Darbības ar dokumentu

Šis likums nosaka valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu (turpmāk - privatizācijas fondu) izveidošanas un to līdzekļu uzkrāšanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

Valsts un pašvaldību īpašumā esošā dzīvojamā fonda privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu uzkrāšanas un izlietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 103.nr.).

Lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.04.1996. noteikumiem Nr.114, kas stājas spēkā 13.04.1996.)

Likumā lietotie termini

Valsts īpašuma privatizācijas fonds ir Latvijas Republikas Ministru Padomes izveidots ārpusbudžeta naudas līdzekļu fonds, kurā ieskaitāmi valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi atbilstoši šajā likumā noteiktajam sadalījumam un kārtībai. Ar tā līdzekļiem rīkojas privatizācijas fonda rīkotājs šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības īpašuma privatizācijas fonds ir pašvaldības augstākās lēmējinstitūcijas izveidots ārpusbudžeta naudas līdzekļu fonds, kurā ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības teritorijā esošā valsts īpašuma objektu un pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi atbilstoši šajā likumā noteiktajam sadalījumam un kārtībai. Ar tā līdzekļiem rīkojas privatizācijas fonda rīkotājs Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programma ir nākamajam saimnieciskajam gadam paredzētā naudas līdzekļu summa, kas aprēķināta, pamatojoties uz prognozi par privatizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu iemaksām privatizācijas fondos.

Privātuzņēmējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai vairāku šādu personu apvienība, kuras īpašuma daļā, kas norobežota uzņēmējdarbības veikšanai, nav valsts (pašvaldību) kapitāla.

Privātuzņēmējdarbība ir uzņēmējdarbība, ko veic privātuzņēmējs.

Sanācija ir uzņēmuma iespējamā bankrota novēršanas pasākumi (subsīdijas, kredītu un nodokļu atvieglojumi, kā ari citi pasākumi, ko veic īpašnieks, cita juridiskā vai fiziskā persona, pašvaldība vai valsts, izmantojot budžeta, privatizācijas fondu vai citus līdzekļus).

Privātuzņēmējdarbību apkalpojošā infrastruktūra ir to institūciju, speciālo tehnisko un konsultatīvo pakalpojumu uzņēmumu vai organizāciju, objektu un nozaru, kuras darbojas privatizācijas procesa nodrošināšanā un kuru attīstības līmenis iespaido privātuzņēmējdarbību, kopums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994. likumu un MK 09.04.1996. noteikumiem Nr.114, kas stājas spēkā 13.04.1996.)

1.pants. Privatizācijas fondu programmas un pārskatu apstiprināšana

1. Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu un pārskatu par tā līdzekļu izlietošanu apstiprina Ministru kabinets un divas reizes gadā par šo līdzekļu izlietošanu informē Saeimu.

2. Pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda izlietošanas programmu un rīkotāja pārskatu par tā līdzekļu izlietošanu apstiprina attiecīgās pašvaldības augstākā institūcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994. likumu, kas stājas spēkā 19.03.1994.)

2.pants. Privatizācijas fondu līdzekļu avoti

1. Privatizācijas fondi tiek veidoti no naudas līdzekļiem, kas iegūti valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā.

2. Valsts īpašuma privatizācijas fondu veido:

1) līdzekļi, kas iegūti no valsts īpašuma objektu (uzņēmumu, to struktūrvienību, filiāļu un pārstāvniecību) kustamo un nekustamo pamatlīdzekļu pārdošanas vai nomas ar izpirkumu, apgrozāmo līdzekļu pārdošanas vai privātuzņēmējiem izsniegto aizdevumu procentiem, kā arī valsts kapitāla daļu (akciju, paju, daļu) pārdošanas (90 procenti no ieņemtajām summām);

2) līdzekļi, kas iegūti no pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu, to struktūrvienību, filiāļu un pārstāvniecību), kā arī pašvaldību kapitāla daļu (akciju, daļu, paju) pārdošanas (10 procenti no ieņemtajām summām);

3) visi blakusienākumi, kuri iegūti atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā (ienākumi no izsoļu organizēšanas u.tml.);

4) mērķieguldījumi un citi Latvijas Republikas likumos paredzētie maksājumi;

5) līdzekļi, kas iegūti no valsts un pašvaldību dzīvojamo māju pārdošanas (40 procenti no ieņemtajām summām) un izlietojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;

6) līdzekļi, kas iegūti no valsts nekustamās mantas, tai skaitā zemes, kura atrodas valsts īpašumā, pārdošanas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem sarakstiem, — pēc pārdošanas izdevumu segšanas.

3. Pašvaldības īpašuma privatizācijas fondu veido:

1) valsts un pašvaldību dzīvojamo māju pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi (60 procenti no ieņemtajām summām), kas izlietojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;

2) pašvaldības īpašuma objektu (izņemot dzīvojamās mājas) privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi, izņemot 10 procentus no šiem līdzekļiem, kas ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā;

3) 10 procenti no attiecīgās pilsētas vai pagasta teritorijā esošo valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994. likumu un MK 09.04.1996. noteikumiem Nr.114, kas stājas spēkā 13.04.1996.)

3.pants. Privatizācijas fondu līdzekļu izlietošana

1. Valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus izlieto:

1) valsts mērķprogrammās iekļauto projektu finansēšanai;

2) privātuzņēmējdarbības, noteiktu preču ražošanas vai pakalpojumu veidu realizācijas projektu kreditēšanai;

3) hipotekāro aizdevumu sistēmas attīstības stimulēšanai un ilgtermiņa kredītresursu veidošanai Latvijas Hipotēku un zemes bankā;

4) privātuzņēmējdarbību apkalpojošās infrastruktūras izveides, darbības un attīstības stimulēšanai, tai skaitā kreditēšanai;

5) privatizēto uzņēmumu sanācijas procesa nodrošināšanai;

6) valsts (pašvaldības) īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam nodrošinājumam, tai skaitā izdevumiem, kas saistīti ar to aizdevumu atgūšanu tiesas ceļā, kuri izsniegti no privatizācijas fondu līdzekļiem;

7) dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;

8) kompensācijas izmaksai naudā par zemes īpašuma kompensācijas sertifikātiem, kas piešķirti par bijušajiem zemes īpašumiem lauku apvidos un par valsts vajadzībām paturēto kapitāla daļu specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

9) citiem šā panta pirmajā daļā neminētiem mērķiem, kurus nosaka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome).

2. Saeima vai pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija var noteikt līdzekļu apjomu šā panta pirmajā daļā neminētu pasākumu finansēšanai.

3. (Izslēgta ar 17.02.1994. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994. likumu un MK 09.04.1996. noteikumiem Nr.114, kas stājas spēkā 13.04.1996.)

6.pants. Privatizācijas fondu darbības atklātums, uzraudzība un kontrole

1. Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programma un gada pārskats par ienākumiem un izdevumiem publicējami Ministru kabineta noteiktajā laikrakstā.

2. Pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda gada pārskats nosūtāms Ekonomikas ministrijai un publicējams pašvaldības noteiktajā laikrakstā.

3. Kontroli pār līdzekļu savlaicīgu un pilnīgu iemaksu privatizācijas fondos, kā arī pār privatizācijas fondu līdzekļu piešķiršanu un izlietošanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests savas kompetences ietvaros.

4. Vispārējo uzraudzību pār privatizācijas fondu darbību veic tiesībaizsardzības iestādes vispārējā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994. likumu, kas stājas spēkā 19.03.1994.)

7.pants. Privatizācijas fonda slēgšana

1. Valsts īpašuma privatizācijas fondu slēdz Ministru kabinets.

2. Pašvaldības īpašuma privatizācijas fondu slēdz attiecīgās pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija.

3. Slēgto privatizācijas fondu naudas līdzekļu atlikumu ieskaita valsts vai pašvaldības budžetā, ja Saeima vai attiecīgā pašvaldība nav noteikusi citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994. likumu, kas stājas spēkā 19.03.1994.)

8.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

1. Par šā likuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

2. Atbilstoši šajā likumā noteiktajam sadalījumam un kārtībai privatizācijas fondos neiemaksātos līdzekļus Valsts ieņēmumu dienests iekasē bezstrīda kārtībā. Par fondos pārskaitāmo maksājumu nokavējumu no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda 0,1 procenta apmērā no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994. likumu un MK 05.01.1996. noteikumiem Nr.14, kas stājas spēkā 12.01.1996.)