Darbības ar dokumentu
Rīgā 2004.gada 13.jūlijā (prot. Nr.42 39.§)
(Noteikumu nosaukums MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;
1.2. prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei;
1.3. vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;
1.4. kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);
1.5. sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē.
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas;
2.2. troksni darbavietās un transportlīdzekļos;
2.3. militārās darbības radīto troksni militārajās teritorijās;
2.4. publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību;
2.5. iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas sirēnu darbību.
(MK 31.01.2006. noteikumu Nr.95 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
3. Noteikumu mērķis ir novērst vai samazināt vides trokšņa radītās kaitīgās sekas un diskomfortu, kā arī nodrošināt rīcības plānu trokšņa samazināšanai (turpmāk - rīcības plāns) izstrādi.
4. Noteikumos lietoti šādi termini:
4.1. aglomerācija - vietējās pašvaldības administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru;
4.2. akustiskā plānošana - paredzamā trokšņa kontrolēšana, izmantojot plānotus pasākumus, piemēram, teritorijas plānošanu, satiksmes sistēmu projektēšanu, satiksmes plānošanu, kā arī trokšņa samazināšana, veicot skaņas izolācijas pasākumus un kontrolējot troksni tā rašanās avotā;
4.3. autoceļš - reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļš, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā;
4.4. diskomforts - trokšņa radītā sabiedrības apgrūtinājuma pakāpe, kas noteikta pētījumos;
4.5. dzelzceļa līnija - dzelzceļa līnija, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30000 vilcienu sastāvu gadā;
4.6. kaitīgās sekas - vides trokšņa radītā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību;
4.7. klusais rajons aglomerācijā - attiecīgās pašvaldības noteikta aglomerācijas teritorija, kur trokšņa rādītāja vērtība jebkuram trokšņa avotam ir mazāka par trokšņa robežlielumu;
4.8. klusais rajons lauku apvidū - attiecīgās pašvaldības noteikta teritorija lauku apvidū, kur nav satiksmes, rūpnieciskās darbības vai atpūtas pasākumu radīta trokšņa;
4.9. lidosta - pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas;
4.10. mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju - ēka, kas aprīkota ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa;
4.11. mājoklis ar klusu fasādi - ēka, pie kuras fasādes konkrēta trokšņa avota radītā trokšņa rādītāja Ldvn vērtība, kas noteikta 4 m augstumā virs zemes un 2 m attālumā no fasādes, ir vairāk nekā par 20 dB(A) zemāka nekā pie fasādes ar visaugstāko trokšņa rādītāja Ldvn vērtību;
4.12. novērtēšana - trokšņa rādītāju vai ar troksni saistīto kaitīgo seku mērīšana, aprēķināšana un prognozēšana;
4.13. trokšņa robežlielums - pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību;
4.14. trokšņa un iedarbības sakarība - sakarība starp trokšņa rādītāja vērtību un trokšņa kaitīgajām sekām.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187; 4.1.apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
6. Aglomerācijas pašvaldība izstrādā un ar attiecīgiem saistošajiem noteikumiem saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" apstiprina:
6.1. trokšņa stratēģisko karti;
6.2. rīcības plānu.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
7. Trokšņa rādītāju veidi:
7.1. Ldvn - diennakts trokšņa rādītājs, kas raksturo trokšņa radīto kopējo diskomfortu;
7.2. Ldiena - dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu;
7.3. Lvakars - vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu;
7.4. Lnakts - nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo trokšņa radītos miega traucējumus;
7.5. LAeq, 60 – stundas trokšņa rādītājs, kas raksturo stundas laikā radīto troksni.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
8. Trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.
9. Trokšņa rādītājus Ldvn un Lnakts piemēro trokšņa stratēģisko karšu izstrādē, ņemot vērā, ka trokšņa rādītāju Ldvn un Lnakts vērtības attēlo ar 5 dB(A) soli atbilstoši šo noteikumu 23.3. un 24.2.apakšpunktam, kā arī akustiskajā plānošanā un trokšņa zonēšanā.
10. Trokšņa rādītāju LAeq, 60 piemēro šādos gadījumos:
10.1. pētāmais trokšņa avots darbojas mazāk nekā 20% dienu, vakaru vai nakšu gada laikā;
10.2. trokšņa notikumu (troksnis, kas ilgst mazāk nekā piecas minūtes, piemēram, garāmbraucoša vilciena vai pāri lidojoša lidaparāta radītais troksnis) vidējais skaits stundā ir neliels (arī mazāk nekā viens trokšņa notikums stundā).
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
11. Vides trokšņa mērījumus veic:
11.1. laboratorijas, kuras akreditētas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" atbilstoši standartam LVSENISO/IEC17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;
11.2. citās Eiropas Savienības dalībvalstīs akreditētas laboratorijas, kuras, veicot trokšņa mērījumus, ievēro šo noteikumu 1.pielikumā minētās prasības.
(MK 31.01.2006. noteikumu Nr.95 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
11.1 Vides trokšņa mērījumus veic ar mērīšanas līdzekļiem, kuri ir kalibrēti.
(MK 02.06.2008. noteikumu Nr.390 redakcijā)
12. Trokšņa robežlielumi noteikti šo noteikumu 2.pielikumā. Pašvaldība ir tiesīga ar saistošajiem noteikumiem tās administratīvajā teritorijā noteikt zemākus trokšņa robežlielumus, lai saglabātu klusos rajonus aglomerācijā. Ja attiecīgajā aglomerācijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, aglomerācijas pašvaldība, nosakot zemākus robežlielumus, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
13. Saimnieciskās darbības iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus) un transportlīdzekļu radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija. Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju.
(MK 31.01.2006. noteikumu Nr.95 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.06.2008. noteikumiem Nr.390)
14. Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīgas personas, kuru īpašumā vai lietošanā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Tās sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vides trokšņa mērījumiem.
15. Ja vides trokšņa mērījumus veic ministrijas padotībā esoša institūcija, maksas pakalpojumu izcenojumus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžiem. Ja vides trokšņa mērījumus veic attiecīgās pašvaldības institūcija, mērījumu izcenojumus apstiprina pašvaldība.
(MK 03.01.2006. noteikumu Nr.11 redakcijā)
15.1 Teritorijā, kurā veic komercdarbību, izmantojot elektroakustiskās sistēmas, un kura robežojas ar citām šo noteikumu 2.pielikumā minētajām teritorijām vai normatīvajos aktos par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās minētajām dzīvojamo un publisko ēku telpām, elektroakustisko sistēmu aprīko ar skaņas ierobežotājiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt vides trokšņa robežlielumu vai akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu ievērošanu.
(MK 30.11.2004. noteikumu Nr.983 redakcijā, kas grozīta ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.95)
16. Teritorijā, kurā trokšņa rādītāja vērtība saskaņā ar trokšņa stratēģisko karti, kas izstrādāta atbilstoši šo noteikumu prasībām, vai veikto vides trokšņa novērtēšanu pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā minēto trokšņa robežlielumu, ir pieļaujama ēku būvniecība, kas atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajam plānotajam (atļautajam) teritorijas izmantošanas veidam, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa pasākumus atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 016–03 "Būvakustika" prasībām.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā)
17. Aglomerācijas pašvaldības vienojas par kopīgas trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes kārtību, kā arī sadarbojas kartes izstrādes laikā.
18. Satiksmes ministrija, izstrādājot trokšņa stratēģisko karti autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, sadarbojas ar pašvaldību, kuras teritorija iekļauta trokšņa stratēģiskajā kartē (turpmāk - trokšņa ietekmētā pašvaldība).
19. Trokšņa stratēģiskās kartes:
19.1. izstrādā uz valstī noteiktās topogrāfiskās kartes pamatnes tādā mērogā, lai kartē būtu skaidri izšķirami trokšņu avoti kartējamā rajonā un noteiktam trokšņa rādītāja līmenim atbilstošās kontūras;
19.2. ietver datus saistībā ar kādu no šādiem aspektiem:
19.2.1. esošs, vēsturisks vai prognozēts stāvoklis attiecībā uz troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītāju;
19.2.2. trokšņa robežlielumu pārsniegumi;
19.2.3. noteiktā rajonā esošo mājokļu, skolu un slimnīcu skaita novērtējums, uz kuriem iedarbojas troksnis, kura trokšņa rādītājam ir kāda konkrēta vērtība;
19.2.4. to cilvēku skaita novērtējums, kuri atrodas trokšņa iedarbībai pakļautajā rajonā.
20. Trokšņa stratēģiskajā kartē aglomerācijām ietver vismaz 60, 65, 70 un 75 dB(A) trokšņa kontūras.
21. Trokšņa stratēģiskās kartes sabiedrībai piedāvā:
21.1. grafiskās kartes veidā;
21.2. tabulās apkopotu skaitlisko datu veidā;
21.3. elektroniski apkopotu skaitlisko datu veidā.
22. Trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus izmanto, lai:
22.1. iegūtu datus rīcības plānu izstrādei;
22.2. informētu sabiedrību;
22.3. informētu Eiropas Komisiju par vides troksni Latvijas teritorijā.
23. Trokšņa stratēģiskajās kartēs aglomerācijai ietver vismaz:
23.1. trokšņa avotus – ceļu satiksmi, sliežu satiksmi, lidostas, rūpnieciskās darbības zonas, ostas – un to radīto vides troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītājiem. Katra trokšņa avota veida radīto troksni atspoguļo arī atsevišķā kartē;
23.2. trokšņa robežlielumu pārsniegumus;
23.3. cilvēku skaitu, kuri dzīvo mājokļos, kuros trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās zonās:
23.3.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 55-59, 60-64, 65-69, 70-74, > 75 dB(A);
23.3.2. trokšņa rādītājam Lnakts: 50-54, 55-59, 60-64, 65-69, > 70 dB(A);
23.4. informāciju par to, kā šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minētajās zonās dzīvojošos cilvēkus ietekmē troksnis, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības trokšņa avoti (norāda atsevišķi informāciju par katra trokšņa avota radīto troksni);
23.5. to cilvēku skaitu atbilstoši šo noteikumu 23.3.apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi, un autoceļu, dzelzceļa līniju un lidostu radītā trokšņa ietekmi uz viņiem (ja attiecīgie dati ir pieejami).
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
24. Trokšņa stratēģiskajās kartēs autoceļam, dzelzceļa līnijai un lidostai ietver vismaz šādu informāciju:
24.1. trokšņa robežlielumu pārsniegumus;
24.2. to cilvēku skaitu, kuri dzīvo aglomerācijās un ārpus aglomerācijām mājokļos, kuru trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās zonās:
24.2.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 55-59, 60-64, 65-69, 70-74, > 75 dB(A);
24.2.2. trokšņa rādītājam Lnakts: 50-54, 55-59, 60-64, 65-69, > 70 dB(A);
24.3. to cilvēku skaitu atbilstoši šo noteikumu 24.2.apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi (ja attiecīgie dati ir pieejami);
24.4. kopējo platību (km2), kas pakļauta tāda trokšņa iedarbībai, kuram trokšņa rādītāja Ldvn vērtības ir lielākas nekā attiecīgi 55, 65 un 75 dB(A). Norāda arī mājokļu skaitu un to cilvēku skaitu, kas dzīvo katrā no minētajām platībām, ietverot aglomerācijas. Trokšņu kontūras 55 dB(A) un 65 dB(A) attēlo arī vienā vai vairākās kartēs, kurās redzams pagastu, pilsētu un aglomerāciju izvietojums.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
26. Lai informētu sabiedrību par vides troksni un izstrādātu rīcības plānus, izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes, kurās:
26.1. informācija par vides troksni ir grafiskā veidā;
26.2. ietverti trokšņa robežlielumu pārsniegumi;
26.3. ja nepieciešams, norādīta trokšņa rādītāja vērtība citā augstumā (nevis 4 m virs zemes).
27. Aglomerācijas pašvaldības pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes aglomerācijai izstrādā trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu (ne garāku par 10 lapām), kurā nelieto specifiskus tehniskus terminus un detalizētu informāciju, lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai. Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
27.1. aglomerācijas atrašanās vieta, platība (km2), iedzīvotāju skaits;
27.2. aglomerācijas pašvaldība, tās adrese un par trokšņa stratēģiskajām kartēm atbildīgā persona;
27.3. izmantotās trokšņa rādītāju aprēķina vai mērīšanas metodes;
27.4. apkopota informācija par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem, arī par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187; 27.2.apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
28. Satiksmes ministrija pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai izstrādā trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
28.1. vispārīgs autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas apraksts (atrašanās vieta, lielums un dati par satiksmi) un apkārtnes raksturojums (aglomerācija, pagasti, lauku ainava vai cita vide, zemes izmantošanas veids, citi trokšņa avoti);
28.2. izmantotās aprēķina vai mērīšanas metodes;
28.3. apkopota informācija par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem, arī par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.
29. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija iesniedz apstiprināto trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) (pēc elektronisko datu nesēju saskaņošanas ar centru arī elektroniskā veidā). Centrs nodrošina minēto dokumentu glabāšanu.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā)
30. Aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes pārskata ne retāk kā reizi piecos gados un, ja nepieciešams, pārstrādā. Pārstrādātās trokšņa stratēģiskās kartes, ievērojot šo noteikumu 29.punktā noteiktās prasības, iesniedz centrā.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
31. Centrs ievieto savā mājaslapā internetā informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā)
38. Par trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanu sabiedrība tiek informēta šādā veidā:
38.1. aglomerācijas pašvaldība ievieto pašvaldības mājaslapā internetā paziņojumu par aglomerācijai izstrādātās trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanu, kā arī izvieto minēto paziņojumu pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona);
38.2. Satiksmes ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad apstiprināta trokšņa stratēģiskā karte autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, ievieto ministrijas mājaslapā internetā paziņojumu par attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanu un nosūta to trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība izvieto paziņojumu pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona).
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
39. Šo noteikumu 38.1. un 38.2.apakšpunktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:
39.1. trokšņa stratēģiskās kartes nosaukums un apstiprināšanas datums;
39.2. institūcija, kas izstrādājusi trokšņa stratēģisko karti, tās adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;
39.3. vieta un laiks, kādā personas var iepazīties ar trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu.
40. Aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgajām apstiprinātajām trokšņa stratēģiskajām kartēm un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu, minētos dokumentus ievieto aglomerācijas pašvaldību un Satiksmes ministrijas mājas lapā internetā, kā arī izplata informatīvos materiālus.
41. Rīcības plānu izstrādā aglomerācijām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām, kam ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes. Rīcības plānu izstrādā, lai novērstu vai samazinātu vides troksni, ja tas nepieciešams, vai saglabātu esošo stāvokli teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
42. Aglomerācijas pašvaldības vienojas par kopīga rīcības plāna izstrādes kārtību, kā arī sadarbojas plāna izstrādes laikā.
43. Satiksmes ministrija sadarbojas ar trokšņa ietekmēto pašvaldību, izstrādājot rīcības plānu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai.
44. Ja, izstrādājot rīcības plānu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, Satiksmes ministrija nepiekrīt kādam pašvaldības iesniegtajam priekšlikumam, ministrija organizē tikšanos ar trokšņa ietekmētās pašvaldības pārstāvjiem, lai vienotos par attiecīgo priekšlikumu.
45. Rīcības plānā ietver šādu informāciju:
45.1. aglomerācijas, autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas, kā arī citu trokšņa avotu apraksts;
45.2. institūcija, kas nodrošinājusi trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna izstrādi, tās adrese;
45.3. normatīvie akti, kas attiecas uz vides troksni (īss apraksts);
45.4. spēkā esošie trokšņa robežlielumi;
45.5. trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkums;
45.6. cilvēku skaita novērtējums, uz kuriem iedarbojas troksnis, problēmu noskaidrošana un uzlabojamās situācijas;
45.7. pārskats par sabiedrības informēšanu un par sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem (rīcības plānam aglomerācijai pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu);
45.8. veiktie un plānotie pasākumi (arī ilgtermiņā) trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šo noteikumu prasībām. Norāda arī pirms rīcības plāna izstrādātos dokumentus trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai;
45.9. pasākumi, kurus aglomerācijas pašvaldība vai Satiksmes ministrija paredzējusi veikt turpmāko piecu gadu laikā (tai skaitā pasākumi aglomerācijas kluso rajonu saglabāšanai) trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šo noteikumu prasībām;
45.10. informācija par plānotajiem ilgtermiņa attīstības plāniem vai projektiem, kas var ietekmēt rīcības plānā noteikto rezultātu sasniegšanu;
45.11. informācija par rīcības plānā iekļauto pasākumu prognozējamām izmaksām, kā arī, ja iespējams, izmaksu efektivitātes novērtējums un ieguvumu un zaudējumu novērtējums;
45.12. to cilvēku skaita samazināšanās novērtējums, kurus ietekmē troksnis (trokšņa radīti miega traucējumi vai cits diskomforts);
45.13. rīcības plāna īstenošanas un rezultātu novērtēšanas kārtība.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187; 45.7., 45.8., 45.9. un 45.10.apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
46. Šo noteikumu 45.6.apakšpunktā minētajā informācijā, ja dati ir pieejami, norāda kaitīgo seku novērtēšanas rezultātus. Kaitīgo seku novērtēšanai izmanto trokšņa un iedarbības sakarību:
46.1. sakarību starp trokšņa radīto diskomfortu un trokšņa rādītāju Ldvn troksnim, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības radītam troksnim;
46.2. sakarību starp trokšņa radītiem miega traucējumiem un trokšņa rādītāju Lnakts troksnim, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības radītam troksnim.
47. Kaitīgo seku novērtēšanai izmanto trokšņa un iedarbības sakarību attiecībā uz mājokļiem ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļiem ar klusu fasādi.
48. Pēc rīcības plāna izstrādes aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija izstrādā attiecīgā rīcības plāna kopsavilkumu (ne garāku par 10 lapām), kurā iekļauj šo noteikumu 45.punktā minēto informāciju. Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto specifiskus tehniskus terminus un detalizētu informāciju.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
49. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija iesniedz rīcības plānu un tā kopsavilkumu centrā (pēc elektronisko datu nesēju saskaņošanas ar centru arī elektroniskā veidā). Centrs nodrošina minēto dokumentu glabāšanu.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā)
50. Rīcības plānu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados un, ja nepieciešams, pārstrādā, kā arī pārskata un pārstrādā, ja notiek izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz troksni. Pārstrādāto rīcības plānu un kopsavilkumu, ievērojot šo noteikumu 49.punktā noteiktās prasības, iesniedz centrā.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
51. Centrs ievieto savā mājaslapā internetā informāciju par institūcijām, kas ir atbildīgas par rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā)
52. Sabiedrība par rīcības plāna izstrādi tiek informēta šādā veidā:
52.1. aglomerācijas pašvaldība ievieto pašvaldības mājaslapā internetā rīcības plāna projektu aglomerācijai, tā kopsavilkumu un paziņojumu par izstrādāto rīcības plāna projektu, kā arī minēto paziņojumu publicē vietējā laikrakstā un izvieto pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona);
52.2. Satiksmes ministrija ievieto ministrijas mājaslapā internetā rīcības plāna projektu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, tā kopsavilkumu un paziņojumu par izstrādāto rīcības plāna projektu, kā arī publicē minēto paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un kopā ar rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu nosūta trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība izvieto paziņojumu pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona).
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā)
53. Šo noteikumu 52.punktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:
53.1. rīcības plāna nosaukums;
53.2. institūcija, kas nodrošinājusi rīcības plāna projekta izstrādi, tās adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;
53.3. teritorija, uz kuru attiecas rīcības plāna īstenošana, un laikposms, kādā īstenojams rīcības plāns;
53.4. vieta un laiks, kādā sabiedrība var iegūt informāciju par rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem;
53.5. vieta un termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu. Priekšlikumu un atsauksmju iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas.
(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
54. Aglomerācijas pašvaldības papildus šo noteikumu 53.punktā minētajai informācijai paziņojumā norāda sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laiku un vietu.
55. Vismaz 10 dienas pēc šo noteikumu 52.punktā minētā paziņojuma publicēšanas laikrakstos aglomerācijas pašvaldības rīko rīcības plāna projekta aglomerācijai sabiedriskās apspriešanas sanāksmi.
56. Aglomerācijas pašvaldības nodrošina, lai rīcības plāna projekta aglomerācijai sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiktu sabiedrībai pieejamās telpās, kā arī sagatavo nepieciešamos informatīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus. Sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona. Persona, kas piedalījusies sanāksmē, attiecīgajā pašvaldībā var iepazīties ar sanāksmes protokolu un ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sanāksmes iesniegt iesniegumu, kurā izteikts tās atsevišķais viedoklis. Iesniegumu aglomerācijas pašvaldība pievieno protokolam.
57. Saņemtos rakstiskos priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija apkopo, izvērtē un iestrādā rīcības plānā, kā arī sagatavo pārskatu par priekšlikumiem. Pārskatā norāda priekšlikumus, kas ņemti vērā, un noraidītos priekšlikumus (ar noraidīšanas pamatojumu). Aglomerācijas pašvaldības pārskatam par priekšlikumiem pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu.
58. Par rīcības plāna apstiprināšanu sabiedrība tiek informēta šādā veidā:
58.1. aglomerācijas pašvaldība ievieto pašvaldības mājaslapā internetā paziņojumu par rīcības plāna aglomerācijai apstiprināšanu, kā arī izvieto minēto paziņojumu pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona);
58.2. Satiksmes ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad apstiprināts rīcības plāns autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, ievieto ministrijas mājaslapā internetā paziņojumu par attiecīgā rīcības plāna apstiprināšanu un nosūta to trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība izvieto paziņojumu pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona).
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2010., sk. grozījumu 2.punktu)
59. Šo noteikumu 58.1. un 58.2.apakšpunktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:
59.1. rīcības plāna nosaukums un apstiprināšanas datums;
59.2. institūcija, kas izstrādājusi rīcības plānu, tās adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;
59.3. vieta un laiks, kādā sabiedrība var iepazīties ar rīcības plānu un tā kopsavilkumu.
60. Aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgo apstiprināto rīcības plānu un tā kopsavilkumu, ievieto minētos dokumentus attiecīgo pašvaldību un ministrijas mājas lapā internetā, kā arī izplata informatīvos materiālus.
61. Ja aglomerācijai, autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, kam paredzēts izstrādāt trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu, ir iespējama vides trokšņa pārrobežu ietekme, attiecīgi aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija nosūta Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk - birojs) pieprasījumu vides trokšņa pārrobežu ietekmes izvērtēšanai, kā arī informāciju par trokšņa avotiem, to raksturlielumus un citu pieejamo informāciju, kas raksturo esošo un paredzamo vides troksni.
(Grozīts ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.95)
62. 40 dienu laikā pēc šo noteikumu 61.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas birojs izvērtē, vai ir novērojama attiecīgās aglomerācijas, autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas trokšņa pārrobežu ietekme, un nosūta aglomerācijas pašvaldībām vai Satiksmes ministrijai lēmumu par pārrobežu ietekmi.
63. Ja ir novērojama pārrobežu ietekme, aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija pirms trokšņa kartēšanas nosūta kaimiņvalstij, kuru ietekmē vides troksnis (turpmāk - kaimiņvalsts), rakstisku paziņojumu par paredzamo trokšņa kartēšanu (valodā, par kuru panākta vienošanās ar kaimiņvalsti). Paziņojumā norāda:
63.1. informāciju par paredzamo trokšņa kartēšanu (kartes nosaukums, institūcija, kas nodrošinās trokšņa stratēģiskās kartes izstrādi, paredzamais kartes izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis);
63.2. informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos trokšņa kartēšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgās teritorijas trokšņa kartēšanu.
64. Aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties trokšņa kartēšanā, nosaka attiecīgās teritorijas trokšņa kartēšanas kārtību.
65. Pēc trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās trokšņa kartēšanā, nosūta paziņojumu par apstiprināto trokšņa stratēģisko karti.
66. Pirms rīcības plāna izstrādes uzsākšanas aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija nosūta kaimiņvalstij rakstisku paziņojumu par rīcības plāna izstrādāšanu. Paziņojumā norāda:
66.1. informāciju par rīcības plāna izstrādi (rīcības plāna nosaukums, institūcija, kas nodrošinās rīcības plāna izstrādi, rīcības plāna izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis);
66.2. informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos rīcības plāna izstrādē, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgā rīcības plāna izstrādi.
67. Aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties rīcības plāna izstrādē, nosaka rīcības plāna izstrādes kārtību.
68. Pēc rīcības plāna apstiprināšanas aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija nosūta rīcības plāna kopsavilkumu tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās rīcības plāna izstrādē.
69. Centrs par trokšņa stratēģiskajām kartēm un rīcības plāniem sniedz Eiropas Komisijai šādu informāciju:
69.1. institūcijas, kuras nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu aglomerācijām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām izstrādi un apstiprināšanu;
69.2. par aglomerācijām:
69.2.1. īss aglomerācijas apraksts - atrašanās vieta, platība, iedzīvotāju skaits;
69.2.2. īstenotās trokšņa kontroles programmas un īstenojamie trokšņa kontroles pasākumi;
69.2.3. izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes;
69.2.4. šo noteikumu 23.punktā minētā informācija;
69.2.5. rīcības plāna kopsavilkums;
69.3. par autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām:
69.3.1. autoceļu, dzelzceļa līniju vai lidostu vispārīgs apraksts (atrašanās vieta, lielums un dati par satiksmi);
69.3.2. apkārtnes raksturojums: aglomerācijas, pagasti, lauku ainava vai cita vide, zemes izmantošanas veids, citi trokšņa avoti;
69.3.3. īstenotās trokšņa kontroles programmas un īstenojamie trokšņa kontroles pasākumi;
69.3.4. izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes;
69.3.5. šo noteikumu 24.punktā minētā informācija;
69.3.6. rīcības plāna kopsavilkums.
(Grozīts ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.95; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
70. Centrs Eiropas Komisijai informāciju sniedz šādos termiņos:
70.1. līdz 2005.gada 30.jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem - informāciju par autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, par dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60000 vilcienu sastāvi gadā, par lidostām, kā arī par aglomerācijām ar vairāk nekā 250000 iedzīvotāju;
70.2. līdz 2005.gada 18.jūlijam - informāciju par šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem trokšņa robežlielumiem (pievieno paskaidrojumus par to ieviešanu), informāciju par institūcijām, kas nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu, un informāciju par institūciju, kas nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu glabāšanu;
70.3. sešu mēnešu laikā pēc 2007.gada 30.jūnija (par trokšņa stratēģiskajām kartēm, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa novērtējumu attiecīgajās teritorijās) un pēc tam ik pēc pieciem gadiem un sešu mēnešu laikā pēc 2008.gada 18.jūlija (par rīcības plāniem) un pēc tam ik pēc pieciem gadiem – šo noteikumu 69.punktā minēto informāciju attiecībā uz aglomerācijām ar vairāk nekā 250000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām;
70.4. līdz 2008.gada 31.decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem - informāciju par aglomerācijām, autoceļiem un dzelzceļa līnijām;
70.5. sešu mēnešu laikā pēc 2012.gada 30.jūnija (par trokšņa stratēģiskajām kartēm, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa novērtējumu attiecīgajās teritorijās) un pēc tam ik pēc pieciem gadiem un sešu mēnešu laikā pēc 2013.gada 18.jūlija (par rīcības plāniem) un pēc tam ik pēc pieciem gadiem – šo noteikumu 69.punktā minēto informāciju attiecībā uz aglomerācijām, autoceļiem un dzelzceļa līnijām.
(Grozīts ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.95; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
71. Aglomerācijām ar vairāk nekā 250000 iedzīvotāju robežas nosaka līdz 2004.gada 1.oktobrim, bet pārējām aglomerācijām - līdz 2008.gada 1.septembrim.
72. Satiksmes ministrija līdz 2005.gada 30.martam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem informē centru par autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, par dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60000 vilcienu sastāvu gadā, un par lidostām un līdz 2008.gada 30.septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem – par pārējiem autoceļiem un dzelzceļa līnijām.
(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.187 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija Direktīvas 2002/49/EK par to, kā novērtēt un pārvaldīt troksni vidē.
Vides ministrs R.Vējonis
(Pielikums grozīts ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.983; MK 31.01.2006 noteikumiem Nr.95; MK 02.06.2008. noteikumiem Nr.390; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.187)
I. Trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība
1. Trokšņa rādītāju novērtēšana:
1.1. trokšņa rādītāju Ldvn (dB(A)) nosaka, izmantojot šādu formulu:
kur
Ldiena - A-izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas noteikts standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" un kas noteikts, ņemot vērā visas dienas (kā diennakts daļu) gada laikā;
Lvakars - A-izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas noteikts standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" un kas noteikts, ņemot vērā visus vakarus (kā diennakts daļu) gada laikā;
Lnakts - A-izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas noteikts standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" un kas noteikts, ņemot vērā visas naktis (kā diennakts daļu) gada laikā;
1.2. novērtējot trokšņa rādītājus, ņem vērā, ka dienas ilgums ir 12 stundas, vakara - četras stundas, nakts - astoņas stundas. Diena ir no plkst. 7.00 līdz 19.00, vakars - no plkst. 19.00 līdz 23.00, nakts - no plkst. 23.00 līdz 7.00. Gads ir uz skaņas emisiju attiecināms meteoroloģisko apstākļu ziņā vidējs gads;
1.3. novērtējot trokšņa rādītājus Ldvn un Lnakts, ņem vērā tiešo skaņu - netiek ņemta vērā skaņa, kura atstarojas no konkrētās ēkas fasādes (mērījumu koriģē par mīnus 3 dB(A));
1.4. trokšņa rādītāju Ldvn un Lnakts novērtējuma punkta izvietojuma augstumu izvēlas saskaņā ar paredzēto datu izmantošanas mērķi:
1.4.1. ja aprēķinu veic trokšņa kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, novērtējuma punktiem jāatrodas 4,0 ± 0,2 m (3,8 līdz 4,2 m) augstumā virs zemes pie fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai. Minētajā gadījumā tā ir fasāde, kas atrodas tieši pretī un vistuvāk konkrētajam trokšņa avotam. Ja mērījumu veic trokšņa kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, var izvēlēties arī citu augstumu, taču tas nedrīkst būt mazāks par 1,5 m virs zemes, un rezultātus koriģē, lai pielīdzinātu 4 m augstumam;
1.4.2. ja mērījumu vai aprēķinu veic akustiskajai plānošanai un trokšņa zonēšanai vai citam mērķim (piemēram, izstrādājot lauku apvidū, kur ir vienstāva ēkas, vietēja mēroga pasākumus, lai mazinātu trokšņa ietekmi uz konkrētām ēkām, vai veicot detalizētu trokšņa kartēšanu ierobežotā rajonā, lai noteiktu trokšņa iedarbību uz katru atsevišķu mājokli), var izvēlēties citu augstumu, taču tas nedrīkst būt mazāks par 1,5 m virs zemes.
2. Vērtēšanas līmeni LReqj,Tn (dB(A)) katram atsevišķam atskaites laika intervālam nosaka, izmantojot šādu formulu:
LAeqj,Tn - mērītais vai aprēķinātais ekvivalentais nepārtrauktais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis (dB(A)) attiecīgi dienā, vakarā un naktī, kas noteikts standartā LVS ISO 1996-1:2004 "Akustika - Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana - 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras". Ja trokšņa rādītājs ir LAeq, 60, ekvivalentais nepārtrauktais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis ir 60 minūtēs (LAeq60);
Kt - trokšņa tonalitātes labojums, ko nosaka + 3 dB(A), ja tonalitāte noteikta subjektīvi, un + 5 dB(A), ja tonalitāte noteikta, pamatojoties uz signāla trešdaļoktāvu analīzi, un tiek izpildītas standarta LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana" D pielikuma prasības;
Ki - trokšņa impulsitātes labojums, ko nosaka + 3 dB(A), ja 15 dB(A) > LAFmax - LAeqT > 10 dB(A), un + 5 dB(A), ja LAFmax - LAeqT > 15 dB(A). LAFmax ir maksimālais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis, kas noteikts standartā LVS ISO 1996-1:2004 "Akustika - Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana - 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras";
Ks - akustiskās situācijas labojums, ko nosaka + 3 dB(A), ja mērījumi vai aprēķini tiek veikti teritorijas punktos, kas pēc apbūves atradīsies tuvāk par 4 m no fasādēm.
3. (Svītrots ar MK 04.08.2009. noteikumiem Nr.627)
4. (Svītrots ar MK 04.08.2009. noteikumiem Nr.627)
5. (Svītrots ar MK 04.08.2009. noteikumiem Nr.627)
II. Trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes
6. Lai novērtētu trokšņa rādītājus, izmanto šādas aprēķinu metodes:
| Nr. p.k. | Metodes nosaukums | Norādījumi un ierobežojumi metodes lietošanā |
| 6.1. | Standarts LVS ISO 9613-2:2004 "Akustika - Skaņas vājinājums, tai izplatoties ārējā vidē - 2.daļa: Vispārīga aprēķina metode". Trokšņa emisijas datus (ievades datus) iegūst mērījumos, kurus veic, izmantojot kādu no šādām metodēm: | Izmanto rūpnieciskās darbības radītā trokšņa novērtēšanai |
| 6.1.1. | standarts LVS ISO 8297:2004 "Akustika - skaņas jaudas līmeņu noteikšana rūpniecības uzņēmumiem ar daudziem trokšņa avotiem skaņas spiediena līmeņu vidē novērtēšanai - Tehniskā metode" | |
| 6.1.2. | standarts LVSENISO3744:2004 "Akustika– Trokšņa avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana pēc skaņas spiediena – Tehniskā metode akustiskajā brīvajā laukā virs atstarojošas plaknes" | |
| 6.1.3. | standarts LVSENISO 3746:2004+AC "Akustika– Trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana pēc skaņas spiediena – Kontrolmetode ar aptverošu mērvirsmu virs atstarojošas plaknes" | |
| 6.2. | Metode ECAC.CEAC Doc. 29 "Standarta metode trokšņa kontūru aprēķināšanai ap civilajām lidostām" ("Report on Standard Method of Computing Noise Contours around Civil Airports"), 1997 | Izmanto gaisakuģu radītā trokšņa novērtēšanai. Izmanto lidojuma trajektorijas modelēšanas segmentācijas paņēmienu, kas minēts dokumenta ECAC.CEAC Doc.29 7.5.apakšpunktā |
| 6.3. | Francijā izstrādāta aprēķina metode "NMPB-Routes-96 (SETRA-CERTU-LCPC-CSTB)", kas minēta "Arrêté du 5 mai 1995 relatif au bruit des infrastructures routières, Journal Officiel du 10 mai 1995, Article 6" un Francijas standartā XPS 31-133 | Izmanto ceļu satiksmes radītā trokšņa novērtēšanai. Attiecībā uz ievades datiem, kas raksturo emisiju, šajos dokumentos ir atsauce uz izdevumu "Rokasgrāmata sauszemes transporta troksnim, buklets trokšņa līmeņu prognozēšanai, CETUR 1980" ("Guide du bruit des transports terrestres, fascicule prévision des niveaux sonores, CETUR 1980") |
| 6.4. | Nīderlandē izstrādātā aprēķina metode "RMR" (publicēta "Reken- en Meetvoorschrift Railverkeerslawaai '96, Ministerie Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer, 20 November 1996") | Izmanto dzelzceļa satiksmes radītā trokšņa novērtēšanai, ņemot vērā konkrēto sliežu ceļu un vilces līdzekļu tipu |
| 6.5. | (Svītrots ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.95) | |
| 6.6. | (Svītrots ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.95) | |
7. Lai novērtētu trokšņa rādītājus, piemēro mērīšanas metodes, kas noteiktas standartā LVS ISO 1996-2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana". Trokšņa rādītāju novērtēšanai izmanto standartā LVS ISO 1996–1:2004 "Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras" noteiktos lielumus un novērtēšanas procedūras.
8. Trokšņa mērījuma datus, kas iegūti fasādes vai citas atstarojošas virsmas priekšā, koriģē, lai tajos neatspoguļotos attiecīgās fasādes vai virsmas ietekme (mērījumu koriģē par mīnus 3 dB(A)).
9. Vides trokšņa prognozei izmanto tikai aprēķina metodes.
| Nr. p.k. | Teritorijas lietošanas funkcija | Trokšņa robežlielumi (1)(2)(3) | ||
| Ldiena (dB(A)) | Lvakars (dB(A)) | Lnakts (dB(A)) | ||
| 1. | Mazstāvu dzīvojamo ēku, kūrortu, slimnīcu, bērnu iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu teritorija | 50 | 45 | 40 |
| 2. | Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijas, kultūras, izglītības, pārvaldes un zinātnes iestāžu teritorija | 55 | 50 | 45 |
| 3. | Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem) teritorijas | 60 | 55 | 45 |
| 4. | Viesnīcu, darījumu, tirdzniecības un pakalpojumu, sporta un sabiedrisko iestāžu teritorija | 60 | 55 | 50 |
Piezīmes.
(1) Tām teritorijas daļām, kas atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, minētie trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem.
(2) Lai novērtētu akustisko situāciju un īstenotu prettrokšņa pasākumus, trokšņa rādītāja LAeq, 60 robežlielumi ir trokšņa rādītāja Ldiena, Lnakts vai Lvakars robežlielumi atbilstošajā diennakts daļā.
(3) Minētie trokšņa robežlielumi neattiecas uz tām teritorijas daļām, kuras atrodas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā vai dzelzceļa aizsargjoslā.
 |
 |
 |
 |