Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta instrukcija Nr.1

Rīgā 2004.gada 30.martā (prot. Nr.17, 69.§)

Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp ministrijām, to padotībā esošajām iestādēm (turpmāk - valsts pārvaldes iestādes) un Ekonomikas ministriju, kā arī starp Ekonomikas ministriju, Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm par sagatavošanas procesā esošajiem tehnisko noteikumu projektiem.

2. Tehnisko noteikumu projekts, par kuru sniedz informāciju saskaņā ar šo instrukciju, ir sagatavots kādā no šīs instrukcijas 3.punktā minētajiem veidiem un nosaka jebkuru no šādām prasībām:

2.1. prasības informācijas sabiedrības pakalpojuma (turpmāk - pakalpojums) sniegšanai, ieskaitot prasības pakalpojumam, pakalpojuma sniedzējam vai saņēmējam (turpmāk - pakalpojumu noteikumi). Par tehnisko noteikumu projektu, kas nosaka pakalpojumu noteikumus, sniedzama informācija saskaņā ar šo instrukciju, ja visa tehnisko noteikumu projekta vai tā daļas mērķis ir pakalpojuma regulēšana. Prasības pakalpojuma sniegšanai nav pakalpojumu noteikumi, ja to ietekmei uz pakalpojumu ir netiešs vai gadījuma raksturs;

2.2. rūpnieciski ražotas preces vai lauksaimniecības produkta (turpmāk - produkts) nepieciešamās īpašības (piemēram, kvalitātes līmeni, darbību, drošību, izmērus, prasības, kuras nosaka produkta nosaukumam, terminoloģijai, simboliem, testēšanas vai pārbaudes metodēm, iepakojumam, marķēšanai, etiķetēšanai un atbilstības novērtēšanas procedūrām) vai prasības attiecībā uz ražošanas metodēm vai procesiem lauksaimniecības produktiem, zālēm, cilvēku vai dzīvnieku uzturam paredzētiem produktiem, kā arī citiem produktiem, ja ražošanas metodes vai procesi ietekmē to īpašības (turpmāk - tehniskā specifikācija);

2.3. prasības, kuras nosaka produktam, lai aizsargātu patērētājus vai vidi, un kuras ietekmē produkta aprites ciklu pēc piedāvāšanas tirgū (piemēram, prasības produkta izmantošanai, pārstrādei, atkārtotai lietošanai vai apglabāšanai), ja šīs prasības var būtiski ietekmēt produkta sastāvu vai īpašības, vai tā realizāciju (turpmāk - prasības produktam pēc tā piedāvāšanas tirgū);

2.4. prasības, kuras aizliedz produkta ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kuras aizliedz pakalpojuma sniegšanu vai izmantošanu.

3. Tehniskie noteikumi var būt:

3.1. normatīvais akts;

3.2. dokuments, kas pēc tā pieņemšanas nav saistošs, bet kura ievērošanu valsts veicina (piemēram, atzītā prakse, vadlīnijas). Ja dokumenta ievērošana ir noteikta normatīvajā aktā, valsts pārvaldes iestāde sniedz informāciju arī par attiecīgo normatīvo aktu;

3.3. līgums, kurā valsts pārvaldes iestāde ir līgumslēdzēja puse un kurš sabiedrības interesēs paredz atbilstību tehniskajām specifikācijām vai prasībām produktam pēc tā piedāvāšanas tirgū, vai pakalpojumu noteikumiem (izņemot iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām);

3.4. tiesību akts par valsts fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kurus nosaka, lai ietekmētu produkta vai pakalpojuma patēriņu. Šis apakšpunkts neattiecas uz tiesību aktu projektiem, kas saistīti ar valsts sociālās nodrošināšanas sistēmu.

4. Instrukcija neattiecas uz tehnisko noteikumu projektiem šādos gadījumos:

4.1. valsts pārvaldes iestāde sagatavo tehnisko noteikumu projektu, lai ieviestu Eiropas Kopienas tiesību aktu prasības vai nodrošinātu atbilstību Eiropas Kopienas tiesību aktiem;

4.2. lai izpildītu saistības, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, valsts pārvaldes iestāde sagatavo Latvijā un Eiropas Kopienā kopēju tehnisko noteikumu projektu;

4.3. valsts pārvaldes iestāde sagatavo tehnisko noteikumu projektu, piemērojot Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktās drošības klauzulas;

4.4. valsts pārvaldes iestāde sagatavo tehnisko noteikumu projektu, piemērojot normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, kuri veicami, lai ierobežotu vai novērstu tādu preču laišanu tirgū, kas rada nopietnu risku patērētāju veselībai vai drošībai, un par kuriem jāsniedz informācija Eiropas Komisijai;

4.5. valsts pārvaldes iestāde sagatavo tehnisko noteikumu projektu, lai īstenotu Eiropas Kopienas Tiesas spriedumu;

4.6. valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar Eiropas Komisijas pieprasījumu sagatavo tehnisko noteikumu projektu, lai likvidētu šķēršļus brīvai preču kustībai, pakalpojumu noteikumu gadījumā - brīvai pakalpojumu kustībai vai pakalpojumu sniedzēja brīvībai veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienības iekšējā tirgū;

4.7. valsts pārvaldes iestāde sagatavo tehnisko noteikumu projektu personu (īpaši - darbinieku) aizsardzībai produkta izmantošanas procesā, ja vien tehnisko noteikumu projekts neietekmē procesus un prasības attiecībā uz produktu;

4.8. valsts pārvaldes iestāde sagatavo tehnisko noteikumu projektu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, kurus regulē Eiropas Kopienas tiesību akti (1.pielikums);

4.9. valsts pārvaldes iestāde sagatavo tehnisko noteikumu projektu attiecībā uz telekomunikāciju pakalpojumiem, kurus regulē Eiropas Kopienas tiesību akti.

5. Valsts pārvaldes iestādes ir atbildīgas par to kompetencē esošo tehnisko noteikumu projektu un ar tiem saistītās informācijas iesniegšanu Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrija tehnisko noteikumu projektus un ar tiem saistīto informāciju tālāk iesniedz Eiropas Komisijai.

6. Ekonomikas ministrija veic uzraudzību, lai nodrošinātu informācijas sniegšanu saskaņā ar šo instrukciju.

II. Informācijas sniegšana par Latvijā sagatavotajiem tehnisko noteikumu projektiem

7. Valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā šādus dokumentus:

7.1. tehnisko noteikumu projekta tekstu;

7.2. pamatojumu tehnisko noteikumu pieņemšanas nepieciešamībai (izņemot gadījumus, ja pamatojums sniegts pašā projektā);

7.3. saistītos tiesību aktus, ja tie nepieciešami tehnisko noteikumu projekta novērtēšanai.

8. Ministru kabinetā izskatāmu tehnisko noteikumu projektu valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā tādā redakcijā, kādā tas sagatavots iesniegšanai Ministru kabinetā pēc saskaņošanas ar iesaistītajām institūcijām vai pēc atbalstīšanas Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdē saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli.

9. Tehnisko noteikumu projektu, kurš nav jāizskata Ministru kabinetā, valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā tādā sagatavošanas stadijā, kad projektā vēl ir iespējams izdarīt būtiskas izmaiņas.

10. Valsts pārvaldes iestāde atkārtoti iesniedz Ekonomikas ministrijā tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šo instrukciju, ja valsts pārvaldes iestāde tehnisko noteikumu projektā izdara izmaiņas, kas būtiski izmaina tā darbības jomu, saīsina tehnisko noteikumu projekta īstenošanai paredzēto termiņu, pievieno tehniskās specifikācijas, pakalpojumu noteikumus vai prasības produktam pēc tā piedāvāšanas tirgū vai padara tehniskās specifikācijas, pakalpojumu noteikumus vai prasības produktam pēc tā piedāvāšanas tirgū vairāk ierobežojošas.

11. Ja tehnisko noteikumu projekts paredz ķīmiskās vielas, preparāta vai produkta tirdzniecības vai izmantošanas ierobežošanu, lai aizsargātu sabiedrības veselību, patērētājus vai vidi, valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā arī šādus dokumentus:

11.1. norādes par visu atbilstošo informāciju, kas attiecas uz ķīmisko vielu, preparātu vai produktu un tā zināmajiem un pieejamiem aizvietotājiem, vai minētās informācijas kopsavilkumu;

11.2. informāciju par tehnisko noteikumu projekta ietekmi uz sabiedrības veselību, patērētāju aizsardzību vai vides aizsardzību, kā arī par iespējamā kaitējuma analīzi, kura veikta saskaņā ar vispārējiem ķīmisko vielu kaitējuma novērtēšanas principiem, kas noteikti attiecībā uz jaunām vai jau esošām vielām saskaņā ar Eiropas Kopienas un Latvijas tiesību aktiem.

12. Tehniskos noteikumus, kurus pieņem regulētā tirgus organizētājs vai kurus pieņem regulētajam tirgum, vai kurus pieņem citi tirgi vai institūcijas, kas veic klīringa vai norēķinu funkcijas šajos tirgos, vai kurus pieņem minētajiem citiem tirgiem vai institūcijām, valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā tikai tādā redakcijā, kādā tie pieņemti.

13. Instrukcijā minēto informāciju valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā valsts valodā un angļu valodā.

14. Instrukcijā minēto informāciju valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā rakstiski un elektroniski (e-pasta adrese - notification@em.gov.lv), izmantojot paziņojuma veidlapu (2. un 3.pielikums).

15. Informāciju, kuru valsts pārvaldes iestāde iesniegusi Ekonomikas ministrijā saskaņā ar šīs instrukcijas 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu, Ekonomikas ministrija iesniedz Eiropas Komisijai nedēļas laikā pēc šīs informācijas saņemšanas.

16. Valsts pārvaldes iestāde atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma tehnisko noteikumu projekta iesniegšanu Ministru kabinetā uz trim mēnešiem, lai Ekonomikas ministrija attiecīgo projektu iesniegtu Eiropas Komisijai izvērtēšanai.

17. Ja Eiropas Komisija noteikusi sešu mēnešu tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodu, valsts pārvaldes iestāde atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma tehnisko noteikumu projekta iesniegšanu Ministru kabinetā uz sešiem mēnešiem.

18. Saņemtos Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu komentārus un atzinumus par valsts pārvaldes iestādes iesniegto tehnisko noteikumu projektu Ekonomikas ministrija iesniedz valsts pārvaldes iestādē nedēļas laikā pēc to saņemšanas.

19. Ja Ekonomikas ministrija informē valsts pārvaldes iestādi, ka Eiropas Komisija vai Eiropas Savienības dalībvalsts šīs instrukcijas 16.punktā minēto triju mēnešu laikā ir sniegusi atzinumu, valsts pārvaldes iestāde atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma tehnisko noteikumu projekta iesniegšanu Ministru kabinetā:

19.1. uz četriem mēnešiem, ja tehnisko noteikumu projektu pieņem līguma veidā (instrukcijas 3.3.apakšpunkts) un atzinumā norādīts, ka tehnisko noteikumu projekts var radīt šķēršļus brīvai preču kustībai Eiropas Savienības iekšējā tirgū;

19.2. uz sešiem mēnešiem, ja tehnisko noteikumu projektu pieņem jebkurā citā veidā un atzinumā norādīts, ka tehnisko noteikumu projekts var radīt šķēršļus brīvai preču kustībai Eiropas Savienības iekšējā tirgū;

19.3. uz četriem mēnešiem, ja tehnisko noteikumu projekts ietver pakalpojumu noteikumus un atzinumā norādīts, ka pakalpojumu noteikumi var radīt šķēršļus brīvai pakalpojumu kustībai vai pakalpojumu sniedzēja brīvībai veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

20. Ja Ekonomikas ministrija informē valsts pārvaldes iestādi, ka Eiropas Komisija šīs instrukcijas 16.punktā minēto triju mēnešu laikā informējusi par nodomu pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu attiecīgajā jomā vai izteikt priekšlikumu to pieņemšanai vai informējusi par to, ka tehnisko noteikumu projekts attiecas uz jomu, kuru aptver Eiropas Savienības Ministru Padomei iesniegts direktīvas, regulas vai lēmuma priekšlikums, valsts pārvaldes iestāde atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma tehnisko noteikumu projekta iesniegšanu Ministru kabinetā uz 12 mēnešiem.

21. Ja Eiropas Savienības Ministru Padome šīs instrukcijas 20.punktā minētajā tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodā pieņem kopēju nostāju, minēto periodu pagarina līdz 18 mēnešiem.

22. Tehnisko noteikumu projektu virzības apturēšanas periodu skaita no dienas, kad Eiropas Komisija saņēmusi valsts pārvaldes iestādes sagatavoto tehnisko noteikumu projektu. Par datumu, kurā Eiropas Komisija saņēmusi valsts pārvaldes iestādes sagatavoto tehnisko noteikumu projektu, Ekonomikas ministrija informē valsts pārvaldes iestādi triju darbdienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas. Šīs instrukcijas 17.punktā minētajā gadījumā Ekonomikas ministrija triju darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas informē valsts pārvaldes iestādi par to, ka Eiropas Komisija noteikusi sešu mēnešu tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodu.

23. Instrukcijā minētos tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodus nepiemēro šādos gadījumos:

23.1. neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi un neparedzami apstākļi attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību vai drošību, dzīvnieku aizsardzību vai augu saglabāšanu (pakalpojumu noteikumiem - arī attiecībā uz sabiedrisko kārtību (īpaši - nepilngadīgo aizsardzību)), valsts pārvaldes iestādei jāsagatavo tehniskie noteikumi īsā laikposmā bez iespējas konsultēties;

23.2. neatliekamu iemeslu dēļ, ko radījuši nozīmīgi apstākļi attiecībā uz finanšu sistēmas drošības un integritātes aizsardzību (īpaši - noguldītāju, ieguldītāju un apdrošināto personu aizsardzību), valsts pārvaldes iestādei nekavējoties jāsagatavo finanšu pakalpojumu noteikumi.

24. Valsts pārvaldes iestāde informē Ekonomikas ministriju par šīs instrukcijas 23.punktā minēto tehnisko noteikumu izstrādāšanu, vienlaikus informējot par iemesliem, kas attaisno tehnisko noteikumu pieņemšanas steidzamību, un sniedzot minēto iemeslu izklāstu, īpaši uzsverot to draudu neparedzamību un nozīmību, ar kuriem saskaras valsts pārvaldes iestāde, kā arī tūlītējas rīcības nepieciešamību. Ekonomikas ministrija valsts pārvaldes iestādes sniegto informāciju iesniedz Eiropas Komisijai triju darbdienu laikā pēc tās saņemšanas.

25. Piemērojot šīs instrukcijas 23. un 24.punktu, valsts pārvaldes iestāde tehnisko noteikumu projektu nepieņem vai Ministru kabinetā izskatāmu tehnisko noteikumu projektu neiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā, kamēr tā nav saņēmusi Eiropas Komisijas viedokli par tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas perioda nepiemērošanu. Eiropas Komisijas sniegto viedokli Ekonomikas ministrija iesniedz valsts pārvaldes iestādē triju darbdienu laikā pēc tās saņemšanas.

26. Tehnisko noteikumu projektu virzības apturēšanas periodus nepiemēro tehnisko noteikumu projektiem par valsts fiskālajiem un finansiālajiem pasākumiem (instrukcijas 3.4.apakšpunkts).

27. Instrukcijas 20. un 21.punktu nepiemēro šīs instrukcijas 3.3.apakšpunktā minētajam līguma projektam.

28. Par tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodu, kas piemērojams Ministru kabinetā izskatāmam tehnisko noteikumu projektam, Ekonomikas ministrija informē par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgo Valsts kancelejas struktūrvienību triju darbdienu laikā pēc dienas, kad Ekonomikas ministrija saņēmusi informāciju par minēto periodu.

29. Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu sniegtos komentārus par valsts pārvaldes iestādes iesniegto tehnisko noteikumu projektu valsts pārvaldes iestāde pēc iespējas ņem vērā turpmākajā tehnisko noteikumu projekta sagatavošanas procesā.

30. Divu nedēļu laikā pēc atzinuma saņemšanas valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā informāciju par darbībām, kuras tā veiks attiecībā uz Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts sniegto atzinumu, lai nepieļautu neattaisnotus šķēršļus brīvai preču vai pakalpojumu kustībai vai tiesībām veikt uzņēmējdarbību. Attiecībā uz pakalpojumu noteikumiem valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kāpēc nav iespējams ņemt vērā atzinumu.

31. Valsts pārvaldes iestāde divu nedēļu laikā pēc tehnisko noteikumu pieņemšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā tehniskos noteikumus tādā redakcijā, kādā tie pieņemti, izņemot Ministru kabineta pieņemtos tiesību aktus.

32. Ekonomikas ministrija šīs instrukcijas 30. un 31.punktā minēto informāciju iesniedz Eiropas Komisijai nedēļas laikā pēc tās saņemšanas.

33. Ja par tehnisko noteikumu projektu jāsniedz informācija Eiropas Komisijai arī saskaņā ar citu Eiropas Kopienas tiesību aktu, valsts pārvaldes iestāde ir tiesīga sniegt informāciju saskaņā ar šo citu tiesību aktu, ja tā norāda, ka informācija tiek sniegta arī saskaņā ar direktīvu 98/34/EK.

34. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem Ekonomikas ministrijai un Eiropas Komisijai sniedzamā informācija par tehnisko noteikumu projektu ir valsts noslēpums, valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu, norādot, ka attiecīgā informācija satur valsts noslēpumu. Ekonomikas ministrija minēto iesniegumu nedēļas laikā pēc tā saņemšanas iesniedz Eiropas Komisijai. Valsts noslēpumu saturošās informācijas izmantošana notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

35. Tehniskajos noteikumos, par kuriem sniegta informācija saskaņā ar šo instrukciju, ietver atsauci, kas nosaka, ka tehniskie noteikumi ir izdoti saskaņā ar direktīvu 98/34/EK un 98/48/EK prasībām.

III. Komentāri un atzinumi par Eiropas Savienības dalībvalstīs sagatavotajiem tehnisko noteikumu projektiem

36. Par saņemtajiem Eiropas Savienības dalībvalstu tehnisko noteikumu projektiem Ekonomikas ministrija nedēļas laikā pēc tehnisko noteikumu projektu saņemšanas informē par attiecīgo jomu atbildīgo ministriju vai institūciju, kā arī iesaistītās nevalstiskās organizācijas.

37. Komentārus vai atzinumus par Eiropas Savienības dalībvalsts iesniegto tehnisko noteikumu projektu valsts pārvaldes iestāde ir tiesīga iesniegt Ekonomikas ministrijā divu mēnešu laikā pēc dienas, kad Eiropas Komisija saņēmusi Eiropas Savienības dalībvalsts sagatavoto tehnisko noteikumu projektu. Par minēto datumu Ekonomikas ministrija informē valsts pārvaldes iestādi nedēļas laikā pēc šīs informācijas saņemšanas.

38. Attiecībā uz tehnisko noteikumu projektiem, kas ir saistīti ar fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, valsts pārvaldes iestādes komentāri vai atzinumi var būt vienīgi par aspektiem, kas var kavēt tirdzniecību (attiecībā uz pakalpojumu noteikumiem - brīvu pakalpojumu kustību vai pakalpojumu sniedzēja brīvību veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienības iekšējā tirgū), nevis par tehnisko noteikumu projekta fiskāliem vai finanšu aspektiem.

39. Attiecībā uz pakalpojumu noteikumu projektiem valsts pārvaldes iestādes atzinums nevar būt par kultūras mantojumu un kultūras politikas pasākumiem (arī audiovizuālajā jomā), kurus Eiropas Savienības dalībvalsts izstrādā saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesībām, ņemot vērā lingvistisko dažādību, īpašas nacionālās un reģionālās pazīmes.

40. Ekonomikas ministrija apkopo valsts pārvaldes iestāžu sagatavotos komentārus un atzinumus par Eiropas Savienības dalībvalstu iesniegtajiem tehnisko noteikumu projektiem un iesniedz tos Eiropas Komisijai triju nedēļu laikā pēc šīs instrukcijas 37.punktā minētā termiņa beigām.

41. Ja valsts pārvaldes iestāžu sniegtie komentāri vai atzinumi ir savstarpēji pretrunīgi vai ja nepieciešams vienoties par komentāra vai atzinuma sniegšanas nepieciešamību, Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc šīs instrukcijas 37.punktā minētā termiņa beigām sasauc sanāksmi (ja nepieciešams, vairākas sanāksmes), lai panāktu vienotu Latvijas nostāju par Eiropas Savienības dalībvalsts izstrādāto tehnisko noteikumu projektu. Uz sanāksmi uzaicina pārstāvjus no tām valsts pārvaldes iestādēm, kuras sniegušas komentārus vai atzinumus, kā arī Ārlietu ministrijas pārstāvi.

42. Valsts pārvaldes iestādei ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par Eiropas Savienības dalībvalsts sagatavoto tehnisko noteikumu projektu. Papildu informācijas pieprasījumu valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrija minēto pieprasījumu iesniedz Eiropas Komisijai nedēļas laikā pēc tā saņemšanas.

IV. Noslēguma jautājumi

43. Instrukcijas 13., 17.punkts, 22.punkta trešais teikums, kā arī 3.pielikums zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

44. Norāde uz 3.pielikumu instrukcijas 14.punktā zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

45. Instrukcijas 19., 20., 21., 27., 30. un 39.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

46. Instrukcijas 37., 38., 40. un 41.punkts attiecībā uz atzinumiem stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Instrukcijā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 98/34/EK un 98/48/EK.

Ministru prezidenta vietā - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

Redakcijas piebilde: instrukcija stājas spēkā ar 2004.gada 9.aprīli.

1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 30.marta instrukcijai Nr.1

Finanšu pakalpojumi, uz kuriem neattiecas instrukcija

Instrukcija neattiecas uz finanšu pakalpojumiem, kurus regulē Eiropas Kopienu tiesību akti, to skaitā uz šādiem finanšu pakalpojumiem:

1) ieguldījumu pakalpojumi;

2) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijas;

3) banku pakalpojumi;

4) operācijas, kas saistītas ar pensiju fondiem;

5) pakalpojumi, kas saistīti ar standartizētu nākotnes līgumu vai iespēju līgumu darījumiem.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

1-2001.PNG (120911 bytes)

1-2002.PNG (74278 bytes)

1-2003.PNG (81311 bytes)

1-2004.PNG (100903 bytes)


 

1-3001.PNG (92029 bytes)

1-3002.PNG (77531 bytes)

1-3003.PNG (72472 bytes)

1-3004.PNG (100046 bytes)

 

09.04.2004