Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē.

2. Izšķir šādus vibrācijas iedarbības veidus:

2.1. plaukstas un rokas vibrācija — vibrācija, kas tiek pārvadīta caur nodarbinātā rokām ar darba aprīkojumu, kura darbība ir saistīta ar sitieniem un rotāciju, radot risku nodarbinātā drošībai un veselībai, jo īpaši asinsvadu, kaulu un locītavu, muskuļu un nervu sistēmas darbības traucējumus;

2.2. visa ķermeņa vibrācija — vibrācija, kas tiek pārvadīta caur stāvoša vai sēdoša nodarbinātā atbalsta virsmām un pamatā skar visu ķermeni, radot risku nodarbinātā drošībai un veselībai, jo īpaši mugurkaula jostas daļas slimību risku un mugurkaula traumas.

3. Noteikumi attiecas uz visām nodarbinātības jomām, kurās nodarbinātie tiek vai var tikt pakļauti vibrācijas radītam riskam, izņemot tādu visa ķermeņa vibrāciju uz kuģiem, kuras frekvence ir zemāka par 1 Hz.

4. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

5. Darba devējs atbilstoši Darba aizsardzības likumā noteiktajām prasībām konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām jautājumos, kas saistīti ar vibrācijas radīto risku darba vidē, kā arī nodrošina nodarbināto līdzdalību attiecīgo jautājumu risināšanā.

6. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

7. Vibrācijas radītā riska novērtēšanu darba devējs nodrošina atbilstoši uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas kārtībai, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.

8. Ja darba vietu pārbaudē un pēc iepazīšanās ar darba iekārtu tehnisko dokumentāciju konstatēts, ka vibrācija rada vai var radīt risku nodarbinātā drošībai un veselībai, darba devējs nodrošina vibrācijas radītā riska novērtēšanu un pirmreizējus vibrācijas līmeņa mērījumus visās darba vietās, kurās konstatēts, ka vibrācija rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai.

9. Vibrācijas radīto risku novērtē ne retāk kā reizi gadā, kā arī ja radīta jauna darba vieta vai notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, mainās darba procesi, metodes, darba aprīkojums), kas minēto risku varētu palielināt.

10. Pamatojoties uz šo noteikumu 9.punktā minēto riska novērtējumu un iekārtu tehniskās dokumentācijas, tai skaitā tehniskās apkopes dokumentācijas, pārbaudi, vibrācijas līmeni mēra, ja ir pamats domāt, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem darba vietas pārbaudes rezultātiem, vibrācijas līmenis ir paaugstinājies un rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai.

11. Vibrācijas radīto risku papildus novērtē un vibrācijas līmeni mēra:

11.1. pēc darba aizsardzības pasākumu veikšanas, lai pārliecinātos, vai vibrācijas radītais risks ir novērsts vai samazināts līdz pieļaujamam līmenim. Vibrācijas līmenis nav jāmēra, ja pēc atkārtotas riska novērtēšanas konstatē, ka risks nodarbināto drošībai un veselībai ir novērsts vai samazināts līdz pieļaujamam līmenim;

11.2. ja nodarbinātā veselības pārbaudē viņam konstatēti veselības traucējumi vai noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar vibrācijas ietekmi uz konkrētu nodarbināto;

11.3. pēc nodarbināto vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka vibrācijas līmenis darba vidē ir palielinājies un tiek apdraudēta nodarbināto drošība un veselība. Vibrācijas līmenis nav jāmēra, ja pēc atkārtotas riska novērtēšanas konstatē, ka risks nodarbināto drošībai un veselībai ir novērsts vai samazināts līdz pieļaujamam līmenim.

12. Vibrāciju mēra šajā jomā sertificēti speciālisti, kā arī kompetentas institūcijas un akreditētas laboratorijas, izmantojot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu un kalibrētu mēraparatūru un ievērojot prasības, kas noteiktas standartos LVS EN ISO 5349-1: 2002 “Mehāniskā vibrācija — Cilvēka roku pārvadītās vibrācijas mērīšana un novērtēšana — 1.daļa: Vispārīgās prasības”, LVS EN ISO 5349-2: 2002 “Mehāniskā vibrācija — Cilvēka roku pārvadītās vibrācijas mērīšana un novērtēšana — 2.daļa: Praktiski norādījumi mērīšanai darba vietā”, LVS ISO 2631-1: 2003 “Mehāniskās vibrācijas un triecieni — Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņa vibrācijai novērtēšana — 1.daļa: Vispārīgās prasības” un LVS ISO 2631-2: 2003 “Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņa vibrācijai novērtēšana — 2.daļa: Ilgstošā un triecienu izsauktā vibrācija ēkās (1 līdz 80 Hz)”.

13. Plaukstas un rokas vibrācijas mērīšanā ievēro šādas prasības:

13.1. izmantotās mērīšanas metodes ietver diskrētu mērījumu noteikšanu, kuri raksturo attiecīgās vibrācijas individuālo ekspozīciju uz nodarbināto;

13.2. izmantojamās mērīšanas metodes un aparatūru pielāgo mērāmās vibrācijas konkrētajiem parametriem, apkārtējās vides faktoriem un mēraparātu parametriem saskaņā ar standartu LVS EN ISO 5349-2: 2002 “Mehāniskā vibrācija — Cilvēka roku pārvadītās vibrācijas mērīšana un novērtēšana — 2.daļa: Praktiski norādījumi mērīšanai darba vietā”;

13.3. ja darba aprīkojums jātur ar abām rokām, mērījumus izdara katrai rokai. Ekspozīciju nosaka, ņemot vērā lielāko vērtību no divām, sniedzot informāciju arī par otru roku;

13.4. vibrāciju mēra secīgi katras ortogonālās ass virzienā;

13.5. vibrācijas frekvenču spektra mērījumus un analīzi veic, ja, izstrādājot darba aizsardzības pasākumus, vibrāciju pēta padziļināti un šo mērījumu rezultātā netiek aprēķināta vibrācijas individuālā ekspozīcija uz nodarbināto.

14. Visa ķermeņa vibrācijas mērīšanā ievēro šādas prasības:

14.1. izmantotās mērīšanas metodes ietver diskrētu mērījumu noteikšanu, kuri raksturo attiecīgās vibrācijas individuālo ekspozīciju uz nodarbināto;

14.2. izmantojamās mērīšanas metodes un aparatūru pielāgo mērāmās vibrācijas konkrētajiem parametriem, apkārtējās vides faktoriem un mēraparātu parametriem saskaņā ar standartu LVS ISO 2631-2: 2003 “Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņa vibrācijai novērtēšana — 2.daļa: Ilgstošā un triecienu izsauktā vibrācija ēkās (1 līdz 80 Hz)”;

14.3. vispārējā gadījumā vibrāciju novērtē ar izsvarotā paātrinājuma vidējās kvadrātiskās vērtības metodi (pamatmetodi);

14.4. nestacionāru vibrāciju un vibrāciju, kura satur neregulārus, atsevišķus triecienus, novērtē ar vidējās kvadrātiskās (efektīvās) vērtības metodi.

15. Lai novērtētu vibrācijas radīto risku nodarbinātajiem, nosaka:

15.1. plaukstas un rokas vibrācijas ekspozīciju, kuru novērtē, pamatojoties uz frekvenču izsvarota vibrācijas paātrinājuma ekspozīcijas dienas vērtību A(8), kas pārrēķināta normētam astoņu stundu periodam un izteikta ar kvadrātsakni no paātrinājuma vērtību kvadrātu summas (vidējā kvadrātiskā vērtība) (kopējā vērtība, kura noteikta ortogonālajās asīs ahwx, ahwy, ahwz, atbilstoši standartam LVS EN ISO 5349-1: 2002 “Mehāniskā vibrācija — Cilvēka roku pārvadītās vibrācijas mērīšana un novērtēšana — 1.daļa: Vispārīgās prasības”);

15.2. visa ķermeņa vibrācijas ekspozīciju, kuru novērtē, pamatojoties uz vibrācijas paātrinājuma dienas ekspozīcijas lielumu A(8), kas izteikts kā ekvivalentais ilgstošais paātrinājums astoņās stundās un aprēķināts kā vislielākā vidējā kvadrātiskā vērtība vai frekvenču izsvarotu paātrinājumu vislielākā vibrācijas devas vērtība (VDV), kas noteikta trīs ortogonālajās asīs (1,4 awx, 1,4 awy, awz sēdošam vai stāvošam nodarbinātajam), atbilstoši standartam LVS ISO 2631-1: 2003 “Mehāniskās vibrācijas un triecieni — Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņa vibrācijai novērtēšana — 1.daļa: Vispārīgās prasības”.

16. Tiek noteiktas šādas vibrācijas ekspozīcijas robežvērtības un ekspozīcijas darbības vērtības:

16.1. plaukstas un rokas vibrācijai:

16.1.1. standartizētā astoņu stundu atskaites perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība ir 5 m/s²;

16.1.2. standartizētā astoņu stundu atskaites perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība ir 2,5 m/s²;

16.2. visa ķermeņa vibrācijai:

16.2.1. standartizētā astoņu stundu atskaites perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība ir 1,15 m/s²;

16.2.2. standartizētā astoņu stundu atskaites perioda dienas ekspozīcijas darbības vērtība ir 0,5 m/s².

17. Ja vibrācijas iedarbība uz nodarbināto darba vietā pārsvarā ir zemāka par šo noteikumu 16.punktā noteiktajām ekspozīcijas darbības vērtībām un tikai reizēm pārsniedz vibrācijas ekspozīcijas robežvērtības, darba devējs ir tiesīgs pieļaut šo noteikumu 16.1.1. un 16.2.1.apakšpunktā minēto dienas ekspozīcijas robežvērtību pārsniegšanu, nodrošinot, ka vidējā vibrācijas ekspozīcijas vērtība 40 stundās ir mazāka par 5 m/s² plaukstas un rokas vibrācijai un mazāka par 1,15 m/s² visa ķermeņa vibrācijai, un ievērojot šādas prasības:

17.1. visu nedēļu tiek veikts vibrācijas līmeņa monitorings, un vidējā ekspozīcijas vērtība 40 stundās nepārsniedz ekspozīcijas robežvērtības;

17.2. darba devējs iesniedz Valsts darba inspekcijā vibrācijas līmeņa monitoringa rezultātus un paskaidrojumu par darba apstākļiem, kuros nepieciešams pārsniegt dienas ekspozīcijas robežvērtību;

17.3. darba devējs nodrošina darba aizsardzības pasākumus, kas līdz minimumam samazina vibrācijas radīto risku un nodrošina nodarbināto drošību un veselības aizsardzību.

18. Valsts darba inspekcija pēc iepazīšanās ar šo noteikumu 17.2.apakšpunktā minēto informāciju ir tiesīga aizliegt darba devējam dienas ekspozīcijas robežvērtību pārsniegšanu, ja:

18.1. tas rada risku nodarbināto drošībai un veselībai;

18.2. tiek pārkāpta kāda no šo noteikumu 17.punktā minētajām prasībām;

18.3. ir pamats uzskatīt, ka nedēļas laikā veiktā nepārtrauktā vibrācijas līmeņa monitoringa rezultāti ir neprecīzi;

18.4. nav tādu darba apstākļu, kuros nepieciešams pārsniegt dienas ekspozīcijas robežvērtību.

19. Nodrošinot vibrācijas radītā riska novērtēšanu, darba devējs ņem vērā:

19.1. vibrācijas ekspozīcijas mērījumu rezultātus, vibrācijas veidu un iedarbības ilgumu, kā arī jebkuru periodiskas vibrācijas vai atkārtotu triecienu iedarbību;

19.2. ekspozīcijas robežvērtību un ekspozīcijas darbības vērtību;

19.3. vibrācijas un darba vietas aprīkojuma vai citu iekārtu mijiedarbības netiešo ietekmi uz nodarbinātā drošību un veselību;

19.4. darba aprīkojuma ražotāja sniegto informāciju par aprīkojuma radīto vibrāciju;

19.5. tāda rezerves aprīkojuma esamību, kas paredzēts vibrācijas līmeņa samazināšanai;

19.6. tāda visa ķermeņa vibrācijas ekspozīcijas laika ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību, kas pārsniedz parasto darba laiku;

19.7. specifiskus darba vides apstākļus un citu īpašu risku ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību (piemēram, zema temperatūra, paaugstināts trokšņa līmenis, veselībai kaitīgas ķīmiskās vielas);

19.8. obligāto veselības pārbaužu rezultātus, kā arī uz zinātniskiem pētījumiem balstītu informāciju par vibrācijas ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību;

19.9. vibrācijas radītā riska ietekmi uz to nodarbināto drošību un veselību, kuri pieder pie īpaši jutīgas riska grupas (piemēram, pusaudži, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, invalīdi).

20. Darba devējs dokumentē un glabā visus vibrācijas novērtēšanas un mērījumu rezultātus vismaz 45 gadus, pēc tam tos nodod arhīvā.

21. Nodarbinātajiem un uzticības personām ir tiesības iepazīties ar vibrācijas radītā riska novērtējuma rezultātiem, tai skaitā mērījumu rezultātiem, un, ja nepieciešams, to labākai izpratnei pieprasīt darba devēja vai viņa norīkota darba aizsardzības speciālista paskaidrojumus.

22. Darba devējs nodrošina, lai vibrācijas radītā riska novērtējuma rezultāti, tai skaitā mērījumu rezultāti, būtu pieejami ārstam vai ārstniecības iestādei, kas atbild par nodarbinātā veselības aprūpi.

23. Darba devējs nodrošina vibrācijas radītā riska novēršanu vai samazināšanu līdz minimumam (zemākajam praktiski iespējamam līmenim), īpaši vibrācijas avotā un vibrācijas izplatības ceļos, ņemot vērā tehnisko progresu un pieejamos pasākumus un līdzekļus vibrācijas ierobežošanai un kontrolei.

24. Ja tiek pārsniegta šo noteikumu 16.1.2. un 16.2.2.apakšpunktā noteiktā dienas ekspozīcijas darbības vērtība, pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem, darba devējs izstrādā pasākumu plānu, lai līdz minimumam samazinātu vibrācijas iedarbību un ar to saistītos riskus. Pasākumu plānā paredz:

24.1. citas darba metodes, kurās vibrācijas iedarbība ir mazāka, ja tehnoloģiskais process to atļauj;

24.2. veicamajam darbam piemērotu darba aprīkojumu ar atbilstošu ergonomisku konstrukciju, kas rada vismazāko iespējamo vibrāciju;

24.3. iespēju izmantot papildaprīkojumu, kas samazina vibrācijas ietekmi uz nodarbināto (piemēram, sēdekļi, kas efektīvi samazina visa ķermeņa vibrāciju, rokturi, kuri samazina vibrāciju, kas tiek pārvadīta uz plaukstu un roku);

24.4. darba vietu un darba aprīkojuma izvietojumu, kas samazina vibrācijas ietekmi uz nodarbināto;

24.5. atbilstošu darba aprīkojuma un darba vietas iekārtojuma apkopi;

24.6. nodarbināto informēšanu un apmācību, īpaši attiecībā uz pareizu un drošu darba aprīkojuma lietošanu, lai līdz minimumam samazinātu viņu pakļaušanu vibrācijai;

24.7. vibrācijas iedarbības ilguma un intensitātes ierobežošanu, lai darba laiks, kad uz nodarbināto iedarbojas paaugstināts vibrācijas līmenis, nepārsniegtu šo noteikumu pielikumā noteikto vibrācijas ekspozīcijas ilgumu;

24.8. atbilstošus darba grafikus ar pietiekamu atpūtas laiku;

24.9. atbilstošu darba apģērbu (piemēram, apģērbu, kas vibrācijas ietekmei pakļauto nodarbināto pasargā no aukstuma un mitruma).

25. Nodarbināto nedrīkst pakļaut tādai vibrācijai, kura pārsniedz šajos noteikumos noteiktās ekspozīcijas robežvērtības.

26. Ja pēc veiktajiem darba aizsardzības pasākumiem vibrācijas līmenis darba vietās pārsniedz vibrācijas ekspozīcijas robežvērtības, darba devējs:

26.1. nekavējoties veic pasākumus, lai nepieļautu nodarbināto pakļaušanu šādai vibrācijai un samazinātu vibrāciju līdz līmenim, kas nepārsniedz vibrācijas ekspozīcijas robežvērtības;

26.2. nosaka un analizē iemeslus, kāpēc ekspozīcijas robežvērtība ir pārsniegta;

26.3. veic izmaiņas darba aizsardzības pasākumos, lai novērstu atkārtotu ekspozīcijas robežvērtību pārsniegšanu.

27. Veicot darba aizsardzības pasākumus vibrācijas radītā riska novēršanai vai samazināšanai, darba devējs nodrošina, lai pasākumi būtu piemēroti arī to nodarbināto aizsardzībai, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta īpaša aizsardzība (personām līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, personām ar īpašām vajadzībām).

28. Darba devējs nodrošina nodarbinātos ar atbilstošām sadzīves un atpūtas telpām, kas ir apsildāmas un kurās nodarbinātajiem ir iespēja atpūsties bez vibrācijas ietekmes radīta riska.

29. Darba devējs nodrošina, lai nodarbinātie, kas pakļauti vibrācijas radītam riskam darba vietā, un šo nodarbināto pārstāvji tiktu apmācīti un viņiem saprotamā formā saņemtu informāciju par:

29.1. vibrācijas radīto risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī iespējamiem ievainojumiem, ko var radīt lietotais darba aprīkojums;

29.2. darba aizsardzības pasākumiem, īpaši tiem, kas līdz minimumam samazina vibrācijas radītā riska ietekmi uz nodarbinātā drošību un veselību;

29.3. vibrācijas ekspozīcijas robežvērtībām un ekspozīcijas darbības vērtībām;

29.4. vibrācijas mērījumu un riska novērtēšanas rezultātiem;

29.5. vibrācijas radīto veselības traucējumu pazīmēm, veselības traucējumu savlaicīgas atklāšanas nozīmi un rīcību veselības traucējumu gadījumā;

29.6. apstākļiem, kādos nodarbinātajiem ir tiesības uz veselības pārbaudēm un šo pārbaužu nozīmi;

29.7. drošām darba metodēm, pareizu un drošu darba aprīkojuma lietošanu, lai izvairītos no vibrācijas radītā riska;

29.8. nodarbināto rīcību, ja noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar vibrācijas ietekmi uz nodarbināto.

30. Nodarbinātos, kas darba vietā tiek vai var tikt pakļauti vibrācijas radītam riskam, darba devējs bez maksas nodrošina ar pietiekamu daudzumu individuālo aizsardzības līdzekļu.

31. Individuālos aizsardzības līdzekļus izvēlas tā, lai, tos pareizi lietojot, vibrācijas radītais risks nodarbināto drošībai un veselībai tiktu novērsts vai samazināts līdz minimumam.

32. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir piemēroti konkrētam nodarbinātajam un viņa darba apstākļiem saskaņā ar normatīviem aktiem par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un to lietošanu.

33. Ja nodarbinātais pakļauts vibrācijas iedarbībai, kas pārsniedz šo noteikumu 16.1.2. un 16.2.2.apakšpunktā noteiktās vērtības, darba devējs nodrošina obligātās veselības pārbaudes normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm noteiktajā kārtībā, lai pēc iespējas agrāk konstatētu vibrācijas izraisītus veselības traucējumus un nodrošinātu kvalitatīvu nodarbināto veselības aizsardzību.

34. Darba devējs regulāri dokumentē nodarbināto veselības pārbaužu rezultātus. Nodarbināto veselības pārbaužu rezultātu kopijas, ja nepieciešams, ir pieejamas kompetentajai institūcijai un Valsts darba inspekcijai.

35. Informāciju nodarbinātajiem un darba devējam par veselības pārbaužu rezultātiem, par nepieciešamo ārstēšanu un nodarbināto veselības stāvokļa papildu izmeklēšanu ārstniecības personas un ārstniecības iestādes sniedz veselības aprūpi regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

36. Ja veselības pārbaudē konstatē nodarbinātā veselības traucējumus, ko arodslimībās sertificēts ārsts novērtē kā vibrācijas iedarbības radītās sekas, ārsts informē nodarbināto par viņa izmeklēšanas rezultātiem un sniedz informāciju un ieteikumus par veselības aprūpi arī pēc vibrācijas ietekmes izbeigšanās, kā arī informē darba devēju par veselības pārbaužu rezultātiem atbilstoši normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm noteiktajai kārtībai.

37. Ja nodarbināto veselības pārbaudes rezultāti liecina, ka nodarbinātā veselības traucējumus ir izraisījusi vibrācijas iedarbība, darba devējs:

37.1. pārskata vibrācijas radītā riska novērtējuma rezultātus;

37.2. pārskata pasākumus, kas paredzēti vibrācijas radītā riska novēršanai vai samazināšanai;

37.3. ņem vērā arodslimībās vai arodveselībā sertificēta ārsta, kompetentā speciālista vai kompetentās institūcijas ieteikumus, veicot pasākumus vibrācijas radītā riska novēršanai vai samazināšanai, un paredz iespēju norīkot nodarbināto citos darbos, kur viņš netiek pakļauts vibrācijas iedarbībai;

37.4. nodrošina regulāru šī nodarbinātā veselības uzraudzību un nekavējoties organizē to nodarbināto veselības pārbaudi, kuri bija pakļauti līdzīgai vibrācijas iedarbībai.

38. Darba devējs ņem vērā veselības pārbaužu rezultātus, plānojot un nosakot darba aizsardzības pasākumus vibrācijas radītā riska novēršanai vai samazināšanai līdz pieļaujamajam līmenim.

39. Pamatojoties uz riska novērtēšanas un veselības pārbaužu rezultātiem, darba devējs nosaka tos nodarbinātos, kuriem nepieciešami īpaši darba aizsardzības pasākumi.

40. Darba devējs glabā visus nodarbināto veselības pārbaužu rezultātus vismaz 45 gadus, pēc tam tos nodod arhīvā. Nodarbinātajam ir tiesības iepazīties ar veselības pārbaužu rezultātiem, kas attiecas tieši uz viņu.

41. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju.

42. Darba vietas, kurās līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai uzstādīts un tiek lietots tāds aprīkojums, kas, ievērojot jaunākos tehnikas sasniegumus un veiktos darba aizsardzības pasākumus, nenodrošina šo noteikumu 16.punktā noteiktās vibrācijas ekspozīcijas robežvērtību ievērošanu, līdz 2010.gada 1.jūlijam atbilstoši pārveidojamas, lai tiktu ievērotas šo noteikumu 25.punktā noteiktās prasības.

43. Lauksaimniecības un mežsaimniecības aprīkojums, kas, ievērojot jaunākos tehnikas sasniegumus un veiktos darba aizsardzības pasākumus, nenodrošina šo noteikumu 16.punktā noteiktās vibrācijas ekspozīcijas robežvērtību ievērošanu, līdz 2014.gada 1.jūlijam atbilstoši pārveidojams, lai tiktu ievērotas šo noteikumu 25.punktā noteiktās prasības.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2002/44/EC.