Ministru kabineta noteikumi Nr.738
Rīgā 2004.gada 24.augustā (prot. Nr.50 32.§)
Prasības trušu bioloģiskajai audzēšanai, turēšanai, kaušanai un transportēšanai
Izdoti saskaņā arMinistru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Noteikumi nosaka prasības
trušu bioloģiskajai audzēšanai, turēšanai, kaušanai un
transportēšanai.
2. Bioloģiskajā lauksaimniecībā trušus audzē saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku labturības
prasībām, kā arī ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes
1991.gada 24.jūnija Regulu Nr. 2092/91 par lauksaimniecības
produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par lauksaimniecības
produktiem un pārtikas produktiem un tās grozījumiem (turpmāk -
regula Nr. 2092/91).
3. Saimniecību par bioloģisko saimniecību pārveido saskaņā
ar regulas Nr. 2092/91 I pielikuma A daļu, ņemot vērā
noteiktos pārejas periodus, lai nodrošinātu trušu barošanā
izmantojamo augu un augu produktu, kā arī attiecīgās zemes
platības (kurā audzē minētos augus) atbilstību bioloģiskās
ražošanas prasībām.
4. Ja trušus audzē saskaņā ar regulā Nr. 2092/91 un šajos
noteikumos minētajām prasībām, par bioloģiskiem produktiem
uzskata:
4.1. jauntrušus, kas dzimuši
bioloģiskajā saimniecībā;
4.2. trušus, kas vismaz sešus mēnešus nodzīvojuši
bioloģiskajā saimniecībā.
5. Ja vienlaikus visu
saimniecību pārveido par bioloģisko saimniecību, nosaka kopējo
pārejas periodu - 24 mēnešus. Pārejas periods attiecināms
gan uz saimniecībā esošajiem trušiem un to pēcnācējiem, gan uz
zemi ar nosacījumu, ka trušus baro tikai ar attiecīgajā
saimniecībā iegūtu barību.
6. Saimniecībā var turēt arī citus dažādu sugu dzīvniekus,
kurus neaudzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas prasībām, bet
tikai tādā gadījumā, ja tos tur ēkās un zemesgabalos, kas ir
atdalīti no tām ēkām un zemesgabaliem, kuros audzē trušus saskaņā
ar šiem noteikumiem. Saimniecības daļa, kurā bioloģiski audzē
trušus, atbilst regulas Nr. 2092/91 6.pantā un I pielikumā
noteiktajām prasībām.
7. Ja trušu ganāmpulku veido pirmo reizi vai to atjauno un
bioloģiski audzēti truši nav pieejami, kontroles institūcija
(Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināta kontroles
institūcija, kas akreditēta bioloģiskās lauksaimniecības jomā
atbilstoši standartam EN 45011) var atļaut ievest
saimniecībā:
7.1. trusēnus pēc to atšķiršanas;
7.2. vaislas materiālu.
8. Ganāmpulka uzlabošanai vai
atjaunošanai kontroles institūcija var atļaut gada laikā
bioloģiskajā saimniecībā ievest no parastajām lopkopības
saimniecībām līdz 20 % negrūsnu trušu mātīšu un 20 %
trušu tēviņu no kopējā trušu skaita, ja bioloģiski audzēti truši
nav pieejami.
9. Ar kontroles institūcijas atļauju šo noteikumu 8.punktā
minēto procentuālo īpatsvaru var palielināt līdz 40 %, ja:
9.1. saimniecību būtiski
paplašina;
9.2. tiek mainīta trušu šķirne;
9.3. notiek specializācija jaunā lopkopības nozarē;
9.4. šķirņu izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta.
10. Trušu mātītei nepieļauj vairāk
par četriem metieniem gadā.
11. Trusēnus no mātēm atšķir ne agrāk kā:
11.1. 45 dienu vecumā -
broileru trušus un to krustojumus;
11.2. 60 dienu vecumā - pārējo šķirņu trušus.
12. Augstas dzīvnieku
mirstības, veselības stāvokļa vai katastrofu izraisīto apstākļu
dēļ kontroles institūcija var atļaut atjaunot ganāmpulku vai
izveidot to no jauna.
13. Barība atbilst visām trušu uzturam noteiktajām prasībām
dažādos attīstības posmos. Piespiedu ēdināšana ir
aizliegta.
14. Trušus ēdina tikai ar bioloģiski audzētu barību, kas
ražota tajā pašā saimniecībā, vai, ja tas nav iespējams, ar
barību, kas ražota citās saimniecībās, kuras atbilst regulā
Nr. 2092/91 noteiktajām prasībām.
15. Barības devas sastāvā drīkst būt līdz 30 % no
pārejas periodā iegūtās barības. Ja pārejas periodā iegūtā barība
ir no tās pašas saimniecības, šo attiecību drīkst paaugstināt
līdz 70 %.
16. Trušu dienas barības devas sausnas sastāvā iekļauj
vismaz 60 % rupjās lopbarības (siens, salmi, zariņbarība),
kā arī svaigu vai žāvētu (apvītinātu) lopbarību (zāle, sakņaugi
un to lapas, siens, skābsiens vai skābbarība).
17. Kontroles institūcija var atļaut trušu ēdināšanā iekļaut
līdz 10 % parastās lopbarības, rēķinot no barības sausnas
gadā, ja nepieciešamajā daudzumā nav pieejama bioloģiski audzēta
lopbarība.
18. Kontroles institūcija, vienojoties ar Pārtikas un
veterināro dienestu, uz ierobežotu laikposmu un īpaši noteiktā
teritorijā var atļaut trušu ēdināšanai izmantot parasto barību,
pārsniedzot noteikto procentuālo daļu, ja ārkārtēju laikapstākļu
radīto seku dēļ ir lopbarības ražas zudumi.
19. Par barības piedevām un pārstrādes palīglīdzekļiem
atļauts izmantot tikai regulas Nr. 2092/91 II pielikuma D daļas
1.5. un 3.1.apakšpunktā minētos produktus.
20. Parastās lauksaimnieciskās izcelsmes barības sastāvdaļas
atļauts izmantot trušu ēdināšanai tikai tādā gadījumā, ja tās ir
minētas regulas Nr. 2092/91 II pielikuma C daļas 1.punktā un ir
audzētas vai sagatavotas, neizmantojot ķīmiskās vielas.
21. Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas (parastās vai
bioloģiski ražotās) atļauts izmantot tikai tādā gadījumā, ja tās
ir minētas regulas Nr. 2092/91 II pielikuma C daļas 2.punktā un
atbilst šajā pielikumā noteiktajiem ierobežojumiem.
22. Trušu ēdināšanai atļauts izmantot tikai regulas
Nr. 2092/91 II pielikuma C daļas 3.punktā (minerālas
izcelsmes barības sastāvdaļas) un D daļas 1.1. apakšpunktā
(mikroelementi) un 1.2.apakšpunktā (vitamīni, provitamīni un
ķīmiski noteiktas vielas ar līdzīgu iedarbību) norādītos
produktus.
23. Trušu ēdināšanai atļauts izmantot tikai regulas
Nr. 2092/91 II pielikuma D daļas 1.3.apakšpunktā
(fermenti), 1.4.apakšpunktā (mikroorganismi), 1.5.apakšpunktā
(konservanti), 1.6.apakš-punktā (saistvielas, pretsalipes vielas
un koagulanti), 1.7.apakšpunktā (antioksidanti), 1.8.apakšpunktā
(skābbarības piedevas), 2.punktā (daži produkti, ko izmanto
dzīvnieku ēdināšanai) un 3.punktā (barības pārstrādes
palīgvielas) minētos produktus. Trušu ēdināšanai neizmanto
antibiotikas, kokcidiostatus, zāles, augšanas stimulatorus vai
jebkuras citas vielas, kas paredzētas augšanas vai ražošanas
veicināšanai.
24. Trušus aizliegts ēdināt ar barību, barības sastāvdaļām,
barības maisījumiem, barības piedevām, barības pārstrādes
palīgvielām un produktiem, kas ražoti, izmantojot ģenētiski
modificētus organismus vai no tiem atvasinātus produktus.
25. Ja trusis saslimst vai gūst traumu, to nekavējoties
ārstē, ja nepieciešams, izo-lējot vai ievietojot atbilstošās
telpās.
26. Lietojot veterinārās zāles, ievēro regulas Nr. 2092/91
I pielikuma B daļas 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6.,
5.7. un 5.8.apakšpunktā minētos nosacījumus.
27. Trušus pret miksomatozi un hemorāģisko septicēmiju
vakcinē vienīgi praktizējošs veterinārārsts.
28. Bioloģiski audzētus trušus atļauts pavairot, izmantojot
arī mākslīgo apsēklošanu, taču citas mākslīgās pavairošanas
metodes (piemēram, embriju pārstādīšana) ir
aizliegtas.
29. Ja trušus audzē grupās,
grupas lielums ir atkarīgs no dzīvnieku attīstības pakāpes un
attiecīgās šķirnes uzvedības īpatnībām, taču vienā sprostā
atļauts turēt ne vairāk par 25 dzīvniekiem. Aizliegts trušus
turēt apstākļos vai to ēdināšanai izmantot barību, kas var
veicināt anēmiju.
30. Bioloģiski audzētu trušu minimālais kaušanas vecums ir
120 dienas.
31. Trušus pārvadā, kā arī iekrauj un izkrauj ļoti uzmanīgi.
Jebkāda alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms trušu
transportēšanas vai tās laikā ir aizliegta.
32. Pirms kaušanas un kaušanas laikā trušiem līdz minimumam
samazina stresu.
33. Trušu audzētājs nodrošina trušu uzskaiti, lai kontroles
institūcija tos spētu identificēt:
33.1. vaislas trušus - visos
to audzēšanas posmos;
33.2. pārējos trušus - sagatavošanas, pārvadāšanas un tirgū
laišanas posmā.
34. Trušu turēšanas apstākļi
neierobežo dzīvnieku kustības, nerada tiem diskomfortu un
ciešanas. Dzīvniekiem nodrošina iespēju brīvi piecelties,
apgulties, atpūsties, piekļūt pie barības un ūdens.
35. Trušus atļauts turēt aplokos, aizgaldos un sprostos, ja
to platība atbilst trušu vajadzībām. Jauntrušus tur aplokos vai
aizgaldos.
36. Trušus var turēt ārā - aplokos vai pārvietojamos
iežogojumos, ja laikapstākļi ir piemēroti trušu turēšanai
ārā.
37. Āra aplokos izveido nojumes, kur trušiem patverties no
saules, lietus un vēja. Āra aplokos truši ir nodrošināti ar
ganību zāli, zaļbarību vai citu sulīgo barību (skābbarība,
sakņaugi), kā arī dzeramo ūdeni.
38. Trušu mītnēs vismaz 10 stundas diennaktī ir nodrošināta
gaisma.
39. Trušu mītnēs nav atļauta trušu turēšana tikai uz režģu
grīdām. Sprostos vismaz viena trešdaļa no grīdas platības ir ar
cieto segumu un pakaišiem.
40. Mītnēs minimālā grīdas platība uz dzīvnieku ir šāda:
40.1. vaislas dzīvniekiem -
0,5 m2;
40.2. mātītēm ar trusēniem - 0,6 m2;
40.3. jauntrušiem un nobarojamiem trušiem, turot tos grupās,
- 0,3 m2.
41. Optimālais sprostu augstums noteiktai trušu šķirnei ir šāds:
41.1. mazajām šķirnēm - ne mazāks
par 0,50 m;
41.2. vidējām un lielajām šķirnēm - ne mazāks par 0,70 m.
42. Ik pēc četriem mēnešiem
trušu aplokus, sprostus un nojumes pilnībā iztīra, dezinficē un
uz mēnesi atbrīvo no dzīvniekiem. Sprostu un nojumes tīrīšanai un
dezinfekcijai atļauts izmantot lodlampas vai gāzes liesmu, kā arī
līdzekļus, kas minēti regulas Nr. 2092/91 II pielikuma
E daļā.
43. Noteikumu 40. un 41.punkts stājas spēkā ar 2006.gada
1.janvāri.
Ministru prezidenta vietā -
Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 28.augustu.