Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 13.07.2018. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.142

Rīgā 2004.gada 18.martā (prot. Nr.14 2.§)
Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 1. un 5.punktu

1. Noteikumi nosaka veterinārās prasības un veterinārās kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu (turpmāk — produkti) tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. veterinārā kontrole — jebkura fiziska kontrole vai administratīvas procedūras, ko piemēro produktiem, lai tieši vai netieši aizsargātu sabiedrības vai dzīvnieku veselību;

2.2. kompetentā iestāde — Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas veic veterināro kontroli un uzraudzību;

2.3. oficiālais veterinārārsts — Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārais inspektors vai pārtikas inspektors (veterinārārsts);

2.4. trešā valsts — valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

3. Tirdzniecība notiek tikai ar produktiem, kuri iegūti, pārbaudīti un marķēti saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas nosaka tirdzniecību ar attiecīgo galamērķa valsti.

(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 413 redakcijā)

4. Produktiem ir nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts vai cits dzīvnieku izcelsmes produktu apriti regulējošos normatīvajos aktos noteikts pavaddokuments (turpmāk – pavaddokuments). Pavaddokuments ir kopā ar kravu, līdz to saņem pavaddokumentā minētais kravas saņēmējs.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.206 redakcijā)

4.1 Nenodīrātus lielos medījamos dzīvniekus, ja ir apmācītās personas apliecinājums un attālums nepārsniedz 100 km, atļauts piegādāt uz gaļas apstrādes uzņēmumu Latvijas Republikā:

4.1 1. no medību iecirkņiem Igaunijas Republikas Pērnavas, Viljandes, Valgas un Veru apriņķī;

4.1 2. no medību iecirkņiem Lietuvas Republikas Klaipēdas, Telšu, Šauļu, Panevēžas un Utenas apriņķī.

(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 413 redakcijā)

4.2 Apmācītās personas apliecinājumu sagatavo atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas Nr. 853/2004/EEK, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma IV sadaļas II nodaļā minētajām prasībām latviešu vai angļu valodā.

(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 413 redakcijā)

5. Produktu izcelsmes uzņēmumā, pastāvīgi veicot paškontroles pasākumus, nodrošina šo noteikumu 4.punktā minēto prasību ievērošanu.

(Grozīts ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.299)

6. Pārtikas un veterinārais dienests regulāri pārbauda uzņēmumus, lai pārliecinātos, ka produkti atbilst:

6.1. Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

6.2. Latvijas normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes produktu apriti noteiktajām prasībām, ja attiecīgā produkta tirdzniecību Eiropas Savienības veterinārās prasības neregulē;

6.3. galamērķa valsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja no trešajām valstīm ieved produktus, kuriem nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

7. Pārtikas un veterinārais dienests aptur produkta izplatīšanu vai uzņēmuma darbību vai anulē komersanta atzīšanu, ja, veicot kontroli, konstatē produktu neatbilstību šo noteikumu prasībām.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr. 206 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 413)

8. Vienā transportlīdzeklī pārvadājot produktus uz vairākām saņemšanas vietām, tos sagrupē atbilstoši saņemšanas vietu skaitam. Katrai saņemšanas vietai nepieciešams atsevišķs pavaddokuments.

9. Ja produktus eksportē uz trešo valsti, tie ir pakļauti muitas kontrolei.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.206 redakcijā)

10. Ja Latvijā no trešajām valstīm tiek ievesti dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru apritei nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos, Pārtikas un veterinārais dienests par šādu produktu ievešanu informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis, norādot, kādu veidu produkti un no kurām valstīm tiek ievesti.

11. Ja kāda cita dalībvalsts cauri Latvijas teritorijai vēlas ievest no trešajām valstīm dzīvnieku izcelsmes produktus, kuru apritei nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos, Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda pavaddokumentus par produktu izcelsmi un saņēmēju saskaņā ar šo noteikumu 23.punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.206)

12. Produktus, kas minēti šo noteikumu 10.punktā, nedrīkst izvest uz citu dalībvalsti, izņemot gadījumus, ja šādus produktus un to izcelsmes valsti ir atzinusi attiecīgā galamērķa valsts.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.206 redakcijā)

13. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē, vai komersanti dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanā, uzglabāšanā, tirdzniecībā un transportēšanā ievēro noteikumos minētās prasības, un nodrošina, ka:

13.1. produktu atbilstība šo noteikumu 3.punktā minētajiem normatīvajiem aktiem tiek kontrolēta neatkarīgi no tā, vai produkti paredzēti izvešanai uz citu dalībvalsti vai izplatīšanai Latvijas teritorijā;

13.2. produkti, kuru tirdzniecībai nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos, netiek vesti uz citu dalībvalsti, ja tos nedrīkst izplatīt Latvijas teritorijā sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr. 206; MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 413)

14. Produktu saņemšanas vietā Pārtikas un veterinārais dienests izlases veidā pārbauda produktu atbilstību šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minētajām prasībām, vienlaikus ņemot arī produktu paraugus.

15. Ja Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā ir oficiāla informācija, kas rada aizdomas par normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz Latvijas teritorijā ievestajiem produktiem vai produktiem, kuri tiek vesti cauri Latvijas teritorijai, kontroli var veikt arī produktu pārvadāšanas laikā, vienlaikus pārbaudot arī pārvadāšanai izmantotā transportlīdzekļa atbilstību attiecīgo produktu pārvadāšanas prasībām.

16. (Svītrots ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.206)

17. Ievedot produktus no citas dalībvalsts, pirms kravas sadalīšanas vai izplatīšanas komersants pārliecinās, ka produktu pavaddokumenti un marķējums atbilst šo noteikumu prasībām. Ja komersants konstatē neatbilstību, par to informē Pārtikas un veterināro dienestu.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr. 206 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 413)

18. (Svītrots ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.299)

19. (Svītrots ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.299)

20. Ja notiek tirdzniecība ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuru tirdzniecībai nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos, ievēro galamērķa valsts normatīvajos aktos minētās prasības. Šādā gadījumā Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē, vai produkti atbilst minētajām prasībām.

21. Komersants, kas saņem produktus no citām dalībvalstīm vai sadala šo produktu kravas:

21.1. ir atzīts vai reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā;

21.2. reģistrē saņemtās kravas;

21.3. pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pieprasījuma paziņo par kravas ievešanu (1.1 pielikums), lai nodrošinātu šo noteikumu 14., 15. un 17.punktā minēto kontroli;

21.4. vismaz sešus mēnešus uzglabā pavaddokumentus un uzrāda tos Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām pēc to pieprasījuma.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.206 redakcijā)

22. Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles punktā, caur kuru produktus ieved no trešās valsts, katrai produktu kravai veic šādus kontroles pasākumus:

22.1. produktu izcelsmes pavaddokumentu pārbaudi;

22.2. Eiropas Savienības izcelsmes produktu kontrolei piemēro šo noteikumu 14., 15., 17., 20. un 21.punktā minētās prasības;

22.3. trešo valstu izcelsmes produktu kontrolei piemēro normatīvos aktus, kas nosaka veterinārās kontroles kārtību, ievedot dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr. 206 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 413)

23. Dzīvnieku izcelsmes produktus, kurus pārvadā ar regulāriem tiešiem satiksmes līdzekļiem starp Latviju un citu Eiropas Savienības dalībvalsti, kontrolē saskaņā ar šo noteikumu 14., 15., 17., 20. un 21.punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.299; MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.206)

24. Ja, veicot kontroli produktu saņemšanas vietā vai transportēšanas laikā, Pārtikas un veterinārais dienests konstatē šo noteikumu 2.pielikumā minētās slimības, zoonozes vai citas dzīvnieku infekcijas slimības, kas var radīt draudus cilvēku vai dzīvnieku veselībai, vai ierosinātāja klātbūtni, ar produktu kravu rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka rīcību, konstatējot attiecīgo dzīvnieku infekcijas slimību, vai kravu iznīcina. Produktu kravu var neiznīcināt, ja produktus apstrādā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai, pārstrādei, izplatīšanai un ievešanai, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

25. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 24.punktā minētajiem pasākumiem, sedz par kravu atbildīgā persona.

26. Pārtikas un veterinārais dienests, izmantojot datorizētu informācijas sistēmu, 24 stundu laikā informē citas dalībvalstis un Eiropas Komisiju par šo noteikumu 2. pielikumā minēto ziņojamo slimību uzliesmojumiem Latvijas teritorijā un informāciju nosūta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam.

(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 413 redakcijā)

27. Gadījumos, kas minēti šo noteikumu 24.punktā, var piemērot 37., 38., 39., 40., 41. un 42.punktā noteiktos pasākumus.

28. Ja, veicot kontroli, Pārtikas un veterinārais dienests konstatē, ka produkti neatbilst Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvo aktu prasībām par dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, bet ar produktu izplatīšanu netiek apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība, par kravu atbildīgā persona var izvēlēties turpmāko ar kravu veicamo darbību:

28.1. iznīcināšana;

28.2. produktu izmantošana citiem mērķiem, piemēram, pārstrādei citos produktos, lai izmantotu dzīvnieku ēdināšanā vai tehnisko izejvielu ražošanā, vai kravas nosūtīšana atpakaļ uz produktu izcelsmes valsti, ja attiecīgās valsts kompetentā iestāde tam piekrīt.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.206)

29. Ja kravas pavaddokumenti neatbilst normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes produktu apriti noteiktajām prasībām, par kravu atbildīgajai personai jānovērš šī neatbilstība 72 stundu laikā. Pēc noteiktā termiņa beigām tiek piemērotas šo noteikumu 28.punktā minētās prasības.

30. Šo noteikumu 24. un 28.punktā minētajos gadījumos Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties sazinās ar produktu izcelsmes valsts kompetento iestādi, lai noskaidrotu veiktos kontroles pasākumus, pieņemtos lēmumus un to pamatojumu.

31. Ja Pārtikas un veterinārais dienests uzskata, ka izcelsmes valsts kompetentās iestādes veiktie pasākumi nav atbilstoši, tas kopā ar izcelsmes valsts kompetento iestādi apsver nepieciešamos pasākumus situācijas uzlabošanai. Ja nepieciešams, Pārtikas un veterinārais dienests var veikt situācijas pārbaudi izcelsmes valstī.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.206)

32. Ja šo noteikumu 24. un 28.punktā minētie pārkāpumi notiek atkārtoti, Pārtikas un veterinārais dienests par to informē Eiropas Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes.

33. Ja šo noteikumu 24. vai 28.punktā minēto produktu izcelsmes valsts ir Latvija, Pārtikas un veterinārais dienests pēc produktu galamērķa valsts kom­petentās iestādes pieprasījuma palielina kontroles biežumu attiecīgā uzņēmuma produktiem un, ja ir apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība, aptur uzņēmuma darbību vai anulē komersanta atzīšanu.

(MK 03.03.2009. noteikumu Nr.206 redakcijā)

34. Pārtikas un veterinārais dienests par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz produktiem, kas ievesti no citas dalībvalsts, un lēmumu pamatojumu nekavējoties informē produktu izcelsmes valsts kompetento iestādi un produktu nosūtītāju vai tā pilnvaroto personu.

35. Ja starp abām iesaistītajām pusēm rodas strīds, tās, savstarpēji vienojoties, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc strīda var iesniegt ar to saistītos dokumentus izskatīšanai ekspertam, kurš iekļauts Eiropas Komisijas sastādītajā Eiropas Savienības ekspertu sarakstā un kura konsultāciju izmaksas sedz Eiropas Savienība. Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības šāda eksperta atzinumu saņemt ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc informācijas iesniegšanas par konstatētajiem pārkāpumiem, pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu.

36. Izmaksas, kas saistītas ar kravas atpakaļnosūtīšanu, preču uzglabāšanu, to novirzīšanu citādai izmantošanai vai iznīcināšanu, kā arī izdevumus, kas rodas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Eiropas Komisijai, veicot papildu kontroles pasākumus, ja ir konstatēti atkārtoti pārkāpumi, sedz kravas saņēmējs.

37. Pārtikas un veterinārais dienests informē citas dalībvalstis un Eiropas Komisiju par dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumu Latvijas teritorijā (izņemot šo noteikumu 2. pielikumā minētās ziņojamās slimības) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam.

(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 413 redakcijā)

38. Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 37.punktā minētajos gadījumos nekavējoties veic Eiropas Savienības normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību kontroli noteiktos pasākumus, arī aizsardzības un uzraudzības zonu izveidošanu, kā arī veic citus pasākumus, lai uzlabotu situāciju.

39. Ja, veicot šo noteikumu 14., 15., 17., 20. un 21.punktā minētos kontroles pasākumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas ievesti Latvijā vai tiek vesti tranzītā no citām dalībvalstīm, tiek konstatētas šo noteikumu 37.punktā minētās slimības vai citi draudi, Pārtikas un veterinārais dienests rīkojas atbilstoši šo noteikumu 38.punktā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.299; MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.206)

40. Ja ir apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība, līdz laikam, kad Eiropas Komisija nosaka aizsardzības pasākumus, Pārtikas un veterinārais dienests var noteikt pagaidu aizsardzības pasākumus attiecībā uz produktu izcelsmes uzņēmumu, bet epizootiju gadījumā — uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto aizsardzības zonu, ko nosaka attiecīgās slimības uzliesmojuma gadījumā.

41. Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu, Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties informē citas dalībvalstis un Eiropas Komisiju.

42. Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina Eiropas Komisijas lēmumu izpildi, kas pieņemti pēc dzīvnieku infekcijas slimību vai citu draudu cilvēku vai dzīvnieku veselībai konstatēšanas.

43. Komersants nodrošina, lai Pārtikas un veterinārais dienests kopīgi ar Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertiem varētu veikt šādas darbības:

43.1. pārbaudīt telpas, birojus, laboratorijas, iekārtas un transportlīdzekļus, ražotnes un iekārtas, tīrīšanas un apkopes līdzekļus, produktu ražošanas un pārstrādes procesus un šo produktu marķēšanu un noformēšanu;

43.2. pārbaudīt, vai personāls atbilst šo noteikumu 3.punktā minēto normatīvo aktu prasībām;

43.3. ņemt paraugus no produktiem, kuri paredzēti uzglabāšanai, pārdošanai, piedāvājumam tirgū vai transportēšanai;

43.4. pārbaudīt dokumentus vai datoros esošo informāciju, kas attiecas uz šo noteikumu 4., 5., 6. un 7.punktā minētajiem kontroles pasākumiem.

(Grozīts ar MK 03.03.2009. noteikumiem Nr.206)

44. Zemkopības ministrija informē Eiropas Komisiju par piemērotajām tirdzniecības prasībām produktiem, kuru tirdzniecībai nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

(Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 413)

45. Pārtikas un veterinārais dienests iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par kontroles pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šiem noteikumiem, ievērojot Eiropas Komisijas noteikto formu un periodiskumu.

46. Par šo noteikumu pārkāpumiem personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

47. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 413 redakcijā)

1. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvas 89/662/EEK par veterināro kontroli Kopienas iekšējā tirdzniecībā nolūkā izveidot iekšējo tirgu;

2) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/496/EEK, ar kuru nosaka principus, kas reglamentē to dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar kuru groza Direktīvas 89/662/EEK, 90/425/EEK un 90/675/EEK (91/496/EEK);

3) Padomes 1992. gada 14. jūlija Direktīvas 92/67/EEK, ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu;

4) Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvas 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/41/EK, ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/662/EEK un 92/118/EEK un Padomes Lēmumu 95/408/EK.

2. Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvai (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 18.marta noteikumiem Nr.142
Normatīvie akti, ar kuriem saskaņā tiek kontrolēti dzīvnieku izcelsmes produkti

(Pielikums svītrots ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 413)

1.1 pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 18.marta noteikumiem Nr.142

(Pielikums MK 03.03.2009. noteikumu Nr.206 redakcijā)

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 18.marta noteikumiem Nr.142
Ziņojamās dzīvnieku infekcijas slimības, par kurām Pārtikas un veterinārais dienests informē citas dalībvalstis un Eiropas Komisiju, izmantojot dzīvnieku slimību notifikācijas sistēmu (ADNS)

(Pielikums MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 413 redakcijā)

1. Aitu bakas un kazu bakas

2. Aitu un kazu bruceloze (izņemot Brucella ovis)

3. Āfrikas cūku mēris

4. Āfrikas zirgu mēris

5. Bonamioze

6. Cūku vezikulārā slimība

7. Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

8. Govju bruceloze

9. Govju enzootiskā leikoze

10. Govju infekciozā pleiropneimonija

11. Govju mēris

12. Govju sūkļveida encefalopātija

13. Govju tuberkuloze

14. Infekciozais katarālais drudzis

15. Infekciozā hematopoētiskā nekroze

16. Dzeltenās galvas slimība

17. Klasiskais cūku mēris

18. Koi herpesvīruss

19. Lašu infekciozā anēmija

20. Marteilioze

21. Mazās stropu vaboles invāzija

22. Mazo atgremotāju mēris

23. Mikrocitoze

24. Mutes un nagu sērga

25. Nodulārā eksantēma (dermatīts)

26. Ņūkāslas slimība

27. Perkinsoze

28. Putnu gripa (augsti patogēnais putnu gripas vīruss, kas konstatēts mājputniem, nebrīvē turētiem putniem un savvaļas putniem, un zemi patogēnais putnu gripas vīruss, kas konstatēts mājputniem un nebrīvē turētiem putniem)

29. Rifta ielejas drudzis

30. Sibīrijas mēris

31. Taura sindroms

32. Trakumsērga

33. Tropilelapsoze (Tropilaelaps spp.)

34. Vaislas sērga

35. Vezikulārais stomatīts

36. Virusālā hemorāģiskā septicēmija

37. Vēžu balto plankumu slimība

38. Zirgu encefalomielīta tipi – Austrumu zirgu encefalomielīts, Japānas zirgu encefalomielīts, Venecuēlas zirgu encefalomielīts, Rietumnīlas drudzis, Rietumu zirgu encefalomielīts

39. Zirgu infekciozā anēmija

40. Zirgu ļaunie ienāši (Malleus)

13.07.2018