Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumus Nr. 27 "Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū".
Ministru kabineta noteikumi Nr.647

Rīgā 2005.gada 30.augustā (prot. Nr.49 3.§)
Noteikumi par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū
Izdoti saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu7.panta pirmo un otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka atpūtas kuģu konstrukcijas un būvniecības drošības prasības, kas piemērojamas, tos piedāvājot tirgū, kā arī atpūtas kuģu atbilstības novērtēšanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1.atpūtas kuģis — jebkura tipa sportam vai atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura korpusa garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kas mērīts saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Šo noteikumu prasības attiecas uz kuģošanas līdzekli, kas piedāvāts Eiropas Savienības tirgū kā atpūtas kuģis, arī tad, ja to izmanto fraktēšanai vai apmācībām;

2.2. ūdens motocikls — kuģošanas līdzeklis, kura garums ir mazāks par 4 metriem, kuram ir iekšdedzes dzinējs un ūdens metējs sūknis un kuru persona (personas) vada, sēžot, stāvot vai stāvot uz ceļiem uz tā, nevis atrodoties korpusa iekšienē;

2.3. dzinējs — jebkurš iekšdedzes dzinējs ar dzirksteles vai kompresijas aizdedzi kuģošanas līdzekļa virzīšanai (divtaktu un četrtaktu iebūvētie dzinēji, dzinēji ar Z-veida dzenskrūves piedziņu un vienotu izplūdes sistēmu vai bez tās, kā arī uzkaramie dzinēji);

2.4. ražotājs — jebkura fiziska vai juridiska persona, kura projektē un izgatavo kuģošanas līdzekļus, uz kuriem attiecas šie noteikumi, vai kurai ir šāds projektēts un/vai ražots produkts, kas paredzēts piedāvāšanai tirgū savā vārdā;

2.5. pilnvarots pārstāvis — jebkura Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura ir saņēmusi ražotāja rakstisku pilnvaru rīkoties tās vārdā.

3. Noteikumi attiecas uz kuģošanas līdzekļa projektu un konstrukciju, kā arī uz dzinēju izplūdes gāzu un trokšņa emisiju, un tos piemēro:

3.1. atpūtas kuģiem un daļēji pabeigtiem kuģiem;

3.2. ūdens motocikliem;

3.3. šo noteikumu 7.punktā minētajām atpūtas kuģa sastāvdaļām, ja tās tiek piedāvātas Eiropas Savienības tirgū atsevišķi un ir paredzētas uzstādīšanai.

4. Uz šo noteikumu 3.punktā minētajiem ražojumiem noteikumi attiecas, tikai pirmo reizi piedāvājot tos tirgū vai nododot ekspluatācijā lietošanai.

5. Šo noteikumu 3.punktā minētie ražojumi atbilst drošības, veselības, vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 2.nodaļā.

6. Noteikumi neattiecas:

6.1. uz šādu kuģošanas līdzekļu projektiem un konstrukcijām:

6.1.1. kuģiem, kas paredzēti tikai sacīkstēm, tajā skaitā sacīkšu airu laivām un mācību airu laivām, kuras ražotājs ir atbilstoši marķējis;

6.1.2. kanoe, smailītēm, gondolām un ūdens velosipēdiem;

6.1.3. buru vējdēļiem;

6.1.4. sērfošanas dēļiem, ieskaitot dēļus ar piedziņu;

6.1.5. oriģināliem vēsturiskajiem kuģiem un individuālajām kopijām, kas projektēti pirms 1950.gada un būvēti pārsvarā no oriģināliem materiāliem un kurus ražotājs ir atbilstoši marķējis;

6.1.6. eksperimentālajiem kuģošanas līdzekļiem, ja tie vēlāk netiek piedāvāti Eiropas Savienības tirgū;

6.1.7. kuģošanas līdzekļiem, kas būvēti personīgām vajadzībām, ja turpmāko piecu gadu laikā tie netiks piedāvāti Eiropas Savienības tirgū;

6.1.8. kuģošanas līdzekļiem, kurus paredzēts nodrošināt ar apkalpi, lai veiktu pasažieru komercpārvadājumus;

6.1.9. zemūdens kuģošanas līdzekļiem;

6.1.10. kuģošanas līdzekļiem uz gaisa spilvena;

6.1.11. kuģošanas līdzekļiem ar zemūdens spārniem;

6.1.12. kuģiem, kuru dzinējs izmanto tvaika enerģētisko iekārtu, sadedzinot ogles, koksu, koksni, naftas produktus vai gāzi;

6.2. uz šādu dzinēju izplūdes gāzu emisiju:

6.2.1. dzinējiem, kas uzstādīti vai paredzēti uzstādīšanai:

6.2.1.1.kuģošanas līdzekļos, kas paredzēti tikai sacensībām un kurus ražotājs ir atbilstoši marķējis;

6.2.1.2. eksperimentālajos kuģošanas līdzekļos, ja tie vēlāk netiks pie­dāvāti Eiropas Savienības tirgū;

6.2.1.3. kuģošanas līdzekļos ar apkalpi, kas paredzēti pasažieru komerc­pārvadājumiem;

6.2.1.4. zemūdens kuģošanas līdzekļos;

6.2.1.5. kuģošanas līdzekļos uz gaisa spilvena;

6.2.1.6. kuģošanas līdzekļos ar zem­ūdens spārniem;

6.2.2. oriģināliem vēsturiskajiem dzinējiem un to individuālajām kopijām, kuriem projekts izstrādāts pirms 1950.gada un kas nav ražoti sērijveidā un uzstādīti šo noteikumu 6.1.5. un 6.1.7.apakšpunktā minētajos kuģošanas līdzekļos;

6.2.3. dzinējiem, kas būvēti personīgām vajadzībām, ja tie piecu gadu laikā (no nodošanas ekspluatācijā) netiks piedāvāti Eiropas Savienības tirgū;

6.3. uz trokšņu emisiju:

6.3.1. visiem kuģošanas līdzekļiem, kas minēti šo noteikumu 6.2.apakšpunktā;

6.3.2. kuģošanas līdzekļiem, kas būvēti personīgām vajadzībām, ja tie piecu gadu laikā (no nodošanas ekspluatācijā) netiks piedāvāti Eiropas Savienības tirgū.

7. Atpūtas kuģu konstrukcijas sastāvdaļas ir šādas:

7.1. pretaizdegšanās aprīkojums visiem iebūvētiem dzinējiem, dzinējiem ar Z-veida dzenskrūves piedziņu un uzkaramajiem dzinējiem;

7.2. aizsargierīces pret dzinēja iedarbināšanu visiem uzkaramajiem dzinējiem;

7.3. stūres, stūres mehānismi un trošu komplekti;

7.4. degvielas tvertnes, kas paredzētas stacionārai montāžai, un degvielas šļūtenes;

7.5. rūpnieciski ražotas lūkas un iluminatori.

8. Satiksmes ministrija iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” Eiropas Savienības adaptējamo standartu sarakstu.

9. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).

2. Atpūtas kuģu konstrukcijas un būvniecības drošības prasības

10. Atkarībā no konstrukcijas atpūtas kuģus iedala četrās kategorijās:

10.1. A kategorija “Okeāns” — konstruēti tāliem braucieniem apstākļos, kur vēja stiprums var pārsniegt 8 balles (pēc Boforta skalas) un viļņu augstums — 4 metrus, izņemot ārkārtējus apstākļus;

10.2. B kategorija “Atklātā jūra” — konstruēti braucieniem atklātā jūrā apstākļos, kur vēja stiprums ir līdz 8 ballēm (ieskaitot) un viļņu augstums — līdz 4metriem (ieskaitot);

10.3. C kategorija “Piekraste” — konstruēti braucieniem piekrastes ūdeņos, lielos līčos, upju iztekās, ezeros un upēs apstākļos, kur vēja stiprums ir līdz 6ballēm (ieskaitot) un viļņu augstums — līdz 2 metriem (ieskaitot);

10.4. D kategorija “Aizsargātie ūdeņi” — konstruēti braucieniem aizsargātos piekrastes ūdeņos, nelielos līčos, nelielos ezeros, upēs un kanālos apstākļos, kur vēja stiprums var sasniegt 4 balles (ieskaitot) un viļņu augstums − 0,3 metrus (ieskaitot), bet atsevišķi viļņi − 0,5 metrus (ieskaitot), piemēram, no garāmejoša kuģa.

11. Attiecīgās kategorijas atpūtas kuģus konstruē un būvē tā, lai tie atbilstu šo noteikumu 10.punktā noteikto kategoriju kritērijiem attiecībā uz stabilitāti, peldspēju un citām šajā nodaļā noteiktajām prasībām un lai tiem būtu labas vadīšanas īpašības.

12. Uz atpūtas kuģa korpusa izvieto:

12.1. atpūtas kuģa identifikācijas numuru atbilstoši piemērojamiem standartiem ar šādu informāciju:

12.1.1. ražotāja kods;

12.1.2. ražotāja valsts;

12.1.3. sērijas numurs;

12.1.4. būves gads;

12.1.5. modeļa izlaiduma gads;

12.2. ražotāja plāksni ar šādu informāciju:

12.2.1. ražotāja nosaukums;

12.2.2. CE marķējums (1.pielikums) atbilstoši šo noteikumu 9.nodaļas nosacījumiem;

12.2.3. kuģa kategorija atbilstoši šo noteikumu 10.punktā noteiktajiem kritērijiem;

12.2.4. ražotāja noteiktā maksimālā kravnesība atbilstoši šo noteikumu 22.punktā noteiktajām prasībām, izņemot iebūvēto tvertņu satura svaru, kad tās ir pilnas;

12.2.5. ražotāja noteiktais personu skaits, kuru pārvadāšanai kuģis ir paredzēts.

13. Atkarībā no atpūtas kuģa kategorijas to konstruē tā, lai samazinātu risku pārkrist pār bortu un atvieglotu uzkāpšanu uz kuģa.

14. Personai, kas vada atpūtas kuģi, no kuģa galvenās vadības vietas normālos apstākļos (ņemot vērā ātrumu un kravu) tiek nodrošināta laba redzamība visos virzienos.

15. Uz atpūtas kuģa atrodas īpašnieka rokasgrāmata kādā no Eiropas Savienības valodām vai tās dalībvalsts noteiktā valodā, kurā dzinējs tiek piedāvāts tirgū. Šajā rokasgrāmatā īpaši norāda ugunsgrēka un applūšanas risku, nepiekrauta kuģa svaru kilogramos un iekļauj informāciju, kas minēta šo noteikumu 12.2.apakšpunktā, 22.punktā un 26.punktā.

16. Atpūtas kuģa materiālu izvēle, to savienojamība un konstrukcija nodrošina, lai atpūtas kuģis būtu pietiekami stiprs un atbilstu tā kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu un būvētāja rekomendētajai maksimālajai kravnesībai saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu.

17. Atpūtas kuģim, ievērojot tā kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu un projektēto maksimālo kravnesību saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu, ir pietiekama stabilitāte un brīvsānu augstums.

18. Būvējot atpūtas kuģa korpusu, nodrošina, lai kuģim būtu tādas peldspējas īpašības, kas atbilst tā kategorijai saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu un projektētajai maksimālajai kravnesībai saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu.

19. Apdzīvojamos daudzkorpusu atpūtas kuģus būvē tā, lai peldspēja nodrošinātu arī apgāzta kuģa noturību virs ūdens. Atpūtas kuģus, kuru garums nepārsniedz sešus metrus un kuri var ātri pieplūst ar ūdeni, apgādā ar attiecīgiem peldspējas līdzekļiem.

20. Atveres atpūtas kuģa korpusā, klājā un virsbūvē nedrīkst ietekmēt tā konstruktīvo integritāti vai tā ūdensnecaurlaidības integritāti, šos atvērumus aizverot. Logi, iluminatori, durvis un lūku vāki iztur tādu ūdens spiedienu, kāds ir iespējams, ievērojot to atrašanās vietu, kā arī spiedienu, ko rada to cilvēku svars, kuri pārvietojas pa klāju. Atveres korpusā, kas pieļauj ūdens ieplūšanu korpusā un izplūšanu no tā un atrodas zem ūdenslīnijas (kura atbilst būvētāja rekomendētajai maksimālajai kravnesībai saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu), ir apgādātas ar viegli pieejamiem aizvēršanas līdzekļiem.

21. Atpūtas kuģi konstruē un būvē tā, lai mazinātu nogrimšanas risku, īpaši pievēršot uzmanību:

21.1.kokpitiem un citiem klāja padziļinājumiem, kuriem jābūt pašdrenējošiem vai aizsargātiem ar citiem līdzekļiem, lai aizturētu ūdens iekļūšanu iekšpusē;

21.2. ventilācijas piederumiem;

21.3. ūdens izsūknēšanas iespējām, izmantojot sūkņus vai citus līdzekļus.

22. Projektēto maksimālo kravnesību (ieskaitot degvielu, ūdeni, pārtiku, dažādu aprīkojumu un cilvēkus (kilogramos)), kādai atpūtas kuģis ir konstruēts, nosaka, pamatojoties uz kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu, stabilitāti un brīvsānu augstumu saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu un peldspēju saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu.

23. Visus A un B kategorijas kuģus, kā arī C un D kategorijas kuģus, kas ir garāki par sešiem metriem, aprīko ar vienu vai vairākiem viegli pieejamiem glābšanas plostiem. Plostu lielums atbilst cilvēku skaitam, kādu kuģis var pārvadāt atbilstoši tā konstrukcijai un ražotāja rekomendācijām.

24. Apdzīvojamos daudzkorpusu atpūtas kuģus, kas ir garāki par 12metriem, apgādā ar glābšanās līdzekļiem kuģa apgāšanās vai ugunsgrēka gadījumam.

25. Atpūtas kuģus, ņemot vērā to kategoriju un īpašības, aprīko ar vienu vai vairākām tauvu stiprināšanas vietām vai citiem līdzekļiem, kas spēj droši izturēt atbilstošu enkura, piesiešanas un tauvā vilkšanas slodzi.

26. Ražotājs nodrošina, lai kuģa vadīšanas īpašības būtu apmierinošas, izmantojot visspēcīgāko dzinēju, kādam atpūtas kuģis ir konstruēts un būvēts. Atpūtas kuģa dzinēja maksimālo jaudu norāda īpašnieka rokasgrāmatā atbilstoši piemērojamajiem standartiem.

27. Iebūvētos dzinējus novieto nodalījumā, kas ir atdalīts no dzīvojamām telpām tā, lai mazinātu ugunsgrēka vai uguns izplatīšanās risku, kā arī lai mazinātu briesmas dzīvojamās vietās, ko rada toksiskie dūmi, karstums, troksnis un vibrācija.

28. Dzinēja detaļas un palīgierīces, kuras nepieciešams bieži pārbaudīt un apkalpot, ir viegli pieejamas.

29. Izolācijas materiāli dzinēja nodalījumu iekšpusē nedrīkst būt uzliesmojoši.

30. Dzinēja nodalījums ir vēdināms un nepieļauj ūdens iekļūšanu caur nodalījuma atverēm.

31. Atklātās dzinēja karstās vai kustīgās daļas, kuras var ievainot cilvēkus, efektīvi nosedz, izņemot gadījumus, ja dzinējs ir aizsargāts ar apvalku vai ar korpusu.

32. Atpūtas kuģiem, kuriem ir uzkaramais dzinējs, nepieciešama ierīce, kas nepieļauj dzinēja iedarbināšanu, ja ātrumkārba nav neitrālā stāvoklī, izņemot šādus gadījumus:

32.1. dzinējs rada statisko virzošo spēku, kas ir mazāks par 500 ņūtoniem (N);

32.2. dzinējs ir aprīkots ar droseles atvēruma ierobežojošu iekārtu, kas dzinēja iedarbināšanas brīdī nepieļauj statisko virzošo spēku, lielāku par 500 N.

33. Ūdens motocikliem paredz automātisku dzinēja apturēšanas ierīci vai automātisku ierīci, kas samazina ātrumu, cirkulāciju un kustību uz priekšu, ja vadītājs atlaiž stūri vai pārkrīt aiz borta.

34. Degvielas uzpildes, glabāšanas, ventilācijas un padeves aprīkojums konstruēts un uzstādīts tā, lai mazinātu ugunsgrēka un sprādziena risku. Degvielas tvertnes, cauruļvadi un šļūtenes ir nodalītas vai aizsargātas no jebkāda būtiska karstuma avota. Tvertņu izgatavošanas materiāli un to uzbūves konstrukcija atbilst to ietilpībai un degvielas veidam. Visi tvertņu nodalījumi ir vēdināmi.

35. Benzīnu glabā tvertnēs, kas neveido daļu no kuģa korpusa un ir:

35.1. norobežotas no dzinēja nodalījuma un no visiem citiem aizdedzes avotiem;

35.2. atdalītas no dzīvojamām telpām.

36. Dīzeļdegvielu var glabāt tvertnēs, kas ir kuģa korpusa sastāvdaļa.

37. Elektriskā sistēma ir konstruēta un ierīkota tā, lai nodrošinātu atpūtas kuģa atbilstošu darbību normālos lietošanas apstākļos un mazinātu ugunsgrēka un elektriskā šoka risku.

38. Elektriskā sistēma ir konstruēta un ierīkota tā, lai nodrošinātu visu shēmu aizsardzību pret pārslodzi un īssavienojumiem, izņemot dzinēja iedarbināšanas ķēdes, kurās izmantots akumulators.

39. Elektriskajai sistēmai ir ventilācija, lai novērstu gāzu akumulāciju, kas var izdalīties no akumulatoriem.

40. Akumulatori ir stingri nostiprināti un pasargāti no ūdens ieplūšanas.

41. Vadības sistēma ir konstruēta, uzbūvēta un ierīkota tā, lai nodrošinātu vadības komandu nodošanu paredzamajos darbības apstākļos.

42. Buru atpūtas kuģus un atpūtas kuģus ar vienu iebūvētu dzinēju un tālvadības stūres vadīšanas sistēmu apgādā ar kuģa avārijas vadīšanas līdzekļiem, lai kuģi varētu vadīt ar samazinātu ātrumu.

43. Gāzes sistēmas, kas paredzētas lietošanai uz atpūtas kuģa, nodrošina tvaiku aizplūšanu. Tās ir konstruētas un ierīkotas tā, lai nepieļautu izplūdes un sprādziena risku, un ir pieejamas noplūdes pārbaudei. Gāzes sistēmas materiāli un sastāvdaļas ir piemērotas gāzei un izturīgas pret jūras vides radīto spriegumu un iedarbību.

44. Katra gāzes ierīce ir aprīkota ar pretuzliesmošanas iekārtu, kas ir derīga visu veidu degļiem. Katru iekārtu, kas patērē gāzi, apgādā ar atsevišķu gāzes sadales sistēmas atzarojumu un noslēdz ar atsevišķu aizvēršanas ierīci. Lai novērstu gāzes noplūdes un sadegšanas produktu radīto kaitējumu, nodrošina atbilstošu ventilāciju.

45. Kuģi ar pastāvīgi iebūvētu gāzes sistēmu ir aprīkoti ar noslēgtu nodalījumu gāzes balonu novietošanai. Nodalījumus atdala no dzīvojamām telpām, tie ir pieejami tikai no ārpuses un vēdināmi uz ārpusi tā, lai gāze izplūstu ārpus klāja. Pastāvīgi iebūvētu gāzes sistēmu pēc tās ierīkošanas pārbauda.

46. Izvēloties aprīkojuma veidu un izvietojumu uz kuģa, ņem vērā ugunsgrēka risku un tā izplatīšanās iespējas. Īpašu uzmanību pievērš ierīcēm ar atklātu liesmu (nodrošina, lai to tuvumā neatrastos viegli uzliesmojoši priekšmeti), dzinējiem, palīgmehānismiem un mehānismu karstajām zonām (virs tām neizvieto elektroinstalāciju), kā arī nenosegtām eļļas un degvielas caurulēm (novērš eļļas un degvielas pārplūšanas iespēju).

47. Atpūtas kuģus apgādā ar piemērotu ugunsdzēšanas aprīkojumu, kā arī norāda uguns briesmām atbilstoša ugunsdzēšanas aprīkojuma izvietojumu. Kuģi nenodod ekspluatācijā, kamēr noteiktā vietā nav novietots piemērots ugunsdzēšanas aprīkojums. Benzīna dzinēja nodalījumus aizsargā ar ugunsdzēšanas sistēmu, kas ugunsgrēka gadījumā ļauj dzēst uguni, neatverot nodalījumus. Pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus uzstāda viegli pieejamās vietās, vienu no tiem novieto tā, lai to viegli varētu aizsniegt no kuģa galvenās vadības vietas.

48. Atpūtas kuģa navigācijas ugunis atbilst 1972.gada 20.oktobra Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG-72) vai Eiropas iekšzemes kuģošanas kodeksa (CEVNI) prasībām.

49. Atpūtas kuģa konstrukcija ir tāda, lai novērstu piesārņotāju (piemēram, eļļa, degviela) nejaušu izplūdi ārpus borta.

50. Uz atpūtas kuģiem, kas aprīkoti ar tualetēm, nepieciešamas uzkrāšanas tvertnes vai iespēja šādas tvertnes uzstādīt. Uzkrāšanas tvertnēm un novadīšanas šļūtenēm caurules diametrs atkarībā no tvertnes tilpuma saskaņā ar piemērojamo standartu ir tāds, lai caurule izturētu sūknēšanas spiedienu. Jebkuru cauri atpūtas kuģa korpusam izvadītu notekcauruli piemēro ventiļiem, kas atrodas iespējami droši noslēgtā vietā.

51. Katrs dzinējs ir skaidri marķēts ar šādu informāciju:

51.1. ražotāja firmas zīme vai firmas nosaukums;

51.2. dzinēja tips un dzinēja marka (ja nepieciešams);

51.3. unikālais dzinēja identifikācijas numurs;

51.4. CE marķējums, ja tas noteikts šo noteikumu 9.nodaļā.

52. Marķējums normālos darba apstākļos visā dzinēja darbības laikā ir:

52.1. izturīgs, skaidri salasāms un neizdzēšams. Ja marķējums ir uz birkas vai plāksnītes, to stiprinājums ir izturīgs un birkas/plāksnītes nevar noņemt, tās nebojājot;

52.2. pasargāts no kustīgām dzinēja daļām;

52.3. novietots tā, lai tas būtu viegli saskatāmas pēc tam, kad dzinējs ir samontēts kopā ar visām dzinēja darbam nepieciešamām sastāvdaļām.

53. Dzinēji ir projektēti, konstruēti un samontēti tā, lai pēc pareizas uzstādīšanas normālos darba apstākļos to emisija nepārsniegtu pieļaujamo lielumu (2.pielikums).

54. Lai dzinēja ražotājs varētu sagatavot nepieciešamo lietošanas instrukciju un pievienot visiem jauniem dzinējiem, kad tie pirmo reizi tiek piedāvāti tirgū, pirms izturības testa (kā pamatā ir normāls dzinēja darba cikls) dzinēja ražotājs var saņemt attiecīgu informāciju, lai aprēķinātu dzinēja nogurumu. Ražotājs nodrošina, lai, ievērojot instrukciju, dzinēja parametri visā darbības laikā atbilstu noteiktajām prasībām.

55. Dzinēja darbības ilgums:

55.1. iebūvētam dzinējam vai dzinējam ar Z-veida dzenskrūves piedziņu ar vienotu izplūdes sistēmu vai bez tās — 480 stundas vai 10 gadi (ja dzinējs ir darbināts mazāk par 480 stundām);

55.2. ūdens motocikla dzinējam — 350 stundas vai 5 gadi (ja dzinējs ir darbināts mazāk par 350 stundām);

55.3. uzkaramiem dzinējiem — 350 stundas vai 10 gadi (ja dzinējs ir darbināts mazāk par 350 stundām).

56. Katram dzinējam ir pievienota īpašnieka rokasgrāmata kādā no Eiropas Savienības valodām vai tās dalībvalsts noteiktā valodā, kurā dzinējs tiek piedāvāts tirgū. Šajā rokasgrāmatā ir:

56.1. dzinēja uzstādīšanas un lietošanas instrukcija, lai nodrošinātu pareizu dzinēja darbību atbilstoši šo noteikumu 55.punkta prasībām;

56.2. norādīta dzinēja jauda, kas mērīta atbilstoši piemērojamiem standartiem.

57. Atpūtas kuģi ar iebūvētu dzinēju vai dzinēju ar Z-veida dzenskrūves piedziņu bez vienotas izplūdes sistēmas, ūdens motocikli, uzkaramais dzinējs un dzinējs ar Z-veida dzenskrūves piedziņu ar vienotu izplūdes sistēmu ir projektēti, konstruēti un samontēti tā, lai trokšņu emisija, mērīta atbilstoši piemērojamos standartos noteiktajiem testiem, nepārsniegtu šo noteikumu 3.pielikumā norādīto trokšņa emisijas robežvērtību.

3. Paziņotā institūcija

58. Šo noteikumu 7.nodaļā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras ir tiesīgas veikt atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas akreditētas valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17020: 2005 “Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspicēšanu” prasībām, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotās institūcijas, par kurām Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk — paziņotās institūcijas).

59. Paziņotā institūcija, tās direktors un personāls, kas veic ražojumu pārbaudes testus, nedrīkst būt attiecīgā atpūtas kuģa vai konstrukcijas sastāvdaļu konstruktori, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji vai viņu pilnvarotie pārstāvji. Viņi nedrīkst būt tieši vai kā pilnvarotie pārstāvji iesaistīti šo ražojumu konstruēšanā, ražošanā, tirdzniecībā vai uzturēšanā.

60. Paziņotā institūcija ir neatkarīga, un to nekontrolē ne ražotājs, ne piegādātājs.

61. Šo noteikumu 60.punktā minētie nosacījumi neaizliedz tehniskās informācijas apmaiņu starp ražotāju un paziņoto institūciju.

62. Paziņotās institūcijas rīcībā ir nepieciešamie personāla resursi, finanšu līdzekļi un aprīkojums, lai tā būtu spējīga efektīvi veikt ar pārbaudi saistītos administratīvos un tehniskos uzdevumus.

63. Par inspicēšanu atbildīgais personāls atbilst šādām prasībām:

63.1. atbilstoša tehniskā un profesionālā izglītība un apmācība;

63.2. zināšanas par veicamajiem testiem un šādu testu veikšanas pieredze;

63.3. prasme noformēt sertifikātus, piezīmes un ziņojumus, kas nepieciešami, lai apliecinātu testu veikšanu.

64. Paziņotā institūcija garantē inspicēšanas personāla objektivitāti. Personāla atlīdzība nav atkarīga no veikto testu skaita vai testu rezultātiem.

65. Paziņotā institūcija apdrošina savu civiltiesisko atbildību.

66. Paziņotās institūcijas personāla pienākums ir neizpaust profesionālajā darbībā iegūto komerciālo informāciju.

4. Atpūtas kuģu un to konstrukcijas sastāvdaļu piedāvāšana tirgū

67. Paziņotā institūcija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo noteikumu 3.punktā noteiktos ražojumus, kas būvēti un uzturēti atbilstoši noteiktajām prasībām, var piedāvāt tirgū un nodot ekspluatācijā atbilstoši paredzētajam mērķim tikai tad, ja tie neapdraud personu drošību un veselību, īpašumu vai apkārtējo vidi.

68. Latvijā netiek aizliegta, ierobežota vai kavēta šo noteikumu 3.punktā noteikto ražojumu piedāvāšana tirgū vai nodošana ekspluatācijā, ja tie ir marķēti ar šo noteikumu 9.nodaļā noteikto CE marķējumu un atbilst šo noteikumu prasībām, tajā skaitā atbilstības procedūrām, kas paredzētas šo noteikumu 7.nodaļā.

69. Latvijā netiek aizliegta, ierobežota vai kavēta daļēji pabeigtu atpūtas kuģu piedāvāšana tirgū, ja ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā, vai persona, kas atbildīga par piedāvāšanu tirgū, saskaņā ar šo noteikumu 70.punktu deklarē, ka atpūtas kuģa būvēšana tiks pabeigta.

70. Šo noteikumu 69.punktā minētā ražotāja, viņa pilnvarotā pārstāvja Eiropas Savienībā vai personas, kas atbildīga par piedāvāšanu tirgū, deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

70.1. ražotāja, ražotāja pārstāvja Eiropas Savienībā vai personas, kas atbildīga par piedāvāšanu tirgū, nosaukums un adrese;

70.2. daļēji pabeigtā kuģa apraksts;

70.3. paziņojums par to, ka daļēji pabeigtā kuģa būvēšana tiks pabeigta un ka kuģis atbilst šajā būvniecības stadijā piemērojamām prasībām.

71. Latvijā netiek aizliegta, ierobežota vai kavēta šo noteikumu 7.punktā noteikto konstrukcijas sastāvdaļu piedāvāšana tirgū un nodošana ekspluatācijā, ja tās ir marķētas ar CE marķējumu, ir apstiprināta to atbilstība attiecīgajām pamatprasībām un šīm sastāvdaļām ir pievienota rakstiska atbilstības deklarācija atbilstoši šo noteikumu 10.nodaļai, kā arī ja šīs sastāvdaļas ir paredzēts iebūvēt atpūtas kuģos saskaņā ar šo noteikumu 70.punktā noteikto deklarāciju, kuru iesniedz ražotājs, viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā vai persona, kas šīs sastāvdaļas piedāvā Latvijas tirgū.

72. Latvijā netiek aizliegta, ierobežota vai kavēta iebūvēto dzinēju vai dzinēju ar Z-veida dzenskrūves piedziņu bez vienotas izplūdes piedāvāšana tirgū, ja šie tipi apstiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā, kā arī dzinēja tipi apstiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par tehnisko normatīvu prasībām riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novēršanai, un ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis deklarē, ka dzinēja parametri būs atbilstoši šo noteikumu prasībām, kad tas tiks uzstādīts atpūtas kuģī vai ūdens motociklā, kā noteikts ražotāja pievienotajā instrukcijā.

73. Ražotāja, viņa pilnvarotā pārstāvja Eiropas Savienībā vai personas, kas sastāvdaļas piedāvā Latvijas tirgū, deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

73.1. ražotāja, ražotāja pārstāvja Eiropas Savienībā vai personas, kas sastāvdaļas piedāvā Latvijas tirgū, nosaukums un adrese;

73.2. sastāvdaļas apraksts;

73.3. paziņojums, ka sastāvdaļa atbilst konkrētajām prasībām.

74. Šo noteikumu 3.punktā minētos ražojumus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, ir atļauts eksponēt izstāžu, gadatirgu un citu pasākumu laikā, ja labi redzamā zīmē ir skaidri norādīts, ka šo ražojumu tirdzniecība un nodošana ekspluatācijā ir atļauta tikai pēc to atbilstības nodrošināšanas saskaņā ar šiem noteikumiem.

5. Garantijas nosacījumi

75. Ja šo noteikumu 7.punktā minētās konstrukcijas sastāvdaļas vai atpūtas kuģi, kuriem ir CE marķējums un kas ir pareizi projektēti, uzbūvēti, uzstādīti, uzturēti un lietoti saskaņā ar paredzēto mērķi, var apdraudēt personu drošību un veselību, īpašumu vai apkārtējo vidi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbilstoši kompetencei veic pasākumus, lai izņemtu tos no tirgus, aizliegtu vai ierobežotu to piedāvāšanu tirgū un nodošanu ekspluatācijā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nekavējoties informē Ekonomikas ministriju, kura savukārt informē Eiropas Komisiju par minēto pasākumu veikšanu, norādot lēmuma iemeslus, it īpaši, ja neatbilstību izraisa šo noteikumu 5.punktā minēto prasību neievērošana.

76. Ja šo noteikumu 7.punktā minētais ražojums ir marķēts ar CE marķējumu, bet neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, paziņotā institūcija, kas kontrolē personu, kura to marķējusi, veic atbilstošus pasākumus un informē par to Ekonomikas ministriju, kura savukārt informē Eiropas Komisiju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecības.

6. Atbilstības novērtēšanas kārtība

77. Pirms ražotājs uzsāk šo noteikumu 3.punktā minēto kuģu un to sastāvdaļu ražošanu un piedāvāšanu tirgū, viņš vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā ņem vērā šo noteikumu 5.nodaļā un šajā nodaļā noteiktās prasības atbilstoši šo noteikumu 10.punktā noteiktajām atpūtas kuģu kategorijām.

78. A un B kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir no 2,5 līdz 12metriem, veic iekšējo ražošanas kontroli ar testu (Aa modulis) vai CE parauga pārbaudi (B modulis), ko papildina ar atbilstības pārbaudi paraugam (C modulis) vai jebkuram šādam modulim: B+D vai B+E, vai B+F, vai G, vai H.

79. A un B kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir no 12 līdz 24 metriem, veic CE parauga pārbaudi (B modulis), ko papildina ar atbilstības pārbaudi paraugam (C modulis) vai jebkuram šādam modulim: B+D vai B+E, vai B + F, vai G, vai H.

80. C kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir no 2,5 līdz 12metriem:

80.1. ja tiek ievēroti piemērojamie standarti attiecībā uz stabilitāti, brīvā borta augstumu un peldspēju, veic iekšējo ražošanas kontroli (A modulis) vai iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), vai CE parauga pārbaudi (B modulis), ko papildina ar atbilstības pārbaudi paraugam (C modulis) vai jebkuram šādam modulim: B+D vai B+E, vai B+F, vai G, vai H;

80.2. ja netiek ievēroti piemērojamie standarti attiecībā uz stabilitāti, brīvā borta augstumu un peldspēju, veic iekšējo ražošanas kontroli ar testu (Aa modulis) vai CE parauga pārbaudi (B modulis), ko papildina ar atbilstības pārbaudi paraugam (C modulis) vai jebkuram šādam modulim: B+D vai B+E, vai B+F, vai G, vai H.

81. Ckategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir no 12 līdz 24 metriem, veic CE parauga pārbaudi (B modulis), ko papildina ar atbilstības pārbaudi paraugam (C modulis) vai jebkuram šādam modulim: B+D vai B+E, vai B + F, vai G, vai H.

82. D kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir no 2,5 līdz 24metriem, veic iekšējo ražošanas kontroli (A modulis) vai iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), vai CE parauga pārbaudi (B modulis), ko papildina ar atbilstības pārbaudi paraugam (C modulis) vai jebkuram šādam modulim: B+D vai B+E, vai B+F, vai G, vai H.

83. Atpūtas kuģu konstrukcijas sastāvdaļām izmanto vienu no šādiem moduļiem: B+C vai B+D, vai B+F, vai G, vai H. Vienu no šiem moduļiem piemēro arī:

83.1. pretaizdegšanās aprīkojumam visiem iekšējiem un aizmugures dzinējiem;

83.2. aizsargierīcei pret dzinēja iedarbināšanu, ja ātrumkārba nav neitrālā pozīcijā, visiem aizborta dzinējiem;

83.3. stūrēm, stūres mehānismiem un vadu montāžām;

83.4. degvielas tvertnēm un degvielas šļūtenēm;

83.5. rūpnieciski ražotajām lūkām un iluminatoriem.

84. Ūdens motocikliem veic iekšējo ražošanas kontroli (A modulis) vai iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), vai CE parauga pārbaudi (Bmodulis), ko papildina ar atbilstības pārbaudi paraugam (C modulis) vai jebkuram šādam modulim: B+D vai B+E, vai B+F, vai G, vai H.

85. Dzinējiem, kas ir uzstādīti vai īpaši paredzēti uzstādīšanai atpūtas kuģos vai ūdensmotociklos, un dzinējiem, kas būtiski modificēti, attiecībā uz izplūdes gāzu emisiju veic CE parauga pārbaudi (B modulis), ko papildina ar atbilstības pārbaudi paraugam (C modulis) vai jebkuram šādam modulim: B+D vai B+E, vai B+F, vai G, vai H.

86. Atpūtas kuģim ar kuģa pakaļgala dzinējiem bez vietējās izplūdes vai ar iekšējo dzinēju attiecībā uz trokšņu emisiju piemēro:

86.1. iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis) vai G moduli, vai H moduli, ja pārbaudi veic, izmantojot piemērojamos standartus trokšņa mērījumiem;

86.2. iekšējo ražošanas kontroli (Amodulis) vai iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), vai G moduli, vai H moduli, ja novērtējumam izmanto jaudas/ūdens izspaida koeficienta metodi un Frūda skaitli

,kur

ν — kuģa ātrums;

g — brīvās krišanas paātrinājums;

L — kuģa garums;

86.3. iekšējo ražošanas kontroli (A modulis) vai iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), vai G moduli, vai H moduli, ja novērtējumam izmanto oficiālu atsauci uz kuģa datiem, kas izveidoti saskaņā ar šo noteikumu 86.1.apakšpunktu.

87. Ūdens motocikliem, piekaramiem motoriem un pakaļgala dzinējiem ar vietēju izplūdi, kas paredzēti uzstādīšanai atpūtas kuģos, attiecībā uz trokšņa emisiju piemēro iekšējo ražošanas kontroli (A modulis) vai iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), vai G moduli, vai H moduli.

7. Atbilstības novērtēšanas procedūras
7.1. Iekšējā ražošanas kontrole (A modulis)

88. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā nodrošina attiecīgo ražojumu atbilstību šo noteikumu prasībām. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā produktu marķē ar CE marķējumu un noformē rakstisku atbilstības deklarāciju saskaņā ar šo noteikumu 10.nodaļas prasībām.

89. Sagatavoto tehnisko dokumentāciju ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā glabā vismaz desmit gadu pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas. Šie dokumenti ir pieejami tirgus uzraudzības institūcijām, lai veiktu pārbaudes.

90. Ja ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis neatrodas Eiropas Savienībā, tehnisko dokumentāciju glabā persona, kas ražojumu izplata Eiropas Savienības tirgū.

91. Ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām vērtē pēc tehniskās dokumentācijas, kurā ir ietverts ražojuma konstrukcijas, ražošanas un darbības apraksts atbilstoši šo noteikumu 8.nodaļas prasībām.

92. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju.

7.2. Iekšējā ražošanas kontrole ar testu (Aa modulis, 1.izvēle)

93. Iekšējā ražošanas kontrolē ar testu papildus Amodulim noteikta prasība, ka uz atpūtas kuģiem veic vienu vai vairākus stabilitātes testus un peldspējas īpašību testus atbilstoši šo noteikumu prasībām vai līdzvērtīgus aprēķinus, vai kontroli.

94. Šo noteikumu 93.punktā minētos testus vai līdzvērtīgus aprēķinus, vai kontroli veic paziņotā institūcija, kuru izvēlas ražotājs.

95. Vienam vai vairākiem atpūtas kuģiem ar iebūvētu dzinēju vai dzinēju ar Z-veida dzenskrūves piedziņu bez vienotas izplūdes sistēmas un ūdens motocikliem ražotājs vai kāds cits tā uzdevumā un ražotāja izvēlētās paziņotās institūcijas atbildībā veic trokšņa emisijas testu. Ja viens vai vairāki dzinēji ir testēti, veic izplūdes un trokšņa emisijas atbilstības novērtējumu (4.pielikums), lai saglabātu atbilstību paraugam.

96. Vienam vai vairākiem uzkaramiem dzinējiem un dzinējiem ar Z-veida dzen­skrūves piedziņu ar vienotu izplūdes sistēmu dzinēja ražotājs vai kāds cits tā uzdevumā un ražotāja izvēlētās paziņotās institūcijas atbildībā veic trokšņa emisijas testu, kā noteikts šo noteikumu 2.nodaļā. Ja viens vai vairāki dzinēji ir testēti, veic izplūdes un trokšņa emisijas atbilstības novērtējumu (4.pielikums) lai saglabātu atbilstību paraugam.

97. Ja tiek testēti vairāki ražotāja dzinēji, lai pārliecinātos par parauga atbilstību, ievēro šo noteikumu 2.pielikuma nosacījumus.

7.3. CE parauga pārbaude (B modulis)

98. Paziņotā institūcija pārliecinās un apliecina, ka paraugs, kas pārstāv paredzamo ražojumu, atbilst šo noteikumu prasībām.

99. Iesniegumu CE parauga pārbaudei ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā iesniedz paziņotajai institūcijai (pēc izvēles). Iesniegumā iekļauj šādu informāciju:

99.1. ražotāja vārds un adrese (ja iesniegumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis — arī pilnvarotā pārstāvja vārds un adrese);

99.2. rakstiska deklarācija, ka iesniegums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai institūcijai;

99.3. šo noteikumu 103.punktā minētā tehniskā dokumentācija.

100. Pieteicējs nodod paziņotās institūcijas rīcībā ražojuma paraugu (turpmāk — paraugs).

101. Paraugs var attiekties uz vairākām ražojuma versijām, ja atšķirības starp šīm versijām neietekmē drošības pakāpi un citas prasības, kas attiecas uz ražojumu.

102. Ja nepieciešams, paziņotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, lai veiktu testa programmu.

103. Tehniskā dokumentācija dod iespēju novērtēt ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām. Tajā ietver (ciktāl tas nepieciešams šādam novērtējumam) ražojuma konstrukcijas, ražošanas un darbības aprakstu saskaņā ar šo noteikumu 8.nodaļu.

104. Paziņotā institūcija:

104.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārliecinās, vai paraugs ir uzbūvēts saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un identificē, kuras konstrukcijas sastāvdaļas ir un kuras nav konstruētas saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

104.2. veic atbilstošu pārbaudi un nepieciešamos testus, lai pārliecinātos, ka ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst šo noteikumu prasībām, ja piemērojamie standarti nav piemēroti;

104.3. veic atbilstošu pārbaudi un nepieciešamos testus, lai pārliecinātos, ka ražotāja izvēlētie piemērotie standarti ir tiešām piemēroti;

104.4. vienojas ar pārbaudes pieteicēju par pārbaudes un nepieciešamo testu veikšanas vietu.

105. Ja paraugs atbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija izdod pieteicējam CE parauga pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, spēkā esības nosacījumus un nepieciešamo informāciju, lai identificētu apstiprināto paraugu.

106. Sertifikātam tiek pievienotas attiecīgās tehniskās dokumentācijas daļas. Sertifikāta kopija glabājas pie paziņotās institūcijas, kas izdevusi sertifikātu.

107. Ja ražotājam tiek atteikta parauga sertifikācija, paziņotā institūcija detalizēti pamato atteikumu.

108. Pieteicējs informē paziņoto institūciju, kuras rīcībā ir tehniskā dokumentācija, par CE parauga pārbaudes sertifikātu un par tām izmaiņām apstiprinātajā ražojumā, kurām nepieciešams papildu apstiprinājums, ja šīs izmaiņas var ietekmēt atbilstību prasībām vai aprakstītajiem ražojuma lietošanas nosacījumiem. Papildu apstiprinājumu izsniedz kā papildinājumu CE parauga pārbaudes sertifikātam.

109. Katra paziņotā institūcija sniedz citām paziņotajām institūcijām nepieciešamo informāciju par CE parauga pārbaudes sertifikātiem un izsniegtajiem vai atteiktajiem sertifikātu papildinājumiem.

110. Citas paziņotās institūcijas var saņemt CE parauga pārbaudes sertifi­kātu un/vai to papildinājumu. Sertifikātu pielikumi ir pieejami citām paziņo­tajām institūcijām.

111. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā CE parauga pārbaudes sertifikātu un tā papildinājumu kopijas kopā ar tehnisko dokumentāciju vismaz desmit gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas.

112. Ja ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis neatrodas Eiropas Savie­nībā, tehnisko dokumentāciju glabā persona, kas ražojumu tirgo Eiropas Savienībā.

7.4. Atbilstība paraugam (C modulis)

113. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā nodrošina un deklarē, ka attiecīgie produkti atbilst paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un atbilst šo noteikumu prasībām. Ražotājs marķē katru ražojumu ar CE marķējumu un sastāda rakstisku atbilstības deklarāciju. CE marķējumu papildina ar tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veikusi šo noteikumu 147.punktā noteiktās darbības.

114. Ražotājs veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izgata­vošanas process garantē saražoto produktu atbilstību paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

115. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju vismaz desmit gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas.

116. Ja ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis neatrodas Eiropas Savie­nībā, tehnisko dokumentāciju glabā persona, kas ražojumu tirgo Eiropas Savienībā.

117. Ja ražotājs nestrādā atbilstoši attiecīgajai kvalitātes sistēmai, kā noteikts šo noteikumu 7.10.apakšnodaļā, ražotāja izvēlēta paziņotā institūcija, lai novērtētu izplūdes emisijas atbilstību šo noteikumu prasībām, var veikt ārpuskārtas pārbaudes bez iepriekšēja pieteikuma. Ja kvalitātes līmenis nav apmierinošs vai ja nepieciešams pārbaudīt ražotāja datus, veic šādu procedūru: no sērijas tiek paņemts viens dzinējs un pakļauts šo noteikumu 2.nodaļā minētajam testam. Testa dzinēju darbina komplektā vai atsevišķi (atbilstoši ražotāja specifikācijai). Ja no sērijas paņemtā dzinēja izplūdes emisija pārsniedz šo noteikumu 2.nodaļā noteikto limitu, ražotājs var prasīt, lai atkārtoti tiktu veikti mērījumi dzinēja paraugam no sērijas un pirmajam paraugam, kura izplūdes emisija atbilda šo noteikumu prasībām. Lai pārliecinātos par dzinēja parauga atbilstību šo noteikumu prasībām, veic atbilstības novērtējumu (4.pielikums).

7.5. Produkcijas kvalitātes nodrošināšana (D modulis)

118. Ražotājs nodrošina un deklarē, ka attiecīgie produkti atbilst paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un ievēro šo noteikumu prasības. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā marķē katru ražojumu ar CE marķējumu un sastāda rakstisku atbilstības deklarāciju. CE marķējumu papildina ar tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kura veikusi šo noteikumu 147.punktā noteiktās darbības.

119. Ražotājs nodrošina šo noteikumu 7.10.apakšnodaļā noteiktās kvali­tātes sistēmas darbību un pakļaujas šo noteikumu 147.punktā noteiktajām pārbaudēm.

7.6. Ražojuma kvalitātes garantija (E modulis)

120. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis piestiprina CE marķējumu katram ražojumam un sastāda rakstisku atbilstības deklarāciju. CE marķējumam pievieno tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kas atbildīga par uzraudzību.

121. Ražotājs gatavā ražojuma pārbaudei un testēšanai izmanto apstip­rinātu kvalitātes sistēmu.

122. Kvalitātes sistēmu novērtē un ražojumu kvalitāti pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 7.10.apakšnodaļu.

123. Katras paziņotās institūcijas pienākums ir pēc pieprasījuma sniegt citām paziņotajām institūcijām informāciju par izsniegtajiem un anulētajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem.

7.7. Ražojuma pārbaude (F modulis)

124. Šis modulis apraksta procedūru, ar kuru saskaņā ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā pārbauda un apliecina, ka ražojumi, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības, atbilst paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām.

125. Ražotājs veic nepieciešamos pasākumus, lai ražošanas process nodrošinātu ražojumu atbilstību paraugam, kas aprakstīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā marķē ar CE atzīmi katru ražojumu un sastāda atbilstības deklarāciju.

126. Paziņotā institūcija veic atbilstošu pārbaudi un testus, lai pārbaudītu ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām. Pārbaudi pēc ražotāja izvēles veic:

126.1. pārbaudot un testējot katru produktu saskaņā ar šo noteikumu 128.punktu;

126.2. pārbaudot un testējot ražojumus pēc statistiskās metodes saskaņā ar šo noteikumu 129.punktu.

127. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju vismaz 10 gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas.

128. Ražojumu pārbaude un testēšana:

128.1. ražojumu individuāli pārbauda un veic testus, kas noteikti piemē­rojamos standartos, vai arī tiem līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos par ražojuma atbilstību parau­gam, kas norādīts CE parauga pārbaudes sertifikātā, un šo noteikumu prasībām;

128.2. paziņotā institūcija piestiprina vai liek ražotājam piestiprināt tās identifikācijas numuru uz katra apstiprinātā ražojuma un sastāda rakstisku atbilstības sertifikātu par veiktajiem testiem;

128.3. ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis nodrošina, lai paziņotās institūcijas izdotie atbilstības sertifikāti būtu pieejami pēc pieprasījuma.

129. Statistiskā pārbaude:

129.1. ražotājs uzrāda ražojumus kā vienveidīgu grupu un veic pasāku­mus, lai ražošanas process nodrošinātu katras saražotās grupas vienveidību;

129.2. visi ražojumi ir pieejami pārbaudei vienveidīgā grupā. No katras grupas izvēlas paraugu. Ražojuma paraugu individuāli pārbauda un veic testus, kas noteikti piemērojamos standartos, vai arī tiem līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos par ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un noteiktu, vai grupa ir apstiprināma vai noraidāma;

129.3. statistiskajā pārbaudē izmanto šādus elementus:

129.3.1. statistiskā metode;

129.3.2. paraugu ņemšanas plāns ar tā īstenošanas raksturojumiem;

129.3.3. produkcijas izplūdes un trokšņa emisijas atbilstības novērtēšana (4.pielikums);

129.3.4. gāzes emisijas atbilstības novērtēšana (4.pielikums);

129.4. ja ražojumu grupa ir apstiprināta, paziņotā institūcija piestiprina vai liek ražotājam piestiprināt tās identifikācijas numuru uz katra ražojuma un sastāda rakstisku atbilstības sertifikātu, kas attiecas uz veiktajiem testiem. Visus grupā esošos ražojumus var piedāvāt tirgū, izņemot tos, kuri tika atzīti par neatbilstošiem;

129.5. ja ražojumu grupa ir noraidīta, paziņotā institūcija vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šīs ražojumu grupas pārdošanu tirgū;

129.6. ja ražojumu grupa ir noraidīta vairākas reizes, paziņotā institūcija var anulēt statistiskās pārbaudes rezultātus;

129.7. ja paziņotā institūcija uzņemas atbildību, ražotājs var piestiprināt paziņotās institūcijas identifikācijas numuru ražošanas procesa laikā;

129.8. ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis pēc pieprasījuma uzrāda paziņotās institūcijas izsniegtos atbilstības sertifikātus.

7.8. Vienības pārbaude (G modulis)

130. Šis modulis apraksta procedūru, ar kuru saskaņā ražotājs pārliecinās un de­klarē, ka attiecīgais produkts, par kuru ir izsniegts šo noteikumu 132.punktā minētais sertifikāts, atbilst šo noteikumu prasībām. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā piestiprina ražojumam CE marķējumu un sastāda atbilstības deklarāciju.

131. Paziņotā institūcija pārbauda katru ražojumu un veic testus, kas noteikti piemērojamos standartos, vai arī tiem līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos par ražojumu atbilstību šo noteikumu prasībām.

132. Paziņotā institūcija piestiprina vai liek ražotājam piestiprināt tās identifikācijas numuru uz apstiprinātā ražojuma un sastāda atbilstības sertifikātu, kas attiecas uz veiktajiem testiem.

133. Tehniskā dokumentācija dod iespēju novērtēt ražojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un sniegt skaidrojumu par ražojuma konstrukciju, izgatavošanu un izmantošanu.

7.9. Pilna kvalitātes nodrošināšana (H modulis)

134. Šis modulis apraksta procedūru, ar kuru saskaņā ražotājs, kas pilda noteikumos minētos pienākumus, pārliecinās un deklarē, ka attiecīgie ražojumi atbilst šo noteikumu prasībām, kas tiem piemērojamas. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā piestiprina uz katra produkta CE marķējumu un sastāda rakstisku atbilstības deklarāciju.

135. CE marķējumu papildina ar tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kura ir atbildīga par šo noteikumu 147.punktā noteikto pārbaudi.

136. Ražotājs nodrošina šo noteikumu 7.10.apakšnodaļā minētās kvalitātes sistēmas darbību attiecībā uz ražojuma konstrukciju, izgatavošanu un noslēguma inspicēšanu un testēšanu, kā arī uzraudzības kārtībā ir pakļauts šo noteikumu 147.punktā noteiktajām pārbaudēm.

7.10. Kvalitātes sistēma

137. Lai tiktu novērtēta kvalitātes sistēma, ražotājs iesniedz paziņotajā institūcijā iesniegumu, kurā iekļauj informāciju par paredzamo ražojumu kategoriju un kvalitātes sistēmas dokumentāciju, kā arī, ja nepieciešams, tehnisko dokumentāciju un CE parauga pārbaudes sertifikāta kopiju.

138. Kvalitātes sistēma nodrošina ražojumu atbilstību šo noteikumu prasībām un CE parauga pārbaudes sertifikāta nosacījumiem.

139. Ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski dokumentē, noformējot tos kā rakstiskus plānus, procedūras un instrukcijas.

140. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina kvalitātes politikas, procedūru, kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un protokolu kopēju izpratni.

141. Kvalitātes sistēmas dokumentācija ietver:

141.1. kvalitātes sistēmas mērķus un struktūru, vadības pienākumus un pilnvaras attiecībā uz ražojumu konstrukciju un kvalitāti;

141.2. tehniskās instrukcijas, tajā skaitā standartus, kas tiks piemēroti (ja standarti netiks piemēroti pilnā apjomā, − līdzekļus, kas tiks izmantoti, lai nodrošinātu šo noteikumu prasību izpildi);

141.3. konstrukciju kontroli un konstrukcijas pārbaudes tehniskos paņē­mienus, procesus un darbības, kas attiecas uz ražojumu kategoriju;

141.4. atbilstošus ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes garantijas tehniskos paņēmienus, kas attiecas uz procesiem un sistemātiskajām darbībām;

141.5. pārbaudes un testus, kas tiks veikti pirms ražošanas, ražošanas laikā un pēc tās, kā arī pārbaužu un testu veikšanas biežumu;

141.6. kvalitātes pierakstus (piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu ziņas, kalib­rēšanas ziņas, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumus);

141.7. līdzekļus konstrukcijas un ražojuma pieprasītās kvalitātes uzrau­dzībai un efektīvai kvalitātes sistēmas darbībai.

142. Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu tās atbilstību šo noteikumu 138., 139., 140. un 141.punktā noteiktajām prasībām, un pieņem, ka kvalitātes sistēma, kura ievieš piemērojamo standartu, atbilst šīm prasībām.

143. Atbilstības novērtēšanas ekspertu grupā ir vismaz viena persona, kurai ir pieredze attiecīgā ražojuma tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā ietilpst ražotāja telpu apmeklējums.

144. Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinā­jumus un novērtējuma pamatojumu.

145. Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas, un saglabāt kvalitātes sistēmu adekvātu un efektīvu.

146. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis informē paziņoto institūciju par jebkuru plānoto kvalitātes sistēmas uzlabošanu. Paziņotā institūcija novērtē plānotās modifikācijas un izlemj, vai papildinātā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu 138., 139., 140. un 141.punktā noteiktajām prasībām vai arī ir nepieciešams atkārtots novērtējums. Paziņotā institūcija paziņo savu lēmumu ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un lēmuma pamatojumu.

147. Paziņotā institūcija:

147.1. veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas;

147.2. periodiski veic auditus, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un iesniedz ražotājam audita ziņojumu;

147.3. bez brīdinājuma var veikt ražotāja pārbaudes. Šādu pārbaužu laikā paziņotā institūcija var veikt vai likt veikt testus, lai pārbaudītu kvalitātes sistēmas darbību. Paziņotā institūcija iesniedz ražotājam pārbaudes ziņojumu un, ja notikusi testēšana, arī testu rezultātus.

148. Lai paziņotā institūcija veiktu pārbaudi, ražotājs nodrošina tai brīvu pieeju konstruēšanas, ražošanas, inspicēšanas, testēšanas un glabāšanas vietām, kā arī nodrošina visu nepieciešamo informāciju, tajā skaitā:

148.1. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

148.2. kvalitātes pierakstus, kas attiecas uz konstruēšanu (analīžu rezultātus, aprēķinus, testus);

148.3. kvalitātes pierakstus, kas attiecas uz ražošanu (inspekcijas ziņojumus, testu un kalibrēšanas rezultātus, attiecīgā personāla kvalifikācijas apliecības).

149. 10 gadus pēc pēdējā ražojuma izgatavošanas ražotājs glabā šādus kontroles institūcijām pieejamus dokumentus:

149.1. kvalitātes sistēmu dokumentāciju;

149.2. dokumentus par kvalitātes sistēmas uzlabojumiem;

149.3. paziņotās institūcijas lēmumus un ziņojumus par kvalitātes sistēmas atbilstību piemērojamiem standartiem, par periodiskajiem auditiem un par ražotāja papildu pārbaudēm.

150. Katras paziņotās institūcijas pienākums ir pēc pieprasījuma sniegt citām paziņotajām institūcijām informāciju par izsniegtajiem un anulētajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem.

8. Ražotāja iesniegtā tehniskā dokumentācija

151. Moduļos A, B, C, D, G un E minētā tehniskā dokumentācija ietver informāciju un veidu, kā ražotājs nodrošina kuģu un to konstruktīvo sastāvdaļu atbilstību noteiktajām prasībām.

152.Tehniskā dokumentācija sniedz informāciju par ražojuma konstrukciju, izgatavošanu un ekspluatāciju un ļauj novērtēt atbilstību šo noteikumu prasībām.

153. Lai veiktu novērtējumu, tehniskajā dokumentācijā ietver:

153.1. parauga vispārēju aprakstu;

153.2. konceptuālos un montāžas rasējumus, sastāvdaļu, mezglu un citu elementu shēmas, kā arī skaidrojošus aprakstus un ražojuma ekspluatācijas instrukcijas;

153.3. piemērojamo standartu sarakstu, kurus piemēro pilnā apjomā vai daļēji, un risinājumu aprakstus, kas pieņemti, lai izpildītu šo noteikumu prasības, ja piemērojamie standarti netiek piemēroti;

153.4. konstrukcijas aprēķinu un pārbaužu rezultātus;

153.5. testu rezultātus vai aprēķinus attiecībā uz stabilitāti saskaņā ar šo noteikumu 17.punkta nosacījumiem un peldspēju saskaņā ar šo noteikumu 18.punkta nosacījumiem;

153.6. izplūdes emisijas testa protokolu, kas parāda atbilstību šo noteikumu 2.nodaļas prasībām;

153.7. trokšņa emisijas pārbaudes protokolu vai atsauci uz kuģa datiem, kas parāda atbilstību šo noteikumu 2.nodaļas prasībām.

9. CE marķējums

154. Atpūtas kuģus, ūdens motociklus, uzkaramos dzinējus, dzinējus ar Z-veida dzenskrūves piedziņu ar vienotu izplūdes sistēmu un šo noteikumu 7.punktā minēto konstrukciju sastāvdaļas, kuras atbilst šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām, piedāvājot tirgū, marķē ar CE marķējumu.

155. CE marķējums atrodas uz atpūtas kuģa, uz ūdens motocikla un uz šo noteikumu 7.punktā noteiktajām konstrukcijas sastāvdaļām un to iepakojuma. CE marķējums ir viegli saskatāms, salasāms un neizdzēšams. CE marķējumu papildina ar tās paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, kas veikusi Aa, D, F, G un H modulī noteiktās procedūras.

156. Aizliegts izvietot uz šajos noteikumos minētajiem ražojumiem tādas zīmes vai uzrakstus, kas varētu maldināt trešās personas par CE marķējuma nozīmi vai formu. Citas zīmes var izvietot uz šajos noteikumos minētajiem ražojumiem un to iepakojuma, ja tas nemazina CE marķējuma redzamību un salasāmību.

157. Ja paziņotā institūcija konstatē, ka CE marķējums ir izvietots nepareizi, ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja Eiropas Savienībā pienākums ir novērst šo pārkāpumu.

158. Ja arī turpmāk netiek ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības ražojuma marķēšanai, paziņotā institūcija veic pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu šādu ražojumu piedāvāšanu tirgū, vai nodrošina, ka tie tiek izņemti no tirgus, ievērojot šo noteikumu 4.nodaļā noteiktās prasības.

10. Rakstiskā atbilstības deklarācija

159. Rakstiskā deklarācija par atbilstību šo noteikumu prasībām atrodas:

159.1. uz atpūtas kuģa un ūdens motocikla, un tā ir pievienota īpašnieka rokasgrāmatai;

159.2. pie šo noteikumu 7.punktā minētajām sastāvdaļām;

159.3. pie dzinēja, un tā ir pievienota īpašnieka rokasgrāmatai.

160. Rakstiskajā atbilstības deklarācijā iekļauj šādas ziņas:

160.1. ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja Eiropas Savienībā nosaukums un adrese;

160.2. atpūtas kuģa, ūdens motocikla vai šo noteikumu 7.punktā minēto sastāvdaļu apraksts;

160.3. atsauces uz attiecīgajiem piemērojamiem standartiem vai atsauces uz instrukcijām, ar kurām saskaņā ir deklarēta atbilstība;

160.4. ja nepieciešams, atsauce uz citiem normatīvajiem aktiem;

160.5. ja nepieciešams, informācija par CE parauga pārbaudes sertifikātu, ko izsniegusi paziņotā institūcija;

160.6. ja nepieciešams, paziņotās institūcijas nosaukums un adrese;

160.7. tās personas dati, kurai ir paraksta tiesības un kura ir pilnvarota pārstāvēt ražotāju Eiropas Savienībā.

161. Rakstiskā atbilstības deklarācija ir noformēta kādā no Eiropas Savienības valodām vai tās dalībvalsts noteiktā valodā, kurā dzinējs tiek piedāvāts tirgū.

162. Attiecībā uz šo noteikumu 64.punktā norādītajiem dzinējiem atbilstības deklarācijā papildus šo noteikumu 160.punktā norādītajai informācijai iekļauj ražotāja paziņojumu, ka dzinēja izplūdes emisija būs atbilstoša šo noteikumu prasībām, ja dzinēju uzstādīs atpūtas kuģī saskaņā ar ražotāja pievienoto instrukciju un, ja nepieciešams, ka šo dzinēju nedrīkst nodot ekspluatācijā, kamēr nebūs deklarēta atpūtas kuģa (kurā tas uzstādīts) atbilstība attiecīgiem noteikumiem.

11. Tirgus uzraudzība

163. Tirgus uzraudzības iestādes funkcijas atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem pilda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, lai nepieļautu šo noteikumu prasībām neatbilstošu atpūtas kuģu un to aprīkojuma izplatīšanu tirgū.

164. Ja atpūtas kuģu un to aprīkojuma ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā nav izpildījis šajos noteikumos paredzētās prasības, attiecīgo ražojumu tirdzniecība nav pieļaujama.

12. Noslēguma jautājums

165. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 1.aprīļa noteikumus Nr.144 “Noteikumi par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 53.nr.; 2004, 68.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes 1994.gada 16.jūnija Direktīvas 94/25/EK “Par dalībvalstu likumu, noteikumu un administratīvo nosacījumu tuvināšanu attiecībā uz atpūtas kuģiem”;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija Direktīvas 2003/44/EK “Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.647
CE atbilstības marķējums

CE.JPG (16424 bytes)

1. CE marķējumu veido lielie burti CE, kas attēloti šādi:

2. CE marķējuma izmērs var tikt samazināts vai palielināts, ievērojot paraugā noteiktās proporcijas.

3. Abiem CE marķējuma komponentiem ir vienāds izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem.

4. CE marķējumu papildina ar paziņotās institūcijas identifikācijas numuru, ja tā piedalās ražošanas kontrolē, kā arī ar pēdējiem diviem tā gada cipariem, kad produkts marķēts ar CE marķējumu.

Satiksmes ministrs A.Šlesers
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.647
Dzinēja izplūdes emisijas lielums

(g/kWh)

Nr.
p.k.

Oglekļa oksīds
CO = A+B/PnN

Hidrokarbonāts
HC = A+B/PnN

Slāpekļa oksīds
NOx

Piezīmes
PT

Tips

A

B

n

A

B

n

1.

Divtaktu dzinējs, dzirksteles aizdedze

150,0

600,0

1,0

30,0

100,0

0,75

10,0

Nav izmanto­jams

2.

Četrtaktu dzinējs, dzirksteles aizdedze

150,0

600,0

1,0

6,0

50,0

0,75

15,0

Nav izmanto­jams

3.

Kompresijas aizdedze

5,0

0

0

1,5

2,0

0,5

9,8

1,0

Piezīmes.

1. A, B un n ir konstantes atbilstoši tabulai.

2. PN ir dzinēja nominālā jauda kilovatos (kW).

3. Izplūdes emisija tiek mērīta atbilstoši piemērojamiem standartiem.

4. Dzinējiem, kuru jauda ir lielāka par 130 kW, var izmantot E3 (IMO) vai E5 (atpūtas kuģi) darba ciklu.

5. Emisijas testā lietotā degviela benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem atbilst normatīvajiem aktiem par tehnisko normatīvu prasībām riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai.

Satiksmes ministrs A.Šlesers
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.647
Trokšņa emisijas robežvērtība

Vienreizējā dzinēja jauda kilovatos

Maksimālais skaņas spiediena līmenis (LpASmaks.)
decibelos

PN = 10

67

10 < PN = 40

72

PN = 40

75

Piezīmes.

1. PN — nominālā dzinēja jauda kilovatos nominālam griešanās ātrumam.

2. LpASmaks. — maksimālais skaņas spiediena līmenis decibelos.

3. Visu veidu dzinējiem ar dubultdzinēju un salikta dzinēja vienībām var piemērot 3 decibelu atļauju.

4. Atpūtas kuģi ar iekšējā dzinēja konfigurāciju vai kuģa pakaļgala dzinēju bez vietējās izplūdes uzskata par atbilstošu prasībām, ja Frūda skaitlis ir vienāds ar 1,1 un jaudas un ūdens izspaida attiecība ir vienāda ar 40, un ja dzinējs un izplūdes gāzu sistēma ir uzstādīti saskaņā ar dzinēja izgatavotāju specifikācijām:

4.1. Frūda skaitli aprēķina, izmantojot šādu formulu:

,kur

ν — maksimālais kuģa ātrums (m/s);

Lwl — ūdenslīnijas garums (metros);

g — brīvās krišanas paātrinājums (g = 9,8 m/s2);

4.2. jaudas un ūdens izspaida attiecību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

,kur

P — dzinēja jauda (kilovatos);

D — ūdens izspaids.

Satiksmes ministrs A.Šlesers
4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.647
Izplūdes un trokšņa emisijas atbilstības novērtējums

1. Dzinēju sērijas atbilstības pārbaudei no sērijas tiek ņemts paraugs. Ražotājs nosaka, kāds paraugu skaits (n) ir nepieciešams un par to vienojas ar paziņoto institūciju.

2. Aritmētisko lielumu X, kas iegūts no paraugu pārbaudes rezultātiem, aprēķina katram izplūdes un trokšņa emisijas regulējamam komponentam. Uzskata, ka sērijas produkcija atbilst prasībām (lēmuma pase), ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

X + k x S ≤ L, kur

S — standartnovirze, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

S2 = ∑ (x – X)2 / (n – 1);

X — rezultātu vidējais aritmētiskais lielums;

x — parauga individuālais rezultāts;

L — attiecīgais limita lielums;

n — dzinēju skaits sērijā;

k — statistiskais faktors, kas atkarīgs no n (sk. tabulu).

Tabula

n

2

3

4

5

6

7

8

9

10

k

0,973

0,613

0,489

0,421

0,376

0,342

0,317

0,296

0,279

n

11

12

13

14

15

16

17

18

19

k

0,265

0,253

0,242

0,233

0,224

0,216

0,210

0,203

0,198

Ja n ≥ 20, tad k = 0,860/√ n

Satiksmes ministrs A.Šlesers
24.09.2005