noteiktajos gadījumos noteikt nodokļu apmērus;
16) apstiprināt saistošus noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;
17) lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā;
18) lemt par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz attiecīgajā administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu;
19) noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās pašvaldības vārdā;
20) piešķirt nosaukumus ielām, parkiem un laukumiem, kā arī pārdēvēt tos;
21) apturēt un atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju lēmumus;
22) atcelt pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja rīkojumus;
23) lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 15. pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi;
24) ievēlēt pašvaldības pārstāvjus un locekļus pašvaldības vai valsts komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās;
25) pieņemt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu;
26) ievēlēt tiesu piesēdētājus, pagasttiesu, bāriņtiesu, īrestiesu priekšsēdētājus un locekļus;
27) pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos.
Pilsētas domes (pagasta padomes) darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.
Šā panta pirmās daļas 9., 18., 21., 24. un 27.punktā minēto jautājumu izskatīšanu Rīgas Dome var deleģēt Rīgas Domes izveidotai pašvaldības institūcijai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995., 05.02.1997.,13.11.1997., 05.02.1998. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.11.1998.)
PILSĒTAS DOMES (PAGASTA PADOMES) DARBA ORGANIZĀCIJA
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
22. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) darbs notiek sēdēs un pastāvīgajās komitejās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
23. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) darba organizāciju nosaka attiecīgās pašvaldības nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
24. pants. Pašvaldības nolikumā jāparedz:
1) pašvaldības pārvaldes struktūra, kā arī izpilddirektora, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu savstarpējās tiesiskās attiecības;
2) pašvaldības teritoriālais dalījums;
3) pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja un viņa vietnieka tiesības, pienākumi un atbildība;
4) pilsētas domes (pagasta padomes) komitejas, to skaitliskais sastāvs, izveidošanas kārtība, tiesības un pienākumi;
5) kārtība, kādā sagatavojami jautājumi izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) un pastāvīgo komiteju sēdēs;
6) kārtība, kādā pilsētas dome (pagasta padome) un tās komitejas apspriež pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu projektus un jautājumus, kuri attiecas uz pašvaldības iestāžu darbību;
7) citi pašvaldības darbības jautājumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
25. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) darbu vada tās priekšsēdētājs. Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vietnieks aizvieto pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, kā arī pilda pienākumus, ko uzdevis pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai kas noteikti attiecīgās pašvaldības nolikumā.
Ja pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ir atlaists vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas, pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vietnieks pilda pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja pienākumus līdz jauna pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanai.
Pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu izpildi nodrošina pilsētas domes (pagasta padomes) ievēlētas vai ieceltas amatpersonas, pašvaldības iestādes, uzņēmumi un to darbinieki. Pilsētas domes (pagasta padomes) organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pilsētas domes (pagasta padomes) darbinieki.
Pilsētas domes (pagasta padomes) nomaiņas gadījumā pilsētas domes (pagasta padomes) darbinieku darba attiecības netiek pārtrauktas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
26. pants. Pilsētas dome (pagasta padome) lēmumus pieņem sēdēs.
Pilsētas domes (pagasta padomes) sēdes ir atklātas.
Pašvaldības nolikumā var norādīt jautājumus, kuru izskatīšanai rīkojamas pilsētas domes (pagasta padomes) slēgtas sēdes. Slēgtas sēdes nevar rīkot jautājumos, kas minēti šā likuma 21. panta 2.—8. punktā un 12.— 23. punktā.
Uz pilsētas domes (pagasta padomes) sēdēm, pamatojoties uz pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu, var uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai arī personas, kuras nav pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti.
Pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumiem, priekšsēdētāja rīkojumiem, revīzijas komisijas lēmumiem, kā arī pilsētas domes (pagasta padomes) atklāto sēžu protokoliem jābūt publiski pieejamiem, lai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošās vai strādājošās personas, kā arī masu saziņas līdzekļu žurnālisti varētu bez maksas iepazīties ar šiem dokumentiem.
Pilsētas dome (pagasta padome) nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta šā panta piektajā daļā minēto dokumentu publiska pieejamība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997 un 05.02.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.03.1998.)
27. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) kārtējās sēdes sasauc priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī, nosakot sēdes norises laiku, vietu un izsludinot darba kārtību.
Pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem par kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību tiek paziņots pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.
Paziņojums par pilsētas domes (pagasta padomes) kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes izliekams redzamā vietā pilsētas domes (pagasta padomes) ēkā vai pie tās un, ja iespējams, publicējams vietējā laikrakstā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
28. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas. Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa:
1) vismaz viena daļa deputātu;
2) revīzijas komisija — šā likuma 71. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;
3) Ministru kabineta noteiktās ministrijas attiecīgais ministrs (turpmāk — Ministru kabineta pilnvarotais ministrs);
4) Ministru kabinets.
Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība, un tam jāpievieno domes (padomes) lēmuma projekts.
Sasaucot pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību.
Pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, izņemot šā likuma 49. un 65. pantā paredzētos gadījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995., 13.11.1997. un 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.11.1997.)
29. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) sēdi vada pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
30. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu projektiem, atzinumiem par tiem un izziņas materiāliem jābūt pieejamiem visiem pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
31. pants. Pilsētas dome (pagasta padome) var apspriest tikai tos jautājumus, kas iekļauti izsludinātajā sēdes darba kārtībā. Izņēmumi pieļaujami vienīgi tad, ja tam piekrīt ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
32. pants. Apspriežamos jautājumus pilsētas dome (pagasta padome) izskata izsludinātajā darba kārtībā norādītajā secībā. Šo secību var grozīt ar pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu.
Ārkārtas sēdes darba kārtību pilsētas dome (pagasta padome) nedrīkst grozīt.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
33. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz:
1) pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs;
2) pilsētas domes (pagasta padomes) komitejas vai revīzijas komisija;
3) pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti;
4) ārkārtas sēdes ierosinātājs.
Lēmumu projekti iesniedzami pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam.
Lēmumu projektu iesniegšanu reglamentē pašvaldības nolikums, kurā jāparedz kārtība, kādā lēmumu projekti izskatāmi pilsētas domes (pagasta padomes) pastāvīgajās komitejās un saskaņojami ar pašvaldības iestādēm vai to darbiniekiem.
Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs, saņemot lēmuma projektu, nosaka komiteju, kurā tas izskatāms.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
34. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem.
Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem un ja likumā nav paredzēts citādi.
Ja par lēmuma projektu nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts. Šādā gadījumā lēmuma projektu var iesniegt pilsētas domei (pagasta padomei) atkārtotai izskatīšanai, ievērojot šā likuma 33. panta noteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
35. pants. Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) kārtējo sēdi nav ieradies šā likuma 34. pantā minētais pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu skaits, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām sasauc atkārtotu sēdi, ja nepieciešams, papildinot sēdes darba kārtību.
Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) atkārtotu sēdi nav ieradies šā likuma 34. pantā minētais pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu skaits, pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs informē par to Ministru kabineta pilnvaroto ministru triju dienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai sēdei, kā arī paziņo pilsētas domes (pagasta padomes) nākamās sēdes dienu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995., 13.11.1997. un 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.11.1997.)
36. pants. Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse no visiem pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā nākamajā dienā sasauc atkārtotu ārkārtas sēdi, negrozot sēdes darba kārtību.
Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) atkārtotu ārkārtas sēdi nav ieradies šā likuma 34. pantā minētais pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu skaits, pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs informē par to Ministru kabineta pilnvaroto ministru šā likuma 35. panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995., 13.11.1997. un 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.11.1997.)
37. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) sēdes gaita tiek protokolēta. Protokolā ierakstāms:
1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, norādot īpaši, ja tā ir ārkārtas sēde;
2) kad sēdi atklāj un slēdz;
3) sēdes darba kārtība;
4) sēdes vadītāja un pilsētas domes (pagasta padomes) darbinieka — sēdes protokolētāja— vārds un uzvārds;
5) sēdē piedalījušos un klātneesošo deputātu vārds un uzvārds;
6) sēdē klātneesošo deputātu neierašanās iemesls;
7) to personu vārds un uzvārds, kurām sēdē dots vārds;
8) iesniegtie priekšlikumi, pieprasījumi, kā arī sēdes vadītāja rīkojumi;
9) kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;
10) to deputātu vārds un uzvārds, kuri, izpildot Korupcijas novēršanas likumā paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;
11) citas ziņas, kuras saskaņā ar šo likumu ir jāieraksta protokolā.
Ikviens pilsētas domes (pagasta padomes) deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā.
Protokolu paraksta sēdes vadītājs un pilsētas domes (pagasta padomes) darbinieks — sēdes protokolētājs.
Protokols ir jāparaksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes. Ja kāds no pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam ir tiesības prasīt tā apstiprināšanu nākamajā pilsētas domes (pagasta padomes) kārtējā sēdē.
Pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumus paraksta pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs. Ja pilsētas domes (pagasta padomes) sēdi vadījis priekšsēdētāja vietnieks, viņš paraksta šajā sēdē pieņemtos pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.1996. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
38. pants. Pilsētu domju (pagastu padomju) priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu, revīzijas komisiju locekļu un izpilddirektoru uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.
Rajona pilsētas domes un pagasta padomes priekšsēdētāja amatu ir atļauts savienot ar rajona padomes priekšsēdētāja amatu vai viņa vietnieka vai rajona padomes pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu.
(23.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. un 05.02.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.03.1998.)
40. pants. Balsošana pilsētas domes (pagasta padomes) sēdēs ir atklāta.
Aizklāta balsošana notiek, vēlējot pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Pilsētas domes (pagasta padomes) sēdes protokolā ierakstāmi to deputātu vārdi, kuri ierosina aizklātu balsošanu.
Aizklātu balsošanu nevar ierosināt, pieņemot lēmumus jautājumos, kas paredzēti šā likuma 21. panta 2.—8. un 12.—23. punktā.
Ikviens deputāts var pieprasīt, lai pilsētas dome (pagasta padome) pieņem lēmumu, izdarot vārdisku balsošanu. Šādā gadījumā pilsētas domes (pagasta padomes) sēdes protokolā tiek norādīts, kuri deputāti balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies vai nav piedalījušies balsošanā. Vārdiskajam balsošanas veidam ir priekšrocība, izņemot šā panta otrās daļas pirmajā teikumā paredzētos gadījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
41. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumus pieņem saistošu noteikumu, noteikumu, nolikumu, instrukciju vai ieteikumu veidā vai arī tikai ieraksta sēdes protokolā un datē ar to pieņemšanas dienu.
Pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
42. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālu un finansu resursiem.
Nelikumīgu pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu rezultātā nodarītie zaudējumi jāatlīdzina no pašvaldības budžeta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
43. pants. Pilsētas dome un pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:
1) par pilsētas (pagasta) teritorijas apbūvi;
2) par publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par pagasta vai pilsētas īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;
3) par tirdzniecību publiskajās vietās;
4) par sabiedrisko kārtību;
5) par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu;
6) par sanitārās tīrības uzturēšanu;
7) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās;
8) par sabiedriskā transporta lietošanu;
9) par pilsētas (pagasta) teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību;
10) par mājdzīvnieku uzturēšanu;
11) par pilsētas (pagasta) inženierkomunikāciju aizsardzību;
12) par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem.
Pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus arī par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 05.02.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.03.1998.)
44. pants. Republikas pilsētas dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:
1) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;
2) par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanai;
3) par pilsētas īpaši aizsargājamo dabas objektu, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzību;
4) par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995., 13.11.1997. un 05.02.1998. likumu, kas stājas spēkā 04.03.1998.)
45. pants. Saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Republikas pilsētu domju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami oficiālā laikrakstā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, izņemot šā likuma 44. panta 1. un 2. punktā paredzētos gadījumus, kad saistošie noteikumi stājas spēkā izsludināšanas dienā.
Rajona pilsētu domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas izliekami redzamā vietā pilsētas domes (pagasta padomes) ēkā vai pie tās un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izlikšanas.
Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūtāmi Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995., 13.11.1997. un 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.11.1997.)
46. pants. Pilsētu domju un pagastu padomju lēmumi par attiecīgās pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem tiek noformēti kā noteikumi. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.
Pašvaldības iestāžu darbības reglamentēšanai pilsētas dome (pagasta padome) izdod nolikumus, bet pašvaldības iestāžu vadītāju un citu amatpersonu darbības reglamentēšanai — instrukcijas.
Instrukcijas un nolikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Instrukcijas pret parakstu izsniedzamas attiecīgās iestādes vadītājam, citai amatpersonai vai darbiniekam.
Pilsētas domes (pagasta padomes) ieteikumi izliekami redzamā vietā pilsētas domes (pagasta padomes) ēkā vai pie tās un, ja iespējams, publicējami vietējā laikrakstā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
47. pants. Jautājumos, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām vai juridiskajām personām, pilsētas dome (pagasta padome) pieņem lēmumus, ierakstot tos pilsētas domes (pagasta padomes) sēdes protokolā.
Šie lēmumi stājas spēkā ar to parakstīšanas brīdi.
Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtie lēmumi protokola izraksta veidā ne vēlāk kā piecu dienu laikā nosūtāmi personām, uz kurām tie attiecas.
Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtus nelikumīgus lēmumus attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
48. pants.Pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumi priekšsēdētājam jāparaksta piecu dienu laikā no to pieņemšanas dienas.
Ja pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs atsakās šajā termiņā lēmumus parakstīt, viņam ir pienākums sasaukt pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek atkārtoti izskatīts.
Tiesības neparakstīt pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumus un šā jautājuma atkārtotai izskatīšanai sasaukt pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi ir tikai pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam. Šīs tiesības pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nevar izmantot attiecībā uz pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu, ar kuru tiek atcelts pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja rīkojums vai arī ar kuru pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs tiek atbrīvots no amata šā likuma 65. pantā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
49. pants. Nelikumīgu pilsētas domes (pagasta padomes) izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā likuma 47.panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu rīkojumu aptur Ministru kabineta pilnvarotais ministrs. Rīkojumā jānorāda konkrēto saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta punkti, kuri atceļami kā nelikumīgi, vai jānorāda, ka atceļami saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts kopumā. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā izdošanas publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtāms attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam, kas ir atbildīgs par tā izpildi.
Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēde, kurā jāizskata jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu. Pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdes laiks un norises vieta laikus jāpaziņo Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.
Ja pilsētas dome (pagasta padome) nepieņem lēmumu par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu, tai jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma atcelšanu. Šajā gadījumā Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojums par pilsētas domes (pagasta padomes) saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu darbības apturēšanu saglabā savu spēku līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanai.
Ja pilsētas dome (pagasta padome) vai tās priekšsēdētājs nepilda šā panta otrās vai trešās daļas noteikumus, nelikumīgie saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts vai to atsevišķs punkts atzīstams par spēku zaudējušu. Par to Ministru kabineta pilnvarotais ministrs paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.11.1997.)
50. pants. Pilsētas dome (pagasta padome) no pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas, kuras:
1) sagatavo jautājumus izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) sēdē;
2) sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē;
3) pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolē pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu;
4) izskata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu budžeta projektus un iesniedz tos finansu komitejai;
5) apstiprina un kontrolē pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izdevumu tāmes;
6) veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
51. pants. Pašvaldība izveido finansu komiteju un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju.
52. pants. Ja ne mazāk kā viena ceturtdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem ir ārvalstnieki un bezvalstnieki, pilsētas dome (pagasta padome) var izveidot ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteju.
Citas pastāvīgās komitejas pilsētas dome (pagasta padome) izveido atbilstoši pašvaldības nolikumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
53. pants. Pēc ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komitejas priekšlikuma pilsētas dome (pagasta padome) nosaka, kādu jautājumu izskatīšanā komiteju sēdēs pieaicināmi ārvalstnieki un bezvalstnieki.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
54. pants. Katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam.
Komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem. Komitejas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kopskaita, izņemot finansu komiteju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
55. pants. Katram deputātam jābūt vismaz vienas pilsētas domes (pagasta padomes) komitejas loceklim.
Komitejas loceklis var izbeigt savu darbību komitejā tikai tad, ja pilsētas dome (pagasta padome) pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pēc minētā komitejas locekļa rakstveida iesnieguma saņemšanas.
Ja pilnvaru laikā kāds no deputātiem tiek atbrīvots no darbības komitejā, attiecīgās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības deputāti var izvirzīt jaunu komitejas locekli.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
56. pants. Komiteju darbs notiek slēgtās sēdēs. Tajās var piedalīties katrs attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputāts. Komitejām ir tiesības uz savu sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības.
Komitejas sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no komitejas locekļiem. Lēmumu pieņem ar klātesošo komitejas locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.
Par komiteju sēžu laiku, vietu un darba kārtību jāinformē visi attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.
Komiteju sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs un visi klātesošie komitejas locekļi.
Komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pilsētas domes (pagasta padomes) darbinieki.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
57. pants. Pēc komitejas vai pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vai vienas trešdaļas komitejas locekļu pieprasījuma tiek sasauktas komitejas ārkārtas sēdes.
Ārkārtas sēdes sasauc 24 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
58. pants. Komitejas priekšsēdētāju, izņemot finansu komitejas priekšsēdētāju, no saviem locekļiem ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja. Komitejas priekšsēdētājs nedrīkst būt tās pašvaldības iestādes, uzņēmuma vai to struktūrvienības vadītājs, kuras darbu saskaņā ar pašvaldības nolikumu kontrolē attiecīgā komiteja.
Komitejas priekšsēdētājs sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes un raugās, lai komitejas lēmumi būtu ierakstīti protokolā, kā arī kontrolē komitejas lēmumu izpildi.
Komitejas locekļiem ir tiesības iesniegt komitejas priekšsēdētājam jautājumus izskatīšanai komitejas sēdēs, un priekšsēdētāja pienākums ir par tiem informēt komitejas locekļus.
59. pants. Komitejas loceklim jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja lēmums skar šā komitejas locekļa personiskās, viņa ģimenes, pirmās, otrās vai trešās pakāpes radinieku vai to personu intereses, kuru likumīgais pārstāvis ir attiecīgais deputāts.
60. pants. Finansu komiteju vada pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs.
Finansu komiteja:
1) dod atzinumu par budžeta projektu;
2) dod atzinumu par budžeta grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;
3) dod atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finansu resursu izlietošanu, kā arī par pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu projektiem, ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;
4) dod priekšlikumus par pašvaldības īpašuma apsaimniekošanu;
5) dod priekšlikumus un atzinumus par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu;
6) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);
7) veic citus šā likuma 50.pantā un pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
61. pants. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai vai pašvaldības administratīvās teritorijas pārvaldīšanai pilsētas dome (pagasta padome) no pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem var izveidot valdes, komisijas vai darba grupas.
Šo valžu, komisiju un darba grupu izveidošanas nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi vai pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumi, un darbam tajās var pieaicināt speciālistus, kuriem par darbu maksā no pašvaldības ieņēmumiem.
Valdes, komisijas un darba grupas darbojas saskaņā ar pilsētas domes (pagasta padomes) apstiprinātajiem nolikumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
PILSĒTAS DOMES (PAGASTA PADOMES) PRIEKŠSĒDĒTĀJS
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
62. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks pilnvaras iegūst ar ievēlēšanas brīdi. Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs:
1) vada pilsētas domes (pagasta padomes) darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās;
2) pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;
3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv pilsētas domi (pagasta padomi) tiesā;
4) pilsētas domes (pagasta padomes) vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus;
5) vada finansu komitejas darbu;
6) dod saistošus rīkojumus pilsētas domes (pagasta padomes) darbiniekiem;
7) ierosina jautājumu izskatīšanu pilsētas domē (pagasta padomē) un komitejās;
8) sagatavo izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) sēdes valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;
9) atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir pilsētas dome (pagasta padome);
10) var ierosināt attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata;
11) veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
63. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja amats ir algots.
Pilsētas dome (pagasta padome) var lemt par citu pilsētas domes (pagasta padomes) algotu amatu noteikšanu.
Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja amatalgu un piemaksu apmēru nosaka pilsētas dome (pagasta padome).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
65. pants. Ja pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, pilsētas dome (pagasta padome), aizklāti balsojot, var atbrīvot viņu no amata, ja to pieprasa:
1) vismaz viena trešdaļa pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu;
2) Ministru kabineta pilnvarotais ministrs;
3) revīzijas komisija.
Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kopskaita.
Gadījumos, kad saņemts priekšlikums par pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, priekšsēdētājam ir jāsasauc pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja šajā laikā nav paredzēta pilsētas domes (pagasta padomes) kārtējā sēde. Ja pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs noteiktā laikā sēdi nav sasaucis, to dara priekšsēdētāja vietnieks.
Jautājuma izskatīšanu sēdē vada pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vietnieks.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995., 13.11.1997. un 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.11.1997.)
66. pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var atkāpties no ieņemamā amata, rakstveidā paziņojot par to pilsētas domei (pagasta padomei). Šādā gadījumā pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks turpina pildīt savus pienākumus līdz nākamajai pilsētas domes (pagasta padomes) sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
67. pants. Pašvaldībās, kurās netiek iecelts izpilddirektors, viņa pienākumus veic pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
68. pants. Pēc pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja priekšlikuma pilsētas dome (pagasta padome) ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu. Izpilddirektors nedrīkst būt pilsētas domes (pagasta padomes) deputāts, izņemot šā likuma 67. pantā paredzēto gadījumu.
Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darba nepārtrauktību pilsētas domes (pagasta padomes) nomaiņas gadījumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
69. pants. Pašvaldības izpilddirektors:
1) organizē pilsētas domes (pagasta padomes) izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;
2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;
3) sagatavo priekšlikumus pilsētas domei (pagasta padomei) par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;
4) ierosina pilsētas domei (pagasta padomei) iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus;
5) iesniedz pilsētas domei (pagasta padomei) priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;
6) pilsētas domes (pagasta padomes) noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finansu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;
7) organizē pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plāna projekta, teritorijas apbūves ģenerālplāna projekta (teritorijas attīstības plāna projekta) un budžeta projekta izstrādāšanu;
8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumos.
Uz izpilddirektoru attiecināmas šā likuma 38. panta prasības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
70. pants. Pilsētas dome (pagasta padome) uz savu pilnvaru laiku no attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības tikt ievēlētiem attiecīgajā pilsētas domē (pagasta padomē), proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam ievēlē revīzijas komisiju. Revīzijas komisijā ievēlējamo locekļu skaitu nosaka pilsētas dome (padome padome), taču tas nedrīkst būt mazāks par trijiem un lielāks par septiņiem, bet Rīgas pašvaldības revīzijas komisijā ir 15 locekļi.
Revīzijas komisijā nedrīkst ievēlēt attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātus, tās izveidoto valžu un komisiju locekļus un pilsētas domes (pagasta padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, kā arī personas, kuras ar pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei. Šie noteikumi neattiecas uz pagastu un rajona pilsētu, izņemot rajonu centru, revīzijas komisijām.
Uz revīzijas komisijas locekļiem attiecināmas šā likuma 38. panta prasības.
Revīzijas komisijas locekļus pilsētas dome (pagasta padome) ievēlē ar klātesošo pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu balsu vairākumu.
Ja kāds no revīzijas komisijas locekļu kandidātiem nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana. Ja atkārtotā balsošanā revīzijas komisijas locekļa kandidāts nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, izvirzāma jauna kandidatūra.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.11.1998. Sk. pārejas noteikumus.)
71. pants. Revīzijas komisija:
1) kontrolē pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;
2) pārbauda pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;
3) kontrolē, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm;
4) piedalās Valsts kontroles rīkotajās pašvaldību mantas un finansu līdzekļu revīzijās.
Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā katrā pašvaldības iestādē veic šā panta pirmajā daļā paredzēto revīziju. Par tās rezultātiem revīzijas komisija ziņo nākamajā pilsētas domes (pagasta padomes) sēdē pēc revīzijas, vienlaikus rakstveidā iesniedzot pilsētas domei (pagasta padomei) priekšlikumus par konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu. Lai sniegtu ziņojumu par revīzijas rezultātiem un ierosinātu konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu, revīzijas komisija var pieprasīt sasaukt pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi.
Revīzijas komisijas organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības iestāžu darbinieki.
Revīzijas komisijas priekšsēdētāju ievēlē revīzijas komisija ar ievēlēto komisijas locekļu balsu vairākumu.
Uz revīzijas komisijas darba organizāciju attiecināmi šā likuma 19.panta trešās — sestās daļas, 25. panta pirmās un otrās daļas, 26. panta pirmās, trešās un ceturtās daļas, 29.—32. panta, 34.— 35. panta, 37. panta, 40. panta pirmās daļas un 58. panta noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997. Sk. pārejas noteikumus.)
72. pants. Revīzijas komisijas loceklim, veicot revīziju, ir tiesības:
1) iepazīties ar pilsētas domes (pagasta padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu dokumentāciju, saņemot dokumentu norakstus, kas nepieciešami revīzijas veikšanai;
2) saņemt no pilsētas domes (pagasta padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus jautājumos, kas saistīti ar revīziju.
Revīzijas komisijas locekļi savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997. Sk. pārejas noteikumus.)
73. pants. Finansu revīziju veikšanai un revīzijas pārskatu sagatavošanai revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus. Uzaicināto auditorfirmu vai zvērinātu revidentu darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem, nepārsniedzot pašvaldības budžetā šim nolūkam paredzēto apropriāciju.
(08.06.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997. Sk. pārejas noteikumus.)
74. pants. Revīzijas komisijas locekli no pienākumu pildīšanas var atbrīvot pilsētas dome (pagasta padome), ja to pieprasa:
1) pats revīzijas komisijas loceklis;
2) tās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības deputāti, kuri izvirzījuši revīzijas komisijas locekli darbam revīzijas komisijā;
3) vismaz viena trešdaļa pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu.
Revīzijas komisijas loceklis šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos ir atcelts, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kopskaita.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997. Sk. pārejas noteikumus.)
75. pants. Revīzijas komisija no saviem locekļiem ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Pašvaldības revīzijas komisijas priekšsēdētāja amats var būt algots. Par piedalīšanos revīzijas komisijas sēdēs, kā arī par revīzijas veikšanu revīzijas komisijas loceklis saņem atlīdzību tādā pašā apmērā kā attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti par savu pienākumu pildīšanu.
Revīzijas komisijas loceklis savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā vai darba laikā. Ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, revīzijas komisijas loceklim par to savlaicīgi rakstveidā jāpaziņo savam darba devējam. Ja revīzijas komisijas loceklis savas pilnvaras realizē darba laikā, par šo laika posmu darba alga viņam netiek maksāta.
Ja revīzijas komisijas loceklim, veicot revīziju, ir radušies izdevumi, tie atlīdzināmi Ministru kabineta noteiktajā apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997 un 05.02.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.03.1998.)
76. pants. Pašvaldību ekonomiskais pamats ir īpašums un manta, kas atrodas attiecīgās pašvaldības valdījumā un lietojumā, kā arī finansu resursi, kas veidojas no:
1) juridisko un fizisko personu nodokļu maksājumiem pašvaldības budžetā;
2) valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām;
3) kredītiem;
4) vietējām nodevām un citiem maksājumiem pašvaldības budžetā;
5) pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem;
6) ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības;
7) juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem noteiktu mērķu sasniegšanai;
8) citiem ieņēmumiem.
77. pants. Pašvaldības īpašums ir nodalīts no valsts īpašuma un citu tiesību subjektu īpašuma. Pašvaldības pārvalda, lieto savu īpašumu un rīkojas ar to likumā noteiktajā kārtībā.
Pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, gan nododot to publiskā lietošanā (ceļi, ielas, laukumi, parki), gan veidojot iestādes un uzņēmumus, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes).
Pašvaldības uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, darbojas pēc bezpeļņas organizāciju principa. Ja šo uzņēmumu ienākumi pārsniedz izdevumus, tos ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu un izlietojami pamatlīdzekļu iegādei un infrastruktūras attīstībai.
To īpašuma daļu, kas nav nepieciešama iepriekšminētajiem nolūkiem, pašvaldība var izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai vai arī lai likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu.
Valsts, citu juridisko personu, kā arī fizisko personu mantiskie strīdi ar pašvaldībām izšķirami tiesā.
78. pants. Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldību administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas nepieciešams, lai pildītu likumā noteiktās pašvaldību funkcijas.
Pirmpirkuma tiesības neattiecas uz:
1) nekustamo īpašumu, ko iegūst valsts;
2) nekustamo īpašumu, ko iegūst ārvalstis savu diplomātisko vai konsulāro iestāžu vajadzībām;
3) valsts un pašvaldību privatizējamiem objektiem;
4) ražošanas objektiem ar visiem to piederumiem;
5) nekustamo īpašumu, kas pāriet no vienas personas otrai bez atlīdzības vai maiņas ceļā;
6) nekustamo īpašumu, no kura atsavina domājamo daļu un kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā;
7) nekustamo īpašumu, kurš tiek pārdots labprātīgā vai piespiedu izsolē;
8) nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru trešajām personām ir pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības, kas dibinātas uz likuma, līguma vai testamenta;
9) dzīvokļa īpašumu, arī dzīvokli, kas iegūts īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
Pašvaldība, kas ieguvusi nekustamo īpašumu uz pirmpirkuma tiesību pamata, piecu gadu laikā var pārdot to tikai atklātā izsolē.
Pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā no 06.03.1997.)
79. pants. Pašvaldībām ir tiesības griezties Ministru kabinetā ar ierosinājumu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu likumā noteiktajā kārtībā par labu attiecīgajai pašvaldībai, ja šis īpašums nepieciešams publiskai lietošanai, tas ir, ceļu, ielu, laukumu, ietvju, estakāžu, viaduktu, kā arī ostas piestātņu būvei. Īpašuma atsavināšanas kārtību nosaka atsevišķs likums.
80. pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanu un finansu pārvaldīšanu, kā arī pašvaldību tiesības savu ienākumu veidošanā nosaka atsevišķi likumi.
81. pants. Visi attiecīgā rajona pagastu padomju priekšsēdētāji un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji veido rajona padomi.
Republikas pilsētas domes priekšsēdētāju var iekļaut rajona padomes sastāvā, ja par to lēmumu ir pieņēmusi republikas pilsētas dome un attiecīgā rajona padome. Republikas pilsētas domes priekšsēdētājam rajona padomē, kad tā lemj par funkciju veikšanu, ir tādas pašas tiesības kā rajona pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētājiem. Republikas pilsētas domes priekšsēdētāju var iekļaut rajona padomes sastāvā vai izslēgt no tās, ja republikas pilsētas dome un attiecīgā rajona padome lēmumu par to ir pieņēmusi ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms budžeta gada sākuma. Minētais lēmums triju dienu laikā paziņojams Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.
Attiecīgo pilsētas vai pagasta pašvaldību rajona padomē pārstāv domes (padomes) priekšsēdētājs vai — viņa prombūtnes laikā — domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks.
82. pants. Rajona padome organizē rajona pašvaldības pastāvīgo funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, kā arī likumos noteiktajos gadījumos veic pienākumus, kas saistīti ar rajona pilsētu un pagastu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestāžu darbību, un sniedz šīm iestādēm metodisku palīdzību.
Rajona pašvaldības funkciju izpildi un rajona padomes darbību atbilstoši rajona padomes lēmumiem nodrošina padomes iecelts izpilddirektors, kas padomes nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu.
82.1 pants. Rajona padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir rajona pašvaldības pārziņā, turklāt tikai padome var:
1) apstiprināt padomes nolikumu;
2) apstiprināt padomes budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi;
3) apstiprināt rajona sociālās un ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas attīstības plānu;
4) izteikt priekšlikumus un dot atzinumus par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;
5) apstiprināt rajona sociālās un ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības perspektīvās programmas;
6) noteikt rajona simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju;
7) reorganizēt un likvidēt rajona padomes izveidotās iestādes un izveidot jaunus uzņēmumus, kuri saistīti ar rajona pašvaldības funkciju izpildi, apstiprināt rajona padomes izveidoto iestāžu nolikumus un uzņēmumu statūtus;
8) iecelt amatā un atbrīvot no amata rajona padomes izveidoto iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un padomes nolikumā paredzētajos gadījumos;
9) ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumiem) padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, komiteju locekļus un revīzijas komisijas locekļus;
10) iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru;
11) noteikt atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu, kā arī šīs atlīdzības izmaksāšanas un ar deputāta darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību;
12) noteikt padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora algu likmes;
13) uzlikt pašvaldību nodevas likumos paredzētajos gadījumos, kā arī noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par rajona padomes izveidoto iestāžu un uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem;
14) apstiprināt saistošos noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;
15) lemt par rajona pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī par nekustamā īpašuma iegūšanu;
16) noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar rajona pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās rajona pašvaldību vārdā;
17) apturēt un atcelt rajona padomes izveidoto iestāžu vadītāju lēmumus;
18) atcelt padomes priekšsēdētāja un izpilddirektora rīkojumus;
19) lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 82.pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi;
20) pieņemt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu;
21) pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos.
Padomes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.
Rajona padome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus šā likuma 44.pantā noteiktajos jautājumos. Uz rajona padomes izdotajiem saistošajiem noteikumiem attiecas arī šā likuma 45.panta noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.03.1998.)
83. pants. Rajona padomes pirmo sēdi sasauc iepriekšējais rajona padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēnesi pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Ar jaunās rajona padomes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās rajona padomes pilnvaras. Iepriekšējais rajona padomes priekšsēdētājs līdz jaunā rajona padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada rajona padomes sēdi un paraksta padomes lēmumu par priekšsēdētāja ievēlēšanu.
Padomes priekšsēdētāja kandidatūras no pagastu padomju un pilsētu domju priekšsēdētāju vidus var izvirzīt jebkurš padomes loceklis. Padomes priekšsēdētāju ievēlē, aizklāti balsojot, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā.
Ja rajona padomes priekšsēdētājs nepilda likumā, rajona padomes nolikumā vai lēmumā noteiktos pienākumus, rajona padome var atbrīvot viņu no rajona padomes priekšsēdētāja pienākumiem. Priekšsēdētājs ir atbrīvots, ja par to nobalso vairāk nekā puse no rajona padomes locekļiem. Ministru kabineta pilnvarotam ministram ir tiesības atstādināt rajona padomes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas šā likuma 93.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Rajona padomes priekšsēdētājs:
1) vada rajona padomes darbu un sēdes;
2) pārstāv rajona padomi attiecībās ar valsti un pašvaldībām, iestādēm, uzņēmumiem, kā arī starptautiskajām organizācijām un ārvalstu pašvaldībām;
3) veic citus rajona padomes nolikumā noteiktos pienākumus.
Rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē amatā un var atbrīvot no amata tādā pašā kārtībā kā rajona padomes priekšsēdētāju.
Rajona padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgu nosaka padome.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.03.1998.)
84. pants. Rajona padomes sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.
Rajona padomes sēdes ne retāk kā reizi divos mēnešos sasauc un vada tās priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks. Par rajona padomes sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību ir jāpaziņo ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms sēdes. Pēc rajona padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma rajona padomes sēdēs var piedalīties arī citas amatpersonas.
Uz rajona padomes darba organizāciju attiecināmi šā likuma 22.panta, 24.panta 1., 3.-7.punkta, 25.panta, 26.panta pirmās, otrās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 27.panta trešās daļas, 28.-33., 37., 41., 42. un 46.-50.panta noteikumi, paredzot, ka šajos pantos noteiktais deputāta statuss attiecināms uz rajona padomes locekļiem.
Rajona padome darbojas saskaņā ar padomes apstiprinātu nolikumu, kas izstrādāts, ievērojot šo likumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.03.1998.)
85. pants. Rajona padomes sēdēs, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, lēmumu pieņemšanas kārtība ir šāda:
1) ja neviens no padomes locekļiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties;
2) gadījumos, kad iebilst kaut viens no padomes locekļiem, lēmums tiek pieņemts balsojot, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no padomes locekļiem, kuri pārstāv ne mazāk par 50 procentiem no rajona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita (iedzīvotāju skaits tiek noteikts atbilstoši Valsts statistikas komitejas datiem).
85.1 pants. Rajona pašvaldības rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu uzrauga šajā nolūkā izveidota rajona pašvaldības revīzijas komisija.
Revīzijas komisijas skaitlisko sastāvu nosaka rajona padome.
Revīzijas komisiju rajona padome ievēlē no pilsētu domju un pagastu padomju revīzijas komisiju priekšsēdētājiem. Revīzijas komisijas locekli var atcelt rajona padome, ja par viņa atcelšanu nobalso vismaz divas trešdaļas no rajona padomes locekļiem.
Uz rajona pašvaldības revīzijas komisijas darbību attiecināmi arī šā likuma 71.-73. un 75.panta noteikumi.
86. pants. Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses:
1) likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kas attiecas uz pašvaldībām;
2) kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērus;
3) pašvaldību finansu resursu izlīdzināšanas kārtību, ja tā nav noteikta likumā;
4) (izslēgts ar 05.02.1998. likumu);
5) šā likuma 8. pantā paredzēto funkciju finansēšanas avotus;
6) citus pašvaldību darbības jautājumus, par kuriem Ministru kabinets katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām.
Pašvaldības saskaņošanas procesā pārstāv pašvaldību sabiedriskā organizācija, kas izveidota atbilstoši šā likuma 96. panta prasībām.
Ministru kabinetu saskaņošanas procesā pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 05.02.1998. likumu, kas stājas spēkā no 04.03.1998.)
87. pants. Jautājumi, kas skar atsevišķas pašvaldības intereses un nav izskatāmi šā likuma 86.panta kārtībā, tiek izskatīti Ministru kabinetā saskaņā ar Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumiem.
Šajos jautājumos attiecīgo pašvaldību pārstāv tās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
(08.06.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.07.1995.)
88. pants. Sarunu rezultāti par šā likuma 86.pantā minētajiem jautājumiem tiek noformēti protokola veidā.
Ministru kabinets, nosūtot Saeimai likumprojektu, kas attiecas uz pašvaldībām, tam pievieno Ministru kabineta komitejas sēdes protokola izrakstu, kurā fiksēti ar pašvaldībām saskaņotie jautājumi un domstarpības.
Sarunu protokols par domstarpībām jautājumos, kas ietilpst Ministru kabineta vai ministriju kompetencē, izskatāms Ministru kabinetā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1995.)
89. pants. Ja Ministru kabineta noteikumi vai citi normatīvie akti, kas reglamentē pašvaldību darbību, ir pretrunā ar Satversmi, šo likumu vai citiem likumiem, pašvaldības var likumā noteiktajā kārtībā ierosināt to atcelšanu.
90. pants. Priekšlikumus par grozījumiem likumos pašvaldību sabiedriskās organizācijas vai atsevišķas pašvaldības iesniedz Ministru kabinetam.
PILSĒTAS DOMES (PAGASTA PADOMES), TĀS PRIEKŠSĒDĒTĀJA
UN REVĪZIJAS KOMISIJAS ATLAIŠANA
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
91. pants. Saeima var atlaist pilsētas domi (pagasta padomi), ja tā:
1) atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus;
2) atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē;
3) divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas vai nav izveidojusi revīzijas komisiju;
4) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kopskaita.
Saeima var atlaist revīzijas komisiju, ja tā:
1) nepilda vai pārkāpj likumus vai Ministru kabineta noteikumus;
2) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās revīzijas komisijas locekļu kopskaita.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995. un 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
92. pants. Pilsētas dome (pagasta padome) vai revīzijas komisija tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets.
Likumprojektu par pilsētas domes (pagasta padomes) vai revīzijas komisijas atlaišanu Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma.
Saeima, pieņemot likumu par pilsētas domes (pagasta padomes) atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanām. Ja līdz kārtējām pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanas nenotiek.
Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās pilsētas domes (pagasta padomes) funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pilsētas dome (pagasta padome).
Saeima, pieņemot likumu par revīzijas komisijas atlaišanu, nosaka termiņu, kādā pilsētas domei (pagasta padomei) jāievēlē jauna revīzijas komisija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
93. pants. Ja pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus, Ministru kabineta pilnvarotais ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar dienu, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojums par pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja atstādināšanu no amata.
Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad saņemts Ministru kabineta pilnvarotā ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Paskaidrojuma neiesniegšana noteiktā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu.
Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības griezties tiesā ar iesniegumu par Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojuma atcelšanu. Ja pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc divu nedēļu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja iesniegumu, pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.
Ja ar tiesas spriedumu Ministru kabineta pilnvarotā ministra rīkojums tiek atcelts, pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņem pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja amatalgu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.1995., 13.11.1997. un 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.11.1997.)
94. pants. Šā likuma 93. panta kārtībā no amata atlaisto pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju nevar atkārtoti ievēlēt par šā sasaukuma pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
95. pants. Lai risinātu uzdevumus, kuros ir ieinteresētas visas vai vairākas pašvaldības, tām ir tiesības sadarboties, kā arī dibināt pašvaldību sabiedriskās organizācijas vai iestāties šādās organizācijās.
Pašvaldību sadarbības līgumi slēdzami pašvaldības budžeta ietvaros, ja ir pieņemts attiecīgs domes (padomes) lēmums vai arī to noslēgšanas kārtība paredzēta pašvaldības nolikumā.
Pašvaldības var veidot sabiedriskās organizācijas, kuru dibināšanas, reģistrācijas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šis likums un likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".
Lēmumu par pašvaldību sabiedriskās organizācijas dibināšanu vai iestāšanos tajā, kā arī par izstāšanos no pašvaldību sabiedriskās organizācijas pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).
Pašvaldības to dibinātajās sabiedriskajās organizācijās pārstāv attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
96. pants. Pašvaldību sabiedriskā organizācija, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām pilsētu pašvaldībām, vairāk nekā puse no visām rajonu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām pagastu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.
97. pants. Pašvaldības un to izveidotās sabiedriskās organizācijas var sadarboties ar citu valstu pašvaldībām un to apvienībām, ja šāda sadarbība nav pretrunā ar sadarbības valstu likumdošanas aktiem un atbilst šo valstu savstarpēji noslēgtajiem nolīgumiem.
98.pants. Pašvaldībām, kuru pārziņā nav nepieciešamo infrastruktūras objektu, ir pienākums slēgt līgumus ar citām pašvaldībām, lai nodrošinātu likumā paredzēto funkciju izpildi. Pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets. Atbildīgā ministrija pārrauga līgumu noslēgšanu un to izpildi.
(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
99. pants. Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju (padomju) apstiprināta nolikuma pamata. Nolikums nosaka pašvaldību kopīgās iestādes kompetenci, tās finansēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus.
(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 04.11.1998.)
1. Pagastu un pilsētu pašvaldības veic iedzīvotāju pastāvīgās dzīvesvietas reģistrāciju, līdz šo funkciju savā pārziņā pārņem Iekšlietu ministrija.
3. Visām iepriekšējās pašvaldības ieceltajām amatpersonām un visiem pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem ir tiesības turpināt darba attiecības neatkarīgi no domes (padomes) nomaiņas. Pašvaldības lēmējinstitūcijas nosaukuma maiņa nav pamats pašvaldības darbinieku atbrīvošanai no darba.
10. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus likumus:
1) "Par pilsētas pašvaldību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 25/26, 39, 42; 1992, 1); 1993, 7; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 33; 1994, 3);
2) "Par pagasta pašvaldību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 25/26, 39, 42; 1992, 1; 1993, 7; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 33; 1994, 3);
3) "Par rajona pašvaldību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 8/9; 1993, 7; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 33; 1994, 3);
4) "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 26; 1993, 7; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 33; 1994, 3);
5) "Par papildinājumiem un grozījumiem dažos Latvijas Republikas likumos personālsastāva dokumentu saglabāšanas nodrošināšanai" otro, ceturto un piekto nodaļu (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22/21).
11. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu "Par "Nolikumu par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta Tautas deputātu padomes revīzijas komisiju"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6/7).
12. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija lēmumus:
1) "Par Latvijas Republikas 1991. gada 24. aprīļa likuma "Par pilsētas pašvaldību" 30. panta piektās daļas un Latvijas Republikas 1991. gada 24. aprīļa likuma "Par pagasta pašvaldību" 30. panta piektās daļas piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29/30);
2) "Par Latvijas Republikas likumu "Par pagasta pašvaldību", "Par pilsētas pašvaldību", "Par rajona pašvaldību" atsevišķu pantu piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 17);
3) "Par Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūnija likuma "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29/31);
4) "Par Latvijas Republikas likumu "Par pagasta pašvaldību", "Par pilsētas pašvaldību", "Par rajona pašvaldību" un "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" atsevišķu pantu piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18/19).
13. Šajā likumā noteiktajā kārtībā izveidojamās rajona padomes pirmo sēdi ne vēlāk kā līdz 1997.gada 15.decembrim sasauc 1994.gada 29.maijā ievēlētās (turpmāk — līdzšinējās) rajona padomes priekšsēdētājs. Līdz ar jaunizveidotās rajona padomes sanākšanu izbeidzas līdzšinējās rajona padomes pilnvaras.
(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
14. Jaunizveidotā rajona padome:
1) mēneša laikā pēc tās sanākšanas pārņem līdzšinējās rajona pašvaldības finansu līdzekļus, īpašumus, saistības, iestādes un uzņēmumus. Likumos noteiktajos gadījumos ar reorganizāciju saistītie izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta;
2) turpina uzturēt rajona pašvaldības pārziņā esošās iestādes un pārzināt rajona pašvaldības uzņēmumus, līdz tie tiek nodoti pagastu vai pilsētu pašvaldībām vai citiem tiesību subjektiem vai tiek reorganizēti. Ārstniecības, izglītības, kultūras, bērnu un sociālo iestāžu darbības pārtraukšana pieļaujama tikai tad, ja attiecīgie pakalpojumi iedzīvotājiem tiek nodrošināti citā iestādē vai citādā veidā;
3) nodrošina civilās aizsardzības sistēmas darbību, līdz šo funkciju pārņem valsts;
4) veic citos likumos rajonu pašvaldībām noteiktās funkcijas līdz grozījumu izdarīšanai attiecīgajos likumos, ja atbilstoši šā likuma 15.pantam attiecīgā funkcija nav nododama pagasta vai pilsētas pašvaldībai.
(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
15. Jaunizveidotā rajona padome 1997.gadā darbojas līdzšinējās rajona padomes apstiprinātā budžeta ietvaros, bet ar 1998.gada 1.janvāri — saskaņā ar pašas apstiprināto budžetu.
(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
16. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.janvārim izdod noteikumus par vispārējās izglītības, ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāžu, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu mācību un audzināšanas iestāžu, veco ļaužu pansionātu un citu bērnu un sociālās palīdzības iestāžu finansēšanas kārtību ar to pagastu un pilsētu starpniecību, kuru iedzīvotājiem šajās iestādēs tiek sniegti pakalpojumi.
(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
17. Rajona padomes statusa maiņa pati par sevi nav pamats līdzšinējās rajona padomes darbinieku atlaišanai no darba.
(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.11.1997.)
Likums Saeimā pieņemts 1994.gada 19.maijā.
Saeimas priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
 |
 |
 |
 |