Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.01.2017. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 27

Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 18. §)
Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu"
7. panta pirmo un otro daļu un Jūrlietu pārvaldes un
jūras drošības likuma
11. panta vienpadsmito daļu
(Grozīta ar MK 01.11.2016. noteikumiem Nr. 697)
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības atpūtas kuģu un ūdens motociklu, kā arī to dzinēju (turpmāk – ražojumi) projektēšanai, ražošanai un atbilstības novērtēšanai, ražojumu tirgus uzraudzības iestādi un kārtību, kādā tiek veikta ražojumu tirgus uzraudzība;

1.2. kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts vienotais ražotāja kods fiziskai vai juridiskai personai, kas Latvijas Republikā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus.

(MK 01.11.2016. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. atpūtas kuģis – jebkura tipa kuģošanas līdzeklis (izņemot ūdens motociklu), kas paredzēts sportam un atpūtai un kura korpusa garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, neatkarīgi no piedziņas veida;

2.2. atsaukšana – ikviens pasākums, kura mērķis ir panākt, ka tiek atdoti atpakaļ ražojumi, kas ir piegādāti galalietotājam;

2.3. būtiska dzinēja modifikācija – piedziņas dzinēja pārveidošana, kas:

2.3.1. potenciāli varētu būt par iemeslu, ka dzinējs pārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma B daļā minēto emisijas limitu;

2.3.2. palielina dzinēja nominālo jaudu par vairāk nekā 15 %;

2.4. būtiska kuģošanas līdzekļa pārbūve – kuģošanas līdzekļa pārbūve, kas:

2.4.1. izmaina kuģošanas līdzekļa piedziņas veidu;

2.4.2. būtiski modificē dzinēju;

2.4.3. izmaina kuģošanas līdzekli tādā mērā, ka tas var neatbilst šajos noteikumos minētajām drošības un vides prasībām;

2.5. CE atbilstības marķējums – zīme, ar kuru ražotājs norāda, ka ražojumi atbilst piemērojamām prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības saskaņotajos tiesību aktos, kuri paredz šā marķējuma uzlikšanu;

2.6. dzinēju saime – ražotāja grupēti dzinēji, kuru konstrukcijai ir līdzīgi izplūdes gāzu vai trokšņa emisijas raksturlielumi;

2.7. Eiropas Savienības saskaņotie tiesību akti – ikviens Eiropas Savienības tiesību akts, kas nosaka saskaņotus preču tirdzniecības nosacījumus;

2.8. importētājs – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū ražojumus no trešajām valstīm;

2.9. izņemšana no tirgus – ikviens pasākums, kura mērķis ir novērst piegādes ķēdē esošu ražojumu piedāvāšanu tirgū;

2.10. izplatītājs – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā tirgū ražojumus un nav to ražotājs vai importētājs;

2.11. korpusa garums – korpusa garums, kas mērīts atbilstoši piemērojamā standarta prasībām;

2.12. kuģošanas līdzeklis – atpūtas kuģis vai ūdens motocikls;

2.13. laišana tirgū – pirmā reize, kad ražojumu piedāvā tirgū;

2.14. nodošana ekspluatācijā – pirmā reize, kad ražojumu izmanto galalietotājs Eiropas Savienībā;

2.15. paziņotā institūcija – ražojumu atbilstības novērtēšanas institūcija, kura ir paziņota Eiropas Komisijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izveido paziņošanas komisiju, kā arī kārtību, kādā komisija pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu paziņota ražojuma atbilstības novērtēšanas institūcija;

2.16. personīgai lietošanai būvēts kuģošanas līdzeklis – kuģošanas līdzeklis, ko būvējusi privātpersona galvenokārt personīgai lietošanai;

2.17. piedāvāt tirgū – saimnieciskās darbības ietvaros piegādāt ražojumus par atlīdzību vai bez tās izplatīšanai vai lietošanai Eiropas Savienības tirgū;

2.18. piedziņas dzinējs – dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes iekšdedzes dzinējs, ko tieši vai netieši izmanto piedziņai;

2.19. piedziņas veids – dzeniekārta, ar kuru kuģošanas līdzeklis tiek darbināts;

2.20. pilnvarotais pārstāvis – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

2.21. privātimportētājs – jebkura fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta Eiropas Savienībā un nekomerciālos nolūkos importē ražojumu no trešās valsts savai lietošanai;

2.22. ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kas ražo ražojumus vai kuras uzdevumā ražojumi tiek projektēti vai ražoti un kas laiž tirgū šos ražojumus ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

2.23. tirgus uzraudzība – uzraudzība atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (turpmāk – regula (EK) Nr. 765/2008), 2. panta 17. punktā noteiktajai definīcijai;

2.24. uzņēmēji – ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

2.25. ūdens motocikls – sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura korpusa garums ir mazāks par 4 metriem, kurā izmanto piedziņas dzinēju, kam primārais dzinējspēks ir ūdensstrūklas sūknis, un kurš projektēts tā, lai persona (personas) to varētu darbināt, sēžot, stāvot vai stāvot uz ceļiem uz tā, nevis atrodoties korpusa iekšienē.

3. Šos noteikumus piemēro:

3.1. atpūtas kuģiem un daļēji pabeigtiem atpūtas kuģiem;

3.2. ūdens motocikliem un daļēji pabeigtiem ūdens motocikliem;

3.3. šo noteikumu 7. punktā minētajām kuģošanas līdzekļa sastāvdaļām, kas Eiropas Savienības tirgū laistas atsevišķi (turpmāk – ražojuma sastāvdaļas);

3.4. piedziņas dzinējiem, kas uzstādīti vai īpaši paredzēti uzstādīšanai uz kuģošanas līdzekļiem vai to iekšienē;

3.5. piedziņas dzinējiem, kas uzstādīti uz kuģošanas līdzekļiem vai to iekšienē un kam veikta būtiska dzinēja modifikācija;

3.6. kuģošanas līdzekļiem, kam veikta būtiska pārbūve.

4. Šo noteikumu 3. punktā minētie ražojumi un to sastāvdaļas tiek nodoti ekspluatācijā vai piedāvāti tirgū, ja tie, atbilstoši uzturot tos un ievērojot paredzēto lietošanas kārtību, neapdraud cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi un atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām.

5. Šos noteikumus nepiemēro:

5.1. attiecībā uz projektēšanas un būves prasībām, kas šo noteikumu 1. pielikuma A daļā noteiktas:

5.1.1. kuģošanas līdzekļiem, kas paredzēti tikai sacīkstēm, tai skaitā sacīkšu airu laivām un treniņu airu laivām, kuras ražotājs ir atbilstoši marķējis;

5.1.2. kanoe un kajakiem, kas projektēti tā, lai tos virzītu vienīgi ar cilvēka spēku, kā arī gondolām un ūdens velosipēdiem;

5.1.3. vējdēļiem, kas projektēti tā, lai tos virzītu ar vēju un darbinātu persona (personas) stāvot;

5.1.4. vējdēļiem;

5.1.5. oriģināliem vēsturiskajiem kuģiem (un to individuālajām kopijām), kas projektēti pirms 1950. gada, būvēti no oriģināliem materiāliem un kurus ražotājs ir atbilstoši marķējis;

5.1.6. eksperimentālajiem kuģošanas līdzekļiem, ja tie netiek laisti Eiropas Savienības tirgū;

5.1.7. personīgai lietošanai būvētiem kuģošanas līdzekļiem, ja turpmāko piecu gadu laikā pēc nodošanas ekspluatācijā tie netiek laisti Eiropas Savienības tirgū;

5.1.8. kuģošanas līdzekļiem, kurus paredzēts nodrošināt ar apkalpi, lai komerciālos nolūkos pārvadātu pasažierus;

5.1.9. zemūdens kuģošanas līdzekļiem;

5.1.10. kuģošanas līdzekļiem uz gaisa spilvena;

5.1.11. kuģošanas līdzekļiem ar zemūdens spārniem;

5.1.12. ārējās sadedzes tvaika vilces kuģošanas līdzekļiem, kuri tiek kurināti ar akmeņoglēm, koksu, koksni, naftu vai gāzi;

5.1.13. amfībijas tipa transportlīdzekļiem, t. i., mehāniskiem transportlīdzekļiem ar riteņiem vai kāpurķēdēm, kuri spēj darboties gan uz ūdens, gan uz sauszemes;

5.2. attiecībā uz izplūdes gāzu emisijas prasībām, kas šo noteikumu 1. pielikuma B daļā noteiktas:

5.2.1. dzinējiem, kas uzstādīti vai paredzēti uzstādīšanai uz:

5.2.1.1. kuģošanas līdzekļiem, kas paredzēti tikai sacensībām un kurus ražotājs ir atbilstoši marķējis;

5.2.1.2. eksperimentālajiem kuģošanas līdzekļiem (ar nosacījumu, ka tie vēl nav laisti Eiropas Savienības tirgū);

5.2.1.3. kuģošanas līdzekļiem ar apkalpi, kas paredzēti pasažieru komercpārvadājumiem;

5.2.1.4. zemūdens kuģošanas līdzekļiem;

5.2.1.5. kuģošanas līdzekļiem uz gaisa spilvena;

5.2.1.6. kuģošanas līdzekļiem ar zemūdens spārniem;

5.2.1.7. amfībijas tipa transportlīdzekļiem, t. i., mehāniskiem transportlīdzekļiem ar riteņiem vai kāpurķēdēm, kuri spēj darboties gan uz ūdens, gan uz sauszemes;

5.2.2. oriģināliem vēsturiskajiem dzinējiem (un to individuālajām kopijām), kas projektēti pirms 1950. gada, nav ražoti sērijveidā un ir uzstādīti šo noteikumu 5.1.5. un 5.1.7. apakšpunktā minētajos kuģošanas līdzekļos;

5.2.3. personīgai lietošanai būvētiem dzinējiem, ja turpmāko piecu gadu laikā pēc nodošanas ekspluatācijā tie netiek laisti Eiropas Savienības tirgū;

5.3. attiecībā uz trokšņa emisijas prasībām, kas šo noteikumu 1. pielikuma C daļā noteiktas:

5.3.1. visiem kuģošanas līdzekļiem, kas minēti šo noteikumu 5.2. apakšpunktā;

5.3.2. personīgai lietošanai būvētiem kuģošanas līdzekļiem, ja turpmāko piecu gadu laikā pēc nodošanas ekspluatācijā tie netiek laisti Eiropas Savienības tirgū.

6. Fakts, ka kādu no kuģošanas līdzekļiem izmanto arī fraktēšanai vai sportam un apmācībām, neatbrīvo to no šo noteikumu prasību izpildes, ja attiecīgo kuģošanas līdzekli laiž apgrozībā Eiropas Savienības tirgū izmantošanai atpūtas nolūkos.

7. Ražojuma sastāvdaļas ir šādas:

7.1. pretaizdegšanās aprīkojums – visiem iebūvētajiem dzinējiem, dzinējiem ar Z-veida dzenskrūves piedziņu un piekarināmiem dzinējiem;

7.2. aizsargierīces pret dzinēja iedarbināšanu – visiem piekarināmiem dzinējiem;

7.3. stūres, stūres mehānismi un trošu komplekti;

7.4. degvielas tvertnes, kas paredzētas stacionārai montāžai, un degvielas šļūtenes.

8. Satiksmes ministrija pēc valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" ieteikuma informē nacionālo standartizācijas institūciju par Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā (turpmāk – piemērojamie standarti).

9. Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē piemērojamo standartu sarakstu.

2. Ražojumu piedāvāšana tirgū

10. Latvijā atļauts piedāvāt tirgū un nodot ekspluatācijā kuģošanas līdzekļus, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām.

11. Latvijā atļauts piedāvāt tirgū daļēji pabeigtus kuģošanas līdzekļus, ja ražotājs vai importētājs saskaņā ar šo noteikumu 55. punktu deklarē, ka to būvi pabeigs citi.

12. Latvijā atļauts piedāvāt tirgū un nodot ekspluatācijā šo noteikumu 7. punktā minētās ražojuma sastāvdaļas, ja tās atbilst šo noteikumu prasībām un tās ir paredzēts iebūvēt kuģošanas līdzeklī saskaņā ar šo noteikumu 55. punktā minēto ražotāja vai importētāja deklarāciju.

13. Latvijā atļauts piedāvāt tirgū vai nodot ekspluatācijā piedziņas dzinējus, kas:

13.1. atbilst šo noteikumu prasībām, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav uzstādīti uz kuģošanas līdzekļa;

13.2. uzstādīti uz kuģošanas līdzekļa un kam piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar normatīvo aktu par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā, un kas atbilst III A, III B vai IV laikposma emisijas robežām CI dzinējiem, kurus izmanto tādu ierīču piedziņai, kas nav iekšzemes ūdensceļu kuģošanas līdzekļi, lokomotīves un drezīnas, kā noteikts minētajā normatīvajā aktā, un kuri atbilst šo noteikumu prasībām (izņemot šo noteikumu 1. pielikuma B daļā minētās prasības attiecībā uz izplūdes gāzu emisiju);

13.3. uzstādīti uz kuģošanas līdzekļa un saņēmuši tipa apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (turpmāk – regula (EK) Nr. 595/2009), un kuri atbilst šo noteikumu prasībām (izņemot šo noteikumu 1. pielikuma B daļā minētās prasības attiecībā uz izplūdes gāzu emisiju).

14. Šo noteikumu 13.2. un 13.3. apakšpunktu piemēro, ievērojot nosacījumu, ka tad, kad dzinējs ir pielāgots uzstādīšanai uz kuģošanas līdzekļa, persona, kas pielāgo dzinēju, nodrošina, ka ir pilnībā ņemti vērā dzinēja ražotāja sniegtie dati un cita informācija, lai nodrošinātu, ka dzinējs, kad tas ir uzstādīts saskaņā ar uzstādīšanas instrukcijām, ko sniegusi persona, kas pielāgo dzinēju, joprojām būs atbilstošs izplūdes gāzu emisijas prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā vai regulā (EK) Nr. 595/2009, kā norādījis dzinēja ražotājs. Persona, kas pielāgo dzinēju, atbilstoši šo noteikumu 53. punktam deklarē, ka dzinējs, kad tas ir uzstādīts saskaņā ar uzstādīšanas instrukcijām, ko sniegusi persona, kas pielāgo dzinēju, arī turpmāk atbildīs izplūdes gāzu emisijas prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā vai regulā (EK) Nr. 595/2009, kā deklarējis dzinēja ražotājs.

15. Šo noteikumu 3. punktā minētos ražojumus un to sastāvdaļas, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, ir atļauts eksponēt izstāžu, gadatirgu un citu pasākumu laikā, ja labi redzamā zīmē ir skaidri norādīts, ka šo ražojumu tirdzniecība un nodošana ekspluatācijā ir atļauta tikai pēc to atbilstības nodrošināšanas saskaņā ar šiem noteikumiem.

3. Uzņēmēju un privātimportētāju pienākumi
3.1. Ražotāju pienākumi

16. Laižot ražojumus tirgū, ražotāji nodrošina, ka tie ir projektēti un ražoti saskaņā ar šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām.

17. Ražotāji izstrādā tehnisko dokumentāciju saskaņā ar šo noteikumu 85. punktu un veic kādu no šo noteikumu 2. pielikumā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļā minētajām prasībām.

18. Ja ar atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka ražojums atbilst šo noteikumu prasībām, ražotāji sagatavo šo noteikumu 52. punktā minēto deklarāciju un ražojumu marķē, tam piestiprinot CE atbilstības marķējumu saskaņā ar šo noteikumu 56., 57. un 58. punktu.

19. Ražotāji tehnisko dokumentāciju un šo noteikumu 52. punktā minētās deklarācijas kopiju glabā 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū.

20. Ražotāji nodrošina procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu pastāvīgu ražojuma atbilstību, ņemot vērā ražojuma uzbūves vai raksturlielumu izmaiņas un izmaiņas piemērojamos standartos, uz kuriem pamatojoties ir deklarēta ražojuma atbilstība.

21. Ja saistībā ar ražojuma radītajiem riskiem ir lietderīgi, ražotāji patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā izlases veidā pārbauda ražojumus, kurus dara pieejamus tirgū, izskata sūdzības un, ja nepieciešams, uztur sūdzību, neatbilstīgu ražojumu un atsauktu ražojumu uzskaites sistēmas, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šo uzraudzību.

22. Ražotāji nodrošina, ka uz to ražojumiem ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements, vai, ja sastāvdaļu izmēra vai veida dēļ tas nav iespējams, nodrošina, ka minētā informācija ir sniegta uz ražojuma iesaiņojuma vai ražojumam pievienotajā dokumentā.

23. Ražotāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktadresi, kur ar tiem var sazināties saistībā ar attiecīgo ražojumu, vai, ja tas nav iespējams, minēto informāciju norāda uz ražojuma iesaiņojuma vai ražojumam pievienotajā dokumentā.

24. Ražotāji nodrošina, ka ražojumam īpašnieka rokasgrāmatā ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija valsts valodā un valodās, kas ir saprotamas patērētājiem un citiem galalietotājiem.

25. Ražotāji, kuri uzskata vai kuriem ir pamats uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, lai panāktu minētā ražojuma atbilstību vai arī, ja nepieciešams, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Ja ražojums rada risku, ražotāji nekavējoties par to informē tirgus uzraudzības iestādi, norādot detalizētu informāciju par neatbilstību un veiktajiem pasākumiem ražojuma radītā riska novēršanai.

26. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai apliecinātu ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām. Minēto informāciju un dokumentus sniedz valsts valodā. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ražotāju pienākums ir sadarboties ar to darbībās, kas paredzētas, lai novērstu riskus, ko rada ražojumi, kurus tie laiduši tirgū.

3.2. Pilnvarotie pārstāvji

27. Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi. Pilnvarotais pārstāvis veic vismaz šādus uzdevumus:

27.1. uzglabā šo noteikumu 52. punktā minētās deklarācijas kopiju un tehnisko dokumentāciju 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū, nodrošinot tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei;

27.2. pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai apliecinātu ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām;

27.3. pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to, lai novērstu to ražojumu radīto risku, uz kuriem attiecas izsniegtā pilnvara.

28. Šo noteikumu 16. punktā minētie pienākumi un tehniskās dokumentācijas izstrāde neietilpst pilnvarotā pārstāvja uzdevumos.

3.3. Importētāju pienākumi

29. Importētāji laiž Eiropas Savienības tirgū tikai šo noteikumu prasībām atbilstošus ražojumus.

30. Pirms ražojuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir veicis atbilstības novērtējuma procedūru. Importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir izstrādājis tehnisko dokumentāciju, ka ražojumam ir CE atbilstības marķējums saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu, ka ražojumam ir pievienoti nepieciešamie dokumenti saskaņā ar šo noteikumu 54. vai 55. punktu, 1. pielikuma A daļas 2.5. apakšpunktu, B daļas 4. punktu un C daļas 2. punktu un ka ražotājs ir izpildījis šo noteikumu 22. un 23. punktā minētās prasības.

31. Ja importētājs uzskata vai tam ir pamats uzskatīt, ka ražojums neatbilst šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām, tas nelaiž to tirgū, kamēr nav panākta ražojuma atbilstība. Ja ražojums rada risku, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādi.

32. Importētāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktadresi, kur ar tiem var sazināties saistībā ar attiecīgo ražojumu, vai, ja tas nav iespējams, minēto informāciju norāda uz ražojuma iesaiņojuma vai ražojumam pievienotajā dokumentā.

33. Importētāji nodrošina, ka ražojumam īpašnieka rokasgrāmatā ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija valsts valodā un valodās, kas ir saprotamas patērētājiem un citiem galalietotājiem.

34. Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu ražojuma atbilstību šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām.

35. Ja saistībā ar ražojuma radītajiem riskiem ir lietderīgi, importētāji nodrošina šo noteikumu 21. punktā minēto ražotājiem noteikto prasību izpildi.

36. Importētāji, kuri uzskata vai kuriem ir pamats uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, nodrošina šo noteikumu 25. punktā minēto ražotājiem noteikto prasību izpildi.

37. Importētāji 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabā šo noteikumu 52. punktā minētās deklarācijas kopiju, nodrošinot tās pieejamību tirgus uzraudzības iestādei, un pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma nodrošina tai tehniskās dokumentācijas pieejamību.

38. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma importētāji sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai apliecinātu ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām. Minēto informāciju un dokumentus sniedz tirgus uzraudzības iestādes valsts valodā. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma importētāji sadarbojas ar to darbībās, kas paredzētas, lai novērstu riskus, ko rada ražojumi, kurus tie laiduši tirgū.

3.4. Izplatītāju pienākumi

39. Piedāvājot ražojumu tirgū, izplatītāji ievēro šo noteikumu prasības.

40. Pirms ražojuma piedāvāšanas tirgū izplatītāji pārbauda, vai ražojumam ir CE atbilstības marķējums saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu, vai ražojumam ir pievienoti 24. punktā, 52. vai 55. punktā, šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 2.5. apakšpunktā, B daļas 4. punktā un C daļas 2. punktā minētie dokumenti un instrukcijas, kā arī drošības informācija valodā (valodās), kas var būt viegli saprotama patērētājiem un citiem galalietotājiem tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā ražojums tiek piedāvāts tirgū, un vai ražotājs un importētājs ir ievērojuši attiecīgi šo noteikumu 22. un 23. punktā vai 32. un 33. punktā minētās prasības.

41. Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir pamats uzskatīt, ka ražojums neatbilst šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām, tas nepiedāvā to tirgū, kamēr nav panākta ražojuma atbilstība. Ja ražojums rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

42. Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu ražojuma atbilstību šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām.

43. Izplatītāji, kuri uzskata vai kuriem ir pamats uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir piedāvājuši tirgū, neatbilst šo noteikumu prasībām, pārliecinās, ka ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai panāktu minētā ražojuma atbilstību, vai arī, ja nepieciešams, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Ja ražojums rada risku, izplatītāji nekavējoties par to informē attiecīgās valsts uzraudzības un kontroles iestādes tajās valstīs, kurās tie ražojumu ir piedāvājuši tirgū, norādot detalizētu informāciju par neatbilstību un veiktajiem pasākumiem ražojuma radītā riska novēršanai.

44. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai apliecinātu ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām. Minēto informāciju un dokumentus sniedz tirgus uzraudzības iestādes valsts valodā. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma izplatītāji sadarbojas ar to darbībās, kas paredzētas, lai novērstu riskus, ko rada ražojumi, kurus tie piedāvājuši tirgū.

45. Importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un tam ir tādi paši pienākumi, kādi ražotājam noteikti šo noteikumu 3.1. apakšnodaļā, ja tas laiž tirgū kādu ražojumu ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laistu ražojumu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šo noteikumu prasībām.

3.5. Privātimportētāju pienākumi

46. Ja ražotājs neizpilda pienākumu nodrošināt ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām, privātimportētājs pirms ražojuma nodošanas ekspluatācijā nodrošina, ka tas ir projektēts un ražots saskaņā ar šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām un izpilda vai ir izpildījis ražotāja pienākumus, kas minēti šo noteikumu 17., 18., 19., 24. un 26. punktā.

47. Ja nav pieejama nepieciešamā ražotāja tehniskā dokumentācija, to sagatavo privātimportētājs, izmantojot atbilstošas speciālās zināšanas.

48. Privātimportētājs nodrošina, ka uz ražojuma ir norādīts tās paziņotās institūcijas nosaukums un adrese, kura veikusi ražojuma atbilstības novērtējumu.

3.6. Uzņēmēju identifikācija

49. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma uzņēmēji 10 gadus pēc tam, kad tiem piegādāts ražojums, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši ražojumu, spēj sniegt informāciju par katru uzņēmēju, kas tiem piegādājis ražojumu, un katru uzņēmēju, kuram tie piegādājuši ražojumu.

50. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma privātimportētāji 10 gadus pēc tam, kad tiem piegādāts ražojums, spēj sniegt informāciju par uzņēmēju, kas tiem piegādājis ražojumu.

4. Ražojuma atbilstība

51. Ražojumus, kas atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, uz kuriem publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstošiem šajos noteikumos minētajām drošības prasībām, kuras aptver minētie standarti vai to daļas.

52. Ražojuma atbilstību šo noteikumu 4. punktā vai 13.2. un 13.3. apakšpunktā minētajām prasībām apliecina Eiropas Savienības atbilstības deklarācija (turpmāk – atbilstības deklarācija), kas noformēta atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā ietvertajam paraugam un satur attiecīgos šo noteikumu 5.5. apakšnodaļā un 2. pielikumā ietverto moduļu elementus un kuru pastāvīgi atjaunina. Atbilstības deklarāciju tulko tās Eiropas Savienības dalībvalsts noteiktajā valodā (valodās), kuras tirgū ražojums ir piedāvāts vai nodots ekspluatācijā.

53. Sagatavojot atbilstības deklarāciju, ražotājs, privātimportētājs vai šo noteikumu 14. punktā minētā persona, kas pielāgo piedziņas dzinēju, uzņemas atbildību par ražojuma atbilstību.

54. Atbilstības deklarāciju pievieno šādiem ražojumiem, kad tie tiek piedāvāti tirgū vai nodoti ekspluatācijā:

54.1. kuģošanas līdzekļiem;

54.2. ražojuma sastāvdaļām, ja tos laiž tirgū atsevišķi;

54.3. piedziņas dzinējiem.

55. Šo noteikumu 11. punktā minētajiem kuģošanas līdzekļiem ražotājs vai importētājs pievieno deklarāciju, kas tulkota tās Eiropas Savienības dalībvalsts noteiktajā valodā (valodās), kuras tirgū ražojums ir piedāvāts, un satur šādu informāciju:

55.1. ražotāja nosaukums un adrese;

55.2. ražotāja Eiropas Savienībā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vai – attiecīgā gadījumā – par laišanu tirgū atbildīgās personas vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

55.3. daļēji pabeigtā kuģošanas līdzekļa apraksts;

55.4. paziņojums par to, ka daļēji pabeigtais kuģošanas līdzeklis atbilst pamatprasībām, kuras uz to attiecas attiecīgajā būves posmā, ietverot tajā atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem piemērojamiem standartiem vai uz specifikācijām, saistībā ar kurām atbilstība ir deklarēta konkrētajā būves posmā, turklāt tiek paredzēts, ka kuģošanas līdzekļa būvi pabeigs cita juridiska vai fiziska persona, nodrošinot pilnīgu atbilstību šiem noteikumiem.

56. Ar CE atbilstības marķējumu atbilstoši vispārējiem principiem, kas noteikti regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā, pirms laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā marķē šādus ražojumus:

56.1. kuģošanas līdzekļus;

56.2. ražojuma sastāvdaļas;

56.3. piedziņas dzinējus.

57. CE atbilstības marķējumu piestiprina šo noteikumu 56. punktā minētajiem ražojumiem, tādējādi apliecinot minēto ražojumu atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja attiecībā uz ražojuma sastāvdaļām tas nav iespējams vai attaisnojams minētā ražojuma izmēra vai veida dēļ, CE atbilstības marķējumu piestiprina uz iepakojuma un norāda pavaddokumentos. Attiecībā uz kuģošanas līdzekli CE atbilstības marķējumu piestiprina ražotāja plāksnītei, kura uzstādīta atsevišķi no kuģošanas līdzekļa identifikācijas numura. Attiecībā uz piedziņas dzinēju CE atbilstības marķējumu piestiprina uz dzinēja.

58. CE atbilstības marķējums ir viegli saskatāms, salasāms un neizdzēšams. CE atbilstības marķējumu papildina ar paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, ja minētā institūcija piedalās ražošanas kontroles posmā vai pēcbūves novērtējumā. Paziņotās institūcijas identifikācijas numuru piestiprina pati institūcija vai pēc tās norādījuma – ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai šo noteikumu 60., 61. vai 62. punktā minētā persona. Aiz CE atbilstības marķējuma un identifikācijas numura var norādīt piktogrammu vai citu norādi par īpašu risku vai izmantojumu.

5. Atbilstības novērtēšana
5.1. Piemērojamās procedūras

59. Ražotājs pirms šo noteikumu 3. punktā minēto ražojumu laišanas tirgū piemēro šo noteikumu 5.2., 5.3. un 5.4. apakšnodaļā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras.

60. Privātimportētāji pirms šo noteikumu 3. punktā minēto ražojumu nodošanas ekspluatācijā piemēro šo noteikumu 5.5. apakšnodaļā minēto procedūru, ja ražotājs nav veicis attiecīgā ražojuma atbilstības novērtējumu.

61. Visas personas, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā piedziņas dzinēju vai kuģošanas līdzekli pēc tā būtiskas modifikācijas vai pārbūves, vai arī personas, kas kuģošanas līdzekli, uz ko šie noteikumi neattiecas, izmaina tādā veidā, ka uz to attiecas šie noteikumi, pirms ražojuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā piemēro šo noteikumu 5.5. apakšnodaļā minēto procedūru.

62. Visas personas, kas personīgai lietošanai būvētu kuģošanas līdzekli laiž tirgū pirms šo noteikumu 5.1.7. apakšpunktā minētā piecu gadu laikposma beigām, pirms ražojuma laišanas tirgū piemēro šo noteikumu 5.5. apakšnodaļā minēto procedūru.

5.2. Atpūtas kuģa projektēšana un būve

63. Atpūtas kuģa projekta kategorijām A un B, kas minētas šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 1. punktā:

63.1. ja korpusa garums ir no 2,5 metriem, bet mazāks par 12 metriem, piemēro jebkuru no šādām procedūrām (moduļi un to apraksti norādīti šo noteikumu 2. pielikumā):

63.1.1. iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana (A1 modulis);

63.1.2. Eiropas Savienības tipa (turpmāk – ES tips) pārbaude (B modulis) kopā ar atbilstības pārbaudi tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli (C modulis), vai atbilstības pārbaudi tipam, pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanu ražošanas procesā (D modulis), vai atbilstības pārbaudi tipam, pamatojoties uz ražojuma kvalitātes nodrošināšanu (E modulis), vai atbilstības pārbaudi tipam, pamatojoties uz ražojuma verificēšanu (F modulis);

63.1.3. atbilstības pārbaude, pamatojoties uz vienības verificēšanu (G modulis);

63.1.4. atbilstības pārbaude, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu (H modulis);

63.2. ja korpusa garums ir no 12 līdz 24 metriem, piemēro jebkuru no šādiem moduļiem: B + C, B + D, B + E, B + F, G, H.

64. Atpūtas kuģa projekta kategorijai C, kas minēta šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 1. punktā, ja korpusa garums ir no 2,5 metriem, bet mazāks par 12 metriem un:

64.1. tiek ievēroti piemērojamie standarti attiecībā uz šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 3.2. un 3.3. apakšpunktu, piemēro jebkuru no šādiem moduļiem: iekšējā ražošanas kontrole (A modulis), A1, B + C, B + D, B + E, B + F, G, H;

64.2. netiek ievēroti piemērojamie standarti attiecībā uz šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 3.2. un 3.3. apakšpunktu, piemēro jebkuru no šādiem moduļiem: A1, B + C, B + D, B + E, B + F, G, H.

65. Atpūtas kuģa projekta kategorijai D, kas minēta šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 1. punktā, ja korpusa garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, piemēro jebkuru no šādiem moduļiem: A, A1, B + C, B + D, B + E, B + F, G, H.

5.3. Ūdens motociklu un ražojuma sastāvdaļu projektēšana un būve

66. Ūdens motociklu projektēšanai un būvei piemēro jebkuru no šādiem moduļiem: A, A1, B + C, B + D, B + E, B + F, G, H.

67. Ražojuma sastāvdaļu projektēšanai un būvei piemēro jebkuru no šādiem moduļiem: B + C, B + D, B + E, B + F, G, H.

5.4. Izplūdes gāzu un trokšņa emisijas

68. Attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām dzinēju ražotājs šo noteikumu 3.4. un 3.5. apakšpunktā minētajiem ražojumiem piemēro šādas procedūras:

68.1. ja pārbaudi veic, izmantojot piemērojamos standartus, piemēro jebkuru no šādiem moduļiem: B + C, B + D, B + E, B + F, G, H;

68.2. ja pārbaudi veic, neizmantojot piemērojamos standartus, piemēro B moduli kopā ar atbilstības pārbaudi tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu ražojuma testēšanu (C1 modulis), vai G moduli.

69. Attiecībā uz trokšņa emisijām, ko rada atpūtas kuģi ar pakaļgala piedziņas dzinējiem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas vai ar iekšējā piedziņas dzinēja agregātiem un tādi atpūtas kuģi ar pakaļgala piedziņas dzinējiem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas vai ar iekšējā piedziņas dzinēja agregātiem, kuri tikuši būtiski pārbūvēti un piecu gadu laikā pēc pārbūves laisti tirgū, ražotājs piemēro šādas procedūras:

69.1. A1, G vai H moduli, ja trokšņu mērījumiem pārbaudi veic, izmantojot piemērojamos standartus;

69.2. G moduli, ja trokšņu mērījumiem pārbaudi veic, neizmantojot piemērojamos standartus;

69.3. A, G vai H moduli, ja novērtējumam izmanto jaudas/ūdensizspaida koeficienta metodi un Frūda skaitli:

Fr =

, kur

– kuģa ātrums;

g – brīvās krišanas paātrinājums;

L – kuģa garums.

70. Attiecībā uz trokšņa emisijām ūdens motocikliem un piekarināmiem piedziņas dzinējiem, kā arī uz pakaļgala piedziņas dzinējiem ar iebūvētu izplūdes gāzu sistēmu, kas domāti uzstādīšanai atpūtas kuģos, ūdens motociklu vai dzinēju ražotājs piemēro šādas procedūras:

70.1. A1 moduli vai G moduli, vai H moduli, ja trokšņu mērījumiem pārbaudi veic, izmantojot piemērojamos standartus;

70.2. G moduli, ja trokšņu mērījumiem pārbaudi veic, neizmantojot piemērojamos standartus.

5.5. Pēcbūves novērtējuma procedūra (PCA modulis)

71. Atbilstība, kuras pamatā ir pēcbūves novērtējums, ir procedūra, kuru veic, lai novērtētu tā ražojuma līdzvērtīgu atbilstību, par kuru ražotājs nav uzņēmies atbildību attiecībā uz atbilstību šiem noteikumiem, un ar kuras palīdzību šo noteikumu 60., 61. vai 62. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, kas ražojumu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, uzņemas atbildību par šā ražojuma līdzvērtīgu atbilstību. Minētā persona pilda šo noteikumu 60. un 62. punktā minētos pienākumus, kā arī nodrošina un deklarē, ka attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas šo noteikumu 61. punkts, atbilst šo noteikumu prasībām.

72. Persona, kas ražojumu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, iesniedz paziņotajai institūcijai pieteikumu par ražojuma pēcbūves novērtējumu, kā arī dokumentus un tehnisko dokumentāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām, un visu tās rīcībā esošo informāciju par ražojuma izmantošanu pēc pirmās nodošanas ekspluatācijā.

73. Persona, kas ražojumu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, nodrošina, ka dokumenti un informācija par ražojuma līdzvērtīgo atbilstību ir pieejama attiecīgajām valsts iestādēm 10 gadus pēc ražojuma novērtēšanas.

74. Paziņotā institūcija pārbauda atsevišķo ražojumu un veic nepieciešamos aprēķinus, testus un citus novērtējumus, lai nodrošinātu, ka ir apliecināta ražojuma līdzvērtīgā atbilstība šo noteikumu prasībām. Pēc pārbaudes veikšanas paziņotā institūcija izstrādā novērtējuma ziņojumu. Ja pārbaudītais ražojums atbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija sagatavo un izsniedz sertifikātu un ar to saistīto atbilstības ziņojumu, kā arī nodrošina, ka sertifikāta un ar to saistītā atbilstības ziņojuma kopija ir pieejama attiecīgajām valsts iestādēm 10 gadus pēc minēto dokumentu izsniegšanas.

75. Paziņotā institūcija uz apstiprinātā ražojuma blakus CE atbilstības marķējumam piestiprina savu identifikācijas numuru (vai pilnvaro kādu citu to piestiprināt). Ja novērtētais ražojums ir kuģošanas līdzeklis, paziņotā institūcija piestiprina arī kuģošanas līdzekļa identifikācijas numuru saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 2.1. apakšpunktu un ailē, kas paredzēta ražotājas valsts kodam, norāda valsti, kurā paziņotā institūcija veic uzņēmējdarbību, bet ailē, kas paredzēta vienotajam ražotāja kodam, ko piešķir Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, norāda pēcbūves novērtējuma identifikācijas kodu, kas piešķirts paziņotajai institūcijai, un pēcbūves novērtējuma sertifikāta sērijas numuru. Ailes kuģošanas līdzekļa identifikācijas numurā, kas paredzētas izgatavošanas gadam un mēnesim un izlaiduma gadam, izmanto, lai norādītu gadu un mēnesi, kurā veikts pēcbūves novērtējums.

76. Persona, kas ražojumu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, piestiprina CE atbilstības marķējumu un paziņotās institūcijas identifikācijas numuru pie ražojuma, kuru paziņotā institūcija ir novērtējusi un sertificējusi kā līdzvērtīgu atbilstību šo noteikumu prasībām.

77. Persona, kas ražojumu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, aizpilda atbilstības deklarāciju un nodrošina tās pieejamību attiecīgajām valsts iestādēm 10 gadus pēc sertifikāta izdošanas par pēcbūves novērtējumu. Atbilstības deklarācijā identificē ražojumu, kuram attiecīgā deklarācija ir sagatavota. Atbilstības deklarācijas kopija ir pieejama visām attiecīgajām valsts iestādēm pēc to pieprasījuma.

78. Ja novērtētais ražojums ir kuģošanas līdzeklis, persona, kas to laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, piestiprina šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 2.2. apakšpunktā minēto kuģošanas līdzekļa ražotāja plāksnīti, kurā ir ietverta frāze "pēcbūves novērtējums", un šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 2.1. apakšpunktā minēto kuģošanas līdzekļa identifikācijas numuru atbilstoši šo noteikumu 75. punktam.

79. Paziņotā institūcija informē personu, kas ražojumu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, par tās pienākumiem, kas izriet no šajos noteikumos minētās pēcbūves novērtējuma procedūras piemērošanas.

5.6. Papildprasības

80. Ja piemēro B moduli, novērtē ražojuma tehniskā projekta atbilstību, pārbaudot tehnisko dokumentāciju un pierādījumus, kas apstiprina tehniskā projekta atbilstību (visus izmantotos dokumentus, īpaši tad, ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie piemērojamie standarti un (vai) tehniskās specifikācijas; ja nepieciešams, iekļauj tādu testu rezultātus, kurus ir veikusi ražotāja attiecīgā laboratorija vai cita testa laboratorija ražotāja vārdā un uz ražotāja atbildību). B modulī minētais produkcijas tips var attiekties uz vairākām ražojuma versijām, ja tiek ievēroti abi šādi nosacījumi:

80.1. atšķirības starp versijām neietekmē drošības līmeni un pārējās prasības attiecībā uz ražojuma darbību;

80.2. ražojuma versijas ir minētas atbilstīgajā ES tipa pārbaudes sertifikātā, ja nepieciešams, veicot grozījumus oriģinālajā sertifikātā.

81. Ja piemēro A1 moduli, ražojumu pārbaudi veic uz viena vai vairākiem kuģošanas līdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, un piemēro šo noteikumu 4. pielikumā minētās papildprasības.

82. Ja piemēro A1 un C1 moduli, ražojumu nav atļauts testēt šajos moduļos minētajām akreditētajām iekšējām struktūrām.

83. Ja piemēro F moduli, veic šo noteikumu 5. pielikumā minēto procedūru, lai novērtētu atbilstību izplūdes gāzu emisijas prasībām.

84. Ja piemēro C moduli, attiecībā uz šajos noteikumos minēto izplūdes gāzu emisijas prasību atbilstības novērtējumu, ja ražotājs nedarbojas H modulī minētā paziņotās institūcijas apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēmā, ražotāja izraudzīta paziņotā institūcija veic vai ir veikusi ražojuma pārbaudes nejaušos laika intervālos, kurus nosaka minētā struktūra, lai pārbaudītu ražojuma iekšējo pārbaužu kvalitāti. Ja kvalitātes līmenis izrādās neapmierinošs vai ja šķiet nepieciešams pārbaudīt ražotāja norādīto datu derīgumu, piemēro šo noteikumu 6. pielikumā minēto procedūru.

5.7. Tehniskā dokumentācija

85. Šo noteikumu 17. punktā minētā tehniskā dokumentācija ietver visus attiecīgos datus un detalizētu informāciju par līdzekļiem, ko ražotājs izmantojis, lai nodrošinātu ražojuma atbilstību šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

85.1. ražojuma tipa vispārīgu aprakstu;

85.2. konceptuālos un montāžas rasējumus, sastāvdaļu, mezglu un citu elementu shēmas, kā arī citus attiecīgus datus;

85.3. piemērojamo standartu sarakstu, kurus piemēro pilnā apjomā vai daļēji, un risinājumu aprakstus, kas pieņemti, lai izpildītu šo noteikumu prasības, ja piemērojamie standarti netiek piemēroti;

85.4. veiktos projektēšanas aprēķinus, pārbaužu rezultātus un citus attiecīgus datus;

85.5. testa ziņojumus vai aprēķinus attiecībā uz stabilitāti saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 3.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un peldspēju saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma A daļas 3.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

85.6. izplūdes gāzu emisiju testa ziņojumus, kas apliecina atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma B daļas 2. nodaļā minētajām prasībām;

85.7. trokšņa emisiju testa ziņojumus, kas apliecina atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma C daļas 1. nodaļā minētajām prasībām.

86. Tehniskā dokumentācija nodrošina, ka ražojuma projektēšana, būve, darbība un atbilstības novērtējums ir skaidri saprotams.

6. Paziņotās institūcijas

87. Paziņotās institūcijas atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, un to amatpersonas un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, nav to vērtējamo ražojumu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī minēto personu pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos ražojumus, kas nepieciešami atbilstības novērtējuma struktūras darbībai, vai izmantot šādus ražojumus personīgiem mērķiem.

88. Paziņotās institūcijas amatpersonas un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar minēto ražojumu projektēšanu vai ražošanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai godīgumam attiecībā uz tām atbilstības novērtējuma darbībām, saistībā ar kurām institūcija ir paziņota (īpaši – attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem).

89. Paziņotā institūcija nodrošina, ka tās meitas uzņēmumu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē paziņotās institūcijas atbilstības novērtējuma darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai godīgumu.

90. Paziņotās institūcijas darbinieki veic atbilstības novērtējuma darbības ar visaugstāko profesionālo godīgumu un nepieciešamo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem (īpaši – finansiāla rakstura), kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtējuma darbību rezultātus (īpaši – no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos).

91. Paziņotā institūcija ir spējīga veikt atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras tai ir uzticētas saskaņā ar šo noteikumu 5. nodaļā minētajām prasībām, un ir atbildīga par veikto atbilstības novērtējumu neatkarīgi no tā, vai minētās procedūras tā veic pati vai arī minētās procedūras tiek veiktas tās vārdā.

92. Paziņotās institūcijas rīcībā vienmēr un attiecībā uz visām atbilstības novērtējuma procedūrām un ražojumu veidiem vai kategorijām, saistībā ar ko tās ir paziņotas, ir:

92.1. nepieciešamie darbinieki ar tehniskajām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtējuma uzdevumus;

92.2. to procedūru apraksts, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtējumu, nodrošinot procedūru pārredzamību un spēju tās atkārtot. Tai ir izstrādāta pienācīga darbības stratēģija un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā institūcija, ir nodalīti no pārējās darbības;

92.3. darbības veikšanas procedūras, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmēja lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgā ražojuma izgatavošanas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un masveida vai sērijveida ražošanas procesa īpatnības;

92.4. nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtējuma darbībām, un piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

93. Darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma darbību veikšanu, ir:

93.1. veikta laba tehniskā un profesionālā apmācība par visām atbilstības novērtējuma darbībām, saistībā ar kurām paziņotā institūcija ir tikusi paziņota;

93.2. zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamajiem novērtējumiem un pienācīgas pilnvaras veikt minētos novērtējumus;

93.3. zināšanas un izpratne par pamatprasībām, piemērojamiem standartiem, attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem;

93.4. pilnvaras sagatavot sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas apliecina, ka novērtējums ir veikts.

94. Paziņotā institūcija garantē inspicēšanas personāla objektivitāti. Personāla atlīdzība nav atkarīga no veikto testu skaita vai testu rezultātiem.

95. Paziņotā institūcija apdrošina savu civiltiesisko atbildību.

96. Paziņotās institūcijas personāla pienākums ir neizpaust profesionālajā darbībā iegūto komerciālo informāciju (izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus attiecībās ar valsts institūcijām). Īpašumtiesības ir aizsargātas.

97. Paziņotā institūcija nodrošina, ka tās darbinieki ir informēti par attiecīgajiem standartizācijas procesiem un piedalās Eiropas Savienības paziņoto institūciju nozaru darba grupās.

98. Ja paziņotā institūcija slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu vai izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst šo noteikumu prasībām, un attiecīgi informē paziņošanas komisiju. Slēgt apakšlīgumus vai uzticēt uzdevumu veikšanu meitas uzņēmumam var tikai ar klienta piekrišanu.

99. Paziņotā institūcija uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitas uzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

100. Paziņotā institūcija saglabā dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai meitas uzņēmuma kvalifikāciju un to veikto darbu, lai varētu tos uzrādīt paziņošanas komisijai.

101. Katrai paziņotajai institūcijai ir Eiropas Komisijas piešķirts identifikācijas numurs. Paziņotajai institūcijai, kura saņēmusi atļauju veikt pēcbūves atbilstības novērtējumu, ir akreditācijas valstī piešķirts identifikācijas kods.

102. Paziņotā institūcija šo noteikumu 5. nodaļā minētās atbilstības novērtējuma procedūras veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem un privātimportētājiem. Paziņotā institūcija savu darbību īsteno, pienācīgi ņemot vērā uzņēmēja lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās ražojumu tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida, taču, to darot, tā ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kas ir nepieciešams, lai ražojums atbilstu šo noteikumu prasībām.

103. Ja paziņotā institūcija atklāj, ka ražotājs vai privātimportētājs nav izpildījis šo noteikumu 4. punktā vai piemērojamos standartos noteiktās prasības, tā pieprasa, lai minētais ražotājs vai privātimportētājs veiktu pienācīgus korektīvus pasākumus, un neizdod atbilstības sertifikātu.

104. Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, paziņotā institūcija atklāj, ka ražojums vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu pienācīgus korektīvus pasākumus un, ja nepieciešams, apturētu vai atsauktu sertifikātu. Ja attiecīgie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā institūcija attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc attiecīgo sertifikātu.

105. Paziņotā institūcija informē paziņošanas komisiju par:

105.1. sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu;

105.2. apstākļiem, kas ietekmē paziņošanas nosacījumus;

105.3. informācijas pieprasījumiem no tirgus uzraudzības iestādēm par atbilstības novērtējuma darbībām;

105.4. atbilstības novērtējuma darbībām, kas veiktas to paziņošanas darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām (tostarp par pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu).

106. Paziņotās institūcijas savstarpēji sadarbojas, sniedzot informāciju par negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī par pozitīviem atbilstības novērtējuma rezultātiem.

7. Tirgus uzraudzība

107. Tirgus uzraudzības iestādes funkcijas ražojumiem, uz ko attiecas šie noteikumi, pilda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic normatīvajos aktos par preču un pakalpojumu drošumu noteiktos pasākumus, lai nepieļautu šo noteikumu pasībām neatbilstošu ražojumu izplatīšanu tirgū.

108. Veicot ražojumu tirgus uzraudzību, Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas ir tiesīgas:

108.1. kontrolēt un uzraudzīt tirgū piedāvājamo ražojumu atbilstību šo noteikumu prasībām, apmeklējot ražojumu tirdzniecības, uzglabāšanas un ražošanas vietas;

108.2. sniegt uzņēmējiem norādījumus par nepieciešamajām darbībām neatbilstību novēršanai pēc ražojuma pārbaužu veikšanas;

108.3. pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām;

108.4. pieprasīt, lai paziņotā institūcija sniedz informāciju par sertifikātiem, ko tā ir piešķīrusi, atsaukusi vai atteikusi (tai skaitā pieprasīt sniegt testēšanas pārskatus un tehnisko dokumentāciju).

109. Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē kādu no šādām neatbilstībām, tas pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs vai privātimportētājs novērš konstatēto neatbilstību:

109.1. CE atbilstības marķējums ir piestiprināts, pārkāpjot šo noteikumu 56., 57. vai 58. punktā minētās prasības;

109.2. šo noteikumu 56. punktā minētais CE atbilstības marķējums nav piestiprināts;

109.3. nav sagatavota atbilstības deklarācija vai šo noteikumu 55. punktā minētā deklarācija;

109.4. atbilstības deklarācija vai šo noteikumu 55. punktā minētā deklarācija ir sagatavota nepareizi;

109.5. tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

109.6. šo noteikumu 23. vai 32. punktā minētās informācijas nav vai tā ir nepareiza vai nepilnīga;

109.7. nav ievērotas jebkuras citas šo noteikumu 3.1. vai 3.3. apakšnodaļā minētās prasības.

110. Ja šo noteikumu 109. punktā minētā neatbilstība nav novērsta, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu ražojuma piedāvāšanu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

111. Ja šo noteikumu 109. punktā minētā neatbilstība konstatēta privātimportētāja paša lietošanai importēta ražojuma gadījumā, tad līdz konstatētās neatbilstības novēršanai attiecīgā ražojuma reģistrācija un ekspluatācija ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību un normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu drošību.

7.1 Vienotā ražotāja koda piešķiršana

(Nodaļa MK 01.11.2016. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

111.1 Vienoto ražotāja kodu Latvijas Republikā piešķir valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk – inspekcija).

111.2 Vienotais ražotāja kods sastāv no trim lielajiem latīņu alfabēta burtiem dažādās kombinācijās, un to izvēlas ražotājs, ievērojot nosacījumu, ka katram ražotājam tas ir atšķirīgs.

111.3 Lai saņemtu vienoto ražotāja kodu, ražotājs pirms ražojuma laišanas tirgū iesniedz inspekcijā iesniegumu, norādot savu kontaktinformāciju un vēlamo vienoto ražotāja kodu, un atbilstoši šo noteikumu 52. punktam noformētu atbilstības deklarācijas vai tās sagataves kopiju, paredzētā CE atbilstības marķējuma kopiju (turpmāk – dokumenti), kā arī deklarāciju par to, ka ražotne atrodas Latvijas Republikas teritorijā (norāda konkrētu ražošanas vietas adresi).

111.4 Inspekcija piecu darbdienu laikā pārbauda dokumentu atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, inspekcija pieņem lēmumu par vienotā ražotāja koda piešķiršanu un paziņo par to ražotājam.

111.5 Saskaņā ar šo noteikumu 111.4 punktu piešķirto vienoto ražotāja kodu inspekcija ievada Eiropas Komisijas pārvaldītajā elektroniskajā iekšējās informācijas apmaiņas datubāzē (turpmāk – datubāze), kur tas ir pieejams Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu tirgus uzraudzības iestādēm, kā arī kopā ar informāciju par ražotāju publicē valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" tīmekļvietnē http://www.lja.lv/ (turpmāk – tīmekļvietne).

111.6 Par jebkurām izmaiņām dokumentos vai deklarācijā ražotājs nekavējoties informē inspekciju un, ja nepieciešams, iesniedz inspekcijā jaunus dokumentus un deklarāciju.

111.7 Vienotā ražotāja koda aktualizēšanai datubāzē un tīmekļvietnē ražotājs ik pēc trijiem gadiem atkārtoti iesniedz inspekcijā dokumentus un deklarāciju. Ja deklarācija un dokumenti netiek iesniegti vai tie neatbilst šo noteikumu prasībām, inspekcija anulē ražotājam piešķirto vienoto ražotāja kodu un izdzēš to no datubāzes un tīmekļvietnes.

111.8 Lēmumu par atteikumu piešķirt vienoto ražotāja kodu vai tā anulēšanu ražotājs var apstrīdēt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā.

8. Noslēguma jautājumi

112. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumus Nr. 647 "Noteikumi par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 152. nr.).

113. Latvijā atļauts piedāvāt tirgū vai nodot ekspluatācijā ražojumus, kuri atbilst Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr. 647 "Noteikumi par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" prasībām un kuri laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā pirms 2017. gada 18. janvāra.

114. Latvijā atļauts piedāvāt tirgū vai nodot ekspluatācijā tādus piekarināmus dzirksteļaizdedzes piedziņas dzinējus, kuru jauda ir vienāda vai mazāka par 15 kW, kuri atbilst I posma izplūdes gāzu emisijas robežvērtībām, kas minētas šo noteikumu 1. pielikuma B daļas 2.1. apakšpunktā, un kuri ir ražoti mazos un vidējos uzņēmumos atbilstoši Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (14) minētajai definīcijai, un kuri laisti tirgū pirms 2020. gada 18. janvāra.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvas 2013/53/ES par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 27
Piemērojamās prasības

A. Pamatprasības attiecībā uz šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto ražojumu projektēšanu un būvi

1. Atpūtas kuģa uzbūves kategorijas

1. tabula

Uzbūves kategorija

Vēja stiprums (balles pēc Boforta skalas)

Nozīmīgs viļņu augstums (H ⅓, metri)

A

vairāk nekā 8 vairāk nekā 4

B

līdz 8 (ieskaitot) līdz 4 (ieskaitot)

C

līdz 6 (ieskaitot) līdz 2 (ieskaitot)

D

līdz 4 (ieskaitot) līdz 0,3 (ieskaitot)

Paskaidrojumi.
A A uzbūves kategorijas atpūtas kuģi ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums var pārsniegt 8 balles (Boforta skala) un nozīmīgs viļņu augstums – 4 metrus, izņemot kuģa lietošanu ekstrēmos laikapstākļos (piemēram, vētrā, spēcīgā vētrā, orkānā, viesuļvētrā un ārkārtējos jūras apstākļos vai spēcīgos viļņos).
B B uzbūves kategorijas atpūtas kuģi ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums ir līdz 8 ballēm (ieskaitot) un nozīmīgs viļņu augstums – līdz 4 metriem (ieskaitot).
C C uzbūves kategorijas atpūtas kuģi ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums ir līdz 6 ballēm (ieskaitot) un nozīmīgs viļņu augstums – līdz 2 metriem (ieskaitot).
D D uzbūves kategorijas atpūtas kuģi ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums ir līdz 4 ballēm (ieskaitot), nozīmīgs viļņu augstums – līdz 0,3 metriem (ieskaitot) un retu viļņu maksimālais augstums – līdz 0,5 metriem.

Katras uzbūves kategorijas atpūtas kuģi projektē un būvē tā, lai būtu ievēroti minētie parametri attiecībā uz stabilitāti, peldspēju un citām šajā pielikumā minētajām attiecīgajām pamatprasībām un lai tiem būtu labi vadāmības parametri.

2. Vispārīgās prasības

2.1. Kuģošanas līdzekļa identifikācija

Visus kuģošanas līdzekļus marķē ar identifikācijas numuru, kurā iekļauj šādu informāciju:

2.1.1. ražotāja valsts kods;

2.1.2. vienotais ražotāja kods, ko ražotājam Latvijas Republikā piešķir valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija";

2.1.3. vienotais sērijas numurs;

2.1.4. izgatavošanas gads un mēnesis;

2.1.5. izlaiduma gads.

Detalizētas prasības attiecībā uz identifikācijas numuru ir izklāstītas attiecīgajā piemērojamā standartā.

2.2. Kuģošanas līdzekļa ražotāja plāksnīte

Uz katra kuģošanas līdzekļa ir pastāvīgi piestiprināta plāksnīte, kura uzstādīta atsevišķi no kuģošanas līdzekļa identifikācijas numura un uz kuras ir norādīta vismaz šāda informācija:

2.2.1. ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums vai reģistrēta tirdzniecības zīme, kā arī kontaktadrese;

2.2.2. CE marķējums saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu;

2.2.3. peldlīdzekļa uzbūves kategorija atbilstoši šā pielikuma A daļas 1. nodaļai;

2.2.4. ražotāja maksimālā ieteicamā celtspēja, ko iegūst saskaņā ar šā pielikuma A daļas 3.6. apakšpunktu (izņemot uzstādīto tvertņu satura svaru, kad tās ir pilnas);

2.2.5. ražotāja ieteiktais cilvēku skaits, kādam peldlīdzeklis ir projektēts.

Attiecībā uz pēcbūves novērtējumu šā pielikuma A daļas 2.2.1. apakšpunktā minētajā kontaktinformācijā un prasībās ietver ziņas par paziņoto institūciju, kas veikusi atbilstības novērtējumu.

2.3. Aizsardzība pret pārkrišanu pār bortu un līdzekļi atpakaļuzkāpšanai

Kuģošanas līdzeklis ir projektēts tā, lai samazinātu risku pārkrist pār bortu un atvieglotu atpakaļuzkāpšanu. Atpakaļuzkāpšanas līdzekļi ir tādi, lai ūdenī esoša persona varētu tiem piekļūt un tos izmantot bez citu palīdzības.

2.4. Redzamība no galvenā vadības posteņa

Atpūtas kuģa galvenajā vadības postenī parastos darbības apstākļos (ātrums un vestspēja) tā vadītājam ir nodrošināta laba apkārtredzamība.

2.5. Lietotāja rokasgrāmata

Visos ražojumos nodrošina lietotāja rokasgrāmatu saskaņā ar šo noteikumu 18. un 26. punktu. Rokasgrāmatā sniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai ražojuma izmantošana būtu droša, īpašu uzmanību pievēršot uzstādīšanai, apkopei, regulārai darbībai, risku novēršanai un riska pārvaldībai.

3. Izturības un konstrukcijas prasības

3.1. Konstrukcija

Materiālu izvēle un salikums, kā arī to būve nodrošina, ka kuģošanas līdzeklis ir pietiekami izturīgs visos aspektos. Īpašu uzmanību pievērš uzbūves kategorijai (šā pielikuma A daļas 1. nodaļa) un ražotāja maksimāli ieteicamai celtspējai (šā pielikuma A daļas 3.6. apakšpunkts).

3.2. Stabilitāte un brīvsāni

Kuģošanas līdzeklis ir pietiekami stabils un ar pietiekamiem brīvsāniem, ņemot vērā tā uzbūves kategoriju (šā pielikuma A daļas 1. nodaļa) un ražotāja maksimāli ieteicamo celtspēju (šā pielikuma A daļas 3.6. apakšpunkts).

3.3. Peldspēja un nenogremdējamība

Kuģošanas līdzeklis ir uzbūvēts tā, lai nodrošinātu, ka tam ir tādi peldspējas parametri, kas atbilst tā uzbūves kategorijai (šā pielikuma A daļas 1. nodaļa) un ražotāja maksimāli ieteicamai celtspējai (šā pielikuma A daļas 3.6. apakšpunkts). Visiem apdzīvojamiem daudzkorpusu atpūtas kuģiem, kuri ir pakļauti apgāšanās riskam, ir pietiekama peldspēja, lai noturētos virs ūdens apgrieztā stāvoklī.

Kuģošanas līdzekļi, kuri ir īsāki par 6 metriem un kuri var tikt pārpludināti, ir nodrošināti ar atbilstošiem negrimstības līdzekļiem pārpludinātā stāvoklī, ja tos izmanto attiecīgajā uzbūves kategorijā.

3.4. Atvērumi korpusā, klājā un virsbūvēs

Atvērumi korpusā, klājā(-os) un virsbūvēs, kad tie ir aizvērti, nedrīkst mazināt kuģošanas līdzekļa konstrukcijas izturību vai tā izturību laikapstākļos.

Logi, borta iluminatori, durvis un klāja lūkas spēj izturēt tādu ūdens spiedienu, kāds ir iespējams to konkrētajā stāvoklī, kā arī koncentrētās slodzes, kas rodas no to cilvēku svara, kuri pārvietojas pa klāju.

Cauri korpusam izvadītie savienotājelementi, kas projektēti tā, lai ļautu ūdenim ieplūst vai izplūst no korpusa zem ūdenslīnijas atbilstoši ražotāja maksimāli ieteicamai celtspējai (šā pielikuma A daļas 3.6. apakšpunkts), tiek uzstādīti ar noslēdzošiem līdzekļiem, kuri ir viegli pieejami.

3.5. Applūšanas risks

Visi kuģošanas līdzekļi ir projektēti tā, lai mazinātu nogrimšanas risku applūstot.

Ja nepieciešams, īpašu uzmanību pievērš:

3.5.1. kajītēm un šahtām, kurām ir drenāža vai kurās ir aprīkojums (līdzekļi), kas novērš ūdens ieplūšanu peldlīdzekļa iekšpusē;

3.5.2. ventilācijas savienotājelementiem;

3.5.3. ūdens izsūknēšanai avadīšanai ar sūkņiem vai citu aprīkojumu.

3.6. Ražotāja maksimāli ieteicamā celtspēja

Ražotāja maksimāli ieteicamo celtspēju (degviela, ūdens, pārtikas krājumi, dažādas ierīces un cilvēki (kg)), kādai kuģošanas līdzeklis ir projektēts, nosaka saskaņā ar būves kategoriju (šā pielikuma A daļas 1. nodaļa), stabilitāti un brīvsāniem (šā pielikuma A daļas 3.2. apakšpunkts), kā arī peldspēju un nenogremdējamību (šā pielikuma A daļas 3.3. apakšpunkts).

3.7. Glābšanas plosta uzstādīšana

Uz visiem A un B uzbūves kategorijas atpūtas kuģiem un C un D uzbūves kategorijas atpūtas kuģiem, kas ir garāki par 6 metriem, ir viena vai vairākas kravas telpas tāda(-u) glābšanas plosta(-u) uzglabāšanai, kas ir pietiekami liels(-i) tādam cilvēku skaitam, kāda pārvadāšanai atpūtas kuģis ir projektēts saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. Šī(-s) kravas telpa(-as) vienmēr ir viegli pieejama(-as).

3.8. Evakuācija

Uz visiem apdzīvojamiem daudzkorpusu kuģiem, kuri ir pakļauti apgāšanās riskam, ir pieejami efektīvi evakuācijas līdzekļi apgāšanās gadījumā. Ja ir pieejami evakuācijas līdzekļi, kuri paredzēti izmantošanai apgrieztā stāvoklī, tie nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt konstrukcijas stiprību (šā pielikuma A daļas 3.1. apakšpunkts), stabilitāti (šā pielikuma A daļas 3.2. apakšpunkts) vai peldspēju (šā pielikuma A daļas 3.3. apakšpunkts) neatkarīgi no tā, vai atpūtas kuģis ir pareizā vai apgrieztā stāvoklī.

Uz visiem apdzīvojamiem atpūtas kuģiem ir pieejami efektīvi evakuācijas līdzekļi ugunsgrēka gadījumā.

3.9. Noenkurošanās, pietauvošanās un vilkšana tauvā

Visi kuģošanas līdzekļi, ņemot vērā to uzbūves kategoriju un to parametrus, ir aprīkoti ar vienu vai vairākiem stingriem punktiem vai citiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību ir iespējams droši veikt noenkurošanos, pietauvošanos un vilkšanu tauvā.

4. Vadāmības parametri

Ražotājs nodrošina, ka kuģošanas līdzekļa vadāmības parametri ir atbilstoši visjaudīgākajam piedziņas dzinējam, kādam peldlīdzeklis ir projektēts un būvēts. Visiem piedziņas dzinējiem maksimālo nominālo dzinēja jaudu norāda lietotāja rokasgrāmatā.

5. Uzstādīšanas prasības

5.1. Dzinēji un mašīntelpas

5.1.1. Iebūvētie dzinēji

Visi uzstādītie iebūvētie dzinēji atrodas slēgtā telpā, kas ir atdalīta no dzīvojamām telpām, un tos uzstāda tā, lai mazinātu ugunsgrēka izcelšanās vai izplatīšanās risku, kā arī mazinātu toksisko izgarojumu, karstuma, trokšņu vai vibrāciju apdraudējumu dzīvojamās telpās.

Dzinēja daļas un palīgierīces, kurām nepieciešama bieža pārbaude un (vai) apkope, ir viegli pieejamas.

Izolācijas materiāli mašīntelpā nedrīkst būt viegli uzliesmojoši.

5.1.2. Ventilācija

Mašīntelpa ir ventilējama. Līdz minimumam tiek samazināts ūdens ieplūšanas risks mašīntelpā pa visiem ieplūdes atvērumiem.

5.1.3. Ārējās detaļas

Ja dzinējs nav aizsargāts ar pārsegu vai atsevišķu korpusu, tad ārējās kustīgās vai karstās dzinēja daļas, kas cilvēkiem var radīt miesas bojājumus, tiek aprīkotas ar aizsargiem.

5.1.4. Piekarināmo piedziņas dzinēju iedarbināšana

Uz visiem piekarināmiem dzinējiem, kas uzstādīti uz kuģošanas līdzekļiem, ir ierīce, lai novērstu dzinēja iedarbināšanu sazobes stāvoklī, izņemot gadījumu, ja:

5.1.4.1. dzinējs ražo mazāk nekā 500 N statiskās vilces;

5.1.4.2. dzinējam ir droseļvārstu ierobežojoša ierīce, lai dzinēja iedarbināšanas laikā vilci ierobežotu līdz 500 N.

5.1.5. Ūdens motocikli bez vadītāja

Ūdens motociklus projektē vai nu ar automātisku piedziņas dzinēja izslēgšanās funkciju, vai ar automātisku ierīci, kas nodrošina lēnāku riņķveida kustību uz priekšu, kad vadītājs ar nodomu nokāpj no ūdens motocikla vai nokrīt no ūdensmotocikla ūdenī.

5.1.6. Ar rokas sviru vadāmi piekarināmie piedziņas dzinēji

Ar rokas sviru vadāmi piekarināmie piedziņas dzinēji ir aprīkoti ar avārijas apturēšanas ierīci, ko var piestiprināt stūrmanim.

5.2. Degvielas sistēma

5.2.1. Vispārīgās prasības

Uzpildes, uzglabāšanas, ventilācijas un degvielas padeves sistēmas un iekārtas ir projektētas un uzstādītas tā, lai mazinātu ugunsgrēka un sprādziena risku.

5.2.2. Degvielas tvertnes

Degvielas tvertnes, caurules un šļūtenes ir nodrošinātas un atdalītas vai aizsargātas no visiem liela karstuma avotiem. Materiāli, no kuriem tvertnes ir izgatavotas, un tvertņu izgatavošanas metode atbilst to ietilpībai un degvielas veidam.

Benzīna degvielas tvertnes ir vēdināmas.

Benzīna degvielas tvertnes nav daļa no korpusa, un tās ir:

5.2.2.1. aizsargātas pret uguni un karstumu no jebkura dzinēja un pret visiem citiem aizdedzes avotiem;

5.2.2.2. neatrodas dzīvojamās telpās.

Dīzeļdegvielas tvertnes var būt korpusa neatņemama daļa.

5.3. Elektrosistēma

Elektrosistēmas ir projektētas un uzstādītas tā, lai nodrošinātu kuģošanas līdzekļa pienācīgu darbību parastos izmantošanas apstākļos un lai mazinātu ugunsgrēka un elektrošoka risku.

Visas elektriskās ķēdes, izņemot dzinēja iedarbināšanas ķēdes, kuras darbina akumulatori, pārslodzes gadījumam ir aprīkotas ar drošinātājiem.

Elektriskās piedziņas ķēdes neiedarbojas uz citām ķēdēm tā, ka kāda no tām vairs nevar darboties, kā paredzēts.

Ir nodrošināta ventilācija, lai novērstu sprādzienbīstamu gāzu uzkrāšanos, kas varētu izdalīties no akumulatoriem. Akumulatori ir rūpīgi piestiprināti un aizsargāti pret ūdens ieplūšanu.

5.4. Vadības iekārta

5.4.1. Vispārīgās prasības

Vadības un piedziņas kontroles iekārtas ir projektētas, būvētas un uzstādītas tā, lai paredzamos darbības apstākļos varētu izpildīt vadības slodžu pārnesumu funkcijas.

5.4.2. Rīcība avārijas situācijā

Visi buru atpūtas kuģi un atpūtas kuģi bez burām ar vienu piedziņas dzinēju un stūres tālvadības iekārtu ir aprīkoti ar atpūtas kuģa avārijas vadīšanas līdzekļiem ārkārtas situācijā samazinātā ātrumā.

5.5. Gāzes sistēma

Gāzes sistēmas izmantošanai sadzīvē ir ar spiediena samazināšanas sistēmu. Tās ir projektētas un uzstādītas tā, lai izvairītos no noplūdēm korpusa iekšienē un sprādziena riska, un ir nodrošināta iespēja atklāt noplūdes. Materiāli un ražojuma sastāvdaļas ir piemēroti konkrētajam izmantotajam gāzes tipam, lai izturētu slodzes un iedarbības, kas var rasties jūras vidē.

Katra gāzes iekārta, ko ražotājs paredzējis lietošanai tam, kam tā ir izmantota, ir uzstādīta saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Katra gāzi patērējoša iekārta ir apgādāta ar atsevišķu sadales sistēmas atzarvadu, un katram atzarvadam ir atsevišķa aizvēršanas ierīce. Ir nodrošināta pienācīga ventilācija, lai novērstu noplūžu un sadegšanas produktu apdraudējumu.

Visi kuģošanas līdzekļi ar uzstādītu pastāvīgu gāzes sistēmu ir aprīkoti ar slēgtu telpu, kurā atrodas visi gāzes baloni. Šī slēgtā telpa ir atdalīta no dzīvojamām telpām, pieejama tikai no ārpuses un vēdināma uz āru tā, lai jebkādu gāzes noplūdi novadītu pāri bortam.

Visas pastāvīgi uzstādītās gāzes sistēmas pēc uzstādīšanas tiek pārbaudītas.

5.6. Ugunsdrošība

5.6.1. Vispārīgās prasības

Uzstādot noteikta veida iekārtas un projektējot kuģošanas līdzekli, ņem vērā ugunsgrēka izcelšanās un izplatīšanās risku. Īpašu uzmanību pievērš vietai ap ierīcēm ar atklātu liesmu, karstām virsmām vai dzinējiem un palīgmehānismiem, eļļas un degvielas pārplūšanai, neaizsargātām eļļas un degvielas caurulēm, kā arī tam, lai elektroinstalācijas nebūtu pievadītas tuvumā karstuma avotiem un karstajām virsmām.

5.6.2. Ugunsdzēšanas aprīkojums

Atpūtas kuģis ir aprīkots ar ugunsdzēšanas aprīkojumu, kas atbilst ugunsgrēka apdraudējumam, vai ir norādīta ugunsdzēšanas aprīkojuma atrašanās vieta un jauda, kas atbilst ugunsgrēka riskam. Kuģi nenodod ekspluatācijā, pirms nav uzstādīts piemērots ugunsdzēšanas aprīkojums. Mašīntelpas ir aizsargātas ar ugunsdzēšanas sistēmu, lai ugunsgrēka gadījumā mašīntelpas nevajadzētu atvērt. Ja uzstādīti pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tie ir viegli pieejami un viens aparāts ir novietots tā, lai to varētu viegli aizsniegt no atpūtas kuģa galvenā vadības posteņa.

5.7. Navigācijas apgaismojums, norādījuma zīmes un skaņas signāli

Ja ir uzstādīts navigācijas apgaismojums, norādījuma zīmes un skaņas signāli, tie attiecīgi atbilst 1972. gada Konvencijai par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG) vai CEVNI (European Code for Interior Navigations for inland waterways) noteikumiem.

5.8. Ūdens piesārņošanas novēršana un iekārtas, kas atvieglo atkritumu nogādāšanu krastā

Kuģošanas līdzeklis ir būvēts tā, lai novērstu nejaušu piesārņotāju (piemēram, eļļa, degviela) noplūdi no kuģošanas līdzekļa.

Tualetes, kas ierīkotas uz atpūtas kuģa, ir savienotas tikai ar uzkrāšanas tvertnes sistēmu vai notekūdens attīrīšanas sistēmu.

Atpūtas kuģis ar uzstādītām uzkrāšanas tvertnēm ir aprīkots ar standarta notekūdeņu savienojumu, kas ļauj uzņemšanas iekārtas caurules savienot ar atpūtas kuģa notekūdeņu caurulēm.

Cauri kuģošanas līdzekļa korpusam izvadītajām notekūdeņu notekcaurulēm ir uzstādīti vārsti, kurus aizvērtā stāvoklī var cieši noslēgt.

B. Pamatprasības attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām no piedziņas dzinējiem

Piedziņas dzinēji atbilst šajā daļā minētajām izplūdes gāzu emisiju pamatprasībām.

1. Piedziņas dzinēja identifikācija

1.1. Visus dzinējus skaidri marķē ar šādu informāciju:

1.1.1. dzinēja ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums vai reģistrēta tirdzniecības zīme, kontaktadrese un – attiecīgā gadījumā – personas, kas pielāgo dzinēju, vārds, uzvārds un kontaktadrese;

1.1.2. dzinēja tips, dzinēju saime, ja piemērojams;

1.1.3. unikāls dzinēja sērijas numurs;

1.1.4. CE zīme saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu.

1.2. Marķējumi, kas minēti šā pielikuma B daļas 1.1. apakšpunktā, ir izturīgi visā dzinēja parastajā kalpošanas laikā un ir skaidri salasāmi un neizdzēšami. Ja izmanto etiķetes vai plāksnītes, tās jāpiestiprina tā, lai piestiprinājums būtu izturīgs visā dzinēja parastajā kalpošanas laikā un etiķetes (plāksnītes) nevarētu noņemt, tās neiznīcinot vai nesabojājot.

1.3. Marķējumus piestiprina dzinēja daļai, kas ir nepieciešama dzinēja parastajai darbībai un kas normālos apstākļos nav jānomaina dzinēja kalpošanas laikā.

1.4. Marķējumus novieto tā, lai tie būtu viegli redzami pēc tam, kad dzinējs ir nokomplektēts ar visiem dzinēja darbībai nepieciešamajiem konstrukcijas elementiem.

2. Izplūdes gāzu emisijas prasības

Piedziņas dzinējus projektē, būvē un samontē tā, lai tad, kad tie ir pareizi uzstādīti un lietoti parastos apstākļos, emisijas nepārsniegtu robežvērtības, kas norādītas šā pielikuma 2., 3. un 4. tabulā.

2.1. Vērtības, kas izmantojamas, piemērojot šo noteikumu 115. punktu un šā pielikuma 3. tabulu:

2. tabula
(g/kWh)

Tips

Oglekļa monoksīds

Ogļūdeņraži

Slāpekļa oksīdi NOX

Cietās daļiņas PT

 

A

B

n

A

B

n

   
Divtaktu dzirksteļaizdedzes dzinēji

150,0

600,0

1,0

30,0

100,0

0,75

10,0

nepiemēro

Četrtaktu dzirksteļaizdedzes dzinēji

150,0

600,0

1,0

6,0

50,0

0,75

15,0

nepiemēro

Kompresijas aizdedzes dzinēji

5,0

0

0

1,5

2,0

0,5

9,8

1,0

Paskaidrojumi.
A, B un n – konstantes saskaņā ar 2. tabulu;
PN – nominālā dzinēja jauda, kas izteikta kW.

2.2. Vērtības, kas piemērojamas ar 2016. gada 18. janvāri:

3. tabula

Izplūdes gāzu emisijas robežvērtības kompresijas aizdedzes dzinējiem(2)

Darba tilpums SV (L/cyl)

Nominālā motora jauda PN (kW)

Cietās daļiņas PT (g/kWh)

Ogļūdeņraži + slāpekļa oksīdi HC + NOx (g/kWh)

SV < 0,9

PN < 37

Vērtības, kas minētas 2. tabulā

37 ≤ PN < 75 (1)

0,30

4,7

75 ≤ PN < 3700

0,15

5,8

0,9 ≤ SV < 1,2

PN < 3700

0,14

5,8

1,2 ≤ SV < 2,5

0,12

5,8

2,5 ≤ SV < 3,5

0,12

5,8

3,5 ≤ SV < 7,0

0,11

5,8

Piezīmes.
(1) Alternatīvi kompresijaizdedzes dzinēji ar nominālo dzinēja jaudu 37 kW vai vairāk, bet mazāk par 75 kW un ar darba tilpumu, mazāku par 0,9 L/cyl, nepārsniedz PT emisijas robežvērtību 0,20 g/kWh un kombinēto HC + NOx emisijas robežvērtību 5,8 g/kWh.
(2) Kompresijaizdedzes dzinēja oglekļa monoksīda (CO) emisijas robežvērtība nedrīkst pārsniegt 5,0 g/kWh.

4. tabula

Izplūdes gāzu emisijas robežvērtības dzirksteļaizdedzes dzinējiem

Motora tips

Nominālā motora jauda PN (kW)

Oglekļa monoksīds CO (g/kWh)

Ogļūdeņraži + slāpekļa oksīdi HC + NOx (g/kWh)

Pakaļgala dzinēji un iekšējie dzinēji

PN ≤ 373

75

5

373 < PN ≤ 485

350

16

PN > 485

350

22

Piekarināmie dzinēji un ūdens motociklu dzinēji

PN ≤ 4,3

500 – (5,0 × PN)

30

4,3 < PN ≤ 40

500 – (5,0 × PN)

PN > 40

300

2.3. Testa cikli un piemērojamie svēruma koeficienti

Tiek izmantotas šāda ISO standarta 8178-4:2007 prasības, ņemot vērā šā pielikuma 5. tabulā norādītās vērtības.

Maināma ātruma CI dzinējiem piemēro testa ciklu E1 vai E5, vai – alternatīvi – virs 130 kW var piemērot testa ciklu E3. Maināma ātruma SI dzinējiem piemēro testa ciklu E4.

5. tabula

Cikls E1, testa fāze

1

2

3

4

5

Ātrums

nominālais apgriezienu skaits

vidējais apgriezienu skaits

zemākais tukšgaitas apgriezienu skaits

Griezes moments (%)

100

75

75

50

0

Svēruma koeficients

0,08

0,11

0,19

0,32

0,3

Ātrums

nominālais apgriezienu skaits

vidējais apgriezienu skaits

zemākais tukšgaitas apgriezienu skaits

Cikls E3, testa fāze

1

2

3

4

 
Ātrums (%)

100

91

80

63

 
Jauda (%)

100

75

50

25

 
Svēruma koeficients

0,2

0,5

0,15

0,15

 

Cikls E4, testa fāze

1

2

3

4

5

Ātrums (%)

100

80

60

40

tukšgaita

Griezes moments (%)

100

71,6

46,5

25,3

0

Svēruma koeficients

0,06

0,14

0,15

0,25

0,40

Cikls E5, testa fāze

1

2

3

4

5

Ātrums (%)

100

91

80

63

tukšgaita

Jauda (%)

100

75

50

25

0

Svēruma koeficients

0,08

0,13

0,17

0,32

0,3

Paziņotās institūcijas var apstiprināt testus, kas veikti, pamatojoties uz citiem piemērojamā standartā norādītajiem testa cikliem, un kas attiecas uz dzinēja darbības ciklu.

2.4. Piedziņas dzinēju saimes izmantošana un cilmes piedziņas dzinēju izvēle

Dzinēja ražotājs ir atbildīgs par tādu dzinēju noteikšanu no sava ražojumu klāsta, kuri iekļaujami dzinēju saimē.

Cilmes dzinēju no dzinēju saimes izvēlas tā, ka tā emisijas parametri ir raksturīgi visiem minētās dzinēju saimes dzinējiem. Dzinējs, kas apvieno parametrus, kuri, mērot piemērojamā testa ciklā, paredzams, uzrādīs augstākās specifiskās emisijas (izteiktas g/kWh), parasti būtu jāizvēlas kā saimes cilmes dzinējs.

2.5. Testa degvielas

Testa degviela, ko izmanto izplūdes gāzu emisijas testēšanai, atbilst šā pielikuma 6. un 7. tabulā norādītajiem parametriem:

6. tabula

Benzīna degvielas

Īpašība

RF-02-99
Neetilēts

RF-02-03
Neetilēts

 

Min.

Maks.

Min.

Maks.

Pētnieciskais oktānskaitlis (RON)

95

95

Dzinēja oktānskaitlis (MON)

85

85

Blīvums pie 15 °C (kg/m3)

748

762

740

754

Sākotnējā viršanas temperatūra (°C)

24

40

24

40

Sēra masas daļa (mg/kg)

100

10

Svina saturs (mg/l)

5

5

Tvaika spiediens pēc Reida (kPa)

56

60

Tvaika spiediens (DVPE) (kPa)

56

60

7. tabula

Dīzeļdegvielas

Īpašība

RF-06-99

RF-06-03

 

Min.

Maks.

Min.

Maks.

Cetānskaitlis

52

54

52

54

Blīvums pie 15 °C (kg/m3)

833

837

833

837

Beigu viršanas temperatūra (°C)

370

370

Uzliesmošanas temperatūra (°C)

55

55

Sēra masas daļa (mg/kg)

jānorāda

300 (50)

10

Pelnu masas daļa (%)

jānorāda

0,01

0,01

Paziņotās institūcijas var apstiprināt testus, kuri veikti, pamatojoties uz citām saskaņotajā standartā norādītajām testa degvielām.

3. Ilgizturība

Dzinēja ražotājs pievieno dzinēja uzstādījumu un apkopes instrukcijas, kam, ja tās tiek ievērotas, būtu jānozīmē, ka dzinējs parastā lietošanā turpinās atbilst šā pielikuma B daļas 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajām robežvērtībām visā dzinēja parastajā kalpošanas laikā un parastos lietošanas apstākļos.

Dzinēja ražotājs iegūst šo informāciju no iepriekš veiktajiem izturības testiem, kuru pamatā ir parastie darbības cikli, un aprēķinot konstrukcijas elementu nolietojumu, lai tas varētu sagatavot nepieciešamās apkopes instrukcijas un pievienot tās visiem jaunajiem dzinējiem, tos pirmo reizi laižot tirgū.

Dzinēja parastais kalpošanas laiks ir šāds:

3.1. CI dzinējiem – 480 darbstundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas tiek sasniegts vispirms);

3.2. SI iekšējiem dzinējiem vai pakaļgala dzinējiem ar iebūvēto izplūdes gāzu sistēmu vai bez tās:

3.2.1. dzinējiem kategorijā PN ≤ 373kW – 480 darbstundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas tiek sasniegts vispirms);

3.2.2. dzinējiem kategorijā 373 < PN ≤ 485kW – 150 darbstundas vai 3 gadi (atkarībā no tā, kas tiek sasniegts vispirms);

3.2.3. dzinējiem kategorijā PN > 485kW – 50 darbstundas vai 1 gads (atkarībā no tā, kas tiek sasniegts vispirms);

3.3. ūdens motociklu dzinējiem – 350 darbstundas vai 5 gadi (atkarībā no tā, kas tiek sasniegts vispirms);

3.4. piekarināmiem dzinējiem – 350 darbstundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas tiek sasniegts vispirms).

4. Lietotāja rokasgrāmata

Visi dzinēji tiek piegādāti ar lietotāja rokasgrāmatu valodā(-ās), kas ir viegli saprotama patērētājiem un citiem galalietotājiem un ko nosaka ES dalībvalsts, kurā dzinēju laidīs tirgū.

Lietotāja rokasgrāmatā:

4.1. sniedz norādījumus dzinēja uzstādīšanai, izmantošanai un apkopei, kas nepieciešama, lai nodrošinātu dzinēja pienācīgu darbību saskaņā ar šā pielikuma B daļas 3. nodaļā minētajām prasībām;

4.2. norāda dzinēja jaudu, kas mērīta saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

C. Pamatprasības attiecībā uz trokšņa emisijām

Atpūtas kuģi ar iekšējiem dzinējiem vai pakaļgala dzinējiem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas, ūdens motocikli, piekarināmie dzinēji un pakaļgala dzinēji ar iebūvētu izplūdes gāzu sistēmu atbilst pamatprasībām attiecībā uz trokšņa emisijām, kas paredzētas šajā daļā.

1. Trokšņa emisijas līmeņi

1.1. Atpūtas kuģus ar iekšējiem dzinējiem vai pakaļgala dzinējiem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas, ūdens motociklus, piekarināmos dzinējus un pakaļgala dzinējus ar iebūvētu izplūdes gāzu sistēmu projektē, būvē un samontē tā, lai trokšņa emisijas nepārsniegtu šā pielikuma 8. tabulā norādītās robežvērtības:

8. tabula

Nominālā dzinēja jauda (viens dzinējs), izteikta kW

Maksimālais skaņas spiediena līmenis = LpASmax, izteikts dB

PN ≤ 10 67
10 < PN ≤ 40 72
PN > 40 75

Paskaidrojumi.
PN – viena dzinēja nominālā jauda, kas izteikta kW, pie nominālā apgriezienu skaita;
LpASmax – maksimālais skaņas spiediena līmenis, kas izteikts dB.

Visu dzinēju tipu divu un vairāku vienību dzinējiem var piemērot 3 dB pielaidi.

1.2. Kā alternatīvu trokšņu mērīšanas testiem atpūtas kuģus ar iekšējā dzinēja konfigurāciju vai pakaļgala dzinēja konfigurāciju bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas uzskata par atbilstīgiem trokšņu prasībām, kas minētas šā pielikuma C daļas 1.1. apakšpunktā, ja Frūda skaitlis ir ≤ 1,1, jaudas/ūdensizspaida attiecība ir ≤ 40 un dzinējs un izplūdes gāzu sistēma ir uzstādīta saskaņā ar dzinēja ražotāju specifikācijām.

1.3. Frūda skaitli Fn aprēķina, dalot maksimālo atpūtas kuģa ātrumu V (m/s) ar kvadrātsakni no ūdenslīnijas garuma lwl (m), kas reizināta ar doto gravitācijas paātrinājuma konstanti (g = 9,8 m/s2):

Jaudas/ūdensizspaida attiecību aprēķina, dalot nominālo dzinēja jaudu PN (izteiktu kW) ar atpūtas kuģa ūdensizspaidu D (izteiktu t):

jaudas/ūdensizspaida attiecība = PN / D

2. Lietotāja rokasgrāmata

Attiecībā uz atpūtas kuģiem ar iekšējo dzinēju vai pakaļgala dzinējiem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas un ūdens motocikliem lietotāja rokasgrāmatā, kas minēta šā pielikuma A daļas 2.5. apakšpunktā, ietver nepieciešamo informāciju, lai uzturētu atpūtas kuģi un izplūdes gāzu sistēmu tādā stāvoklī, kas pēc iespējas nodrošinās atbilstību konkrētām trokšņu robežvērtībām parastajā lietošanā.

Attiecībā uz piekarināmiem dzinējiem un pakaļgala dzinējiem ar iebūvēto izplūdes gāzu sistēmu lietotāja rokasgrāmatā, kas minēta šā pielikuma B daļas 4. nodaļā, ietver nepieciešamos norādījumus, lai uzturētu dzinēju tādā stāvoklī, kas pēc iespējas nodrošinās atbilstību konkrētām trokšņu robežvērtībām parastajā lietošanā.

3. Ilgizturība

Šā pielikuma B daļas 3. nodaļā minētās prasības piemēro mutatis mutandis atbilstībai trokšņa emisiju prasībām, kas minētas šā pielikuma C daļas 1. nodaļā.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 27
Atbilstības novērtēšanas procedūras un to apraksti

I. Iekšējā ražošanas kontrole
(A modulis)

1. Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda šīs nodaļas 2., 3. un 4. punktā minētās saistības, kā arī nodrošina un deklarē, ka attiecīgie ražojumi atbilst tā normatīvā akta prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Tehniskā dokumentācija

Ražotājam jāizstrādā tehniskā dokumentācija. Dokumentācija dod iespēju novērtēt ražojuma atbilstību attiecīgajām prasībām un ietver atbilstošu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu.

Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver ražojuma projektu, ražošanu un lietošanu. Tehniskajā dokumentācijā, ja iespējams, jāiekļauj vismaz šādi elementi:

– ražojuma vispārīgs apraksts;

– projekta skices, ražošanas rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

– apraksti un skaidrojumi, kas nepieciešami minēto rasējumu, shēmu un ražojuma darbības izpratnei;

– to pilnībā vai daļēji piemēroto piemērojamo standartu un (vai) attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts un, ja piemērojamie standarti nav piemēroti, to pieņemto risinājumu apraksti, kas izmantoti šo noteikumu pamatprasību izpildē. Ja minētie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērotās standartu daļas;

– veikto konstrukcijas aprēķinu, veikto pārbaužu utt. rezultāti;

– pārbaudes ziņojumi.

3. Ražošana

Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražojumu atbilstību šīs nodaļas 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un to normatīvo aktu prasībām, kas uz tiem attiecas.

4. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

4.1. Atbilstoši šiem noteikumiem ražotājs marķē ar nepieciešamo atbilstības zīmi katru ražojumu, kurš atbilst piemērojamām normatīvā akta prasībām.

4.2. Ražotājs rakstiski sastāda ražojuma modeļa atbilstības deklarāciju un valsts iestāžu vajadzībām glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē ražojuma modeli, kuram šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

5. Pilnvarotais pārstāvis

Šīs nodaļas 4. punktā minētās ražotāja saistības viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ar nosacījumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

II. Iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana
(A1 modulis)

1. Iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda šīs nodaļas 2., 3., 4. un 5. punktā minētās saistības, kā arī nodrošina un deklarē, ka attiecīgie ražojumi atbilst tā normatīvā akta prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Tehniskā dokumentācija

Ražotājam jāizstrādā tehniskā dokumentācija. Dokumentācija dod iespēju novērtēt ražojuma atbilstību attiecīgajām prasībām un ietver atbilstošu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu.

Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver ražojuma projektu, ražošanu un lietošanu. Tehniskajā dokumentācijā, ja iespējams, jāiekļauj vismaz šādi elementi:

– ražojuma vispārīgs apraksts;

– projekta skices, ražošanas rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

– apraksti un skaidrojumi, kas nepieciešami minēto rasējumu, shēmu un ražojuma darbības izpratnei;

– to pilnībā vai daļēji piemēroto piemērojamo standartu un (vai) attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts un, ja piemērojamie standarti nav piemēroti, to pieņemto risinājumu apraksti, kas izmantoti šo noteikumu pamatprasību izpildei. Ja minētie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērotās standartu daļas;

– veikto konstrukcijas aprēķinu, veikto pārbaužu utt. rezultāti;

– pārbaudes ziņojumi.

3. Ražošana

Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražojumu atbilstību šīs nodaļas 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un to normatīvo aktu prasībām, kas uz tiem attiecas.

4. Ražojuma pārbaudes

Ražotājs vai cita persona, kura rīkojas ražotāja vārdā, katra atsevišķa izgatavota ražojuma vienu vai vairākus konkrētus aspektus pakļauj vienam vai vairākiem testiem, lai pārliecinātos par atbilstību attiecīgajām tiesību aktā noteiktajām prasībām. Pēc ražotāja izvēles testus veic vai nu akreditēta iekšējā institūcija, vai arī tie tiek veikti uz ražotāja izraudzītas paziņotās institūcijas atbildību.

Ja pārbaudes veic paziņotā institūcija, tā ir atbildīga par to, lai ražotājs ražošanas procesā uzliek paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

5. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

5.1. Atbilstoši šiem noteikumiem ražotājs marķē ar nepieciešamo atbilstības zīmi katru ražojumu, kurš atbilst piemērojamām noteikumu prasībām.

5.2. Ražotājs rakstiski sastāda ražojuma modeļa atbilstības deklarāciju un valsts iestāžu vajadzībām glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē ražojuma modeli, kuram šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

6. Pilnvarotais pārstāvis

Šīs nodaļas 5. punktā minētās ražotāja saistības viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ar nosacījumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

III. ES tipa pārbaude
(B modulis)

1. ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru paziņotā institūcija pārbauda ražojuma tehnisko projektu, kā arī pārliecinās un apstiprina, ka šā ražojuma tehniskais projekts atbilst šo noteikumu prasībām.

2. ES tipa pārbaudi veic kādā no šādiem veidiem:

– pārbauda pabeigtu ražojumu (produkcijas tipu), kas ir reprezentatīvs paredzamās produkcijas paraugs;

– novērtē ražojuma tehniskā projekta atbilstību, pārbaudot tehnisko dokumentāciju un šīs nodaļas 3. punktā minētos pierādījumus, kā arī vienu vai vairākas būtiskas ražojuma – reprezentatīva paredzamās produkcijas parauga – detaļas (produkcijas tipa un projekta tipa kombināciju);

– novērtē ražojuma tehniskā projekta atbilstību, pārbaudot tehnisko dokumentāciju un šīs nodaļas 3. punktā minētos pierādījumus, taču nepārbaudot paraugu (projekta tipu).

3. Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu paziņotajai institūcijai pēc paša izvēles. Pieteikumā iekļauj:

– ražotāja vārdu (nosaukumu) un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, – arī šā pārstāvja vārdu (nosaukumu) un adresi;

– rakstisku apliecinājumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai institūcijai;

– tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija dod iespēju novērtēt ražojuma atbilstību attiecīgajām prasībām un ietver atbilstošu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver ražojuma projektu, ražošanu un lietošanu. Tehniskajā dokumentācijā, ja iespējams, jāiekļauj vismaz šādi elementi:

– – ražojuma vispārīgs apraksts;

– – projekta skices, ražošanas rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

– – apraksti un skaidrojumi, kas nepieciešami minēto rasējumu, shēmu un ražojuma darbības izpratnei;

– – to pilnībā vai daļēji piemēroto piemērojamo standartu un (vai) attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts un, ja piemērojamie standarti nav piemēroti, to pieņemto risinājumu apraksti, kas izmantoti šo noteikumu pamatprasību izpildei. Ja minētie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērotās standartu daļas;

– – veikto konstrukcijas aprēķinu, veikto pārbaužu utt. rezultāti;

– – pārbaudes ziņojumi;

– paraugus, kas ir reprezentatīvi paredzamās produkcijas paraugi. Paziņotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, ja tie nepieciešami, lai veiktu testa programmu;

– pierādījumus, kas apstiprina tehniskā projekta atbilstību. Šajos pierādījumos norāda visus izmantotos dokumentus, īpaši – ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie piemērojamie standarti un (vai) tehniskās specifikācijas. Pierādījumos, ja nepieciešams, iekļauj tādu testu rezultātus, kurus ir veikusi ražotāja atbilstīgā laboratorija vai cita testa laboratorija ražotāja vārdā un uz ražotāja atbildību.

4. Paziņotā institūcija:

4.1. attiecībā uz ražojumu – pārbauda tehnisko dokumentāciju un pierādījumus, lai novērtētu ražojuma tehniskā projekta atbilstību;

4.2. attiecībā uz paraugu(-iem) – pārliecinās, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) atbilstīgi minētajai tehniskajai dokumentācijai, un noskaidro, kuras detaļas ir projektētas saskaņā ar piemērojamiem atbilstīgo piemērojamo standartu un (vai) tehnisko specifikāciju noteikumiem un kuras projektētas, neievērojot tos;

4.3. veic attiecīgās pārbaudes un testus vai uztic to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka ražotājs ir izvēlējies risinājumus, kas minēti attiecīgajos piemērojamos standartos un (vai) tehniskajās specifikācijās, un ka tie ir piemēroti pareizi;

4.4. veic attiecīgās pārbaudes un testus vai uztic to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgie atbilstīgo piemērojamo standartu un (vai) tehnisko specifikāciju noteikumi, ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst šo noteikumu pamatprasībām;

4.5. vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas šajā punktā minētās pārbaudes.

5. Paziņotā institūcija izstrādā novērtējuma ziņojumu, kurā norāda saskaņā ar šīs nodaļas 4. punktu veiktos pasākumus un to rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret iestādēm, kas to atzinušas, paziņotā institūcija drīkst pilnīgi vai daļēji izpaust šā ziņojuma saturu tikai ar ražotāja piekrišanu.

6. Ja tips atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz konkrēto ražojumu, paziņotā institūcija izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja vārdu (nosaukumu) un adresi, pēc pārbaudes izdarītos secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un datus, kas nepieciešami apstiprinātā tipa identifikācijai. Sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

Sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas dod iespēju novērtēt ražojumu atbilstību pārbaudītajam tipam un veikt pārbaudi lietošanas laikā.

Ja tips neatbilst piemērojamām šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija neizdod ES tipa pārbaudes sertifikātu un informē pieteikuma iesniedzēju par šo lēmumu, sniedzot sīku sertifikāta neizsniegšanas pamatojumu.

7. Paziņotā institūcija seko līdzi vispārpieņemto standartu izmaiņām, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu neatbilst piemērojamām šo noteikumu prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu rezultātā ir nepieciešams veikt sīkāku izpēti. Ja šāda izpēte ir nepieciešama, paziņotā institūcija par to informē ražotāju.

Ražotājs informē paziņoto institūciju, kurā glabājas tehniskā dokumentācija, par ES tipa pārbaudes sertifikātu un par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt ražojuma atbilstību šajos noteikumos norādītajām pamatprasībām vai sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādas izmaiņas paredz papildu apstiprinājumu, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

8. Katra paziņotā institūcija informē iestādes, kas to atzinušas, par izdotajiem un atsauktajiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un (vai) to papildinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz iestādēm, kas to atzinušas, tādu sertifikātu un (vai) to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā institūcija informē pārējās paziņotās institūcijas par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un (vai) to papildinājumiem, kurus šī institūcija ir noraidījusi vai atsaukusi vai kuru darbību tā ir pārtraukusi vai kā citādi ierobežojusi, un, ja saņemts attiecīgs pieprasījums, – arī par tiem sertifikātiem un (vai) to papildinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

Eiropas Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās institūcijas, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātus un (vai) to papildinājumu kopijas. Iesniedzot pieprasījumu, Eiropas Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās institūcijas veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā institūcija uzglabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, kā arī tehniskās dokumentācijas (ieskaitot ražotāja iesniegto dokumentāciju) kopijas par periodu līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9. ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju ražotājs glabā valsts iestāžu vajadzībām vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū.

10. Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt šīs nodaļas 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt šīs nodaļas 7. un 9. punktā minētās saistības ar nosacījumu, ka tās ir precizētas pilnvarā.

IV. Atbilstības pārbaude tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli
(C modulis)

1. Atbilstības pārbaude tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda šīs nodaļas 2. un 3. punktā minētās saistības, kā arī nodrošina un deklarē, ka attiecīgie ražojumi atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un tā normatīvā akta prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Ražošana

Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražojumu atbilstību apstiprinātajam tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

3. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

3.1. Atbilstoši šiem noteikumiem ražotājs marķē ar nepieciešamo atbilstības zīmi katru atsevišķu ražojumu, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

3.2. Ražotājs rakstiski sastāda ražojuma modeļa atbilstības deklarāciju un valsts iestāžu vajadzībām glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē ražojuma modeli, kuram šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

4. Pilnvarotais pārstāvis

Šīs nodaļas 3. punktā minētās ražotāja saistības viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ar nosacījumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

V. Atbilstības pārbaude tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu ražojuma testēšanu
(C1 modulis)

1. Atbilstības pārbaude tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu ražojuma testēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda šīs nodaļas 2., 3. un 4. punktā minētās saistības, kā arī nodrošina un deklarē uz savu atbildību, ka attiecīgie ražojumi atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

2. Ražošana

Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražojumu atbilstību apstiprinātajam tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

3. Ražojuma pārbaudes

Ražotājs vai cita persona, kura rīkojas ražotāja vārdā, katra atsevišķa izgatavota ražojuma vienu vai vairākus konkrētus aspektus pakļauj vienam vai vairākiem testiem, lai pārliecinātos par atbilstību šo noteikumu prasībām. Pēc ražotāja izvēles testus veic vai nu akreditēta iekšējā institūcija, vai arī tie tiek veikti uz ražotāja izraudzītas paziņotās institūcijas atbildību.

Ja pārbaudes veic paziņotā institūcija, tā ir atbildīga par to, lai ražotājs ražošanas procesā uzliek paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

4. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

4.1. Atbilstoši šiem noteikumiem ražotājs marķē ar nepieciešamo atbilstības zīmi katru atsevišķu ražojumu, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

4.2. Ražotājs rakstiski sastāda ražojuma modeļa atbilstības deklarāciju un valsts iestāžu vajadzībām glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē ražojuma modeli, kuram šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

5. Pilnvarotais pārstāvis

Šīs nodaļas 4. punktā minētās ražotāja saistības viņa uzdevumā un atbildībā var uzņemties pildīt pilnvarotais pārstāvis ar nosacījumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

VI. Atbilstības pārbaude tipam, pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanu ražošanas procesā
(D modulis)

1. Atbilstības pārbaude tipam, pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanu ražošanas procesā, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda šīs nodaļas 2. un 5. punktā minētās saistības, kā arī nodrošina un deklarē uz savu atbildību, ka attiecīgie ražojumi atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

2. Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecībā uz ražošanu, galīgo ražojumu pārbaudi un testēšanu atbilstoši šīs nodaļas 3. punktam un ir pakļauts uzraudzībai atbilstoši šīs nodaļas 4. punktam.

3. Kvalitātes nodrošinājuma sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai institūcijai pieteikumu novērtēt attiecīgo ražojumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Pieteikumā iekļauj:

– ražotāja vārdu (nosaukumu) un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, – arī šā pārstāvja vārdu (nosaukumu) un adresi;

– rakstisku apliecinājumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai institūcijai;

– visas nepieciešamās ziņas par paredzamo ražojumu kategoriju;

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

– apstiprinātā tipa tehnisko dokumentāciju un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma garantē, ka ražojumi atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šiem noteikumiem.

Visiem elementiem, prasībām un noteikumiem, ko pieņēmis ražotājs, jābūt sistemātiski un organizēti dokumentētiem rakstisku procesu, procedūru un instrukciju formā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jārada iespēja vienoti interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Minētajā dokumentācijā ietver atbilstīgu aprakstu par:

– kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām sakarā ar ražojumu kvalitātes nodrošināšanu;

– attiecīgajiem ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas paņēmieniem un procedūrām, kā arī citiem regulāri veicamajiem pasākumiem;

– pārbaudēm un testiem, kas veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās gaitā, un to biežumu;

– datiem, kas saistīti ar kvalitāti (piemēram, par pārbaudes ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgā personāla kvalifikāciju);

– ražojuma nepieciešamās kvalitātes sasniegšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvas darbības uzraudzības līdzekļiem.

3.3. Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minētajām prasībām. Paziņotā institūcija pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais piemērojamais standarts un (vai) tehniskās specifikācijas.

Vismaz vienam revīzijas grupas loceklim līdztekus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās ir pieredze attiecīgās ražojumu jomas un produkcijas tehnoloģijas vērtēšanā un zināšanas par piemērojamām normatīvā akta prasībām. Revīzijā ietilpst atzinuma sniegšana par ražotāja telpu apmeklējumu. Revīzijas grupa izskata šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt normatīvā akta atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes nolūkā nodrošināt ražojuma atbilstību šādām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kā arī nodrošina tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5. Ražotājs informē paziņoto institūciju, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

Paziņotā institūcija novērtē ierosinātās izmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minētajām prasībām vai arī ir nepieciešama pārvērtēšana.

Paziņotā institūcija savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā institūcija

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2. Ražotājs nodrošina paziņotās institūcijas pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām pārbaudes nolūkā un sniedz visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

– datus par kvalitāti (piemēram, pārbaudes ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju).

4.3. Paziņotā institūcija periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4. Paziņotās institūcijas pārstāvji var ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija, ja nepieciešams, var veikt ražojumu testus vai uzdot to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā institūcija iesniedz ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikti testi, – arī pārbaudes ziņojumu.

5. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

5.1. Atbilstoši šiem noteikumiem ražotājs marķē ar nepieciešamo atbilstības zīmi un – uz šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minētās paziņotās institūcijas atbildību – ar šīs institūcijas identifikācijas numuru katru ražojumu, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

5.2. Ražotājs rakstiski sastāda katra ražojuma modeļa atbilstības deklarāciju un valsts iestāžu vajadzībām glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē ražojuma modeli, kuram šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

6. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabā valsts iestāžu vajadzībām:

– šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto dokumentāciju;

– informāciju par šīs nodaļas 3.5. apakšpunktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

– šīs nodaļas 3.5., 4.3. un 4.4. apakšpunktā minētos paziņotās institūcijas lēmumus un ziņojumus.

7. Katra paziņotā institūcija informē iestādes, kas to atzinušas, par visiem izdotajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz iestādēm, kas to atzinušas, tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā institūcija informē pārējās paziņotās institūcijas par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus šī institūcija ir noraidījusi vai atsaukusi vai kuru darbību tā ir pārtraukusi vai kā citādi ierobežojusi, un, ja saņemts attiecīgs pieprasījums, – arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

8. Pilnvarotais pārstāvis

Šīs nodaļas 3.1., 3.5. apakšpunktā, 5. un 6. punktā minētās ražotāja saistības viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar nosacījumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

VII. Atbilstības pārbaude tipam, pamatojoties uz ražojuma kvalitātes nodrošināšanu
(E modulis)

1. Atbilstības pārbaude tipam, pamatojoties uz ražojuma kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda šīs nodaļas 2. un 5. punktā minētās saistības, kā arī nodrošina un deklarē, ka attiecīgie ražojumi atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un tā normatīvā akta prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecībā uz galīgo ražojumu pārbaudi un testēšanu atbilstoši šīs nodaļas 3. punktam un ir pakļauts uzraudzībai atbilstoši šīs nodaļas 4. punktam.

3. Kvalitātes nodrošinājuma sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai institūcijai pieteikumu novērtēt attiecīgo ražojumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Pieteikumā iekļauj:

– ražotāja vārdu (nosaukumu) un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, – arī šā pārstāvja vārdu (nosaukumu) un adresi;

– rakstisku apliecinājumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts citai paziņotajai institūcijai;

– visas nepieciešamās ziņas par paredzamo ražojumu kategoriju;

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

– apstiprinātā tipa tehnisko dokumentāciju un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma garantē ražojumu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

Visiem elementiem, prasībām un noteikumiem, ko pieņēmis ražotājs, jābūt sistemātiski un organizēti dokumentētiem rakstisku politiku, procedūru un instrukciju formā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jārada iespēja vienoti interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Minētajā dokumentācijā ietver atbilstīgu aprakstu par:

– kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām sakarā ar ražojumu kvalitātes nodrošināšanu;

– pārbaudēm un testiem, ko veiks pēc ražošanas;

– datiem, kas saistīti ar kvalitāti (piemēram, par pārbaudes ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgā personāla kvalifikāciju);

– uzraudzības līdzekļiem, kas ļauj kontrolēt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvu darbību.

3.3. Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minētajām prasībām. Paziņotā institūcija pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais piemērojamais standarts un (vai) tehniskā specifikācija.

Vismaz vienam revīzijas grupas loceklim līdztekus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās ir pieredze attiecīgās ražojumu jomas un produkcijas tehnoloģijas vērtēšanā un zināšanas par piemērojamām normatīvā akta prasībām. Revīzijā ietilpst atzinuma sniegšana par ražotāja telpu apmeklējumu. Revīzijas grupa izskata šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt normatīvā akta atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes nolūkā nodrošināt ražojuma atbilstību šādām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kā arī nodrošina tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5. Ražotājs informē paziņoto institūciju, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

Paziņotā institūcija novērtē jebkuras ierosinātās izmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minētajām prasībām vai arī ir nepieciešama pārvērtēšana.

Paziņotā institūcija savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā institūcija

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2. Ražotājs nodrošina paziņotās institūcijas pārstāvjiem pieeju pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām pārbaudes nolūkā un sniedz visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

– datus par kvalitāti (piemēram, pārbaudes ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju).

4.3. Paziņotā institūcija periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4. Paziņotās institūcijas pārstāvji var ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija, ja nepieciešams, var veikt ražojumu testus vai uzdot to veikšanu citiem, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā institūcija iesniedz ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikti testi, – arī pārbaudes ziņojumu.

5. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

5.1. Atbilstoši šiem noteikumiem ražotājs marķē ar nepieciešamo atbilstības zīmi un – uz šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minētās paziņotās institūcijas atbildību – ar šīs institūcijas identifikācijas numuru katru ražojumu, kurš atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

5.2. Ražotājs rakstiski sastāda katra ražojuma modeļa atbilstības deklarāciju un valsts iestāžu vajadzībām glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē ražojuma modeli, kuram šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

6. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabā valsts iestāžu vajadzībām:

– šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto dokumentāciju;

– informāciju par šīs nodaļas 3.5. apakšpunktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

– šīs nodaļas 3.5., 4.3. un 4.4. apakšpunktā minētos paziņotās institūcijas lēmumus un ziņojumus.

7. Katra paziņotā institūcija informē iestādes, kas to atzinušas, par visiem izdotajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz iestādēm, kas to atzinušas, tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā institūcija informē pārējās paziņotās institūcijas par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus šī institūcija ir noraidījusi vai atsaukusi vai kuru darbību tā ir pārtraukusi, un, ja saņemts attiecīgs pieprasījums, – arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

8. Pilnvarotais pārstāvis

Šīs nodaļas 3.1., 3.5. apakšpunktā, 5. un 6. punktā minētās ražotāja saistības viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar nosacījumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

VIII. Atbilstības pārbaude tipam, pamatojoties uz ražojuma verificēšanu
(F modulis)

1. Atbilstības pārbaude tipam, pamatojoties uz ražojuma verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda šīs nodaļas 2. punktā, 5.1. apakšpunktā un 6. punktā minētās saistības, kā arī nodrošina un deklarē, ka attiecīgie ražojumi, uz kuriem attiecas šīs nodaļas 3. punkts, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šo noteikumu prasībām.

2. Ražošana

Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražojumu atbilstību apstiprinātajam tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

3. Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā institūcija veic attiecīgās pārbaudes un testus, lai pārbaudītu ražojumu atbilstību apstiprinātajam tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

Pārbaudes un testus, lai pārbaudītu ražojumu atbilstību attiecīgajām prasībām, pēc ražotāja izvēles veic, pārbaudot un testējot katru ražojumu atbilstoši šīs nodaļas 4. punktam vai arī pārbaudot un testējot ražojumus uz statistikas pamata atbilstoši šīs nodaļas 5. punktam.

4. Atbilstības verificēšana, pārbaudot un testējot katru ražojumu

4.1. Pārbauda katru ražojumu un veic atbilstīgos testus, kas minēti attiecīgajā(-os) piemērojamā(-os) standartā(-os) un (vai) tehniskajās specifikācijās, vai līdzvērtīgus testus, lai pārbaudītu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā norādītajam tipam un normatīvā akta prasībām. Ja nav atbilstīga piemērojamā standarta, attiecīgā paziņotā institūcija lemj par to, kādi testi jāveic.

4.2. Paziņotā institūcija, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un katram apstiprinātajam ražojumam uzliek savu identifikācijas numuru vai kontrolē tā uzlikšanu.

Ražotājs 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū nodrošina valsts iestādēm iespēju pārbaudīt atbilstības sertifikātus.

5. Atbilstības statistiskā verificēšana

5.1. Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas procesā un tā pārraudzībā nodrošinātu katras izgatavotās partijas vienveidīgumu, un iesniedz ražojumus verificēšanai vienveidīgu partiju veidā.

5.2. No katras partijas ņem izlases paraugus saskaņā ar normatīvā akta prasībām. Ražojumus paraugā pārbauda katru atsevišķi un veic attiecīgos testos, kas minēti attiecīgajā(-os) piemērojamā(-os) standartā(-os) un (vai) tehniskajās specifikācijās, vai līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos, ka ražojumi atbilst šo noteikumu prasībām, un noteiktu, vai partija ir apstiprināma vai noraidāma. Ja nav atbilstīga piemērojamā standarta, attiecīgā paziņotā institūcija lemj par to, kādi testi jāveic.

5.3. Ja ražojumu partija ir akceptēta, visi šīs partijas ražojumi tiek uzskatīti par akceptētiem, izņemot tos izlases paraugu ražojumus, kas izbrāķēti testos.

Paziņotā institūcija, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un katram apstiprinātajam ražojumam uzliek savu identifikācijas numuru vai kontrolē tā uzlikšanu.

Ražotājs 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū nodrošina valsts iestādēm iespēju pārbaudīt atbilstības sertifikātus.

5.4. Ja partiju izbrāķē, paziņotā institūcija vai kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās partijas laišanu tirgū. Ja partijas tiek izbrāķētas bieži, paziņotā institūcija var apturēt statistisko verificēšanu un veikt attiecīgos pasākumus.

6. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

6.1. Ražotājs marķē ar nepieciešamo atbilstības zīmi un – uz šīs nodaļas 3. punktā minētās paziņotās institūcijas atbildību – ar šīs institūcijas identifikācijas numuru katru atsevišķu ražojumu, kurš atbilst apstiprinātajam tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

6.2. Ražotājs rakstiski sastāda katra ražojuma modeļa atbilstības deklarāciju un valsts iestāžu vajadzībām glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē ražojuma modeli, kuram šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

Ja šīs nodaļas 3. punktā minētā paziņotā institūcija tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs ražojumiem var uzlikt arī paziņotās institūcijas identifikācijas numuru.

7. Ja paziņotā institūcija tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs paziņotās institūcijas identifikācijas numuru ražojumiem var uzlikt ražošanas gaitā.

8. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja saistības viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar nosacījumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis var nepildīt šīs nodaļas 2. punktā un 5.1. apakšpunktā minētās ražotāja saistības.

IX. Atbilstības pārbaude, pamatojoties uz vienības verificēšanu
(G modulis)

1. Atbilstības pārbaude, pamatojoties uz vienības verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda šīs nodaļas 2., 3. un 5. punktā minētās saistības, kā arī nodrošina un deklarē, ka ražojumi, uz kuriem attiecas 4. punkts, atbilst tā normatīvā akta prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju un dara to pieejamu šīs nodaļas 4. punktā minētajai paziņotajai institūcijai. Dokumentācija dod iespēju novērtēt ražojuma atbilstību attiecīgajām prasībām un ietver atbilstošu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver ražojuma projektu, ražošanu un lietošanu. Tehniskajā dokumentācijā, ja iespējams, jāiekļauj vismaz šādi elementi:

– ražojuma vispārīgs apraksts;

– projekta skices, ražošanas rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

– apraksti un skaidrojumi, kas nepieciešami minēto rasējumu, shēmu un ražojuma darbības izpratnei;

– to pilnībā vai daļēji piemēroto piemērojamo standartu un (vai) attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts un, ja piemērojamie standarti nav piemēroti, to pieņemto risinājumu apraksti, kas izmantoti direktīvas pamatprasību izpildei. Ja minētie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērotās standartu daļas;

– veikto konstrukcijas aprēķinu, veikto pārbaužu utt. rezultāti;

– pārbaudes ziņojumi.

Ražotājs 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū nodrošina valsts iestādēm pieeju tehniskajai dokumentācijai.

3. Ražošana

Ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavotā ražojuma atbilstību piemērojamā normatīvā akta prasībām.

4. Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā institūcija veic nepieciešamās pārbaudes un testus, kas minēti attiecīgajos piemērojamos standartos un (vai) tehniskajās specifikācijās, vai līdzvērtīgus testus, kas ļauj pārliecināties par ražojumu atbilstību šo noteikumu prasībām, vai uztic to veikšanu citiem. Ja nav atbilstīga piemērojamā standarta un (vai) tehniskās specifikācijas, attiecīgā paziņotā institūcija lemj par to, kādi testi jāveic.

Paziņotā institūcija, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un apstiprinātajam ražojumam uzliek savu identifikācijas numuru vai kontrolē tā uzlikšanu.

Ražotājs 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū nodrošina valsts iestādēm iespēju pārbaudīt atbilstības sertifikātus.

5. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

5.1. Ražotājs marķē ar nepieciešamo atbilstības zīmi un – uz šīs nodaļas 4. punktā minētās paziņotās institūcijas atbildību – ar šīs institūcijas identifikācijas numuru katru ražojumu, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

5.2. Ražotājs rakstiski sastāda katra ražojuma modeļa atbilstības deklarāciju un valsts iestāžu vajadzībām glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē ražojuma modeli, kuram šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

6. Pilnvarotais pārstāvis

Šīs nodaļas 2. un 5. punktā minētās ražotāja saistības viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar nosacījumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

X. Atbilstības pārbaude, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu
(H modulis)

1. Atbilstības pārbaude, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda šīs nodaļas 2. un 5. punktā minētās saistības, kā arī nodrošina un deklarē uz savu atbildību, ka ražojumi atbilst tā normatīvā akta prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Ražošana

Ražotājs attiecīgo ražojumu projektēšanā, ražošanā, galīgajā ražojuma pārbaudē un testēšanā izmanto apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbilstoši šīs nodaļas 3. punktam un ir pakļauts uzraudzībai atbilstoši šīs nodaļas 4. punktam.

3. Kvalitātes nodrošinājuma sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai institūcijai pieteikumu novērtēt attiecīgo ražojumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Pieteikumā iekļauj:

– ražotāja vārdu (nosaukumu) un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, – arī šā pārstāvja vārdu (nosaukumu) un adresi;

– tehnisko dokumentāciju vienam modelim no katras ražošanai paredzētās ražojumu kategorijas. Tehniskajā dokumentācijā, ja iespējams, jāiekļauj vismaz šādi elementi:

– – ražojuma vispārīgs apraksts;

– – projekta skices, ražošanas rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

– – apraksti un skaidrojumi, kas nepieciešami minēto rasējumu, shēmu un ražojuma darbības izpratnei;

– – to pilnībā vai daļēji piemēroto piemērojamo standartu un (vai) attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts un, ja piemērojamie standarti nav piemēroti, to pieņemto risinājumu apraksti, kas izmantoti direktīvas pamatprasību izpildei. Ja minētie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā jānorāda piemērotās standartu daļas;

– – veikto konstrukcijas aprēķinu, veikto pārbaužu utt. rezultāti;

– – pārbaudes ziņojumi;

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

– rakstisku paziņojumu, ka tāds pats iesniegums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai institūcijai.

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina ražojumu atbilstību tām normatīvā akta prasībām, kuras uz tiem attiecas.

Visiem elementiem, prasībām un noteikumiem, ko pieņēmis ražotājs, jābūt sistemātiski un organizēti dokumentētiem rakstisku politiku, procedūru un instrukciju formā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jārada vienota izpratne par kvalitātes nodrošināšanas programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaites datiem.

Minētajā dokumentācijā ietver atbilstīgu aprakstu par:

– kvalitātes nodrošināšanas mērķiem, kā arī vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām saistībā ar projekta un ražojumu kvalitāti;

– projekta tehniskajām specifikācijām, tai skaitā piemērojamiem standartiem, un, ja attiecīgie piemērojamie standarti un (vai) tehniskās specifikācijas netiek piemērotas pilnībā, izmantojamiem paņēmieniem, ar kādiem tiks nodrošināta ražojumu atbilstība attiecīgajām šā normatīvā akta pamatprasībām;

– projekta kontroli un projekta pārbaudes metodēm, procesiem un regulārām darbībām, kas tiks izmantotas, izstrādājot attiecīgās ražojumu kategorijas ražojumus;

– attiecīgajiem ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas paņēmieniem un procedūrām, kā arī citiem regulāri veicamajiem pasākumiem;

– pārbaudēm un testiem, kas veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās gaitā, un to biežumu;

– datiem, kas saistīti ar kvalitāti (piemēram, par pārbaudes ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgā personāla kvalifikāciju);

– ražojuma nepieciešamās kvalitātes sasniegšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvas darbības uzraudzības līdzekļiem.

3.3. Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minētajām prasībām. Paziņotā institūcija pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais piemērojamais standarts un (vai) tehniskā specifikācija.

Vismaz vienam revīzijas grupas loceklim līdztekus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās ir pieredze attiecīgās ražojumu jomas un produkcijas tehnoloģijas vērtēšanā un zināšanas par šo noteikumu prasībām. Revīzijā ietilpst atzinuma sniegšana par ražotāja telpu apmeklējumu. Revīzijas grupa izskata šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt normatīvā akta atbilstīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes nolūkā nodrošināt ražojuma atbilstību šādām prasībām.

Par pieņemto lēmumu paziņo ražotājam vai tā pārstāvim.

Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kā arī nodrošina tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5. Ražotājs informē paziņoto institūciju, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņām.

Paziņotā institūcija novērtē jebkuras ierosinātās izmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minētajām prasībām vai arī ir nepieciešama pārvērtēšana.

Paziņotā institūcija savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā institūcija

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2. Ražotājs nodrošina paziņotās institūcijas pārstāvjiem pieeju projektēšanas, ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām pārbaudes nolūkā un sniedz visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

– kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

– kvalitātes pārbaudes datus (piemēram, analīžu, aprēķinu, testu u. tml. rezultātus) saskaņā ar projektēšanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

– datus par kvalitāti (piemēram, pārbaudes ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju) saskaņā ar ražošanas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

4.3. Paziņotā institūcija periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4. Paziņotās institūcijas pārstāvji var ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šajos apmeklējumos paziņotā institūcija, ja nepieciešams, var veikt vai uzticēt veikt testus, lai pārbaudītu, vai kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā institūcija iesniedz ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikti testi, – arī pārbaudes ziņojumu.

5. Atbilstības zīme un atbilstības deklarācija

5.1. Ražotājs marķē ar nepieciešamo atbilstības zīmi un – uz šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minētās paziņotās institūcijas atbildību – ar šīs institūcijas identifikācijas numuru katru ražojumu, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

5.2. Ražotājs rakstiski sastāda katra ražojuma modeļa atbilstības deklarāciju un valsts iestāžu vajadzībām glabā to kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū. Atbilstības deklarācijā identificē ražojuma modeli, kuram šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopija ir pieejama visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

6. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabā valsts iestāžu vajadzībām:

– šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju;

– dokumentāciju par šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

– informāciju par šīs nodaļas 3.5. apakšpunktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

– šīs nodaļas 3.5., 4.3. un 4.4. apakšpunktā minētos paziņotās institūcijas lēmumus un ziņojumus.

7. Katra paziņotā institūcija informē iestādes, kas to atzinušas, par visiem izdotajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz iestādēm, kas to atzinušas, tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā institūcija informē pārējās paziņotās institūcijas par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus šī institūcija ir noraidījusi vai atsaukusi vai kuru darbību tā ir pārtraukusi, un, ja saņemts attiecīgs pieprasījums, – arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

8. Pilnvarotais pārstāvis

Šīs nodaļas 3.1., 3.5. apakšpunktā, 5. un 6. punktā minētās ražotāja saistības viņa uzdevumā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar nosacījumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

3. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 27
ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA Nr. xxxxx*
1. Nr. xxxxx  
 

(ražojums: ražojums, partija, tips vai sērijas numurs)


2.  
 

(ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja, vai privātimportētāja vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese (pilnvarotajam pārstāvim jānorāda arī ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese))

 

3. Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja, privātimportētāja vai Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 27 "Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" 60. vai 61. punktā minētās personas atbildību.

4.  
 

(deklarācijas priekšmets (ražojuma identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību; ja nepieciešams, var pievienot fotogrāfiju))


5. Šā pielikuma 4. punktā minētais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajiem ES saskaņotajiem tiesību aktiem:
 
 
 

6. Atsauces uz attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai uz pārējām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:
 
 
 

7. Attiecīgā gadījumā paziņotā institūcija  
 

(nosaukums, numurs)


ir veikusi  
 

(darbības apraksts)


un izsniegusi sertifikātu  

8. Ziņas par personu, kurai piešķirtas pilnvaras parakstīties ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārdā:
 
 

9. Papildinformācija:

ES atbilstības deklarācijā ietver vilces motora ražotāja un personas, kas pielāgo motoru, paziņojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 27 "Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" 13.2. un 13.3. apakšpunktu par to, ka motors, kad to uzstādīs kuģošanas līdzeklī saskaņā ar motoram pievienotajām uzstādīšanas instrukcijām, būs atbilstošs:

1) Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumos Nr. 27 "Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" minētajām prasībām attiecībā uz izplūdes gāzu emisiju;

2) normatīvajā aktā par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā noteiktajām robežvērtībām attiecībā uz motoriem, kam saskaņā ar minēto normatīvo aktu piešķirts tipa apstiprinājums un kas atbilst III A, III B vai IV laikposma emisijas robežām CI dzinējiem, kurus izmanto tādu ierīču piedziņai, kas nav iekšzemes ūdensceļu kuģošanas līdzekļi, lokomotīves un drezīnas, kā noteikts minētajā normatīvajā aktā, vai

3) Regulā (EK) Nr. 595/2009 noteiktajām robežvērtībām attiecībā uz motoriem, kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts tipa apstiprinājums.

Motoru nedrīkst nodot ekspluatācijā, iekams kuģošanas līdzeklis, kurā tas ir uzstādāms, nav deklarēts par atbilstīgu (ja tā paredzēts) attiecīgajām Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumos Nr. 27 "Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" minētajām prasībām.

Ja motors laists tirgū pirms 2020. gada 18. janvāra, ES atbilstības deklarācijā ietver attiecīgu piezīmi.

Atbilstības deklarācija parakstīta šādas personas vārdā:

   

(izdošanas vieta un datums)

 

     

(vārds un uzvārds, amats)

 

(paraksts)

_______________________________________
* Numura piešķiršana – pēc izvēles.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
4. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 27
Papildprasības, izmantojot moduli A1 – iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana

(Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 27 "Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" 81. punkts)

I. Projektēšana un būve

1. Ražotājs pats vai viņa vārdā uz viena vai vairākiem kuģošanas līdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, veic vienu vai vairākus šādus testus, līdzvērtīgus aprēķinus vai kontroli:

1.1. stabilitātes testu saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 27 "Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" (turpmāk – noteikumi) 1. pielikuma A daļas 3.2. apakšpunktu;

1.2. peldspējas parametru testu saskaņā ar noteikumu 1. pielikuma A daļas 3.3. apakšpunktu.

II. Trokšņa emisijas

2. Atpūtas kuģiem ar iekšējo dzinēju vai pakaļgala dzinējiem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas un ūdens motocikliem – uz viena vai vairākiem kuģošanas līdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, kuģošanas līdzekļa ražotājs (vai tā vārdā un uz ražotāja izraudzītas paziņotās institūcijas atbildību) veic skaņas emisijas testus, kas minēti noteikumu 1. pielikuma C daļā.

3. Piekarināmiem dzinējiem un pakaļgala dzinējiem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas – vienam vai vairākiem katras saimes dzinējiem, kas ir dzinēju ražotāja produkcija, dzinēja ražotājs (vai tā vārdā un uz ražotāja izraudzītas paziņotās institūcijas atbildību) veic skaņas emisijas testus, kas minēti noteikumu 1. pielikuma C daļā.

4. Ja testē vairāk nekā vienu dzinēju saimē, piemēro noteikumu 5. pielikumā minēto statistikas metodi, lai nodrošinātu parauga atbilstību.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
5. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 27
Ražojumu atbilstības novērtējums attiecībā uz izplūdes gāzu un trokšņa emisijām

Dzinēja saimes atbilstības verifikācijai dzinēja paraugu ņem no sērijas. Ražotājs, vienojoties ar paziņoto institūciju, nosaka parauga lielumu (n).

Rezultātu vidējo aritmētisko X, ko iegūst no parauga, aprēķina katram izplūdes gāzu un trokšņa emisijas reglamentētam komponentam. Sērijas produkciju uzskata par atbilstīgu prasībām ("pozitīvs lēmums"), ja ir izpildīts šāds nosacījums:

X + k.S ≤ L

S ir standartnovirze, kur

S2 = ∑(x – X)2 / (n – 1) , kur

X – rezultātu vidējais aritmētiskais, ko iegūst no parauga;

x – atsevišķie rezultāti, ko iegūst no parauga;

L – attiecīgā robežvērtība;

n – dzinēju skaits paraugā;

k – statistiskais koeficients, kas atkarīgs no n (sk. tabulu).

n

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

k

0,973

0,613

0,489

0,421

0,376

0,342

0,317

0,296

0,279

0,265

0,253

0,242

0,233

0,224

0,216

0,210

0,203

0,198

Ja n ≥ 20, tad
Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
6. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 27
Papildu procedūra, ko piemēro, izmantojot moduli C – atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli

Ja gadījumos, kas minēti Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 27 "Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" (turpmāk – noteikumi) 84. punktā, tiek konstatēts, ka kvalitātes līmenis ir neapmierinošs, izmanto šādu procedūru:


dzinēju izņem no sērijas un tam veic noteikumu 1. pielikuma B daļā minēto testu. Dzinējus, kurus testē, piestrādā daļēji vai pilnībā saskaņā ar ražotāja specifikācijām. Ja konkrētas izplūdes gāzu emisijas no sērijas dzinēja pārsniedz robežvērtības saskaņā ar noteikumu 1. pielikuma B daļu, ražotājs var lūgt izdarīt mērījumus dzinēja paraugam, kas paņemts no sērijas, un dzinējam, kurš tika izvēlēts sākotnēji. Lai nodrošinātu dzinēju parauga atbilstību noteikumu prasībām, piemēro noteikumu 5. pielikumā minēto statistikas metodi.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis