Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.607
Rīgā 2004.gada 19.aprīlī
Par "Metodisko norādījumu par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu" apstiprināšanu
1. Pamatojoties uz likuma "Par
Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu un likuma "Par
nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu, apstiprinu "Metodiskos
norādījumus par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba
devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja -
ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu
aprēķināšanu".
2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos "Metodiskos
norādījumus par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba
devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja -
ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu"
publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
3. Ar šo rīkojumu apstiprinātos "Metodiskos norādījumus par
pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja -
ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja -
ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu"
piemērot 2004.gada un turpmāko taksācijas periodu valsts sociālās
apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanai.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. N.Jezdakova
Metodiskie norādījumi par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu
Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu
Vispārīgie jautājumi
1. Metodiskie norādījumi skaidro, kā piemērojamas likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un citu tiesību aktu normas, kuras attiecas uz pašnodarbinātā statusu, iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja
- ārvalstnieka statusu no valsts
obligātās sociālās apdrošināšanas viedokļa, likmi konkrētai
personai, aprēķinot sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī
iemaksu objektu, no kura tiek aprēķinātas valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - obligātās
iemaksas).
2. Metodisko norādījumu mērķis ir sniegt metodisku palīdzību
fiziskajām un juridiskajām personām, kuras pašas aprēķina un
izdara obligātās iemaksas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta
amatpersonām vienotas normu izpratnes veidošanai un
piemērošanai.
II. Maksātāji
3. Bez darba ņēmējiem vēl ir
iespējamas trīs maksātāju kategorijas (statusi):
3.1. pašnodarbinātais - termins "pašnodarbinātais" ir izskaidrots
likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (turpmāk - Likums)
1.panta 3.punktā;
3.2. iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka -
persona, kuru Latvijas Republikā nodarbina darba devējs -
ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta
ir Latvijas Republikā;
3.3. ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka -
persona, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu
maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas
Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk
jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas
gadā.
III. Pašnodarbinātā persona
4. Tā ir persona, kura gūst
ienākumu kā:
4.1. persona, kas veic individuālo darbu;
4.2. persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā
un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību
atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku, citu autortiesību
pārņēmēju un autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību
atlīdzību) saņēmēju, kurš ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības
saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas
invalīds;
4.3. zvērināts notārs;
4.4. zvērināts advokāts;
4.5. zvērināts revidents;
4.6. zvērināts tiesu izpildītājs;
4.7. prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts,
prakses optometrists;
4.8. cita fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskajā
darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja (piemēram, namīpašnieks,
zemes iznomātājs), izņemot tās, kuras veic nekustamā īpašuma
apsaimniekošanu vai gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības
vai piemājas saimniecības un ir sasniegušas vecumu, kas dod
tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas
invalīdi;
4.9. persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā
un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem
ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu
institūciju aizdevuma līdzekļiem;
4.10. zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams
darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku)
saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku)
saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku)
saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts)
pārvaldnieks (direktors), izņemot tos, kuri sasnieguši vecumu,
kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II
grupas invalīdi;
4.11. individuālais komersants.
5. Par apliecinājumu tam, ka fiziskā persona, kura veic
saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības
veicēja statusā, ir uzskatāma nodokļu maksātāja reģistrācijas
apliecība.
6. Ja persona ir saimnieciskās darbības veicēja un iedzīvotāju
ienākuma nodokli maksā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, bet
viņai nav izsniegta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība,
tad tā nav uzskatāma par pašnodarbināto personu.
7. Zemnieku saimniecības īpašnieks, kurš nav darba tiesiskajās
attiecībās ar citiem darba devējiem, var būt:
7.1. pašnodarbinātais - ja pats veic šīs zemnieku saimniecības
vadības funkciju un šajā saimniecībā nav iecelts
pārvaldnieks;
7.2. nepakļauts valsts sociālajai obligātajai apdrošināšanai - ja
uzņēmumā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks nenodarbojas ar
uzņēmuma vadību;
7.3. darba ņēmējs - ja zemnieku saimniecībā likumā noteiktajā
kārtībā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks noslēdz darba līgumu
ar uzņēmuma pārvaldes institūciju.
8. Likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai
zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" nosaka, ka uzņēmuma
pārvaldes formu nosaka īpašnieks. Individuālā uzņēmuma īpašnieks
var pārvaldīt savu uzņēmumu pats, kā arī ar pārvaldnieka vai
koleģiālas pārvaldes institūcijas starpniecību. Tādā gadījumā
pilnvarojums uzņēmuma īpašnieka vārdā rīkoties ar uzņēmuma mantu
un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek fiksēts statūtos vai
nolikumā.
9. Ja uzņēmums nepieņem statūtus vai neizstrādā nolikumu,
uzņēmuma pārvaldnieka pilnvarojums uzņēmuma īpašnieka vārdā
rīkoties ar uzņēmuma mantu un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek
fiksēts uzņēmuma īpašnieka un pārvaldnieka darba līgumā.
10. Personai, kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un
blakustiesību atlīdzību) un vienlaikus ir darba ņēmējs saskaņā ar
Likuma 1.panta 2.punktu, ir tiesības neveikt obligātās iemaksas
no tā ienākuma, kuru tā guvusi autoratlīdzības (autortiesību un
blakustiesību atlīdzības) veidā. Gadījumā, ja šī persona izvēlas
neveikt obligātās iemaksas no minētā ienākuma, tad metodisko
norādījumu 18.punktā norādīto ziņojumu tā neiesniedz.
11. Ja persona, kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un
blakustiesību atlīdzību), vienlaikus ir arī darba ņēmējs (saskaņā
ar Likuma 1.panta 2.punktu) un izvēlas veikt arī obligātās
iemaksas no tā ienākuma, kas gūts autoratlīdzības (autortiesību
un blakustiesību atlīdzības) veidā, tad šīs obligātās iemaksas
tiek veiktas atbilstoši pašnodarbinātajam noteiktajai obligāto
iemaksu likmei un pašnodarbinātajam noteiktajā kārtībā un
termiņos.
12. Ja persona, vienlaikus gūstot vairākus ienākumus, atbilst
pašnodarbinātā un darba ņēmēja kategorijai, tad obligātās
iemaksas tā veic no visiem ienākumiem.
Piemērs.
Zvērināts advokāts nodarbojas ar advokāta praksi un atbilst
pašnodarbinātās personas statusam, par ko attiecīgi veic
obligātās iemaksas vismaz no Ministru kabineta noteiktā minimālā
mēneša objekta. Turklāt advokāts strādā arī universitātē par
lektoru - pilda pasniedzēja funkcijas. Obligātās iemaksas no viņa
pasniedzēja - lektora algas ieturēs darba devējs - universitāte,
jo advokāts ir darba ņēmējs.
13. Ja persona, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus
atbilst pašnodarbinātās personas un darba ņēmēja kategorijai, tad
obligātās iemaksas tā veic atbilstoši darba ņēmējam noteiktajai
likmei un kārtībai.
Piemērs.
N.Zālītis nodibina SIA "Zālīša aptieka", kurā, saņemot ienākumus
tikai no prakses farmaceita darbības, veic farmaceita un uzņēmuma
vadītāja funkcijas. Saskaņā ar Likuma 1.panta 3.punkta
"g"apakšpunktu N.Zālītis ir uzskatāms par pašnodarbināto personu
kā prakses farmaceits un vienlaikus - atbilstoši Likuma 1.panta
2.punkta "b"apakšpunktam - par darba ņēmēju kā uzņēmuma
īpašnieks, kurš veic šā uzņēmuma operatīvās vadības funkcijas.
Piemērojot Likuma 6.panta piecpadsmito daļu, N.Zālītis par
aptiekā gūto ienākumu veic obligātās iemaksas atbilstoši darba
ņēmējam noteiktajai likmei un kārtībai.
14. Pašnodarbinātā statuss neizslēdz iespēju personai kļūt par
darba devēju (gan par darba devēju - fizisko personu, gan kā
uzņēmuma pārstāvi, kad darbinieku pieņem darbā juridiskā persona
- zemnieku saimniecība), izņemot gadījumu, kad persona ir
individuālā darba veicēja. Saskaņā ar likumu "Par individuālo
(ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un
individuālo darbu" individuālais darbs ir uzņēmējdarbība, ko
fiziskā persona veic patstāvīgi, neizmantojot algotu darbaspēku.
Tomēr individuālā darba veicējiem nav aizliegts nodarbināt citas
personas tādos darbos, kas nav saistīti ar individuālā darba
veikšanu.
Piemērs.
Individuālā darba veicējs apstrādā ādu. Viņš var pieņemt darbā
dārznieku vai auklīti, bet ne palīgstrādnieku, kurš palīdzēs ādas
apstrādē.
15. Pašnodarbinātie ir pakļauti
šādiem apdrošināšanas veidiem:
15.1. pensiju apdrošināšana;
15.2. invaliditātes apdrošināšana;
15.3. maternitātes un slimības apdrošināšana.
16. Pašnodarbināto personu obligāto iemaksu likme 2004.gadā (sk.
1.tabulu) ir:
16.1. vispārīgā gadījumā (arī I vai II grupas invalīdiem) -
30,27%;
16.2. pašnodarbinātajiem, kuri sasnieguši vecumu, kas dod
tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, - 27,00% (nav pakļauti
invaliditātes apdrošināšanai);
16.3. nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem - saimnieciskajā
darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājiem - 28,74% (nav pakļauti
maternitātes un slimības apdrošināšanai).
1.tabula
Obligāto iemaksu likmes sadalījums pašnodarbinātajiem pa apdrošināšanas veidiem 2004.gadā
Apdrošināšanas veidi |
Vispārējā obligāto iemaksu likme (arī I vai II grupas invalīdam) (%) |
Obligāto iemaksu likme pensionāram (%) |
Obligāto iemaksu likme nekustamā īpašuma apsaimniekotājam - saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājam (%) |
Pensiju apdrošināšana |
25,51 |
25,51 |
25,51 |
Apdrošināšana pret bezdarbu |
- |
- |
- |
Darba negadījumu |
- |
- |
- |
Invaliditātes apdrošināšana |
3,23 |
- |
3,23 |
Maternitātes un
slimības |
1,53 |
1,49 |
- |
Kopā |
30,27 |
27,00 |
28,74 |
17. Obligātās iemaksas veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša
15.datumam (līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim,
15.janvārim). Ienākuma nodokļa gada ienākumu deklarācijā pie
attaisnotajiem izdevumiem uzrāda arī obligātās iemaksas par
pēdējo gada ceturksni, kuru maksāšanas termiņš ir nākamā gada
15.janvāris.
18. Līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam iesniedz
ziņojumu par obligātajām iemaksām pēc parauga, kādu nosaka
Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumu Nr.397
"Noteikumi par valsts obligātās apdrošināšanas obligāto iemaksu
veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma
nodokli" 5.pielikums "Ziņojums par pašnodarbinātā vai iekšzemes
darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka, vai ārvalstu darba
ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām pārskata ceturksnī" (turpmāk
- ziņojums).
19. Personas, kas saņem autoratlīdzību, ziņojumu par obligātajām
iemaksām pārskata ceturksnī iesniedz tikai par to pārskata
ceturksni, par kuru tiek veiktas obligātās iemaksas.
20. Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti
ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu
sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi
ienākumi.
21. Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajiem
2004.gadā ir Ls 1 320 gadā un maksimālais - Ls 19 900 gadā.
Turklāt tiek ņemts vērā, ka obligāto iemaksu objekta minimālais
apmērs tiek noteikts proporcionāli mēnešu skaitam, kuros persona
kalendārā gada laikā atradusies pašnodarbinātā statusā, t.i., Ls
110 mēnesī.
22. Obligāto iemaksu objekts nav patentmaksa, kas ir pašvaldību
noteikts avansa maksājums par dažāda veida saimniecisko
darbību.
23. Pašnodarbinātais obligāto iemaksu objektu izvēlas, ievērojot
Ministru kabineta noteikto iemaksu objekta minimālo un maksimālo
apmēru, kā arī savus faktiskos ienākumus.
24. Ja zemnieku vai zvejnieku saimniecība ir ģimenes uzņēmums,
kurā ir vairāki dibinātāji, un mēneša ienākumi ir lielāki par Ls
110, bet nesasniedz visu īpašnieku obligāto iemaksu objekta
minimālo apmēru kopsummu, obligātās iemaksas, savstarpēji
vienojoties, var veikt viens īpašnieks. Obligāto iemaksu objekta
minimālais apmērs atteicas uz katru maksātāju, jo arī sociālos
pakalpojumus vairākas personas nevar saņemt no apliekamā
ienākuma, kas noteikts vienai personai.
25. Personai, ja tā gūst ienākumus kā pašnodarbinātā, piemēram,
gan no individuālā darba, gan no autoratlīdzībām, obligāto
iemaksu objektu nosaka, summējot visu ienākumu veidus.
26. Netiek summēti tie ienākumi, kurus gūstot persona saskaņā ar
Likumu nav apdrošināmās personas statusā.
Piemērs.
Zemnieku saimniecības īpašnieks - pensionārs, kurš pats veic
operatīvās vadības funkcijas, paralēli gūst ienākumus arī kā
individuālā darba veicējs. Lai noteiktu obligāto iemaksu objektu,
ņem vērā tikai tos ienākumus, kuri gūti no individuālā darba, jo
zemnieku saimniecības īpašnieks pensijas vecumā nav obligāti
sociāli apdrošināmā persona.
27. Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par tiem gada
ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi ir sasnieguši 1/12 daļu no
Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā
apmēra. Tātad, ceturksnim beidzoties, nodokļu maksātājs pēc
ieņēmumu - izdevumu uzskaites žurnāla konstatē savus mēneša
ienākumus un 15 dienu laikā veic obligātās iemaksas par tiem
pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi ir sasnieguši Ls 110
mēnesī.
28. Aizpildot ceturkšņa ziņojumu, ailē "Ienākumi" uzrāda
pašnodarbinātā izvēlēto obligāto iemaksu objektu. Ja obligātās
iemaksas netiek veiktas, ailēs "Ienākumi" un "Aprēķinātās, valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" uzrāda nulli.
29. No mēneša, kad gada ienākumi sasniedz obligāto iemaksu
objekta minimālo apmēru, obligātās iemaksas veic par visiem
turpmākajiem mēnešiem, vismaz no Ls 110, līdz kalendārā gada
beigām vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanai. Tātad
pašnodarbinātais seko līdzi saviem kalendārā gada kopējiem
ienākumiem. Tiklīdz gada ienākumi sasnieguši obligāto iemaksu
objekta minimālo apmēru, obligātās iemaksas tiek veiktas arī par
tiem mēnešiem, kuros ir zaudējumi vai nav ienākumu vai arī
ienākumi ir mazāki nekā Ls 110.
Piemērs.
Persona ir pašnodarbinātā statusā visu kalendāro
gadu.
Mēnesis |
Faktiskie ienākumi |
Faktiskie ienākumi |
Obligāto iemaksu |
1 |
2 |
3 |
4 |
I |
100,00 |
100,00 |
0 |
II |
90,00 |
190,00 |
0 |
III |
110,00 |
300,00 |
110,00 |
IV |
180,00 |
480,00 |
110,00 |
V |
-60,00 |
420,00 |
0 |
VI |
200,00 |
620,00 |
110,00 |
VII |
100,00 |
720,00 |
0 |
VIII |
105,00 |
825,00 |
0 |
IX |
495,00 |
1320,00 |
110,00 |
X |
-100,00 |
1220,00 |
110,00 |
XI |
0 |
1220,00 |
110,00 |
XII |
70,00 |
1290,00 |
110,00 |
30. Ja izdevumi tiek uzskaitīti gadam vai citam laikposmam, mēneša ienākumu aprēķināšanai izmanto attiecīgi proporcionālo izdevumu daļu:
Kopējā izdevumu summa
Mēneša izdevumi =
--------------------------------
Mēnešu skaits, par kuriem
aprēķināti izdevumi
31. Ievērojot vispārējos iemaksu
veikšanas principus pašnodarbinātajiem, obligātās iemaksas tiek
veiktas arī par tiem mēnešiem, kuros pašnodarbinātais ir saņēmis
slimības pabalstu, kā arī maternitātes pabalstu, ja viņš ir guvis
ienākumus, kas atbilst sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu
objektam.
32. Ja taksācijas gada laikā nav veiktas obligātās iemaksas,
Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc gada ienākumu
deklarācijas pielikuma D3 "Ienākumi no saimnieciskās darbības"
rindu "Ienākumi vai zaudējumi no lauksaimnieciskās ražošanas" un
"Ienākumi vai zaudējumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem"
kopsummas (likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli") pārbauda
pašnodarbinātā kopējos gada ienākumus, par bāzi ņemot
saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību, neņemot
vērā:
32.1. neapliekamos ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas (Ls 3
000 gadā);
32.2. iepriekšējo gadu lauksaimnieciskās ražošanas un citas
saimnieciskās darbības zaudējumus;
32.3. subsīdijas, dotācijas.
33. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pārbaudot ņem
vērā pilnu kalendāro mēnešu skaitu, kuros persona atzīstama par
pašnodarbināto. Par pilnu kalendāro mēnesi uzskatāms arī mēnesis,
kurā persona reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā vai zaudē
pašnodarbinātā statusu.
34. Lai noteiktu obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru,
mēnešu skaitu, kuros persona atzīstama par pašnodarbinātu,
reizina ar obligāto iemaksu objekta mēneša minimālo apmēru. Tātad
ne vienmēr gada ienākumi sakritīs ar Ministru kabineta noteikto
obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru, tie ir atkarīgi no
mēnešu skaita, kurā persona ir pašnodarbināta.
Piemērs.
Nodokļu maksātājs 6.jūnijā iegūst pašnodarbinātā statusu un
reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā. Šajā gadījumā obligāto
iemaksu objekta gada minimālais apmērs ir Ls 770 (7 mēneši x Ls
110).
35. Pēc gada ienākumu pārbaudes pašnodarbinātajiem, kuru gada
ienākumi pārsniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu
gada minimālo apmēru un kuri nav veikuši obligātās iemaksas,
Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde izsniedz (nosūta)
paziņojumu (sk. pielikumu). Pēc paziņojuma saņemšanas
pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas un iesniedz ziņojumu par
tiem ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākums ir pārsniedzis obligāto
iemaksu objekta mēneša minimālo apmēru, un labo gada ienākumu
deklarācijā uzrādītos attaisnotos izdevumus, iekļaujot tajos
obligāto iemaksu summu.
IV. Ārvalstu
darba ņēmēji pie
darba devēja - ārvalstnieka
36. Visi 15 gadu vecumu
sasniegušie ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstu
nodokļu maksātāja (turpmāk - ārvalstu darba ņēmējs), ja šo
personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās
uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu
periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, obligātās
iemaksas veic patstāvīgi.
37. Ja ārvalstu darba ņēmējs, gūstot vienu un to pašu ienākumu,
vienlaikus atbilst vairākiem sociāli apdrošināmās personas
statusiem, tad valsts sociālajai apdrošināšanai tas ir pakļauts
kā ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka.
Attiecīgi arī obligātās iemaksas tas veic atbilstoši likmei un
kārtībai, kāda noteikta ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja -
ārvalstnieka.
Piemērs.
Latvijas uzņēmumā, kurš ir meitasuzņēmums ārvalstu kompānijai,
direktora amatu pilda ārvalstu pilsonis, kas uzturas Latvijā 183
dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas
taksācijas gadā. Atlīdzību par direktora amata pienākumu veikšanu
viņš saņem no ārvalstu kompānijas uz līguma pamata.
Šajā gadījumā uzņēmuma direktors saskaņā ar Likuma 1.panta
2.punkta "g"apakšpunktu ir uzskatāms par darba ņēmēju, bet
vienlaicīgi ar Likuma 1.panta 5.punktu - par ārvalstu darba
ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka. Piemērojot Likuma 6.panta
sešpadsmito daļu, uzņēmuma direktors obligātās iemaksas veic
atbilstoši likmei un kārtībai, kāda noteikta ārvalstu darba
ņēmējam pie darba devēja - ārvalstnieka.
38. Ārvalstu darba ņēmēji reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta
Nodokļu maksātāju reģistrā pēc savas dzīvesvietas adreses desmit
dienu laikā no statusa iegūšanas dienas (t.i., līdz 193.dienai
(ieskaitot) pēc ierašanās Latvijas Republikā), uzrādot pasi vai
citu Latvijā atzītu ceļošanas dokumentu.
Piemērs.
Ārvalstu darba ņēmējs kā vieslektors ierodas Latvijas Republikā
2002.gada 1.decembrī un sāk strādāt pie darba devēja - ārvalstu
nodokļu maksātāja (sniedz konsultācijas). 2003.gada 2.jūnijā viņš
iegūst likumā noteikto statusu, saskaņā ar kuru viņam veicamas
obligātās iemaksas atbilstoši statusam un noteiktajai likmei.
Desmit dienu laikā viņš reģistrējas jaunajā statusā (minētajā
gadījumā šī reģistrācija tiek veikta līdz 11.jūnijam
ieskaitot).
183 dienu termiņš, kā to paredz Likums, sākas jebkurā 12 mēnešu
periodā. Minētajā gadījumā - ar darba ņēmēja ierašanās
brīdi
- 2002.gada 1.decembri, un jauna
kalendāra gada sākums nav iemesls šī termiņa pārtraukšanai un
atsākšanai no jauna.
39. No 2003.gada 1.maija obligāto iemaksu objekts ir saņemtā
atlīdzība.
40. Ārvalstu darba ņēmējs reģistrējoties sniedz ziņas par:
40.1. nosūtītājvalsts darba devēja nosaukumu un juridisko
adresi;
40.2. periodu, kurā persona nosūtīta veikt darbu Latvijā, norādot
šī perioda sākuma un beigu datumu;
40.3. pakļautību konkrētās valsts sociālās apdrošināšanas
likumiem, ja persona Latvijā uzturēsies laika periodā līdz 12
mēnešiem.
41. Nav noteikts konkrēts paraugs dokumentiem, kas apliecina
metodisko norādījumu 40.punktā minētos faktus. Līdz ar to ņem
vērā jebkāda veida dokumentus, ar kuru palīdzību var iegūt
objektīvu informāciju par 40.punktā minētajiem faktiem. Piemēram,
ziņas par darba devēja nosaukumu un juridisko adresi var iegūt no
darba līguma.
42. Ja ārvalstu darba ņēmējs ir nosūtīts strādāt Latvijā uz
periodu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, tad obligātās iemaksas
tas neveic, ja iesniedz dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu
veikšanu nosūtītājvalstī. Darbības laiks Latvijā var būt norādīts
arī līgumā, kas slēgts ar darba devēju. Ja netiek iesniegts
minētais dokuments, tad obligātās iemaksas veic ar 184.dienu pēc
ierašanās Latvijā.
43. Gadījumos, kad ārvalstu darba ņēmējs ir nosūtīts strādāt
Latvijā uz periodu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem un ir
iesniedzis dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu veikšanu
nosūtītājvalstī, uzturas Latvijā ilgāk nekā 12 mēnešus (tiek
pagarināts līguma termiņš), obligātās iemaksas tas sāk veikt ar
367.dienu pēc ierašanās Latvijā.
44. Ja ārvalstu darba ņēmējs ir nosūtīts strādāt Latvijā uz
periodu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem, tad obligātās iemaksas
tas veic ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijā, neņemot vērā, vai
tās tiek veiktas nosūtītājvalstī.
45. Minētie nosacījumi par reģistrāciju un obligāto iemaksu
veikšanas kārtību atkarībā no tā, uz kādu laika periodu darba
ņēmējs ārvalstnieks nosūtīts strādāt Latvijā, neattiecas uz tiem
darba ņēmējiem ārvalstniekiem, kuri reģistrējušies pirms
2001.gada 1.janvāra. Viņi veic obligātās iemaksas, sākot ar
184.dienu pēc ierašanās Latvijā, neņemot vērā laika periodu, uz
kādu viņi nosūtīti veikt darbu Latvijā.
46. Darba ņēmēji ārvalstnieki ir pakļauti:
46.1. pensiju apdrošināšanai;
46.2. invaliditātes apdrošināšanai;
46.3. maternitātes un slimības apdrošināšanai.
47. Obligātās iemaksas veic līdz pārskata ceturksnim sekojošā
mēneša 15.datumam (līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim,
15.janvārim).
48. Obligāto iemaksu likme darba ņēmējam ārvalstniekam 2004.gadā
(sk. 2.tabulu) ir noteikta 31,11 % no obligāto iemaksu
objekta.
2. tabula
Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa apdrošināšanas veidiem 2004.gadā ārvalstu darba ņēmējiem
Apdrošināšanas veidi |
Obligāto |
Pensiju apdrošināšana |
25,51 |
Apdrošināšana |
- |
Darba negadījumu |
- |
Invaliditātes |
3,23 |
Maternitātes un
slimības |
2,37 |
Kopā |
31,11 |
49. Sasniedzot obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, obligāto iemaksu veikšana tiek pārtraukta. Obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs 2004.gadā ir Ls 19 900.
50. Ziņojumi par aprēķinātajām
obligātajām iemaksām tiek sniegti reizi ceturksnī Valsts ieņēmumu
dienesta teritoriālajā iestādē līdz iemaksu veikšanas dienai,
t.i., līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.
51. Ziņojuma paraugu nosaka Ministru kabineta 2000.gada
14.novembra noteikumu Nr.397 "Noteikumi par valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un
ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 5.pielikums "Ziņojums
par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja -
ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja -
ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
pārskata ceturksnī".
52. Ja pārskata ceturksnī atlīdzība nav saņemta un līdz ar to
obligātās iemaksas netiek veiktas, ziņojums iesniedzams Likumā
noteiktajā termiņā, uzrādot ciparu "0" 1., 2., 3. un 4.ailē.
V. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka
53. Iekšzemes darba ņēmējs pie
darba devēja - ārvalstnieka ir persona, kuru Latvijas Republikas
teritorijā nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs,
ja šī iekšzemes darba ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas
Republikā.
54. Arī tad, ja personu ir pieņēmusi darbā kāda uzņēmuma Latvijā
esoša pārstāvniecība vai filiāle, kas netiek atzīta par
rezidentu, minētā persona uzskatāma par iekšzemes darba ņēmēju
pie darba devēja - ārvalstnieka.
55. Ja persona, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus
atbilst pašnodarbinātās personas un iekšzemes darba ņēmēja pie
darba devēja - ārvalstnieka statusiem, tad obligātajai
apdrošināšanai tā ir pakļauta kā iekšzemes darba ņēmējs pie darba
devēja - ārvalstnieka. Attiecīgi obligātās iemaksas persona veic
atbilstoši iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja -
ārvalstnieka noteiktajai likmei un kārtībai.
Piemērs.
Fiziska persona, kura ir reģistrējusies kā individuālā darba
veicēja, nodarbojas ar guvernantes pienākumu veikšanu. Tiek
noslēgts līgums ar ārvalstu pilsoni - Latvijas nerezidentu par
viņa bērnu audzināšanu Latvijā īrētā savrupmājā. Šajā gadījumā
guvernante saskaņā ar Likuma 1.panta 3.punkta "a"apakšpunktu ir
uzskatāma par pašnodarbināto personu, bet saskaņā ar Likuma
1.panta 4.punktu - par iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja -
ārvalstnieka. Piemērojot Likuma 6.panta piecpadsmito daļu,
guvernante obligātās iemaksas veic atbilstoši likmei un kārtībai,
kāda noteikta iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja -
ārvalstnieka.
56. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka ir
pakļauti:
56.1. pensiju apdrošināšanai;
56.2. apdrošināšanai pret bezdarbu;
56.3. invaliditātes apdrošināšanai;
56.4. maternitātes un slimības apdrošināšanai.
57. 2004.gadā obligāto iemaksu likme ir 33 % no obligāto iemaksu
objekta. Iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja -
ārvalstnieka, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, obligāto
iemaksu likme ir 27,00 %, bet I vai II grupas invalīdiem - 30,23
% no obligāto iemaksu objekta (sk. 3.tabulu).
3.tabula
Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa apdrošināšanas veidiem 2004.gadā iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja - ārvalstnieka
Apdrošināšanas veidi |
Iemaksu likme (%) |
Iemaksu likme pensionāram (%) |
Iemaksu likme I vai II grupas invalīdam (%) |
Pensiju apdrošināšana |
25,51 |
25,51 |
25,51 |
Apdroši- |
1,89 |
- |
- |
Darba negadījumu apdrošināšana |
- |
- |
- |
Invaliditātes |
3,23 |
- |
3,23 |
Maternitātes |
2,37 |
1,49 |
1,49 |
Kopā |
33,00 |
27,00 |
30,23 |
58. Obligāto iemaksu objekts ir saņemtā atlīdzība. 2004.gadā maksimālais iemaksu objekta apmērs ir Ls 19 900.
59. Obligātās iemaksas aprēķina,
reizinot obligāto iemaksu objektu ar noteikto obligāto iemaksu
likmi.
60. Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka veic
obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam
(līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim, 15.janvārim). Ja
kalendārā gada obligāto iemaksu objekts sasniedz maksimālo
iemaksu objekta apmēru, obligātās iemaksas turpmāk līdz gada
beigām neveic.
61. Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka līdz
iemaksu veikšanas dienai, t.i., līdz pārskata ceturksnim sekojošā
mēneša 15.datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā
iestādē ziņojumu par veiktajām obligātajām iemaksām attiecīgajā
ceturksnī.
62. Ziņojuma paraugu nosaka Ministru kabineta 2000.gada
14.novembra noteikumu Nr.397 "Noteikumi par valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un
ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 5.pielikums "Ziņojums
par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja -
ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja -
ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
pārskata ceturksnī".
63. Ja pārskata ceturksnī atlīdzība nav saņemta un līdz ar to
obligātās iemaksas netiek veiktas, ziņojums iesniedzams Likumā
noteiktajā termiņā un uzrādot ciparu "0" 1. 2., 3. un 4.ailē.
Pielikums