Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 13.06.2020. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.1186

Rīgā 2013.gada 29.oktobrī (prot. Nr.56 86.§)
Mērvienību noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par mērījumu vienotību"
3.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā lietojamo mērvienību nosaukumus un rakstību, kā arī mērvienību lietošanas kārtību.

2. Mērvienību nosaukumi, to skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

3. Šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās mērvienības attiecas uz izmantojamo mērīšanas līdzekļu rādījumu mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem.

4. Papildus mērījumiem un lielumu rādītājiem, kuri izteikti šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajās mērvienībās, ir atļauta papildu rādītāju izmantošana, ja:

4.1. papildu rādītāji ir viens vai vairāki mērījumu un lielumu rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā;

4.2. papildu rādītāju norāda ar rakstu zīmēm, kuras nav lielākas par tādām rakstu zīmēm, ar kurām atbilstošie lielumi ir izteikti šo noteikumu 1.pielikumā iekļautajās mērvienībās.

5. Bezdimensiju raksturlielumu un koeficientu nosaukumi un rakstība noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.

6. Ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un ir lietošanā līdz 2010.gada 1.janvārim, kā arī to detaļām un daļām ir atļauts izmantot mērvienības, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 217)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1979.gada 20.decembra Direktīvas 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu;

2) Padomes 1984.gada 18.decembra Direktīvas 85/1/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

3) Padomes 1989.gada 27.novembra Direktīvas 89/617/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 24.janvāra Direktīvas 1999/103/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta Direktīvas 2009/3/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

6) Komisijas 2019. gada 23. jūlija Direktīvas (ES) 2019/1258, ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvas 80/181/EEK pielikumā izklāstītās SI pamatvienību definīcijas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 29.oktobra noteikumiem Nr.1186
Latvijā lietojamo mērvienību nosaukumi, skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai

(Pielikums grozīts ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 217)

I. Starptautiskā mērvienību sistēma

1. Starptautiskās mērvienību sistēmas (turpmāk – SI) pamatmērvienības:

Nr.
p.k.
LielumsMērvienība
nosaukumssimbols
1.Laikssekundes
2.Garumsmetrsm
3.Masakilogramskg
4.Elektriskās strāvas stiprumsampērsA
5.Termodinamiskā temperatūrakelvinsK
6.Vielas daudzumsmolsmol
7.Gaismas stiprumskandelacd

1.1. laika mērvienība – laika SI mērvienība ir sekunde, ko apzīmē ar s. To definē ar nemainīgu cēzija frekvences ΔνCs – cēzija-133 atoma netraucēta pamatstāvokļa hipersīkstruktūras pārejas skaitlisko vērtību, kas ir 9 192 631 770, izteikta mērvienībā Hz, kas vienāda ar s– 1;

1.2. garuma mērvienība – garuma SI mērvienība ir metrs, ko apzīmē ar m. To definē ar nemainīgu gaismas ātruma vakuumā c skaitlisko vērtību, kas ir 299 792 458, izteikta mērvienībā m/s, kur sekundi definē, atsaucoties uz ΔνCs;

1.3. masas mērvienība – masas SI mērvienība ir kilograms, ko apzīmē ar kg. To definē ar nemainīgu Planka konstantes h skaitlisko vērtību, kas ir 6,626 070 15 x 10– 34, izteikta mērvienībā J s, kas vienāda ar kg m2 s– 1, kur metru un sekundi definē, atsaucoties uz c un ΔνCs;

1.4. elektriskās strāvas stipruma mērvienība – elektriskās strāvas stipruma SI mērvienība ir ampērs, ko apzīmē ar A. To definē ar nemainīgu elementārlādiņa e skaitlisko vērtību, kas ir 1,602 176 634 x 10– 19, izteikta mērvienībā C, kas vienāda ar A s, kur sekundi definē, atsaucoties uz ΔνCs;

1.5. termodinamiskās temperatūras mērvienība – termodinamiskās temperatūras SI mērvienība ir kelvins, ko apzīmē ar K. To definē ar nemainīgu Bolcmaņa konstantes k skaitlisko vērtību, kas ir 1,380 649 x 10– 23, izteikta mērvienībā J K– 1, kas vienāda ar kg m2 s– 2 K– 1, kur kilogramu, metru un sekundi definē, atsaucoties uz h, c un ΔνCs;

1.6. vielas daudzuma mērvienība – vielas daudzuma SI mērvienība ir mols, ko apzīmē ar mol. Vienā molā ir tieši 6,022 140 76 x 1023 mikrodaļiņu. Šis skaitlis ir nemainīga Avogadro konstantes NA skaitliskā vērtība, kas izteikta mērvienībā mol– 1 un ko dēvē par Avogadro skaitli. Sistēmā esošas vielas daudzums, ko apzīmē ar n, ir konkrētu mikrodaļiņu skaita mērs. Mikrodaļiņa var būt atoms, molekula, jons, elektrons, jebkura cita daļiņa vai noteikta daļiņu grupa;

1.7. gaismas stipruma mērvienība – noteiktā virzienā raidītas gaismas stipruma SI mērvienība ir kandela, ko apzīmē ar cd. To definē ar nemainīgu frekvences 540 x 1012 Hz, Kcd monohromatiskā starojuma gaismas atdeves skaitlisko vērtību, kas ir 683, izteikta mērvienībā lm W– 1, kas vienāda ar cd sr W– 1 vai cd sr kg– 1 m– 2 s3, kur kilogramu, metru un sekundi definē, atsaucoties uz h, c un ΔνCs.

2. Starptautiskās mērvienību sistēmas atvasinātās mērvienības:

Nr.
p.k.

Lielums

Mērvienība

Izteiksme

nosaukums

simbols

citās Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībās

Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatvienībās

1.

Temperatūra pēc Celsija*

Celsija grāds

°C

  

2.

Plaknes leņķis

radiāns

rad

 

m ∙ m-1

3.

Telpiskais leņķis

steradiāns

sr

 

m2 ∙ m-2

4.

Frekvence

hercs

Hz

 

s-1

5.

Spēks

ņūtons

N

 

m ∙ kg ∙ s-2

6.

Spiediens, mehāniskais spriegums

paskāls

Pa

N ∙ m-2

m-1∙ kg ∙s-2

7.

Enerģija, darbs; siltuma daudzums

džouls

J

N ∙ m

m2 ∙ kg ∙s-2

8.

Jauda**, starojuma plūsma

vats

W

J ∙ s-1

m2 ∙ kg ∙s-3

9.

Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš

kulons

C

 

s ∙ A

10.

Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks

volts

V

W ∙ A-1

m2 ∙ kg ∙s-3∙ A-1

11.

Elektriskā pretestība

oms

Ω

V ∙ A-1

m2 ∙ kg ∙s-3 ∙ A-2

12.

Elektrovadītspēja

sīmenss

S

A ∙ V-1

m2 ∙ kg-1 ∙s3 ∙ A2

13.

Elektriskā kapacitāte

farads

F

C ∙ V-1

m-2 ∙ kg-1∙ s4 ∙ A2

14.

Magnētiskā plūsma

vēbers

Wb

V ∙ s

m2 ∙ kg ∙s-2 ∙ A-1

15.

Magnētiskās plūsmas blīvums

tesla

T

Wb ∙ m-2

kg ∙ s-2 ∙A-1

16.

Induktivitāte

henrijs

H

Wb ∙ A-1

m2 ∙ kg ∙s-2 ∙ A-2

17.

Gaismas plūsma

lūmens

lm

cd ∙ sr

cd

18.

Apgaismojums

lukss

lx

lm ∙ m-2

m-2 ∙ cd

19.

Radioaktivitāte (jonizējošais starojums)

bekerels

Bq

 

s-1

20.

Absorbētā doza, kerma, absorbētās dozas rādītājs

grejs

Gy

J ∙ kg-1

m2 ∙ s-2

21.

Ekvivalentā doza

zīverts

Sv

J ∙ kg-1

m2 ∙ s-2

22.

Katalītiskā aktivitāte

katals

kat

 

mol ∙ s-1

Piezīmes.

1.* Temperatūru pēc Celsija skalas t definē kā t=T–T0, kas ir starpība starp abām termodinamiskajām temperatūrām T un T0, kur T0=273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība "Celsija grāds" ir vienāda ar mērvienību "kelvins".

2. ** Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols "VA"), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols "var"), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. "Vars" nav iekļauts Ģenerālās svaru un mēru konferences rezolūcijās.

3. Prefiksi un to simboli noteiktu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai:

Nr.
p.k.

Reizinātājs

Daudzkārtņi un daļas

nosaukums

simbols

1.

1024

jota

Y

2.

1021

zeta

Z

3.

1018

eksa

E

4.

1015

peta

P

5.

1012

tera

T

6.

109

giga

G

7.

106

mega

M

8.

103

kilo

k

9.

102

hekto

h

10.

10

deka

da

11.

10-1

deci

d

12.

10-2

centi

c

13.

10-3

mili

m

14.

10-6

mikro

µ

15.

10-9

nano

n

16.

10-12

piko

p

17.

10-15

femto

f

18.

10-18

ato

a

19.

10-21

zepto

z

20.

10-24

jokto

y

Piezīmes.

1. Masas mērvienības decimālo daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot prefiksu vārdam "grams" un tā simbolu simbolam "g".

2. Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot prefiksu vienībām skaitītājā vai saucējā, vai abās šajās daļās.

3. Šīs nodaļas 3.punktā minētos prefiksus un to simbolus var izmantot saistībā ar II nodaļas 1.punktā minētajām mērvienībām un simboliem, saistībā ar nosaukumiem "(metriskais) grāds" vai "gons" un simbolu "gon", saistībā ar II nodaļas 3. un 4.punktā minētajām mērvienībām un simboliem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā simbolu, bet daudzkārtnis 102a tiek saukts par "hektāru".

4. Nedrīkst izmantot kopā saliktus vairākus minētos prefiksus.

II. Mērvienības, kas nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, un to saistība ar minēto sistēmu

1. Mērvienību īpašie daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumi un simboli (mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet ir saistītas ar to):

Nr.
p.k.

Lielums

Mērvienība

nosaukums

simbols

vērtība

1.

Tilpums

litrs

l vai L *

1 l = 1 dm3 = 10–3 m3

2.

Masa

tonna

t

1 t = 1 Mg = 103 kg

3.

Spiediens, mehāniskais spriegums

bārs

bar **

1 bar = 105 Pa

Piezīmes.

1. * Litra mērvienībai var izmantot abus simbolus "l" un "L".

2. ** Mērvienība iekļauta Starptautiskā svaru un mēru biroja uz laiku atļauto mērvienību sarakstā.

2. Mērvienības, kas ir definētas, pamatojoties uz Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībām, taču nav to daudzkārtņi vai decimāldaļas:

Nr.
p.k.

Lielums

Mērvienība

nosaukums

simbols

vērtība

1.

Plaknes leņķis

apgrieziens*

 

1 apgrieziens = 2 π rad

metriskais grāds vai gons

gon

 π 
 200 

grāds

°

10 =

πrad
180

leņķa minūte

'

1'=

πrad
10800

leņķa sekunde

''

1'' =

πrad
648000

2.

Laiks

minūte

min

1 min = 60 s

stunda

h

1 h = 3600 s

diennakts

d

1 d = 86400 s

Piezīme. * Nav starptautiska simbola.

3. Mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet saistītas ar to un kuru vērtības iegūtas eksperimentāli:

Nr.
p.k.

Lielums

Simbols

mērvienība

nosaukums

definīcija

1.

Enerģija

Elektronvolts

eV

Elektronvolts ir kinētiskā enerģija, kuru iegūst elektrons vakuumā, šķērsojot 1 V potenciālu starpību

2.

Masa

Unificētā atommasas mērvienība

u

Unificētā atommasas mērvienība vienāda ar izotopa12C atoma masas 1/12 daļu

4. Mērvienības, kuras atļauts izmantot tikai īpašās nozarēs:

Nr.
p.k.

Lielums

Mērvienība

nosaukums

simbols

vērtība

1.

Optiskais stiprums

dioptrija

 

1 dioptrija = 1 m–1

2.

Dārgakmeņu masa

metriskais karāts

 

1 metriskais karāts = 2 m–4 kg

3.

Lauksaimniecības zemes un apbūves gabalu platība

ārs

a

1 a = 102m2

4.

Tekstilšķiedru lineārais masas blīvums

teks

tex

1 tex = 10–6 kg ·m–1

5.

Asinsspiediens un citu ķermeņa šķidrumu spiediens

dzīvsudraba staba milimetrs

mm Hg

1 mm Hg = 133,322 Pa

6.

Efektīvais šķēlums

barns

b

1 b = 10-28m2

5. Saliktās mērvienības, ko izveido, savienojot šajā pielikumā minētās mērvienības.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 29.oktobra noteikumiem Nr.1186
Bezdimensiju raksturlielumi un koeficienti

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
13.06.2020