Darbības ar dokumentu

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.140

Rīgā 2004.gada 16.martā (prot. Nr.13, 32.§)

Zivju infekcijas slimību apkarošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 36.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā zivju audzētavās, upju baseinos un piekrastes zonās apkaro valsts uzraudzībai pakļautās zivju infekcijas slimības (pielikums).

2. Zivju infekcijas slimību apkarošanas pasākumus saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības vai apkarošanas programmu organizē Pārtikas un veterinārais dienests.

3. Atzinumu, kas apstiprina zivju inficēšanos ar šo noteikumu pielikumā minētajām slimībām (izņemot lašu infekciozo anēmiju), norādot diagnozi, sniedz Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs pēc attiecīgu laboratorisko izmeklējumu veikšanas. Zivju saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju apstiprina pēc veterinārās ekspertīzes veikšanas vai pēc slimības klīniskajām pazīmēm.

4. Ar infekcijas slimībām slimu (inficētu) zivju klātbūtni zivju audzētavās, upju baseina vai piekrastes zonās kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudot nozvejotos lomus.

5. Zivju infekcijas slimību laboratorisko diagnostiku un diferenciāldiagnostiku saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādātiem un apstiprinātiem norādījumiem veic Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs. Pirmo reizi konstatējot zivju saslimšanu ar kādu zivju infekcijas slimību, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs nosaka infekcijas slimības ierosinātāja tipu, apakštipu vai variantu.

6. Zivju audzētavas īpašnieks, turētājs, praktizējošs veterinārārsts vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts (turpmāk - pilnvarots veterinārārsts) nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai par inficētu zivju (ja laboratoriskajos izmeklējumos noteikta pozitīva reakcija uz kādu no zivju infekcijas slimībām vai pēc raksturīgām klīniskām pazīmēm vai veterinārā ekspertīzē ir apstiprināta lašu infekciozā anēmija) vai iespējami inficētu zivju (ja klīniskajā apskatē, pēcnāves patoloģiskās anatomijas vai laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts, ka zivis ir iespējami inficētas ar kādu zivju infekcijas slimību ierosinātāju) konstatēšanu zivju audzētavā, upju baseinā vai piekrastes zonā.

7. Pārtikas un veterinārais dienests uzskaita zivju audzētavas, kurās ir ar infekcijas slimībām slimas zivis. Zivju audzētavas īpašnieks vai turētājs izveido zivju reģistru. Reģistrā norāda šādu informāciju:

7.1. zivju audzētavā ievesto zivju, ikru un gametu skaits, svars, izcelsmes vieta, piegādes laiks un pārdevējs;

7.2. no zivju audzētavas izvesto zivju, ikru un gametu skaits, svars, izmērs un nosūtīšanas vieta;

7.3. zivju, ikru un gametu mirstības pakāpe.

8. Zivju audzētavas īpašnieks vai turētājs šo noteikumu 7.punktā minēto reģistru glabā ne mazāk kā četrus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām (turpmāk - amatpersona).

II. Lašu infekciozās anēmijas apkarošanas pasākumi

9. Ja ir aizdomas par zivju saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju, amatpersona pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas veic zivju klīnisko un laboratorisko izmeklēšanu, lai apstiprinātu diagnozi vai konstatētu, ka nav notikusi zivju inficēšanās ar lašu infekciozo anēmiju.

10. Lašu infekciozās anēmijas diagnozes noskaidrošanas un apkarošanas pasākumu laikā zivju audzētavas īpašnieks vai turētājs papildus šo noteikumu 7.punktā minētajai informācijai norāda visu sugu un kategoriju zivju kopējo skaitu, kā arī mirušo, inficēto vai iespējami inficēto zivju skaitu. Reģistru regulāri papildina un katras vizītes laikā to uzrāda amatpersonai.

11. Pēc paziņojuma saņemšanas par zivju iespējamo inficēšanos ar lašu infekciozo anēmiju zivju audzētavu uzrauga amatpersona. Zivju audzētavas uzraudzības laikā:

11.1. bez amatpersonas atļaujas zivju audzētavā aizliegts ievest un izvest no tās zivis, ikrus vai gametas;

11.2. mirušās zivis vai to atkritumproduktus iznīcina tikai amatpersonas uzraudzībā;

11.3. zivju barību, materiālus un priekšmetus vai citas substances, kuras var būt infekcijas slimības pārnēsātājas, zivju audzētavā ieved ar amatpersonas atļauju. Minētās substances transportē, ja ir novērsta infekcijas slimības ierosinātāja pārnešana;

11.4. amatpersona kontrolē personu pārvietošanos no zivju audzētavas vai uz to;

11.5. transportlīdzekļu kustība no zivju audzētavas vai uz to ir atļauta pēc amatpersonas uzraudzībā veiktiem dezinfekcijas pasākumiem, kas garantē infekcijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu;

11.6. pie zivju audzētavas ieejas un izejas novieto ar dezinficējošu šķīdumu piesūcinātus paklājus, kas garantē infekcijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu;

11.7. amatpersona saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu veic epizootoloģiskos pētījumus.

12. Ja zivju audzētava, upju baseins vai piekrastes zona ir vienādā stāvoklī ar iespējami inficēto zivju audzētavu (pastāv inficēšanās iespēja) vai tās ir savstarpēji savienotas ar ūdens baseiniem, attiecīgā zivju audzētava, upju baseins vai piekrastes zona tiek pakļauta amatpersonas uzraudzībai. No šīm vietām bez amatpersonas atļaujas ir aizliegts izvest zivis, ikrus vai gametas.

13. Ja upju baseins vai piekrastes zona, kas saistīta ar iespējami inficēto zivju audzētavu, ir plaša, amatpersonas uzraudzībai tiek pakļauts tuvākais iespējami inficētās zivju audzētavas apvidus. Amatpersonas uzraudzībai pakļautajā apvidū piemēro šo noteikumu 12.punktā minētos pasākumus un nodrošina infekcijas slimības neizplatīšanos.

14. Pārtikas un veterinārais dienests attiecīgajām kaimiņvalstu institūcijām paziņo par zivju iespējamo saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju, kā arī pasākumiem, kas tiek veikti infekcijas slimības noskaidrošanai.

15. Šajā nodaļā minētos ierobežojumus Pārtikas un veterinārais dienests atceļ pēc lašu infekciozās anēmijas atzīšanas par neesošu.

16. Pēc diagnozes apstiprināšanas par zivju saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju amatpersonas papildus šo noteikumu 7., 10. un 11.punktā minētajiem pasākumiem inficētajā zivju audzētavā kontrolē šādu prasību izpildi:

16.1. zivis saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta metodiskajiem norādījumiem tiek izņemtas no inficētās audzētavas. Metodiskos norādījumus par zivju izņemšanu Pārtikas un veterinārais dienests saskaņo ar Eiropas Komisiju;

16.2. valsts vidienē izvietotajās zivju audzētavās visus dīķus nosusina, lai tos iztīrītu un dezinficētu;

16.3. augsta riska materiālu - ikrus, gametas, mirušās zivis un zivis, kurām ir slimības klīniskās pazīmes, - iznīcina normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu iznīcināšanu noteiktajā kārtībā;

16.4. ar dzīvajām zivīm, kas izņemtas no zivju audzētavas, amatpersonas uzraudzībā veic vienu no šādām darbībām:

16.4.1. nokauj un iznīcina normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu iznīcināšanu noteiktajā kārtībā;

16.4.2. ja zivis ir sasniegušas noteiktu svaru un tām nav slimības klīnisko pazīmju, ievērojot šo noteikumu 17.punktā minētos nosacījumus, nokauj un realizē tirgū vai pārstrādā tās cilvēku uzturam paredzētos zivju produktos;

16.5. pēc zivju, ikru un gametu izņemšanas no dīķiem visu aprīkojumu un materiālus, kas ir iespējamie infekcijas slimības ierosinātāja pārnēsātāji, amatpersonas uzraudzībā tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta metodiskajiem norādījumiem. Ja attiecīgie materiāli nav dezinficējami, tos iznīcina;

16.6. amatpersona saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu veic epizootoloģiskos pētījumus un ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem.

17. Nokaušanai paredzētās zivis apstrādā apstākļos, kas nodrošina infekcijas slimības ierosinātāja neizplatīšanos. Pēc nokaušanas, ķidāšanas un pārstrādes visi atkritumprodukti normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu iznīcināšanu noteiktajā kārtībā tiek iznīcināti kā augsta riska materiāls. Ūdens, kas tika izmantots zivju mazgāšanai, tiek apstrādāts, lai iznīcinātu infekcijas slimības ierosinātāju.

18. Ja zivju audzētava, upju baseins vai piekrastes zona ir vienādā stāvoklī ar iespējami inficēto zivju audzētavu (pastāv inficēšanās iespēja) vai tās ir savstarpēji savienotas ar ūdens baseiniem, attiecīgā zivju audzētava, upju baseins vai piekrastes zona tiek pakļauta zivju veselības kontrolei. Ja zivju audzētavā, upju baseinā vai piekrastes zonā konstatē zivju inficēšanos ar lašu infekciozo anēmiju, piemēro šo noteikumu 16.punktā minētos pasākumus.

19. Pēc infekcijas slimības apkarošanas pasākumu īstenošanas zivju audzētavā zivis ielaiž amatpersonas uzraudzībā, ja ir veiktas visas mazgāšanas un dezinfekcijas procedūras, kas garantē infekcijas slimības ierosinātāja iznīcināšanu. Metodiskos norādījumus par kārtību, kādā pēc mazgāšanas un dezinfekcijas zivis drīkst ielaist zivju audzētavā, nosaka Pārtikas un veterinārais dienests.

20. Ja nepieciešams, Pārtikas un veterinārais dienests sadarbojas ar kaimiņvalstu attiecīgajām institūcijām lašu infekciozās anēmijas apkarošanas pasākumu īstenošanā.

21. Pārtikas un veterinārais dienests apstiprina metodiskos norādījumus par lašu infekciozās anēmijas apkarošanas pasākumu kopumu, kas veicami attiecībā uz:

21.1. savvaļas zivīm, kuras nav piederīgas zivju audzētavai;

21.2. makšķerēšanai paredzētajām zivīm dīķos vai ezeros;

21.3. zivīm, kuras paredzētas audzēšanai mājas akvārijos.

22. Par šo noteikumu 21.punktā minēto slimības apkarošanas pasākumu kopumu Pārtikas un veterinārais dienests ziņo Eiropas Komisijas Pastāvīgajai veterinārajai komitejai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

23. Amatpersona veic epizootoloģiskos pētījumus un iegūst informāciju par:

23.1. aptuveno laikposmu starp iespējamo zivju saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju un paziņošanu par iespējamo saslimšanu;

23.2. iespējamo infekcijas slimības izcelsmes avotu un citu zivju audzētavu apzināšanu, kurās ir uzņēmīgās zivis, ikri vai gametas un pastāv to inficēšanās iespēja;

23.3. zivju, ikru un gametu pārvietošanas ceļiem, kā arī personu, transportlīdzekļu un piesārņotā materiāla kustību no inficētās zivju audzētavas uz citu vietu;

23.4. iespējamajiem infekcijas slimības pārnēsātājiem un to izplatību.

24. Kontakta zivju audzētavā, upju baseinā vai piekrastes zonā (teritorija, kurā no infekcijas slimības skartās zivju audzētavas, upju baseina vai piekrastes zonas ar personu, zivju, ikru, gametu, barības vai piesārņotu materiālu starpniecību tiek pārnests infekcijas slimības ierosinātājs) piemēro attiecīgus pasākumus, ņemot vērā, vai ir aizdomas par zivju inficēšanos ar lašu infekciozo anēmiju vai slimības diagnoze ir apstiprināta.

25. Lašu infekciozās anēmijas efektīvai apkarošanai Pārtikas un veterinārais dienests izveido ekspertu grupu. Ekspertu grupa iesaistās epizootoloģisko pētījumu veikšanā un organizē lašu infekciozās anēmijas apkarošanas pasākumus.

26. Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju apstiprina lašu infekciozās anēmijas apkarošanas rīcības plānu. Rīcības plānā nosaka:

26.1. ekspertu grupas pienākumus un sadarbību ar amatpersonām, lai koordinētu visus infekcijas slimības kontroles un apkarošanas pasākumus;

26.2. kārtību, kādā infekcijas slimību apkarošana tiks veikta Pārtikas un veterinārā dienesta centrālajā un teritoriālo struktūrvienību līmenī;

26.3. nepieciešamo aprīkojumu infekcijas slimības apkarošanas pasākumos iesaistītajam personālam un minimālās prasības izmantojamām telpām un inventāram;

26.4. apkarošanas pasākumos iesaistītā personāla pienākumus un rīcību (apkopojot tos atsevišķā rokasgrāmatā) pēc paziņojuma saņemšanas, kurā ir izteiktas aizdomas par zivju saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju vai konstatēta zivju saslimšana;

26.5. minimālās prasības sagatavojamajai informācijai un informācijas apmaiņas kārtību (nosaka personas, kuras iesaistītas informācijas apstrādē, kā arī infekcijas slimību apkarošanas pasākumu norisē ieinteresētās personas, kurām amatpersonas sniedz informāciju), kā arī darbības pēc informācijas saņemšanas;

26.6. mācību programmu infekcijas slimības kontroles un apkarošanas pasākumos iesaistītajām personām par infekcijas slimību patoģenēzi, patoloģiskās anatomijas un histoloģisko izmeklēšanu, laboratorisko diagnostiku un administratīvajām procedūrām;

26.7. minimālo aprīkojumu laboratorijām histoloģiskai un seroloģiskai izmeklēšanai un veterinārās ekspertīzes veikšanai.

27. Zivju vakcinācija pret lašu infekciozo anēmiju ir atļauta, ja lašu infekciozās anēmijas apkarošanas rīcības plānā ir norādīta šāda informācija:

27.1. infekcijas slimības izplatība, zivju mirstības pakāpe un citi kritēriji, kas nosaka vakcinācijas nepieciešamību;

27.2. vakcinācijai pakļautie piekrastes un sauszemes rajoni (vietu un zivju audzētavu apraksts, kurās tiks piemēroti vakcinācijas pasākumi);

27.3. inficētā teritorija un ar to saistītā teritorija;

27.4. detalizēta informācija par izvēlēto vakcīnu (arī vakcīnas tips);

27.5. detalizēta informācija par vakcināciju (arī vakcinācijas biežums, zivju sugas un kategorijas, kuras pakļautas vakcinācijai);

27.6. vakcinācijas starplaiki;

27.7. vakcinācijas datums, laiks, vieta, zivju audzētava un teritorija, kā arī informācijas saglabāšanas veids;

27.8. pasākumi, kas tiek veikti zivju pārvietošanās ierobežošanai, kā arī zivju pārvietošanās vakcinācijas teritorijas robežās. Ja zivis netiek nokautas cilvēku pārtikas produktu ražošanai, pasākumiem jānodrošina, lai vakcinētās zivis nevarētu pārvietoties ārpus vakcinācijas teritorijas vai tiktu iznīcinātas;

27.9. citi zivju vakcinācijas nosacījumi.

III. Virusālās hemorāģiskās septicēmijas un infekciozās hematopoētiskās nekrozes apkarošanas pasākumi

28. Ja ir aizdomas par zivju saslimšanu vai konstatē zivju saslimšanu ar virusālo hemorāģisko septicēmiju vai infekciozo hematopoētisko nekrozi, saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu atzītā (turpmāk - atzīts) upju baseinā, piekrastes zonā vai zivju audzētavā, kura atrodas upju baseinā vai piekrastes zonā, kas nav atzīta, Pārtikas un veterinārais dienests veic pasākumus, kas noteikti normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām zivju un molusku iegūšanai, akvakultūras dzīvnieku un akvakultūras produktu pārvadāšanai un piedāvājumam tirgū noteiktajā kārtībā.

29. Šo noteikumu 28.punktā minētos pasākumus Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz epizootoloģiskajiem pētījumiem, piemēro tām atzītām zivju audzētavām, upju baseina un piekrastes zonām, kurās ar zivju, ikru, gametu, personu, transportlīdzekļu vai piesārņotu materiālu palīdzību tiek pārnests infekcijas slimības ierosinātājs. No šīm vietām zivis atļauts iegūt cilvēku pārtikas produktu ražošanai, ja tās sasniegušas noteiktu svaru.

30. Ja ir aizdomas par zivju saslimšanu ar virusālo hemorāģisko septicēmiju vai infekciozo hematopoētisko nekrozi zivju audzētavā, kas nav atzīta un kura atrodas upju baseinā vai piekrastes zonā, kas nav atzīta, Pārtikas un veterinārais dienests:

30.1. veic pārbaudi un ņem paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai noteiktu infekcijas slimības klātbūtni;

30.2. analizē inficēšanās cēloņus un pārbauda šo noteikumu 7.punktā minēto reģistru. Ņemot vērā reģistrā norādīto informāciju, uzraudzībai tiek pakļautas zivju audzētavas, uz kurām no inficētās audzētavas vai no kurām uz inficēto audzētavu tika vestas zivis, ikri vai gametas;

30.3. atļauj zivju, ikru vai gametu pārvietošanu no zivju audzētavas, kas ir iespējami inficēta ar virusālo hemorāģisko septicēmiju vai infekciozo hematopoētisko nekrozi, uz citu zivju audzētavu, kurā ir konstatēta tāda pati infekcijas slimība, vai pēc zivju noteikta svara sasniegšanas atļauj izmantot zivis pārtikas produktu ražošanai.

31. Virusālās hemorāģiskās septicēmijas vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes apkarošanu zivju audzētavā, upju baseinā vai piekrastes zonā, kas nav atzīta, Pārtikas un veterinārais dienests veic saskaņā ar izstrādāto un Eiropas Komisijā apstiprināto zivju infekcijas slimību apkarošanas programmu, norādot infekcijas slimības apkarošanai paredzēto laikposmu.

32. Virusālās hemorāģiskās septicēmijas vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes apkarošanas programmas darbības laikā ir aizliegts ielaist zivis, ikrus vai gametas zivju audzētavā, upju baseinā vai piekrastes zonā, kurā veic infekcijas slimības apkarošanas pasākumus, ja zivis, ikri vai gametas ir iegūtas vietās, par kuru zivju veselības stāvokli nav ziņu.

33. Pēc virusālās hemorāģiskās septicēmijas vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes apkarošanas pasākumu veikšanas termiņa beigām, kas noteikts zivju infekcijas slimību apkarošanas programmā, Pārtikas un veterinārais dienests informē Eiropas Komisiju, pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgās institūcijas un Pastāvīgo veterināro komiteju par infekcijas slimības apkarošanas rezultātiem.

34. Zivju vakcinācija pret virusālo hemorāģisko septicēmiju un infekciozo hematopoētisko nekrozi ir aizliegta.

IV. Noslēguma jautājums

35. Noteikumu 16.1.apakšpunkts, 22., 26., 31. un 33.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos ir iekļautas normas, kas izriet no direktīvas 93/53/EEC.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 20.martu.

Pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 16.marta noteikumiem Nr.140

Zivju infekcijas slimības

Nr. p.k.	Slimību grupa	Zivju infekcijas slimība	Uzņēmīgās zivju sugas nosaukums latviešu valodā	latīņu valodā	angļu valodā
1.	I	Lašu infekciozā anēmija	Atlantijas lasis	Salmo salar	Atlantic salmon
2.	II	Virusālā hemorāģiskā septicēmija	Visas lašu dzimtas zivis Alata Sīga Līdaka Akmeņplekste	Thymallus thymallus Coregonus spp. Esox lucius Scophthalmus maximus	Salmonid species Grayling Whitefish Pike Turbot
3.	II	Infekciozā hematopoētiskā nekroze	Visas lašu sugas zivis Līdakas mazuļi	Esox lucius	Salmonid species Pike fry

Zemkopības ministrs M.Roze