Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 05.01.2006. - 31.12.2006. / Vēsturiskā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par bāriņtiesām un pagasttiesām
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Bāriņtiesa ir pilsētas vai novada pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

(2) Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas.

(3) Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci.

(4) Bāriņtiesu finansē pilsētas vai novada pašvaldība.

(5) Pēc pilsētas vai novada domes pieprasījuma bāriņtiesa sniedz tai pārskatu par savu darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. un 30.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2001.)

2.pants. (1) Pagasttiesa ir pagasta vai novada pašvaldības izveidota iestāde, kura attiecīgās pašvaldības teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un veic mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Vairāki pagasti pēc attiecīgo pagastu padomju lēmumiem var izveidot vienu pagasttiesu.

(3) Pagasttiesu finansē pagasta pašvaldība, bet, ja pagasttiesu izveido vairākas pašvaldības kopīgi, pagasttiesu finansēšana notiek saskaņā ar attiecīgo pašvaldību vienošanos.

(4) Pēc pagasta padomes pieprasījuma pagasttiesa sniedz tai pārskatu par savu darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2001.)

3.pants. Bāriņtiesai un pagasttiesai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesas vai pagasttiesas nosaukumu.

(30.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2001.)

4.pants. Bāriņtiesu un pagasttiesu darbību regulē šis likums, Civillikums un Ministru kabineta noteikumi.

5.pants. (1) Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos pārrauga un metodiski vada Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

(2) Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu attiecībā uz apliecinājumu izdarīšanu, kā arī citu šā likuma VII nodaļā minēto funkciju pildīšanu, mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību (VIII nodaļa) metodiski vada Tieslietu ministrija.

(3) (Izslēgta ar 08.07.2003. likumu.)

(4) Bāriņtiesas (pagasttiesas) darbības uzraudzību finansiālajos jautājumos veic attiecīgā pilsētas vai novada dome (pagasta padome).

(5) Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumus izdod Ministru kabinets.

(6) (Izslēgta ar 08.07.2003. likumu.)

(7) Bāriņtiesu (pagasttiesu) lietu paraugsarakstu pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 30.05.2001., 24.10.2002., 08.07.2003., 19.05.2004. un 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

II nodaļa. Bāriņtiesu un pagasttiesu izveidošana

6.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) sastāvā ir priekšsēdētājs un tiesas locekļi, kuru skaitu nosaka attiecīgā pilsētas vai novada dome (pagasta padome).

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļus ievēlē attiecīgā pilsētas vai novada dome (pagasta padome) uz pieciem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. un 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

7.pants. (1) Par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļiem var ievēlēt attiecīgajā administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošas vai strādājošas personas, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu, prot valsts valodu un kurām ir pedagoģiskā, juridiskā, medicīniskā, sociālā darbinieka, psihologa izglītība vai augstākā izglītība citā jomā. Personu, kurai nav norādītās speciālās izglītības, bet ir augstākā izglītība citā jomā, par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai locekli var ievēlēt tad, ja tā ir saņēmusi apliecību par bērnu un ģimenes lietu ministra un tieslietu ministra apstiprinātas bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku apmācības programmas apgūšanu.

(2) Nevar ievēlēt par bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju un tiesas locekļiem personas:

1) kuras ir aizgādnībā;

2) kuras ir atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kurām ir atņemtas aprūpes tiesības vai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

4) kuras ir sodītas par tīšu noziegumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kuras ir ievēlētas pašvaldības domē vai padomē.

(3) Uz bāriņtiesas (pagasttiesas) locekļiem neattiecas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētie amatu savienošanas ierobežojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 08.07.2003. un 19.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2004.)

8.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli atbrīvo no amata (no pienākumu pildīšanas) pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli var atcelt no amata (no pienākumu pildīšanas), ja:

1) viņš, pildot savus pienākumus, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ir radušies apstākļi, kas minēti šā likuma 7. panta otrajā daļā.

(3) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par savu darbību vai bezdarbību. Ja ir pamatotas aizdomas, ka bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs viņu var atstādināt no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam ir pienākums atstādināt bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli no amata (no pienākumu pildīšanas), ja to pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs.

(4) Ja pret bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli ir ierosināta krimināllieta, viņu var atstādināt no amata (no pienākumu pildīšanas) prokurors. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis ir atstādināts no savu pienākumu pildīšanas, līdz tiek atcelts prokurora lēmums vai stājas spēkā tiesas spriedums.

(08.07.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2004.)

9.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru prombūtnes laikā aizvieto viņa norīkots tiesas loceklis.

(2) Priekšsēdētājs pārstāv bāriņtiesu (pagasttiesu) administratīvajās iestādēs un tiesā, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām.

10.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs saņem pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) noteiktu mēnešalgu atbilstoši darba apjomam.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) locekļiem atalgojums tiek maksāts par nostrādāto laiku pēc pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) noteiktas likmes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2001.)

11.pants. Bāriņtiesas (pagasttiesas) dokumentus kārto pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) noteikts darbinieks. Atkarībā no darba apjoma bāriņtiesai (pagasttiesai) var būt savs sekretārs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2001.)

12.pants. Bāriņtiesas (pagasttiesas) izveidošanu un tās darbības teritoriju izsludina kārtībā, kāda likumā "Par pašvaldībām" noteikta saistošo noteikumu izsludināšanai.

III nodaļa. Bāriņtiesas un pagasttiesas kompetence

13.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, un sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm lemj par nepieciešamās palīdzības sniegšanu šīm ģimenēm.

(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) savas kompetences ietvaros rūpējas, lai bez vecāku gādības palikušie bērni augtu ģimenē.

(3) Bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības un sociālās palīdzības iestādēm informē par iespēju kļūt par audžuģimeni, izvēlas un sagatavo audžuģimenes, kurām nodod uz laiku audzināšanā bērnu gadījumos, kad bērns palicis bez vecāku gādības vai arī ir nepieciešams sniegt palīdzību ģimenei bērna audzināšanā.

(4) Audžuģimenes statusu, bērna un audžuģimenes savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības, šo ģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. un 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

14.pants. Bāriņtiesas (pagasttiesas) izšķir vecāku domstarpības bērnu un vecāku personiskajās attiecībās:

1) lemj par bērna uzvārdu, vārdu un tautības ierakstu (Civillikuma 151. pants, Civilstāvokļa aktu likuma 29.pants un likuma "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" 10. pants);

2) pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumu par saskarsmes tiesību izmantošanu (Civillikuma 182. pants);

3) izšķir citas vecāku domstarpības bērna audzināšanas jautājumos (Civillikuma 178. un 178.1 pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. un 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

15.pants. Bāriņtiesa (pagasttiesa) aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām:

1) lemj jautājumu par atļaujas došanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis (Civillikuma 33. pants);

2) lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (Civillikuma 220. un 221. pants);

3) gadījumos, kad miris viens no vecākiem, gādā par atstātā mantojuma saraksta sastādīšanu un mantojuma saglabāšanu (Civillikuma 272. un 395. pants) un piedalās bērna mantojuma daļas izdalīšanā, ja pārdzīvojušais laulātais dodas jaunā laulībā (Civillikuma 226. pants);

4) dod atļauju mantojuma sadalīšanai, bērna mantas atsavināšanai, ieķīlāšanai un apgrūtināšanai ar citām lietu tiesībām (Civillikuma 279.284. pants);

5) ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem (Civillikuma 189. pants);

6) sniedz palīdzību, ja bērns neklausa vai nepakļaujas vecāku audzināšanai (Civillikuma 185. pants);

7) nosūta bērnu uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista;

8) nodrošina mitekli un aprūpi bērnam, ja ģimene tiek izlikta no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas;

9) sniedz palīdzību bērnam, kurš vēršas pēc palīdzības bāriņtiesā (pagasttiesā), ja vecāki noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās (Civillikuma 185. pants);

10) dod atļauju nepilngadīgas personas genoma izpētes veikšanai;

11) veic citus pasākumus bērna personisko interešu un mantisko tiesību aizsardzībai, nodrošinot normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto prasību ievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 30.05.2001. un 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

16.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par prasības iesniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tādā gadījumā, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

(2) Ja ir faktiski šķēršļi, kas vienam no vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu, vai bērns vecāku vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu.

(3) Ja aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšanas iemesli ir atkrituši, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par aprūpes tiesību atjaunošanu vai lietas ierosināšanu tiesā par aizgādības tiesību atjaunošanu. Ja sešu mēnešu laikā apstākļi nav uzlabojušies un nav iespējams vecākiem atjaunot aprūpes tiesības, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par prasības iesniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem.

(08.07.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

17.pants. (1) Gadījumos, kad bērna vecāki miruši vai bērns palicis bez vecāku gādības, kā arī tad, ja bērna māte ir nepilngadīga un nav laulībā, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par aizbildnības nodibināšanu (Civillikuma 222. pants) šā likuma ceturtajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) Civillikumā noteiktajā kārtībā uzrauga aizbildņu rīcību, kā arī lemj par aizbildnības izbeigšanu.

(3) Bāriņtiesa (pagasttiesa) atbilstoši Civillikuma 155. panta trešajai un ceturtajai daļai dod piekrišanu paternitātes atzīšanai, kā arī bērna interesēs — atzinumu vai piekrišanu citos likumā noteiktajos gadījumos.

(4) Bāriņtiesa (pagasttiesa) bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, pieņemot lēmumu par aizbildņa iecelšanu, bērna nodošanu audžuģimenei vai ievietošanu izglītības vai bērnu aprūpes iestādē, izsniedz bāreņa apliecību.

(5) Bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

2) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

3) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu pirms noteiktā aprūpes termiņa beigām;

4) to, vai adopcija ir bērna interesēs.

(6) Par katru adoptējamo bērnu bāriņtiesa (pagasttiesa) nekavējoties informē Bērnu un ģimenes lietu ministriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997., 08.07.2003. un 19.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2004.)

18.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro pilngadīgas personas, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama aizgādnība, un lemj par lietas ierosināšanu tiesā aizgādnības nodibināšanai, ja šīm personām nav tuvinieku.

(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) šā likuma piektajā nodaļā noteiktajā kārtībā saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādņus:

1) rīcības nespējīgām personām un to mantai (Civillikuma 360. pants);

2) personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ (Civillikuma 366. pants);

3) promesošo un mirušo personu mantai (Civillikuma 371. pants);

4) mantojumam (Civillikuma 660. un 661. pants);

5) testamenta izpildīšanai, arī gadījumos, kad mantojums novēlēts labdarīgiem mērķiem un paredzēts jaundibināmai juridiskajai personai (Civillikuma 494., 496., 598., 616., 631. un 638. pants).

(3) Bāriņtiesa (pagasttiesa) uzrauga aizgādņu rīcību viņiem uzlikto pienākumu izpildē, likumā paredzētajos gadījumos dod aizgādņiem atļauju kārtot darījumus.

(4) Izbeidzoties aizgādnībai, bāriņtiesa (pagasttiesa) atceļ aizgādni.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)

19.pants. Bāriņtiesai (pagasttiesai) ir tiesības:

1) prasīt, lai iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kā arī atsevišķi iedzīvotāji iesniegtu vajadzīgos dokumentus un citus materiālus, kas nepieciešami bērnu tiesību nodrošināšanai;

2) izdarīt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, kā arī veikt iedzīvotāju dzīves apstākļu apsekošanu, lai iegūtu aizbildnības un aizgādnības jautājumu izlemšanai nepieciešamās ziņas;

3) uzaicināt vecākus, aizbildņus, aizgādņus, adoptētājus un citas personas uz pārrunām un pieprasīt no viņiem paskaidrojumus sakarā ar bērnu personisko un mantisko tiesību aizsardzību;

4) iesniegt tiesā prasības par aizgādības tiesību atņemšanu, kā arī citas prasības un pieteikumus nepilngadīgo bērnu interesēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. un 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

20.pants. Bāriņtiesa (pagasttiesa) savas kompetences ietvaros:

1) izskata sūdzības un iesniegumus par vecāku, aizbildņu un aizgādņu rīcību;

2) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un dod savus atzinumus, ja likums nosaka vai tiesa atzīst aizbildnības un aizgādnības iestāžu piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;

3) izsniedz ieinteresētajām personām, iestādēm un organizācijām uzziņas un dod atzinumus aizbildnības un aizgādnības jautājumos;

4) sadarbojas ar veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm.

21.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli, vismaz triju tiesas locekļu sastāvā, ieskaitot bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju.

(2) Lietas izskatīšanai sagatavo bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs. Viņš ir tiesīgs izprasīt nepieciešamos dokumentus, pieprasīt vecāku un citu personu paskaidrojumus, apsekot nepilngadīgo bērnu dzīves apstākļus un veikt citas darbības, kas nepieciešamas, lai lietu sagatavotu izskatīšanai.

(3) Ja nepilngadīgā dzīves apstākļu apsekošanā atklājas, ka viņš atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vienpersoniski pieņem lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu un bērna ievietošanu audžuģimenē, patversmē, slimnīcā vai citos drošos apstākļos un bāriņtiesa (pagasttiesa) ne vēlāk kā 15 dienu laikā pieņem lēmumu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu vecākiem vai bērna ārpusģimenes aprūpi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

22.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumi, kas pieņemti tās kompetences ietvaros, ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumi par adopciju, par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, kā arī par atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), kas pārsniedz 300 latus, ir saistoši tikai pēc to apstiprināšanas tiesā.

(3) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumi par atļauju aizbildnim (aizgādnim) atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām nekustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 1000 latus, iesniedzami izšķiršanai tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

23.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu paraksta bāriņtiesas (pagasttiesas) locekļi, kuri piedalījušies sēdē.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē raksta protokolu, kuru paraksta bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs un persona, kas to rakstījusi.

24.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Par administratīvajiem aktiem nav uzskatāmi bāriņtiesu (pagasttiesu) lēmumi, kuri:

1) tiek pieņemti pēc tiesas pieprasījuma;

2) pieņemti saskaņā ar šā likuma 22.panta otro daļu;

3) iesniedzami izšķiršanai tiesā.

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

25.pants. (1) Aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai (pagasttiesai) nosaka pēc bērna vecāku dzīvesvietas.

(2) Bērnam, kuram nav vecāku vai vecvecāku un nav pastāvīgas dzīvesvietas, kā arī atradenim aizbildnības lietu kārto bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc bērna faktiskās atrašanās vietas.

(3) Ja kāda aizbildnībā esošās personas manta atrodas citas bāriņtiesas (pagasttiesas) darbības teritorijā, tad bāriņtiesa (pagasttiesa), kura pārzina aizbildnību, var lūgt bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc mantas atrašanās vietas iecelt aizbildni šīs mantas pārvaldībai. Aizbildnis norēķinu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai), kura pārzina aizbildnību.

(4) Ja aizbildnībā esošais bērns uz laiku pārceļas dzīvot uz citu dzīvesvietu (pie radiem, tiek ievietots izglītības vai bērnu aprūpes iestādē), bāriņtiesa (pagasttiesa) turpina pārzināt aizbildnību.

(5) Ja aizbildnībā esošais bērns pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā pilsētā, novadā vai pagastā, bāriņtiesa (pagasttiesa) nosūta aizbildnības lietu attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai).

(6) Aizgādnība tiek nodibināta pēc mantas atrašanās vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001., 08.07.2003. un 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

26.pants. (1) Pagasttiesa attiecīgā pagasta administratīvajā teritorijā kārto aizbildnības un aizgādnības lietas kārtībā, kāda šajā likumā noteikta bāriņtiesām (Civillikuma 218. pants).

(2) Pagasttiesā taisa testamentus (Civillikuma 433. pants), pieņem testamentus glabāšanā (Civillikuma 438. un 439. pants), apliecina darījumus (Civillikuma 1474. pants), izdara citus apliecinājumus šā likuma septītajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Pagasttiesa šā likuma astotajā nodaļā noteiktajā kārtībā sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un steidzamos gadījumos kārto mantojuma apsardzības lietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. un 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

27.pants. (1) Apliecinājumus izdara un citas šajā likumā noteiktās funkcijas pilda pagasttiesas (bāriņtiesas) priekšsēdētājs vai pagasttiesas (bāriņtiesas) loceklis, kuram tas uzdots ar pagasttiesas (bāriņtiesas) lēmumu.

(2) Ieinteresētā persona, kura uzskata pagasttiesas rīcību notariālās funkcijas pildīšanā par nepamatotu, par šo rīcību, kā arī par atteikšanos izdarīt apliecinājumu vai citu šā likuma septītajā nodaļā paredzēto darbību var iesniegt sūdzību attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad iesniedzējam kļuvis zināms par šādu rīcību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2001.)

IV nodaļa. Aizbildnība

28.pants. (1) Bāriņtiesas pienākums ir nekavējoties, negaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu, iecelt nepilngadīgajam aizbildni, tiklīdz atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, abi vecāki miruši vai nepilngadīgais palicis bez vecāku gādības vai arī ja bērna māte ir nepilngadīga un nav laulībā.

(2) Bāriņtiesa ieceļ aizbildni arī gadījumos, kad vecāki vai aizbildņi noslēdz tiesiskus darījumus ar nepilngadīgiem bērniem vai aizbildnim radies tiesā izskatāms strīds ar aizbilstamo, kā arī gadījumos, kad miris viens no vecākiem, bet otrs dodas jaunā laulībā (Civillikuma 189., 226., 227. un 267. pants).

(3) Sevišķi grūtām un sarežģītām aizbildnībām, kā arī Civillikuma 317. pantā paredzētajos gadījumos bāriņtiesa ieceļ līdzaizbildņus.

(4) Gadījumos, kad aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību vai ir atstādināts no amata, bāriņtiesa ieceļ pagaidu aizbildni (Civillikuma 237. un 232. pants).

(5) Aizbildni bāriņtiesa ieceļ saskaņā ar Civillikuma noteikumiem par aizbildnību.

(6) Civillikuma 231. un 232. pantā paredzētajos gadījumos bāriņtiesa apstiprina nepilngadīgajam iecelto aizbildni.

(7) Aizbildnim, arī tādam, kas iecelts ar testamentu, izdodama aizbildņa apliecība, kurā norādītas aizbildņa tiesības un pienākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

29.pants. (1) Bāriņtiesa pastāvīgi uzrauga aizbildņa rīcību gan nepilngadīgā personisko interešu ievērošanā (Civillikuma 252.259. pants), gan mantisko interešu nodrošināšanā.

(2) Bāriņtiesa rūpējas, lai aizbildnis ļaunprātīgi un savtīgos nolūkos neizmantotu aizbilstamā darbu.

30.pants. Rūpējoties par nepilngadīgā bērna mantisko interešu nodrošināšanu, bāriņtiesa:

1) pieprasa, lai aizbildnis pieņem nepilngadīgā mantu pēc saraksta un vienu saraksta eksemplāru iesniedz bāriņtiesai (Civillikuma 269. un 270. pants);

2) gadījumos, kad miris viens no nepilngadīgā vecākiem, pieprasa no otra nekavējoties sastādīt mirušā atstātās mantas sarakstu un iesniegt vienu saraksta eksemplāru bāriņtiesai (Civillikuma 272. pants);

3) dod atļauju vecākiem un aizbildņiem pieņemt nepilngadīga bērna vārdā mantojumu (Civillikuma 295. un 690. pants);

4) sniedz palīdzību uz mantojuma gulošo parādu nokārtošanā saskaņā ar Civillikuma 275. 279. pantu;

5) pieņem glabāšanā dārglietas, parādu prasījumu dokumentus, kredītiestāžu zīmes un vērtspapīrus, kas atrasti, sastādot sarakstu (Civillikuma 270. pants);

6) izlemj jautājumus, kas saistīti ar nepilngadīgā audzināšanu un viņa mantas izlietošanu šim nolūkam (Civillikuma 257.259. pants);

7) lemj par atļaujas došanu vecākiem vai aizbildnim mantojuma dalīšanai (Civillikuma 724., 731. un 738. pants), nepilngadīgā mantas atsavināšanai, sadalīšanai, ieķīlāšanai, apgrūtināšanai ar lietu tiesībām vai parādiem, kā arī citos svarīgos gadījumos (Civillikuma 192., 262., 265., 268., 280., 283., 286., 287., 290.292., 294.296., 299. un 334. pants), ņemot vērā, ka aizbilstamā mantas dāvināšana nav pieļaujama (Civillikuma 1913. pants);

8) ik gadu ne vēlāk par 1. februāri, kā arī aizbildnībai izbeidzoties, saņem un izskata aizbildņa iesniegto norēķinu par aizbilstamā audzināšanu, ienākumiem un izdevumiem un mantas sastāvā notikušajām pārmaiņām (Civillikuma 300.302. un 347. pants);

9) nosaka aizbildnim atlīdzību par izdevumiem un pūlēm no aizbilstamā mantas (Civillikuma 303.310. pants).

31.pants. (1) Atklājot trūkumus vai nepilnības aizbildņa rīcībā, bāriņtiesa nekavējoties tās novērš vai arī atceļ aizbildni, ja atzīst viņu par nepiemērotu.

(2) Ja aizbildņa rīcība radījusi aizbilstamajam zaudējumus, par kuriem aizbildnis ir atbildīgs, bāriņtiesa uzdod jaunieceltajam aizbildnim celt tiesā attiecīgu prasību.

(3) Ja bāriņtiesa konstatē aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitējusi aizbilstamā interesēm, tiesa paziņo par to tiesībaizsardzības iestādēm.

(4) Bāriņtiesa var par tās rīkojumu vai lēmumu nepildīšanu uzlikt aizbildnim naudas sodu līdz 100 latiem, kas piedzenams bezstrīda kārtībā un ieskaitāms attiecīgās pašvaldības ienākumos.

(5) Mēneša laikā no dienas, kad aizbildnis saņēmis paziņojumu, viņš var griezties bāriņtiesā ar lūgumu samazināt vai atlaist sodu.

32.pants. (1) Bāriņtiesa lemj par aizbildnības izbeigšanu Civillikuma 339.341. pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Aizbildnību nobeidzot, bāriņtiesa pieprasa no aizbildņa sniegt galīgo norēķinu un nodot aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo mantu pēc saraksta saskaņā ar Civillikuma 347.352. pantu.

33.pants. Gadījumos, kad atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības un bērns ir ievietots izglītības vai bērnu aprūpes iestādē, uz laiku pārgājis dzīvot pie radiniekiem, aizbildņa vai nodots audžuģimenei, bāriņtiesa pēc bērna atgriešanās no pagaidu prombūtnes gādā par viņa iemitināšanu iepriekšējā dzīvojamā telpā, ja viņam ir saglabājušās tiesības uz to, vai gādā par viņa nodrošināšanu ar dzīvokli saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. un 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

V nodaļa. Aizgādnība

34.pants. (1) Bāriņtiesa, saņēmusi tiesas spriedumu par aizgādnības nodibināšanu personām to gara slimības vai plānprātības dēļ, izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ, kā arī par aizgādnības nodibināšanu promesošā vai pazudušā mantai vai par bezvēsts prombūtnes fakta konstatēšanu, ieceļ aizgādni no Civillikuma 355. pantā minētajām personām.

(2) Bāriņtiesa, saņēmusi tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam, arī testamentārās mantošanas gadījumā, ieceļ aizgādni no Civillikuma 661. pantā minētajām personām.

(3) Ja mantinieki ir nepilngadīgi un viņiem nav vecāku, bāriņtiesa mantojuma aizgādņa pienākumus uzliek nepilngadīgā aizbildnim.

(4) Mantojumam ieceltajam aizgādnim bāriņtiesa uzdod sastādīt mantojuma sarakstu, bet, ja aizgādnis iecelts testamenta izpildīšanai, uzdod veikt darbības, lai izpildītu testamentu.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.1997.)

35.pants. (1) Bāriņtiesa uzrauga aizgādņu rīcību mantas pārvaldības ziņā tāpat kā aizbildņu rīcību attiecībā uz nepilngadīgo bērnu mantu, kā arī uzrauga, lai aizgādnis nodrošinātu sevišķu gādību par garā slimu personu.

(2) Labdarīgiem un vispārnoderīgiem mērķiem novēlētās mantas pārvaldību bāriņtiesa uzrauga atbilstoši Civillikuma 494. un 497.499.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)

36.pants. Atlīdzību aizgādnim bāriņtiesa nosaka atbilstoši Civillikuma 307. panta noteikumiem.

37.pants. Aizgādnība izbeidzama Civillikumā paredzētajā kārtībā (Civillikuma 364., 369., 375. un 666. pants).

VI nodaļa. Adopcija

38.pants. (1) Adopcijas iesniegumu adoptētājs iesniedz savas dzīvesvietas bāriņtiesā (pagasttiesā).

(2) Ārvalstnieks vai ārvalstīs dzīvojošs adoptētājs adopcijas iesniegumu iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijā. Lēmumu par bērna nodošanu ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojoša adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai un lēmumu par to, vai adopcija ir bērna interesēs, pieņem tā bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns nodots ārpusģimenes aprūpē. Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par to, vai adopcija ir bērna interesēs, pieņem bērna dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa).

(3) Iesniegumā norāda faktus, kas apliecina Civillikuma 162. 169.pantā minētos apstākļus, un tam pievieno attiecīgus dokumentus.

(4) Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski bāriņtiesā (pagasttiesā) pēc savas dzīvesvietas vai arī iesniedz publiski pie notāra vai pagasttiesā apliecinātu piekrišanu.

(5) Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā. Lēmumu par brāļu un māsu šķiršanu, pirms tam noskaidrojusi bērnu viedokli, pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns nodots ārpusģimenes aprūpē.

(30.05.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. un 19.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2004.)

39.pants. Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas.

(30.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2001.)

40.pants. (1) Pieņemot lēmumu par to, ka adopcija ir bērna interesēs, bāriņtiesa (pagasttiesa):

1) pārbauda adoptētāja personu apliecinošu dokumentu;

2) pārbauda iesniegumā norādīto apstākļu atbilstību Civillikuma 162.169. panta prasībām;

3) izvērtē adoptētāja dzīves apstākļus;

4) izvērtē, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptēto veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.

(2) (Izslēgta ar 15.12.2005. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 30.05.2001. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2001., 08.07.2003. un 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

41.pants. Adopcijas noteikumus izdod Ministru kabinets.

VII nodaļa. Apliecinājumu izdarīšana un citu funkciju pildīšana

(Nodaļas nosaukums 30.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2001.)

42.pants. (1) Pagasttiesas pilda šādas funkcijas:

1) apliecina darījumus, kurus noslēdz pagastā dzīvojošas personas savā starpā un ar citām personām, ja darījuma summa nepārsniedz 1000 latus;

2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali neatkarīgi no īpašuma vērtības, ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas pagasta administratīvajā teritorijā;

3) ieraksta testamentu grāmatā pagastā dzīvojošo personu testamentus, kā arī pieņem glabāšanā šo personu privātos testamentus neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības;

4) apliecina vai izgatavo un apliecina pagasta iedzīvotāju pilnvaras, izņemot universālpilnvaras, un pieņem pilnvaras atsaukšanas lūgumus;

5) apliecina pagasta iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem;

6) pēc pagasta iedzīvotāju lūguma apliecina tādu dokumentu norakstu vai kopiju pareizību, kas attiecas uz konkrēto personu, vai izgatavo šādus dokumentus un apliecina to pareizību;

7) izsniedz pēc līdzēju iesnieguma paziņojumus par līguma grozīšanu vai uzteikšanu viņu pretējām pusēm, ja tās dzīvo pagasta administratīvajā teritorijā;

8) (izslēgts ar 08.07.2003. likumu);

9) apliecina parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem Zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60. pants).

(2) Pagasttiesas apliecinājumi juridiskā spēka ziņā pielīdzināmi notariālajiem apliecinājumiem.

(3) Visi apliecinājumi un citas darbības ierakstāmas reģistrā, kura formu un ierakstu kārtību tajā nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

43.pants. (1) Pagasttiesa apliecina darījumus (42. panta 1. un 2. punkts), ja tai noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un ir rīcībspējīgi.

(2) Ja pagasttiesai nav pazīstama persona, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, tā noskaidro šīs personas identitāti pēc pases. Aktā vai apliecinājumā norādāms, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

44.pants. (1) Darījuma dalībnieki iesniedz pagasttiesai gatavu apliecināmā akta projektu vai vēršas pagasttiesā ar lūgumu sastādīt akta projektu pēc viņu vārdiem.

(2) Apliecinot vai sastādot akta projektu, pagasttiesas priekšsēdētājs to nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt akta noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta aktu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu.

(08.07.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

45.pants. (1) Pēc darījuma akta parakstīšanas tas ierakstāms reģistrā un uz paša akta taisāms apliecinājuma uzraksts, kurā atzīmē:

1) akta apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu;

2) pagasttiesas nosaukumu;

3) numuru, ar kādu akts ierakstīts reģistrā;

4) norādījumu, ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi, un viņu pases datus, arī personas kodu, vai norādījumu, ka darījuma dalībnieks ir personiski pazīstams.

(2) Apliecinājuma uzrakstu paraksta pagasttiesas priekšsēdētājs. Zem uzraksta uzspiežams pagasttiesas zīmogs.

(3) Apliecinātā darījuma akta viens eksemplārs glabājas pagasttiesas lietās.

46.pants. Šā likuma 42.44. pantā noteiktajā kārtībā apliecinātais akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā.

47.pants. (1) Testamentu var taisīt rīcībspējīga persona.

(2) Testamentu sastādot, pagasttiesas priekšsēdētājs, diviem lieciniekiem klātesot (Civillikuma 435. un 448. pants), nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde ir apstiprinoša, testamentu paraksta testators un liecinieki un tiek izdarīts apliecinājums.

48.pants. (1) Uz paša testatora lūguma pamata pagasttiesa izdod viņam testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu.

(2) Pēc testatora nāves testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu pagasttiesa izsniedz testamentā ieceltajam mantiniekam, testamenta izpildītājam vai tiesai pēc to lūguma.

(3) Testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu apliecina, norādot pagasttiesas nosaukumu un numuru, ar kādu testaments ierakstīts reģistrā. Pagasttiesas priekšsēdētājs paraksta apliecinājumu un uzspiež zīmogu.

(4) Par testamenta izraksta izsniegšanu izdarāma atzīme testamentu grāmatā.

(5) Testamentu grāmata sastāv no sējumā reģistra numuru secībā sakopotiem testamentu oriģināliem.

49.pants. (1) Pagasttiesa pieņem glabāt privātus testamentus, ierakstot testamentu grāmatā aktu par testamenta pieņemšanu glabāt.

(2) Pieņemot testamentu glabāt, pagasttiesas priekšsēdētājs pārliecinās par testatora personību un rīcībspēju.

(3) Pagasttiesai glabāt nodotam privātam testamentam ir publiska testamenta spēks, ja ir ievēroti Civillikuma 439. panta noteikumi.

50.pants. (1) Apliecinot pilnvaru, pagasttiesas priekšsēdētājs pārbauda pilnvarotāja identitāti un rīcībspēju.

(2) Apliecinājums uz pilnvaras izdarāms kārtībā, kāda noteikta šā likuma 45. pantā, un ierakstāms reģistrā.

(3) Apliecinātās pilnvaras viens eksemplārs glabājas pagasttiesas lietās.

(4) Saņemot pilnvaras atsaukšanas lūgumu, izdarāms ieraksts reģistrā un publicējams paziņojums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

51.pants. Apliecinot paraksta īstumu, pagasttiesas priekšsēdētājs pārbauda parakstītāja identitāti, kā arī izdara ierakstu reģistrā. Apliecinot paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma, Zemesgrāmatu likumā noteiktajos gadījumos pagasttiesa pārbauda arī parakstītāja rīcībspēju un izdara par to atzīmi apliecinājuma uzrakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. un 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

52.pants. (1) Apliecinot dokumentu norakstus, pagasttiesas priekšsēdētājam tie jāsalīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Apliecinājuma uzrakstā norādāms dokumentu iesniedzējs, apliecināšanas gads, mēnesis, diena, pagasttiesas nosaukums un numurs, ar kādu apliecinājums ierakstīts reģistrā, kā arī tas, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi un citas īpatnības.

(3) Par apliecinājumu izdarāms ieraksts reģistrā.

53.pants. (1) Lūgums par paziņojuma izsniegšanu iesniedzams rakstveidā, un tas ierakstāms reģistrā. Paziņojuma noraksts glabājas pagasttiesas lietās.

(2) Adresātam izsniedzams iesniegtā paziņojuma noraksts. Paziņojums izsniedzams adresātam personiski vai nosūtāms pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.

(3) Par paziņojuma izsniegšanu pagasttiesa izdod apliecību, kurā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu un laiku, kad paziņojums izsniegts.

(4) Par apliecības izsniegšanu izdarāms ieraksts reģistrā.

54.pants.

(Izslēgts ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

55.pants. To personu vietā, kuras rakstīt neprot vai arī nevar, parakstās tie, kam šīs personas to uztic, par ko atzīmē akta apliecinājumā vai pašā aktā. Šādā gadījumā akts parakstāms divu liecinieku klātbūtnē.

56.pants. Sastādīt testamentus, kā arī izdarīt apliecinājumus pagasttiesa var testatora vai citas personas dzīvesvietā vai atrašanās vietā, ja attiecīgās personas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties pagasttiesā.

57.pants. (1) Par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu pagasttiesa ņem šādas nodevas:

1) par darījuma akta sastādīšanu — 5 lati;

2) par darījuma akta apliecināšanu — 3 lati;

3) par testamenta sastādīšanu — 8 lati;

4) par testamenta pieņemšanu glabāšanā — 15 lati;

5) par pilnvaras izgatavošanu — 2 lati;

6) par pilnvaras apliecināšanu — 1 lats;

7) par paraksta apliecināšanu — 1 lats;

8) par noraksta izgatavošanu (par katru lappusi) — 0,60 lati;

9) par noraksta vai kopijas apliecināšanu (par katru lappusi) — 0,20 lati;

10) par paziņojuma izsniegšanu — 2 lati;

11) par apliecības izsniegšanu par izsniegto paziņojumu — 2 lati;

12) par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu — 3 lati;

13) par aktu izrakstu izsniegšanu (par katru lappusi) — 0,60 lati.

(2) Ja testaments sastādīts vai cits apliecinājums izdarīts ārpus pagasttiesas telpām, pagasttiesa var ieturēt ceļa naudu — 0,20 lati par katru kilometru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

VIII nodaļa. Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā
un mantojuma apsardzība

58.pants. Pagasttiesa sniedz palīdzību mantiniekiem gadījumos, kad mantinieks grib izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu) un tiesa vai notārs to uzdevis pagasttiesai (Civillikuma 709. pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

59.pants. Mantojuma saraksta sastādīšanā pagasttiesa pieaicina mantinieku, kurš lūdzis sastādīt sarakstu, un citus mantiniekus, ja tādi ir zināmi, kā arī divus lieciniekus.

60.pants. (1) Sastādot mantojuma sarakstu, atbilstoši Civilprocesa kodeksa noteikumiem tiek rakstīts akts, kurā norāda akta sastādīšanas laiku un vietu, personas, kas piedalās mantojuma saraksta sastādīšanā, katras lietas nosaukumu un pazīmes, kā arī tās vērtību.

(2) Ja mantinieki nepiekrīt mantas novērtējumam, pagasttiesa ir tiesīga uz mantinieku rēķina pieaicināt ekspertu.

(3) Aktā ierakstāmi to personu paziņojumi, kuras piedalās saraksta sastādīšanā, ja šādi paziņojumi ir izteikti.

(4) Aktu paraksta pagasttiesas priekšsēdētājs (pagasttiesas loceklis) un personas, kas piedalījušās saraksta sastādīšanā. Aktu apzīmogo ar pagasttiesas zīmogu.

61.pants. Mantojuma saraksta viens eksemplārs izsniedzams mantiniekam, kurš lūdzis izdarīt mantas aprakstīšanu, bet otrs eksemplārs glabājas pagasttiesā.

62.pants. Par mantojuma saraksta sastādīšanu mantinieki maksā pašvaldības nodevu, kā arī sedz ceļa izdevumus.

63.pants. Ja nomirst mantojuma atstājējs un nav klāt mirušā mantinieku, pagasttiesa gādā par mantojuma apsardzību, nenogaidot tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojuma masai.

64.pants. Mantojuma apsardzības līdzekļi ir:

1) mantojamās mantas apzīmogošana;

2) tās aprakstīšana un novērtēšana;

3) mantas nodošana glabāšanā.

65.pants. Mantas aprakstīšanu pagasttiesa veic šā likuma 60.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot iecelto aizgādni.

66.pants. (1) Ja uzreiz pēc paziņojuma saņemšanas nav iespējams izdarīt mantas aprakstīšanu, pagasttiesa liecinieku klātbūtnē aizzīmogo telpas, kurās atrodas manta, vai aizzīmogo pašu mantu Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

(2) Aizzīmogošana tiek izdarīta arī gadījumos, kad pirmajā dienā neizdodas aprakstīšanu pabeigt.

67.pants. (1) Pēc mantas aprakstīšanas pagasttiesa mantu pret parakstu nodod glabāšanā aizgādnim.

(2) Aizgādnis saņem atlīdzību no mantiniekiem vai no mantas pagasttiesas noteiktajā apmērā.

68.pants. Mantas aprakstīšanas akts glabājas pagasttiesā. Akta noraksts tiek izsniegts aizgādnim, kā arī nosūtīts notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta, ar lūgumu izsludināt mantojuma atklāšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

69.pants. Aizgādnība izbeidzas Civillikuma 666. pantā paredzētajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Gadījumos, kad bērnam, kas ievietots izglītības vai bērnu aprūpes iestādē, nav iecelts aizbildnis, aizbildņa pienākumus pilda šīs iestādes vadītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

2. Bāriņtiesu un pagasttiesu darbība uzsākama ar 1996. gada 1. martu. Bāriņtiesas un pagasttiesas izveidojamas ne vēlāk kā līdz 1996. gada 31. decembrim. Līdz bāriņtiesu un pagasttiesu darbības uzsākšanai pagastu un pilsētu pašvaldības kārto aizbildnības un aizgādnības lietas, pilda notariālo funkciju un sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā līdzšinējā kārtībā, uz attiecīgajiem dokumentiem izdarot atzīmi "pagasttiesa (bāriņtiesa) nav izveidota".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.01.1997.)

3. Bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskai vadībai ne vēlāk kā līdz 2002. gada 1. janvārim Tieslietu ministrijā izveidojama attiecīga struktūrvienība. Nepieciešamos līdzekļus bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskās vadības struktūrvienības izveidošanai un darbības nodrošināšanai Ministru kabinets paredz valsts budžeta projektā.

(30.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2001.)

4. Likuma 7. panta pirmās daļas otrais teikums attiecas arī uz personām, kas saņēmušas apliecību par bāriņtiesas un pagasttiesas darbinieku apmācības programmas apgūšanu atbilstoši labklājības ministra un tieslietu ministra apstiprinātajai apmācības programmai.

(08.07.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

5. Grozījumi likuma 24. pantā par bāriņtiesu (pagasttiesu) lēmumu pārsūdzēšanas kārtību stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.

(08.07.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

6. Līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienai šā likuma 38., 40. un 42. pantā vārda "iesniegums" (attiecīgā locījumā) vietā tiek lietots vārds "pieteikums" (attiecīgā locījumā).

(08.07.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.08.2003.)

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 6. novembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995. gada 23. novembrī