1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā piemēro likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.2 daļā noteikto akcīzes nodokļa likmi (turpmāk – samazinātā akcīzes nodokļa likme) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" ir pievienota no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela, ja attiecīgie naftas produkti tiek iezīmēti (marķēti) (turpmāk – marķēta dīzeļdegviela) saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 28. pantu un ja tos izmanto:
1.1.1. traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem;
1.1.2. kravas pašpārvadājumiem saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta 5.1 daļu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicami kravas pašpārvadājumi (turpmāk – pašpārvadājumi);
1.2. zivju audzēšanas cikla koeficienta piemērošanu;
1.3. marķētas dīzeļdegvielas piegādes un realizācijas nosacījumus;
1.4. kārtību, kādā komersants, kas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai, vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai (turpmāk – komersants), sniedz informāciju un nodrošina tās aktualizāciju Lauku atbalsta dienesta vienotajā datubāzē (turpmāk – vienotā datubāze) par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam izsniegto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu;
1.5. kārtību, kādā Lauku atbalsta dienests pārbauda lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, meža un purva zemes platību, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes platību zem zivju dīķiem;
1.6. kārtību, kādā ar nodokli apliek iegādāto likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas ievaddaļā minētās marķētas dīzeļdegvielas daudzumu;
1.7. fiskālo marķieri un krāsvielu, ar kuru tiek marķēta dīzeļdegviela, kā arī marķētās dīzeļdegvielas aprites nosacījumus.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 646)
2. Samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai piemēro saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 44. panta 1. un 2. punktu un Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 24. decembris, Nr. L369) (turpmāk – regula Nr. 1388/2014), 45. pantu.
(Grozīts ar MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321)
3. Samazināto akcīzes nodokļa likmi piemēro, ievērojot regulas Nr. 651/2014 8. pantā un regulas Nr. 1388/2014 8. pantā noteiktās prasības.
(MK 24.05.2016. noteikumu Nr. 321 redakcijā)
3.1 Samazināto akcīzes nodokļa likmi nepiemēro:
3.1 1. regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā un regulas Nr. 1388/2014 1. panta 3. punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajām darbībām;
3.1 2. ja saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām netiek nošķirtas darbības vai izmaksas;
3.1 3. regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā un regulas Nr. 1388/2014 1. panta 3. punkta "e" apakšpunktā minētajos gadījumos.
(MK 24.05.2016. noteikumu Nr. 321 redakcijā)
4. Samazināto akcīzes nodokļa likmi nepiemēro grūtībās nonākušam lauksaimniecības produkcijas ražotājam, ja:
4.1. kapitālsabiedrībai – akciju sabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, un kapitāls attiecīgajā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;
4.2. sabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas norādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos. Šā apakšpunkta izpratnē sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (jo īpaši pilnsabiedrības un komandītsabiedrības);
4.3. lauksaimniecības produkcijas ražotājam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, vai ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai komersants atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pēc kreditoru pieprasījuma tam varētu pieprasīt maksātnespējas procedūru;
4.4. lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;
4.5. lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu statusam un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.
5. Šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.5. apakšpunktā minētās prasības nevērtē, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir fiziska persona vai zemnieku saimniecība.
6. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja to izmanto pašpārvadājumiem un traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās:
6.1. tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, kura pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā ir deklarēta un apstiprināta vienotā platības maksājuma (ieskaitot mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu) saņemšanai, tai skaitā par ilggadīgo zālāju vai aramzemē sēto stiebrzāļu, vai lopbarības zālaugu maisījuma platību (turpmāk – zālāju platība), saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam. Marķētu dīzeļdegvielu zālāju platības apstrādāšanai saņem lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk – datu centrs) ir reģistrējis ganāmpulku, lauksaimniecības dzīvniekus un novietnes atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu vai reģistrējies kā dzīvnieku barības primārais ražotājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrāciju un atzīšanu;
6.2. tādas meža vai purva zemes platības apstrādāšanai, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes un kura ir lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā vai lietošanā, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā vai šo noteikumu 11. punktā minētajam iesniegumam pievienotā līguma kopija par platības pastāvīgu lietošanu vai nomu (vismaz kārtējā saimnieciskajā gadā) un Latvijas Augļkopju asociācijas izsniegta izziņa par meža vai purva zemes platības apstrādāšanu;
6.3. tādas zemes apstrādāšanai zem zivju dīķiem, kurā audzē zivis vismaz 20 hektāru platībā, ja akvakultūras nozares uzņēmums ir atzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem un akvakultūras dzīvnieku novietne ir reģistrēta datu centrā.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 646; MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321)
7. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs nav tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu 641, 642, 644, 645, 646 un 791.
(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150; grozījums punktā par skaitļu un vārda "645 un 646" aizstāšanu ar skaitļiem un vārdu "645, 646 un 791" stājas spēkā 01.07.2017., sk. grozījumu 2. punktu)
8. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt šo noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu:
8.1. par šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā minēto hektāru skaitu, ja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – ieņēmumi), atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu ir:
8.1.1. vismaz 285 euro no hektāra;
8.1.2. vismaz 200 euro no hektāra saimniecībā, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību ir sertificēta bioloģiska saimniecība;
8.2. par to šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto zālāju platības hektāru skaitu, kuros ir nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības (atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību sertificētās bioloģiskajās saimniecībās – blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības) uz vienu hektāru. Liellopu vienību skaitu nosaka atbilstoši datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1. jūnijā. Nosacītās liellopu vienības saimniecībā aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem koeficientiem;
8.3. par kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs līdz kārtējā gada 1. jūnijam ir reģistrējies datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs un tam datu centrā nav reģistrēts ganāmpulks, novietnes un lauksaimniecības dzīvnieki.
(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150)
9. Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto prasību par ieņēmumiem nepiemēro:
9.1. tai zemes platībai, kuru lauksaimniecības produkcijas ražotājs salīdzinājumā ar pēdējo deklarēšanas periodu ir papildus deklarējis vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam;
9.2. ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir uzsācis saimniecisko darbību lauksaimniecībā un reģistrējis to Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā laikposmā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 1. jūnijam un kārtējā gadā pirmo reizi deklarējis lauksaimniecībā izmantojamo zemi vienotā platību maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekam.
(Grozīts ar MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150)
11. Lai saņemtu tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs, vienlaikus piesakoties vienotā platību maksājuma saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (3. pielikums). Lai varētu operatīvi izvērtēt iesniegumus un pieņemt šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minēto lēmumu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs iesniegumam var pievienot gada ienākumu deklarācijas D 3 pielikuma un D 31 pielikuma ieņēmumu un izdevumu pārskata vai cita dokumenta kopiju, kas apliecina ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības par iepriekšējo taksācijas gadu.
(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150)
12. Datu centrs šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto informāciju un dzīvnieku barības primāro ražotāju reģistra datus (par stāvokli kārtējā gada 1. jūnijā) iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 10. jūnijam.
13.1. izvērtē iesniegumā un šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju;
13.2. aprēķina zemes platību zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir marķētu dīzeļdegvielu. Zemes platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Pl = H x 1/3, kur
Pl – platība (ha);
H – pieteiktā zemes platība zem zivju dīķiem (ha);
1/3 – zivju audzēšanas cikla koeficients;
13.3. aprēķina lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu (nosacītās liellopu vienības) uz saimniecības kopējo vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību, izmantojot šādu formulu:
|
NLB = |
DZ x k |
, kur |
|
L |
NLB – lauksaimniecības dzīvnieku minimālais blīvums uz vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību;
DZ – lauksaimniecības dzīvnieku skaits atbilstoši datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1. jūnijā (gab.);
k – lauksaimniecības dzīvnieku skaita pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās;
L – vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētā un apstiprinātā zālāju platība (ha);
13.4. izvērtē lauksaimniecības produkcijas ražotāja iesniegumā norādītos ieņēmumus un nosaka kopējo platību, kas atbilst šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām;
13.5. aprēķina marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu par atbalsttiesīgo platību kārtējā saimnieciskajā gadā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;
13.6. ievada vienotajā datubāzē katram lauksaimniecības produkcijas ražotājam aprēķināto marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu;
13.7. pieņem lēmumu piešķirt tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu. Lēmumā norāda:
13.7.1. klienta reģistrācijas numuru;
13.7.2. lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas kopējo daudzumu kārtējam saimnieciskajam gadam;
13.7.3. marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ko lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties no kārtējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. novembrim, bet ne vairāk kā 90 procentu apmērā no šo noteikumu 13.7.2. apakšpunktā minētā marķētās dīzeļdegvielas daudzuma;
13.8. pieņem lēmumu nepiešķirt tiesības iegādāties
marķētu dīzeļdegvielu, ja lauksaimniecības produkcijas
ražotājs neatbilst šo noteikumu prasībām.
(Grozīts
ar MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 14.03.2017.
noteikumiem Nr. 150)
14. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. novembrim:
14.1. atkārtoti izvērtē lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbilstību šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto gada ienākumu deklarāciju vai uzņēmuma gada pārskatu, kā arī šo dokumentu precizējumus, kas iesniegti līdz kārtējā gada 30. septembrim;
14.2. groza šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minētajā lēmumā noteikto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ja pretendents neatbilst šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām, un lēmumu paziņo lauksaimniecības produkcijas ražotājam;
14.3. informē Valsts ieņēmumu dienestu par pārsniegto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ja konstatē, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs šo noteikumu 13.7.2. apakšpunktā minēto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu ir izlietojis nepamatoti.
(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 150 redakcijā)
14.1 Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 12. pantu un regulas Nr. 1388/2014 12. pantu lauksaimniecības produkcijas ražotājs ar marķētās dīzeļdegvielas piešķiršanu saistītos dokumentus glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
(MK 24.05.2016. noteikumu Nr. 321 redakcijā)
15. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, iegādājoties marķētu dīzeļdegvielu, komersanta pārstāvim uzrāda šo noteikumu 13.7. apakšpunktā vai 14. punktā minētā lēmuma kopiju un personu apliecinošu dokumentu, kā arī pilnvarojumu par tiesībām iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir juridiska persona.
16. Komersants pirms marķētas dīzeļdegvielas pārdošanas pārbauda šo noteikumu 15. punktā minētos dokumentus, lai vienotajā datubāzē pārliecinātos par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu, un realizē marķētu dīzeļdegvielu, nepārsniedzot šo daudzumu.
17. Komersants vienlaikus ar šo noteikumu 15. punktā minēto darījumu nodrošina informācijas ievadīšanu vienotajā datubāzē par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam realizēto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu.
18. Ja komersants neievēro šo noteikumu 16. un 17. punkta prasības un lauksaimniecības produkcijas ražotājam ir realizēta marķēta dīzeļdegviela, kas pārsniedz tam piešķirto kopējo daudzumu, komersants par marķētu dīzeļdegvielu, kas pārsniedz lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto kopējo daudzumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā samaksā starpību starp likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto likmi un 14. panta 2.2 daļā noteikto likmi.
19. Marķētas dīzeļdegvielas attaisnojuma dokumentā un kases čekā, kas noformēts par marķētas dīzeļdegvielas iegādi, norāda arī Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un piegādes dokumentā – Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un tvertnes numuru, no kuras tika pārdota marķētā dīzeļdegviela.
20. Ja komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, realizē marķētu dīzeļdegvielu komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai, marķētas dīzeļdegvielas attaisnojuma un piegādes dokumentā norāda informāciju, ka to paredzēts realizēt lauksaimniecības produkcijas ražotājam, piemērojot samazināto akcīzes nodokļa likmi.
21. Komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai, kārto atsevišķu uzskaiti par attiecīgajā speciālajā atļaujā (licencē) norādīto šim mērķim deklarēto tādas marķētas dīzeļdegvielas tvertni, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi.
22. Lauku atbalsta dienests izlases veidā pārbauda vismaz piecus procentus lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kam piešķirtas tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, kā arī vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības atbilstību. Ja tiek konstatēts, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirtais marķētas dīzeļdegvielas kopējais daudzums ir nepamatots, Lauku atbalsta dienests par pārsniegto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu informē lauksaimniecības produkcijas ražotāju un Valsts ieņēmumu dienestu.
23. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju, pieņem lēmumu par akcīzes nodokļa aprēķinu. Akcīzes nodokli aprēķina kā starpību starp likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto likmi un 14. panta 2.2 daļā noteikto likmi. Aprēķināto akcīzes nodokļa summu lauksaimniecības produkcijas ražotājs samaksā valsts budžetā 30 dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma saņemšanas. Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs lēmumā norādītajā termiņā nesamaksā aprēķināto akcīzes nodokļa summu, attiecīgo akcīzes nodokļa summu un nokavējuma naudu, ko aprēķina likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā, piedzen nodokļu administrēšanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
24. Lauku atbalsta dienests:
24.1. nodrošina vienotas datubāzes izveidi, kurā autorizēta pieeja ir Valsts ieņēmumu dienestam un komersantiem, kas pārdod marķētu dīzeļdegvielu;
24.2. slēdz līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu un komersantiem, kas pārdod marķētu dīzeļdegvielu, par pieeju vienotajai datubāzei, informācijas apmaiņu un kārtību, kā aktualizē informāciju par lauksaimniecības produkcijas ražotājam realizētu marķētu dīzeļdegvielu;
24.3. nodrošina regulas Nr. 651/2014 9. panta 1., 2. un 4. punktā un regulas Nr. 1388/2014 9. panta 1., 2. un 3. punktā noteikto prasību izpildi;
24.4. nodrošina regulas Nr. 651/2014 12. pantā un regulas Nr. 1388/2014 12. pantā noteikto prasību izpildi;
24.5. lēmumu par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam;
24.6. šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minēto lēmumu lauksaimniecības produkcijas ražotājam paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumā noteikto kārtību;
24.7. lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbilstību šo noteikumu 4. punktā un likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas 1. punktā noteiktajiem kritērijiem vērtē pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūnijā.
(Grozīts ar MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150)
25. Dīzeļdegvielu uzskata par iezīmētu (marķētu), ja 1000 litriem dīzeļdegvielas ir pievienots:
25.1. fiskālais marķieris – ķīmiskā viela N-etil-n-[2-(1-izobutoksietoksi)etil]-4-(fenilazo)anilīns (Solvent Yellow 124, CAS Nr.34432-92-3) – vismaz 6,0 grami, bet ne vairāk kā 9,0 grami;
25.2. zilā krāsviela 1,4-bis(butilamino)-9,10-antrahinons (Sovlent Blue 35, CAS Nr. 17354-14-2) vai cita ekvivalenta zilā krāsviela – vismaz 7,0 grami.
26. Dīzeļdegvielas iezīmēšanu (marķēšanu) ar šo noteikumu 25. punktā noteikto fiskālo marķieri un krāsvielu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, iesniedzot attiecīgu apliecinājuma dokumentu vai atbilstības apliecinājumu.
27. Dīzeļdegvielu iezīmēt (marķēt) ir atļauts akcīzes preču noliktavā un komersantam – apstiprinātam noliktavas turētājam, kam ir piešķirtas šādas tiesības.
28. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, to var pārvietot no komersanta speciālajā atļaujā (licencē) norādītās vietas uz lauksaimniecības produkcijas ražotāja marķētas dīzeļdegvielas uzglabāšanas vietu, kā arī pārvietot to izmantošanai traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās.
29. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, drīkst pārvietoties pa koplietošanas autoceļiem ar traktortehniku, lauksaimniecības pašgājējmašīnām un likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta 5.1 daļā minētajiem kravas automobiļiem, kuros ir iepildīta marķēta dīzeļdegviela.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 646 redakcijā)
30. Marķētas dīzeļdegvielas apriti, kā arī dīzeļdegvielas iezīmēšanu (marķēšanu) uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.
30.1 Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši kompetencei organizē mehānisko transportlīdzekļu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai marķēto dīzeļdegvielu transportlīdzekļu dzinējos izmanto tikai tās personas, kas to ir saņēmušas saskaņā ar šajos noteikumos paredzēto kārtību, un vai marķētā dīzeļdegviela tiek lietota šo noteikumu 1.1. apakšpunktā paredzētajiem mērķiem. Pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem ir tiesības paņemt degvielas paraugus no attiecīgo mehānisko transportlīdzekļu degvielas sistēmas (arī no degvielas tvertnes). Par marķēto dīzeļdegvielu ir uzskatāmi arī tādi naftas produkti, kuri neatbilst šo noteikumu 25. punktā minētajām prasībām, bet kuros ir konstatēta vismaz vienas šo noteikumu 25. punktā minētās vielas klātbūtne.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 646 redakcijā)
31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumus Nr. 344 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 71., 191. nr.; 2012, 51., 161. nr.; 2013, 80., 169. nr.; 2014, 65., 188. nr.).
31.1 Šo noteikumu 10. punkts ir spēkā līdz 2017. gada 1. aprīlim.
(MK 24.05.2016. noteikumu Nr. 321 redakcijā)
31.2 Līdz 2020. gada 30. jūnijam:
31.2 1. šo noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu tiesīgs saņemt arī lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētos ieņēmumus ir guvis taksācijas gadā pirms iepriekšējā taksācijas gada;
31.2 2. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto prasību par ieņēmumiem nepiemēro:
31.2 2.1. zemes platībai, kas papildus deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, arī nākamajā gadā pēc tās deklarēšanas;
31.2 2.2. šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam arī nākamajā gadā pēc tam, kad lauksaimniecībā izmantojamā zeme pirmo reizi deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.
(MK 20.02.2018. noteikumu Nr. 106 redakcijā)
(Pielikums MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 150 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 106)
Marķētas dīzeļdegvielas daudzumu par vienu vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētu un apstiprinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kā arī tādas meža vai purva zemes hektāru, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, vai zemes hektāru zem zivju dīķiem aprēķina saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas 3. punktu.
| Nr. p. k. |
Kultūraugi, zemes izmantošanas veids | Kods | Litri uz vienu hektāru | |
| 1. | Graudaugi | |||
| 1.1. | Auzas | 140 | 100 | |
| 1.2. | Auzas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju | 141 | 100 | |
| 1.3. | Kvieši, vasaras | 111 | 100 | |
| 1.4. | Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju | 113 | 100 | |
| 1.5. | Kvieši, ziemas | 112 | 100 | |
| 1.6. | Mieži, vasaras | 131 | 100 | |
| 1.7. | Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju | 133 | 100 | |
| 1.8. | Mieži, ziemas | 132 | 100 | |
| 1.9. | Rudzi | 121 | 100 | |
| 1.10. | Tritikāle, vasaras | 150 | 100 | |
| 1.11. | Tritikāle, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju | 152 | 100 | |
| 1.12. | Tritikāle, ziemas | 151 | 100 | |
| 1.13. | Griķi | 160 | 100 | |
| 1.14. | Griķi ar tauriņziežu pasēju | 161 | 100 | |
| 1.15. | Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums ar stiebrzāļu pasēju, kur proteīnaugi ir > 50 % | 446 | 100 | |
| 1.16. | Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, kur proteīnaugi ir > 50 % | 445 | 100 | |
| 2. | Zālāji | |||
| 2.1. | Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi | |||
| 2.1.1. | Ilggadīgie zālāji | 710 | 1301/602 | |
| 2.1.2. | Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu maisījums | 720 | 1301/602 | |
| 2.1.3. | Aramzemē sētu stiebrzāļu vai tauriņziežu maisījums, kur tauriņzieži ir > 50 % | 760 | 1301/602 | |
| 2.2. | Stiebrzāles tīrsējā | |||
| 2.2.1. | Pļavas timotiņš sēklas ieguvei | 731 | 100 | |
| 2.2.2. | Pļavas auzene sēklas ieguvei | 732 | 100 | |
| 2.2.3. | Hibrīdā airene sēklas ieguvei | 733 | 100 | |
| 2.2.4. | Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei | 734 | 100 | |
| 2.2.5. | Sarkanā auzene sēklas ieguvei | 735 | 100 | |
| 2.2.6. | Ganību airene sēklas ieguvei | 736 | 100 | |
| 2.2.7. | Niedru auzene sēklas ieguvei | 737 | 100 | |
| 2.2.8. | Pļavas skarene sēklas ieguvei | 738 | 100 | |
| 2.2.9. | Kamolzāle sēklas ieguvei | 739 | 100 | |
| 2.2.10. | Citur neminētas stiebrzāles | 713 | 60 | |
| 2.2.11. | Auzeņairene sēklas ieguvei | 761 | 60 | |
| 3. | Tauriņzieži, tai skaitā pākšaugi tīrsējā | |||
| 3.1. | Sarkanais āboliņš | 723 | 100 | |
| 3.2. | Baltais āboliņš | 724 | 100 | |
| 3.3. | Bastarda āboliņš | 725 | 100 | |
| 3.4. | Lucerna | 726 | 1303/1004 | |
| 3.5. | Austrumu galega | 727 | 100 | |
| 3.6. | Ragainais vanagnadziņš | 728 | 100 | |
| 3.7. | Amoliņš | 729 | 100 | |
| 3.8. | Esparsete | 714 | 100 | |
| 3.9 | Lauka pupas | 410 | 100 | |
| 3.10. | Zirņi | 420 | 100 | |
| 3.11. | Lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) | 430 | 100 | |
| 3.12. | Vīķi, vasaras | 441 | 100 | |
| 3.13. | Vīķi, ziemas | 442 | 100 | |
| 3.14. | Soja | 443 | 100 | |
| 4. | Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi | |||
| 4.1. | Citur neminēta kukurūza | 741 | 100 | |
| 4.2. | Lopbarības bietes, cukurbietes | 831 | 130 | |
| 5. | Eļļas augi un šķiedraugi | |||
| 5.1. | Kaņepes | 170 | 100 | |
| 5.2. | Lini, šķiedras | 310 | 100 | |
| 5.3. | Lini, eļļas | 330 | 100 | |
| 5.4. | Rapsis, vasaras | 211 | 100 | |
| 5.5. | Rapsis, ziemas | 212 | 100 | |
| 5.6. | Ripsis, vasaras | 213 | 100 | |
| 5.7. | Ripsis, ziemas | 214 | 100 | |
| 6. | Dārzeņi | |||
| 6.1. | Sēklas kartupeļi | 821 | 130 | |
| 6.2. | Cietes kartupeļi | 825 | 130 | |
| 6.3. | Citur neminēti kartupeļi | 820 | 130 | |
| 6.4. | Tomāti | 826 | 130 | |
| 6.5. | Ziedkāposti | 842 | 130 | |
| 6.6. | Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti, izņemot lopbarības kāpostus) | 870 | 130 | |
| 6.7. | Burkāni | 843 | 130 | |
| 6.8. | Galda bietes, mangolds (lapu bietes) | 844 | 130 | |
| 6.9. | Gurķi un kornišoni | 845 | 130 | |
| 6.10. | Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni | 846 | 130 | |
| 6.11. | Ķiploki | 847 | 130 | |
| 6.12. | Puravi | 849 | 130 | |
| 6.13. | Galda rāceņi, turnepši | 851 | 130 | |
| 6.14. | Galda kāļi | 856 | 130 | |
| 6.15. | Selerijas | 852 | 130 | |
| 6.16. | Redīsi un melnie rutki | 853 | 130 | |
| 6.17. | Pētersīļi | 854 | 130 | |
| 6.18. | Pastinaki | 855 | 130 | |
| 6.19. | Dārza ķirbji, cukīni, kabači, patisoni | 857 | 130 | |
| 6.20. | Vīģlapu, lielaugļu, muskata ķirbji | 858 | 130 | |
| 6.21. | Parastās jeb dārza pupiņas | 859 | 130 | |
| 6.22. | Skābenes | 860 | 130 | |
| 6.23. | Spināti | 862 | 130 | |
| 6.24. | Mārrutki | 863 | 130 | |
| 6.25. | Salāti | 864 | 130 | |
| 6.26. | Parastās dilles | 874 | 130 | |
| 6.27. | Topinambūri | 865 | 130 | |
| 6.28. | Paprika | 867 | 130 | |
| 6.29. | Baklažāni | 868 | 130 | |
| 6.30. | Sparģeļi | 869 | 130 | |
| 6.31. | Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas BSA5 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha | 871 | 130 | |
| 7. | Augļi un ogas | |||
| 7.1. | Zemenes | 926 | 130 | |
| 7.2. | Arbūzi un melones | 937 | 130 | |
| 8. | Ilggadīgie stādījumi | |||
| 8.1. | Ābeles | 911 | 130 | |
| 8.2. | Bumbieres | 912 | 130 | |
| 8.3. | Saldie un skābie ķirši | 932 | 130 | |
| 8.4. | Plūmes | 914 | 130 | |
| 8.5. | Aronijas | 918 | 130 | |
| 8.6. | Smiltsērkšķi | 919 | 130 | |
| 8.7. | Avenes | 921 | 130 | |
| 8.8. | Upenes | 922 | 130 | |
| 8.9. | Sarkanās un baltās jāņogas | 933 | 130 | |
| 8.10. | Krūmmellenes (zilenes) | 924 | 130 | |
| 8.11. | Lielogu dzērvenes | 934 | 130 | |
| 8.12. | Ērkšķogas | 927 | 130 | |
| 8.13. | Krūmcidonijas | 928 | 130 | |
| 8.14. | Kazenes | 929 | 130 | |
| 8.15. | Dārza pīlādži | 931 | 130 | |
| 8.16. | Vīnogas | 935 | 130 | |
| 8.17. | Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidu platībā augošas BSA5 atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha | 950 | 130 | |
| 8.18. | Citur neminēti ilggadīgie stādījumi | 952 | 60 | |
| 8.19. | Kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē | 640 | 60 | |
| 8.20. | Rabarberi | 861 | 130 | |
| 9. | Pārējie | |||
| 9.1. | Garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops, piparmētra, pupumētra, vērmeles, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne, ehinācija, ārstniecības lupstāja, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere) | 848 | 100 | |
| 9.2. | Sierāboliņš | 880 | 100 | |
| 9.3. | Kumelīte | 881 | 100 | |
| 9.4. | Kliņģerīte | 882 | 100 | |
| 9.5. | Cigoriņš | 883 | 100 | |
| 9.6. | Ārstniecības gurķene | 884 | 100 | |
| 9.7. | Sējas koriandrs jeb kinza | 877 | 100 | |
| 9.8. | Ķimenes | 878 | 100 | |
| 9.9. | Mārdadzis | 879 | 100 | |
| 9.10. | Sinepe | 215 | 100 | |
| 9.11. | Sinepe ar tauriņziežu pasēju | 216 | 100 | |
| 9.12. | Facēlija | 715 | 100 | |
| 9.13. | Facēlija ar tauriņziežu pasēju | 716 | 100 | |
| 9.14. | Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra) | 930 | 60 | |
| 9.15. | Papuve (ja papuvju platība nepārsniedz 30 % no kopējās vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības) | 610 | 100 | |
| 9.16. | Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā vai vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha | 811 | 60 | |
| 9.17. | Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē | 872 | 60 | |
| 9.18. | Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē | 873 | 60 | |
| 9.19. | Ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētu zālāju, ko lauksaimnieks deklarē, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumiem | 101 | 60 | |
| 9.20. | Platības, kurās dabiski iesējušos augu īpatsvars pārsniedz 40 % | 792 | 60 | |
1 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 (bioloģiskajā saimniecībā – vismaz 0,4) nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru.
2 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību dzīvnieku barības primārajam ražotājam, kam nepiemēro prasību par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu uz vienu hektāru.
3 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par lopbarībai paredzētas lucernas platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 (bioloģiskajā saimniecībā – vismaz 0,4) nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru.
4 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par lucernas platību, kas deklarēta brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklu vai lucernu tīrsējā, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājam datu centrā nav reģistrēts ganāmpulks, lauksaimniecības dzīvnieki un novietnes.
5 Brīvprātīgs saistītais atbalsts.
(Pielikums grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150)
|
Nr. |
Dzīvnieku suga, dzimuma un vecuma grupa |
Pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās |
|
1. |
Slaucama govs, zīdītājgovs |
1,000 |
|
2. |
Jaunlops līdz sešiem mēn. |
0,400 |
|
3. |
Jaunlops no sešiem līdz 24 mēn. |
0,700 |
|
4. |
Bullis, 24 mēn. un vecāks |
1,000 |
|
5. |
Tele, 24 mēn. un vecāka |
1,000 |
|
6. |
Citas govis (jebkura vecuma), tai skaitā sumbrs, savvaļas govs (taurgovs) |
0,800 |
|
7. |
Piena sivēns |
0,027 |
|
8. |
Vaislas kuilis vai sivēnmāte |
0,500 |
|
9. |
Citas cūkas, tai skaitā mežacūkas |
0,300 |
|
10. |
Kaza (jebkura vecuma) |
0,150 |
|
11. |
Aita (jebkura vecuma) |
0,150 |
|
12. |
Zirgs, 24 mēn. un vecāki |
1,000 |
|
13. |
Zirgs, līdz 24 mēn. |
0,800 |
|
14. |
Zirgu dzimtas dzīvnieks, tai skaitā ēzelis, savvaļas zirgs (tarpāns, kiangs) |
0,800 |
|
15. |
Trusis |
0,030 |
|
16. |
Šinšilla |
0,008 |
|
17. |
Lapsa |
0,056 |
|
18. |
Nutrija |
0,059 |
|
19. |
Ūdele |
0,022 |
|
20. |
Briedis (staltbriedis) |
0,610 |
|
21. |
Dambriedis |
0,437 |
|
22. |
Muflons |
0,369 |
|
23. |
Tītars |
0,069 |
|
24. |
Zoss |
0,059 |
|
25. |
Pīle |
0,039 |
|
26. |
Fazāns |
0,018 |
|
27. |
Paipala, pērļu vistiņa |
0,004 |
|
28. |
Strauss |
0,350 |
|
29. |
Dējējvista |
0,014 |
|
30. |
Broilers |
0,007 |
|
31. |
Stirna |
0,130 |
|
32. |
Lama, alpaka |
0,219 |
|
33. |
Kamielis (jebkura vecuma) |
0,516 |
|
34. |
Bišu saime |
0,133 |
|
35. |
Ziemeļamerikas briedis (baltastes un melnastes briedis) | 0,400 |
(Pielikums MK 20.02.2018. noteikumu Nr. 106 redakcijā)
Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) ieņēmumus par iepriekšējo taksācijas gadu un taksācijas gadu pirms iepriekšējā taksācijas gada;
4) par meža un purva zemes apstrādi;
5) par zemes apstrādi zem zivju dīķiem;
6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka lauksaimniekam ir zināmi akcīzes nodokļa atvieglojuma saņemšanas nosacījumi un ka viņš apņemas tos ievērot.