Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.07.1998. - 31.08.1998. / Vēsturiskā
Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju

1.pants. Valsts uzraudzību pār apdrošināšanas un privāto pensiju fondu darbību (turpmāk — uzraudzība) veic Finansu ministrijas pārraudzībā izveidota patstāvīga Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija (turpmāk — Inspekcija), kas darbojas saskaņā ar šo likumu, likumiem “Par apdrošināšanu” un “Par privātajiem pensiju fondiem”, kā arī finansu ministra apstiprinātu nolikumu.

(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1998.)

2.pants. Inspekcija ir juridiskā persona, un tai ir nošķirta manta, patstāvīga bilance, zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Inspekcijas pilnu nosaukumu, kā arī cita atribūtika, norēķinu konts un citi konti bankās.

3.pants. Inspekcijas darbība tiek finansēta no apdrošināšanas sabiedrību kopējo saņemto apdrošināšanas prēmiju un privāto pensiju fondu kopējo saņemto iemaksu atskaitījumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Šos atskaitījumus ieskaita apdrošinātāja un privātā pensiju fonda izdevumos.

(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1998.)

4.pants. Inspekciju vada priekšnieks, kuru pēc finansu ministra ieteikuma ieceļ amatā Ministru kabinets. Darba līgumu ar Inspekcijas priekšnieku slēdz finansu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.10.1996.)

5.pants. Inspekcija izveido konsultatīvu institūciju — padomi, kuras kompetencē ir ieteikumu izstrādāšana apdrošināšanas uzraudzības jomā. Par padomes locekļiem ieceļ personas, kurām ir pieredze uzņēmējdarbībā un zināšanas apdrošināšanas jomā. Padomes locekļus pēc Inspekcijas priekšnieka ieteikuma apstiprina finansu ministrs.

6.pants. (Izslēgts ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.10.1996.)

7.pants. Inspekcijas uzdevums ir nodrošināt profesionālu pieeju un stabilitāti apdrošināšanas sabiedrību un privāto pensiju fondu darbā, kā arī apdrošinājuma ņēmēju (turpmāk — apdrošinātie) un licencēto pensiju plānu dalībnieku likumīgo interešu un tiesību aizsardzību.

(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1998.)

8.pants. (1) Inspekcija pārrauga apdrošinātāju un privāto pensiju fondu darbību. Apdrošinātājiem un privātajiem pensiju fondiem ir saistoši saskaņā ar šo likumu un likumiem “Par apdrošināšanu” un “Par privātajiem pensiju fondiem” izdotie Inspekcijas norādījumi par apdrošinātāju un privāto pensiju fondu darbību regulējošām prasībām un apdrošinātāju un privāto pensiju fondu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

(2) Apdrošinātājiem un apdrošināšanas starpniekiem jāuzrāda Inspekcijai visa pieprasītā informācija un dokumenti, turklāt izsniegšanu nevar atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Pārbaudot apdrošinātāja gada pārskatu, Inspekcija dod savu novērtējumu par:

1) piemēroto tarifa likmju pamatotību;

2) pārapdrošināšanas, ieskaitot katastrofu apdrošināšanu, izkārtojumu un apmēriem;

3) saņemto, bet vēl nenopelnīto apdrošināšanas prēmiju rezervi;

4) pieteikto, bet vēl neizmaksāto apdrošināšanas atlīdzību rezervi;

5) nākotnē paredzamo apdrošināšanas atlīdzību rezervi;

6) dzīvības, veselības un pensiju apdrošināšanas rezervi;

7) sabiedrības maksātspējas normu;

8) sabiedrības pašas kapitāla un speciālo (tehnisko) rezervju kapitāla ieguldīšanas izkārtojumu un sabiedrības likviditāti.

(3) Privātajiem pensiju fondiem jāuzrāda Inspekcijai visa pieprasītā informācija un dokumenti, turklāt izsniegšanu nevar atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Pārbaudot privātā pensiju fonda gada pārskatu, Inspekcija dod savu novērtējumu par:

1) privātā pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāja un līdzekļu turētāja darbību;

2) pensiju plānu noteikumu ievērošanu;

3) pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu vešanas pareizību;

4) privātā pensiju fonda līdzekļu ieguldīšanas izkārtojumu un līdzekļu ieguldījumu likviditāti;

5) privātā pensiju fonda maksātspēju.

(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1998.)

9.pants. Inspekcijai ir šādas tiesības:

1) izsniegt speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas operāciju veikšanai;

2) apturēt izsniegtās speciālās atļaujas (licences) darbību;

3) anulēt izsniegto speciālo atļauju (licenci);

4) izsniegt atļauju noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanai citam apdrošinātājam;

5) pieņemt lēmumu par apdrošinātāja darbības pilnu revīziju un iecelt revīzijas komisiju tās veikšanai;

6) aizliegt apdrošinātājam turpināt piedalīties uzņēmējsabiedrībās, ja šāda līdzdalība kaitē apdrošinātāja finansiālajai stabilitātei;

7) pieprasīt apdrošinātājam izdarīt grozījumus noteiktajās tarifa likmēs;

8) ierosināt sasaukt apdrošināšanas akciju sabiedrības padomes sēdi vai akcionāru pilnsapulci (savstarpējās apdrošināšanas biedrības biedru kopsapulci) un noteikt, kādi jautājumi ir jāizskata;

9) pieprasīt apdrošinātājam iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu;

10) dot apdrošinātājam norādījumus par tehnisko rezervju un peļņas vai zaudējumu sadali;

11) iesniegt tiesai prasību par apdrošinātāja atzīšanu par maksātnespējīgu;

12) izsniegt speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu veikšanai;

13) anulēt izsniegto speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu veikšanai.

9.1 pants. Jautājumos, kas saistīti ar privāto pensiju fondu darbību, Inspekcijai ir šādas tiesības:

1) izsniegt speciālās atļaujas (licences) privātā pensiju fonda darbības veikšanai;

2) izsniegt speciālās atļaujas (licences) pensiju plāniem;

3) apturēt izsniegto speciālo atļauju (licenču) darbību likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” paredzētajos gadījumos;

4) anulēt izsniegtās speciālās atļaujas (licences) likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” paredzētajos gadījumos;

5) pieprasīt privātajam pensiju fondam izdarīt grozījumus pensiju plānā;

6) ierosināt sasaukt privātā pensiju fonda valdes sēdi un noteikt tajā izskatāmos jautājumus, arī jautājumu par līdzekļu pārvaldītāja un līdzekļu turētāja maiņu;

7) pieņemt lēmumu par privātā pensiju fonda darbības pilnu revīziju un iecelt zvērinātus revidentus vai revīzijas komisiju tās veikšanai;

8) pieprasīt privātajam pensiju fondam iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu;

9) akceptēt vai noraidīt privātā pensiju fonda lēmumus par privātā pensiju fonda reorganizāciju vai likvidācijas uzsākšanu un par likvidatoru iecelšanu.

(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1998.)

10.pants. (Izslēgts ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.10.1996.)

11.pants. Šā likuma 9.panta 2., 3. un 11.punktā minētās tiesības Inspekcija var izmantot, ja:

1) apdrošinātāja maksātspējas norma ir nepietiekama;

2) apdrošinātājs nespēj termiņā izpildīt apdrošināšanas līgumos paredzētās saistības;

3) apdrošinātājs nokļuvis finansiālās grūtībās (tā rīcībā esošais kapitāls, kas tieši nav saistīts ar apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi, ir mazāks par to kapitālu, kādam apdrošinātāja rīcībā ir jābūt saskaņā ar aprēķināto maksātspējas normu, un netiek ievērots likumā "Par apdrošināšanu" noteiktās likviditātes prasības).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.10.1996.)

12.pants. (Izslēgts ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.10.1996.)

13.pants. Neatkarīgi no apdrošinātāja iesniegtajiem pārskatiem (bet ne retāk kā reizi trijos gados) Inspekcijai ir jāveic apdrošinātāja darbības pilna revīzija.

(19.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.1996.)

14.pants. Veicot apdrošinātāja un privātā pensiju fonda darbības pārbaudi, Inspekcijai ir tiesības pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no auditorfirmām un bankām, kā arī no citām iestādēm un organizācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1998.)

15.pants. Inspekcijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt sabiedrības darbību un dokumentus tās galvenajā birojā un filiālēs un piedalīties bez balsstiesībām apdrošinātāja un privātā pensiju fonda pārvaldes institūciju sēdēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1998.)

16.pants. (1) Inspekcijas darbinieku — valsts amatpersonu — ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

(2) Inspekcijas darbiniekam, atrodoties darba attiecībās ar Inspekciju, kā arī pēc šo attiecību izbeigšanās ir pienākums glabāt un neizpaust informāciju, kas viņam kļuvusi pieejama, strādājot Inspekcijā. Šis ierobežojums neattiecas uz likumos paredzētajiem izņēmumiem.

(3) Inspekcijas darbinieks drīkst izteikt Inspekcijas oficiālo viedokli sabiedrības informācijas līdzekļos tikai ar Inspekcijas priekšnieka pilnvarojumu.

(4) Par likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu, pildot darba pienākumus, kā arī par nolikumos, instrukcijās un Inspekcijas darba pienākumu aprakstos noteiktās kārtības pārkāpumiem Inspekcijas darbinieku var saukt pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(19.09.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.1996.)

17.pants. (Izslēgts ar 19.09.1996. likumu, kas stājas spēkā 17.10.1996.)

18.pants. Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus par apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku darbību inspekcija izskata saskaņā ar likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 8.pantu. Ieinteresētās personas ir tiesīgas Inspekcijas atzinumu pārsūdzēt tiesā.

19.pants. (1) Inspekcija un apdrošinātāji kopīgi izveido apdrošināto interešu aizsardzības fondu, nosaka tā dibināšanas kārtību, struktūru un darbību.

(2) Šā fonda darbā jāpiedalās visiem vietējiem apdrošinātājiem. Ja apdrošināto interešu aizsardzības fonds divu mēnešu laikā no tā darbības uzsākšanas dienas nav pieņēmis lēmumu par kārtību, kādā izdarāmi maksājumi fondā un izmaksājamas apdrošināšanas atlīdzības, Inspekcija izstrādā šīs kārtības projektu un iesniedz to finansu ministram apstiprināšanai.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.6 "Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1995, 4.nr.) un Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.202 "Grozījums Ministru kabineta noteikumos Nr.6 "Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 108.nr.)

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 24. augustā
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 13.septembrī