Darbības ar dokumentu

Projekts pieņemts un apstiprināts ar Ministru kabineta
2004.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.625

("Latvijas Vēstnesis", 30.07.2004., 120.nr.)

1970.gada 19.oktobra NATO līgums par tehniskās informācijas sniegšanu aizsardzības nolūkā

Beļģijas, Kanādas, Dānijas, Francijas, Vācijas Federatīvās Republikas, Grieķijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Turcijas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu valdības;

1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā noslēgtā Ziemeļatlantijas līguma Līgumslēdzējas puses;

uzskatot, ka Ziemeļatlantijas līguma III pants paredz, ka Līgumslēdzējas puses nodrošina un pilnveido savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam, izmantojot pašpalīdzības un savstarpējās palīdzības līdzekļus;

uzskatot, ka šādas spējas var pilnveidot, izmantojot tai skaitā līguma Līgumslēdzēju pušu valdību un NATO organizāciju rīcībā esošās tehniskās informācijas izplatīšanu to vidū, lai veicinātu pētījumus aizsardzības jomā, militārā aprīkojuma un materiālu izstrādi un ražošanu;

uzskatot, ka šādā veidā sniegtās tehniskās informācijas īpašnieku tiesībām ir jābūt atzītām un aizsargātām;

ir panākušas sekojošu vienošanos:

I pants

Šī līguma nolūkā:

(a) termins "aizsardzības nolūkā" nozīmē Ziemeļatlantijas līguma Līgumslēdzēju pušu individuālās vai kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanu uz nacionālo, divpusējo vai daudzpusējo programmu pamata vai īstenojot NATO pētījumu, izstrādes, ražošanas vai apgādes projektus;

(b) termins "īpašnieka tehniskā informācija" nozīmē informāciju, kura pēc sava rakstura ir tehniska, pietiekami saprotama, lai to izmantotu, un derīga praktiskai lietošanai un kuras identitāte ir zināma vienīgi tās īpašniekam un personām, ar kurām viņam ir cieša sadarbība, un tādējādi šī informācija nav publiski pieejama. Īpašnieka tehniskā informācija var iekļaut, piemēram, izgudrojumus, rasējumus, tehnoloģisko prasmi un datus;

(c) termins "NATO organizācija" nozīmē Ziemeļatlantijas Padomi un jebkādas civilās vai militārās palīginstitūcijas, ieskaitot Starptautisko militāro štābu, uz kuru attiecas gan 1951. gada 20. septembrī Otavā noslēgtā līgumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, valstu pārstāvju un starptautiskā štāba statusu, gan 1952. gada 28. augustā Parīzē parakstītā Protokola par Starptautisko militāro štābu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu, statusu, nosacījumi.

(d) termins "izcelsmes valdība vai organizācija" nozīmē Ziemeļatlantijas līguma Līgumslēdzēju pusi vai NATO organizāciju, kas pirmā ir sniegusi īpašnieka rīcībā esošo tehnisko informāciju;

(e) termins "saņēmējs" nozīmē Ziemeļatlantijas līguma Līgumslēdzēju Pusi vai jebkuru NATO organizāciju, kas saņem tehnisko informāciju, kura kā īpašniekam piederoša ir sniegta vai nu tieši no izcelsmes valdības vai organizācijas, vai ar cita saņēmēja starpniecību;

(f) termins "konfidenciāla izpaušana" nozīmē tehniskās informācijas izpaušanu ierobežotam personu skaitam, kas apņemas tālāk neizpaust šo informāciju, izņemot apstākļos, kurus nosaka izcelsmes valdība vai organizācija;

(g) termins "nesankcionēta izpaušana" attiecas uz jebkuru īpašnieka tehniskās informācijas sniegšanas gadījumu, kas ir pretrunā ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā ir sniegta saņēmējam;

(h) termins "nesankcionēta lietošana" attiecas uz jebkuru īpašnieka tehniskās informācijas izmantošanu bez iepriekšējas atļaujas vai pretrunā ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā ir sniegta saņēmējam.

II pants

A. Ja izcelsmes valdība vai organizācija tehnisko informāciju kā īpašnieka tehnisko informāciju aizsardzības nolūkā sniedz vienam vai vairākiem saņēmējiem, tad katrs saņēmējs saskaņā ar šā panta B punktu ir atbildīgs par šīs informācijas kā īpašnieka tehniskās informācijas, kas ir izpausta konfidenciāli, aizsardzību. Saņēmējs rīkojas ar šo tehnisko informāciju saskaņā ar jebkādiem obligātiem noteikumiem un veic atbilstošus pasākumus, kas ir saderīgi ar šiem noteikumiem, lai novērstu šīs informācijas sniegšanu jebkādai personai, tās publicēšanu vai lietošanu bez atļaujas, vai rīkošanos ar to jebkurā citā veidā, kas varētu kaitēt īpašniekam. Ja saņēmējs vēlas, lai obligātie noteikumi tiktu izmainīti, tad šādam saņēmējam, ja vien nav panākta cita vienošanās, jebkāds šāda veida pieprasījums ir jāadresē tai izcelsmes valdībai vai organizācijai, no kuras ir saņemta īpašnieka tehniskā informācija.

B. Ja saņēmējs konstatē, ka kāda tehniskās informācijas, kas ir sniegta viņam kā īpašnieka tehniskā informācija, daļa informācijas sniegšanas brīdī jau ir bijusi saņēmēja rīcībā vai ir bijusi tam pieejama, vai arī ir bijusi tajā brīdī vai kļūst jebkurā citā laikā publiski pieejama, saņēmējs, ciktāl to atļauj drošības prasības, pēc iespējas ātrāk informē par šo faktu izcelsmes valsti vai organizāciju un vajadzības gadījumā kopā ar izcelsmes valsti vai organizāciju veic visus attiecīgos pasākumus uzticības saglabāšanai, aizsardzības sistēmas drošības nodrošināšanai un dokumentu atdošanai.

C. Nekas šajā līgumā netiek uzskatīts par tādu, kas ierobežotu saņēmējam pieejamo jebkādu savu interešu aizstāvības pasākumu piemērošanu jebkādu domstarpību gadījumā, kuras izraisa kāds tehniskās informācijas sniegšanas fakts.

III pants

A. Ja īpašnieka tehniskās informācijas, kas ir sniegta aizsardzības nolūkā, īpašnieks cieš zaudējumus saņēmēja vai jebkuras personas, kurai šis saņēmējs ir izpaudis informāciju, pieļautās informācijas nesankcionētas izpaušanas vai tās nesankcionētās lietošanas rezultātā, tad šim Saņēmējam ir jānodrošina īpašniekam kompensācija:

ja saņēmējs ir valdība, tad saskaņā ar šī saņēmēja valsts likumdošanu;

ja saņēmējs ir NATO organizācija, tad, ja vien ieinteresētās puses nav vienojušās par citu, tad saskaņā ar tās valsts likumdošanu, kurā atrodas šīs organizācijas štābs.

Šāda kompensēšana tiek veikta tieši īpašniekam vai arī izcelsmes valdībai vai organizācijai, ja pēdējā pati kompensē īpašniekam zaudējumus. Pēdējā gadījumā summa, kas ir jāsamaksā saņēmējam, nav saistīta ar kompensācijas summu, kuru izmaksā izcelsmes valsts vai organizācija, ja vien nav panākta cita vienošanās.

B. Saņēmēji un izcelsmes valdība vai organizācija, ciktāl to atļauj drošības prasības, sniedz viens otram jebkādus esošos pierādījumus un informāciju, kā arī nodrošina citu palīdzību, lai noteiktu zaudējumu un kompensācijas apjomu.

C. Pēc ieinteresētās līguma Līgumslēdzējas puses vai NATO organizācijas pieprasījuma var izveidot Padomdevēju komiteju, kas sastāv vienīgi no lietā iesaistīto valdību un NATO organizāciju pārstāvjiem, lai izmeklētu un izpētītu pierādījumus un ziņotu ieinteresētajām pusēm par jebkādu zaudējumu izcelsmi, raksturu un mērogu. Šī komiteja var lūgt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretāru nozīmēt kādu Starptautiskā štāba atbildīgo personu par šīs komitejas locekli novērotāja statusā vai kā ģenerālsekretāra pārstāvi.

D. Nekas šajā līgumā neapdraud nekādas cietušā īpašnieka tiesības vērsties pret jebkuru valdību vai NATO organizāciju.

IV pants

Šī līguma Līgumslēdzējas Puses - valdības Ziemeļatlantijas Padomes ietvaros izstrādā šī līguma īstenošanas procedūras. It sevišķi šīm procedūrām ir jāsatur noteikumi, kas regulē:

(a) īpašnieka tehniskās informācijas sniegšanu, saņemšanu un lietošanu saskaņā ar šo līgumu;

(b) NATO organizāciju līdzdalību īpašnieka tehniskās informācijas sniegšanā, saņemšanā un lietošanā;

(c) Padomdevējas komitejas izveidošanu un darbību, kas paredzēta iepriekš minētajā III C pantā.

(d) Obligāto noteikumu, kas attiecas uz īpašnieka tehnisko informāciju, izmainīšanas pieprasījumu izskatīšanu, kā to paredz iepriekš minētais II A pants.

V pants

1. Nekas šajā līgumā nav interpretējams kā tāds, kas skar ar drošību saistītas saistības starp līguma Līgumslēdzējām pusēm - valdībām.

2. Katrs saņēmējs piešķir visai tai saskaņā ar šo līgumu sniegtai īpašnieka tehniskai informācijai vismaz tādu pašu slepenības pakāpi, kādu tai ir piešķīrusi izcelsmes valdība vai organizācija.

VI pants

1. Nekas šajā līgumā nekavē līguma Līgumslēdzējām Pusēm - valdībām turpināt pastāvošo līgumu izpildi vai ar šādu nolūku slēgt jaunus līgumus.

2. Nekas šajā līgumā nav interpretējams kā tāds, kas skar 1960. gada 21. septembrī Parīzē noslēgtā NATO līguma par savstarpēju slepenības garantēšanu to izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi, noteikumus.

VII pants

Nekas šajā Līgumā neattiecas uz tehniskās informācijas, kas saistīta ar atomenerģiju, sniegšanu vai lietošanu.

VIII pants

A. Šī līguma ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus pēc iespējas ātrāk iesniedz Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kas informē katru līguma parakstītājvalsti un NATO ģenerālsekretāru par katra dokumenta iesniegšanas datumu.

Šis līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad divas parakstītājvalstis ir iesniegušas savus ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus. Attiecībā uz jebkuru citu parakstītājvalsti šis Līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad tā ir iesniegusi savus ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus.

B. Ziemeļatlantijas Padome nosaka datumu, kad šis līgums sāks vai pārstās darboties attiecībā uz NATO organizācijām.

IX pants

Ikviena līguma Līgumslēdzēja puse var pārstāt būt šī līguma dalībniece vienu gadu pēc tam, kad tā ir iesniegusi savu denonsēšanas paziņojumu Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kas informē pārējās parakstītājvalstis un Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas ģenerālsekretāru par katra šāda denonsēšanas paziņojuma deponēšanu. Denonsēšana tomēr neskar parakstītājvalstu saistības, tiesības un prerogatīvas, kas saskaņā ar šo Līgumu attiecībā uz parakstītājvalstīm jau stājušās spēkā pirms denonsēšanas.

To apliecinot, šo līgumu ir parakstījušas savu valdību attiecīgi pilnvarotas personas.

Briselē, 1970. gada 19. oktobrī, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek deponēts Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvā, un Amerikas Savienoto Valstu valdība izsniedz apliecinātas līguma kopijas visu citu parakstītājvalstu valdībām un Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas ģenerālsekretāram.